| doc#1159 | Draugu storpā suocās osys debatis — "a moš nā?", "a deļkam...", " kur i kai tū vysu dareit" i tt. |
| doc#51 | Pa ceļam teik generāta ideja " kur tuoļuok?" - Let’s go in this pub! |
| doc#642 | I, ka jau "Tāva pogolmā" kur nakur napasatruopātu tī destruktivisma soseni, kas ir tipiski "Vieju stuņdei" (poststrukturala regularuos strofys sagraušona ar minusa pajiemīni i šifra kodu nasaudzeiga atkluošona), varātu dūmuot, ka Leidumnīka kungs parodej i dekonstruej pats sevi. |
| doc#1281 | Naasam (i nabyusim!) tauta, kurai "ubi bene, ibi patria" ' kur maņ labi, tur muna tāvuzeme'. |
| doc#1245 | Tī V. J. Zeps 1950. godā beidz gimnazeju, 1953. godā Maiami universitati (ar bakalaura gradu fraņču volūdā i sociologejā), 1961. godā Indianys universitati Blūmingtonā ( kur aizstuov doktora disertaceju par latvīšu i Baļtejis suomu volūdu saskarem). |
| doc#1283 | Tū, ka ari ogruok Latgolā beja izplateita kaļve, na kuzne, kuzņa ( kur nu vēļ kuznics, kuznecs!) aplīcynoj Latgolys vītu nūsaukumi. |
| doc#983 | lobū sābrus pa kairū maņ avīžu spuorni sakē šmakovka ņūorleanā valē ni to viejs ni to pologs nadaudz mes brigita muos šudiņ katari oilālā taidi i itaidi mes kam šudiņ kagana mednīki nūdraustā zonā īmys i gaitys te sātmaļa škīlys aizcegloj marys atsyuteņ kolpi tev heimdal nazkaidi klusīņa slapkauni krepecej rogā nak jau ka itam jī dāli vuordu nūasnī sorma i tukšīnis kluojīnī dzeivuļs reitiškom beja drupeite risa aiz golda maņ preteimā livtrasirs tiļne *** tev pamatu nasevi keilā tu nasevi keilā maņ pamet i verīs mes palīkam tys kai dveina atsadūd jyurai *** Kod es otkon tik mīrums ( kur nakur napagrūzomi rūnās dūma par munu nuovi) ka dzieržu kai cylojās zemis vādars ka muna redzme īrauga pasauļa acs i viņ ituo vuorduma trucekņu tyucs aizpasauļa elpīņam i otkon nu, kurs pyrmais īkņuops maņ acī *** Pasa kai Maņ tova rūka Iz klusīņa sīvītys kokla *** irā a varbyut i nā i tu zyni ka nabyus ite voi nā grybātu palikt tepat i itamā piļsātā nūmiert bet zyni ka nabyus tuo kū cīški īdūmuojs esi *** Jyus nalaiku nasūšī (reprezentativī pleiškys) i mes nalaikā myruši bet agri voi vieļuok es tycu sirds īguodoj pyrmumu nūskoloj pasmiertī |
| doc#119 | Ka gribi īlyugumu, roksti: cyxob.lv nasaprūtamais gryndzuļs gmail тчк. com, aizsyutiešu īlyugumu un uzaudziešu lelōku piramidu ;) Lels beja muns pōrsteigums, ka krakls nav ražōts Ķīnā ci, kai tagad modna, PRC, bet gon Nikaragvā ( kur taida zeme ir, maņ ir myglains prīkškots). |
| doc#641 | Dihotomiskuos sistemys pozitivuo puse ( kur skaitinīks varātu savaicuot ideņtifikacejis i atdarynuošonys cīneigu paruodu) nav tāluota, pīsavieršūt taišni negativajam. |
| doc#616 | Komentari L. Latkovska roksts ir tradicionali, emocionalā manīrē izsaceitys puordūmys par dzymtuos volūdys svātumu tuos lītuotuoju lūkā; par kurys kotrys radeibys ( kur nu vēļ "radeibys krūņa" — cylvāka!) tīseibom volūdu lītuot, cik vīn iļgi kurs tū grib. |
| doc#268 | Nūkōrtōjs vysas formalitates, dabōjs dzeivōku vītu ( kur lelōka publikas apsagrūzeišona), stōjās pi sovu preču vitrinas: paplāteitēs smukōs piramideņōs sakōrtoj ōbeleišus — pošus pošus lobōkūs vērseņā, ar skaistōkōm puseitem pret pērcēju, kai soka, "ocu ībarōšonai". |
| doc#283 | Nikas, na lela bāda, latgaliski runōt pusleidz jau beju īmōcejuse lelu daļa Zaubis īlys ( kur mes dzeivōjom) bārnu – i latvīšus, i krīvus, tū nu mane īsamōcieja ari 49.paraugpamatškolys 1.b klasis bārni, bet es īsavuicieju t.s. literarū volūdu. |
| doc#1283 | Latgolys lauku sātuos napazyna Zīmyssvātku veceiša, nasaceņte vīns ūtru ( kur nu vēļ bārnus!) kai īpaši apduovynuot. |
| doc#1053 | kod nabejs mes vēļ bejom. kur īsi, tuo nazynuosi vodi kai tuorpi staipuos pa zuoli dasadūrsi i krissi munā saimē vysi ir dzeivi dzeds struodoj par elektriki jis ir slīka i savolkoj zemē vodus. 2008-04-01 17:49 *** laimis volūdā runoj laiks i laikam jam škeiba mute gribēja nazkū saceit čut nalaimis napīsauce muna pasauļa kuormūs īt remonts špaktelej dzeivis jāgu es zynu, maņ navajadzēja es nazynuoju kur liktīs šaļtim dzeivei nav jāgys par daudz iz špakteļa ceri 2008-08-16 00:49 *** kur tu beji, kur tu beji kur tu beji, naej. tymā vītā dzeļža kuojom staigoj kuopurkēdis tymā vītā smiļšu kolni kuop nu zemis vyda tymā vītā nabyus mīra. kur tu beji, nalein tymā vītā cyti laiki. 2008-04-01 17:57 biļdis teikli zogtā mp3 failā atrodu tevi i bolsu tovu nūvylku teiklā, nūsyuču, nūkāčuoju niu vyss tu muns da pādejuo baita i sekuņdis mikrodalis izlyku tumbys, palaižu muzyku kaidys skanis i kaidi bolsi! kai dzeivajā, kai bez mikrofona kai deļ mane, kai |
| doc#87 | Rēzeknē pyrmū reizi tiks pasnāgtys Latgalīšu kulturys Goda bolvys "Boņuks 2008", kur muzykys sadalī 7 kategorejuos ir nomināta ari grupa "Bez PVN". |
| doc#484 | Annai struodojūt kai breivpruoteigajai Rēziknis piļsātys Izgleiteibys puorvaļdē, tyka reikuota ari jaunīšu muzykaluo paruode "Manc Akorc", kur pasaruodēja pyrmī latgalīšu popularuos muzykys osni. 2005. godā kūpā ar Guntu Mežuli, Juri Viļumu, Leiksnys jaunīšim i pogosta darbinīkim aizasuoce latgalīšu jaunuos muzykys festivala "Muzykys Skrytuļs" tradiceja. |
| doc#1412 | Vuordu spēlē baļsteits vyss dzejūļs "Besakūki", kur saliktiņa pyrmajā daļā taipat vacs slavisms (nu pūļu bez, bes, boltkrīvu бэз), kas latvīšu literarajā volūdā zeimoj "Ceriņi" (nu vuocu Zerehne, koč myusu dīnuos jau saceitu Flieder). |
| doc#362 | Nūvoda kulturas vēsturei tūmār svareigōki tī roksti, kas, A. Vējāna rūsynōti un poša saraksteiti, pasarōda vysbīžōk "Karogā", kura golvonais redaktors jys beja 1967.—1989. g. Pyrmais sōkums ir Nērzas pogosta Vōrslovā, kur 1927. g. pīdzyma Donots Kalnačs, ūtrais — avīzē "Latgolas Bolss", kur Nērzōnīts sōce publicēt sovus dobas tālōjumus 1944. g. |
| doc#1290 | Izjāmums beja tikai atseviški objekti — vyspyrms Latgolas Vaļsts vaislas ērzeļu nūvītnes ferma Rēzeknes rajona Varanovā, nu kuras vālōk izauga lelōkō zyrgaudzātova Latvijā, un Krōslovas rajona kūpsaimnīceibā "Brīvība", kur , pasateicūt atsevišku cylvāku iniciativai, sōcēs nūpītns selekcijas un pōrbaužu dorbs, lai varātu konkurēt ar vaļsts zyrgaudzātovu un ērzeļu nūvītņu rikšōtōjim. |
| doc#633 | Te īpaši jōmiņ "Muna tāva nulles deklaracija", kur golvonūs viļcīnūs raksturōtas latgalīšu zemnīka gaitas nu pyrmōs Latvijas Republikas laikim leidz šūdīnai. |
| doc#80 | Tai ari puora "Bez PVN" dzīsmis 2/4 "Bez PVN" sastuova izpiļdiejumā īskandynuos svātkus i īleiguos papardi jau 22. junī 19:00 Kruoslovys rajona Bukmuižā - pasuocīnī "Latgalīts latgalīšam draugs", kur ar akustiskom programmom uzastuos ari daleibnīki nu grupom "Green Novice", "Dabasu Durovys", "L.P.I.V.". |
| doc#1216 | Leidz Latvijas breivvaļsts periodam Naaizmērstule ir čakli leidzdorbōjusēs "Dryvā" un tōs goreigajā pīlykumā, bet pēc tam "Latgolas Vōrdā", "Zīdūnī", "Kristus Karūgā", seviški daudz "Katōļu Dzeivē", kur nu 1932. goda ir bejis ari jōs īmīļōtais "Styureits bārnim", taipat katōļu inteligences "Draugā", jaunōtnes "Sauleitē", katōliskō kalendara godagōjumūs, plānōtōs, bet realizēt naizadavušōs grōmotu serijas mozajim laseitōjim "Pumpureits" 1. numurā, kaidu reizi ari "Latgolas Školā" un beigōs Vladislava Lōča apgōda rokstu krōjumūs un "Tāvu zemes kalendarā". |
| doc#633 | Šei smelgō steiga vēļ skaudrōk skaņ dzejūlī "Jys tok dzer", kur izaceļ prasme nanūklusēt, ka "tautīts oligarhs sovejūs brōļu ašņa bikeri dzer" un labklōjeibai napīcīšams kōrtejais upers. |
| doc#285 | Dailis teatrī maņ beja "Amour Fou", kur mieginuojumu daudz, saspringti, tymā pošā laikā Nacionalā teatrī veidoj izruodi "Anna Kareņina". |
| doc#642 | Leidzeigi ir J. Einfelda "Cyuku gruomotā", kur subjektivais realisms autonomā (teksta) veidā izaver kai 18. - 19. gs. prozys stilu, sižetiskūs trafaretu ic. literarūs paruodeibu dekomponiejums. |
| doc#672 | Reigā pi Goreigō seminara ir nūdybynōts "Katehetikas instituts", kur gatavoj ticeibas mōceibas skūlōtōjus. |
| doc#346 | Apalačūs jam ir sova "izdevnīceiba", kur jys īspīž sovys i draugu gruomotys. |
| doc#1331 | Un tai, Jezus "īgōja Jerihā", kur Zahejs aizvadēja dīnas vīnmuleigā birokrata dorbā. |
| doc#605 | Ari ar LTV filmiešonys grupu "Klēts" pa Latgolu vairuokus godus braukojūt, maja mieneša dzīduošonu pi krysta Daugovpiļs i Preiļu rajonā i cytus sižetus filmejūt (ari filmu "Mālu maģija", kur vīna nu divejom daļom beja par Latgolys pūdnīkim) sasakruoja tik daudz adresu, ka vysu ni apjimt, ni apredzēt. |
| doc#1354 | Šōs pošas avīzes 5. juņa numerī V. Vaideāns publicej rokstu "Latgolas muzejs", kur jys aicynoj vōkt Latgolas seņlītas un veidōt muzeju. "Navajag ļaut aizplyust prūjom senejom lītom... |
| doc#1283 | Veritēs "Ābecis" 1. d. pi burta "n", kur dūti vysu nedelis dīnu literarī varianti! |
| doc#1188 | Daugavpilī V. Lōcs izdeve vairōkus rokstu krōjumus "Olūts", kur izslaseju Madsolas Jōņa, Stepona Seiļa u. c. latgaļu rakstnīku dorbus. |
| doc#488 | Koncerts suoksīs 20 stuņdēs vokorā vīsneicys "Park Hotel Latgola" 10.stuovā, restoranā "Plaza", kur grupa gaida sovus draugus, dūmubīdrus, atbaļsteituojus. |
| doc#1185 | Pēc tam nūtyka ikdīnas "proverka", kur nūsaskaidrōja, ka nivīns nav storplaikā ni aizbēdzis, ni "aizbraucis uz Latviju". |
| doc#534 | Taču leidzās "Olūtam" kotru godu izīt ari "Tāvu zemes kalendars", kam ir plaša nūdaļa "Literatura, kritika, publicistika", kur ari teik īvītōti naleli prozas dorbi, dzejūli un kritiski (ari filozofiski) sacerējumi. "Tāvu zemes kalendars" izīt vosorā, bet "Olūts" rudinī. |
| doc#1357 | Kalendarijam sekoj veiskupa J. Rancāna arhiveiskupam Antonijam Springovičam veļteits roksts "Dīvam un tautai veļteits myužs", kai ari tō poša autora dīzgon naparostas tematikas roksts "Amerikas Savīnōtūs Vaļstu raksturs", kur jys apskota ASV administrativū uzbyuvi un vēlēšonu kōrteibu. |
| doc#595 | Var pīminēt "puorsoku stygu", kur rogona beja paruovuse gaisā pošu lelū Žogotu, vuolyudze dzīduoja gaiļa bolsā, zači doncuoja i ruove garmoškā i vyscaur nūtyka zyli breinumi. |
| doc#544 | Nūslādz goreigūs dzīšmu koncertu Strūžānu sīvīšu kors "Taunadze", kur Matvejāna īsōktū dorbu sekmeigi turpynoj dirigents Eriks Čudars. |
| doc#1188 | Ritenbergas filmā "Trīs minūšu lidojums", televizijas skateitōji drūši vīn vyslobōk jū zyna nu filmas "Nepabeigtās vakariņas", kur jys tāloj vīnu nu tim glupajim policistim. |
| doc#1354 | Frančam Murānam iznōce dzejūļu krōjums "Ilgu zeme", kur apkūpōta nu 1936. leidz 1946. godam raksteitō dzeja. |
| doc#1409 | Gruomotys 200.–202. pl. dūti pruoteigi "Nurodejumi školotojim", kur skaidruots, kai vuicoma izjamamuo vīla, kai struoduot ar lelajim školānim — gruomota beja dūmuota "deļ izaugušim voji sagatavotim beigušim tik likpunktu školnikim" (200. pl.). |
| doc#704 | Dzeivoju "vaļstiskā" vidē Lielvārdes tūpūšajā nūvodā (jau 57 godi — Dīveņ, žēleigais!), kur , kai soka, cytaidōka tei mentalitate, koč niule tei gaisūtne mejās latgalim par lobu: myusejīm zyud kautreiba i tai kai sekste pasaceļās. |
| doc#1283 | Lobojit klaidys "Ābecis" 2. d. satura ruodeituojā (3. — 4. lpp.), kur -di palics namaineits! |
| doc#1182 | Atsagrīzem iz Baltijsku (Kaliningradas apg.), kur myusus aizsyuteja iz kreiseri (iz mēnesi). |
| doc#1350 | Strōdoj par skūlōtōju Rudzātūs (1920), Stolerovā (1920-1930), kur īpasazeist ar jaunū skūlōtōju Vandu Škinču. 1931. godā jī nūdybynoj gimini, kurā pīdzyma divi bārni: jaunōkais — dāls Juris — dīmžāl 1938. godā tragiski gōja būjā. |
| doc#1188 | Kai pyrmajā lūmā pīmiņu jū nu filmas "Uz jauno krastu" (1955), kur jys beja Bruno Paceplis. |
| doc#255 | Turpretim natōlejūs kaimiņu pogostūs (Viļānu u. c), kur rūkroksti natyka izplateiti, nu vysim īdzeivōtōjim prota laseit tikai 39,2%. |
| doc#1282 | Nu rūtōjuma mums ir tīseibas un pīnōkums atsaturēt, kod dorba uzbyuve ir tik aktiva voi seika (mozas dimensijas), kur ļūti skaista glazuras struktura (kraklē), kur ir aktivas fakturas, burbuļveida, "krokodilveida" glazura. |
| doc#221 | Daudzi jo daudzi uzdūd sev, cytim, "RV", orākulim vaicuojumus – kod Rēzeknē byus kaida vīta (bārs,klubs,krūgs, i.t.t), kur n o r m ā l i aizīt, patusēt, atsapyust? |
| doc#1184 | Tī tāvs apturēja zyrgu pi nalelas kūka mōjas ceļa molā (vēļ tagad tei mōja ir), kur par veikaļnīku strōdōja Jezups Madžuļs. |
| doc#1246 | Piec tuo tāvs, maklādams pastuoveiga īnuokumu olūta, puorsacēle ar saimi iz Veselovku (beja taida dzeraune natuoli nu J.Jelovkys), kur īsakuortuoja stoļaru-plotnīku artelī. |
| doc#1282 | Nu rūtōjuma mums ir tīseibas un pīnōkums atsaturēt, kod dorba uzbyuve ir tik aktiva voi seika (mozas dimensijas), kur ļūti skaista glazuras struktura (kraklē), kur ir aktivas fakturas, burbuļveida, "krokodilveida" glazura. |
| doc#247 | A kur Akelevičs ar sovu bišu audziešonys gruomotu (pyrmū nareligiskū dieļ latgalīšu), kur Stefans Baginskis ar 1808. g. Polotā izdūtū silabiskuos poezejis "Kaviekli pesteigu"? |
| doc#569 | Nu vītom, kur 19. gs. beigōs apsamete jūs senči, latgalīši (tī beja zeme, kuras jīm nabeja te, Latgolā), kur 20. godusymta vydā tyka nūmytynōti nu Latvijas izsyuteitī. |
| doc#1259 | Kopš 1906. gada Čilipīnē pastāv tautskola (to nodibināja vispirms kā privātskolu Alma Ramane, Čilipīnes ūdensdzirnavu īpašnieka meita), kur tagad par skolotāju darbojas kungs Felikss Polfanders, Vidzemes latvietis. |
| doc#1419 | Pi Kōrsovas ceļa vōrti ar sorgim beja pi tylta (īkšpusē), un tērgam nabeja vītas, bet ōrpusē beja piļsātas prīkšnīka Kuļneva mōja (tagad muzejs), kur nadreikstēja trūkšņōt. |
| doc#1220 | Kombuļūs (Sekļu mōjas), kur dzeives gaitā pīdzymst vēļ meita un dāls. |
| doc#283 | Vosorōs bīži braucem iz Rēzekni pi babenis (mōtis mōtis), kur jai Pļovu īlā beja mōjeņa. |
| doc#1246 | Izguoja pi veira, piec nazcik godu ar saimi puorsacēle iz Rošču (paleigsaimisteiba pi puorbrauktuvis iz Nagornovu), kur struoduoja par apgaitnīku (обходчица). |
| doc#1357 | Izdevnīceiba tyka īkōrtōta tyvejā Neietingā (Neu-Ötting), kur bejušajā St. |
| doc#400 | Cik dīvaini tys ari naizalyktu, myusu nūvoda nacionalō atmūda īsasōce navys Latgolā, bet gon tōli nu tōs – plašōs krīvu zemes bejušā golvaspiļsātā Pītepilī (Pīterburgā), kur jau šō godu symta pošā sōkumā beja paspējuse izaveidōt dīzgon prōva, ap 8000 lela, īceļojušūs latgalīšu kolonija. |
| doc#487 | Ituo projekta ītvorā ituo goda 22. junī 19 stuņdēs vokorā vysi interesenti tyka aicynuoti iz Bukmuižu (Ezernīku pogosts, Kruoslovys rajons), kur pasuokumā "Latgalīts latgalīšam draugs" varē puorsalīcynuot par Latgolys muzykalūs jaunīšu nu grupu "Bez PVN", "Dabasu Durovys", "Likteneigais pagrīzīņs iz Vainovu", "Green Novice" i jaunūs literatu spiejom i talantu nest latgaliskū vuordu. |
| doc#383 | Ituogods laseišonuos izguodneicys i golvonuos riedeituojis gūdu tur Latiševu Līga. "Braukalieju pa storptautiskom seminarsiedeibom Lītovā (saceisim, Ruomova), kur na iz rata sabrauce pulka latvīšu, i piec padūmovu — dieļ kam navarātu byut mums taids pasuocīņs, taida vīta, kur laseitumūs kūpā taišni mes, baltu tautom pīdareigī." 1997. godā iz pyrmū reizi Uoraišūs sabrauce vaira kai symts ļaužu nu Latvejis i Lītovys. |
| doc#43 | Leidza pajem gastiņci čaja i kopeja pauzei :) Ka gribi nedeļgolā pabyut pi dobys ciču (skaņ labi) i paūst pavasara smuordus, ir pādejuo vareiba dabuot pādejū īlyugumu iz Nacionaluo Botāniskuo duorza godatiergu 16. majā (Salaspilī), kur cyta storpā ekskursejis var pasyuteit na tikai latvyski i cytuos mēlēs, a ari latgalsiki. |
| doc#548 | Kas pōrsteidz — tamā mōjeņā (pamatu akmini vēļ sasaglobōjuši), kur Aleksandrs dzeivōja pats, jys uzturēja školu. |
| doc#1362 | Nazcik godu atpakaļ tū pīduovuoja Sanktpīterburgys Vaļsts universitatē, i vairuoku godu garumā latgalīšu volūda teik pasnāgta Zīmys školā Ačynskā (Sibirī), kur vys vēļ dzeivoj naasimilāti latgalīšu 19. godu symta beigu, 20. godu symta suokuma ībraucieju piecteči. |
| doc#1130 | Prōtā palicis kaids braucīņs zīmas vydā uz Šastaku (lela pļova Rykovas mežā, pret Uguļovu), kur cērsmā beja nūlaistas apses un sakrautas garas molkas grēdas. |
| doc#647 | Iz ituo varātu daudzi kuo i atlaist, pi tuo - tys ruoda tuolaika iņteligeņcis sapratni par "pareizu" latgalīšu literaturys volūdu; 4) epitets ZYLSUORTS; 5) kai i ūtrais literarais puors - Mareja Andžāne i Konstantins Strods - Plencinīks, Viktors (jys nu Leivuona) ir godam vacuoks (1914) kai Valereja, jys vuicejīs Aglyunys, jei - Jaunaglyunys (nazkodejuo Kameneca) gimnazejā (pa munam, nazkas leidzeigs meitiņu klūstera školai), tūlaik oba divi Reigā, universitetā (Viktors pļus tam struodoj nazkur par īriedni), kur nak jau i sasapazyna (kod jī sasalaulova?). |
| doc#586 | Rēzeknē 1921.g., trešais izlob. un pap. izd., kur īvītōti stōsteni ar pamōceibom, dzeives gudreibom beigōs. |
| doc#1283 | Lobuosim klaidu "Ābecis" 1. d. 38. lpp., kur , īvārojūt latgalīšu puorskanis lykumus, pareizuok byutu bejs raksteit Grygi, Brygi! |
| doc#1281 | Par latvīšu kulta vītom vyslobuok skaiteit LPE 51 siej. 559. — 560. lpp., kur ari karte i saroksts ar vītu nūruodem. |
| doc#1283 | Saleidzynojit ar svešvuordu raksteibu "Ābecis" 1. d. 94. i 95. lpp., kur teik dūti nalatviskī leidzskani "f" i "h"! |
| doc#1283 | Par zeiliešonu i ticiejumim Latgolā zinis atrūnamys Heronima Tihovska apcerē "Svētku un svinamo dienu parašas Latgalē" 1935. g. rokstu kruojumā "Ceļi" (VI laidīņa 140. — 141. lpp.); E. Olupes "Latviešu gadskārtu ieražās" 25. — 32. lpp., kur padaudz materiala ari nu Latgolys. |
| doc#1283 | Atrūnit obys "Ābecis" 2. d. 25. lpp., kur ruodeitys ari cytys nasakriteibys ar latvīšu literarū volūdu. |
| doc#1283 | Smolkuok par tū var skaiteit LPE 52. siej. 142. — 144. lpp., kur ari karte par "vaļsteņu" izvītuojumu. |
| doc#1283 | Paruodit kartē "Ābecis" 2. d. 95. lpp., kur kotra piļsāta atsarūn! |
| doc#1283 | Par pyrmajim latgalīšu nacionaluos izgleiteibys veiduotuojim Latgolā ari "Latgolas školas" 1928. g. 14. nr., kur sakarā ar pyrmū desmitgadi, kod taids dorbs suocīs, dūtys eisys zinis par calmlaužim: Fraņci Zepu, Juoni Turkopuli, Bronislavu Spūli, Juoni Rudoviču, Donatu Trūpu, Veru Rimšu-Šablinsku (kūrlmāmūs škola Dlužnevā) i cytim, ari "jubilaru" foto. |
| doc#1283 | Tuos dokumeņtiejums dūts "Latgolas školas" 1935. g. 3. (72.) nr., kur pyrmū reizi teik publicāts ituos apsprīdis protokols. |
| doc#1283 | Ka ir pīejams, skaiteit K. Stroda (tys pats K. Pleņcinīks!) stuostu "Svešinīks" "Dzeives" 1976. g. 130. nr., kur ari par Leldīnis gaideišonu. |
| doc#515 | Latvejis Regionalūs i mozuok lītuotūs volūdu savīneiba (LatBLUL) izsyuteja (17.10.2010) aicynuojumus atbiļdeigajom iņstitucejom veiduot dorba grupu latgalīšu volūdys statusa apsprīsšonai i nūstyprynuošonai (vērtīs dalykuma 204.–227. pl., kur hronologiskā seceibā dūta itei LatBLUL i vaļsts iņstituceju sarakste, nu kuruos izīt, ka ni Izgleiteibys i zynuotnis ministreja, ni Tīslītu ministreja naaizadrūsynoj palikt par koordinatorim taidys dorba grupys veiduošonai. 2010. goda 16. aprelī nūtyka vēļ vīna diskuseja IZM, kuramā Vaļsts volūdys politikys nūdalis puorstuovi nabeja ar mīru veiduot dorba grupu, atsarunuodami, ka tei na jūs kompeteņce. |
| doc#648 | Stuosts apsabeidz tik pieški, ka nu breinumu suoču vaicuot īzplāstūs lopu... "Jauneiba un mīla, skices un tālōjumi", 1938.I stiliski leidzojs (amorfs, pa pusei "dzīsminīcisks"), i tikpat apraksteigs dzejūļu kūpuojums "Liktiņa montōjums", 1937, kur golā vēļ īlykts pa švaki puortulkuotam Feta, Tjutčeva, Jesenina, Baļmonta dzejūļam. |
| doc#878 | Ir taida: М. В. Шульмейстер, Ручной набор, Москва, 1967, kur 179. lopaspusē raksteits, ka latgalīšu volūdā lītojūt — krīvu burtus. |
| doc#1215 | Vyspyrms strōdōja Rikopolē (vālōk Rudzātu skūlā) vīns pats ar trejom klasem. 1920. godā pōrgōja uz Stolerovas (Rāznas) skūlu, kur nūstrōdōja leidz 1930. godam.4 Par dorbu Stolerovas skūlā atrūnam rokstu "Latgolas Školā"5, kur M. Apeļs snēdzis šōs skūlas vēsturiskū pōrskotu. "Vyspyrms ar 1922. |
| doc#1361 | Nōkamajā — 1921./22. mōc. godā audzēkņu skaits ir jau 37, 1922./23. mōc. godā — 43, bet 1923./24. mōc. godā — 49. 1924. goda 27. februarī seminars Aglyunā darbeibu izbeidz un 12. martā tū atsōc Reigā, Pōrdaugovā, L. Altonovas īlā 6, kur ir gon daudz plašōkas telpas, gon skaists dōrzs, gon cytas Aglyunas periodam svešas ērteibas un prīkšrūceibas. |
| doc#1354 | Tod vysu sakrōve kravas mašinōs un vede uz Reigu, kur izdevnīceiba vēļ dorbojōs leidz oktobram Kēniņu īlā 8, kur dzeivōja Vladislavs Lōcis, kai ari kaidreizejōs avīzes "Latgolas Vōrds" redakcijas telpōs Klūstera īlā 19. |
| doc#1357 | V. Lōča izdevnīceiba strōdoja Daugavpilī leidz 1944. goda juļam, paspēja izdūt vairōkas grōmotas, "Olūta" 6. numuru, pabeigt latgalīšu literarūs un zynōtniskūs dorbu konkursu, apbolvōt uzvarātōjus, nūorganizēt drukas aizlīguma atceļšonas 40 godu jubilejas svineibas un izdūt itam nūtykumam veļteitu nūpītnus zynōtniskus rokstus saturūšu Rokstu krōjumu. 17. julī vysu, kū varēja, sakrōve smogajōs kravas mašynōs un nūvede iz Reigu, kur izdevnīceiba vēl dorbōjōs leidz oktobram Ķēniņu īlā 8, kur dzeivōja Vladislavs Lōcs, kai ari kaidreizejōs avīzes "Latgolas Vōrds" redakcijas telpōs Klostera īlā 19. |
| doc#1410 | Pīterpilīšu dareitū populariziešonys nūdūmā lakoniski apkūpuot raudzejuse i roksta autore: "Gruomotā školuotuojim" (Leikuma 1993: 93, kur personu ruodeituojs), deļ izdavuma "Latgalīšu volūda 1" (Leikuma 2003: 1), Jona Mairoņa konfereņcei (Лейкума 2007: 43–47). |
| doc#1300 | Pōvula baziliku "aiz myurim" un Treju Strūklaku abatisti, kur , kai vēstej legenda, sv. |
| doc#53 | Vyspuor taida veida action, kur niule asu, nuok par lobu. |
| doc#1179 | Prūtams, tys mani naapmīrynōja, un es sōku meklēt cytas agenturas, kur varātu strōdōt pylnu nedeļu. |
| doc#404 | Bet jau 1949. godā jōs izraideja ari nu Reigas un vysas sadzyna soltajūs vacō dominikanu klūstera myurūs Aglyunā, kur jom, aplyktom ar lelom nūdavom un īres moksu, beja jōdzeivoj pusbodā. 1960. goda 3. majā šōs mōsas izdzyna ari nu Aglyunas, pi kam leidza atļōve pajimt tikai nalelu personeigūs drēbu saineiti (tys beja pretrunā pat ar sovetu lykumim, kas aizlīdze pilsōņu izraideišonu nu dzeivūkļa, naīrōdūt jim jaunu apsamesšonas vītu). |
| doc#732 | Gleznōs Latgolas lauku ainovas, kur dobas parōdeibōs radzim mokslinīka dūmas un pōrdzeivōjumus. |
| doc#1159 | Verūtīs iz Aivara, kur juo rūkys sleidūši tausteja, kaids materials partneris suknei, saprotu, ka šudiņ es jam vairuok nabyušu vajadzeigs. |
| doc#248 | Var jau palikt iz vysa laika tī - aizasameibā, kur nav atbiļžu, par tū ka nav bejs vaicuojumu. |
| doc#1167 | Tod jōīt tamā mozajā ustabeņā aiz aizkora, kur var tūs papeirus palaseit. |
| doc#1099 | Ari pats kaktuss rozpleisa pa pusei, ploskonī loksti kur nakur aizlyuza, kur nakur nu smoguma vyspuor atkryta. |
| doc#633 | Ilustrativi savirkneitūs, pīviļceigūs dzejas tālūs īsaskaņ smelga bezcereibas steiga — jys nasavēlej apsamaļdeit realā aizspūgulijā, kur daudz instrukciju, jaunu morales kodeksu, ar malnu humoru raksteitu projektu, bet tryukst rysynōjuma. |
| doc#133 | Taipat seņ nabeja nūtykušys i organizātys nikaidys latgaliskys seminarveida aktivitatis, kur na viņ kū ta lobu īsavuiceitu, nu ari latgalīši sasapazeitu i dabuotu tū latgaliskuo trokuma i sirsneibys davu dorbam iz prīšku. |
| doc#1239 | Latvijas Universitatē studēja tīseibas divus godus, pēc kara tōs turpynojūt Vōcijā, Tibingas universitatē. 1947. godā izceļōja iz Angliju, kur beja angļu volūdas instruktors Eiropas strōdnīku nūmetnēs u. c. Adolfs Sprūdžs 1949. goda rudinī īgyust stipendiju studijom Luvenas katōļu universitatē Beļgijā, kur īgyust licenciata grādu tautsaimnīceibā un sabīdriskajōs attīceibōs (1951. un 1954. g.). 1951. godā Adolfs apprecej varakļōnīti Janīnu (dzym. |
| doc#290 | Maņ kaids sauce, lai es nasaveru iz apakšu, kur polu vērpetis trokoj i trīcās tīpoš voi da bolku, a taišni iz prīšku. |
| doc#277 | "Kab myusim jyusu jauneiba..." — Apaleit, kur tu skrīņ kai apsvyluse? |
| doc#421 | Cik bīži Jezups cīmovs tāva dzimtinē, kas tū lai zyna, koč i muokslys zynuotnīks Juoņs Pujats ir rakstejs, ka interesi par skaistū Jezupā mūdynovuse azarim i kolnim boguotuo Izvolta apleicīne, kur vacuotāva sātā Mozajūs Geņgerūs puorguojušys Jezupa agreimuos bierneibys vosorys. |
| doc#255 | Tī līcynoj, ka apleicīnes, kur plauka rūkrokstu literatura (Nautrānu-Drycānu-Makašānu jūslā), latvīšu zemnīku vydā konstatāta vyslelōkō laseitprasme — 76,5%. |
| doc#1159 | Draugi aplyukoj apleicīni, kur ta tys jaunais sābra izroktais muorks! |
| doc#162 | Tai i saguoja, ka uo ir ō – mōte, zōle, a nav dūmstarpeibu, par tū ka latgaliskajuos izlūksnēs garuo o nav – svešvuordūs asūšī ō puorsataisa par eisū o: koloneja, kols (izjemūt Leivuona apleicīni, kur izrunā garais ō ir uo vītā) i jū navar ni ar kū sajaukt. |
| doc#1164 | Kunga mōja beja vīneigō apleicīnī, kur zāli greznōja parketa greida, durovys ar stykla vitražom. |
| doc#276 | Byus ekologiski teirs apleicīņs, kur turistus vodōt i tripatōt. |
| doc#1192 | Kod muote i saceja, ka vāg mani regisreit kai 1949. goda 1. janvarī dzymušu, tāvs jov ūtrajā dīnā man iznieme dzimšonys aplīceibu, kur beja rakstāts, ka as asu pīdzims 1948. goda 28. decembrī Stabļovys cīmā. |
| doc#1208 | Kod muote i saceja, ka vāg mani registrēt kai 1949. goda 1. janvarī dzymušu, tāvs jov ūtrajā dīnā man izjēme dzimšonys aplīceibu, kur beja raksteits, ka as asu pīdzims 1948. goda 28. decembrī Stabļovys cīmā. |
| doc#514 | Kulturviesturiski svareigs i emocionali pīpiļdeits beja Vyborgys nazkodejuos katuoļu bazneicys apmekliejums, kur varēja apsavērt izstuodi i nūsaklauseit Bazneicys viesturnīka Stanislava Kozlova-Strutinska stuostejumu par katuolicisma suokumim i pretruneigū liktini Krīvejā. |
| doc#1345 | Lubōna mytrōjā ir atklōtas vēļ cytas videjō neolita kemmes keramikas kulturai pīdarūšas apmetnes, kur vēļ nav veikti arheologiskī izrokumi — un tōpēc nav drūši zynoms, voi tōs ir bejušas bāzes apmetnes. |
| doc#1172 | Na vysim dzeivuotuojim itei beja jūs pyrmuo apsamesšona Sibirī, nazcik saimu iz Gorevū puorbrauce nu Minusinskys apriņka, kur jim dzeivuot naīpasatyka, kam kolnūs. |
| doc#543 | Nu 1917. goda strōdoj par skūlōtōju Daugavpils apriņka Kolupē, Sylajōņūs, Rēzeknes apriņkī, kur jei vīna poša mōca 90 bārnus, pēc tam — Rāznas pogosta Rozenmuižā, Kaunatas pogosta Rudzātūs, Ezernīkūs, Sakstagolā, Viļānūs. |
| doc#1347 | Spylgti tys izapauž godskōrtu svātku svineišonā, krystobu un kōzu aprokstūs, kur autors, aizmērstūt romana tīšū darbeibu, it kai dokumentej šū atrauteibu nu kūpejōs fabulas veidōjuma. |
| doc#1164 | Tykuši pi skūlys, puiši apsastōjōs, kur kurīs. |
| doc#1163 | ka nūmiert varātu, suvaļcīne paplyust, papluoj, santakā vysu upu i jyuru glīmāsleņs īskoluots apskucs kai pipseits izamūcs, vysi celi zam kuoju, vysys upis pa vaļai, tiamata tu muna, reits, vēļ anunnaka nivīna, ni separdu vēļ, ni aškenazu, vyss vīnā, mygluma pīnaitē, pīnuma aizmyglā, ei, makabej, kur tovs tāvs brokāns, šavuot šavuot, vīšneiti pupā, ar laičini appipšuot, anas ar kaifasu, hujrā, ei, sadukej, iz marijampoli? ir pasauļs niupat kai radeits, es eimu juo apsavārtu, kur muns jafys teļavu kolns i pavasars, vārmejis margarita, dāna, dāna, viejaļu svātki, prithivys apass, advaita muna, tāra, lotoss jai vāzeitē, sušumna danda, sušumna danda, iz vādara pupys zīds vīšneite i sorkona manipurā, kauravu glīmāsls, rupucs i viežlis, trišna i upadana, kur muna sita, kur jesenskuo milena, ješiva beigšonys svātki, irisim aprūštys lejenis zamaškys, četrejis zvaigzdis jau dabasūs skrīn, catūrta meitine muna, johanans nu gušhalavys, eseji zeloti, elejis kapitolina, rehavams jerovams, ei, artakserks, da |
| doc#1163 | byutu dyžan greizi sirdeigs pats iz sovu gruomotu. paļdis, ka vysmoz pasyuteji gūdeigi, narunuoji žāluodama, kai ar psihu (zyni, kai doktori runoj ar psihim?), byutu vēļ baismeiguok. bet es nanūžāloju. nabejs es tik lels egocentriks, es pazīduotu tam vairuokus godus, i es tevi dabuotu. koč myrušu, bet dabuotu. tys praseitu baileigi daudz — nasaraksteitys gruomotys, varbyut piļneiga sajukšona... bet es tū dareitu, ka byutu koč mozuokuo puorlīceiba, ka nu tuo saīs kas lobs. es navaru pīduovuot tev apstuokļu, kur tu varātu sevi realizēt, a na plēstīs ar vysu pasauli, kai niule. es nazynu, kū tev padarejušu veirīši, bet piec tuo, kai tu izareikuoji ar mani, varu sprīst, cik pazamuota esi. es laikam navarātu atsadūt tik, ka atļautu tev iz seve izlikt vysu sasakruojušū atrībis naidu, es naasu teve peļnejs. apskaužu tova veira budistiskū mīru. i tū, ar kaidu mīlesteibu jys audzynoj meitu, ir glupi lyugt, lai tu pasarunoj ar mani, tev jau nav laika pat pošai dieļ seve, kur niu vēļ |
| doc#646 | Montu i zemi atjēme (Sibireja, emigraceja), pruotu ībuoze apstuokļūs, kur jam beja juoapklust (na jau veļti bejušajim pruota kolpim liktiņs komunistu izskotā atjēme inteligenta statusu - Seilei pedagoga krāslu, kam taida škola, kaida jei ir nu renesansa laiku, nivīnam nav vajadzeiga, Seiļam juo gruomotys, acimradzūt makulaturu jys suoce vērtēt augšuok par dzeiveibu - ļaudim, kustūnim, kūkim, akminim i zemi. |
| doc#358 | NU AUTORA Romans ir par legionara dzeivi pēckara apstōkļūs, kur parōdeits, kai cylvāks pīzalāgoj ikkotrim dzeives pavērsīnim, kai ari latvīšu un krīvu attīceibys un kaida naloba līta ir nabadzeiba. |
| doc#1143 | Kaidu breidi jei navarēja aptvert, kur atsarūn un kas ar jū nūteik. |
| doc#6 | Teikam izlaisti pi krustuojuma iz Zagrebys apvedceļa, kur asūt loba vīta stopiešonai. |
| doc#712 | Iz pōrdūmom, ka kaut kas eisti nav kōrteibā, uzvadynōja gadejums 1987. goda vosorā kopusvātkūs taidā Latgolas apvydā, kur ir samārā vīndabeigs latgaliski runojūšūs īdzeivōtōju kontingents. |
| doc#406 | Pīmāram, Mērdzines apvydā, kur kaidreiz ir bejis Livonijas veiskupa beneficijs, pēc tō pōrīšonas vaļsts reiceibā, zeme ir tykuse izdaleita nu Krīvijas atvastim zemkūpim. |
| doc#1060 | Tod ceļš kai upe ībrīn tymsā egļu sylā, kur bolti bārzi, apses snādzās mōkūņboltas, bet pōri apvōrkšņam, kur tōlē saule svyla, kōp ōrā mygla tai kai lada kolni bolti. |
| doc#1154 | Myusim vysmoz beja dīnasts armijā, kur itōs lītas mōceja. |
| doc#1228 | Nu 1949. g. leidz 1958. g. Kōrsovas draudzē kolpōja prāvests Ontons Omuļs, kurš, radzūt Vilhelma apdōvynōteibu skūlā un dīvbijeibu bazneicā, centēs jaunekļa centīnus vērzeit tōļōk, lai pylnveidōtu goreigū aicynōjumu. 1956. godā, pabeidzis Kōrsovas vydskūlu, V. Ņukšs ar prāvesta O. Omuļa svēteibu īsastōja Reigas Goreigajā seminarā. 1958. goda rudinī studijas nōcēs pōrtraukt un 2 godus pavadeit padūmju armijā, kur beja jōpōrcīš daudz gryuteibu un pazamōjumu. 1960. goda beigōs V. Ņukšs atsagrīze seminarā turpynōja studijas. |
| doc#606 | Izlūkšņu sovpateibys, nanūgludynuotuos, šaļtim par daudz letonizātuos formys itymūs dorbūs daškēle guni i ruodeja, cik atškireigi, naparosti mes vysleidza asam, kur itūšaļt sovā vairumā asam volūdys ziņā. |
| doc#6 | Apmāram sazeimojam kartī, kur asom, kur juoīt meklēt tuoļuokū stopiešonys vītu. |
| doc#588 | V. Soloduhins sovā grōmotā aproksta epizodi 1919. goda martā Astrahaņā, kur strōdnīki beja pīteikuši streiku, reikōja mitiņus, kurūs apsprīde sovus nacīšamūs materialūs apstōkļus. |
| doc#524 | Kūpumā O. Rupaiņs cīš daudz raksteja gon latgalīšu, gon latvīšu volūdā. 1944. godā O. Rupaiņs emigrēja iz Vuoceju, bet 50. godūs juo gimine puorsacēle iz ASV, kur rakstnīks struoduoja kaidā katuoļu muosu klūstera školā Minesotā. |
| doc#1347 | Personu skaits ir reducāts leidz minimumam, ari nūtykumu moz — vyss saistōs ap Dīvmōtes statujas veidōšonu, kas nadaudzajūs romana tālūs rūsynoj sakōpynōtas jyutas, kaisleibas un pōrdzeivōjumus. 1947. godā Beļgijā Luvenas universitatē N. Neikšanīts studej filozofiju, īgyustūt bakalaura grādu. 1950. godā jys pōrsaceļ uz ASV, kur 1953. godā teik īsvēteits par prīsteri. |
| doc#1127 | Tys gūds sagōja nazkai pats nu sevis — dālam Pītereišam taida kai vōrda dīna, rodi nu Atašīnes, kur tys laiks, kai nav gastejušīs, nav radzāti, taipat Paulines mōsa Getroda ar veiru, Kostyna brōli, tyvōkī sābri. |
| doc#1136 | Kas tī vaira atguoduoja, kur tī korespondenti piec palyka, kur kamerys – dzēre i doncuoja leidza vysim. |
| doc#458 | Pulkstiņ 11:00 Upeitis bibliotekā par gūdu Ontona Slišana muotei – Annai Slišānei (Jermacānei) pasuocīņs "Tovs sirds syltums myužam paliks atmiņā…" i izstuodis atkluošona, kur kūpā ar Upeitis etnografiskuo ansambļa sīvom i cytim apmaklātojim pīminiejom i gūduojom itū SVĀTŪ (kai Ontons saciejs par sovu muoti) sīvīti. |
| doc#514 | Konfereņcei uzmaneibu veļteja Latvijas Republikas Generalkonsulata Sanktpīterburgā puorstuovi, pīsadolūt konfereņcis atkluošonā, kur uzrunu saceja konsuls Raitis Aveniņš. |
| doc#1352 | Uzmaneigi losūt, var nūdaļu sōkumā ari pamaneit, kur autors snādz atmiņas, kur aizīt fantazijā — sapņūs valejom acim. |
| doc#1145 | Lai gon jam kai bejušajam "vaļsts īnaidnīkam" nabeja nimoz tik vīgli dabōt inženera dorbu, vajadzēja meklēt vysaidus kontaktus, paziņas, kas varēja jam leidzēt taidu dorbu atrast, kur labi moksōtu. |
| doc#1163 | īstuosteisi, ka tovs saceņseibnīks ir leluokais pasauļa nalīts, i cyti tev vēļ īs paleigā, kas tev otkon napateik. tai strēčem paspeidiejušai harizmai tevī es tycu, koč pasauļs ir vīn myusu spīgeļs (o, kai pasaleluoju! itai nazkod mīrinēja glupuo sīvīte). zyni, nu kuo apjyukst tovs dīvam leidzojais — kod jam soka, lai nasasyrda, ka laikam jau es asu vaineigs. taidus vuordus jys nav dzierdiejs myužeibu. tūlaik ir lelais klusums, smedzini nūkliknej. tev ir perfekti izkūpts tys runys veids, kod golvonais ir atrast, kur ībuozt pa smolkai skoborgai i apgrīzt vuordus pret pošu runuotuoju. eristika saucās. naizs. muoksla kaseitīs. tu pastuosti maņ par sovu tāvu! asu gondreiž drūšs, ka vyss suocīs tī. itei paniskuo baile i biegšona, kas īsaslādz, kai tik pajyuti, kai tik drusku iz tū pusi, ka esi mīsiski īgrybāta. da tuo, ka gribīs jīm vysim nāzeiti vādarā. a bailis nūzeimej soltumu, nu kuo napatyka pret bārnim vyspuor. veirīts kai īnaidnīks i saime kai karalauks. tāvs, kuram īguoja pruotā, ka meita troki seksuala |
| doc#908 | Cikam byuset tuos treis dīnas Reigā, es atrašsu, kur nūsliepi i ai Ontanu atzeimuosem atgiutū breivību. |
| doc#156 | Vysta atroda, kur aug lobuokuo vyrza, kur zvierbuli byrdynoj kaņapu sieklenis, kur cyuku putra, kur suņa bļūda. |
| doc#1163 | klausomēs muzyku, runojam par dacanu. ir jau labi viņ pret vokoru, maņ pabais nu takaļu. trepu durovys, jys soka, teņuok taisuos vīn iz vydu, iz pogolmu. jys attaisa lūgu sūploku ustobā, ite, lyudzu otkon īīt pruotā akademiskuo muosiniška. bolderajīte juos veiram nav vīneiguo. ružovuo tū zyna, jys i naizalīk, par pādejū laiku stypri saveciejuse, pluonumi ružovi īsiermiejuši, jai ir pagaiši moti, to sorkojūs plēmu tai nasaredz. iz sātu īdams vēļ sateiku klasisbīdru policistu. grybu paīt garom — naseņ pabeju atskurbtuvē, kur jys struodoj. piec pakauša i guojuma juo navar napazeit, da vēļ formā. jys izkraun depi iz sūleņa i stuosta, ka sīva (jī naseņ kai preciejušīs) staigoj pa solarejim, pa saunom pādejā laikā, bejuse nazkaidā baņketā. šys pats niu struodojs rajona padūmē par šoferi, to daudzi dorba, soku i dreižuok taisūs paceli, koč i juolein, ka nagrybu īt ar jū kūpā, atpakaļ itamā pamastajā, bet, par breinumu, naizpaiseitajā poliklinikā ar sorkonoju linoleja greidu i palākzaļom sīnom. — to tev nav kur palikt, |
| doc#1127 | Pi Augustu tiļteņa obi sabryda atvareņā, kur sakorsušōs kōjas dyunaiņais dybyns pateikami atveļdzēja. |
| doc#1127 | Najem ļaunā, Anzelm, jī beja taidi kai tu — ar latvīša capuri komunista golvā, lai navar atškērt, kur sovejais, kur svešais... |
| doc#1117 | Izaruodeja, ka tagad Aivars vuiceišūtīs tymā pat augstškolā, kur Sandra, partū ka vairs nagryb turpynuot studejis Reigā. - Maņ tī vaira nav kuo dareit, - jis saceja. |
| doc#484 | Anna Briška studēja Rēziknis Augstškolā, kur varēja apgiut latgalīšu volūdu, literaturu, folkloru, kulturu i viesturi. |
| doc#619 | Taipat Rīkuma atmiņu apcerējumu par latgalīšu ganenu pīdzeivojumim pi Sondoru – Varakļonu un Varakļonu – Vydsmuižas ceļa, parodūt "kultūras calmlaužu" nu Reigas izdareibas latgalīšu sātā un napatīsos publikācejas avīzēs 1920. godā, šū atmiņu stosta beigu nūdaļa par pļaujas svātkim un etnogrāfiskū izstodi Rēzeknē 1936. gada augustā, kur Latgola tykuse parodeita malnos krosos. |
| doc#1163 | pylns feministu — pat aiz letis i tī feminists. jys par reizi varēja pasaceit, kaidā kura vērtē. luocānam dyžan nūskaude. zvieriski. pipša to navā. lobais psihopats jau eistineibā nav tik i lobs, taipoš feminists, pi seve sirdejuos luoceits. i vēļ jys guoduoja — cik zalta zemis feministi dūtu par glupuos sīvītis kroksi. madā. beja opolūs akmiņu i lidojūšūs jumtu nakts. jumti beja leluoki i mozuoki, vīnvīteigi i taidi, kas nūbraukuši cālom saimem. pat piļsātom. oranžī ar frontonim i treiskantainī ar vysom ustobys augšom, kur kaļtējuos proguojušūs pavasaru dzīsmis. tī, kurūs jumti beja propuluši liļoveigajūs nakts staceju dabasūs, sēdēja pakseitī i leits jim ripinēja nu ocu, daudzi leita. tys beja leluos zivs dīnuos, kod lobais cylvāks palyka na cīš kū lobs, a sādūšais lanselots vysā jau sādūšs. luocāns beja subjektivais realists. jys karuoja ar terminim i lasejuos jūs vysus dekonstruēt. kai muhameds ali. leluo kuoja ar terminim beja vysleluokais jam zynomais terminuators. ar jū i suoce. jys beja tai apšērviejs nu terminu, ka jū taidu myudynuot myudynuot psihu dveinā, voduot |
| doc#1216 | Nūorganizējuse Somersetā 6-klaseigū pamatskūlu, R. Tabine 1924. godā pōrsaceļ uz Mežinīku pamatskūlu septeņu kilometru attōlumā nu Aglyunas, bet pēc tam 1929. goda septembrī uz Auleju, kur ari panōk 4-klaseigas skūlas pōrvērsšonu par 6-kl. pamatskūlu. |
| doc#908 | Brauksiet tādā autobusā, kur ir tikai pensionāri no visas Latgales. |
| doc#561 | Paleidz izdzeivōt Naseņ, ejūt garom autoūstai, kur uz vīna nu sūlenim sēdēja divas cīnējama vacuma sīvītes, izdzērdu: "As bez "Latgolys Radejas" kai bez rūku... i Rūžukrūni nūskaitu leidza, i lyugšonu laikā jiutūs kai bazneicā... |
| doc#483 | Bet piec piecdesmit godim Imants Slišāns Latgolu grybātu redziet kai nūvodu, kuram ir ari sova latgalīšu avīze, kur školuos ir atrosta vīta ari latgalīšu volūdai, dieļ tuo, ka jei kļyvusi par vierteibu, kuru atzeist gon poši latgalīši, gon vaļsts varas veiri, kai ari nu Latgolys īvālāti politiķi Saeimā bez baiļu aizstuov Latgolu. |
| doc#277 | Latgolas augstīnē, ap Rāznu i cytim lelīm azarim, kur zemeite kolnaina, smiļšaina, kolhozi kruši izputēja. |
| doc#1187 | Pīmiņu lelu leidaku lūmu azarstorpā, kur ceļš vad nu Kategrades iz Rušyunu. |
| doc#1136 | Kai nu azara, kai nu vīgli zylys dabasu atbluozmis azarā, kur pagaiss tik daudz dvieseļu. |
| doc#3 | I "neverending" dzīsme par polšim azarā, kur tūni uzdeve Ļahs. |
| doc#1184 | Nu zāles vede durovas iz obom pusem i vīnas iz balkonu, kur beja skots iz terašu akmiņa kōpnem. |
| doc#255 | Baltijā, kur dzymtbyušonu atcēle 19. g. s. sōkumā, tō ūtrā pusē ap 40% zemnīku jau beja izpērkuši zemi nu muižom, sekmeigi saimnīkōja un dzeivōja pōrticeigi. |
| doc#483 | Kod Imants Slišāns beidze augstškolu, atbrauce uz dzymtū Baltinovu, kur vuica geografeju, bet beidzamūs godus struodoj ari par školys direktoru. |
| doc#1354 | Tai jau sanōce 900 Ls. 500 Ls aizdeve Daugavpiļs krōjaizdavu kase, t.s. Pabēržu banka, kur direktors beja Sebastijans Pabērzs, bet vīns nu omota veirim — Jezups Kindzuļs — latgalīšu tautas atmūdas darbinīks un rakstnīks Čenču Jezups. 1500 Ls izdevnīceibā īguļdēja Čupīšu saime, kas beja atbraukuse nu Pīterpiļs un tymā laikā jau vairōkus godus dzeivōja Daugavpilī. |
| doc#1127 | Venners runōja otkon sovu, ka darātu barakōs, kur zyrgi stōvēja, īreikōt izolatoru, i nivīns uzmaneibu napīvērse jubilaram, kas sovā nūdobā šyupōjōs uz krāsla pakalejūs kōju. |
| doc#1170 | Nūsalaižam nu uzbāruma i pa Strūvis īlu turpynojam sovu ceļu, pa mašynys lūgu vēļ pasvīžam skotu iz bazneicu, kur kristeiti Elza i Jurs, un myusu dūmys un runys jau ir veļteitys Vacumnīkim Bauskys rajonā. |
| doc#1228 | Jaunō veiskupa konsekracija nūtyka 1987. goda 8. decembrī -- Dīvmōtes Bezvaineigōs Ījemšonas svātku dīnā Svātō Alberta bazneicā, kur leidz šam V. Ņukšs beja par prāvestu. |
| doc#2 | Pyrms vīsneicys apskatis teikam īvasti lada bazneicā, kur piec puoris minutom paradzātys kuozys. |
| doc#1228 | Nōkamō dorbavīta jau beja Reigas Svātōs Marijas Magdalēnas bazneicā, kur V. Ņukšs kolpōja eisu laiku -- nu 1966. goda februara leidz oktobrim, apkolpojūt Bolderājas draudzi. 1966. goda nūgalē un 1967. goda 9 mēnešus V. Ņukšs beja paleigmōceitōjs Rēigas Sōpju Dīvmōtes bazneicā. |
| doc#530 | Kotra svātdīne tyka pavadeita 10 km attōlajā Rogovkas bazneicā, kur jys dzīdōja korī. |
| doc#483 | Baļtinovā vēļ runoj latgaliski Imantam Slišānam ir svareigi tys, ka jis dzims i bierneibys vosorys pavadejs Baļtinovā, kur cylvāki runovuši i runoj latgaliski. |
| doc#1130 | Kolna austrumu pusē beja dīzgon dziļas granta bedres, kur sovukōrt beja lopsu olas. |
| doc#1283 | Vierteigi ir literaturys saroksti II i III d. beiguos, kur par kū var vēļ kū atrast. |
| doc#1053 | bejom. kur īsi, tuo nazynuosi vodi kai tuorpi staipuos pa zuoli dasadūrsi i krissi munā saimē vysi ir dzeivi dzeds struodoj par elektriki jis ir slīka i savolkoj zemē vodus. 2008-04-01 17:49 *** laimis volūdā runoj laiks i laikam jam škeiba mute gribēja nazkū saceit čut nalaimis napīsauce muna pasauļa kuormūs īt remonts špaktelej dzeivis jāgu es zynu, maņ navajadzēja es nazynuoju kur liktīs šaļtim dzeivei nav jāgys par daudz iz špakteļa ceri 2008-08-16 00:49 *** kur tu beji, kur tu beji kur tu beji, naej. tymā vītā dzeļža kuojom staigoj kuopurkēdis tymā vītā smiļšu kolni kuop nu zemis vyda tymā vītā nabyus mīra. kur tu beji, nalein tymā vītā cyti laiki. 2008-04-01 17:57 biļdis teikli zogtā mp3 failā atrodu tevi i bolsu tovu nūvylku teiklā, nūsyuču, nūkāčuoju niu vyss tu muns da pādejuo baita i sekuņdis mikrodalis izlyku tumbys, palaižu muzyku kaidys skanis i kaidi bolsi! kai dzeivajā, kai bez mikrofona kai deļ mane, kai dzeivs rudiņa naktīs par |
| doc#1139 | Te, kur bejs, kur nā, blokus nūstōja Tarasjka ar draugu. |
| doc#1107 | Puorsokys suokums juonūlīk iz tīnīni, ka vīn šuorv piļsātā, kur bejušs, kur nabejušs, suoce pasaruodeit zinis, ka asūt atguojus taida lelum lela pakuta, kuru izpakutavuot par reizi nivīns tai eistyn i nazyns. |
| doc#6 | Teikam izlaisti piec nazcik km benzintankā, kur īpierkam paiku i stopejam tuoļuok. |
| doc#6 | Uoreji skorbais, bet īkšeji jiuteigais i maigais slovēņu onka, sirdī myužeigi uzticeigais rokers, izlaiž myusus benzintankā, kur mes izmontojam vareibu uzapiļdeit ar maizeitem i slovēņu olu. |
| doc#6 | Pa ceļam īeimam benzintankā, kur teikam pi reitiškom. |
| doc#1161 | Kai tī beja, kai nā, vīnu dīnu iz aerodroma sabrauce rasnīs Josiks ar Kaputovu Adi, nazkū sovā storpā plēsēs (atrodušs, besi, kur razborkas kōrtōt!), cikom sakryta ar sovim traktorim glaunajam samaļoteņam vērsā. |
| doc#1239 | Latvijas Universitatē studēja tīseibas divus godus, pēc kara tōs turpynojūt Vōcijā, Tibingas universitatē. 1947. godā izceļōja iz Angliju, kur beja angļu volūdas instruktors Eiropas strōdnīku nūmetnēs u. c. Adolfs Sprūdžs 1949. goda rudinī īgyust stipendiju studijom Luvenas katōļu universitatē Beļgijā, kur īgyust licenciata grādu tautsaimnīceibā un sabīdriskajōs attīceibōs (1951. un 1954. g.). 1951. godā Adolfs apprecej varakļōnīti Janīnu (dzym. |
| doc#462 | Kod īsaradom Bolvūs, guojom iz biblioteku, kur ari nūtyka nūslāguma pasuocīņs. |
| doc#1239 | Īgyust magistra grādu bibliotekas zineibōs (1961), un 1965. godā jū uzaicynoj dorbā Čikagas Universitates Juridiskōs fakultates bibliotekā, kur jys strōdoj leidz pat aizīšonai pensijā (1992), bet kai emeritēts lektors dorbojās ari pēc tam, losūt lekcijas par juridiskū bibliografiju. |
| doc#1392 | Jōdūmoj ari par preses izmontōšonas īspējom, jo lelajōs bibliotekōs, kur vēļ palykuši pyrmskara preses materiali, ir aizlīgta vacūs avīžu materialu kopēšona. |
| doc#49 | Skrīnom iz bibļoteku, kur myusem juosagaida Iga. |
| doc#943 | Kod te beidzūt suoksīs fonti, Vepri biegs, kur pilni konti. |
| doc#1215 | Patīši pi M. Apeļa beja kai birojs, kur pastōveigi redzēja vīnu voi ūtru latgalīšu spolvas darbinīku. |
| doc#1187 | Tōs beja munas "universitates" pi šaidim lelsaimnīkim: Vilminieša Jōņa (pi Vōrkovas bazneicas), ūtrais gods Brodūžūs (saiminīka uzvōrdu pīmērsu), trešais gods Kazērūs pi Beņa, catūrtais gods pi Volodkom aiz Kazērim, pīktais gods pi trokōs Klavinsku Lienas (pi luteraņu kopim), sastais un septeitais gods pi Birstes, kur ganeju divus godus, un pādejī divi godi pi Lizbovska Ontona Jasmuižas pogosta Kliškavu sādžā, kur es par divim godim pabeidžu četras klases (trešajā klasē es naasmu mōcejīs, jo skūlōtōjs Bicāns mani pārcēle nu ūtrōs iz catūrtū klasi). |
| doc#1163 | kas ryukalej piec peipu. apleik myrušuo piļsāta, bet kuo beitīs? vysi, nu kuo juosabeist, sēd ite. pabolstus moksoj kukuruzys kroukšūs. kalijugā vairs nav vysvareigūs. palīk viņ nosuot taidys pat capuris kai jim i krišnoidiski tāluot brāhmanus. voi vātrys laikā, cikom nivīna, nu tylta sleicynuot upē pi aļošys izrausteitūs saulissorgus, zam kurūs atsapyuš cīnejami cylvāki. kai brokāns, lelais nečajevists. voi duovynuot meituškom zitom ceglus iz ješiva golasvātkim.voi atsazeit monofizitismā i dramatiski apgraizeit pipsi. kur ir tova bizanteja, kur ir tova bizanteja, kur tei ir? tai ir, mes pat lūdzeņa izsist vairs navarim! voi zagt vistenis (kai augustins — grušu vītā), kod puordeviejai nu zam nuoss saglemzt rūkā pa vystai i olimpiski nestīs iz vypingys pusi. jei piec algoritma dūmoj, ka tu vaicoj kuldā naudys i lieneišom īsi pi kasis, a brokāna rūka izastīpe, puordeviejai grīzums pakaļā pasaplēte, i piečuok zūbu boltums īsacierta vystys captajā lytkā. voi galis gobols īleida brokāna naivi anarhistiskajā revoļucionara kuldā. a tu dūmuoji — puiši, kas nasasmej — ite pastaiga, peripatetiska promenade. |
| doc#1163 | taidys radeibys. adepti, kas ryukalej piec peipu. apleik myrušuo piļsāta, bet kuo beitīs? vysi, nu kuo juosabeist, sēd ite. pabolstus moksoj kukuruzys kroukšūs. kalijugā vairs nav vysvareigūs. palīk viņ nosuot taidys pat capuris kai jim i krišnoidiski tāluot brāhmanus. voi vātrys laikā, cikom nivīna, nu tylta sleicynuot upē pi aļošys izrausteitūs saulissorgus, zam kurūs atsapyuš cīnejami cylvāki. kai brokāns, lelais nečajevists. voi duovynuot meituškom zitom ceglus iz ješiva golasvātkim.voi atsazeit monofizitismā i dramatiski apgraizeit pipsi. kur ir tova bizanteja, kur ir tova bizanteja, kur tei ir? tai ir, mes pat lūdzeņa izsist vairs navarim! voi zagt vistenis (kai augustins — grušu vītā), kod puordeviejai nu zam nuoss saglemzt rūkā pa vystai i olimpiski nestīs iz vypingys pusi. jei piec algoritma dūmoj, ka tu vaicoj kuldā naudys i lieneišom īsi pi kasis, a brokāna rūka izastīpe, puordeviejai grīzums pakaļā pasaplēte, i piečuok zūbu boltums īsacierta vystys captajā lytkā. voi galis gobols īleida brokāna naivi anarhistiskajā revoļucionara kuldā. a tu dūmuoji — puiši, kas nasasmej — ite |
| doc#36 | Kod klasisbīdri nūliks traktorista tīseibys, jī draugūs īliks biļdis, kur juos aplaista ar šņabi. |
| doc#1418 | Stomatologiskō kirurgiskō paleidzeiba izvītōta atseviškā blokā, kur beja divas ōrsta dorba vītas, ambulatorō operaciju zāle, atseviška telpa kirurgiskūs instrumentu un materialu sterilizacijai. |
| doc#1163 | pījimt i nūtak par nogim tev dzeivīņa sulums. aizīt aiz smuordiņu skupška i apmaukt mozu meitiņu iuzeitis koklā, šamaš, tu, teļa tāv vysulelais, tu tok nasaceisi nikuo, voi to nā? i snīgaiņs uodainē, i pesaha zeme, kas ryugši kolsdama dyumoj atdūdūt bosajim pādim smuordu i puryni aizzīd i smagars prīceigs grūzinej golvu i vēļ byus rošhašans ryugšojom smuordaitem, muns poša me mani aizžāluoja, i dīvaklu vīta byus galeigi sabryniejuse da tišreja i cik buteļu aizmuovs faijūmā i nakrystuoni kas meizna iz pīminekļu, o, hikmet nāzeit boltais, kur tova mīsa, kur muosiniška, kur tei dzintarā cītuo, kur tovys acs, kas tovā sprēklē, vyss vīnā kaucīnī, vyss pesaha dīnuos i jukušī sakuop dacana kūkūs i pīsauc latgaļu paramparu i aizavalk bolsūs i navar paīt, sirds aizkreit elpā, nūglaust par golvu tai muosinītei, salaist pierstus vysus da desmit jai mīsā i bēgt tūlaik bēgt kai pats rakšasu kieneņs tev obuļūs plāstūs aiztacynuotim nogim i zūbim aizveileitim, o, muosiniška, taids niu tys pavasars, pohjola taida, raidaidā. rūžeņa sorkona šlivu bolts duende manalā rūka kai stīgre i |
| doc#24 | Cytaiž vyss breineiga – vyss bolts, kur nav pakaiseits suoļs, i drupeit pat saule nazkur izaspīde car muokulim, atsakluoja ari zyli dabasi. |
| doc#1116 | Jū volūdā tys zeimuoja – braukt, kur daguns ruoda. |
| doc#1164 | Arnolds vylka mugorā sovu lobōkū uzvalku "made in zagranica", gōja iz Brekšim, kur ari beja vasaly treis leidzgōjēji. |
| doc#1127 | Tei sārga tagad vysur — seļsavetā, kolhoza kantorī, mūderneicā, kotrā brigadē, kur ļauds saīt nu reita. |
| doc#1187 | Obas dōvynōtōs K. Ulmaņa grōmotas palyka myusu sātā Brokovskūs, kur tyka izdareitas vairōkas krateišonas — un grōmotas tyka atrostas. |
| doc#37 | Vīnolga leidz breižam kod tev tovā dzymtajā volūdā uzsauc: "Eu, broļ, kur tu īleidi?"… Nokūšajā rokstā bius dažis biļdis nu sovys zemis. |
| doc#913 | A kur tāvs i bruoļs, kur tabāks, špickys i cytys lītys? |
| doc#1181 | Jau vōcu laikā puiši iz Sološa azara solas beja izrokuši bunkuru, kur brīsmu gadejumā varātu nūsaglobōt. |
| doc#51 | Byus, kur palikt, i.t.t Mathias itadu ideju atbolsta, jo jam cīši īzapatykuos Waršava. |
| doc#6 | Šopereits pats asūt nazkod ar stopim ceļuojs pa Eiropu i vēļ braucīņa laikā arī peļnejs, kab paāstu, byutu, kur puornakšņuot. |
| doc#1354 | Natōli nu drukōtovas Vladislavs īrēja uzstabeņu, lai jam byutu, kur apsamest, atsapyust un palikt pa nakti, kod jys atbrauce strōdōt drukōtovā. |
| doc#2 | Dīzgon dreižā sūlī izskriejuš pa gondreiž vysim "kambareišim", aizeimam iz vīsneicys bāreņu, kur pīduovoj dzierīņus dzert nu lada gluozem. |
