| geoviita.wordpress.com | vālam vokoram … Svātdine , 20.07 .08 . Vyss ir brīsmeigai ! I es taida pat … apmāram 10 mynuotuos teik salykta ( skaiti , samasta ) sūma . Nakts vydā ( patīseibā ir jau gaišs ) , piec pasuokuma " Taiseits | Latgolā | " Preiļūs . Golvonīs , ka pase ir ! Ir ! Moks ? Laikam ir … Braucam pi Ilzis i piec tam tuoļuok iz sābru zemi Boltkrīveju . Ap pušdiņlaiku ceļūs i veļūs . Ilzis mama pabaroj myusus – brauciejis breineigi |
| geoviita.wordpress.com | . g. rudens ģeorallijs Venta – taišni itamā nedelis nūgalē īkryta bruolāna kuozys . Ka vacuoki nabyutum bejuš vedieju , es vēļ moš iz 4 dini 5 dini byutu braukus i tod pa taisnū iz kuozom . Bet Kuozys | Latgolā | ir kuozys Latgolā i tys jau ir nūtykums i pīdzīvuojums pats par sevi . 6 . 2009 . g. pavasara ģeorallijs Gauja Sarunuoju vītu Krišjāņa laivā . Beidzūt īsaguoduoju poša sovu teļti i iudiņsiztureigū sūmys |
| geoviita.wordpress.com | ģeorallijs Venta – taišni itamā nedelis nūgalē īkryta bruolāna kuozys . Ka vacuoki nabyutum bejuš vedieju , es vēļ moš iz 4 dini 5 dini byutu braukus i tod pa taisnū iz kuozom . Bet Kuozys Latgolā ir kuozys | Latgolā | i tys jau ir nūtykums i pīdzīvuojums pats par sevi . 6 . 2009 . g. pavasara ģeorallijs Gauja Sarunuoju vītu Krišjāņa laivā . Beidzūt īsaguoduoju poša sovu teļti i iudiņsiztureigū sūmys maisu – vysys |
| geoviita.wordpress.com | pārn , kod atsagrīzem nu Slovākejis . Jau vosorys suokumā izdūmuojom vierzīni iz Eiropys DA – Ungāreju , Horvāteju , ka saīs Rumāneju i Bulgāreju . Nūzeimeigs paviersīņs izaruodeja pasuokums " Taiseits | Latgolā | " Preiļūs , kod par leidzbraucieju izapraseja Kaspars ( Šmikucs jaunuokīs jeb Gunta bruoļs ) . Apsūleja , ka ar jū nikaidu problemu nabyušūt , ka jam asūt pīredze stopejūt trejatā pa LV , naasūt problemu |
| edeite.wordpress.com | laimeiga . Pyrma ostoinim padūdu zini Aijai – iz tramvaji nabyušu , prīkšnīkam – byušu iz 11 . Tai ari ir . Aizbraucu , aizskrīnu da kojom i tod iz dorbu . Prīkšnīks tik pasasmej – nu i kai ta Tu itai – | Latgolā | šmakaukys aizadzieri ? Nu na gluži jau … Bet beja tik poš interesna I jauna nedeļa – ar šauru ocu pyrmudīnu – var suoktīs ! Paļdis vysim , kas beja rādā – iz , tī , i piec tom ! la-la-dra I prīca , ka |
| geoviita.wordpress.com | gribiešonys . Beidzūt ir daguojs laiks , kod ir apstyprynuojums , ka latgalīšu volūda nav vajadzeiga viņ puoris " trokajim " . Rēzeknis Augstškolys pietejums sadarbeibā ar kolēgim Itālejā līcynoj , ka ari | Latgolā | dzeivojūšajim ļaudim ir vajadzeiga volūda , ka ir vajadzeigs vuiceit latgalīšu volūdu školuos . Tod jau byus radzams , voi reidzinīkim Latgola ir tikpat tuoli , cik latgalīšim Reiga , voi tūmār puoris |
| geoviita.wordpress.com | eistineibā nav tai , ka tuos izdaudzynuotuos īspiejis ir viņ stereotips i reidzuonu nūtrulynuoti šauruos dūmuošonys rezultats ? Tū ir tai kai vīgļuok saprast i raudzeit īt pret straumi . Nu ir tak īspiejis i | Latgolā | . Jauneibys maksimalims , saceisit ? Nui , lai tai i byutu . Bet kod vēļ , ka na niule , īt i raudzeit atsagrīzt tī , nu kurīnis izguoju " lelajā dzeivē " , kab giutu zynuošonys , dzeivis pīredzi , patstuoveibu |
| geoviita.wordpress.com | Itāleja . Eisti naatguodoju deļ kuo , bet īspiejams , ka sajutu saikni sova vuorda dieļ . Moš vīnkuorši beju sasavārus kinys , biļdis , a moš kartis … Tod guoja laiks , kod saprotu , ka gribu dzeivuot | Latgolā | , bet dūma par kaidu cytu zemi vysleidza nazkur palyka . Lobu laiku dzeivuoju Reigā , tik nedeļgolūs i breivdīnuos Preiļūs , tod Stokholmā , otkon Reigā , pa vosorom Preiļūs , Prīkuļūs , pluovuoju apleik |
| iinngrida.wordpress.com | kai moza meitine . Var jau mani saprast – par jū školā vuicejūs , juo dzejūļus atmūdys laikā laseju … i ite – jys ar mani runoj : ) . Nu samulsu ak jau ! Tārauda , par kuru ari školuos vuicuos , tīsa – | Latgolā | : ) , i par kuru reperatus roksta … a vīnolga – samulst kai meitine ! : ) Vinkuorši – laikam pošai beidzūt vajag apsazynuot , ka asu literaturā īraksteita . Leidz šam irā bejs tai – nu ir , nu sarakstejuse |
| lmelne.wordpress.com | augustu . 1933 . g. Nautrēnu papildus skolā varēja apgūt arī barības mācību un augļu pārstrādāšanu . eistineibā maņ ir rasistisks uzvuords . Šudiņ dzierdieju frāzi , ka Latvejā patrioti izmierst , bet | Latgolā | nā . i vyspuor , kū nūzeimej cylvāku atzynums , ka bēris bejušs lobys ? Baba pa telefonu muosiniškai : " Tu sirdi puorbaudieji ? Loba tev sirds ? " Piec mičuošonys jau vysim vīnolga , cik reižu skaņ |
| naktineica.lv | , kas mums ir bejušys i kas tyka pagaisynuotys bekona i svīksta eksporta vuordā . Vīnkuorši pasaverit iz 1931 . goda Saeimys vieleišonu biletena . 4 . saroksts , Latgolys apgobols . Latgaliski . Šudiņ | Latgolā | latgaliski ir tikai roksti škārsteiklā i šaļtim avīzēs . Školuos , pošvaļdeibuos , vaļdeibā volūdys nav – latgalīšu volūdys i pa šai dīnai nav nikur Latvejā . Ā , i pi vīna es gribieju pasaceit paļdis |
| naktineica.lv | aizmugurē sveša vaļsts , a sovejai vaļstei naesi vajadzeigs . Kai cytaiž lai saprūt – ryndā vysys mašynys ar Latvejis numerim , a iz prīšku nateik . Īt minoti , catūrkšni , stuņde jau apleik . Izaruod , | Latgolā | eistyn nav elektreibys . Pareizi vysu reidzuoni i runoj , naredziejuši tuoļuok par Ūgri . Rūbežpunktā tymss i kluss , rūbežsorgs sēd iz beņča i kladeitē roksta mašynu numerus , pasis datus . Ar rūku |
| raibiis.wordpress.com | šajā mūžā pirmo reiz … " , kū spielej iz sincezatora Roland , ūsaini – lokains muzykants . Moti copy-paste nu solista " Kantoris 0 4 " . Deļkam Daugavpiļs ? Deļ tam , ka sova malnejā humorā uzskotu , ka | Latgolā | ir vīna lela piļsāta . Es dūmoju , Piļsātys vuorda cīneiga . " Rēzekne ir lela Malta " – L. Seiksta – Gagaine . ( tys tai ) ( ļaunijenotsmīkly 8 ) Vyspuor interesanti , ka veļ tevi gaida i Kobeina , |
| jureits.wordpress.com | atrast naktsmuojis caur Couchsurfing i c. A īgivums vysleidza ir . Tī ir īspaidi – dažaidi , spylgti i ar lobu / kuorteigu pīdzeivuojumu pīdevu . </doc><doc> Latgolys deputati vysa kas par latgalīšim – | Latgolā | i Reigā Par myusim Roksti Saeimys dorbs Intervejis Braucīni i sasatikšonys Kontaktinformaceja Divi jauni Saeimys deputati – Juris Viļums i Gunārs Igaunis – par vysu , kas Latgolai , Latvijai i pošym |
| cyxob.lv | godus Latgolai nav bejs eisti sovu puorstuovu Saeimā . Maņ tai pat kai visim beja izvēlē : palikt ite voi braukt prūm - ka palikt , tod voi nu klausai lomuot i sasamīrynuot , voi nu uzajimt atbiļdeibu par | Latgolā | i vaļstī nūteikūšū . C : Voi naasi dūmōjs , ka byušona saeimā var atnest ryugtu viļšonūs ? JV : Vysuos dzeivis jūmuos ir juomuok pastuovēt par sovim uzskotim i vierteibom . Īseikstejušu kuorteibu aba |
| cyxob.lv | paraugu Eiropai . Juosakuortoj dzimsteibys ruodeituoju pīaugums i juonūdrūšynoj 21 . godu symtam atbylstūša izgleiteiba kotram . Cylvākam juobyut īspiejai normali dzeivuot uorpus Reigys - ari ite pat | Latgolā | ! C : Un pādejais . Kur ir vyvōkais īcirknis nu Reigas , kur tovi vieļietōji var braukt bolsōt ? JV : Tyvuokais nu Reigys varātu byut Leivuonu vieliešonu īcirknis . C : Tu sōc palikt par politiķi . Atbildes |
| cyxob.lv | sabīdreibys kūpeiga problema - ka natic vairs politikys gūdeiguma īspiejai . Naasu politķis - asu sabīdriskais darbinīks , lai cik vyspuorynūši tys ari naskanātu . Kas maņ ir izkuops iz NERVA ? Voi ta Tu pats | Latgolā | naesi bejs i naredzi ? Kaidu Tu redzi Latgolys nuokūtni , ja turpynuosīs , kai da šam ? D-pils ir atseviška vaļsts vaļstī . Rēzeknē pi varys SC . Nu laukim jaunīši bāg prūm . Ir puors cereibu stareņi |
| cyxob.lv | šam ? D-pils ir atseviška vaļsts vaļstī . Rēzeknē pi varys SC . Nu laukim jaunīši bāg prūm . Ir puors cereibu stareņi , bet jūs vīglai var nūsleicynuot itymā pošā daudz pīmynātajā pūrā . Asu atsagrīzs | Latgolā | , lai dzeivuotu ite , struoduotu ite . Bet daudzeji nu maņ tyvajim cylvākim ( tys ir personeigi ) ir aizbraukuši prūm nu vaļsts , deļ tam ka jī vairs naticeja nikam . Prūm aizbraukuši muni klasis bīdri |
| cyxob.lv | Nu SVF , Krīvejas Federacejas . Kai tu dūmoj ? JV : Nu tod raudziešu definēt sovaiduok : Latvejai juokliust par Baļtejis vaļstu paraugu i lapnumu , bez poruodim , bet ar progresivu ekonomiskū sistemu . | Latgolā | juobyut styprai pašvaļdeibai - tys zeimoj , ka ari cyti Latvejis regioni īgiust spieju ītekmēt sovu atteisteibu naatkareigi nu reigys . Latvejā juobyut gūdeigai attīksmei pret obom latvīšu volūdys daļom |
| cyxob.lv | vysmoz piec 10 godu latgalīši nu vysa pasauļa masveidā atsagrīztu iz Latgolu - ite juobyut latgaliskai , pozitivai videi ar perspektivu atteisteibai . Grybu , lai muni bārni i unuki dzeivuos latgaliskā | Latgolā | i byutu lapni par sovu vaļsti ! Naatkareibys nūsorguošona tys ir vysu laiku viersuzdevums . C : Lels paļdis , Jureit ! Tagad es saskatieju aiz atbildem cylvāku , ni kandidatu . Taida saruna myusim sagōja |
| bezpvn.lv | Vyss aisasuoka ar ideju i dūmu , ka tei nimoz nav neīspiejama īcere ... Ka jau dzīduot , spieļāt latgaliski var , to var tū vysu i īrakstēt , lai cyti tož pasaklausa . " Tymā laikā " ( 2 godi atpakaļ ) | Latgolā | beja viņ 1,5 īrokstu studejis , kur tū vysu varē izdarēt . Dūtīs iz nūpītnu īrokstu studeji vēļ nabeja ni drūsmis , ni leidzekļu , bet beja vēļ dažys īspiejis ... Kaids latgaļu muokslinīks puors sovus |
| bezpvn.lv | muzykā . Vaira dazynuošonai ( vysys nominacejis I kandidati ) - > </doc><doc> Latgolys Muzykys festivals 24 . julī 18 stuņdēs Leivuonūs Začusolā nūtyks Muzykys i teatra festivals , kurā ar vīneigū izruodi | Latgolā | – breivdobys komedeju " Tas trakais Bellacord šovs " – skateituojus prīcēs " Muzykalais teatris 7 " . Vokora turpynuojumā iz skatuvis kuops Latgolys Muzykys festivala dalinīki : grupys " Bez PVN " , |
| cyxob.lv | i pat klasesbīdrenei sovā iinuu . lv lopā , par kū vysim - Lels paļdis ! Tai , vot , pamozom vyss nūteik . Padūmōju , ka vaira spīšu uz vysu , kas saisteits ar virszemes televīzijas īvīšonu Latvejā un | Latgolā | . Kai nikai tys ir tyvōkō laika aktualōkais jautojums . Internets beja i byus . A par televizeji nōkušō goda laikā interese byus lelōka . Redzēs , kai byus . Cikam kas , viņ minusi ( $ un laiks ) , bet |
| diena.lv | ar sovejim - kai taidā konspirativajā volūdā . Koč Latgola jai ir svātuo zeme . Kur zeme ar dabasim vīnā leiminī , kur padebešu vuškenis dej pa pļovom i zuoleišu smuords i bess zyna kas . Pādejū reizi | Latgolā | jei ir bejuse ap Juonim , kod brauce ar sovu kači da rodu . Siļvys paaudzei Latgola ir postkartis , kū apsavērt atvalinuojuma laikā . Nadzeivi papeira gabaleni - vaira fantazejis , na eistineiba . Siļvys |
| diena.lv | skaudzis vacu gruomotu . - Itaidys kruosys ! Kaids skaistums ! - Mhm . Siļva saber da gola maisā miskasti , ar lupotu nūbrauc pa škapa suonu . - Kaidys kruosys ! Kaidys kruosys ! Itaidys kruosys tikai | Latgolā | ... Es kluseju . Siļvai nav mīra . - Nu muoju atvedet itūs uobeleišus ? Vai , dīneņ , itaidys kruosys ! Tik Latgolā itaids rudiņš ! Es paceļu 1 aci nu monitora . Nikuo nasoku . Saprūtu , ka nazkas juosoka |
| diena.lv | lupotu nūbrauc pa škapa suonu . - Kaidys kruosys ! Kaidys kruosys ! Itaidys kruosys tikai Latgolā ... Es kluseju . Siļvai nav mīra . - Nu muoju atvedet itūs uobeleišus ? Vai , dīneņ , itaidys kruosys ! Tik | Latgolā | itaids rudiņš ! Es paceļu 1 aci nu monitora . Nikuo nasoku . Saprūtu , ka nazkas juosoka . - Nui , nu sātys ! Siļvai tuo tik vajag . Saruna var nūtikt ! Jei jau īvalk elpu . Tiuleņ byus - Latgola svātuo |
| diena.lv | tik vajag . Saruna var nūtikt ! Jei jau īvalk elpu . Tiuleņ byus - Latgola svātuo zeme , seņču montuojums , Muora i Dīveņš brīn pa rudzu teirumu , kolni i lejis , olūti i bierzs . - Itaidys kruosys tik | Latgolā | ... - Siļva jau suoc . Es mudri īsaspraužu pa vydu : - Nui , tāvs aizguoja iz sābru uobeļduorzu i nūzoga . Siļva mudri izīt uorā pa durovom . Ni vuorda nasoka . Da cytys reizis , muni mīlī ! Muna nūvadneica |
| diena.lv | niu dzīd Andrupenis folklorys ansamblis " Sovvaļnīki " . Taidā reizē saprūti , cik myužeiba ir moz , ka vysu taipat nūsoka eisa šaļteņa - kod Sprukuļu Berta atguoduoja tū dzīsmi i dzīduoja . I kod ļauds | Latgolā | jū niu dzīd . Par dzagiuzeiti , kam pītryuka treju kūku . Taipat kai dzīduotuojai treju karā kautūs buoleleņu , kuru kaulus balynoj saule i motus purynoj viejs . Cik ta gara dzīsme ir - puors minotu |
| geoviita.wordpress.com | dzimšonai ir nu Latgolys , jau vysmoz puors desmitus godu dzeivoj Kurzemē . Daudzi juo rodi nadzeivoj dzymtajā molā . Latgalīši ir vysur Latvejā ! I jūs tī ir daudz . Daļa vēļ atguodoj muoti i tāva sātu | Latgolā | , koč poši īsakuortuojuš iz dzeivi cytur . Atguodoj ari volūdu – runuojom latgaliski . Maņ tys nav nikaids jaunums . Ka na gluži vysod , tod jau lobu laiku tū apsazynoju . Taipoš kai zynu , ka itamā |
| geoviita.wordpress.com | jaunīts , nazkas līk dūmuot , ka jis nav vīneigais … Ak jau , mes vysi asom aizadūmuojuš par sovys syuteibu iz Zemis . Par eistyn eksistencialim vaicuojumim . Skaitūt par dzymtbyušonys atceļšonys laikim | Latgolā | i tuo laika situaceju , uzguoju ryndys , ka zemnīku stuovūklis asūt bejs tik slykts , ka nuovi jī uzskatejuš par gluobieju i Dīva duovonu . Kas myusim niu līdz dzeivuot i prīcuotīs par dzeivi ? Myusim |
| jureits.wordpress.com | vaicuojumu saskaņuošonai , bet kotrā gadejumā ZRP ir publiski nūruodejuse , ka regionu vaicuojumi ir vīna nu svareiguokajom prioritatem . Gols golā – īspiejami dreiž byus juoreikoj kūpeigys sasatikšonys | Latgolā | , lai kūpeigi varātu sprīst par tuoluokajim dorbim i tod ari panuokt tūs eistynuošonu kotrā pašvaļdeibā , Latgolys regionā i Latvejā kūpumā ! Personeigi raudziešu vysmoz reizi nedelī saraksteit kaidu |
| jureits.wordpress.com | vadeibu , kai ari 2 suņžu gara saruna ar Latgolys planavuošonys regiona vadeibu i vysys Latgolys pašvaļdeibu puorstuovim , ari pi pušdiņu golda tyka puorrunuoti izgleiteibys vaicuojumi ( par tim seikuok | Latgolā | runuosim , kod iz šajīni atbrauks ari Izgleiteibys i zynuotnis ministrs ) , tyka apsavārti Rēzeknis aktualī projekti , satikti Biznesa inkubatora i Rēzeknis specialuos ekonomiskuos zonys puorstuovi . |
| jureits.wordpress.com | . </doc><doc> J. Viļums Aglonā un Preiļos Kai mozā pašvaļdeibā izaver leluo politika ? Kai jau kotru pīktdini , ari ituo gods 2 . martā Latvejis Republikys 11 . Saeimys deputats Jurs Viļums beja īsarads | Latgolā | iz sasatikšonu ar vālātuojim , itymā reizē Aglyunā i Preiļūs . Vysapyrms tyka izmontuota īspieja sasatikt ar Zatlera Refornu partejis ( ZRP ) bīdru , A / S " Preiļu siers " vaļdis vadeituoji Jezupu Šņepstu |
| jureits.wordpress.com | vaļsts paleiga izdeve vīnu nu skaistuokūs Latvejis gruomotu ar latgalīšu puosokom par krīzi i jaunīšu saraksteitim stuostim ar laimeigom beigom . Starp cytu , apleik tyka laists ari kaids cyts jūks : " | Latgolā | krīze vēl nav suokusēs , deļ tam ka nikod ite nav pa eistam beigusēs " . I tai iz kotra styura , it seviški Latgolā , mes varam puorsalīcynuot par redzīs naizdziešama optimisma , dzeivis prīcys i starojūšu |
| jureits.wordpress.com | stuostim ar laimeigom beigom . Starp cytu , apleik tyka laists ari kaids cyts jūks : " Latgolā krīze vēl nav suokusēs , deļ tam ka nikod ite nav pa eistam beigusēs " . I tai iz kotra styura , it seviški | Latgolā | , mes varam puorsalīcynuot par redzīs naizdziešama optimisma , dzeivis prīcys i starojūšu smaidu puorpilneibys atbiļdeigu karu pret nažieleiguos realitatis naatlaideigu vysa dareišonu , kab pa druskai |
| jureits.wordpress.com | elementu savīnuojums ir Latgolys atteisteibys pamats : ekonomiskuos izaugsmis veicynuošona i latviskums – taitod latgaliskums . Koč ari daudzeji atkon saceis , ka ar latgalīšu volūdu mes ( ni Latvejā , ni | Latgolā | ) nikur tuoļ natiksim , deļ tam ka svareiguokais asūt nauda , vysleidz koncentrejūt tikai iz ekonomiskūs ruodeituoju uzlobuošonu , mes cīš dreiž varam pazaudēt kū daudz svareiguoku i vierteiguoku par |
| Lv.lv | latgalīši poši izdūmuoja pīsavīnuot puorejim latvīšim vēļ 1917 . goda pavasarī , kod Latvejis juridiski nimoz nabeja . Pyrmūs saeimu sēdēs Latgolys deputati runuoja latgaliski . Saeimys vieleišonu bileteni | Latgolā | beja latgaliski . Par separatistim sauce i tod , kod vuiceibys Latgolys školuos nūtyka latgaliski i līceibys škoļnīkim izdeve latgaliski , par separatistim sauc i niule , kod latgaliski navuica nivīnā |
| Lv.lv | , latgalīšu volūdys stuņdem školā ? Rēzeknis augstškola sataisejuse pietejumu par volūdu lītuojumu Austrumlatvejā . Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs , jūs saīt cīši daudz . Vaira nakai | Latgolā | ir latvīšu tauteibys cylvāku . Tok varbyut navajag latgalīšus atjimt nu latvīšu , a jūs vajag saskaiteit kūpā ? Ka nazkū nūlīdz , jis agri voi vieli izlein uorā kai eilyns . Paslapyņ nūglobuots i nūlīgts |
| naktineica.lv | gaitu – nikas nav tik vīnkuorši , kai ruodīs . Cīši , cīši žāl i laikam tai ari nikod nasaprasšu , deļkuo radeja ar tradicejom i potencem navarēja nūsaturēt latgaliska i saglobuot vēļ vīnu latvysku medeju | Latgolā | – laiceigai atsazeit finansialuos problemuos i laiceigai papraseit naudys i atbolsta sovejim . Tok tei laikam ir latgalīšu bāda – avīzis , žurnali , radejis , kas beidz dorbu piec 2 - 3 godu . Tai beja |
| naktineica.lv | kaidu vystik byus juobolsoj . Interesnai , cik parteju programuos regionu atteisteibys vīzeja ir na tikai īraksteita , a ari īcarāta i tiks ari sataiseita dzeivē . Dzeivu i stypru dzerauņu i mozūs mīstu | Latgolā | , Vidzemē , Kūrzemē , Zemgalē , Sielejā , Malīnā , Suitejā . Ar normalim celim , školom , slimneicom i dzeivim , vasalim , styprim , jaunim cylvākim – na tikai nabašnīkim . Partū ka cytaiž saīt – kas |
| skreine.org | atreiz-reizis puorsaklausutīs , atguoduoju – " Ilža " . Zynu zynu , jādzu jādzu – breineiga dzīsme par vacuoku – bārnu sovpateigajom attīceibom sīvīšu dzymtys bārna pyrmslauleibu dzeivis periodā feodalajā | Latgolā | . Ilža gūdom stuojās leidza ar Rybaku . Dalīgūt kluot garmani nu Patriotim . lg , byutu taids hits , ka Europai moz nasalyktūs … : Ilža – " Zynu zynu , jādzu jādzu . " Alaksandrs Rybaks : " Ļūbeju es |
| lr.lv | vari paleidzēt . Radejis tiergs : Radeja atsaroduse ! Bet myusim vysleidza vajadzeigs tovs atspaids ! Esi ar myusim , rokst i paleidzi ! Jaunumi Par myusim Radejis bolsi Raidejumi Topi Galereja Šudiņ | Latgolā | Pasuocīņu kalendars Daugpilī 95,2 MHz Rēznē 103 MHz Bolvūs 99,5 MHz Jākubpilī 95,8 MHz Ūtardine , 2012 gods seņtebra 18 dīna , 15 : 30 Telepons studejā 6 - 4607570 Suokys Darejums Kontakti Bīdreiba Presei |
| latgalec-ru.narod.ru | puorstuovim , izdeviejim , latgalīšu autorim , cytim kulturys darbinīkim , padzeivuot Latgolys laukūs . Beigu seminarā Reigā vysi Sibira braucieji izastuoja latgaliski ... Braucīņs i pasuokumu viertine | Latgolā | , Reigā nūtyka ar Sevišku aizdavumu ministra sabīdreibys iņtegracejis lītuos sekretariata i Latvejis Universitatis finansialu atbolstu . Braucieji : Oļga Bajandina , Mareja Ščerbakova , Vera Šupuļnika |
| latgalec-ru.narod.ru | vaira varēja dazynuot par konkretim Latgolys rajonim — Bolvu , Preiļu , Rēzeknis , Kruoslovys , jūs geografeju , viesturi , kulturu , svareigom nūtikšonom , īvāruojamim ļaudim ; izgleiteibys vaicuojumim | Latgolā | , Latvejā . Ūtruos klasis beidzieji : Oļga Bajandina , Juleja Jurikova , Antonina Grabovska , Mareja Ščerbakova , Zinaida Aleksandrova , Tatjana Ugainova , Nina Purikova ; Juleja Kočāne , Tatjana Semjonova |
| ludzasbiblio.lv | un apsamete tamā uz dzeivi . 1753 . godā bazneica un klūsters nūdaga . 1761 . godā dominikāņi uzcēle myura bazneicu un myura klūsteri . Šei bazneica un klūsters ir vīna nu skaistōkom sakralajom ceļtnem | Latgolā | . Dīvnoma plans ir tyvs kvadratam , kuram pīsaslādz izstīpts taisnstyura prezbiterijs un divu tūrņu ītvartō prīkštelpa . Bazneicas tektoniskō uzbyuve kūpumā atbiļst vysizplateitōkajam Latgoles katōļu |
| Ir | sevī apvīnoj daudz pīdereibu , izceļsmu i volūdu . Par speiti faktim i pietejumim , kas līcynoj par marginalūs kulturu nūlemteibu , ir svareigai , kab mes apsazynotu sovu izceļsmi . Tai kai asu dzymuse | Latgolā | i runoju latgaliski , vysur , kur viņ pasaruodu , leluokā ci mozuokā mārā puorstuovu dzymtū pusi . Munu draugu vydā ir latvīši nu Kūrzemis , Vidzemis , Zemgalis i Latgolys . Mes vīns ūtram asam interesni |
| Katōļu Dzeive | izmiers . Saulis myužu latgalīšu volūdai , vaira i navajag . Ilze Sperga </doc><doc> Škepški Vysaidi var dzeivōt . Var bogōti , var izškērdeigi , var ari škepški . Es saceitu , ka mes , latgalīši , sovā | Latgolā | dzeivojam pavysam škepški . Jyus tik pasaklausit ! Cytur zemnīki plēšās par zemi , gyun cik vīn var vairōk . A pi mums Latgolā ar zemi pavysam škepški – tai jau tōs moz , bet zemnīki sev pīprosa vēļ |
| Katōļu Dzeive | var izškērdeigi , var ari škepški . Es saceitu , ka mes , latgalīši , sovā Latgolā dzeivojam pavysam škepški . Jyus tik pasaklausit ! Cytur zemnīki plēšās par zemi , gyun cik vīn var vairōk . A pi mums | Latgolā | ar zemi pavysam škepški – tai jau tōs moz , bet zemnīki sev pīprosa vēļ mozōk . Un kai ir ar latgaliskū presi ? Jo pōrejā Latvijā avīžu un žunalu napōrskaiteit , tod Latgolā ar tim ir pavysam škepški |
| Katōļu Dzeive | vīn var vairōk . A pi mums Latgolā ar zemi pavysam škepški – tai jau tōs moz , bet zemnīki sev pīprosa vēļ mozōk . Un kai ir ar latgaliskū presi ? Jo pōrejā Latvijā avīžu un žunalu napōrskaiteit , tod | Latgolā | ar tim ir pavysam škepški ... I tū pošu vēļ latgalīši napasyuta . Pījimsim , ka zeme un avīzes ir dzeives seikums . Bet ar naudu latgalīšim ari škepški : zečēs īkrōts nav , bankōs nuguļdeits nav , vērteigu |
| Katōļu Dzeive | latgalīts , lai naudu vairōtu ? A nikō ! Biznesa lītas atsateista škepški . Vaļsts budžeta leidzekļus izmontojam ari škepški . Ražōšonu navys paplašynojam , bet sašaurynojam . Škepški , pavysam škepški mes | Latgolā | īejam jaunajā saimnīkōšonas sistemā . Ni mes dybynojam sovas partijas ar sovim līderim , ni mes izlaužam storptautyskus sakarus kai uz Rītumim , tai i uz Austrumim , ni mes vaļdeibas leiminī konkretizejam |
| Katōļu Dzeive | sastōda vysu lelū vēstures rytumu . Tikai šūs īpatneibu dēļ tautas ir prasejušas sev vītas pasaules tautu forumūs , lai tōs breivi varātu paturēt , veidōt un atteisteit . Pīsaskarūt latvīšu sabīdreibai | Latgolā | , vēstures seceibā pasarōda tragiska aina . Pēc Livonijas periodā veidōtom tautas kūpeibas izjyutom , svešas , naideigas varas saškēle tautu . Latgolas latvīši palyka nūškērti nu lelōkōs tautas daļas |
| Katōļu Dzeive | periodā veidōtom tautas kūpeibas izjyutom , svešas , naideigas varas saškēle tautu . Latgolas latvīši palyka nūškērti nu lelōkōs tautas daļas gondreiž 300 godu . Katōļu bazneica šymā laikā ir dorbōjusēs | Latgolā | kai misiju bazneica ar misionarim , kas golvonā kōrtā nōce nu Pūlijas un Lītuvas . Tī mums ir atstōjuši daudzus sovu gonampulku aprokstus . Īsarūnūt pi latvīšim , jī ir atroduši izolātu , nūslāgtu , |
| Katōļu Dzeive | pogōniskajom tautas tradicijom ir parōdejuse apbreinojamu īcīteibu . Jo katōļu Bazneica nabyutu vīnōjuse sovu mōceibu , cik tōli vīn varēja , ar tautas tradicijom , dīzgon drūši var pījimt , ka latvīšu tauta | Latgolā | byutu izzuduse voi vysmoz slāviskī īspaidi byutu pasarōdejuši daudz spēceigōk . Katōļu Bazneica izglōbe tautas tradicijas , bet tautas tradicijas izglōbe tautu . Apskotūt tradicijas kuplajōs latgalīšu |
| Katōļu Dzeive | latgalīšu saimēs , sīvītes goreigō dzeive vysspylgtōk apvīnōja sevī kai tautas , tai ari Bazneicas mōceibas . Tōpēc reizem navarēja pasaceit , kur beidzās mistika un sōcās religija . Jā , latvīšu sabīdreiba | Latgolā | , krīvu vaļdeišonas laikā , dzeivōja nūškērti nu lelajom slāvu tautas masom . Izolētā sabīdreibā ir īspējams saskateit vēļ vīnu mozōku , izolētu vīneibu , un tei ir gimine . Patriarhalajōs latgalīšu |
| Katōļu Dzeive | žurnalistu seminaru " Par latgalīšu rokstu volūdu " , kurs nūtyka Bolvūs , Viļumu Jurs pastōsteja humoreigu nūtikšonu iz dzeivis par divejim brōlim : vīns , kas dzeivoj Amerikā , roksts viestuli tam , kurs | Latgolā | : " Vasals ! Dzeivoju labi . Strōdoju ofisā . Asu tī boss . " Pavysam dreiž jis sajam atbiļdi nu Latgolys : " Brōleit , audzej lynus i nabyusi boss . " Itū padūmu pōrfrazejūt , leidzeigi var saceit ari |
| Katōļu Dzeive | kai sinonimus . Nu tō latvīšu volūda paliks viņ bogōtōka . Vuicēsimēs koč pa mozam , koč pa lieneitem , koč pa drusceņai , jo sasaukt sovus vōrdeņus kūpā ir taids poš myusim dorams dorbs kai pīpiļdeit | Latgolā | pamastōs sātys i sakūpt aizaugušūs teirumus . Nu padūmojit , kas byutu Baļtinovys pogosta dramatiskō kolektiva " Palādas " režisoris Anitys Ločmelis ( pseidonims Danskovīte ) izrōde " Ontans i Anne " |
| latgale.lv/lg | vaļdiejumā Lylreigys čyuleiši i krīveiši , i uorzemu firmys . Ir vieļ trokuok , na kai krīvu laikūs pi cara ... A cik to iļgi var pa " byudīm zīst " tū , kas ir juoapād tautai , kura godusimtinīm dzeivovuse | Latgolā | ? Cik to iļgi var ībaruot tūs cytus , kas atīt , aplaiza sovus īvuoriejainūs byudus , i , rozsytušs izāstū īvuorejuma pūdu , pasoka : - Ņi man te tāvu zeme , ņi man te muotis kops i ņi man te muni bārni |
| Latvijas Avīze | " Kuopēc ? " Bet tikai tai – simboliski . Cytaiž es Tevi mīļoju . </doc><doc> NU ONTUONA DA PĪTERAM Treispadsmitais datums – nu nu , ka tik gādns kas nanūteik . No kaiba navādzātu . Divus godusymtus tei | Latgolā | jeraida dīna , kuru niule plošai nasviņ vairs ar atlaidom i kirmašim , no vysmoz pruotā nūskaita veļ kaidu lyugšonu . Francejā dzeivoj religeju kūpā saliciejs Thīts Ņats Haņs . Puorfrazejut jū , var |
| Latvijas Avīze | Latgolu , Latgola – tys ir nazkas dzeivs . Jiusim ir prīkšstots par Latgolu ; jius dūmojit , ka nazkū zinit par Latgolu . No Latgola mainuos kotru dīnu i kotru nakti . Daže ka jius divdesmit reizes bejit | Latgolā | , daže ka jius divus godus nūdzeivuojit Latgolā , jiusu prīkšstots par Latgolu – tei navā Latgola . Latgola – tys ir nazkas dzeivs , a tymā pat laikā jiusu prīkšstots par Latgolu leidzeigs kaidā seikšaļteņā |
| Latvijas Avīze | ir prīkšstots par Latgolu ; jius dūmojit , ka nazkū zinit par Latgolu . No Latgola mainuos kotru dīnu i kotru nakti . Daže ka jius divdesmit reizes bejit Latgolā , daže ka jius divus godus nūdzeivuojit | Latgolā | , jiusu prīkšstots par Latgolu – tei navā Latgola . Latgola – tys ir nazkas dzeivs , a tymā pat laikā jiusu prīkšstots par Latgolu leidzeigs kaidā seikšaļteņā sataiseitai fotografejai . " Ka cylvāks |
| Latvijas Avīze | par jīm izdūmuota personaža prototips ? Lustiks soka , ka vyss eistais i dziļais ir tys , kas nateik apraksteits . Atlaidit , ite pīmynātī , ka es te tai bez jiusu zinis par jiusim kūta rokstu . Cik veļ | Latgolā | ir cylvāku , par kurim grybātūs klīgt kai gaiļam iz māslu čupys izleidušam – no nadreikst . Vīns nu sposobim , kai sašvacynuot lobu veinu , ir atškeideit jū ar iudini . Ar lylu daudzumu ir kai ar nulli |
| Latvijas Avīze | napīcīšamū sameklēt . Elimentari , Vatson . </doc><doc> Drukys aizlīguma pļusi Treis Krīvejis caru – Aleksandra II ( 1855 - 1881 ) , Aleksandra III ( 1881 - 1894 ) , Nikolaja II ( 1894 - 1917 ) – laikūs | Latgolā | beja aizlīgts drukuot tekstus latiņu alfabeta literim ( nu 1865 . goda da 1904 . godam ) . Taipoš i lītovīšim i daudzim boltkrīvim . Praktiski – aizlīgts drukuot pavysam . Ar lītovīšim latgalīšim ir |
| Latvijas Avīze | pīdzymuse jauna tauta , i nivīns tai eisti tū vēļ navā pamaniejs . Ka cytur roksta , ka Latgola izmierst , vēļ cytur , ka kotru godu pasaulī izgaist pa 7 – 10 tautom i gondreiž symts mutvuordu volūdom , bet | Latgolā | tymā laikā ir nūtics unikums – pasaruodejuse jauna tauta . Nu , tod ot jau kurū eili Latgolā izīmūšajā latvyskajā presē kaidā intervejā varu skaiteit , ka cylvāks par sevi soka : " Es esmu latgaļecs |
| Latvijas Avīze | izmierst , vēļ cytur , ka kotru godu pasaulī izgaist pa 7 – 10 tautom i gondreiž symts mutvuordu volūdom , bet Latgolā tymā laikā ir nūtics unikums – pasaruodejuse jauna tauta . Nu , tod ot jau kurū eili | Latgolā | izīmūšajā latvyskajā presē kaidā intervejā varu skaiteit , ka cylvāks par sevi soka : " Es esmu latgaļecs " . Nu konteksta gon var saprast , ka itais latgaļecs ir tys pats krīvs , boltkrīvs , ukraiņs |
| Latvijas Avīze | symti cylvāku sevi par taidim nūsauce , ar taidu apzeimiejumu i pasaruodeja oficialajā statistikā . Tikai jī tī vysi ir iz Krīveju izbraukušū voi izvastū latgalīšu piecteči . A pi myusim i tān latgaļci ir | Latgolā | dzeivojūšī cylvāki , kurim saimis volūda ir krīvu , i kuri nazyn par kū nagryb sauktīs tradicionalajūs tautu apzeimiejumūs . Par latvīšim voi latgalīšim sauktīs jīm nabyutu pareizi , par Latvejis voi |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | pīmārojams Lukaševičam , es viņ tai , raugu vysus jaunūs pabuozt zam kaida nabejs kūpsaucīņa i pasavērt , cik kotrā nu jūs ir postmodernisma . Voi klusuma , kas īt piec tuo . A mož juo i nav vysā , kai | Latgolā | nav bejs pīktuo goda revoļucejis ( nu labi , mežu pagrīze i Dvinskā drupeit pastreikuoja ) , kuru iņteņsivi meklej čiuļu viesturnīki . ( Kai to tai - nav ! Ka vajaguos , atrassim ! ) Vot tai i es , buožūs |
| Dzejas almanahs ''Rēzekne 98'' | laseituojus Rāznys azara krostā dzymušuo Olga Ors , četru dzejys gruomateņu autore . Bet nu jau jei savuokuse un apkūpuojuse leluokū daļu Rēzeknes rajonā dzimušuos un izaveiduojušuos poezejis . Kai jau | Latgolā | , vēsturiski daudzu tauteibu kūpā apdzeivuotajā zemē , dzejys almanahā īvītuoti latgaliski , latviski un krīviski raksteiti dzejūli . Panuokta zynoma daudzskaneiba . Vysvairuok īprīcynoj tuos dzejūļu |
| Pīters Miglinīks | myužu un myruši jauneibas pylnbrīdā . Obeji — dzejnīki , tautas pašapziņas mūdynōtōji , pretesteibas gora urdeitōji ceiņā pret apspīsteibu , nataisneibu un gora tymsu . Vīns Vydzemē , Baltijā , ūtrs — | Latgolā | , tūreiz sauktā par Inflantiju . Obeji kai agra reita zvaigzne vīnlaikus pasarōda pi Latvijas dabasim , līkūt nūjaust , ka tei reiz var topt par breivu un vīnōtu zemi . Kaut ari Ausekļam beja nadraugi |
| Pīters Miglinīks | Rota " , " Latvietis " ) , kalendari . Dīnas gaismu īraudzeja A. Pumpura eps " Lāčplēsis " , brōļu Kaudzīšu " Mērnieku laiki " un cyti prozas dorbi , vairōki dzejūļu krōjumi . Bet kas šymā laikā beja | Latgolā | ? Dzymtbyušonu te atcēle tikai 1861 . godā . Zemnīku stōvūklis nakliva lobōks , jo muižinīki seiksti turējōs pi sovom privilegijom . Nabadzeigī zemnīki navarēja īgyut zemi sovā īpašumā un veidōt sovas |
| Pīters Miglinīks | ganeibōs , cērst kūkus mežā , kas ari kliva par vīnu nu konflikta cālūnim storp Pīteri Miglinīku un muižinīkim . Pūļu sasaceļšona ( 1863 ) kliva par īgonstu ilgstūšam ( 1865 - 1904 ) drukas aizlīgumam | Latgolā | . Tys byuteibā izavērte vyspōrejā kulturas genocidā pret Latgolas latvīšim , kuri nadreikstēja lītōt sovu dzymtū volūdu publiski — školōs , pašvaļdeibōs , tīsōs un cytur , izjamūt gimini un daleji — |
| Pīters Miglinīks | Latgolas zemnīku . Jō pīmiņu sovōs nūpyutu caurveitajōs dūmōs globōja tyvōkī radinīki un tī daudzī , kuru tīseibas jys beja aizstōvējis . Taču drukōtā veidā P. Miglinīka vōrds ilgi nikur napasarōdeja , jo | Latgolā | nabeja ni sovu laikrokstu , ni kalendaru . Bet pōrnūvodu — Baltijas latvyskajā pusē — presē , kai uzsver O. Rupaiņs , " nabeja ni vōrda , un ari vēļōkūs laikūs jī nalabprōt par jū raksteja , jo taidu |
| Pīters Miglinīks | jo taidu veiru latvīšu kulturas vēsture napazeistūt " . Vysim zynomi fakti , ka daļa latvīšu atklōteibas darbinīku — J. Sprōgis , K. Valdemārs , Pasītis u. c. — na tikai nasavērse pret drukas aizlīgumu | Latgolā | , bet , pyldūt Viļņas generalgubernatora drakoniskōs direktivas , īteice latgalīšim pōrīt uz slaviskū kirilicas raksteibu . Jo pats Puškins taču tū lītōjis , rodūt sovus genialūs dorbus . Nu Baltijas |
| Pīters Miglinīks | paust F. Kempa " Daugovas " kalendari ; tōs uz eistynōšonu dzeivē vērza laikroksti " Drywa " ( 1908 - 1918 ) un " Jaunas Zinias " ( 1912 - 1914 ) . Tōs goreigi styprynoj Pīterburgā dzeivojūšūs un vēļōk | Latgolā | ar sovu darbeibu izavērsušūs atklōteibas darbinīkus , vasala kulturas kompleksa radeitōjus , kai ari Rēzeknes 1917 . goda maja kongresa daleibnīkus . Pīters Miglinīks turpynojās laikā , ideju atteisteibā |
| Pīters Miglinīks | pasaules kara beigōs P. Miglinīka mape ar kaidu trimdinīku aizceļōjuse uz Rītumim , kur pazuduse bez pādom . Taču vairōk jōtic konkretajai versijai , kū aplīcynoj pats Ontons Rupaiņs . 20 . - 30 . godūs jys | Latgolā | , īpaši Nautrānu nūvodā , vōcis vysus īspējamūs materialus par Pīteri Miglinīku . Tī , leidz ar cytu autoru ziņom , īstrōdōti trilogijā " Māra mostas " un ari šymā izdavumā . Vysvairōk līcynōjumu par |
| Pīters Miglinīks | tālōtūs personažu raksturus , vidi , darbeibas nianses , pavērsīņus un motivacijas . O. Rupaiņs ar sovu vērīneigū dorbu apgōž napareizū prīkšstotu par tū , ka 19 . g. s. ūtrō puse — drukas aizlīguma laiks | Latgolā | — teirō pelēceiba , kurā nikas vārā jamams nanūteik . Patīseibā zam imperiskōs varas slūga vyss vōrōs , burbuļoj , cylvāki dzeivoj , mīļoj , neist , ceinejās , plūsōs spēceigas kaisleibas . Tik raibas |
| Pīters Miglinīks | vīnojūšais sauklis : " Par myusu un jyusu breiveibu ! " Taču reizē jys redz , ka ceiņā pret imperiju pūļu muižinīki grib nūstyprynōt sovu varu , navys atvīglōt zemnīku dzeivi . Un ari tū , ka pūļu dumpa sekas | Latgolā | ir leidzeigas un smogas — drukas aizlīgums , spaidu pasastyprynōšona . Attīksme pret vītejim goreidznīkim ir elasteiga un cīši konkreta . Jys ir ticeigs katōļs , taču , jo Zaļmuižas prāvests Konaševskis |
| Pīters Miglinīks | Latgalīšu volūdu tūmār mōca — un tei ir taišni Nautrānu vydusškola . Voi te nav dyžonō nūvodnīka īspaids un nūpalns ? Ari Vōrkovas vydusškolā un vēļ — Bolvu pusē . Bet ir bēdeiga līta — šudiņ ( 2000 . godā ) | Latgolā | 10 pogostūs nav nivīnas školas ar mōceibom latvīšu volūdā . Bet kūpā ar tai tyvū Augšzemi — 15 pogostūs . P. Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc saimnīciskas nūsastyprynōšonas , veidōt tureigas saimnīceibas |
| Pīters Miglinīks | 10 pogostūs nav nivīnas školas ar mōceibom latvīšu volūdā . Bet kūpā ar tai tyvū Augšzemi — 15 pogostūs . P. Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc saimnīciskas nūsastyprynōšonas , veidōt tureigas saimnīceibas | Latgolā | . 1999 . goda pavasarī un vosorā divūs braucīņūs apmeklejūt Latgolas pīrūbežu ( Osyune-Zylupe-Goliševa ) , redzēju paneikušu pūsta ainu . Kaidreizejūs apstrōdōtūs teirumu un īkūptūs pļovu vītā — kryumim |
| rv.lv | , ka Rēzeknes parapejā asūte poša lobvēleigōkō i ekologiski teirōkō vīta vysā vaļstī . Tai , brōleiši i mōseņas , jo gribom garu myužu navōrgt i sprauni nūmērt , nav jōskrīn pasaulē , a jōdzeivoj sovā | Latgolā | , jōkūp viņ pošim sova tāvu zemeite , nui . Cikom Pīters jamās ap ōbelim , vīna cīnejama paskota kuņdze pētej goreigū bareibu — grōmotas . Tod tikū beja izgōjuse Vladislava Vaideāna grōmateņa " Tautas |
| rv.lv | zynōšona dora cylvāku breivōku , breivōku i vēļreiz breivōku ... Na veļti Rēzeknē iz " Māras " pīminekļa postamenta raksteits " Vienoti Latvijai " ... Kai prīkšmetu atseviški mōceit — " jā " , na tikai | Latgolā | , ari vysā Latvejā , kai sokūt , mes tok cīnejom jyusu latvīšu volūdu , cīnejit ari myusejū , seņlatvīšu , jei nav ni druskas švakōka , ir tikai sovaidōka . Vīnolga , dōrgī radikali , ja gribot runōt |
| Vosoruošonys Laikroksts Nr. 8 | paruodekli ( šovu ) , molkys puornosuošonu . Vīns vokors veļteits bohemiskom orgejom , pylnvierteigai energejis samaineišonai . Kursu beiguos ar pošu dalinīku pādejim spākim teik īstudāta izruode " Kuozys | Latgolā | " . Školuotuoju i studentu vosorys kursu " Vosoruošona 2003 " aizdavumi : • budavuot cīšuoku kūpādareišonu storp Latgolys regiona školuotuojim , Latvejis augstškolu jaunīšim i vuiceibspākim ; • kūpt |
| Katōļu Dzeive | - Kaidys ir Tovys spylgtōkōs bierneibys dīnu atminis , a kas sirsneņā aizagivs nu školys godu ? - Pyrmūs pusūtra goda Reigā es , bez šaubom , napīmiņu . Pyrmōs naskaidrōs atminis maņ ir nu vōcu laika | Latgolā | , kur pi rodu dzeivōjom mes ar mamu , partū ka tāvs breivprōteigi beja īsastōjs Sorkonajā armejā . Jis kryta giustā vālōk Jūlija Vanaga apdzejōtajā " Liepnas kaujā " , tyka Salaspiļs karagiustekņu nūmetnē |
| lakuga.lv | vaicuojums kai reizi nu pīsauktajim LaKuGys skaiteituojim – kur Tu grybātu dzeivuot ? Grybātu es dzeivuot nazkur vysdzeišuok pi kaida azara , jebkurš nu Latgolys azarim maņ dar . Dar ari vīnolga kura pļova | Latgolā | . Tī ir sova sāta ar daudz bārnim , iz kuru piečuok brauc daudzi mozbārnu , tī siežu es ar sovu ceļabīdrini . Vīneigi tāņ , lai cik ari maņ bīži nasagrybātu atsarast Latgolā , nu vys tik tū ir tai gryuši |
| lakuga.lv | Dar ari vīnolga kura pļova Latgolā . Tī ir sova sāta ar daudz bārnim , iz kuru piečuok brauc daudzi mozbārnu , tī siežu es ar sovu ceļabīdrini . Vīneigi tāņ , lai cik ari maņ bīži nasagrybātu atsarast | Latgolā | , nu vys tik tū ir tai gryuši savīnuot – dzeivuot tī i realizētīs tai , kai gribīs ite … Pi dobys es grybātu dzeivuot … nazkas reizi maņ vaicuoja , kur tu lobuok jiutīs – piļsātā ci dzeraunī ? Bet es |
| lakuga.lv | aktivi ir kuturys darbininīki i jūs leidzcylvāki dasokūt nominantus ? Ni valna jī nav aktivi ! Pošim juomeklej i juosaver . Grybātūs leluoku aktivitati . Tys taids lels akmiņs kulturys darbinīku lauceņā | Latgolā | vyspuor . Maņ jau ruodīs , ka itys pasuocīņs byutu juotaisa Latgolys nūvodu kulturys darbinīkim . Tys byutu logiski . Principā es doru jūs dorbu . Tik jim par tū moksoj , maņ namoksoj . Taida starpeiba |
| Ludzas Zeme | Aglyunu . — Voi sātā ir kaidi dzeivinīki – suņs , kačs , sivieneņš voi kaida cyta radeiba ? — Ir jōatsazeist , ka bejuši vysaidi sōnsūli nu žurnalistikys . Kod 1982 . godā piec mamys nōvis atsagrīzem | Latgolā | , kaidu laiku turējom pat gūvi , lai bārnim byutu pīns . Tod beja kozu periods , kod beju sasadūmōjuse par bezrogainajom i pīneigajom Zānis kozom , tod turējom cyukys , vystys , peilis , trušus , pat |
| Ludzas Zeme | Niu ir palykušys viņ ostonis bišu saimis , mežūneigs dōrzs i sunāns – takšu kraņceits Lordeņš . Daudz kū asu izmieginōjuse i niu vysmoz labi zynu , kō maņ vaira teišam navajag . — Demografiskō situaceja | Latgolā | brīsmeiga . Ekonomika – biedeiga . Voi redzi kaidu cereibys stareņu ? — Cereiba kai vysod – tymōs jaunajōs atlasēs . Smejūs , ka sovys babenis sātys vītā sastateju lozdys i īkodieju iz mozbārnu atsagrīšonu |
| Ludzas Zeme | cereibys stareņu ? — Cereiba kai vysod – tymōs jaunajōs atlasēs . Smejūs , ka sovys babenis sātys vītā sastateju lozdys i īkodieju iz mozbārnu atsagrīšonu . Taidu mīreigōku prōtu dora ari tys , ka mes sovā | Latgolā | vysod asam mōcejuši izdzeivōt ar mozumeņu i vēļ ar cytim nu tō pasadaleit , a itōs īmanis voi prasmis niu var byut vysai svieteigys i nūdareigys . Ar Marutu Latkovsku sasarunō Vanda Žulina </doc><doc> |
| rv.lv | izstrōdoj dorbu i par tū vēļ sajem atzineibu vaļsts mārūgā . Inese Loseva ir Rēzeknes Vaļsts gimnazijas 12 . klases skūlneica , kura ar sovu ZPD « Krucifiksi kai sakralōs mōkslas pīminekli i tūs nūzeime | Latgolā | » pīsadaleja 31 . Latvijas skūlānu zynōtniski pētnīciskūs dorbu konferencē Reigā un 21 dorba konkurencē ( mōkslas sekcijā ) īgiva 1 . vītu . Tai kai ar Inesi mōcamēs paralelklasēs , muns pīnōkums beja |
| rv.lv | piļsātnīki , bet tys nav vīnnūzeimeigi – ari piļsātōs ir daudz saprūtūšu , jauku i mīļu jaunīšu . Munuprōt , tū nūsoka audzynōšona i tradicijas giminē , kai ari apkōrtejō sabīdreiba . — Tovuprōt , jaunīšim | Latgolā | ir nōkūtne ? — Dūmoju , ka ir , bet ir jōbyut lelam gribasspākam , mērķam , kas jōsasnādz . Nadreikst pasadūt pi pyrmōm naveiksmem , ir jōsaceinōs : « Styprs ir na tys , kas prūt nūstōvēt , bet tys , |
| rv.lv | cylvāks . Bet kaut kaida starpeiba jau ir . Da Gunchi jau ir taids tāls , radejī voi iz skotuves , kaidā pasōkumā . Guntis ir Guntis . Visvairōk mani sauc vīnkōrši Guncha . Tī ir draugi voi rodi . — Tevi | Latgolā | un Rēzeknē nūteikti pazeist daudzi . Nav bejs tai , ka napazeistami cylvāki iz īlas īt klōt un uzrunoj ? — Oi , vysa kō ir bejs ! Pādejā laikā drusku mozōk , mozōk kur pasarōdūs . Bet ir bejuši momenti |
| Gruomota školuotuojim | Bolsu " , " Dzeivi " , " Tāvu zemes kalendari " , " Acta Latgalica " kai nūzeimeiguokajim turpynuojumim i vairuok nakai 130 svešumā izdūtajom latgalīšu gruomotom . Par naoficialū ūtrū drukys aizlīgumu | Latgolā | pieckara godūs . Par atseviškim nūzeimeigim latgalīšu kulturys dzeivis nūtykumim trešuos latvīšu atmūdys laikā i , prūtams , lītom , kas saisteitys ar myusu raksteibu . Par vēļ daudzim cylvākim , kuri |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | generalprīkšnīks Romā , tagad dzeivoj marijanu mītnē Čikagā . Vērteigi jō pētejumi par katōļu organizaciju darbeibu myusu zemē , kotram myusu vēsturnīkam napīcīšama jō grōmota " Dokumenti par klaušu laikim | Latgolā | " ( 1974 ) . Sovu dzimtines tautīšu vajadzeibom izdevis pyrmōs napīcīšameibas grōmotu " Katoļticeibas vēsture un katehisms " ( 1980 ) . Sovā kalendaram dūmōtajā rokstā tāvs Škutāns vēļreiz atsagrīž pi |
| Acta Latgalica 8 | izplanōta , ni darbeibys vērzīni īprīkš pōrdumōti un sagatavōti apsprīsšonai . Traucēja ari naziņa par ōrzemēs pastōvūšō Latgaļu Pētnīceibas Instituta tōlōkū darbeibu un attīksmi pret instituta veidōšonūs | Latgolā | . 1991 . g. augustā Aglyunā nūtyka sapuļce ar ōrzemu vīsu pīsadaleišonu par Latgolys tyvōkōs nōkūtnis aktualim vaicōjumim ( ari Latgolys pagōtnis pētnīceibu , pasauļa latgalīšu saīšonu nōkušō goda vosorā |
| Acta Latgalica 9 | nūvārtāta un nūsaukta taidā vōrdā , kas vyslobōk jū raksturoj . 4 . Dobas nūvārōjumi ir izteikti jēdzīņūs un ītvarti biļdēs un prīkšstotūs . Pīmāram , Kyupūšais yudiņs Jaunzelandē un Mōla kolns voi Slēsne | Latgolā | . Varakļōnu pogostā ir sādžas nūsaukums Cakuli . Zynoms , cakuls ir cylvākam , tys ir motu puškis vērs pīres . Ari dzeivinīkim ir cakuls , pīmāram , tautas dzīsmes miņ cakulainu zeili , ir ari cakulainas |
| Acta Latgalica 9 | tyvumā cēle piļsātas , cītūkšņus un cylvāku saimisteibas . 5 . Vītas ir saisteitas ar vēsturiskim nūtykumim , pīmāram , kaujas vītas , voi vīta nosaukta par gūdu kara vodūņam , kas beja lels runōtōjs . | Latgolā | ir kara kopi . Jaunzelandē vīta nūsaukta par gūdu lelam runōtōjam — Waharoa . Cyts rakstureigs vītu vōrds ir Riwaka , kas nūzeimoj ' kanu laiveņu vīta ' . Waimata — vītu vōrds ar rakstureigu vēsturisku |
| Acta Latgalica 9 | , un taidus spākus myusu seņči saredzēja ūzulā un līpā . Tys pats atsateic uz kulta izdareibom . Pīmāram , šyupōšonōs un ripas voi ripeles sisšona voi ripelēšona pīdarēja pi saules kulta . Ripelēšona | Latgolā | ap Leldīnem beja puiku laika kavēklis . Bet tamā pīsadaleja ari pīauguši veirīši , vysseņōk tikai leli cylvāki . Vītu vōrdim ir sakars ar cylvākim tamā ziņā , ka cylvāku uzvōrds , krystomais vōrds un |
| Acta Latgalica 9 | Varakļōnu muižas , kas pīdarēja grafam Borcham un vālōk pōrgōja kņazīnes Terezas Sapieho rūkōs , beja vīna foļvarka , kas tyka saukta tautas izrunā Ļaryngova , kas ir vōcu vōrda Eleonorhof sagrūzejums . | Latgolā | ir upe Dubna , kas ītak Daugovā pi Leivōnim . Ukrainā ir piļsāta Dubno . Tim vōrdim vajaga byut sovstarpeji radnīceigim . Pōri Daugovai ir Dignōja , kas ir Dubnōjas sagrūzejums , gluži taipat kai ir |
| Acta Latgalica 9 | nūsaukuma izceļsme ir bejuse šaida . Ap tū pļovu ir bejis streids par pīdareibu . Vītejī cylvāki nav varējuši vīnōtīs un streida izškērt . Aicynōjuši tīsu . Īsaroduši tīsneši , kas tod ir saukti Sūdnīki ( | Latgolā | beja uzvōrds Sudniks , un šo uzvōrda nesēji sovu uzvōrdu raksteja ar eisu -u- , lai izbāgtu nu pōrprotumim ar atteiceigi raksteitu vōrdu lejas latvīšu izrunā ) . Tī sūdnīki īsaroduši uz vītas , lītu |
| Acta Latgalica 9 | nūsaukumam nav nikaida sakara ar ilkšim voi īlyukšim . Tei muiža pīdarēja pūļu grafu Plateru-Zibergu saimei , kam pīdarēja ari Krōslovas muiža . Ilūkstes vōrda pamatā ir pļovu nūsaukums luksti . Luksts | Latgolā | ir pazeistams uzvōrds , ari sugas vōrds luksts , vysvairōk daudzskaitlī luksti , lukstu pļovas . Luksts , leišu lukštas , kaidas zōles nūsaukums : " Luksts — mīža brōļs " , luksts — lopaina , meiksta |
| Acta Latgalica 9 | teik sagrūzeits , dažreiz leidz napazeišonai . Pīmāram , Bavarijā izplateitais uzvōrds Wimmer nōk nu latiņu vindemiator ' veinūgu savōcējs , veina ūgu ražas savōcējs ' , vōcu uzvōrds Kraus , pūļu Kraus , | Latgolā | Krauze un Krūza ir tōs pošas saknes vōrds kai vōcu der Krug ' krūze , skrūze , krūgs , krūdzeņš , krūdzinīks ' , bez tam tys vōrds nūzeimoj ari ' motu sprūga , riņkveideigs veidōjums ' , krīvu volūdā |
| Acta Latgalica 9 | kruževa ( uzsvors uz beidzamōs ziļbes ) nūzeimoj ' špices voi mežgines ' . Vōcijā ir piļsāta Koblenz ( divi zilbes ) , kas nōk nu latiņu Confluentes — Satakas , kur satak trejs upes Rhein , Mosel , Lahn . | Latgolā | ir vītu vōrds Satakas , Sadures , vīta , kur satak divi upes . Dīnnakti krīvi sauc sutki , seņōk sutoki — laiks , kod dīna un nakts satak kūpā . Krīvu izlūksnēs sutoki nūzeimoj ' ustobas kokts , tys |
| Acta Latgalica 9 | Papagaili . Vēļ cytu vītu sauc Kakatahi ' vīns putnys ' ( kaka ' putnys ' , tahi ' vīns ' ) . Vītas vōrds Kiritehere nūzeimoj ' myruša cylvāka mīsa voi līkis , sateits apglobōšonai voi kanibālu mīlastam ' . | Latgolā | nav papagaiļu , bet ir cytas putnu sugas . Lubōna tyvumā ir vīta , kuru sauc Ērgleits . Tys ir nalels paaugstynōjums leidzonumā , kur aug lelas , stoltas egles , taids egļu kupss . Jōdūmoj , ka tamōs |
| Acta Latgalica 9 | vīta , kuru sauc Ērgleits . Tys ir nalels paaugstynōjums leidzonumā , kur aug lelas , stoltas egles , taids egļu kupss . Jōdūmoj , ka tamōs eglēs mytynōjōs ērgli , nu kō ari vīta dabōja sovu nūsaukumu . | Latgolā | ir sādžu nūsaukumi Vonogi un Stykōni . Latgolas vītu vōrdi , taipat kai jaunzelandīšu , atspūguļoj dobu : Kozu Sola ( nu tōs savylkta forma Kozsola , īdzeivōtōji kozsalīši ) , Dūdu Sola ( savylkta forma |
| Jaunais Ceļš | vyss vēļ prīškā . Iz cyta gods , ka tiks vareiba , laissimēs otkon jaunā arkeologiskajā praktikā , vēļ mausim vydā jaunūs pīredziejumūs , puordzeivuojumūs , pasazeišonuos ... ZAKIRZANOVU LANA </doc><doc> | Latgolā | – nacionalū parku ! Stovom apkaimes lylokajā – Madalānu piļskolnā . Saule , mozlīt pakavējusīs Aglyunas boltajūs tūrņūs , lānom pori jumtam slīcās aiz tolos un tymsos mežu sīnas . Apakšā pi kojom radzami |
| Jaunais Ceļš | vajadzātu kliut par Latgolas nacionalū parku . Dūmojams , tys nabyutu slyktoks par myusu slavonū Gaujas nacionālū parku . Uz šaidu gūdu var pretendēt arī cytas na mozok skaistas vītas myusu skaistajā | Latgolā | – Kroslovas un Ludzas rajonūs , tūmār par lobu Aglyunas pusei un jos plošai apkaimei līcynoj vēļ vīns ļūti svoreigs faktors – te ir myusu nūvoda svētneica , svātceļojumu vīta – Aglyunas bazilika . Un |
| Jaunais Ceļš | kur varfēja apjaust bazilikas gaišū siluetu , cīmatā īsadaga spūžas elektryskos spuļdzietis , bet vēl nasagribējos kopt lejā nu piļskolna . Latvijas telivīzijas diktore Antra Rugāte īminējos , ka arī | Latgolā | , kai cytūs nūvodūs , josareikoj konkurss par skaistokū meitini – Latgolas dzaltoneiti . Cyti sacēja , ka taidas tikšonos joreikoj kotru godu , ka tos byus loba pīmine myusu nūvoda dižgorim . Un vēļ |
| Jaunais Ceļš | beja sakūpojs un Rēzeknes tipogrāfijā " Dorbs un Zineiba " izdevs Dr . O. Skrynda , beja veļteita drukas aizlīguma lykuma atceļšonas dasmytajai atceres dīnai . Jei beja vīneigais šaida veida izdavums | Latgolā | , ar kū tod izskaidrojama tei lelo popularitāte tautā , kuru beja īkarojuse šei antoloģija . Napagoja nivīns to laika sareikojums vai skūlas vokors , kur lelā pacyloteibā natyktu deklamētas šymā krojumā |
| Jaunais Ceļš | Ontona Skryndas dzeive bejuse dīzgon sarežģeita , par kū 1928 . goda žurnālā " Zīdūnis " 12 . numurā sovos atmiņos roksta jo draugs – bejušos Rēzeknes tērdznīceibas skūlas direktors Fr . Obšteins : " ... | Latgolā | moz taidu veiru , kaids beja O. Skrynda . Un tūmār , kai par breinumu , šo veira 10 . noves dīna pagoja nivīna naīvārota un naatzeimota . Dr . O. Skryndam mēs nadreikstam paīt vīnaldzeigi garom . Jys |
| Jaunais Ceļš | daudzus pastostus . Šudiņ pašķērsim dažas lopas nu jo gromoteņas " Ceļojums pa Latgolu " , kas izdūta Rēzeknē 1924 . godā ar pseidonīmu Kristops Brems . Vēļ gribīs pībiļst , ka nu tīm laikim daudz ko | Latgolā | vairs nav , bet dzeršonas natykums nav gojis mozumā . Sovā laikā populāra beja gromoteņa ar zeimējumim un parokstim zam tīm , nu kurim daļu reproducejom sūplok pa labi . " Latgolas zemnīka kalendarā |
| Jaunais Ceļš | , jaunokos paaudzis ļauds , grybādami byut modernoki , sovom meitom cantušīs dūt skaistokus vordus , aizmērsuši par skaneigū Moras vordu . Bet napasenis tai sauce vysskaitokos un vysčaklokos meitinis | Latgolā | . Un na jau veļti . Mora – senejīs zemis motis vords , dobys atmūdys simbols , pavasara īskandynotojs . Vaci ļauds zynoja , ka nu jai vairs navajadzēs kurynot cepļus un siļdeitīs – tū dareis mīlo sauleite |
| Katōļu Dzeive | ? Latgalīšu kulturas bīdreibu savīneibas zynōtniskajā konferencē par volūdas jautōjumim , kas nūtyka 1989 . g. 11 . un 12 . februarī Daugovpilī , sirdī īkryta seņ lūlōta dūma , ka atjaunojūt vītvōrdus | Latgolā | , navajag ceņstīs īvīst taidus vōrdus , kuri ir sastūpami vysā Latvijā , kai , pīmāram , Dzintars , Laimdūta u. tml . Jo myusim cauri godu symtim leidza ir gōjuši sovi vītu vōrdi , lai gon sakrūpļōti |
| Katōļu Dzeive | latgaļa dzeives breiži nu dzimšonas leidz jō kopam ir saisteiti un pīpiļdeiti ar religiskom tradicijom un nu tom izrītūšim svineibu pōrdzeivōjumim . Religiskais un nacionalais elements pa godu simtinim | Latgolā | ir tik cīši kūpā saaudzis , ir atradis tik stypru sintezi , ka vīns bez ūtra ir napiļneigs , mozōkais — vairs nav Latgolas īraža . Latgolai ir sovas katōliskōs tradicijas . Religiskōs tradicijas ir tōs |
| Katōļu Dzeive | nu latgalim , kod atmiņ sovas bārnu dīnas , spylgtōkūs bērneibas nūtykumus — kū ari rakstnīki ir bīži izmōntōjuši sovūs dorbūs — tī vysi saistōs ar Latgolas goreigōs dzeives momentim ... " Šudiņ tūmār | Latgolā | daudz kas jau ir cytaidi , jō taidi nūtykumi , kai drausmeigais ūtrais pasaules kars , izmaiņas vaļsts īkōrtā , politikā un saimnīciskā dzeivē , kai ari dažaidūs veidūs pausta ateisma mōceiba un jaunu |
| Katōļu Dzeive | . Broks – vysi par bazneickungim izamōcejuši , pasateicūt sovu prāvestu atbolstam . Kai Mogilevas arhidiecezes pagōjušō godsymta rubricelēs ( bazneicas kalendari ) īvītōtī prīsteru saroksti rōda , tod | Latgolā | nu vysim strōdōjušim prīsterim 80 % ir bejuši lītuvīši . Pūļu tauteibas bazneickungi ir bejuši tikai vairōk pūliskōs draudzēs , kai Daugovpilī , Krōslovā , Pīdrujā . Tys beja piļneigi saprūtams , ka |
| Katōļu Dzeive | grōmotas , jys izdeve sovim goreidznīkim reikōjumu , lai jī pi pyrmōs grāku syudzēšonas pīlaistu tikai taidus bārnus , kas prūt laseit pōtoru grōmotā un prūtams , kas zynōtu ari katehismu . Tai kai skūlu | Latgolā | tymā laikā vēļ nabeja ( jo beja kaida , tod tur vysu mōceja tikai krīvu volūdā ) tod atlyka šū Bazneicas pavēli izpiļdeit tikai pošom mōtem . Tod ari Latgolas bazneickungi – lītuvīši , sekōdami sovu |
| Katōļu Dzeive | bet ari lai prostu laseit pōtoru grōmotā , jō cytaidi jī navarātu nu dzīdōt bazneicā , ni kūpā ar cytim skaiteit pōtorus . Iznōkums beja tys , ka tymūs vysugryutōkajūs apspīsšonas godūs laseitnapratēju | Latgolā | beja samārā moz . Par tū , un ari par paleigu , kod daudzus daudzus godus , kurūs mums – latgalīšim vēļ nabeja sovu prīsteru un kod goreigū styprynōjumu myusu senčim snēdze šī lītuvīšu bazneickungi un |
| Katōļu Dzeive | volūdu . Voi tod tys , ka šudiņ pīm . , Indijā lītoj angļu volūdu nūzeimej , ka indīši byutu « pōranglikōti » . Kod Francis Trasuns 1917 . g. sōce organizeit Latgolu uz apsavīnōšonu ar pōrejim latvīšim , | Latgolā | bazneickungu latvīšu vēļ beja pavysam moz . Un otkon bazneickungi – lītuvīši beja tī , kas Francim Trasunam deve vysulelōkū atbolstu , syuteidami sovu draudžu pōrstōvus uz Rēzeknes kongresu ar styngrom |
| Katōļu Dzeive | Pretinīki Franča Trasuna politikai , atskaitūt Franča Kempa grupu , golvonā kōrtā beja pūļu muižinīki un daži pūļu bazneickungi . Šī fakti skaidri līcynoj , ka Katōļu Bazneica kai taida nikaidas pōrpūļōšonas | Latgolā | nav izadavuse , bet vairums tōs kolpōtōju – lītuvīšu tai paleidzējuši . Ka Latgolas katōlicisms baltīšim dyurēs kai dadzis acīs , tys izskaidrōjams ar protestantu vyspōrejū antagonismu pret Katōļu Bazneicu |
| Katōļu Dzeive | sarežgeitus gadejumus Bazneicas dzeivē . Seviški naīcīteigi uz katōlicismu skatejōs kai uz kaidu pretvalstisku , antinacionalu parōdeibu ulmaniskais nacionalisms . Lai styprynōtu « nacionālos spēkus » , | Latgolā | ar vaļsts leidzeklim pastyprynōti tyka byuvātas luteraņu bazneicas , vērsinīkim aizlīdze ar katōlītem laulōtīs , beja izdūts slapyns reikōjums naļaut katōlim pīrūbežas jūslōs īgyut zemes īpašumus . Prūtams |
| Katōļu Dzeive | inteligence , i plašas sabīdreibas masas ir apsavīnōjušas Franča Trasuna pīmiņas gūdynōšonai , lyktu pamatus cīšōkai latgalīšu inteligences sadarbeibai ar sovu Bazneicu kulturalōs dzeives straujōkam atplaukumam | Latgolā | . « Vīnōti Latvijai » - šū nūvēlējumu nōkamom paaudzem myusu tāvi īcērta akminī Latgolas atbreivōšonas pīminekļa pamatā ! Nūstyprynōsim šū nūvēlējumu sirdīs vēļ pyrms tam , kai šūs vōrdus varēs skaiteit |
| Katōļu Dzeive | cylvāku byutu . Kaids ir tovs skūlōtōjs , taids lelā mārā byusi tu pats . Drūši vīn tamdēļ ar īpašu syltumu Valerians Viļčuks runoj par Rēzeknes skūlas pamatlicējim , pyrmūs skūlōtōju kursu organizeitōjim | Latgolā | , pedagogim – baltīšim Kārli Dāvi , Kārli Ādamsonu , Alfredu Skroderu . Jys pamatōti uzskota , ka daudzi gaišī prōti , kas nōkuši nu Latgolas , ir šūs cylvāku nūpalns . Viļčuks bīži pīmiņ Roberta Sēļa |
| Katōļu Dzeive | pamatōti uzskota , ka daudzi gaišī prōti , kas nōkuši nu Latgolas , ir šūs cylvāku nūpalns . Viļčuks bīži pīmiņ Roberta Sēļa 80 godu jubilejā Pumpurūs saceitūs Alfreda Skrodera vōrdus : - Kaidi izarōdeja | Latgolā | puiši , kaidas meitines , ar taidom bogōtom dvēselem , tik apdōvynōti , ar taidom slōpem pēc zynōšonom , lels prīks beja strōdōt ar jim . – Desmit cylvāku myužim pītyktu Valeriana Viļčuka pōrdzeivōtō |
| Katōļu Dzeive | ceru , ka byus laiks , kod latgaliskais vysōs republikas skūlōs īīs ar saleidzynūšōs volūdnīceibas , gramatikas paleidzeibu . Ka tys nabyus nikaids nōveigs grāks , jo pīreigas skūlāns zynōs , ka starki | Latgolā | sauc ari par žuguri un pelaškus par žyužaineitem , ka Latgolas inteligences tāvs ir monsinjors Nikodems Rancans , latgalīšu pyrmōs laiceigōs avīzes redaktors un izdevējs Francis Kemps , ka myusu latvīšu |
| Katōļu Dzeive | vysvairōk , latgaļu kulturas un volūdas nōkūtne izaškir školā . Tys , voi jaunō paaudze byus latgaliskōs kulturas tōļōk veidōtoja , vacūs tradiciju turpynōtōja , ir atkareigs nu tō , cik latgaliska byus škola | Latgolā | . 1932 . godā lelais pedagogs un kulturas darbinīks N. Rancans referatā " Kōdēļ neikuļoj myusu drukas lītas " saceja : " Vaļsts īstōdes un školas latgaļu volūdu ir nūlykušas pabērņa stōvūklī . Školas |
| Katōļu Dzeive | leigums ar tipografiju u.t.t. Tys ir pīteikami ilgs process . Varbyut varātu kai pagaidu variantu izdūt lekciju konspektus par atseviškom temom ( pīmāram , " Senejōs latgaļu vaļstis " , " Drukas aizlīgums | Latgolā | " , " Latgali trymdā " u.c. ) . Jo latgalīšim ir jōzyna sova vēsture , ari taidas aizkulises kai ar 1920 . g. leigumu aiz rūbežom atstōtī Drisas apriņka latgalīši , Latgolas kulturautonomija leidz 1934 |
| Katōļu Dzeive | " . Daudzōs školōs taida mōceiba teik jau pasnāgta . Apskotamōs tēmas te ir latviskō dzeivesziņa , senejō laika skaiteišona , dobas ritmi un ritmi cylvāka dzeivē . Šū temu apgive bolstōs uz folkloru . | Latgolā | tai ir jōbyut vītejai – latgaliskajai folklorai . Kur vēļ byutu školā atrūnama vīta latgaliskajam ? T i c e i b a s m ō c e i b ā ( katōlim ) , Katōļu Bazneica daudzus godus ir bejuse vīneigais myusu |
| Katōļu Dzeive | Latgolas kopsātu sakūpteibu . Šōs līceibas dūd cereibu , ka mes kai tauta napasadūsim izniceibai un spēsim saglobōt un turpynōt sovu seņču tradicijas un īrašas . Kod 1940 . godā boļševiki okupēja Latviju , | Latgolā | īsastōja ūtrais drukas aizlīgums . 40 godus nabeja atļauts drukōt religiska satura grōmotas . Un ticeigō tauta atsagrīze pi vacōs pīredzes – tū , kas lyugšonu grōmotā raksteits , īslēdze sovā atmiņā |
| Katōļu Dzeive | grybu beigt ar sovu vēlējumu – lai Tōma tāvs ar laiku teik gūdynōts kai svātais ! </doc><doc> GAISMU SAUCE , GAISMA AUSA ... Cik dīvaini tys ari naizalyktu , myusu nūvoda nacionalō atmūda īsasōce navys | Latgolā | , bet gon tōli nu tōs – plašōs krīvu zemes bejušā golvaspiļsātā Pītepilī ( Pīterburgā ) , kur jau šō godu symta pošā sōkumā beja paspējuse izaveidōt dīzgon prōva , ap 8000 lela , īceļojušūs latgalīšu |
| Katōļu Dzeive | uzskateja par obligatu pīnōkumu . Pēc dīvkolpōjumim bazneicas dōrzā vysod beja izdeveiba sasatikt ar sovim draugim , rodim , kaiminim , kai ari izzynōt jaunōkūs nūtykumus na tikai Pīterpilī , bet ari | Latgolā | . Bazneica beja tei , kas vīnōja myusu tautīšus šamā svešajā mylzu piļsātā , naļaunūt jim pōrsatautōt . Jei ari izaudzynōja myusu pyrmūs atmūdas darbinīkus : Fr . Trasunu , N. Rancānu , K. Skryndu , |
| Katōļu Dzeive | večukam reizē ar smīklu beja sprukušas nu acim osoras , dzēržūt sovu tāvu volūdu un radzūt tik daudz brōļu kūpā ... " Jā , šys vokors beja labi izadevis un par tū vēļ ilgi runōja gon Pīterpilī , gon ari | Latgolā | . Interesanti atzeimēt , ka par jō nūrisi nanūklusēja ari vīna nu tō laika popularōkom krīvu avīzem " Birževyje Vedomosti " , kuras slejōs tyka īvītōta loba atsauksme par šū sareikōjumu . Sakarā ar Reigas |
| Katōļu Dzeive | GRIBUŠKA , Preiļūs </doc><doc> Jo " Dzintars " Dīva grybāts Gaideit gaideju " Katōļu Dzeivē " kū par " Dzintaru " , bet nasagaideju . Vīns nu najauši satyktajim dzintarīšim Reigā gon zynōja saceit , ka | Latgolā | par jūs organizaciju nav nikaidas intereses . Bet kai var byut interese par tū , kū napazeist ? " Dzintars " nadzeivoj ari vacōkōs , tys ir , Ulmaņa laika paaudzes atmiņā , jo šei organizacija ir dybynōta |
| Katōļu Dzeive | dareits un padareits . Un byutu bezgola labi , ka pats " Dzintars " par tū runōtu – pastōsteitu " Katōļu Dzeives " laseitōjim . Asu pōrlīcynōta , ka ari nu Latgolas studentu vyda , kuri studej tepat , | Latgolā | , nōktu " Dzintaram " bīdri , jo vīn Reiga patīsi gribēs atrauteibu storp centru un nūmali izleidzynōt . S. KALVĀNE , skūlōtōja </doc><doc> Par smylgu cyta acī MONSINJORS HENRIKS TRŪPS Divdesmitū godu |
| Katōļu Dzeive | katōļticeļgajim laseitōjim ir sagōdōjis vēļ napateikamōku pōrsteigumu . Sōkūt ar šō goda pyrmū numeri tur tyka publicātas kaidas V. Beinarovičas " Atmiņas par Klosterielas laikiem " . Šys roksts ir vārsts pret | Latgolā | plaši pazeistamajom Nabadzeigō Bārna Jezus mōsom , saraksteits bēdeigi slovonō katōļu Bazneicas apkarōtōja un sova audžu tāva metropolita Antonija Springoviča izsmējēja Z. Baleviča ( Springoviča ) gorā |
| Katōļu Dzeive | krystu religiskū un kulturvēsturiskū nūzeimi runoj vēsture . Vīns nu taidim , ar seviški lelu nūzeimi , ir Ludzas apriņka Nautrānu pogosta Dekteru krysts . Tō sōkums meklejams vēļ dzymtbyušonas laikā ( | Latgolā | dzymtbyušonu atcēle 1861 . godā ) . Pi cīmu krystim maja vokorūs ļaudis puļcējōs uz dīvkolpōjumu . Pi krystim dzīdōja goreigas dzīsmes un skaiteja lyugšonas . Kod tauta vēļ beja namōceita , nabadzeiga |
| Katōļu Dzeive | puļcējōs pi krysta , lai lyugtu Dīvu . Te dzīdōja dzīsmes pēc jezuitu laikā izdūtōs " Piļneigas lyugšonu grōmotas " ( 1625 . – 1824 . ) , skaiteja lyugšonas un vyss nūtyka sovā volūdā . Tradicionali vysā | Latgolā | kai lyugšonu nūslāguma dzīsmi dzīdōja " Loba nakts , o Jezu ! ... " Ir pateikamas atmiņas nu maja mēnešu dīvkolpōjumim . Mīreigūs vokorūs , kod saule nūrītēja , tik laksteigolas un dzaguzes apkōrtejōs |
| Katōļu Dzeive | zvanineicas lelō zvona " Ontōna " skanēja " Kunga engeļs " . Ari nu " Boltūs tāvu dēļ Latgolas caltō Aglyunas pogolma " cīma krysta skanēja dzīsmes un lyugšonas Dīvmōtes gūdam . Taidi krysti beja vysā | Latgolā | . Ari 1923 . g. Aizputes apriņkī Lēnu draudzē Jaunmuižā ( pi Skrundas , pulkveža O. Kalpaka školas tyvumā ) , Latgolas bezzemnīki , kas te dabōja saimnīceibas , uzcēle sovu mōju tyvumā krystu . Pi manis |
| Katōļu Dzeive | tys līcynoj ? Par tū , ka Latgolas cylvāks , aizīdams tōlumā nu sovas dzymtōs puses , ticeibu napazaudēja , bet paturēja , un , seviški maja mēnešūs , atdeve Dīvam gūdu kai tāvi , mōtes , brōli un mōsas | Latgolā | . *** Dekteru krysts , kū dzymtbyušonas laikūs veidōja vactāvs , sōkumā beja Dekteru cīma Jaundžiekaru ūļneicas īlūkā . Kod jys tymā vītā jau beja stōvējis pōri par 50 godim un cīmi 1922 . godā izgōja |
| Katōļu Dzeive | beneficijs , pēc tō pōrīšonas vaļsts reiceibā , zeme ir tykuse izdaleita nu Krīvijas atvastim zemkūpim . Tai šymā rajonā ir radīs lels krīvu tauteibas īdzeivōtōju skaits . Vysur katōļticeigajim cylvākim | Latgolā | ir stōjīs pretim pareizticeibas gors . Fr . Trasuns stōsta , ka , jam nu 1891 . g. leidz 1892 . g. , strōdojūt par kapelanu Daugavpiļs meiteņu gimnazijā un realskūlā , katōļu bārni cara svātku dīnōs |
| Katōļu Dzeive | Bykovas draudzes prāvests Teofils Matuļoniss , kū vālōk asam pazynuši kai veiskupu , ir zaudējis šōs draudzes prāvesta vītu un vyspōri goreidznīku dorbu uz trejim mēnešim leidz ar aizlīgumu turpmōk strōdōt | Latgolā | . T. Matuļoniss atteiceigūs trejs mēnešus ir mytynōjīs Pīterpilī pi sv . Katres bazneicas un pēc tam tur palicis , tai sokūt , par ilggadeju vikaru . Vyspōri Katōļu Bazneicas stōvūkli cariskajā Krīvijā |
| Katōļu Dzeive | pavasara leidz vālam rudiņam zīdūšs puču dōrzs . Daiļdōrznīceibā ir īgōjis un sovu vītu ījēmis modernu , jaunu škirņu klōsts . Bet ... tys nanūzeimej , ka nu myusu dorzim vajadzātu izraideit un aizmērst | Latgolā | tik seņ īmīļōtūs un kultivātūs zīdus kai peonijas , zylōs kūrpeites , klingereites , lataceņas ( lauztōs sirdis ) , keizarkrūņus , ņešporkas ( spargeļus ) u. c. , kas ir pīticeigi kūpšonas ziņā , bet |
| Katōļu Dzeive | Pīmiņu kaidu sīveņu ar boltu lakateņu golvā , nu kuras Reigas tērgā nūpērku dažas violetūs peipineišu sakneites . Jōs vōrdi skaņ ausīs ar taidu dziļu smeļdzi : " Tys maņ , meit , vyss , kas nu puču dōrzeņa | Latgolā | pōri palicis un kū uz Reigas zemes plečeiti vadakla atļōve leidza pajimt . Tikai itōs pučeites munu dzeivi vēļ sylda . " Maņ nav nikaidu zynōtnisku pīrōdejumu , bet ari vairōkas sakriteibas pošas dzeivē |
| Katōļu Dzeive | latvīts voi lītaunīks var īt i braukt kai grib i kod grib , leidza ar tū pat kruosainī stuosti par Biržu kontrabandistim jau ir paguojeiba . A kai vyspuor dzeivoj tuos pusis ļauds – taidi poši katuoli kai | Latgolā | , koč latgaliski jī narunoj ni šympus , ni tympus upis ? ... Atseviška stuosta vajadzātu par Skaistkaļni , tik pyrmuok ituos slovonuos vītys prosuos pastuosteit par tīnīnis cylvākim , seviški par koloritū |
| Katōļu Dzeive | vysmoz pa vīnam apzineigam latgalīšu izceļsmis školuotuojam ( -ai ) , kurs par sovu dzymtū volūdu pasaryupātu . Runovūs ar Ezernīku vydsškolys uorpusstuņžu dorba vadeituoju Zareņu i jei apgolvuoja , ka | Latgolā | dzeivojūšam pilsūņam vajadzātu muocēt latgaliski na viņ runuot , bet ari raksteit . Školā tū var vuiceit ( nu 5 . - 9 . klasei ) kai Boltajuos stuņdēs , tai ari cytuos reizēs , kod školys programā paradzātys |
| Katōļu Dzeive | dazynuošonys : Veronika Dundure ( t. ) ; Anita Žogota ( t. ) . </doc><doc> Deļveri . Stuosts par Valentinu i juos muotis muosom 3 . pasauļa latgalīšu kongresā pīsadola 14 sibirīšu , kuo seņču saknis ir | Latgolā | . Latvejis i Sanktpīterburgys universitašu etnolingvistiskūs ekspediceju laikā ar latgalīšu atlašu Valentinys Umetbajevys i Galinys Bahtyrevys paleigu atrosta Krasnojarskys nūvoda Novosjolovys rajona |
| Katōļu Dzeive | uzzynovom , ka ari Daugovpiļs nūvodā ir daudzi vītu nūsaukumi , kurim ir lītovīšu volūdys izceļsme ( Vasargeliški , Naujene , Slutiški i.c. ) . Izzynūšuo braucīņa golamierkis beja Demenis pogosts , kur nūtyka | Latgolā | unikals pasuokums – Dobys koncertzals , kas itymā godā beja veļteits sorkonvādara guņsrupuceišam , latiniski bombina bombina . Īspaideigais koncertuzvadums dzeivajā izpiļdejumā , daudzuos pyrmskoncerta |
| Katōļu Dzeive | pījimti , tik emocionalu sasatikšonu bejs , tik jauna dazynuots , ka ruodīs , sajimtuo gora spāka niule tiks godim . Taipat – gribiešonys struoduot vēļ vairuok , kab dzeivuot tik skaisti , kai tys ir | Latgolā | . Paļdis i paļdis ! Anatolejs Ugainovs , Ačynska Latgalīšu bīdreibys vadeituojs </doc><doc> Kolombo tehnika * ? Niu zynom ! 19 . oktobrī Reigys Tehniskajā universitatē nūtyka ūtruo lekceja bīdreibys " |
| lakuga.lv | izveiduots ar mierki paruodeit latgalīšu volūdys vierteibu . Par tuo redaktoru kliva Nagļu pogosta dzeivuotuojs Bronislavs Sprydzāns . Godu garumā jis naatlaideigi raudzejs byut kluot vysūs nūtykumūs | Latgolā | , kai ari maksimali daudz informacejis dūt sovūs raidejumūs par Latgolys ļaudim . Svineigais pasuokums byuteibā tyka baļsteits iz latgalīšu volūdys populariziešonu i nūzeimeigumu . Pasuokumā beja īspieja |
| lakuga.lv | dorbā , mozu i na tik mozu bārnu latgaliskū tradiceju školuotojs , kur ta cīši skaļa , kur ta klusa … troks doncuotojs i vēļ trokuoks dzīduoutojs . Sapynej par etnografejis profeseji i divim godalaikim | Latgolā | – zīmu i vosoru . LgSC – jauns horizonts , jauna īspieja dareit lobys i produktivys lītys . Sovu spāku puorbaude , jaunu projektu , latgaliskū dūmu aktualiziešuona . Paļdis par dūtū īspieju byut itymā |
| lakuga.lv | vierteibu saglobuošonys . Piec īpasazeišonys ar profesoru Juoni Lopu J. Cybuļskis aizsuoka latgalīšu-krīvu vuordneicys sastuodeišonu . Vuocūt materialus vuordneicai , jis kuojom apstaiguoja daudzus nūvodus | Latgolā | . Dīmžāl latgalīšu-krīvu vuordneicu izdūt naizadeve . Cybuļska savuoktī materiali i atminis par dzeda Andriva Jūrdža dzeivi nūderēja kai lobs pamats Alekseja Apeiņa , Inārys Klekeris i Lilejis Limanis |
| lakuga.lv | jaunim draugim . Originaluokuo atbiļde bejai meitinei , kura ir lapna par latgalīšu temperamentu , uzvaru kuoru karūs , par tū , ka kinā ,, Limuzīns Jāņu nakts krāsā " pasaruoda meitinis nu Leivuonu , i ka | Latgolā | ir pošys skaistuokuos meitinis . Kaunejušīs par sovu izceļsmi daži nu aptaujuotajim asūt tod , kod kaids latgalīts paruoda sovu naizgleituoteibu , kaunejušīs ari par augstū bezdorba leimeni Latgolā i |
| lakuga.lv | ka Latgolā ir pošys skaistuokuos meitinis . Kaunejušīs par sovu izceļsmi daži nu aptaujuotajim asūt tod , kod kaids latgalīts paruoda sovu naizgleituoteibu , kaunejušīs ari par augstū bezdorba leimeni | Latgolā | i par sovu akcentu . Dīvam žāļ satyku ari cylvākus , kas uzskota , ka latgalīšu volūda tikai roda akcentu i traucej pareizi runuot literarajā latvīšu volūdā . Tys , prūtams , īt nu cylvāka , kurs pots |
| lakuga.lv | Kotrai nu formom ir dzili simboliska nūzeime , kurys skaidruojums meklējams kristeigajā vuiceibā i Bībelē . Vysizplateituokuos formys kristeigajā pasaulī dīvnomu celtnīceibā ir krysts i taisnstyurs , | Latgolā | tys ir taiši taipat . Turpynuojumā nalels īskots par kotru nu plānuojuma veidim . Krysta forma Krysta forma simbolizej Jezys Krystus nastū upuri , kura deļ jis tyka sists pi krysta . Taidā veidā itei |
| lakuga.lv | atrast patvārumu i jei jūs pasorguos vysuos dzeivis vātruos . Attālā : Vydsmuižys Rūmys katuoļu bazneica Apļa forma Aplis simbolizej myužeibu i piļneibu . Roksta autorei itaidys formys bazneica nav zinoma | Latgolā | , bet kai pimāru var minēt Reigā Kotlakona Ev . luteraņu bazneicu . Attālā : Kotlakolna Ev . luteraņu bazneica Zvaigznis forma Itei forma simbolizej , ka Bazneica taipat kai ceļazvaigzne , apgaismoj |
| lakuga.lv | Minsteris latvīšu gimnazeju , studiejs Minsteris i Berlinis universitatēs , īgivs magistra grādu sabīdryskajuos attīceibuos , struoduojs Radejis Breivuo Eiropa redakcejā , aktivi dorbuojīs sabīdryskā laukā | Latgolā | , ir sataisejs bīdreibu Latgolys tradicionaluos kulturys centrs " Latgaļu sāta " . Juo kandidaturu īsaceja i atbaļsteja vairuokys Latgolys sabīdryskuos organizacejis . Jemūt vārā leidzšinejū pīredzi |
| lakuga.lv | pasuocīņa – Upeitis bibliotekys publicitatis materiali Krampis – Nūlīku muot ( 2011 . goda Upeitis Uobeļduorzs , dzīsme ar Ontona Slišāna vuordim , kas veļteiti juo muotei ) . </doc><doc> Saļmu dzīduošona | Latgolā | . Sasatikšona Viļakā Munā prīškā ir kruojums " Psalmu dziedāšana Latgalē " . Kruojumā īkļauts DVD ar 2009 . goda video īrokstu nu saļmu dzīduojuma Škilbanu pogosta Rekovā i treis audio CD , kurūs klausomi |
| lakuga.lv | Ontons Slišāns . Saļmu dzīduošonys tradiceju lobuok ļaun saprast kruojumā īkļautuos Aigara Lielbārža , Mārtiņa Boiko i Ontona Slišāna apceris , kuruos izskaidruota saļmu dzīduošonys tradiceja i atteisteiba | Latgolā | , teik stuosteits par īrokstu topšonys apstuoklim , kai ari īpazeistynoj ar dzīduotuojom , kas tymūs pīsadaliejušys . 19 . martā Viļakys nūvoda bibliotekā nūtyka ituo kruojuma atdareišonys svātki . Iz |
| latgale.lv/lg | klauseituoji dzierd laidīnī " Spaiti " . Latgola nav īdūmojama bez tradicionaluos muzykys , deļtuo kasnedelis laidīnī " Aizīsim iz Večerinku " klauseituojim ir vareiba atguoduot ci dazynuot , kai ļauds | Latgolā | ļustēja pyrma daudzi godu . Itū laidīni Nacionaluo radejis i televizejis padūme ir atzynuse par lobuokū regionalajuos radeju stacejuos . " Latgolys Radejis " pīmārs veiksmeigai daruoda taišni regionalūs |
| latgale.lv/lg | Eliašs guņs rotūs pa dabasim braukoj ... Tī gon munā iztēlē atsakluoja taida kruošņa redzis glezna , ka iz breisneni i par bailem aizamiersa ... Bet ... na jau viņ īpašvuords Eliašs , kura nosuotuojs | Latgolā | pazeistams Bazneicys tradicejā i ir mynāts jau Andriva Jūrdža " Myužeigajā Kalinderī " , suocās ar burteņu e , ir myusu volūdys kruojumā taidi vuordeni kai : eļsinēt – elsot , ereļs – ierglis , eilyns |
| latgale.lv/lg | saukt tū pošu figu - kūks , bet gon vīgis kūks . Taitod figu kūks ir vīgis kūks , i par jū ir raksteits i tai tys teik saukts vacūs izdavumu Svātajūs Rokstūs . Ar ūtru šudiņ apsaveramū burteņu g myusu | Latgolā | suocās taidi vītu vuordi kai : Gaigalova , Gailumi , Gauri , Geņgeri , Greči , Greiškāni , Grigi , Grybuli , Grybusti , Grugulis , Gruoveri , Glaudāni , Gryudinīši , Gryušļova , Gryužņa , Grundāni , |
| latgale.lv/lg | Cerēsim , ka ari itei – atejūšuo - byus kuorteiga garbuzu vosora ! Ar burteņu g ir saisteits ari taids cīši svareigs uorstnīceibys augs kai guņspuče voi šaurlapu ugunspuķe . Itys augs ir bīži satūpams | Latgolā | , jo puorjiems vysys tuos sātu vītys , kurys ir pamets cylvāks . It kai grybādams saceit : " pasaverit iz myusu , ļauteni , cik mes skaisti zīdim ! Nu myusu var izvuoreit breineigu čaju , kurs , īpaši |
| latgale.lv | kotram kuoreigam latgalīšam – katuoļam iz golda ir kas ? , piļneigi pareizi – oblatkys , oblātis , oblatys - boltuos Dīva maizeitis Zīmyssvātkūs . Taipoš kotra katuoļa sātā vysmoz paguojušuo godusymta vydā | Latgolā | beja Kungam Jezum i Jaunovai Marijai veļteits pats lobuokais styureits sātā , kurā beja gon krystā pīkoltuo Kunga Jezus mūceņa , gon obrozi , obruozi , prūti , svātbiļdis . Sovukuort vuords ornats apzeimej |
| latgale.lv | parosti ir izšyuta krysta zeime . A niu vuords opluots . Tī ir Bazneicys svātki ar tiergu . Opska , ari Opskova – tai Baļtinovys , Bierzpiļa , Bolvu , Viļānu i , īspiejams , ari kaiduos cytuos vītuos | Latgolā | sauce Pleskavu . Obuli ir bikšu mugurys daļa siežamajā vītā , bikšu kuojvyds . Kod kuozu laikā Latgolā dzīd apdzīduošonys dzīsmis , tod vīna nu bīžuok izpiļdeitajom ir par tom Ontona , Pītera , Mikeļa |
| latgale.lv | ari Opskova – tai Baļtinovys , Bierzpiļa , Bolvu , Viļānu i , īspiejams , ari kaiduos cytuos vītuos Latgolā sauce Pleskavu . Obuli ir bikšu mugurys daļa siežamajā vītā , bikšu kuojvyds . Kod kuozu laikā | Latgolā | dzīd apdzīduošonys dzīsmis , tod vīna nu bīžuok izpiļdeitajom ir par tom Ontona , Pītera , Mikeļa voi kaida cyta dzeraunis puiša bikšu storom , kurys obejis tykušys par lobom atzeitys , viņ tī obuli |
| latgale.lv | apraidis volūdys saglobuošonu da 2009 gods beigu , tymā pošā laikā akceņtejūt tū , ka jū iņteresej tikai bizness i ka iz prīšku radeja byus taida , ar kaidu varēs lobuok aizpeļneit . Tierga situaceja | Latgolā | itūšaļt irā taida , ka ar krīvu voi baļtīšu radeju var aizpeļneit vaira , partū mes varim byut gondreiž puorlīcynuoti , ka iz cyta gods radeja tyktu puorslāgta iz cytys volūdys i myusu golvonais aizdavums |
| latgale.lv | kombinaceja lykuos tik dabiska , pat napīcīšama , lai sajustu latgalīšu cylvāka dvieseli , emocejis i dzeivi pilneibā . Andrejdīnys muzykalū " apgierbu " , varātu pat saceit , myrdzūšys gūda driebis , saryupēja | Latgolā | i vysā Latvejā īmeiļuoti dzīsminīki Sovvaļnīks i DaGunchi . Adventa laikā boltu sveču gaismys sasiļdeitajā kulturys noma zālē jūs bolsi i izdzīduotī vuordi izskanēje sovaižuok kai parosts . Gitarys skaņa |
| latgale.lv | poļaku – nā . Pamozam Latgola nūsaškir nu puorejuos Latvejis , ite nūsastyprynoj katuoļu bazneica , izaveidoj atškireiga rokstu volūda – latgalīšu , i apsamat īceļuotuoji nu cytom zemem . Zynoms , ka | Latgolā | pa eistam nūsastyprynoj katuoļu bazneica atškireibā , nu Vidzemis i Kurzemis-Zemgalis hercogistem , kur dominej luteranisms . Te eistyn atsateista sovaiduoka rokstu volūda , bet runuot , ka Latgola nūsaškir |
| latgale.lv | pretvaicuojums – voi tod cytuos hercogistēs naīceļuoja cyttautīši ? Školānam var izaveiduot puorlīceiba , ka Latgolys kuļturys atškireibu cālūņs ir cyttautīšu īceļuošona , ka katuoļu bazneica , nūsastyprinojūt | Latgolā | , apzynuoti rauga škeļt latvīšus . Latgolys zemnīkus puorpūļuot naizadeve , tūmār latgalīšu volūdā , ticiejumūs , paražuos i sadzeivī pamozam izaveiduoja eipatneibys , kas itū nūvodu atškir nu puorejuos |
| latgale.lv | volūdom i kuļturom . Taipat otkon ir akcentāta atškierteiba nu tūlaik vēļ naeksistejūšys " Latvejis teritorejis " . Tikpat labi varātu paziņuot : ... Sakarā ar tū , ka Kurzemis-Zemgalis hercigistē i zvīdru | Latgolā | īceļuoja daudz cyttautīšu , volūda i kuļtura tyka germanizieta , i tod itymūs nūvodūs izaveiduoja eipatneibys , kas jūs atškir nu puorejuos Latvejis . Secynuojumi Latgolys viesture apzynuoti voi naapzynuoti |
| latgale.lv | pulnvierteigys vuiceišonys interesem . Var runuot , ka ituo roksta sprīdumi par gruomotu saturu i kritika vuiceibu gruomotu autorim ir puorspīlāti , bet , Dīvamžāļ , prakse ruoda kū cytu – cylvāki dūmoj , ka | Latgolā | runoj krīvu i latvīšu volūdu sajaukumā . Škola i viesturis stuņdis varātu byut vīns nu leidzeklim , ar kuru paleidzeibu varātu maineit itū situaceji . </doc><doc> Pasuokums " Aulejis sīvom 70 " 20.12 .2010 |
| latgaleslaiks.lv | zynuot , kaidus pasuokumus kotra bīdreiba īplanavuojuse itymā godā . Svareigi byutu vīnuotīs par tū , kai tuoļuok nūtiks informacejis apmaiņa , kab mes visi zynuotu par nūteikušū cytuos bīdreibuos i vysā | Latgolā | , " soka Jureits . Ībylstu , ka , īspiejams , kongresam gatavejās ari radikalī latgalīši ar vairuokom rezolucejom i dūmu suokt aktivu politiskū darbeibu . Jureits pastuosta , ka pats interneta portalā |
| latgaleslaiks.lv | voi cytu pasauļa molu , kab nūpeļneitu jaunu mašynu , nūdrūšynuotu lobuoku dzeivi saimei . Jureits piec nalelys pourdūmu pauzis izstuosta , ka , jau studejūt Jelgovā , zynova , ka dzeivuos i struoduos | Latgolā | . Tai ari ir – Jureits struodova Latgolys Regiona atteisteibys agenturā , niule turpynoj tū dareit Latgolys planuošonys regionā , ir bejs vīns nu Latgolys Studentu centra izveiduotuoju , roksta , dūmoj |
| latgaleslaiks.lv | Tai ari ir – Jureits struodova Latgolys Regiona atteisteibys agenturā , niule turpynoj tū dareit Latgolys planuošonys regionā , ir bejs vīns nu Latgolys Studentu centra izveiduotuoju , roksta , dūmoj | Latgolā | i latgaliski . Vieļuok Jureits atzeist , ka i jam grybātūs jaunys mašynys , tok kotram ir juoizviertej sovys prioritatis . Deļtam jis dora tū , kū skaita par svareiguokū – dorbojās Latgolys Studentu |
| latgaleslaiks.lv | godūs . Jureits taipoš voda latgalīšu kulturys portalu škārsteiklā www . LaKuGa . LV . Itūgod Jureits ar draugim i vītejom pošvaļdeibom planavoj sareikuot latgalīšu muzykantu koncertturneju " Taiseits | Latgolā | / Made in Latgola " . Jau apreļa beiguos varātu nūtikt pyrmais koncerts Rēzeknē , a 19 . julī Preiļu piļsātys svātkūs paradzāts leluokais koncerts , piec tam 26 . julī koč kas leidzeigs byus i Dagdā |
| latgaleslaiks.lv | vydsškolys direktors , vīns nu Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis dybynuotuojim , Baļtinovys amatīrteatra daleibnīks Imants Slišāns ir dzims , dzeivoj i struodoj | Latgolā | , dzymtajā pusie . Latgalīšu navaļstiskū organizaceju kongresā jis stuosteja sovu redzīni , kai byut latgalīšam . Par tū ar Imantu Slišānu runoj " Latgalis Laiks " . Baļtinovā vēļ runoj latgaliski Imantam |
| latgaleslaiks.lv | . " Kursa saītūs uzdzīdovam ari pa kaidai latgalīšu dzīsmei , i tei beja myusu , latgalīšu vizītkarte . Muni kursabīdri vairuokys reizis atbrauce pi manis gostūs uz munu vactāva sātu Baļtinovā , i jim | Latgolā | ļūti patyka . Kod jī jau 1989 . goda novembrie apmeklieja Baļtinovu , tūreiz pi školys pyrmū reizi paciele sorkonboltsorkonū korūgu , un vairuoki runuotuoji oficialuos uzrunys saceja kūplatvīšu ( na |
| latgaleslaiks.lv | dialekts ? Vīna līta ir , kai tū runys formu nūsauc , ūtra līta , kaidys lītuošonys tīseibys tai roda . Pyrmuos Latvejis vaļsts laikā 1921 . godā beja izdūti Ministru kabineta nūteikumi par īriedņu īceļšonu | Latgolā | , i tī beja nūteikts , ka , pījamūt dorbā īriedni Latgolā , prīkšrūka juodūd tam , kurš zyna gon vītejūs apstuokļus , gon latgalīšu izlūksni . Taitod dorba tiergā tys beja svareigs nūsaciejums . Tymā |
| latgaleslaiks.lv | , kaidys lītuošonys tīseibys tai roda . Pyrmuos Latvejis vaļsts laikā 1921 . godā beja izdūti Ministru kabineta nūteikumi par īriedņu īceļšonu Latgolā , i tī beja nūteikts , ka , pījamūt dorbā īriedni | Latgolā | , prīkšrūka juodūd tam , kurš zyna gon vītejūs apstuokļus , gon latgalīšu izlūksni . Taitod dorba tiergā tys beja svareigs nūsaciejums . Tymā pat godā beja ari pīnymti Ministru kabineta nūteikumi par |
| latgaleslaiks.lv | u.c. Lai ari Ministru kabineta nūteikumūs latgalīšu volūda beja nūsaukta par izlūksni , tūmār tai beja dūtys gondreiž taidys pošys tīseibys kai vaļsts volūdai , skaidroj Imants . Šudiņ latgalīšu volūdu | Latgolā | nadreikstātu īrūbežuot ni vaļsts īstuodēs , ni kur cytur . Tūmār Imants Slišāns prognozej – ja tagad latgalīšu volūdu kaids grybātu īvīst školuos , tod byutu školuotuoju , vacuoku i pošu školānu protesti |
| latgaleslaiks.lv | latgalīši , gon vaļsts varas veiri , kai ari nu Latgolys īvālāti politiķi Saeimā bez baiļu aizstuov Latgolu . Imants Slišāns Latgolys cylvākus mudynoj runuot latgaliski sātā i pošvaļdeibā , uz īlys i vysur | Latgolā | . Na veļti jis portalā www . draugim . lv īrakstiejs aicynuojumu : " Ja esi latgalīts , nasalauz , runoj latgaliski ! " </doc><doc> Anna Briška zyna , ka juos bārni runuos latgalīšu volūdā Ka vajadzātu |
| latgaleslaiks.lv | vajadzātu pastuosteit , kaida ir Anna Briška , tod pyrmais raksturojums , kas īīt pruotā – Anna ir latgaliska nu papīžu da motu golu . " Latgales Laiks " Annai Briškai vaicoj par jai svareigū i golvonū | Latgolā | i pošys dzeivē . Četrūs godūs zynova , kuo juorunoj latgaliski Annai Briškai tuoleimī seņči guojuši nu latgaliskūs Gaļānu i Sakstagola , niule vacuomuote dzeivoj Saunys pogosta Prīkuļūs , a tāvs ar muoti |
| latgaleslaiks.lv | pogosta Prīkuļūs , a tāvs ar muoti i jaunuokuo muosa Ingrida dzeivoj Preiļūs i saimnīkoj Prīkuļūs izveiduotajā saimisteibā . Videjuo muosa Vita vosorā beigs studejis Reigā i sapņoj atsagrīzt i struoduot | Latgolā | . Preiļūs Anna dzymusi īvu zīdeišonys laikā pyrms 25 godu , beiguse Preiļu Vaļsts gimnazeju . Jau četrūs godūs , sovā sātā Preiļūs runojūt latgaliski i dzieržūt latgalīšu volūdu , Anna zynova , kai juorunoj |
| latgaleslaiks.lv | lītu beideituoju . " Jī ir cīši breineigi cylvāki : Arņs , Sergejs , ari Egils Kulmaņs , Vitalejs Andruškevičs i Juoņs Veliks , ar jm ir interesantai struduot kūpā " . Grupa koncertiejuse daudzuos vītuos | Latgolā | , ari Reigys klubūs , veiksmeigi pīsadaliejuse konkursūs . Grupa sadarbeibā ar " Latgolys Producentu grupu " mierktīceigai struodoj pi sova muzykys albuma izdūšonys , kū atbaļstēja Vaļsts Kulturkapitala |
| latgaleslaiks.lv | lobuok raksteit ar klaidom , nakai naraksteit vyspuor . Ka ari tev ir kū pastuosteit latgaliski , tod rokst iz e-adresu : lakuga@latgale.lv , i tymā pošā dīnā tevis raksteitais byus izlaseits na tikai | Latgolā | , bet ari iz vysa pasauļa , kur latgalīši dzeivoj , struodoj , runoj i meklej , kas škārsteiklā jauns latgalisks . </doc><doc> Latgalīšu volūda vaira nastuov krystcelēs 17 . majs beja lela dīna Latgolys |
| latgaleslaiks.lv | lobys gruomotys , kurys gaida sovys izīšonys dīnys . Jam grybātūs , kab Latgolys Pietnīceibys instituta izdavums " Acta Latgalica " izītu tikai latgalīšu volūdā . Gruomatnīks Pīters Luocs pīzyna , ka | Latgolā | vys mozuok i mozuok pierk i skaita latgalīšu gruomotys . Latgalīšu gruomatnīceibai jis praseja leluoka atbolsta i nu Bazneicys pusis . Latgalīšu volūdys dominiešonu " Katuoļu Dzeivē " i cytur atbolsta |
| latgaleslaiks.lv | ir ar Latgolys jaunīšim ? Deļkuo studeju vītys izvēle ir par lobu Reigai , voi ir dūmys par atsagrīzšonu ? Kai ari nu tuoluma var pīsadaleit Latgolys nuokūtnis veiduošonā ? Iz itūs vaicuojumu atbiļdēja | Latgolā | pazeistami jaunīši . Koč ari itūšaļt Aigaru Runči ( grupa " Borowa Mc " , Radio SWH dīdžejs ) , Zigmundu Čeksi i Alvi Bernānu ( grupa " Green Novice " ) , Kristapu Rasimu ( grupa " Bez PVN " , LTV 7 |
| latgaleslaiks.lv | attīceibu , geograpejis , biomedicinys i nanotehnologeju voi cytaidu specialistu . Bez tuo Reigā , piec jaunīšu īskota , ir vaira īspieju sevi nūdrūšynuot ari paraleli studejom , kas na vysod īspiejams | Latgolā | . Tūmār gryušuokuo ituos problemys daļa ir atsagrīzšona atpakaļ sovā pusē piec studeju . Latgolys jaunīši , apdūmojūt īspiejis atsagrīzt , par golvonim prīšknūsacejumim sauc : dorba vīta atbylstūši izgleiteibai |
| latgaleslaiks.lv | koč tymā pošā laikā tys zeimuotu atsasaceišonu nu lelpiļsātys pīduovuotūs ierteibu . Nu ūtrys pusis , " atsagrīzšonai " na vysod juobyut fiziskai . Kristaps Rasims tai i soka : " Kai es varu atsagrīzt | Latgolā | , ka nu juos eisti naasu aizbraucs prūm ! Nui , fiziski es daudz asu Reigā , a morali ... " Jaunīši ir puorlīcynuoti – ari nadzeivojūt Latgolā , sevkurs jaunīts var pīsadaleit juos nuokūtnis atteisteibā |
| latgaleslaiks.lv | fiziskai . Kristaps Rasims tai i soka : " Kai es varu atsagrīzt Latgolā , ka nu juos eisti naasu aizbraucs prūm ! Nui , fiziski es daudz asu Reigā , a morali ... " Jaunīši ir puorlīcynuoti – ari nadzeivojūt | Latgolā | , sevkurs jaunīts var pīsadaleit juos nuokūtnis atteisteibā . Kai vīnkuorši nasakaunejūt par tū , ka ir latgalīts , tai saglobojūt dzeivys vysaidys latgalīšu tradicejis i uorpus Latgolys , tai ari aktivi |
| latgaleslaiks.lv | paturēt pruotā : " Esi latgalīts nu reita , pušdīnēs i vokorā ! " Tod i sevkurs ar kotru vuordu i dorbu paleidzeis Latgolys nuokūtnei ! Kai pozitivs pīmārs tam , ka piec studeju Reigā var atrast sovu vītu i | Latgolā | , nūsaucams grupys " Bez PVN " daleibnīks , " Latgolys Radejis " dīdžejs Guntis Rasims . Jis ir pyrmais , kas sovā laikā televizejā , pīsadolūt realitatis šovā " Fabrikys muzykalais teatris " , daudzus |
| latgaleslaiks.lv | ari grupys " Dabasu Durovys " debejis albuma izdūšonys Guntis pats soka , ka jam ir bejuši vairuoki īmesli , kab atsagrīztu , i jis tuo nav nūžāluojs . Jis ir puorlīcynuots , ka gareigā ziņā dzeivuot | Latgolā | ir daudz vīgļok , a Reiga nimoz nav tik tuoli . Runojūt par tū , kai jaunīši uorpus Latgolys var pīsadaleit nūvoda atteisteibā , Guntis nasašauba : " Tam , kur cylvāks dzeivoj ci atsarūn , nav izškirūšys |
| latgaleslaiks.lv | atzineiba , panuokumi . Nav probļema dzīduot i angliski , bet myusim labi saīt latgaliski , tuo dūmoj Edgars . " Dabasu Durovys " iz albuma " Ļepetņīks " prīškāstateišonu uzaicynovuš vairuokus draugus – | Latgolā | zynomus muzykantus , kuri izdzīduos albuma dzīsmis , a grupa pylnā sastuovā – Arņs , Edgars , Sergejs Čakāns ( basgitara ) , Egils Kulmanis ( bolss , alta saksafons ) , Juoņs Veliks ( bungys ) – nūdrūšynuos |
| latgola.lv | svaigu ašņi " ) . Varbyut jau tān kaids ir gotovs pīsateiktīs ? Tod zvonit : 46 - 25857 , 46 - 33466 ! Īsyutejs : Voldemars Ivdris </doc><doc> Reportažs nu 2 Pasauļa latgalīšu saīta Koč jau daudzejis dīnys | Latgolā | beja saītam veļteiti pasuocīni - kinys ruodeišona , paruodis i koņcerti , pats saīts suocēs svātdiņ , augusta mieneša 11 dīnā 15.30 ar pasuocīni pi Latgolys Kulturys viesturis muzeja . Tymā dažaidi cylvāki |
| latgola.lv | latgaliskai , irā bazneickungi , kas narunoj latgaliski gona labi i l. Janina Kūrseite tože runova ap volūdu - ap izlūksnem i jūs vierteibu . Auditoreju cīši saviļņova Imants Slišāns ar referatu ap vuiceibu | Latgolā | pādejūs desmit godūs : piec juo runys izavērse ilgi i emocionali debati , beja taida jutūne , ka jis atdarejs koč kaidys durovys , i tān nu cylvākim lauzīs uorā ilgai kruoti i suopeigi vaicuojumi . Piec |
| latgola.lv | daudz vairuok juodūmoj par tū , ka kūki bez sakņu zemē nasaturēs , jo saimei nikod nav bejs i nabyus leluokys boguoteibys par dzymtū sātu mīļojūšim bārnim . Kod akters Evalds Vaļters sovā laikā gasteja | Latgolā | , tikšonuos ar jū puorpiļdeitajā kulturys nomā vysod beja pateikama i gaiša . Itys cīnejamais siermgaļvs , stuovūt iz skotuvis , prīcuojuos par latgaliskuo vuorda skaneigumu , aicynuoja tū cīnā i gūdā |
| latgola.lv | kulturys nomā vysod beja pateikama i gaiša . Itys cīnejamais siermgaļvs , stuovūt iz skotuvis , prīcuojuos par latgaliskuo vuorda skaneigumu , aicynuoja tū cīnā i gūdā turēt , apsazynuot , ka latgaliskajam | Latgolā | ir juobyun pīteikūši lapnam i kūptam , ka tei nav nikaida " kuknis " volūda , par kuru byutu juosakaunej . Jo myusim byutu vairuok tik patīsu i dzeivis ( na tikai gruomotu ) gudru cylvāku kai vuorda |
| latgola.lv | saskaneiguoka i stypruoka . Kaids pazeistams cylvāks maņ apgolvuoja , ka jis grybātu īsavuiceit runuot latgaliski , bet navarūt saprast , kur krīviskais beidzās i latgaliskais suocās . Atzeistu , ka myusu volūda | Latgolā | ir puorkrīvuota , bet tam ir sovi viesturiskī cālūni . Puorkrīvuošonys politika " augstu viļni syta " drukys aizlīguma , kas stuojuos spākā l 865 . goda 2 . oktobrī , laikā , kod školuos lapnuojuos lozungi |
| latgola.lv | Aloizeja Broka , Ludzys gimnazejis direktora volūdnīka Juoņa Turkopuļa , pedagogis Valerejis Seilis , Lagolys studentu tāva Bronislava Spūļa i daudzu cytu īprīkšejuos Latvejis atmūdys calmlaužu , kas pošā | Latgolā | labi saprota nūvoda kulturviesturis i volūdys nūzeimeibu . Tūmār ari itys laiks ir atguojs ar gondarejumu , ka tagad Latgolai var byut sova prese , ka ir nūdybynuota i dorbojās Latgalīšu volūdys , literaturys |
| lgsc.lv | vīneigais veids , kai latvīši i citys Baltejis tautys varēja tikt Sibirī , beja deportacejis . Tai tūmār nav . Laimis vaicuotuoju nav bejs moz nikod . Tai ari 19 . godu symta beiguos , kod lelu saimu deļ | Latgolā | palyka cīši moz breivu zemu , daudz ļaužu nūsprīde braukt iz Sibiri , kur varēja tikt pi breivom zemem . Ar propogandys paleidzeibu zemnīkim tyka sūleita zalta dzeive Sibirī , i daudzi nūbrauce ar vysom |
| lgsc.lv | laika periodu 2008 . goda 24 . maja leidz 2009 . goda 28 . februaram LgSC ir īsastuojuši 9 jauni bīdri . 5 bīdri ir izslāgti nu LgSC . Ir realizeiti vairuoki leli projekti : koncertu sereja " Taiseits | Latgolā | " , LgSC regionalūs biroju izveide Daugovpilī , Reigā i Rēzeknē i finansiejuma pīsaiste jūs uzturiešonai , jaunīšu seminars " Atzolys " , sātyslopa Lakuga . lv , myusdīnu dzejis antologeja " Susātivs |
