| ludzasbiblio.lv | , V. Zinovjeva . </doc><doc> Anita Lukača Anita Lukača dzeivoj Brigu pogostā , Pīkovu cīmā , jōs kōrmu nūsaukums - " Rudzupuče " . Anita strōdoj Zylupes Mōkslas skūlā un Brigu pamatskūlā par skūlōtōju . | Latgolas | Omotnīceibas meistaru skūlā Anita apgyva audēja specialitati , peišonu nu klūgom apgyva kursūs . Breineigi prīkšmati – grūzeņi , vāzes , lōdeites un lampu abažuri , sūleņi pateik kotram cylvākam . Daudz |
| Katōļu Dzeive | veidōt un atteisteit . Pīsaskarūt latvīšu sabīdreibai Latgolā , vēstures seceibā pasarōda tragiska aina . Pēc Livonijas periodā veidōtom tautas kūpeibas izjyutom , svešas , naideigas varas saškēle tautu . | Latgolas | latvīši palyka nūškērti nu lelōkōs tautas daļas gondreiž 300 godu . Katōļu bazneica šymā laikā ir dorbōjusēs Latgolā kai misiju bazneica ar misionarim , kas golvonā kōrtā nōce nu Pūlijas un Lītuvas . |
| Katōļu Dzeive | vīns ūtram pīredzes rūbežōs veidōtōs pōrlīceibas . Cauri vysom nūdarbeibom runōja vīnkōršō , bet skaidrō sīvītes dvēsele . Sīvītes lūma ar socialom un dorba aktivitatem vēļ naizabeidze . Mes zinim , ka | Latgolas | ļaužu mitologijā nav fiziskōs ceiņas varūņu . Nav Lōčplēša , nav Imantas , nav Kūkneša , bet nav ari Kangara . Dzeivojūt lelajā tautu mystrōjumā fiziskōs ceiņas varūņa radeišonai , kas simpatizātu tikai |
| Katōļu Dzeive | zemi , veidōja nasaraunamas saites ar tāvu sātom un geografiskū vidi , radeja cīšas saites ar lelū seņču montōjumu , kas tai nūdūts cauri garajam tyukstūša godu periodam . Fiziskōs ceiņas varūņu vītā | Latgolas | latvīts , atdaleits nu golvonōs tautas masas ar naideigu politiskūs varu rūbežom , sovōs goramontōs cēle gūdā sīvītes tālu un lyka tam runōt . Tai , Cyrma azara teikā meitine bez vōrda , īslāgta zalta |
| Katōļu Dzeive | spēja saglobōt vacōs gora vērteibas , radeit jaunas un uzspīst sovas dvēseles zeimūgu kai sovas apkōrtnes , tai ari vysas tautas raksturam . Te jau pasarōda golvonō atškireiba gora dzeives vāsmōs storp | Latgolas | un pōrejōs Latvijas īdzeivōtōjim . Latgalīši ir meklējuši golvonōs vērteibas poši sevī un sovas šaurōs īdzeivōtōju kūpas apmārūs , cytūs nūvodūs dzeivojušī latvīši , sōcūt ar tautas atmūdas laikim , |
| Dzejas almanahs ''Rēzekne 98'' | Rēzeknes rakstnīki , gleznuotuoji , dzīduotuoji , muzikanti , pūdnīki ir tī , kas spējuši atruodēt pasauļam Latgolys skaistumu , kas jyuteigom dvēselem dūd myuža storuojumu . Rēzekne , kuru saucam par | Latgolas | kulturas centru , pēc trešuos atmūdys pīruodeja sevi par censūneigu Latgolys gruomotu izdevēju , kur leidz šam ap Rēzekni ilgus godus dominēja dziļdūmeigs klusums . Nu ir uzadrūšynuojuse uzrunuot sovus |
| Pīters Miglinīks | straujš ir laika rytums . Vasali 47 godi jau pagōjuši , kūpš ryupeigais un ilgstūšais Pītera Miglinīka pētnīks Ontons Rupaiņs Vōczemē publicēja šū nalelū , bet saturiski cīši pīsōtynōtū grōmateņu par | Latgolas | Prometeju , socialōs taisneibas ceineitōju , dzīsminīku Pīteri Miglinīku ( 1850 — 1883 ) jō 70 . nōvesdīnas ( 1953 ) sakarā . Gōja godi , un pats rakstnīks jau agrōk topušai lugai " Kod pyrmī gaili dzīdoja |
| Pīters Miglinīks | Miglinīks . Auseklis kaidu laiku strōdōja par školōtōju , pīdzeivōja sovu dzejūļu iznōkšonu grōmotōs ( 1873 , 1875 ) , kai ari vairōkas publikacijas periodikā un krōjumūs . Auseklis dzeivōja un dorbōjōs nu | Latgolas | krasi atškireigā socialā un kulturas situacijā . Baltijā , kur dzymtbyušonu atcēle 19 . g. s. sōkumā , tō ūtrā pusē ap 40 % zemnīku jau beja izpērkuši zemi nu muižom , sekmeigi saimnīkōja un dzeivōja |
| Pīters Miglinīks | cālūnim storp Pīteri Miglinīku un muižinīkim . Pūļu sasaceļšona ( 1863 ) kliva par īgonstu ilgstūšam ( 1865 - 1904 ) drukas aizlīgumam Latgolā . Tys byuteibā izavērte vyspōrejā kulturas genocidā pret | Latgolas | latvīšim , kuri nadreikstēja lītōt sovu dzymtū volūdu publiski — školōs , pašvaļdeibōs , tīsōs un cytur , izjamūt gimini un daleji — bazneicu . Leidz ar tū Pītera Miglinīka un jō bādubrōļu — zemnīku |
| Pīters Miglinīks | Jelgovu . Pēc breiža pi P. Miglinīka īsaroduse ari kaida tōlōka zemnīku delegacija , lai sajimtu tautas aizstōva padūmu , bet atroduši jū jau myrušu . P. Miglinīku pādejā gaitā pavadeja vairōki symti | Latgolas | zemnīku . Jō pīmiņu sovōs nūpyutu caurveitajōs dūmōs globōja tyvōkī radinīki un tī daudzī , kuru tīseibas jys beja aizstōvējis . Taču drukōtā veidā P. Miglinīka vōrds ilgi nikur napasarōdeja , jo Latgolā |
| Pīters Miglinīks | — sakarā ? Vyspyrms tū , ka F. Kempa vēlējums — radeit Miglinīkam pīminekli — eistynōts . Tēļnīki Bārtuļs Buļs un Ontons Velikāns , kuri ( ar Jōņa Cybuļska paleidzeibu ) veidōjuši pīminekļus vairōkim | Latgolas | atklōteibas darbinīkim , izkoluši skaistu pīminekli izcylajam nūvodnīkam . Tō atklōšona nūtyka 1971 . godā — taitod 63 godus pēc latgaļu atmūdas korifeja izteiktō rūsynōjuma . Nu granita gaišpalākōs |
| Pīters Miglinīks | 25 . 12 ( vacais stils — 13 . 12 ) — 1883 . 0 1 . 0 3 ( v. st . — 17 . 0 2 ) . Tys īvārōts ari LPE , 6 ( 1985 ) . Jō vacōkim Andryvam un Agatei vēl bejuši cyti bārni . Anna Miglineica-Rancāne ir izcylō | Latgolas | darbinīka prīstera Nikodema Rancāna mōte . Marta Miglineica-Kempa — Latgolas nacionalōs atmūdas patriarha Fraņča Kempa mōte . Andryvs Miglinīks — redaktora , Krōslovas gimnazijas direktora Dr . Jōņa |
| Pīters Miglinīks | Tys īvārōts ari LPE , 6 ( 1985 ) . Jō vacōkim Andryvam un Agatei vēl bejuši cyti bārni . Anna Miglineica-Rancāne ir izcylō Latgolas darbinīka prīstera Nikodema Rancāna mōte . Marta Miglineica-Kempa — | Latgolas | nacionalōs atmūdas patriarha Fraņča Kempa mōte . Andryvs Miglinīks — redaktora , Krōslovas gimnazijas direktora Dr . Jōņa Miglinīka , notara Boleslava Miglinīka , školōtōjas Teklas Miglineicas tāvs . |
| Pīters Miglinīks | Andryvs Miglinīks — redaktora , Krōslovas gimnazijas direktora Dr . Jōņa Miglinīka , notara Boleslava Miglinīka , školōtōjas Teklas Miglineicas tāvs . Taidejaidi Miglinīku dzymta — pamats , stypra sakne | Latgolas | kulturas , sabīdriskūs darbinīku varonai kūpai . Reizē tei veidoj vysai teišu saikni storp Latgolas nacionalōs atmūdas sōkuma pūsmu 19 . g. s. un tōs izvārsumu 20 . g. s. — pēc drukas aizlīguma atceļšonas |
| Pīters Miglinīks | Miglinīka , školōtōjas Teklas Miglineicas tāvs . Taidejaidi Miglinīku dzymta — pamats , stypra sakne Latgolas kulturas , sabīdriskūs darbinīku varonai kūpai . Reizē tei veidoj vysai teišu saikni storp | Latgolas | nacionalōs atmūdas sōkuma pūsmu 19 . g. s. un tōs izvārsumu 20 . g. s. — pēc drukas aizlīguma atceļšonas . Raugūtīs uz P. Miglinīku , jō goreigū montōjumu nu jō pīmiņas 150 . godadīnas vērsyunes , jōrunoj |
| Pīters Miglinīks | dzeives gaitas trilogijā " Māra mostas " ar vairōkom mozzynomom linijom : braucīņs uz Pryusiju ar Paulinu , tikšonōs ar Viļņas generalgubernatoru un ari pōrkrīvōšonas bolstu Jōni ( Ivanu ) Sprōgi , projekts | Latgolas | tīseibu aizstōveibai , braucīņs uz Drisas un Osvejas nūvodu , tikšonōs ar turīnes latgaļu pēctečim , jūs aizstōveiba , draudzēšonōs un disputs ar sovu laikabīdru , jaunū baronu Gustavu Manteifeli , myuža |
| Pīters Miglinīks | Nikodems Rancāns un 6 godus vacais Fraņcs Kemps . " Patīseibā N. Rancānam tūreiz beja 12 , bet F. Kempam — napylni 7 godi . Vēreigōk īsaverūt Pītera Miglinīka darbeibas konceptualajūs motivūs un tōlōkajā | Latgolas | vēstures gaitā , atsaklōj vertikalais aspekts , kuram byutiska nūzeime nūvoda liktiņgaitōs . Parosti , runojūt par Latgolas nacionalū atmūdu , tū datej ar godaskaitlim 1904 - 1917 , t. i. , nu drukas |
| Pīters Miglinīks | Vēreigōk īsaverūt Pītera Miglinīka darbeibas konceptualajūs motivūs un tōlōkajā Latgolas vēstures gaitā , atsaklōj vertikalais aspekts , kuram byutiska nūzeime nūvoda liktiņgaitōs . Parosti , runojūt par | Latgolas | nacionalū atmūdu , tū datej ar godaskaitlim 1904 - 1917 , t. i. , nu drukas aizlīguma atceļšonas leidz Latgolas pōrstōvu Rēzeknes kongresam 1917 . goda majā , kod kulturas atmūda beja pōrauguse politiskajā |
| Pīters Miglinīks | vertikalais aspekts , kuram byutiska nūzeime nūvoda liktiņgaitōs . Parosti , runojūt par Latgolas nacionalū atmūdu , tū datej ar godaskaitlim 1904 - 1917 , t. i. , nu drukas aizlīguma atceļšonas leidz | Latgolas | pōrstōvu Rēzeknes kongresam 1917 . goda majā , kod kulturas atmūda beja pōrauguse politiskajā atmūdā un tyka izlamta Latgolas nōkameiba . Taču tautas ceņtīnim tik striktas rūbežas jau nav nūvalkamas |
| Pīters Miglinīks | ar godaskaitlim 1904 - 1917 , t. i. , nu drukas aizlīguma atceļšonas leidz Latgolas pōrstōvu Rēzeknes kongresam 1917 . goda majā , kod kulturas atmūda beja pōrauguse politiskajā atmūdā un tyka izlamta | Latgolas | nōkameiba . Taču tautas ceņtīnim tik striktas rūbežas jau nav nūvalkamas . Byuteibā Latgolas atmūdu īvadeja Pīters Miglinīks jau 19 . g. s. 70 - 80 . godūs ar sovas personeibas spāku , paraugu un principiali |
| Pīters Miglinīks | Rēzeknes kongresam 1917 . goda majā , kod kulturas atmūda beja pōrauguse politiskajā atmūdā un tyka izlamta Latgolas nōkameiba . Taču tautas ceņtīnim tik striktas rūbežas jau nav nūvalkamas . Byuteibā | Latgolas | atmūdu īvadeja Pīters Miglinīks jau 19 . g. s. 70 - 80 . godūs ar sovas personeibas spāku , paraugu un principiali nūteiktu uzskotu kūpumu . Kaut ari na tik radikali , jam leidza dorbōjōs rūkrokstu grōmatnīceibas |
| Pīters Miglinīks | , kulturu . Tyka īzeimōts senejai latgaļu ciļtei tōļōk ejamais ceļš : tī ir P. Miglinīka principi voi desmit baušli ! Pītera Miglinīka konceptualī principi , sova veida programa , kļyust par vadmotivu | Latgolas | nacionalōs atmūdas darbinīkim , tūpūšajai inteligencei . Tū vysteišōk ceņšās eistynōt P. Miglinīka mōsasdāli F. Kemps un N. Rancāns , kai ari F. Trasuns . Fraņcs Kemps eistynoj P. Miglinīka dedzeigū |
| Pīters Miglinīks | apstōkli un P. Miglinīka eisais myužs naļōve šū ideju eistynōt . Catūrtais kulturvēsturiskais aspekts — Pīters Miglinīks latvīšu literaturā . Tys ir eists personeibas sugestējūšais fenomens , jo nivīna | Latgolas | nūvoda konkretō vēsturiskō persona nav gyvuse tik plašu atspūguļōjumu literaturas dažaidūs žanrūs — lelprozā , dramaturgijā , liroepikā un dzejā , kai P. Miglinīks . Tys ir jō vīnreizejais raksturs , |
| Pīters Miglinīks | Miglinīks . Tys ir jō vīnreizejais raksturs , magnetizejūšais pīviļceibas spāks , kas nūdrūšynōjis jō " ūtrū dzeivi " , jō īmyužynōjumu literaturā . Prūtams , tī ir rakstnīki latgalīši , kas pīsavārsuši | Latgolas | zemnīku Prometejam un pyrmajam latgaļu inteligences pōrstōvam — vīnā personā . Un jūs vydā pyrmajā vītā ir Ontons Rupaiņs , kas sovas dzeives lelumlelū daļu veļtejis Pītera Miglinīka dzeives , darbeibas |
| Pīters Miglinīks | pyrmūs latvīšu goreidznīku — atteiceibas . Kai autors aprōda trilogijas pādejōs grōmotas beigōs , dorbs baļsteits gon tautas atmiņu līcynōjumūs , gon 72 dokumentu krōjumūs , nu kurim radzama vīta izcylō | Latgolas | vēstures pētnīka B. Brežgo sagōdōtajim īpaši vērteigim , autentiskim materialim . Plašū tālu galeriju veidoj gon konkretas vēsturiskas personas , gon breivi tipizāti raksturi , aiz kurim nūjaušami prototipi |
| Pīters Miglinīks | Voi jyus naredzit , kai jyusu tāvi un brōli teik apspīsti un izsyukti . Kōpēc naaizstōvit tūs , bet brōļojitēs ar apspīdējim ? " O. Rupaiņs sovā kulturvēsturiskajā romanā atklōj divu sova laika izcylūs | Latgolas | darbinīku Andryva Jūrdža un Pītera Miglinīka atškireigūs raksturus . Jī ir kaimini un draugi , taču Pīters nareti ironizej par Andryva īsaraušonu tikai grōmotu pasaulē un uzskotu , ka dumpōšonōs pret |
| Pīters Miglinīks | pīdareigō Lidija Rozenšilda ( 1931 ) 1999 . godā publicātajā apcerē " Rozenšildu-Paulinu dzimta " ( Ciblas novads I. — Rēzekne : LKC izdevniecība , 77 . - 104 . lpp . ) , Sofija , strōdōdama par pedagogi | Latgolas | školōs , vysu myužu nūdzeivōjuse napracāta . Gulādams uz nōves gultas , Pīters uzroksta atvodu vēstuli Sofijai ( Soņai ) : " Muna myuža draugs Soņa ! ( .. ) Es mērstu , bet taisneiba ir sasnāgta , kaut |
| Pīters Miglinīks | Kūkōjs 70 . godus uzroksta lugu " Troks voi nu Rogovkas " , kuru pats īstudej Rēzeknes Tautas teatrī un kura pīdzeivoj daudzus uzvadumus . Plašu poemu " Pīters Miglinīks " uzrakstejis vīns nu radzamōkajim | Latgolas | dzejnīkim Madsolas Jōņs ( J. Ludbōržs ) . Tōs fragmenti publicāti " Katoļu kalendārā " 2000 . godam . Jō spolvai pīdar ari veļtejums P. Miglinīkam — " Lyugums calmlaužim " ( Lynu zīdi . — Rēzekne : LKC |
| Pīters Miglinīks | īspēju šeit plašōk izvērst šū temu , ceņssimēs eisi un konkreti rast atbiļdi uz dažim vaicōjumim . Pīters Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc gora gaismas , mōceitīs , īsastōt par školom dzymtajā volūdā . Šudiņ | Latgolas | bārni un jaunīši navar žālōtīs par školu tryukumu — dorbojās daudzas vīgli aizsnādzamas pamatškolas , vydusškolas , gimnazijas , dažaidas profesionalōs školas . Un , par kū Pīters Miglinīks naīsadrūšynōja |
| Pīters Miglinīks | daudzas vīgli aizsnādzamas pamatškolas , vydusškolas , gimnazijas , dažaidas profesionalōs školas . Un , par kū Pīters Miglinīks naīsadrūšynōja pat sapņōt — divas augstškolas — Daugavpilī un Rēzeknē . | Latgolas | jaunīši studej ari daudzōs cytōs Latvijas augstškolōs . Ar dzymtōs — latgalīšu — volūdas mōceišonu gon ir bēdeigōk . Tūmār lelais nautrānīts varātu byut gondareits . Latgalīšu volūdu tūmār mōca — un |
| Pīters Miglinīks | ar tai tyvū Augšzemi — 15 pogostūs . P. Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc saimnīciskas nūsastyprynōšonas , veidōt tureigas saimnīceibas Latgolā . 1999 . goda pavasarī un vosorā divūs braucīņūs apmeklejūt | Latgolas | pīrūbežu ( Osyune-Zylupe-Goliševa ) , redzēju paneikušu pūsta ainu . Kaidreizejūs apstrōdōtūs teirumu un īkūptūs pļovu vītā — kryumim aizaugušas lelas plateibas , vēļ naseņ ortūs teirumu vītā — pīninem |
| Pīters Miglinīks | sagōdōt lūpenim zīmas iztyku . Bet P. Miglinīks reiz Ludzas apriņkī ceinejōs par ganeibom lelim mōjlūpu borim ! Kū gon jys saceitu šudiņ , radzūt šū tuksneseigū jūslu aizvīn vairōk vērzomēs nu austrumim uz | Latgolas | rītumu pusi ? Skumeigōkais ir tys , ka Latgolas zemnīku bēdeigais stōvūklis cīši saisteits ar īprīkšmynātū — izgleiteibas vaicōjumu . Moztureigam zemnīkam gryuši školōt bārnus , seviški , jo tī saimē |
| Pīters Miglinīks | Ludzas apriņkī ceinejōs par ganeibom lelim mōjlūpu borim ! Kū gon jys saceitu šudiņ , radzūt šū tuksneseigū jūslu aizvīn vairōk vērzomēs nu austrumim uz Latgolas rītumu pusi ? Skumeigōkais ir tys , ka | Latgolas | zemnīku bēdeigais stōvūklis cīši saisteits ar īprīkšmynātū — izgleiteibas vaicōjumu . Moztureigam zemnīkam gryuši školōt bārnus , seviški , jo tī saimē ir vairōki . Augstškolas aizvīn vairōk pōrīt uz |
| Pīters Miglinīks | pilīs " syldōs pi luksus kaminim . Atdzymst senejais sokamais — vīgļōk izleist kameļam caur odotas aci , nakai myuslaiku nabogam gyut tīsā taisnu sprīdumu . Lobus un dažaidus dzejūļu krōjumus izdavuse | Latgolas | Kulturas centra izdevnīceiba Rēzeknē , apgōds " Sprīdītis " Reigā , SIA " SAB " Daugavpilī , O. Rancāna izdevnīceiba Preiļūs . Autoru skaits ari nav mozais . Tai ka ni par kaidu drukas aizlīgumu , kas |
| rv.lv | kurynoj , kod vāgoj ... Ņā , ņā , Ceceit , nasyuti vēļ vīnu maisu , kai navīn iztiksim ! Jau sōka kurynōt ! Zini , nu kō Rāznē tys soltums ? As to dūmoju , ka nu sirds ! Rāzne vysu myužu bejuse mōtes | Latgolas | sirds ! Vaira nav . Sasarōve . Nā , dreižōk izaplēte . Niule Rāzne priščikeņš , pyuteleite voi polips palics . Kū cytu lai dūmoj , ka niule Rāzne viņ piļsāta Latgolas sirdī ? Nu tak deveizi pījēme : |
| rv.lv | sirds ! Rāzne vysu myužu bejuse mōtes Latgolas sirds ! Vaira nav . Sasarōve . Nā , dreižōk izaplēte . Niule Rāzne priščikeņš , pyuteleite voi polips palics . Kū cytu lai dūmoj , ka niule Rāzne viņ piļsāta | Latgolas | sirdī ? Nu tak deveizi pījēme : " Rēzekne — pilsēta Latgales sirdī " ... Taids tys Rēzeknes breds ar divu zōboku nūspīdumu . A kaida niule tei sirds , moš Tu nu tōlīnes vari saskateit ? Myužeigs skaistums |
| rv.lv | ... " Da nu jūs ! Myusim jauns , sovs Mesija vajadzeigs . Puļgencija Reigā jau " Manipestu " nūpērkuse , nupat izdūts . Vīņ latu moksoj . Pl . M. </doc><doc> Kai Kaļvu Pīters Reigas tērgā brauce Pīteram | Latgolas | sirdī , Rēzeknē , nu tāva montōts paprōvs zemes lapaceits i vyss apstateits ar augļu kūkim i kūcenim . Zīdu laikā prīca dvēselei , a rudiņūs eistō Edene , ōbeli — kūd kurā gribi , vysi gordi , tik viņ |
| rv.lv | kursus ar augstōkū prasmes kategoriju , poša laižūte bārnus latvīšu skūlā i pīpaleidzūte tim , tai ka asūte lūti kompetenta volūdas vaicōjumūs . Vysumā simpatiskō kuņdze aizīt gon ar ekologiski teirūs | Latgolas | ōbeļu skalineiti , bet nalūkoma sovā volūdyskajā pōrlīceibā . I " Tautas gors " palīk vīn pošam Pīteram paskaiteišonai i vīla gryutom dūmom par īšonu volūdas kursūs . Kaļvu Pītera ( jō seņči beja kaļvi |
| rv.lv | budžeteņam paliks , i prīcōsīs dabasūs tōs dvēseleites , ka Lat-vejai vēļ i pēc nōves var paleidzēt . Myužeigs skaistums ! A cytaižōk , Ceceit , dōrgiņkō , vyss pa vacam . Plyudi beja leli , mes te , | Latgolas | augšīnī , iz kaļnenim , cīši nacītem , viņ pogrobūs yudisneņš beja pīskrējs ; kas ar pumpim , kas ar spanim ōrā staipeja . Ņā , ņā , Jugaseitei augstajā upes krostā nu yudiņa lelys škodes nabeja . Deļ |
| rv.lv | moš i kaidu skripku ... Myužeigs skaistums ! A cik breineigas atvodas alejai sareikova ! Koč i bez malnu lentu i vaiņuku , vysvīns glaunas . Nu 24 . fevraļa busiki ar pasažirim vasalu nedeļu riņčō ap | Latgolas | Mareiti , cylpas mete , 3182 saskaiteju . Zose soka : " Kaidas Tev cylpas , gūda petlis . " A niule , kod aleju slēdze , — vēļ glaunōk , da poša rudiņa petļavōs pa gaisa tyltu kai pa serpentinu . Ekskļuzivs |
| rv.lv | vaicōsi . Myužeigs skaistums ! Lai mudrōk da Europai tikt . Nu i kas , ka car Varšavas centru nalaiž ? Rāzne nav nikaida Varšava voi Modūne , voi Cēsi , kur apleik gorodam jōbrauc . Rāzne ir Rāzne . Caurums | Latgolas | sirdī , atvārta vysam pasauļam . Gankas iz Latvijas austrumu rūbeža , kai saceja vīns gudrs latgalīts . Dzē , Ceciļ ! Aleja bez kūku tak nav nikaida aleja . Daīs pōrsaukt . Par brod-vēju nasauksi , kaida |
| rv.lv | izgōja ! Koč i iz ļaužu kaulenim . Kai biļde ! Vīns vīneigs muzejs ! Myužeigs skaistums ! A myusu kuļturas piļs byus iz olūtenim . Iz yudinim . Eipaši pavasarūs , kod Rāznes upe izīt nu krostu . Kod iz | Latgolas | kolnu snīgs kiust i yudini lejā skrīn . Plyudu laikā . Ekskļuzivs ! Patēm , vysapleik yudiņs , i myusu kuļturas haļļa kai bolts guļbs , kai kugis gaismu ness . Viņ dabrist da jō vajadzēs , kurs gribēs |
| rv.lv | audzēt . Ceļmines pošas augtu , nikaidu tēreņu . Zose to soka , ka nazkaidus sirtakus vajagūt īsēt . Ka naraža , tod koč bomzeišim byutu , ar kū cērmeiti nūmērdēt . Kaidi Rāznē gudreibas beņči , Ceceit ! " | Latgolas | Māras " prācu atvīglōja : pōrs sotku nūgrīze nu tō teirumeņa , kas vysapleik pīminekļam . Mozōk byus pļaušonas . Tova Plōciņu Mase 2011 . goda 6 . aprelī Rāznē P.S. Otkon nikō nu bizņesis ! Sēņu Rāznē |
| rv.lv | sauklis " Vīna vaļsts , vīna volūda ! " Napīmiņ , kurūs laikūs tys beja ? Voi tik Trasuns nav pi vaines . Zose soka , ka Trasuneņš myusus nu Vitebskas guberņas atškērs ... i Čyulejai davīnōjs . A niuleimī | Latgolas | beņčeiši laikam taisōs nu Čyulejas škērtīs : jau salasejušs saimi . Ņā , ņā , vēlēšonu nabeja . Zose soka : " Kai veči sagōjušs i vyss . " I špikeru īcālušs . Tān tautas skaiteišona saskaiteis , cik |
| rv.lv | myusu . Ka byus 10 tyukši , vōkšūt parokstus par vaļsts volūdu . Tod mes ar sovu latgaliskumu pasludynōsim sovu naatkareibu i kotrs sovā gramatikā varēsim grōmotas raksteit i mēles kuļsteit . Nasanervoj . | Latgolas | naskortō doba nu tō nacīss . Byus ekologiski teirs apleicīņs , kur turistus vodōt i tripatōt . Ar turismu to niule pi myusu varātu labi nūpeļneit i Latgolu sauleitē ceļt . Adamovas Vijuse stōsteja , |
| rv.lv | napraškas , ka tikai sastōvēja vīneigajā pareizajā partijā . I tai pēc ostoņom stuņdem kolhoza dorbūs da malnai naktei rōvemēs sovōs " sotkōs " , lai byutu bareiba gūteņai , vepreišam , visteņom i pošim . | Latgolas | augstīnē , ap Rāznu i cytim lelīm azarim , kur zemeite kolnaina , smiļšaina , kolhozi kruši izputēja . Ļauteni , pamatuši sātas , ar vysom saimem devēs iz Čiuleju . Ka nabyutu bejs tō " dzeļža aizkora |
| rv.lv | Čiulim " ar " čangalim " jōsatur kūpā , tikai tai varēsim izdzeivōt , vīns ūtru atbolstūt , lai ari laiku pa laikam vīns ūtru ībokstūt . Nu kai bez tō ... Navajadzātu ari stateit taidu vaicōjumu , lai | Latgolas | skūlōs mōceibas nūtyktu seņlatvīšu ( latgalīšu ) volūdā , volūdai jōbyut vīnai i vīnōtai . Es pat pīmiņu , kai pēc kara sōku īt skūlā , nazynōdams ni vōrda " čiuliski " , pagōja tikai gods , kai mes |
| Rēzeknes Vēstis / Pegazs | Rundānei — Rēzeknes augstskūlas reikōtō literarō konkursa pyrmōs vītas īgyvējai , šōs skūlas absolventei , pošlaik — Kōrsovas gimnazijas latvīšu volūdas un literaturas skūlōtōjai . Jaunīm dzejnīkim nu | Latgolas | rakstureigi , ka jī roksta latviski voi obōs volūdōs . Tova konkursam īsnāgtō dzejas kūpa beja tikai latgaliski . Cik apzynōta taida izvēle ? — Ļūti organiski . Maņ prōtā naīgōja , ka es varātu raksteit |
| rv.lv | byutu laimeigi ! Atlīk vīņ pībiļst , ka gūdolgōta vīta vaļsts mārūgā par ZPD ir lela prīkšrūceiba daudzōs augstskūlōs . Ceru , ka Inese ari turpmōk byus atraktiva i smaidūša , mēginōs dareit lobōku na vīņ | Latgolas | , bet ari Latvijas dzeivi . Uzskotu , ka jaunīšu idejas i rodūšōs īceres vajag vairōk atbaļsteit i finansēt , jo ir jōdūmoj par nōkūtni . </doc><doc> " Latgaļu zāns " Cilvāks , kurš sevi portalā draugim |
| rv.lv | jōdūmoj par nōkūtni . </doc><doc> " Latgaļu zāns " Cilvāks , kurš sevi portalā draugim . lv raksturoj ar vōrdim " Taids biku pa gaisu " . Da Gunchi jeb Guntis Rasims . Grupas " Bez PVN " daleibnīks , " | Latgolas | Radejas " Dj un vīnkōrši jauks cylvāks . — Kai tu sevi raksturōtu ? Portalā draugim . lv losu " taids biku pa gaisu " . Voi tai ir ? — Princypā jau ir . Bez tō jau nikū radūšu nav īspējams dareit . Prūtams |
| rv.lv | nūsaukums — " Bez PVN " ? — Tys nanūzeimej nikū . Mes atļaujam kotram tī saskateit kū cytu . Kaids tū var saisteit ar nūdūkļu apzeimējumu , kaids — cytas abriviaturas . Mes ļaujom iztēļei strōdōt . — Dorbs " | Latgolas | radejī " ir tova sirdslīta ? — Dorbs i muna sirdslīta kūpā . Ja ir īspēja apvīnōt tōs lītas , par kū nā . — Bet kaidas ir trejs svareigōkōs lītas tovā dzeivē ? — Pirmkōrt , gūdeigums pret sevi . Tys |
| Acta Latgalica 9 | autors beja izdzeits nu sovom mōjom , dzeivōja svešā pajumtē , byudams I pasauļa kara invalids , 71 goda vacumā beja bez dorba un bez pensijas . Šōs pīzeimes ar Augusta un Viļa Samsonu gōdeibu nūnōce pi | Latgolas | bibliofila Stepona Seiļa un vālōk Latvijas Nacionalajā bibliotekā Ratū grōmotu un rūkrokstu zynōtniskojā nūdaļā ( šifrs RX , A 96 , 241 . vīneiba ) . Leopolds Kemps 1990 . goda 18 . martā </doc><doc> PĪZEIME |
| Gruomota školuotuojim | vyspyrmom kuortom juoguodoj tuoluokajim latgalīšu raksteibys veiduotuojim ? Par J. Cybuļska i V. Luoča gruomotizdevieju darbeibu Latvejā , par dorba turpynuojumu V. Luoča izdevnīceibā Vuocejā . Par " | Latgolas | Bolsu " , " Dzeivi " , " Tāvu zemes kalendari " , " Acta Latgalica " kai nūzeimeiguokajim turpynuojumim i vairuok nakai 130 svešumā izdūtajom latgalīšu gruomotom . Par naoficialū ūtrū drukys aizlīgumu |
| Atmini munu meikli | gudreibu , iztēli īslāpuse meiklēs . Ari latgaļu folklora ir bogōta ar naskaitomu meikļu klōstu , un daļa nu šōs bogōteibas atroduse vītu krōjumā " Atmini munu meikli ! " Tymā sakūpōtas meikles nu vysa | Latgolas | nūvoda , seviški daudz meikļu savōkts nu Bēržgaļa pogosta . Tys līcynoj , ka ari mysdīnōs sadzeivē meiklem ir sova nūzeime . Jau tōlā pagōtnē palykuši vālī rudiņs un garī zīmas vokori , kod vactāvs , |
| Atmini munu meikli | vēreigōk īsavērt sovā apkōrtnē , īpazeit un īmīļōt tū . Meikles ir tautas pīredzes un gudreibas krōtuve , tōs atklōj tautas skaidrū , vērtejūšū skatīni , osprōteibu jau tōlajā pagōtnē . Dzeives skatejums | Latgolas | nūvoda meiklēs ir sirsneigs , humora pīsōtynōts . Naatjamama meikļu sastōvdaļa ir atminējums , bez kura meiklē ītvartais jautōjums zaudātu sovu jāgu . Interesantu volūdas materialu globoj latgaļu meikles |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | martā , Vucyna zeimē . 1985 . g. beidzs LVU vuocīšus . Struoduojs školā , ryupneicā , Dveiņuvys laikrokstūs . Niule audzynoj dveiņus . 1992 . g. pīsadola Jaunūs autoru seminarā Reigā . Dalics rūku pi " | Latgolas | Bolsa " , " Jaunuos Dzeivis " i cytu latgalīšu izdavumu izīšonys . Dzejūļu salasejums 1992 . , 1996 . i 1997 . g. Dveiņuvys kūpkruojumā " Dzejas diena " . </doc><doc> KEREJS ŠONS KĪSS Kerejs Šons Kīss |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | volūdnīceibā un literaturā , gon filozofijā un žurnalistikā , pat teologijas vaicōjumūs . Byudams A. Jūrdža fonda vadeitōja vītnīks , jys Minsterē ( Vōcijā ) turpynoj V. Lōča dorbu , pōrzynōdams tur ari | Latgolas | sātu . Savā mōtes volūdā izdevs 2 dzejūļu krōjumus : " Zylūs azaru šolkas " ( 1,959 ) un " Dzagiuzes lineni " ( 1972 ) . </doc><doc> Andris Vējāns Nanūlīdzami popularōkais un ražeigōkais nu myusu dzejnīkim |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | poša saraksteiti , pasarōda vysbīžōk " Karogā " , kura golvonais redaktors jys beja 1967 . — 1989 . g. Pyrmais sōkums ir Nērzas pogosta Vōrslovā , kur 1927 . g. pīdzyma Donots Kalnačs , ūtrais — avīzē " | Latgolas | Bolss " , kur Nērzōnīts sōce publicēt sovus dobas tālōjumus 1944 . g. </doc><doc> Anita Veide , myusu debitante . Nūvēlēsim jai leidz nokušam godam īsavuiceit ( var ari — īsamūceit ) myusu literarū volūdu |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | . </doc><doc> Natalija Giluča , ir školōtōja un žurnalista Pītera Giluča mōsa . Jei dzymuse 1919 . g. , mōcejusēs germaņu filologiju , strōdōjuse par školōtōju , sovus stōstus un dzejūļus publicējuse " | Latgolas | Vōrdā " , " Jaunajā Vōrdā " , " Zīdūnī " un " Olūtā " . Pyrmō humoreska " Vējāna nadīnas " nūdrukōta 1939 . g. </doc><doc> Ontons Kūkōjs , naseņ jubilars ( dz . 1940 . g. ) pats pyrmais myusdīnōs publicējs |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | Jōņa Cybuļska roksts " Napareizi apgolvōjumi " kūpā ar cytim materialim izdevnīceibā nūkliva 2007 . godā caur jō bejušū skūlneicu L. Maksimovu Viļakā . </doc><doc> Arvīds Turlais PAR JEZUPU ZLAMETU Pētejūt | Latgolas | vēsturi , munōs rūkōs nūnōce Jezupa Zlameta dīnasgrōmota , kurā jys aprakstejis sovu dzeives gōjumu . Dīvs jam beja licis pīredzēt trejs karus un divus īslūdzejumus . Pādejā karā tyka īrauts pats pret |
| Piemineklis un laiks | Taida šudiņ ir myusu vaļdeiba . Pādejais pīmārs - 17 % teritorijas uzdōvynōšona okupantim , kōrtejū reizi pōrkōpūt Latvijas vaļsts Satversmi . </doc><doc> 1992 . g. jūlijs . Krōjumā sakūpōtas ziņas par | Latgolas | atbreivōšonas pīminekļa vēsturi , kuras pīejamas trejsdasmytūs un četrudasmytūs godu periodikā , kai ari šūdiņdīnas presē īvītōtī roksti . Par trejsdasmytajim godim tys pagaidom šymā vaicōjumā ir vīneigais |
| Piemineklis un laiks | raksturojušas . Pōrpubliceitajūs materiālūs saglobōta autoru volūda un styls , vīneigi lobōtas acimradzamōs drukas un interpunkcijas klaidas . Materiali par divdasmytajim godim ir vysai fragmentari , jo | Latgolas | preses izdavumi ir na vysai pīejami . Sprīžūt pēc nateišom līceibom , Latgolas atbreivōšonas pīminekļa celtnīceibas jautōjuma risinōšona sōkta jau divdasmytūs godu vydā . " Latgales Ziņas " 1929 . g. |
| Piemineklis un laiks | vīneigi lobōtas acimradzamōs drukas un interpunkcijas klaidas . Materiali par divdasmytajim godim ir vysai fragmentari , jo Latgolas preses izdavumi ir na vysai pīejami . Sprīžūt pēc nateišom līceibom , | Latgolas | atbreivōšonas pīminekļa celtnīceibas jautōjuma risinōšona sōkta jau divdasmytūs godu vydā . " Latgales Ziņas " 1929 . g. 26 . julijā roksta 1929 . g. 17 . novembrī Rēzeknes apriņķa valdes telpōs nūtyka |
| Piemineklis un laiks | atbreivōšonas pīminekļa celtnīceibas jautōjuma risinōšona sōkta jau divdasmytūs godu vydā . " Latgales Ziņas " 1929 . g. 26 . julijā roksta 1929 . g. 17 . novembrī Rēzeknes apriņķa valdes telpōs nūtyka bejušō | Latgolas | partizanu pulka karaveiru bīdreibas valdes apsprīde vaicōjumā par pīminekļa ceļšonu partizanim Bolvūs . Sanōksmes gaitā rūnās arī šaida atziņa : " Leidza ar šū nōk prōtā , ka ir pīnōcis laiks celt Latgolas |
| Piemineklis un laiks | Latgolas partizanu pulka karaveiru bīdreibas valdes apsprīde vaicōjumā par pīminekļa ceļšonu partizanim Bolvūs . Sanōksmes gaitā rūnās arī šaida atziņa : " Leidza ar šū nōk prōtā , ka ir pīnōcis laiks celt | Latgolas | golvas piļsātā — Rēzenkē — cytu pīminekli — Latgolas atbreivōšonas pīminekli ... " . Vīnlaiceigi nūteik ari streidi par pīminekļa celtnīceibas vītu . " Sakarā ar Daugavpiļs piļsātas atbreivōšonas desmit |
| Piemineklis un laiks | apsprīde vaicōjumā par pīminekļa ceļšonu partizanim Bolvūs . Sanōksmes gaitā rūnās arī šaida atziņa : " Leidza ar šū nōk prōtā , ka ir pīnōcis laiks celt Latgolas golvas piļsātā — Rēzenkē — cytu pīminekli — | Latgolas | atbreivōšonas pīminekli ... " . Vīnlaiceigi nūteik ari streidi par pīminekļa celtnīceibas vītu . " Sakarā ar Daugavpiļs piļsātas atbreivōšonas desmit godu atceri 1930 . g. 3 . janvārī Daugavpilī nūlamts |
| Piemineklis un laiks | atbreivōšonas desmit godu atceri 1930 . g. 3 . janvārī Daugavpilī nūlamts ceļt Breiveibas pīminekļi . Nūdybynōta pīminekļa ceļšonas komiteja ar Zemgales divizijas komandiri generali Dankeri prīkšgolā " , roksta " | Latgolas | Vōrds " 1929 . g. 4 . decembrī . Gola rezultātā teik panōkta vīnōšonōs " ... pīmineklis ir jōceļ Rēzeknē , jo Rēzekne ir Latgolas sirds . " Četrudasmytū godu periodikā bez konkrētō , krōjumā īvītōtō |
| Piemineklis un laiks | ar Zemgales divizijas komandiri generali Dankeri prīkšgolā " , roksta " Latgolas Vōrds " 1929 . g. 4 . decembrī . Gola rezultātā teik panōkta vīnōšonōs " ... pīmineklis ir jōceļ Rēzeknē , jo Rēzekne ir | Latgolas | sirds . " Četrudasmytū godu periodikā bez konkrētō , krōjumā īvītōtō materiala par pīminekļa pyrmū nūgōšonu , ir vēl dīzgon daudz runōts vyspōreigi par " latvīšu tautai atlyuzušajīm un padūmu izaudzynōtajīm |
| Acta Latgalica 8 | dorba sōkumam pyrmōs latgalīšu grōmotys izdūšonai Latvijā beja sagatavōjuši daugavpilīši G. un R. Kudini . Reigys radio sōce skanēt latgalīšu raidejums " Latgolys Vōrds " . Palyka lelōka rūseiba ap " | Latgolas | Mōras " atjaunōšonu . Tys pēc tō tāvu zemē īsagrīze svešumā dzeivojūšī tautīši , daleidamīs prīcā par skaidri jyutamū breiveibys elpu un ryupēs par Latgolys nōkūtni . 1991 . g. martā Daugavpilī sasalaseja |
| Acta Latgalica 8 | un A. Jūrdža fonda vadeitōja Dr . J. Dimanta vōrdā ar loba vēlējumim un konkretys sadarbeibys prīkšlykumim . Nazcik ryndu nu tōs : " Sveicu Jyus A. Jūrdža fonda vadeitōja Dr . J. Dimanta un sovā vōrdā | Latgolas | dvēseles izpētes dorbā un nūvēleju vysim Dīvpaleigu . .. Apsveicam Jyusu nūdūmu par " Acta Latgalica " izdūšonu . Latgaļu Pētnīceibas Instituta prezidenta nalaik ' a prof . L. Latkovska uzdavumā isōču |
| Acta Latgalica 8 | Acta Latgalica " 8 . sējuma izdūšonu finansēs A. Jurdža fonds . " V. Labinskis atvede ari 1000 DM īspīddorbu sōkšonai . Leidzeiga vēsts tyka sajimta ari nu F. Teirumnīka kunga ASV : " Lels paļdis par | Latgolas | Pētnīceibas instituta nūdybynōšonu Daugavpilī , Latvijā . Vēleju Jums Dīvpaleigu un lobas sekmes Jyusu turpmōkajā dorbā . Par Jyusu dorbu Jums byus pateiceiga latvīšu tauta . Saskaņā ar LPI ( ASV ) Vaļdes |
| Acta Latgalica 9 | uzskotus . Agresori un ībrucēji ir iznycynōtōji . Pret tim spākā ir romīšu princips : Contra hostem aeterna auctoritas — Pret īnaidnīku lai ir myužeiga drūša stōja . Ībrucēji 1940 . godā nūgōze Rēzeknē | Latgolas | atbreivōšonas pīminekli , nūgōze sādžōs ceļmolas krystus , kas aplīcynōja , ka zeme atzeist Dīvu kai augstōku vaļdnīku . Tōpēc otkon latgali grīžās pi Dīva pēc paleiga , pi vīneigōs taisneibas : " Vysu |
| Acta Latgalica 9 | , ka tikai jim ir rokstu volūda . Patīseibā pastōv jau godu symtim divi rokstu tradicijas , divi rokstu volūdas un divi ortografijas ar sovim gramatikas lykumim : lejas latvīšu un latgaļu tradicija . | Latgolas | vītu vōrdi tyka savōkti , bet tyka uzstīpti Prokrusta gultā un tōs mūceibu gultas vadeitōjs beja J. Endzelīns . Sakrūpļōtī Latgolas vītu vōrdi zynōtniskai pētnīceibai nader . Zynōtniskajā pasaulī ir |
| Acta Latgalica 9 | ortografijas ar sovim gramatikas lykumim : lejas latvīšu un latgaļu tradicija . Latgolas vītu vōrdi tyka savōkti , bet tyka uzstīpti Prokrusta gultā un tōs mūceibu gultas vadeitōjs beja J. Endzelīns . Sakrūpļōtī | Latgolas | vītu vōrdi zynōtniskai pētnīceibai nader . Zynōtniskajā pasaulī ir universali pījimts , ka vītu vōrdi un uzvōrdi teik raksteiti vītejā izrunā . Tikai taidi vītu vōrdi ir dereigi pētnīceibā . Vītu vōrdi |
| Acta Latgalica 9 | līcinīki un dokumenti , gluži taipat kai vēstures dokumenti ir dzimšonas voi lauleibas aplīceiba voi cyts dokuments . Jo fakti teik sagrūzeiti , dokuments ir vyltōjums . Taidi vyltōjumi ir sakrūpļōtī | Latgolas | vītu vōrdi . Taida vītu vōrdu vyltōšona ir leidzeiga boļševiku pīkūptai vēstures vyltōšonai . Latgolas vītu vōrdu krūpļōšona nūtyka tautas vīneibas vōrdā . Vysim jōbyut vīnaidim kai zedinim sātmalī . |
| Acta Latgalica 9 | cyts dokuments . Jo fakti teik sagrūzeiti , dokuments ir vyltōjums . Taidi vyltōjumi ir sakrūpļōtī Latgolas vītu vōrdi . Taida vītu vōrdu vyltōšona ir leidzeiga boļševiku pīkūptai vēstures vyltōšonai . | Latgolas | vītu vōrdu krūpļōšona nūtyka tautas vīneibas vōrdā . Vysim jōbyut vīnaidim kai zedinim sātmalī . Krīvijā vysi saiminīki tyka sadzeiti kolchozā vīneibas vōrdā . Bet patīseiba atteiceibā uz Latgolas vītu |
| Acta Latgalica 9 | vyltōšonai . Latgolas vītu vōrdu krūpļōšona nūtyka tautas vīneibas vōrdā . Vysim jōbyut vīnaidim kai zedinim sātmalī . Krīvijā vysi saiminīki tyka sadzeiti kolchozā vīneibas vōrdā . Bet patīseiba atteiceibā uz | Latgolas | vītu vōrdim beja dažu latvīšu ( kam spāks un vara ) naīcīteiba pret Latgolu un latgalim . Lejas latvīši ir patvareiga tauta . Nu kaidreiz apspīstim jī palyka par apspīdējim , apspīde lībīšus , un tod |
| Acta Latgalica 9 | pīsavīnōja in bona fide — lobā ticeibā , ka jūs praseibas tiks īvārōtas un jī natiks apspīsti . Bet realitatē izarōdeja cytaidi jau nu poša sōkuma . Latgaļu tīseibas natyka īvārōtas un par kotru vajadzeibu | Latgolas | lobā vajadzēja izceineit seivas ceiņas . Tik iļgi , cikom vēļ pastōvēja Saeima , kurā beja latgaļu pōrstōvi , latgaļu tīseibas un vajadzeibas varēja aizstōvēt . Beja vairōkas politiskas partijas pošu |
| Acta Latgalica 9 | dabōtu atļōvi nūdrukōt kaidu grōmotu , vajadzēja pīkukuļōt īrēdņus . Seši godi beja kukuļōšonas zīdu laiki . Kaidu īrēdni vajadzēja labi pabarōt un pīdzirdeit , tod varēja dabōt atļōvi kaidam pasōkumam | Latgolas | lobā . Diktaturas laikā tyka nūsaceits , ka latgaļu presē nadreikst raksteit lejas Latvijas vītu vōrdus latgaļu izrunā , tai tod , pīmāram , navarēja raksteit Reiga , Valmīra , Līpōja , Jalgova , bet |
| Acta Latgalica 9 | Latvijas vītu vōrdus latgaļu izrunā , tai tod , pīmāram , navarēja raksteit Reiga , Valmīra , Līpōja , Jalgova , bet vajadzēja raksteit Rīga , Valmiera , Liepāja , Jelgava . Bet nikaids lykums naaizsorgōja | Latgolas | vītu vōrdus , tūs varēja krūpļōt pēc patykas un bez kaida īrūbežōjuma . Tys ir vīns nu latgaļu beztīseiguma pīmārim . Diktaturas laikā latgaļu stōvūklis beja beztīseigōks nakai minoritašu stōvūklis . |
| Acta Latgalica 9 | ziņā napīdarēja pi latvīšu tautas kūdula . Latgali tyka uzmaneiti , izspīgōti , uz jim vērēs ar nauzticeibu . Taids beja stōvūklis tamūs sešūs " breiveibas " godūs . Politiskō nabreiveiba pasarōdeja ari | Latgolas | vītu vōrdūs . Jaunzelandes īdzymtūs kulturalais montōjums tyka īvārōts un uzglobōts , latgaļu kulturalais montōjums tyka apspīsts un nūlamts iznycynōšonoi . Kai augs var breivi atsateisteit tikai breiveibā |
| Acta Latgalica 9 | Periodikā dominēja Ulmaņa bildes , vairōkas vīnā numerī , Ulmanis vysaidōs pozōs . Tōpēc humoristi saceja , ka vēļ tryukstūt vīnas svareigōkōs fotografijas , kas rōdeitu Ulmani uz pūda . Kai apsagōja ar | Latgolas | vītu vōrdim , līceibu dūd šaidi gadejumi . Latgolas senejais nūsaukums upei beja Sīna upe . Bēržgalī pi Aglyunas beja Sīna pūrs . Krīvu izrunā nu Sīna upes beja krūpļōjums Siņuka , un Latgolas vītu vōrdu |
| Acta Latgalica 9 | numerī , Ulmanis vysaidōs pozōs . Tōpēc humoristi saceja , ka vēļ tryukstūt vīnas svareigōkōs fotografijas , kas rōdeitu Ulmani uz pūda . Kai apsagōja ar Latgolas vītu vōrdim , līceibu dūd šaidi gadejumi . | Latgolas | senejais nūsaukums upei beja Sīna upe . Bēržgalī pi Aglyunas beja Sīna pūrs . Krīvu izrunā nu Sīna upes beja krūpļōjums Siņuka , un Latgolas vītu vōrdu latvyskōtōji iztaiseja Zylupi ( Zilupe ) . Latgaliskū |
| Acta Latgalica 9 | apsagōja ar Latgolas vītu vōrdim , līceibu dūd šaidi gadejumi . Latgolas senejais nūsaukums upei beja Sīna upe . Bēržgalī pi Aglyunas beja Sīna pūrs . Krīvu izrunā nu Sīna upes beja krūpļōjums Siņuka , un | Latgolas | vītu vōrdu latvyskōtōji iztaiseja Zylupi ( Zilupe ) . Latgaliskū vītu vōrdu Yudru upe voi Yudrōja krīvi beja sakrūpļōjuši par Utroje , un latvyskōtōji iztaiseja Reitupi ( Rītupe ) . Krōslovas apriņkī |
| Acta Latgalica 9 | nūsaukums Abrīnes ( daudzskaitlī ) . Vītu vōrdi ir vēstures līcinīki un kai ar taidim ari vajaga apsaīt , ar nūpītneibu un cīneibu . Saleidzynojamō volūdnīceiba daudz paleidz vītu vōrdu nūskaidrōšonā . | Latgolas | vītu vōrdus ir davuši poši latgali . Ir rakstureigi , ka muižas pīdarēja sveštautīšim , vysvairōk pūlim , vālōk ari krīvim , bet nūsaukumi beja vītejūs cylvāku dūti . Dažom foļvarkom beja dūti sveši |
| Acta Latgalica 9 | vōrda Livland — Lību Zeme , Libija , Livonija , kas nabeja tikai lību vīn zeme , bet vysa Baltijas jyuras pīkraste , kas rūbežōjōs ar Moskoviju . Livonija ir Baltijas un Latvijas nūsaukumu prīkštece . | Latgolas | vītu vōrdi un latgaļu uzvōrdi tyka sagrūzeiti , kod tūs pīraksteja pūļu voi krīvu īrēdni pogostā voi muižā . Daudzus , varbyut vysu vairumu nu tim pīraksteitōji nasaprota un nasacente saprast , dažus |
| Acta Latgalica 9 | paaugstynōjums leidzonumā , kur aug lelas , stoltas egles , taids egļu kupss . Jōdūmoj , ka tamōs eglēs mytynōjōs ērgli , nu kō ari vīta dabōja sovu nūsaukumu . Latgolā ir sādžu nūsaukumi Vonogi un Stykōni . | Latgolas | vītu vōrdi , taipat kai jaunzelandīšu , atspūguļoj dobu : Kozu Sola ( nu tōs savylkta forma Kozsola , īdzeivōtōji kozsalīši ) , Dūdu Sola ( savylkta forma Dūdsola , īdzeivōtōji dūdsalīši ) , nu tō pūļu |
| Acta Latgalica 9 | Nūtykumu nu latgaļu dzeives ar vēsturisku nūzeimi atspūguļoj jau pīmynātais pļovas nūsaukums Sūda Sēdējums . Naīcīteigi cylvāki , kam nav cīneibas ni pret Dīva , ni cylvāku lykumim , apzineigi sakrūpļōja | Latgolas | vītu vōrdus un dareja tū " tautas vīneibas " vōrdā . Tei ir tikai brutala patvareiba . Olūti 1 . " The New Zealand Index , 1925 " . 2 . Intervijas pi vairōkim Latgolas cylvākim . 3 . Autora savōktī Latgolas |
| Acta Latgalica 9 | cylvāku lykumim , apzineigi sakrūpļōja Latgolas vītu vōrdus un dareja tū " tautas vīneibas " vōrdā . Tei ir tikai brutala patvareiba . Olūti 1 . " The New Zealand Index , 1925 " . 2 . Intervijas pi vairōkim | Latgolas | cylvākim . 3 . Autora savōktī Latgolas vītu vōrdi manuskriptā . </doc><doc> Myusu dzeivis svātceļuojums Svātceļuojums na parosts puorguojīņs . Juo aizdavums nav saīt kaidu vītu zemislopā ( planā ) . Svātceļuojums |
| Acta Latgalica 9 | Latgolas vītu vōrdus un dareja tū " tautas vīneibas " vōrdā . Tei ir tikai brutala patvareiba . Olūti 1 . " The New Zealand Index , 1925 " . 2 . Intervijas pi vairōkim Latgolas cylvākim . 3 . Autora savōktī | Latgolas | vītu vōrdi manuskriptā . </doc><doc> Myusu dzeivis svātceļuojums Svātceļuojums na parosts puorguojīņs . Juo aizdavums nav saīt kaidu vītu zemislopā ( planā ) . Svātceļuojums ir puorraudzejums , izaugšona |
| Jaunais Ceļš | un cytys piļskolnus , Kristapiņu senūs laiku apmetni . Te vēl var pīminēt ratūs augu kolonijas uz daudzom azaru solom , daudz cytu vēsturisku vītu , kas saistos ar jaunokim laikim . Vordu sokūt , vysai | Latgolas | augstīnes rītumu un dīnvydrītumu molai vajadzātu kliut par Latgolas nacionalū parku . Dūmojams , tys nabyutu slyktoks par myusu slavonū Gaujas nacionālū parku . Uz šaidu gūdu var pretendēt arī cytas |
| Jaunais Ceļš | pīminēt ratūs augu kolonijas uz daudzom azaru solom , daudz cytu vēsturisku vītu , kas saistos ar jaunokim laikim . Vordu sokūt , vysai Latgolas augstīnes rītumu un dīnvydrītumu molai vajadzātu kliut par | Latgolas | nacionalū parku . Dūmojams , tys nabyutu slyktoks par myusu slavonū Gaujas nacionālū parku . Uz šaidu gūdu var pretendēt arī cytas na mozok skaistas vītas myusu skaistajā Latgolā – Kroslovas un Ludzas |
| Jaunais Ceļš | elektryskos spuļdzietis , bet vēl nasagribējos kopt lejā nu piļskolna . Latvijas telivīzijas diktore Antra Rugāte īminējos , ka arī Latgolā , kai cytūs nūvodūs , josareikoj konkurss par skaistokū meitini – | Latgolas | dzaltoneiti . Cyti sacēja , ka taidas tikšonos joreikoj kotru godu , ka tos byus loba pīmine myusu nūvoda dižgorim . Un vēļ leloka pīmiņa byutu , kod Latgolai rostūs sovs nacionālīs parks ar vysu , kas |
| Jaunais Ceļš | latgalīts " , sapratis jo centīņus , arī pīsavīnoja tautas nacionālajai atmūdai . Lai tik pīmynam īvarojamū kultūras darbineicu Bžezinsku , kas , sajyusmā par Skryndas darbeibu gūdam ir daudz izdarējuse | Latgolas | kultūras veicynošonas lobā . Taipat spylgts pīmārs ir mokslineica ( dzīdotoja – aut . ) Kozlovska – Erss kundze ( rakst . Ad . Ersa dzeives bīdre – aut . ) , kura , šyupota un aijota pūļu šyupelī , izauga |
| Jaunais Ceļš | Pirms 65 godim ... kai šudiņ Myusu laikroksta " Jaunais Ceļš " 41 . numerī īvītotojā " Ventilatora " īprīkšejā laidīnī laseitojim publicējom Nikodema Rancāna pastosta " Miķeļs bezdarbnīks " izvylkumu nu " | Latgolas | zemnīka kalendara " . Par Mikeļi un jo pagojīnim jys ir atstojs daudzus pastostus . Šudiņ pašķērsim dažas lopas nu jo gromoteņas " Ceļojums pa Latgolu " , kas izdūta Rēzeknē 1924 . godā ar pseidonīmu |
| Jaunais Ceļš | tīm laikim daudz ko Latgolā vairs nav , bet dzeršonas natykums nav gojis mozumā . Sovā laikā populāra beja gromoteņa ar zeimējumim un parokstim zam tīm , nu kurim daļu reproducejom sūplok pa labi . " | Latgolas | zemnīka kalendarā " stosteņā " Vēstule nu eļnes " N. Rancāns tāloj , ka dzāroji , tur nūnokuši , spīsti dzert dorvu . Gryušu klojos arī jau pīminātajam Mikeļam , kurš , myužu nūdzeivojs sabīdreibā ar |
| Jaunais Ceļš | " Dorga , dorga tei vīteņa , Kurā dzymu māmeņai : Treis reizeitis svāta Mora Laimeņai klanējos . Meitas , spūļu natinit Caturtdīnas vokorā ; Caturtdīnas vokorā Svāta Mora radējos " . Kūpš senim laikim | Latgolas | īdzeivotoji sovu nūvodu daudzynojuši par Moras zemi . Par vīnkoršas sīvītes un motes , reizē arī par dīveibys , par sovys aizgodnis , paleidzātojis un sorgotojis ķēninīnis zemi . Šū simbolu atcerējos |
| Jaunais Ceļš | , kuri šūgod 11 . un 13 . februārī pulcējās Daugovpilī teātra telpos uz zynotnisku konferenci par latgalīšu volūdu . Tur , storp cytu , Daugovpiļs un Rēzeknis muzykys školu audziekņi nūskandynoja arī | Latgolas | Morai – Aglyunas Dīvmotei – velteitū himnu : " Kod myus apjēme mēri ļūt noveigi , Pa muižom , solom ļauds myra brīsmeigi , Tu myusu molu globoji breineigi , Caur tovu spāku asom mēs laimeigi . " Mēs |
| Jaunais Ceļš | globoji breineigi , Caur tovu spāku asom mēs laimeigi . " Mēs prīcojamīs , ka nu gūdaprots jam vērsrūku par stagnacejis godu tymsu , ka nu mes cīnā ceļom sovu tāvu un mošu tykumu , ka otkon slavynojam | Latgolas | sīvīti , vīnkoršu un pīticeigu , bet raizē arī tik skaistū . Taida myusu Mora – dorba dareitoja un ķēninīne – beja arī tei sīvīte , kas greznoja Leona Tomašicka un Kārļa Jansona veidotū pīminekli uz |
| Jaunais Ceļš | . Taida myusu Mora – dorba dareitoja un ķēninīne – beja arī tei sīvīte , kas greznoja Leona Tomašicka un Kārļa Jansona veidotū pīminekli uz vīna nu Rēzeknis pakolnym uz golvonos īlys . Tys simbolizēja | Latgolas | vīnoteibu ar vysu Latveju , un smogajūs porbaudējumu godūs tyka iznīcynots . Ar prīku un gondarējumu mēs uzjēmem ziņu , ka Latvejas PSR Ministru Padūme nūlāmusi pīnimt prykšlykumus laikā nu 1990 . leidz |
| Jaunais Ceļš | Ministru Padūme nūlāmusi pīnimt prykšlykumus laikā nu 1990 . leidz 1992 . godam atjaunot šū pīminekli . Nu Rēzeknis piļsātys budžeta tam īdaleiti 80 tyukstūši rubļu , nu republikys – 25 tyukstūši . Taitod , | Latgolas | Mora atdzims nu jauna . </doc><doc> STREIČS VOI GOLŪDEŅA ? Latgalīšu kulturas bīdreibu savīneibas zynōtniskajā konferencē par volūdas jautōjumim , kas nūtyka 1989 . g. 11 . un 12 . februarī Daugovpilī |
| Katōļu Dzeive | dzīsmas sorgōšonā un kūpšonā . Latgalīšu tautas dzīsma " Zīdi , zīdi , rudzu vōrpa " Stanislava Broka apdarē izskanēja kai slavynōjums Latgolai , kai atzineiba tom sastrōdōtajom zemnīku rūkom , kas kūpušas | Latgolas | teirumus un nav tūs atstōjušas nikaidūs laikūs . </doc><doc> NŪTYKUMS SVEČU DĪNĀ Zynoma līta — Sveču dīna navar byut bez svecem . Kur tōs dabōt ? Prūtams , nu tim , kas pōrdūd , nu " škaplernīkim " , pi |
| Katōļu Dzeive | svineibu pōrdzeivōjumim . Religiskais un nacionalais elements pa godu simtinim Latgolā ir tik cīši kūpā saaudzis , ir atradis tik stypru sintezi , ka vīns bez ūtra ir napiļneigs , mozōkais — vairs nav | Latgolas | īraža . Latgolai ir sovas katōliskōs tradicijas . Religiskōs tradicijas ir tōs , kas pylda latgaļa goreigū dzeivi , voda jō atziņas , pīškir syltumu atmiņom un dūd estetiski mōkslinīcisku pōrdzeivōjumu |
| Katōļu Dzeive | dūd estetiski mōkslinīcisku pōrdzeivōjumu ... Ikvīns nu latgalim , kod atmiņ sovas bārnu dīnas , spylgtōkūs bērneibas nūtykumus — kū ari rakstnīki ir bīži izmōntōjuši sovūs dorbūs — tī vysi saistōs ar | Latgolas | goreigōs dzeives momentim ... " Šudiņ tūmār Latgolā daudz kas jau ir cytaidi , jō taidi nūtykumi , kai drausmeigais ūtrais pasaules kars , izmaiņas vaļsts īkōrtā , politikā un saimnīciskā dzeivē , kai |
| Katōļu Dzeive | Dorbā sastopts cylvāks vīnmār tyka sveicynōts vōrdim — " Dīvs paleidz ! " Šys vēlejums tyka saceits kotram un pi kotra dorba sastoptam cylvākam , naatkareigi nu tō , vai tys beja pazeistams , vai svešs . | Latgolas | cylvāks navarēja pīļaut dūmu , ka var paīt garum strōdnīkam bez dīvpaleiga nūvēlējuma , un jys breidynōja nu šaidas napīklōjeibas sovus bārnus . Sveicynōtais vīnmār atbiļdēja ar vōrdu — " Paļdis " . |
| Katōļu Dzeive | laikam jau naiznōks aizbraukt . Sirsneigi atsasveicynōjom un obi – latvīts un krīvs saprotom , cik dzili cylvākus vīnoj ticeiba Dīvam . ( 1982 . g. Kuibiševas apgobolā ) . </doc><doc> Katōļu Bazneicas lūma | Latgolas | atteisteibā MONSINJORS HENRIKS TRŪPS Goreigō Seminara profesors Sakarā ar Franča Trasuna 125 . dzimšonas dīnas atceri es grybātu pīsaskart kaidam moz voi ari oplom apgaismōtam jautōjumam par Katōļu Bazneicas |
| Katōļu Dzeive | MONSINJORS HENRIKS TRŪPS Goreigō Seminara profesors Sakarā ar Franča Trasuna 125 . dzimšonas dīnas atceri es grybātu pīsaskart kaidam moz voi ari oplom apgaismōtam jautōjumam par Katōļu Bazneicas lūmu | Latgolas | kulturas vēsturē . Baltīšu literaturā un ari sabīdreibā izskaņ dūma , ka pi Latgolas atpaliceibas vainojama asūt Katōļu Bazneica ar sovim bazneickungim – pōrpūļōtōjim . Pret šū aizsprīdumu daudz vajadzēja |
| Katōļu Dzeive | dzimšonas dīnas atceri es grybātu pīsaskart kaidam moz voi ari oplom apgaismōtam jautōjumam par Katōļu Bazneicas lūmu Latgolas kulturas vēsturē . Baltīšu literaturā un ari sabīdreibā izskaņ dūma , ka pi | Latgolas | atpaliceibas vainojama asūt Katōļu Bazneica ar sovim bazneickungim – pōrpūļōtōjim . Pret šū aizsprīdumu daudz vajadzēja ceineitīs ari Frančam Trasunam , kod jys mēginōja īintereseit par latgalīšim baltīšu |
| Katōļu Dzeive | pōrpūļōtōjim . Pret šū aizsprīdumu daudz vajadzēja ceineitīs ari Frančam Trasunam , kod jys mēginōja īintereseit par latgalīšim baltīšu sabīdreibu Reigas latvīšu bīdreibā , un taipat Latvijas Saeimā , aizstōvūt | Latgolas | intereses . Kod tod eistineibā tys ir bejis ? – - Nu Franča Trasuna biografijas mes zynom , ka jū , kūpā ar cytim četrim Latgolas zānim uz Jelgavas skūlu aizvadejis Ciskodu prāvests Dominīks Andrekuss |
| Katōļu Dzeive | sabīdreibu Reigas latvīšu bīdreibā , un taipat Latvijas Saeimā , aizstōvūt Latgolas intereses . Kod tod eistineibā tys ir bejis ? – - Nu Franča Trasuna biografijas mes zynom , ka jū , kūpā ar cytim četrim | Latgolas | zānim uz Jelgavas skūlu aizvadejis Ciskodu prāvests Dominīks Andrekuss , pēc tauteibas lītuvīts . Interesants fakts , ka gondreiž vysi pagōjušo godu simteņa pyrmī latvīšu prīsteri Goreigajā Seminarā |
| Katōļu Dzeive | saprūtams , ka veiskups , cikom latgalīšim vēļ nabeja sovas tauteibas prīsteru , uz Latgolu syuteja lītuvīšus , kam vīglōk beja apgyut latvīšu volūdu . Sakarā ar šim lītuvīšu prīsterim ir jōpīmiņ vēļ vīns | Latgolas | kulturvēsturē naatzeimāts fakts . – - Latgalīšu rokstūs leidz šam vīnumār lasejom , ka mōtes bejušas tōs , kas latvīšu grōmotu aizlīguma laikā sovim bārnim laseit īmōcejušas nu pōtoru grōmotom . Kas |
| Katōļu Dzeive | , kas zynōtu ari katehismu . Tai kai skūlu Latgolā tymā laikā vēļ nabeja ( jo beja kaida , tod tur vysu mōceja tikai krīvu volūdā ) tod atlyka šū Bazneicas pavēli izpiļdeit tikai pošom mōtem . Tod ari | Latgolas | bazneickungi – lītuvīši , sekōdami sovu Lītuvas omota brōļu paraugam , sōce praseit ( pīlaižūt pi pyrmōs grākusyudzes ) , lai bārni zynōtu na tikai katehisma golvonōs patīseibas , bet ari lai prostu |
| Katōļu Dzeive | pūļu muižinīki un daži pūļu bazneickungi . Šī fakti skaidri līcynoj , ka Katōļu Bazneica kai taida nikaidas pōrpūļōšonas Latgolā nav izadavuse , bet vairums tōs kolpōtōju – lītuvīšu tai paleidzējuši . Ka | Latgolas | katōlicisms baltīšim dyurēs kai dadzis acīs , tys izskaidrōjams ar protestantu vyspōrejū antagonismu pret Katōļu Bazneicu . Luteraņu mōceitōji – vōcīši vēļ 17 . un 18 . gs . nikni ceinējōs pret katōlicisma |
| Katōļu Dzeive | voi naapzineigi Latvijas naatkareibas godūs beja saraksteitas vysas mōceibu grōmotas skūlom . Mums vajadzēja mōceitīs par vōcu luteraņu mōceitōju Stenderu , Firikeru , Indriki Naredzeigū , bet par myusu | Latgolas | gora darbinīkim – Elgertu , Spundžinski , Matuleviču , Rotu , Miglinīku , Jūrdžu , brōlim Skrindom , Rancānu , Trasunu , mes nadzērdējom ni vōrda . Tys negativi ītekmēja augūšū Latgolas inteligenci , |
| Katōļu Dzeive | bet par myusu Latgolas gora darbinīkim – Elgertu , Spundžinski , Matuleviču , Rotu , Miglinīku , Jūrdžu , brōlim Skrindom , Rancānu , Trasunu , mes nadzērdējom ni vōrda . Tys negativi ītekmēja augūšū | Latgolas | inteligenci , attōlynojūt nu sovas Katōļu Bazneicas . Sevišķi smogu cērtīni Latgolas Katōļu Bazneicai inteligences zaudēšonas ziņā deve sōpeigais un tragiskais nūtykums ar Franci Trasunu . Myusu inteligence |
| Katōļu Dzeive | Miglinīku , Jūrdžu , brōlim Skrindom , Rancānu , Trasunu , mes nadzērdējom ni vōrda . Tys negativi ītekmēja augūšū Latgolas inteligenci , attōlynojūt nu sovas Katōļu Bazneicas . Sevišķi smogu cērtīni | Latgolas | Katōļu Bazneicai inteligences zaudēšonas ziņā deve sōpeigais un tragiskais nūtykums ar Franci Trasunu . Myusu inteligence , auguse zam protestantiskōs literaturas īspaida vēļ nabeja tik stypra sovā katōliskajā |
| Katōļu Dzeive | byuvātas luteraņu bazneicas , vērsinīkim aizlīdze ar katōlītem laulōtīs , beja izdūts slapyns reikōjums naļaut katōlim pīrūbežas jūslōs īgyut zemes īpašumus . Prūtams , ka šaida naīcīteiga nūstōja pret | Latgolas | katōliskū goru plašōkōs latvīšu nacionalajōs aprindōs navarēja palikt bez sova īspaida uz ticeibas lītōs vēļ nanūbrīdušū Latgolas inteligenci . Tōpēc ari ateisma monopola godūs tik vīgli beja tai saucamūs |
| Katōļu Dzeive | jūslōs īgyut zemes īpašumus . Prūtams , ka šaida naīcīteiga nūstōja pret Latgolas katōliskū goru plašōkōs latvīšu nacionalajōs aprindōs navarēja palikt bez sova īspaida uz ticeibas lītōs vēļ nanūbrīdušū | Latgolas | inteligenci . Tōpēc ari ateisma monopola godūs tik vīgli beja tai saucamūs « skūlōtūs » latgalīšus piļneigi atraut nu Bazneicas . Leidz ar tū beja atjimtas latgalīšim sovas avīzes , grōmotas , atjimta |
| Katōļu Dzeive | atjimta sova volūda skūlōs , slāgtajūs fondūs nūglobōtas latgalīšu grōmotas . Klūsteru bibliotekas pat sadadzynōtas . Kaut gon augstūs omotūs sēdēja daudzi latgalīši , tī ni pērsta napacēle , lai saglobōtu | Latgolas | vērteibas ni saimnīciskā , ni kulturas ziņā . Palykom tikai mes prīsteri , īsaslāguši bazneicōs un tur saglobōdami kaut voi sovu volūdu . Kōpēc vysūs šymūs stagnacijas godūs tik stypra un nasalaužama |
| Katōļu Dzeive | lyktu pamatus cīšōkai latgalīšu inteligences sadarbeibai ar sovu Bazneicu kulturalōs dzeives straujōkam atplaukumam Latgolā . « Vīnōti Latvijai » - šū nūvēlējumu nōkamom paaudzem myusu tāvi īcērta akminī | Latgolas | atbreivōšonas pīminekļa pamatā ! Nūstyprynōsim šū nūvēlējumu sirdīs vēļ pyrms tam , kai šūs vōrdus varēs skaiteit uz atjaunōtō Latgolas Mōras tāla ! </doc><doc> Viļānu VIĻČUKAM - 80 Ļūti patīsa dūma , |
| Katōļu Dzeive | Latvijai » - šū nūvēlējumu nōkamom paaudzem myusu tāvi īcērta akminī Latgolas atbreivōšonas pīminekļa pamatā ! Nūstyprynōsim šū nūvēlējumu sirdīs vēļ pyrms tam , kai šūs vōrdus varēs skaiteit uz atjaunōtō | Latgolas | Mōras tāla ! </doc><doc> Viļānu VIĻČUKAM - 80 Ļūti patīsa dūma , ka bārnim asūt taidas īpašas spējas nūteikt , kaids kurs cylvāks ir . Kod cīmūs atbrauc Valerians Viļčuks , mozī apleip ap jū , ka nazini |
| Katōļu Dzeive | uz Sibiriju un īslūdzejumā kūpumā pavadeja 16 garus godus . Pazaudāta redze , dzērde , lauzts un lauzeits cylvāka liktiņs , bet mīlesteiba uz grōmotu ( mes šudiņ Valerianu Viļčuku lapni varam saukt par | Latgolas | Misiņu ) , spēja just , atcerētīs un prīcōtīs par dzeivē sastoptajim krītnajim cylvākim ir saglobōta un sylda . Valerians aizrauteigi stōsta par tū , kai 20 -tajūs godūs Viļānūs bejušas trejs teatra |
| Katōļu Dzeive | skūlas pamatlicējim , pyrmūs skūlōtōju kursu organizeitōjim Latgolā , pedagogim – baltīšim Kārli Dāvi , Kārli Ādamsonu , Alfredu Skroderu . Jys pamatōti uzskota , ka daudzi gaišī prōti , kas nōkuši nu | Latgolas | , ir šūs cylvāku nūpalns . Viļčuks bīži pīmiņ Roberta Sēļa 80 godu jubilejā Pumpurūs saceitūs Alfreda Skrodera vōrdus : - Kaidi izarōdeja Latgolā puiši , kaidas meitines , ar taidom bogōtom dvēselem |
| Katōļu Dzeive | kolna i cyuka rysaks Šū vērsrokstu aizajēmu nu latgalīšu ābeces teicīņu krōjuma , jo teiši ar šim vōrdim , jautōta par ābeces izmontōšonas īspēju skūlōs , atbiļdēja vīna nu seminara , kas tyka reikōts | Latgolas | skūlōtōjim , daleibneica . Es , sovukōrt , gribēju vēļ papyldynōt šū trōpeigū teicīni ar dūmu un atziņu , ka ābeci pyrmom kōrtom uztvēru un pījēmu kai latgalīšu volūdnīku nūdareiguma un zineiguma praktiskū |
| Katōļu Dzeive | īīs ar saleidzynūšōs volūdnīceibas , gramatikas paleidzeibu . Ka tys nabyus nikaids nōveigs grāks , jo pīreigas skūlāns zynōs , ka starki Latgolā sauc ari par žuguri un pelaškus par žyužaineitem , ka | Latgolas | inteligences tāvs ir monsinjors Nikodems Rancans , latgalīšu pyrmōs laiceigōs avīzes redaktors un izdevējs Francis Kemps , ka myusu latvīšu tautas vīnōtōjs Francis Trasuns dzili un patīsi mīļōjis sovu |
| Katōļu Dzeive | ik dīnu , ik stuņdi . Ceru , ka volūdnīki šymā vērzīnī īsōktū dorbu turpynōs un īpašu uzmaneibu tam pīvērss ari " Grōmota skūlōtōjim " , pi kuras pošlaik teik strōdōts apgōdā " Lielvārds " . Jo kotra | Latgolas | mōte grib , lai jōs bārns augtu par kulturalu , inteligentu latvīti , lai jam nabyutu jōsakaunej par sovu volūdu , izrunu , kulturvēstures zynōšonom nivīnā sabīdreibā . Un lai šei volūda nabyutu kai |
| Katōļu Dzeive | latvīti , lai jam nabyutu jōsakaunej par sovu volūdu , izrunu , kulturvēstures zynōšonom nivīnā sabīdreibā . Un lai šei volūda nabyutu kai spāņu zōboka ībōzts , samūceits latvīšu volūdas mistrōjums . Lai | Latgolas | latvīts runōtu pēc īspējas teirōkā latvīšu literarajā volūdā , bet ari sovu literarū rokstu volūdu zynōtu , gūdā un cīnā turātu . Lobu laiku leidz ābeces izīšonai tautā ari žurnalā " Katōļu Dzeive " |
| Katōļu Dzeive | strōdōšonai . MARUTA LATKOVSKA P.S. Sabīdreibas " Lielvārds " adrese rūtojās uz obu ābeces daļu vōka 4 . lpp . </doc><doc> Kaida byus škola šudiņ , taida LATGOLA – reit ! ( Latgaliskais elements myusdīnu | Latgolas | školā ) IMANTS SLIŠĀNS * , Baltinavas skūlōtōjs Lelā mārā , jo na vysvairōk , latgaļu kulturas un volūdas nōkūtne izaškir školā . Tys , voi jaunō paaudze byus latgaliskōs kulturas tōļōk veidōtoja , vacūs |
| Katōļu Dzeive | acimradzamas – tei ir volūdas atmēršonas beidzamō stadija , kod daudzi vacōki , seviški piļsātōs , vairs najyut napīcīšameibu runōt ar bārnim mōtes volūdā . Lauki ir tautas mentalitates globōtōji , bet | Latgolas | lauki ir pīdzeivōjuši ilgstūšu īdzeivōtōju migraciju uz piļsātom un pōrnūvodim , kai ari mērsteibas pōrsvoru pōr dzimsteibu . Laikā nu 1970 . leidz 1992 . godam lauku īdzeivōtōju skaits sasamozynōjis |
| Katōļu Dzeive | voi tys kaids breinums , - jī jau izgōjuši caur tū pošu školu , kura nūlīdze vactāvu volūdu . Kaidai tod byutu jōbyun latgaliskō vītai školā ? Pīminēsim , ka demokratiskajā Latvijā leidz 1934 . godam | Latgolas | školōs 1 . – 4 . klasēs mōceibas beja latgaliski , vacōkajōs klasēs tyka mōceita latgaļu volūda un literatura . Ulmaņa varas godūs latgaliski palyka tikai ticeibas mōceiba katōlim , pēc kara nu latgaliskō |
| Katōļu Dzeive | un literatura . Ulmaņa varas godūs latgaliski palyka tikai ticeibas mōceiba katōlim , pēc kara nu latgaliskō školu mōceibā napalyka nikas . Vēļ pyrms nadaudz godim mes nadūmojom , ka myusim byus sova | Latgolas | TV , ka varātu byut Latgolas Universitate , sovs žurnals , avīzes . Bet rūnās vaicōjums , cik lela vīta latgaliskajam elementam šudiņ jōpīškir školā ? Praktiski vysas mōceibu grōmotas ir lejaslatvīšu |
| Katōļu Dzeive | godūs latgaliski palyka tikai ticeibas mōceiba katōlim , pēc kara nu latgaliskō školu mōceibā napalyka nikas . Vēļ pyrms nadaudz godim mes nadūmojom , ka myusim byus sova Latgolas TV , ka varātu byut | Latgolas | Universitate , sovs žurnals , avīzes . Bet rūnās vaicōjums , cik lela vīta latgaliskajam elementam šudiņ jōpīškir školā ? Praktiski vysas mōceibu grōmotas ir lejaslatvīšu literarajā volūdā . Nabyutu |
| Katōļu Dzeive | vēstures elementus . 5 . klasē – obligātu kursu ; - Latvijas Kultūras fonda Spīdolas stipendijas – cilvēkiem , kuri raksta grāmatas par novada vēstures jautājumiem . " Vajadzeiga latgaliski raksteita | Latgolas | nūvoda vēstures mōceibu grōmota . Voi ir cylvāks , kas gotovs raksteit Latgolas vēstures mōceibu grōmotu ? Varbyut jōorganizej mōceibu grōmotu konkurss , sekōs dorbu izvērtējums , leigums ar tipografiju |
| Katōļu Dzeive | Spīdolas stipendijas – cilvēkiem , kuri raksta grāmatas par novada vēstures jautājumiem . " Vajadzeiga latgaliski raksteita Latgolas nūvoda vēstures mōceibu grōmota . Voi ir cylvāks , kas gotovs raksteit | Latgolas | vēstures mōceibu grōmotu ? Varbyut jōorganizej mōceibu grōmotu konkurss , sekōs dorbu izvērtējums , leigums ar tipografiju u.t.t. Tys ir pīteikami ilgs process . Varbyut varātu kai pagaidu variantu izdūt |
| Katōļu Dzeive | vaļstis " , " Drukas aizlīgums Latgolā " , " Latgali trymdā " u.c. ) . Jo latgalīšim ir jōzyna sova vēsture , ari taidas aizkulises kai ar 1920 . g. leigumu aiz rūbežom atstōtī Drisas apriņka latgalīši , | Latgolas | kulturautonomija leidz 1934 . g. un tōs zaudējums K. Ulmaņa varas godūs . Jau pyrms divejim godim Latgolas kulturas centra darbeibas pamatvērzīņūs nūdaļā " Izgleiteiba " ir īraksteits punkts – Sadarbeibā |
| Katōļu Dzeive | ari taidas aizkulises kai ar 1920 . g. leigumu aiz rūbežom atstōtī Drisas apriņka latgalīši , Latgolas kulturautonomija leidz 1934 . g. un tōs zaudējums K. Ulmaņa varas godūs . Jau pyrms divejim godim | Latgolas | kulturas centra darbeibas pamatvērzīņūs nūdaļā " Izgleiteiba " ir īraksteits punkts – Sadarbeibā ar Izgleiteibas ministriju nūdrūšynōt pylnvērteigu Latgolas vēstures un kulturvēstures pasnēgšonu školōs |
| Katōļu Dzeive | Ulmaņa varas godūs . Jau pyrms divejim godim Latgolas kulturas centra darbeibas pamatvērzīņūs nūdaļā " Izgleiteiba " ir īraksteits punkts – Sadarbeibā ar Izgleiteibas ministriju nūdrūšynōt pylnvērteigu | Latgolas | vēstures un kulturvēstures pasnēgšonu školōs . L a t g a ļ u v o l ū d a un l i t e r a t u r a. Vasalas paaudzes izaugušas , kas nabeja dzērdējušas par O. Rupaini , M. Bukšu , Naaizmērstuli , Vl . Lōci |
| Katōļu Dzeive | izdareits ? Kod myusim byus vīnōta latgalīšu raksteiba nu ābeces un beidzūt ar presi , masu informacijas leidzeklim ? N ū v o d a g e o g r a f i j a. Zamōkā leiminī tei ir pogosta geografija , augstōkā – | Latgolas | geografija . Geografijas un volūdas saskares punkts ir toponīmika ( vītvōrdi – yudiņu , apdzeivōtūs vītu , kolnu u.c. nūsaukumi ) . Nūvoda geografija byutu jōvuica latgaliski , lītojūt nasagrūzeitus |
| Katōļu Dzeive | volūdas saskares punkts ir toponīmika ( vītvōrdi – yudiņu , apdzeivōtūs vītu , kolnu u.c. nūsaukumi ) . Nūvoda geografija byutu jōvuica latgaliski , lītojūt nasagrūzeitus vītvōrdus , školōs vajadzeigas | Latgolas | , kai ari rajonu voi apriņku , pogostu kartes ar nasagrūzeitim vītvōrdim . " B o l t ō s s t u ņ d e s " . Daudzōs školōs taida mōceiba teik jau pasnāgta . Apskotamōs tēmas te ir latviskō dzeivesziņa |
| Katōļu Dzeive | pōrgōjīņūs u.c. Nūvodpētnīceibas dorbu nimoz sovaidōk navar veikt kai latgaliski , jo te ir dareišona ar vītvōrdim , vacu cylvāku līceibom , bazneicu grōmotom un cytom . Cik ir taidu školu , kur mōca | Latgolas | vēsturi , kulturvēsturi , latgalīšu rokstu volūdu un literaturu ? Cik plaši dažaidōs školōs latgaliskais figurej mōceibu un ōrpusklases dorbā ? Tryukst informacijas . Tryukst kaida vīnojūša spāka , kas |
| Katōļu Dzeive | Tryukst kaida vīnojūša spāka , kas savōktu ap sevi tūs latgaliskōs školas entuziastus , kas izkaiseiti pa vysu Latgolu . Varbyut atcerēsimēs kaidreiz pastōvejušū Latgalīšu školōtōju savīneibu , izdavumu " | Latgolas | Škola " . Šudiņ vōrdim " Latgolas Škola " ir plašōka nūzeime , nakai 30 -jūs godūs , nūvodā ir sova augstškola , veidojās Latgolas Universitate . Pa nūvoda školom apsekōšonas dorbu veice Latgolas studentu |
| Katōļu Dzeive | savōktu ap sevi tūs latgaliskōs školas entuziastus , kas izkaiseiti pa vysu Latgolu . Varbyut atcerēsimēs kaidreiz pastōvejušū Latgalīšu školōtōju savīneibu , izdavumu " Latgolas Škola " . Šudiņ vōrdim " | Latgolas | Škola " ir plašōka nūzeime , nakai 30 -jūs godūs , nūvodā ir sova augstškola , veidojās Latgolas Universitate . Pa nūvoda školom apsekōšonas dorbu veice Latgolas studentu centrs , Izgleiteibas ministrijas |
| Katōļu Dzeive | atcerēsimēs kaidreiz pastōvejušū Latgalīšu školōtōju savīneibu , izdavumu " Latgolas Škola " . Šudiņ vōrdim " Latgolas Škola " ir plašōka nūzeime , nakai 30 -jūs godūs , nūvodā ir sova augstškola , veidojās | Latgolas | Universitate . Pa nūvoda školom apsekōšonas dorbu veice Latgolas studentu centrs , Izgleiteibas ministrijas dorba grupa Eiženijas Aldermanes vadeibā . Pyrms goda intervijā uz vaicōjumu – kū tōļōk , Aldermanes |
| Katōļu Dzeive | izdavumu " Latgolas Škola " . Šudiņ vōrdim " Latgolas Škola " ir plašōka nūzeime , nakai 30 -jūs godūs , nūvodā ir sova augstškola , veidojās Latgolas Universitate . Pa nūvoda školom apsekōšonas dorbu veice | Latgolas | studentu centrs , Izgleiteibas ministrijas dorba grupa Eiženijas Aldermanes vadeibā . Pyrms goda intervijā uz vaicōjumu – kū tōļōk , Aldermanes kuņdze atbiļdēja : " Jōizveidoj augsta statusa pōrvaļde |
| Katōļu Dzeive | studentu centrs , Izgleiteibas ministrijas dorba grupa Eiženijas Aldermanes vadeibā . Pyrms goda intervijā uz vaicōjumu – kū tōļōk , Aldermanes kuņdze atbiļdēja : " Jōizveidoj augsta statusa pōrvaļde – | Latgolas | nūvoda izgleiteibas departaments , kas koordineitu dorbu , ryupātūs par školu materialū apgōdi , izstrōdōtu metodiskūs kursus utt . Tū spātu veikt pīci cylvāki , daļa varātu byut ministrijas darbinīki |
| Katōļu Dzeive | . pantā tyka nūsaceita pošnūteikšonōs ari izgleiteibas vaicōjumā ) . Kas gon cyts , jo na mes poši , viļks latgalīšus ōrā nu šō mozvērteibas pūra ? Pi latgaliskōs pošapziņas tryukuma daļeji vainojama | Latgolas | vēstures , kulturas nazynōšona . Īdūt šōs zynōšonas – tys ir školas pīnōkums , mes – školōtōji par tū asam atbiļdeigi . Jo tikai ar sovu sovdabeibu varam bogōtynōt Latviju un īīt pasaulē . Školai jōsorgoj |
| Katōļu Dzeive | uztvere , dūmōšonas veids . IMANTS SLIŠĀNS Baltinavas skūlōtōjs * Imants Slišāns – konkursa " Zeltene un Latgalīts " uzvarātōjs Krōslovā 1990 . g. – Red . </doc><doc> PSALMU DZĪDŌŠONA BĒRĒS Rakstureiga | Latgolas | apbērēšonas ceremoniju īpatneiba ir psalmu dzīdōšona . Tei ir seneja latgalīšu ticeigōs tautas īraša . Dzīdōt ekzekvijas – psalmus par myrušajim ir īmōcejuši jezuiti . Taitod šei tradicija pastōv , jau |
| Katōļu Dzeive | Latvijas lelū lyugšonu goru gon bēru , gon atbēru laikā . Tū jys nabeja īvārōjis ni pi vīnas cytas tautas . Tūpat atzeist ari myusu tautīši , kas dzeivoj ōrzemēs un atbrauc te pasacīmōt . Taipat ji apbreinoj | Latgolas | kopsātu sakūpteibu . Šōs līceibas dūd cereibu , ka mes kai tauta napasadūsim izniceibai un spēsim saglobōt un turpynōt sovu seņču tradicijas un īrašas . Kod 1940 . godā boļševiki okupēja Latviju , Latgolā |
| Katōļu Dzeive | Kurzemes ) jyuras pīkrastes ir pasludynōta par " Lībīšu krostu " kai atteiceigs dobas aizsardzeibas objekts šamā jūslā . Vārojūt vysus šūs kaimiņu panōkumus , dūmoju : kas beja par īmesli tam , ka patreizejī | Latgolas | kulturas īstōžu vadeitōji ( skūlas direktorus īskaitūt ) bezatbiļdeigā kōrtā , leidz šam ni ar vīnu atceres sareikōjumu , ni ar vīnu vōrdu nav atzeimējuši šōs pyrmōs , myusu kulturvēsturē tik nūzeimeigōs |
| Katōļu Dzeive | . juļa dīnas , un es zynu , ka daudz kas ir dareits un padareits . Un byutu bezgola labi , ka pats " Dzintars " par tū runōtu – pastōsteitu " Katōļu Dzeives " laseitōjim . Asu pōrlīcynōta , ka ari nu | Latgolas | studentu vyda , kuri studej tepat , Latgolā , nōktu " Dzintaram " bīdri , jo vīn Reiga patīsi gribēs atrauteibu storp centru un nūmali izleidzynōt . S. KALVĀNE , skūlōtōja </doc><doc> Par smylgu cyta acī |
| Katōļu Dzeive | KALVĀNE , skūlōtōja </doc><doc> Par smylgu cyta acī MONSINJORS HENRIKS TRŪPS Divdesmitū godu beigōs sabīdreibā un ari literarajōs apryndōs lelu trūksni sacēle prelata Stanislava Vaikuļa roksts laikrokstā " | Latgolas | Vōrds " ar nūsaukumu " Fauns līn bazneicas dōrzā " ( senejim romīšim fauns beja lūpu augleibas dīvs ) . Šymā rokstā prelats Vaikuļs ar jam rakstureigū kūdeigū satiru osi nūsūdeja Adolfa Ersa 1927 . godā |
| Katōļu Dzeive | Tū vysu pīmynūt , mums , vacōkōs paaudzes cylvākim , radeja lelu izbreinu , ka šys pat romans , kas nazkod sacēle lelu trūksni , pōrs godus atpakaļ tyka publicāts , ar skaistu vōrdu nūsauktajā , myusu | Latgolas | laikrokstā " Mōras Zeme " . Kōpēc mynātō laikroksta redakcija beja izavēlējuse publicēšonai taisni šū katōļu svātumus aizskarūšū romanu , jo ir tik daudz cytu baltīšu rakstnīku saraksteitu dorbu par |
| Katōļu Dzeive | labi nūstōdeita , ka Jaunaglyunas abiturentes spēja pōrvarēt vysus konkursus un vīgli īsastōt Latvijas Universitatē . Bez tam vēļ šū mōsu vadeitais studenšu internats Reigā , Klūstera īlā 4 , daudzom | Latgolas | jaunītem deve īspēju studēt augstskūlā . Šudiņ myusu vaļstī rōda cīnu un pat zynomu materialu atbolstu komunistu laikā represātajim . Na mozumu ir cītušas komunistu laikā ari Nabadzeigō Bārna Jezus klūsteru |
| Katōļu Dzeive | Pi cīmu krystim ( Vylkadūbīšu , Rancānu , Dekteru , Desetnīku un Miglinīku ) atskanēja lyugšonas . Bet nu Rogovkas zvanineicas lelō zvona " Ontōna " skanēja " Kunga engeļs " . Ari nu " Boltūs tāvu dēļ | Latgolas | caltō Aglyunas pogolma " cīma krysta skanēja dzīsmes un lyugšonas Dīvmōtes gūdam . Taidi krysti beja vysā Latgolā . Ari 1923 . g. Aizputes apriņkī Lēnu draudzē Jaunmuižā ( pi Skrundas , pulkveža O. Kalpaka |
| Katōļu Dzeive | " cīma krysta skanēja dzīsmes un lyugšonas Dīvmōtes gūdam . Taidi krysti beja vysā Latgolā . Ari 1923 . g. Aizputes apriņkī Lēnu draudzē Jaunmuižā ( pi Skrundas , pulkveža O. Kalpaka školas tyvumā ) , | Latgolas | bezzemnīki , kas te dabōja saimnīceibas , uzcēle sovu mōju tyvumā krystu . Pi manis beja itō krysta un ticeigūs fotografija . Goreigō seminara rektors pr . Jerumanis , tū īraugūt , īsasauce : " Te ir |
| Katōļu Dzeive | krysta un ticeigūs fotografija . Goreigō seminara rektors pr . Jerumanis , tū īraugūt , īsasauce : " Te ir muns tēte ! " Un palyudze , lai es īdūdu biļdeiti pōrfotografēt . Par kū tys līcynoj ? Par tū , ka | Latgolas | cylvāks , aizīdams tōlumā nu sovas dzymtōs puses , ticeibu napazaudēja , bet paturēja , un , seviški maja mēnešūs , atdeve Dīvam gūdu kai tāvi , mōtes , brōli un mōsas Latgolā . *** Dekteru krysts , |
| Katōļu Dzeive | vadeibu . Dziļa pateiceiba draudzes lūceklim , kas pīsadaleja pi krysta atklōšonas , nasabeistūt un nasaverūt uz leitainū laiku . Pēc krysta īsvēteišonas vysi steidzēs uz Desetnīku kopsātu . Skanūšūs | Latgolas | cīmu Maja vokoru idile skaistō – Pi cīmu krystim kai pādejō dzīsme , Ari atdusā aizejūt ... Pacelit Latgolas krystus , Izsokūt Dīvam gūdu – Lai tauta var atdzimt Un eistū breiveibu sajust ! *** Loba |
| Katōļu Dzeive | nasaverūt uz leitainū laiku . Pēc krysta īsvēteišonas vysi steidzēs uz Desetnīku kopsātu . Skanūšūs Latgolas cīmu Maja vokoru idile skaistō – Pi cīmu krystim kai pādejō dzīsme , Ari atdusā aizejūt ... Pacelit | Latgolas | krystus , Izsokūt Dīvam gūdu – Lai tauta var atdzimt Un eistū breiveibu sajust ! *** Loba nakts , o Jezu , Rūkōs Tovōs aizmigt Grib Tova radeiba ... 1993 . g. 25 . julī – Dekterūs </doc><doc> Latvīšu katōļu |
| Katōļu Dzeive | 1905 . godā , kod dzērdējom , ka dūta ticeibas breiveiba , gondreiž vysi pōrgōjom katōļu ticeibā . " Bet bez teišas spīsšonas uz pōrīšonu pareizticeibā un īrūbežōjumim omotu ījimšonā un īpašumu īgyušonā | Latgolas | katōlim , stōvūt par sovu ticeibu , ir bejušas jōpīdzeivoj ari dažaidas cytas gryuteibas un napatikšonas . Daudzreiz tōs ir saistejušōs ar sovu bazneicu voi tūs pīdarumu sorgōšonu un seviški ar jaunu |
| Katōļu Dzeive | tārpu , dažaidu ticējumu pōrmontojameibu . Grybu daleitīs ar Jyusim pōrdūmōs par kaidu cytu , varbyut nadaudz praktiskōku , bet ari ar tautas daiļuma izjyutu saisteitū un nu paaudzes paaudzē pōrejūšū | Latgolas | puču dōrzu kūpšonas un īreikōšonas tradiciju . Zīdu izvēle myusu kūšumdōrzūs ir klivuse īpaši aktuala , jo kotras saimineicas lapnums – nu agra pavasara leidz vālam rudiņam zīdūšs puču dōrzs . Daiļdōrznīceibā |
| Katōļu Dzeive | kryumim . Nikō daudz tei nav pretōjusēs ari kolektivajim cīmu un piļsātu , dažkōrt līsajim , dōrzim , pīticeigi nasdama un atdūdama sovu mīreigū , klusū un sovdabeigū daiļumu . Ceļsim gūdā ari kaidreizejū | Latgolas | dōrzu karalīni – peoniju . Boltōs pyulīnes beja tradicionalas un naiztryukstūšas leigovas zīdu klēpa kōrtōjumā . Drūši varēja jimt rūkā taidu zīdu , ni tom osūs dzalūņu , ni tik ōtras un kaprizas veisšonas |
| Katōļu Dzeive | beja daudz gudru un apdōvynōtu cylvāku . Mons . H. Trūpa kolpōšonas laiks Rēzeknes Jezus Sirds bazneicā sakryta ar 20 . gs . 60 . – 70 . godim . Gondreiž divdesmit godus jō darbeibas lauks ir Rēzekne – | Latgolas | sirds . Pōrdūmōtī sprediki , sarunas ar ticeigajim un ar naticeigajim atstōjušas dziļas pādas cylvāku atmiņā . Tōdēļ ir saprūtams , ka 21 . oktobrī Rēzeknē , Jezus Sirds bazneicā jō gaišajai pīmiņai |
| Katōļu Dzeive | krōtuve vīnā nu Rēzeknes bazneicas tūrnim , kur savōc unikalus preses izdavumus , grōmotas . Mons . H. Trūpā vīnmār mōjōjuse dziļa ticeiba , ka latgalīšu grōmotom , kalendarim , avīzem laiks vēļ atīs . " | Latgolas | Vōrda " redaktors , " Katōļu grōmatneicas " idejas eistynōtōjs ar sovom dūmom un rokstim drūsmeigi metēs trešōs atmūdas atjaunōtajā presē . Nasaverūt uz godu nostu , jys ceņteigi roksta " Katōļu Dzeivei |
| Katōļu Dzeive | divreiz lyudzams . Gon zynōtniskōs konferences Drukas aizlīguma atceļšonas 85 -godadīnā , gon F. Trasuna 125 godu atceres pasōkumūs profesors jēme dzeivu daleibu ar kvālu uzrunu voi sprediki . Labi , ka | Latgolas | televizija globoj šūs īrokstus . Ari naaizmērstamajā 1992 . godā , kod realizējōs dzeivē " Latgolas Māras " pīminekļa trešō atdzimšona un nūtyka Pyrmō pasaules latgalīšu konference – saīts , profesors |
| Katōļu Dzeive | Trasuna 125 godu atceres pasōkumūs profesors jēme dzeivu daleibu ar kvālu uzrunu voi sprediki . Labi , ka Latgolas televizija globoj šūs īrokstus . Ari naaizmērstamajā 1992 . godā , kod realizējōs dzeivē " | Latgolas | Māras " pīminekļa trešō atdzimšona un nūtyka Pyrmō pasaules latgalīšu konference – saīts , profesors beja īsaradīs : draudzeigs , pretimnōkūšs , naizseikstūšs sarunu bīdrs . Jys daudz pastōsteja par |
| lakuga.lv | ceļš jū nūvede iz Viļaku , kur J. Cybuļskis struoduoja par ticeibys vuiceibys školuotuoju vairuokuos školuos . Jau gimnazejis godūs jis suoka sasadorbuot ar latgalīšu presis izdavumim " Zīdūnis " , " | Latgolas | Vōrds " i. c. , sasadraudzēja ar literatim Viktoru Skuju , Albertu Lobreiteņu , Vladislavu Luoci . Kūpā ar Franci Kokoreviču Viļakā atdareja gruomotu i rokstamlītu veikalu . 30 . godu ūtrajā pusī , Ulmaņa |
| lakuga.lv | golvonuo arhiva puorvaļdē . Brežgo givis ari filologisku izgleiteibu Voronežys universitātē . Leidz 1925 . godam ījam Moskovys Arheologejis instituta prorektora omotu , tod atsagrīž Latvejā , turpynoj | Latgolas | vēstures olūtu pēteišonu . Iztyku peļnej Latvijas pīminekļu valdē . Pastuovušajam režimam profesora latgaliskuo darbeiba nav pījamama . Laikā nu 1925 . goda leidz 1937 . godam Brežgo atrūn sev darbeibys |
| latgale.lv | radejis daļu pierkšonys . Vys tik iz itū šaļti na tikai navā nūtykuse daļu puorregistraceja iz A. Bierzeņa vuorda , bet arī klivs zynoms , ka radejis pinansialais stuovūklis irā cīši švoks . SIA " MG | Latgolas | Bolss " tur porodus iz apmāram 90 tyukstušom latu , nu kuru 62 irā porodā Vaļžam Labinskajam , zam 10 – cytom personom , kas naudu aizdavušs , i zam 20 – par takūšajim radejis moksovumim ( raideišona |
| latgale.lv | kam jis beja SIA volda lūceklis aizjimtuos naudys nasaimisteiguos izlītuošonys laikā . Bīdreiba nūruoda , ka Vaļža Labinskuo publiskī puormatumi Aņšam Bierzeņam par atsasaceišonu puordūt sovu SIA " MG | Latgolas | Bolss " daļu piercejam , kurs gryb nūpierkt vysus 100 % , navā pamatuoti ni pormalai , ni pa byuteibai . Pormalai tys irā juo personeigs monts i nivīns natur tīseibys pīpraseit jam sovu montu puordūt |
| latgale.lv | ilguokā laikā iz prīšku nateik pasaceita cyta puse – iņvesticejis navā paradzātys raideišonys latgalīšu volūdā nūdrūšynuošonai . Tys irā vīneigais nūsacejums , kū bīdreiba " LR " i A. Bierzeņš kai SIA " MG | Latgolas | Bolss " dalinīks izstota , vysu puorejū , tymā skaitā programys pormatu , potencialais investors var meit , bet volūda itymā gadīnī irā principiala . Pierceja praseiba pierkt SIA " MG Latgolas Bolss |
| latgale.lv | SIA " MG Latgolas Bolss " dalinīks izstota , vysu puorejū , tymā skaitā programys pormatu , potencialais investors var meit , bet volūda itymā gadīnī irā principiala . Pierceja praseiba pierkt SIA " MG | Latgolas | Bolss " vysus 100 % i atsasaceišona pierkt daža 99 dalis , 1 pamatūt mozajim dalinīkim , skaidrai paruoda , ka potencialais pierciejs gryb piļneigu kontroli puor radeju , kas izslāgtu mozūs dalinīku |
| latgale.lv | volūdys puormeišonai , i pastyprunoj aizdūmys , ka piercejs jau tān irā puorlīcynuots , ka jis apraidis volūdu puormeis . Pa byuteibai taida puordūšona byutu eislaiceiga i nalela lobuma dabuošona SIA " MG | Latgolas | Bolss " leluma dalinīkam V. Labinskajam , par tū samoksojūt ar radejis latgaliskuma iznycynuošonu . Nimoz narunojūt ap tū , ka A. Bierzeņam tai ari navā īdūta vareiba izlītuot sovys pyrmpierkšonys tīseibys |
| latgale.lv | radejis daļu pierkšonys . Bīdreiba aplīcynoj , ka vysa itei nauda tiks izlītuota tikai latgaliskys radejis ilglaiceigys darbeibys nūdrūšynuošonai , naatkareigi nu tuo , voi apraidi organizēs car SIA " MG | Latgolas | Bolss " , voi cytaižuok . Bīdreiba " LR " ari irā iņtensivai mekliejuse investorus , kas byutu gotovi investēt latgaliskā " Latgolys radejā " , bet , jamūt vārā vysus apstuokļus , tymā skaitā SIA " MG |
| latgale.lv | atrost naizadeve . Tymā pošā laikā irā potenciali investori , kas byutu gotovi īt vydā , ka radejis puordūšonys i porodu kūpsuma atsatyktu juos tierga vierteibai . Partū bīdreiba turpynoj meklēt SIA " MG | Latgolas | Bolss " puorjimšonys rysynovumus . Mozuma dalinīki irā izsacejuši gataveibu nūregulēt vysus juridiskūs vaicuojumus radejis latgaliskuma saglobuošonys garaņteju dūšonys gadīnī nu potencialūs investoru |
| latgale.lv | , navā . Taidā situacejā A. Bierzeņa nagribiešona puordūt sovu daļu nivīnam , kas nadūs garaņtejis radejis latgaliskumam iz prīšku , navar tikt kritizēta ni nu lykuma , ni nu moraļs redzīņa . SIA " MG | Latgolas | Bolss " daļa irā A. Bierzeņa sovums , vys tik apsazynojūt tū , ka ite runa irā na tik daudzi ap juo montu , cik ap tautys iņceresim , A. Bierzeņš irā gotovs sovu sasprīdumu pījimt piec apsasprīsšonys |
| latgale.lv | tautys iņceresim , A. Bierzeņš irā gotovs sovu sasprīdumu pījimt piec apsasprīsšonys ar pošvaļdeibom i bīdreibys " LR " voldu . Bīdreiba tur nūceju , ka izadūs atrost rysynovumu , koč situaceja ar SIA " MG | Latgolas | Bolss " naizaver perspektiva . Bīdreibys " LR " volds : Aņss Bierzeņš , Agris Bitāns , Anne Rancāne , Guņts Rasims , Imants Slišans </doc><doc> Latgalīšu volūdai – regionaluos volūdys statuss 28 . – 30 |
| Mōras Zeme | LKF Upeites kūpai , Upeites pusē , kas atsarūn Bolvu rajonā storp Baļtynovu un Škylbānim , tyka apkūptas un dobā īzeimātas vairōkas kulturvītas . Tai Zeļčūs tyka īsvēteita pīmiņas plōksne pazeistamajam | Latgolas | sabīdryskajam darbinīkam , goreidznīkam , mūcekļam Odumam Vyzuļam jō dzymtajā sātas vītā . Tai pat Zeļčūs tyka uzlykta pīmiņas plōksne 1910 . godā dybynōtajai Zeļču školai . Tyka apkūpta Komugreivas |
| Mōras Zeme | īsvēteitū plōksni nazynomi ļaundari sabūjōja , un kūktēļnīkam Ontonam Rancānam Makašānūs tei nu ir jōveidoj nu jauna . Seviški mīla kulturvīta izaveidōjuse Plešovā , kur uzlykta pīmiņas plōksne izcylajam | Latgolas | zynōtnīkam Miķeļam Bukšam . Perspektivā plānōts par sovdabeigu kulturvītu izveidōt Lotošu cīmu , kur dzymuši vairōki pazeistami sabīdryskī darbinīki : Bonifacijs Logins ( Atoms ) , Emilija Slišāne , |
| Mōras Zeme | vosoras maudōšonōs un zīmas slydynōšonōs vītas . Ir dūma parkā īmyužynōt vītejūs tautas folkloras teicēju un muzikantu vōrdus . Latgola ir bogōta . Vīneigi šeit bogōteiba jōapzynoj un vysim jōparōda pīejamu | Latgolas | jaunajai paaudzei . Myusu školānim ir jōdūd īspējas pošim veidōt sovas tautas kulturvītas , apkūpt sovas tautas svātvītas un jōroda īspējas apceļōt šaidas vītas pa vysu Latgolu . </doc><doc> KAS VAJADZEIGS |
| Mōras Zeme Nr.3 (10) | myusim tur vajadzeigi cylvāki , kas zyna , mīļoj myusu volūdu , kulturu , vēsturi , parašas , vordu sokūt – taidi , kas ir nalūkami sova nūvoda patrioti . Kopēc ? Topēc , ka byus jodūd pretspars taidim | Latgolas | " aizstovim " kai pulkvedis Alksnis , Lopatins utt . Myusim josaprūt , ka jaunais parlaments nabyus tik paklauseigs un bez konservativi reakcionarīm spākim jys nūteikti nabyus . Bet taidim pretspars |
| Mōras Zeme Nr.3 (10) | vajadzeigs prots . SASTKORT — jo storp vysom lobom īpašeibom tev joizavēlos kandidats pēc jo attīksmes pret religiju , tod dūd prīkšrūku tam , kas atzeist , gūdoj un cīnej Dīvu un Bazneicu . Natici taidam | Latgolas | aizstovam , kurs nūsastoj pret religiju . Es te nivīnu naaicynoju mestīs uz bazneicu , jo kaids tū pats nagrib . Grybu tikai teikt , ka Latgolas mentalitati navar saprast tys , kurs nasaprūt tū faktu |
| Mōras Zeme Nr.3 (10) | atzeist , gūdoj un cīnej Dīvu un Bazneicu . Natici taidam Latgolas aizstovam , kurs nūsastoj pret religiju . Es te nivīnu naaicynoju mestīs uz bazneicu , jo kaids tū pats nagrib . Grybu tikai teikt , ka | Latgolas | mentalitati navar saprast tys , kurs nasaprūt tū faktu , ka Bazneicai Latgolas apstokļūs ir bejusi un ir miļzeiga nūzeime . Ignorēt šū faktu navar . Parlamentā ari šys vaicojums var īgyut svareigu lūmu |
| Mōras Zeme Nr.3 (10) | kurs nūsastoj pret religiju . Es te nivīnu naaicynoju mestīs uz bazneicu , jo kaids tū pats nagrib . Grybu tikai teikt , ka Latgolas mentalitati navar saprast tys , kurs nasaprūt tū faktu , ka Bazneicai | Latgolas | apstokļūs ir bejusi un ir miļzeiga nūzeime . Ignorēt šū faktu navar . Parlamentā ari šys vaicojums var īgyut svareigu lūmu . Un , vysbeidzūt , SEPTEITKORT – dūmoju , ka myusim strikti joatsatur nu aparata |
| Mōras Zeme Nr.7 (14) | vysim Tautas frontes un cytu progresivu sabīdrisku spāku izvirzeitīm kandidatim ! Osvalds SALMANS – Latvijas Tautas Frontes Rēzeknes nūdaļas valdes prīkšsādātojs . </doc><doc> PAR LATGOLAS NACIONALŪ PARKU | Latgolas | nūvoda pamatīdzeivotoju lapnums vīnmār izrītēja un saistējos ar pastovūšū dobas veidojumu krošnumu . Zemnīka syurū dorbu navysai augleigajos zemes pyurvītos atvīgloja un prīcēja skaistos bārzu bērzes |
| Mōras Zeme Nr.7 (14) | turpynots ari ar Latvijas fonda " Baltica " un cytu sabīdriskūs organizaciju spākim . Bez tam mērktīceigi pasokumi rysynojās Reigas Politehnisko instituta darbinīka Joņa Aļņa vadeibā , lai teiši atseviškos | Latgolas | nūvoda saimnīceibos atjaunotu un ari īsoktu apkortejai videi nakaiteigu energijas resursu – vējdzērnovu projektēšonu un izveidošonu , izmontojūt 30 -tūs godu saimnīkošonas pīredzi , kai ari Danijas lauksaimnīku |
| Mōras Zeme Nr.7 (14) | izveidošonu , izmontojūt 30 -tūs godu saimnīkošonas pīredzi , kai ari Danijas lauksaimnīku pīredzi . Taitod sovstarpejā papyldynojumā sevi atrostu , cylvāka dorbs un dobas pīviļceiba . Joatzeimej , ka | Latgolas | nūvoda kulturvēsturiskajā izziņā daudz veiksmeigu pyuļu atrūdam Latvijas Universitātes moceibu spāku profesoru Helenas Mauriņas , Henriha Stroda , docenta Sigismunda Timšāna , kai ari lauksaimnīceibas |
| Mōras Zeme Nr.7 (14) | Universitātes moceibu spāku profesoru Helenas Mauriņas , Henriha Stroda , docenta Sigismunda Timšāna , kai ari lauksaimnīceibas zynotņu doktora Ontona Skromāna darbeibas raksturā . Grandiozu īguļdejumu | Latgolas | unikālo dobas krošņumu poetiskajā uztverē un leidz ar tū cylvāka patriotiskajā audzynoSšnā davuši myusu Tautas rakstnīki , dzejnīki , mokslinīki Andris Vējāns , Raimonds Pauls , Anna Rancāne , Minsterē |
| Mōras Zeme Nr.7 (14) | cylvāka patriotiskajā audzynoSšnā davuši myusu Tautas rakstnīki , dzejnīki , mokslinīki Andris Vējāns , Raimonds Pauls , Anna Rancāne , Minsterē dzeivojūšais latgalīšu kulturvēsturisko fonda globotojs | Latgolas | sātā zynotnīks un dzejnīks Alberts Spoģis u. c. Kūpumā veiktais jau līcynoj , ka aizsorgojamī dobas objekti , jau pastovūt kai nūteikta etalonu sistema , teik aizsargota gon tīsiski , kai ari moralā |
| Mōras Zeme Nr.7 (14) | kai nacionalais parks . Munuprot , šymā nūlyukā un uzdavumā napīcīšams turpynot zynotniski pamatoto saudzejamūs teritoriju un nacionalūs parku teikla izveidošonu . Un kopēc tū vajadzātu dareit seviški | Latgolas | nūvodā ? Pīrodējumam minēšu , ka saleidzynojumā plašoku teritoriju dobas aizsorgojamī kompleksi – rezervāti – Moricsalas , Slīteres , Grīņu , Krustkalnu – izvītoti Kurzemē , porsvorā Pījyuras zemīnē |
| Mōras Zeme Nr.7 (14) | veidošonas pīredzi . Uz šudiņdīnu asmu dalējīs dūmos par šo jautojuma praktiskū rysynošonu un sajēmis labvēleibu nu Kroslovas , Ludzas , Daugavpils , Rēzeknes rajonu vadeibas . Tyka mynāts , ka īcarātū | Latgolas | nacionalo parka administratīvi saimnīciskū kompleksu varātu veidot uz Aglynas voi Sauleskolnā pogostu pastovušos saimnīceibu bāzes . Un vysbeidzūt , dūmoju , ka LTF Rēzeknes nūdaļas vaļdes prīkšsādātoja |
| Mōras Zeme Nr.7 (14) | publicātu š. g. 15 . februarī biļetenā " Moras Zeme " " Kas vajadzeigs Latgolai ? " , napīcīšams papyldynot ar atbiļdi : " Kultūrvēsturiskos un apkortējos vides saglobošanai un atteisteibai vajadzeigs | Latgolas | nacionalais parks " . Kai protojat Jyus ? Ontons DAUKSTS , Baltijas republiku vodūšūs specialistu Kvalifikacijas ceļšonas fakultates dekans , juridiskūs zynotņu kandidats Honoraru lyudzu porskaiteit |
| Mōras Zeme Nr.8 (15) | lyudzu porskaiteit " Moras Zemes " fondam . </doc><doc> 11 . LATGOLAS KERAMIKAS DīNAS Pyrms godim pīcpadsmit , kod Joņs Pujats , atbraucis sovā dzymtajā pusē , otkol soka nu jauna kužinot jau pusapklusušūs | Latgolas | keramiku cepļus cereibā , ka tūmār kaida kvālojūša ūgleite vēl atsarass , vīns nu jo mērkim beja atgrīzt atdzimšonu reiz slavanajai tautas mokslas nūzarei , bet ūtrs un na mozok byutisks – caur keramiku |
| Mōras Zeme Nr.8 (15) | pastovušo vara myusim līdz sovu raksteitū literaturu , vēsturi , motes volūdas gūdynošonu , tod aplīcynosimēs vysmoz caur molu ! Ja tautai ir kaut vīna goreigo bogoteiba , jei vēļ nav zuduse . " Topēc arī | Latgolas | keramikas dīnas , kas 1980 . godā pat tyka reikotas kai pyrmos vysas Savīneibas mārūgā , turpmok bez moza izavērtēs par nūzeimeigokīm nūvoda svātkim , saisteitajīm ar folkloru un etnografiju . Īpaši |
| Mōras Zeme Nr.8 (15) | šaidā veidā tautas gora uzturēšonas laiks ir garom . Pori Latvijai leidz ar sorkonboltsorkonū karūgu pavasara vēju spyrgtumā pa pylnam raisos breivesteibas un naatkareibas atgyušonas cereibas . Arī pate | Latgolas | keramika škīt šudiņ ījāmuse pavysam cytu stovūkli pošreizējūs kultūraprites procesūs . Jū vairs navajag popularizēt , propagandēt , bet dreižok sokt sorgot nu jaunas galejeibas – prūti , lai trokais |
| Mōras Zeme Nr.8 (15) | šudiņ ījāmuse pavysam cytu stovūkli pošreizējūs kultūraprites procesūs . Jū vairs navajag popularizēt , propagandēt , bet dreižok sokt sorgot nu jaunas galejeibas – prūti , lai trokais pīprasejums pēc | Latgolas | pūdim otkol naporvārstu pošus pūdnīkus nu tautas tradiciju kūpējim par vīnkoršim r / a " Daiļrade " tipa ražotojim . Jo , kod lai keramiķis nūzadūtu teiri rodūšai darbeibai , ja pi darbneicas durovom |
| Mōras Zeme Nr.8 (15) | ar kuru rēzeknīši gotovi slēgt sovstorpeju sadraudzeibas leigumu , ja daugavpilīšu sviļpaunīki naseņ skanēja Francijā , ja Globālos latvīšu lītiškos mokslas izstodes Melburnā katalogā atrassit arī 14 | Latgolas | keramiku uzvordus . Vēl tikai mēness palicis leidz pēckara godūs pirmajīm Latvīšu vysporejīm Dzīsmu svātkim , tikai nedeļa , kod nu jauna atcerēsimēs reiz pošā kulminacijā izjauktū Latgolas sasadzīdošonu |
| Mōras Zeme Nr.8 (15) | atrassit arī 14 Latgolas keramiku uzvordus . Vēl tikai mēness palicis leidz pēckara godūs pirmajīm Latvīšu vysporejīm Dzīsmu svātkim , tikai nedeļa , kod nu jauna atcerēsimēs reiz pošā kulminacijā izjauktū | Latgolas | sasadzīdošonu 1940 . godā . Ari tī bez myusu keramikas naiztikt . </doc><doc> DAŽI VAICOJUMI LAIKABĪDRIM Nu beidzūt Latvijas naatkareiba uz papeira ir rūkā ! Kū tolok ? Gaideit , ka Latvijas vaļdeiba īdūs |
| Mōras Zeme Nr.15 (22) | Latvijas topšonas dorbā . Vēļ vairok – myusus nacīnēs ari cyttautīši . Ar aicynojumu atsagrīzt na jau pi skolu guņs , bet pi sovom saknem – J. TRŪPS </doc><doc> " PULCINEIŠAM VIĻĀNŪS " DZEIVOT ! Latvijas un | Latgolas | atdzimšona nūtiks na tik daudz caur politiķu pyuļem , cik caur gimines styprumu – taida dūma styngri vīn īsāda smadziņu apcirkņūs , kod 25 . augustā žūrijas komisijas sastovā vāroju gimiņu konkursu Viļānūs |
| Mōras Zeme Nr.15 (22) | režisoru , lai gon nivīns jau nazyna , kas šymūs jautojumūs Latkovsku giminē spēlej pyrmū vijoli . Tys lai palīk jūs nūslāpums . Dīna aizriteja namonūt , vēļ vairok topēc , ka storpbreižus aizpiļdeja | Latgolas | dzejneicas Vilhelmines Urtānes dzejas lasejumi autores izpiļdejumā . Jos dzeja pylna ar suleigim tautas izteicīnim , seņ aizmērstim vordim . Dažubreid vysa zāle sirsneigi smējos . Paļdis dzejneicai par |
| rezeknesbiblioteka.lv | trupu Bieržgalī i pats veiksmeigi dorbuojuos par režisoru i akteri . Nu 1927 . goda O. Rupaiņs latgalīšu periodikā publicēja dzeivuļus , tāluojumus i skicis . Pyrmuo publikaceja – roksts " Kai apspīž | Latgolas | školas " laikrokstā " Latgolas Vōrds " 1922 . godā . Pyrmī īspīstī dzeivuli – " Mōkūneits " i " Pēc godim " žurnalā " Zīdūnis " 1927 . godā . Cīš nūzemeigs O. Rupaiņa dorbs publicāts 1937 . godā žurnalā |
