| geoviita.wordpress.com | par nūbraucīni pa Rūpažu dambi . Ar Niroku brauce Daiņs , mes guojom kuojom iz busu . Sagaidūt Daini i laivu , konstatējom , ka asom pazaudiejušys laivys maisu . Vēļ ari vīns airs salauzts … 2 . 2005 . | g. | rudens ģeorallijs Aiviekste Braucem ar vīnvīteigū laivu , kuru īsaucem par " miniMazdu " i kuru vajadzēja dīzgon bīži uzpumpēt , skaņa beja drausmeiga . Nu citim jei sajēme ari apzeimiejumus " spēļu |
| geoviita.wordpress.com | izciertumu . Kuram ta ’ piedejā rallija dīnā vīgli … Labi , ka beja pataupeita limonāde Limonāde – kura leidzēja gon pošom pīvarēt tū gobolu , gon cytim , pretī sajamūt paleidzeigu rūku laivys nesšonā . 2006 . | g. | pavasara rallijs pa Svētupi – iz tīni aizbrauce tikai muna laiva . Itys ir zeimeigs rallijs ar tū , ka saprotu , ka nagribu izlaist vairs ni vīnu ralliju . Ka braukšu , ja viņ nabyu kasnaviņ patīsi i |
| geoviita.wordpress.com | tīni aizbrauce tikai muna laiva . Itys ir zeimeigs rallijs ar tū , ka saprotu , ka nagribu izlaist vairs ni vīnu ralliju . Ka braukšu , ja viņ nabyu kasnaviņ patīsi i uorkuorteigi nūzeimeigs . 3 . 2006 . | g. | rudens ģeorallijs Irbe Iz georalliju beidzūt bejom īkārdynuojuš ari Arviku . Jis brauce ar Elīnu , es ar Zach . Pyrmais lobais moments , beja autobusa šofereits , ar kuru varēja sarunuot bīžys zaļuos |
| geoviita.wordpress.com | kryzdams puor mozajom egleitem . Piedejā dīnā pyrmū reizi spieļuoju Alpīnū futbolu vacūs komandā . Piedejū pūsmu brauču ar " miniMazdu " kūpā ar Elīnu . Baigi airējom i bīži uzasēdem iz sieklim . 2007 . | g. | pavasara rallijs Tirza – itamā laikā beju apmainis studente SU i izmontuojom ar Elīnu īspieju laistīs iz Franceju ( Parīzi ar nakšņuošonu piļsātys parkūs teltīs ) i Itāleju ( Milānu i Fontēno , Fontēno |
| geoviita.wordpress.com | itamā laikā beju apmainis studente SU i izmontuojom ar Elīnu īspieju laistīs iz Franceju ( Parīzi ar nakšņuošonu piļsātys parkūs teltīs ) i Itāleju ( Milānu i Fontēno , Fontēno ! ) ar Ryanair . 4 . 2007 . | g. | rudens ģeorallijs Iecava Upe vīnkuorši vuojpruoteiga – kūki sasaguozuš , pyrmajā dīnā leja leits . 2 . naktī , kod plūsejuos vātra i viejs lauze kūkus , galeigi izmierkušys uzguojom vīnu sātu , kur saiminīki |
| geoviita.wordpress.com | puorbaudejums i pīdzeivuojums tikt puori kūkim pa tymsu . Labi , ka beja puiši , kuri kuope iz kūkim , kab var laivys puorbraukt puori . Dabasi ari beja breineigi – ar miljonim miljardim zvaigžņu … 5 . 2008 . | g. | pavasara ģeorallijs Rēzekne Par laivys bīdru sarunuoju Arviku . Nu Elīnys dabuojom laivu " Nirok " , kuru jei nūpierka par Ls 20 i kuru jai aizvede iz Dpiļs īlys dzeivūkli … Pi upis izaruodeja ka jei |
| geoviita.wordpress.com | izavēre piec motorellis . Dreiž nūstopējom Kaupužys vacuokus , kuri vede ols papyldkruojumus daļai rallijistu . Laiks beja sylts i apbolvuošonā tī , kuri dabuoja kraklu , lēce Rēzeknē izamauduot . 2008 . | g. | rudens ģeorallijs Venta – taišni itamā nedelis nūgalē īkryta bruolāna kuozys . Ka vacuoki nabyutum bejuš vedieju , es vēļ moš iz 4 dini 5 dini byutu braukus i tod pa taisnū iz kuozom . Bet Kuozys Latgolā |
| geoviita.wordpress.com | vacuoki nabyutum bejuš vedieju , es vēļ moš iz 4 dini 5 dini byutu braukus i tod pa taisnū iz kuozom . Bet Kuozys Latgolā ir kuozys Latgolā i tys jau ir nūtykums i pīdzīvuojums pats par sevi . 6 . 2009 . | g. | pavasara ģeorallijs Gauja Sarunuoju vītu Krišjāņa laivā . Beidzūt īsaguoduoju poša sovu teļti i iudiņsiztureigū sūmys maisu – vysys montys kompakti varu salikt vīnkūpus i saglobuot sausys . Pyrmū reizi |
| geoviita.wordpress.com | varieju īvērtēt vysaidus īžu atsagumu i gravys , zyluos vyzbuleitis , sovpateigus kūkus . Nūmetnē tyka cīteigai apgiuta 7 . klasis Algebrys gruomotys nūdaļa par leidzeigūs lūcekļu saviļkšonu … 7 . 2009 . | g. | rudens ģeorallijs Malta ( piecrallija sajiutys ite ) Sarunuoju vītu laivā i bīdrus dažys dīnys pyrms braucīņa . Beidzūt nūpierku normālu guļammaisu . Pyrmajā nūmetnē ( naktī nu 4 dīnis iz 5 dīni ) pyrmkursnīkam |
| geoviita.wordpress.com | vyslobpruotuok niule ītu pi mīra , bet reit vaira nabyus tys . Pīktdiņ leidz golam topa skaidrs , ka asu nomināta kategorejā " debeja literaturā " aiz tuo , ka pyrms goda izveiduoju itū blogu . A 2009 . | g. | latgalīšu literatura puorsvorā ir škārsteiklā i apjausšona , kas ir izdūts i nūtics itamā lauceņā beja detektiva cīneigs aizdavums – vairuok skaiti saprge blogā . Emocejis dažaidys – nu izbreina da prīcys |
| lmelne.wordpress.com | meitu lomuoja ar tekstu : " Dreižuok tevi pi veira izdūt ! " : D augusts maņ asociejās ar kombainim . var byut vīnolga kas , bet jī itymā mienesī pa ceļu gar sātu brauks vīnmār . gaidu augustu . 1933 . | g. | Nautrēnu papildus skolā varēja apgūt arī barības mācību un augļu pārstrādāšanu . eistineibā maņ ir rasistisks uzvuords . Šudiņ dzierdieju frāzi , ka Latvejā patrioti izmierst , bet Latgolā nā . i vyspuor |
| cyxob.lv | bankroteis . Jau tagad skaidrs , ka nūvodūs ejušī pogosti naudu nūtrīc uz valla paraušanu . Kases byus tukšas . Tagad vysim vyss ir похуй . Putru strebs fucking nūvodi . I tod sōksim jaunu dzeivi kai 1918 . | g. | 19 . novembrī ci 1991 . g. 22 . augustā . Pazaver jaunas īspiejas nū na viņ nūzagt : ) Stōdit buļbis , siejit burkonus , bīts , ogūrčus , tomātus , tabaku . Nu pakaļas kai ni beis byus jōteik ōrā . </doc> |
| cyxob.lv | ka nūvodūs ejušī pogosti naudu nūtrīc uz valla paraušanu . Kases byus tukšas . Tagad vysim vyss ir похуй . Putru strebs fucking nūvodi . I tod sōksim jaunu dzeivi kai 1918 . g. 19 . novembrī ci 1991 . | g. | 22 . augustā . Pazaver jaunas īspiejas nū na viņ nūzagt : ) Stōdit buļbis , siejit burkonus , bīts , ogūrčus , tomātus , tabaku . Nu pakaļas kai ni beis byus jōteik ōrā . </doc><doc> Jer školas vadeibā |
| jureits.wordpress.com | uzlobuošonys finansējums , kas pēdejūs godūs ir napīkluojeigi strauji samozynuots . Kai uzjiemieji , tai ari pašvaļdeibu puorstuovi atbolsta prīšklykumu iz nuokamū planavuošonys periodu ( 2014 . - 2020 . | g. | ) Latgolu paredzēt , kai atsevišķu atbolsta regionu , nūsokūt ari konkretus mierķus nacionalajā atteisteibys planā i atbylstūšu finansejumu ( vaļsts budžetā i nu Eiropys Savīneibys strukturfondim ) tūs |
| lmelne.wordpress.com | drupeitis . Varbyut tei ir viņ sakriteiba , nazynu ? Gruomotā teik runuots ari par Rogovkys nūsaukumu , kas naseņ paturpynuots ari autora blogā ( ) . Gruomotā Rancāns soka , ka Rogovka 20 . gs . 20 . - 30 . | g. | saukta par Nautrānim , a Rogovkys nūsaukumu izdūmuojs vītejais komunists Aleksandrs Meļņs 1917 . godā , kurā , kai nūruoda Miglinīks , jis nimoz nav bejs Latvejis teritorejā . Taipat , runojūt ar vacuokim |
| naktineica.lv | laiceigai atsazeit finansialuos problemuos i laiceigai papraseit naudys i atbolsta sovejim . Tok tei laikam ir latgalīšu bāda – avīzis , žurnali , radejis , kas beidz dorbu piec 2 - 3 godu . Tai beja 20 . | g. | s. , tai i šudiņ . Iz ituo fona deļtuo seviška prīca par žurnalu " Katōļu Dzeive " , kas tikkū nūsvinēja 20 godu jubileju i turīs – katoliski latgalisks i latgaliski katolisks . Tai kai Dīva lyudzu tikai |
| internets.latgalec-ru.narod.ru | . 4 . Tematiskys pasuokums saisteibā ar kura naviņ latvīšu literaturys darbinīka dailradi ( vysdreižuok — O. Matvejāna ) ( apreļs ) . 5 . Sibirīšu gara myuža dzeivuotuojis Paulinys Cišys ( dz . 1908 . | g. | ) apcīmuošona Novočernorečenskā , īsapazeišona ar juos dzīsmem ( majs ) . 6 . Juoņa dīna sibirīšu dzeraunē ( juņs ) . 7 . Tematiskys pasuokums ar bejušuo Gaismys Stora dzeivuotuojim ( juļs ) . 8 . Braucīņs |
| latgalec-ru.narod.ru | goda bolvu " Boņuks " . Bet dorbs narymst – vysa kuo daudzi vēļ tik prīškā ! Kontaktinformaceja : producenti@inbox.lv </doc><doc> Jaunumi i hronika Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2008 . | g. | 19 . janvarī — 3 . februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūteik Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola . Īlyugums programa Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola nūteik niule , prīcynojūt |
| ludzasbiblio.lv | Golvanō oltora rentabls aizjem vysu oltora telpu storp divim lūgim , tō centrā -- glezna " Svātō gimine " . Sōnu oltori ir divu stōvu . Bazneicā atrūdamas divas unikalas gleznas – " Sv . Pīters " ( 1745 . | g. | ) un " Sv . Rozalija " ( 1746 . g. ) . Pi bazneicas 1883 . godā uzcalts zvonu tūrnis . Ērģeles īgōdōtas 1891 . godā . Myura sāta ap tū byuvēta 1896 . godā . Eversmuižas katōļu bazneica ir īkļauta Vaļsts |
| ludzasbiblio.lv | oltora telpu storp divim lūgim , tō centrā -- glezna " Svātō gimine " . Sōnu oltori ir divu stōvu . Bazneicā atrūdamas divas unikalas gleznas – " Sv . Pīters " ( 1745 . g. ) un " Sv . Rozalija " ( 1746 . | g. | ) . Pi bazneicas 1883 . godā uzcalts zvonu tūrnis . Ērģeles īgōdōtas 1891 . godā . Myura sāta ap tū byuvēta 1896 . godā . Eversmuižas katōļu bazneica ir īkļauta Vaļsts aizsaorgōjamū kulturas pīminekļu |
| ludzasbiblio.lv | prāvests Longins Šilinskis , bet bazneicas ceļtnīceibas dorbus leidz golam nūvadēja prāvests Jōņs Podlevskis . 1932 . godā jaunuzcaltū Raipoles bazneicu īsvētēja Ludzas dekans Antonijs Urbšs , bet 1934 . | g. | 3 . juļī veiskups Rancāns tū konsekrēja Sv . Jōņa Kristeitōja gūdam . Raipoles katōļu bazneica ir 20 m gara un 15 m plota treisnovu ceļtne ar kūka greidu un skōrda jumtu . </doc><doc> Rundānu Romas katōļu |
| Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi | drukys aizlīgums i tikai dzyma laiceiguo literatura , myusu dīnu autoru puosokys i myusu dīnu Latvejis bārnu i jaunīšu stuosti ar laimeigom beigom . Bez puosoku ari stuosti par krīzi – nu latgalīšu 20 . | g. | s. pyrmuos pusis avīžu i kalenderu i anekdoti par myusu dīnu Latveju . A tam vysam kluot puorbaudeita vierteiba – Andryva Jūrdža rūkrokstu padūmi , kai lobuok dzeivuot , kai gudruok i liešuok saimnīkuot |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | vārā pošu dorbu sakarā , analizejūt taidā īlykumā , kurs , pa munam , vyslobuok vareigs paruodeit kotram autoram byutiskuokū , nadajyuktuokū voi tū , kas da ituo nav pasaceits ( pīzeistu , ka 20 . - 30 . | g. | tekstu strukturalī voi Franča Murāna , Egluoja , Leidumnīka postmodernī i poststrukturalī apsavārumi ir gona steivi i shematiski ) . Periferejā palykuši navys taidi , kas byutu moznūzeimeigi latgalīšu |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | a taipat i J. Babris , Aļberts Rudusāns , O. Znūteņš , J. Myglāns ( Tryzna ) ? A kur Akelevičs ar sovu bišu audziešonys gruomotu ( pyrmū nareligiskū dieļ latgalīšu ) , kur Stefans Baginskis ar 1808 . | g. | Polotā izdūtū silabiskuos poezejis " Kaviekli pesteigu " ? Daudz iņteresantuoka ir Skaidreitis Kalvānis doktora disertaceja " Latgaliešu literatūras sākumi ( garīgā literatūra 18 . un 19 . gs . ) " , |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | izdūtū silabiskuos poezejis " Kaviekli pesteigu " ? Daudz iņteresantuoka ir Skaidreitis Kalvānis doktora disertaceja " Latgaliešu literatūras sākumi ( garīgā literatūra 18 . un 19 . gs . ) " , 1997 . | g. | Mani vairuok iņteresej poši dorbi i autoru personeibys . Volūda , kaidā ir radeits teksts , ir bejs vīneigais kriterejs , piec kuruo gūdeigi nūdefinēt , kas ir i kas nav latgalīšu literatura . Taitod |
| Pīters Miglinīks | 1873 , 1875 ) , kai ari vairōkas publikacijas periodikā un krōjumūs . Auseklis dzeivōja un dorbōjōs nu Latgolas krasi atškireigā socialā un kulturas situacijā . Baltijā , kur dzymtbyušonu atcēle 19 . | g. | s. sōkumā , tō ūtrā pusē ap 40 % zemnīku jau beja izpērkuši zemi nu muižom , sekmeigi saimnīkōja un dzeivōja pōrticeigi . Beja sovi tautškolōtōji , turīnes latvīši varēja īgyut augstōkū izgleiteibu Tērbatā |
| Pīters Miglinīks | . Taidejaidi Miglinīku dzymta — pamats , stypra sakne Latgolas kulturas , sabīdriskūs darbinīku varonai kūpai . Reizē tei veidoj vysai teišu saikni storp Latgolas nacionalōs atmūdas sōkuma pūsmu 19 . | g. | s. un tōs izvārsumu 20 . g. s. — pēc drukas aizlīguma atceļšonas . Raugūtīs uz P. Miglinīku , jō goreigū montōjumu nu jō pīmiņas 150 . godadīnas vērsyunes , jōrunoj par četrim kulturvēsturiskōs nūzeimes |
| Pīters Miglinīks | dzymta — pamats , stypra sakne Latgolas kulturas , sabīdriskūs darbinīku varonai kūpai . Reizē tei veidoj vysai teišu saikni storp Latgolas nacionalōs atmūdas sōkuma pūsmu 19 . g. s. un tōs izvārsumu 20 . | g. | s. — pēc drukas aizlīguma atceļšonas . Raugūtīs uz P. Miglinīku , jō goreigū montōjumu nu jō pīmiņas 150 . godadīnas vērsyunes , jōrunoj par četrim kulturvēsturiskōs nūzeimes aspektim . II Horizontalais |
| Pīters Miglinīks | atmūda beja pōrauguse politiskajā atmūdā un tyka izlamta Latgolas nōkameiba . Taču tautas ceņtīnim tik striktas rūbežas jau nav nūvalkamas . Byuteibā Latgolas atmūdu īvadeja Pīters Miglinīks jau 19 . | g. | s. 70 - 80 . godūs ar sovas personeibas spāku , paraugu un principiali nūteiktu uzskotu kūpumu . Kaut ari na tik radikali , jam leidza dorbōjōs rūkrokstu grōmatnīceibas radeitōji : jūs vydā — dzīsminīks |
| Pīters Miglinīks | , sapuļču , sirdsapziņas breiveibu ; izgleiteibas , volūdas un cytus vaicōjumus . Vysur — teišōk voi pastorpynōtōk — jyutam Pītera Miglinīka nūstōju , jō izvērzeitūs prasejumu atbaļsi konkretajūs 20 . | g. | s. sōkuma apstōkļūs . Pēc " Gaismas " darbeibas izabeigšonas P. Miglinīka idejas ceņšās paust F. Kempa " Daugovas " kalendari ; tōs uz eistynōšonu dzeivē vērza laikroksti " Drywa " ( 1908 - 1918 ) un |
| Pīters Miglinīks | izveidōjis Pītera Miglinīka un cytu tālōtūs personažu raksturus , vidi , darbeibas nianses , pavērsīņus un motivacijas . O. Rupaiņs ar sovu vērīneigū dorbu apgōž napareizū prīkšstotu par tū , ka 19 . | g. | s. ūtrō puse — drukas aizlīguma laiks Latgolā — teirō pelēceiba , kurā nikas vārā jamams nanūteik . Patīseibā zam imperiskōs varas slūga vyss vōrōs , burbuļoj , cylvāki dzeivoj , mīļoj , neist , ceinejās |
| Katōļu Dzeive | rakstejuse i analizejuse teiši procesus latgalīšu literaturā . Kas dorba gaitā ir prīcynōjs i kas sagōdōjs raizis , varbyut pōrdzeivōjumus ? - Latgaliski skaiteju i pōrskaiteju vacōtāva Jura Pabērza 1940 . | g. | izdūtū dzejūļu grōmateņu " Rokstu krōjums . I Dzeja " . Seviški skumdynōja i ryudynōja garōks dzejōjums " Bōrine " , bet šausmynōja " Skūpais vecis " , kuru nōvis breidī valni raun iz eļni . Pi vacōtāva |
| Katōļu Dzeive | spieju saskateit , nu kō kurs ir mōcejīs i īsatekmiejs . Ar literaturzynōtneicu Ilonu Salceviču sasarunoj Maruta Latkovska ( iz prīšku vēļ ) Attālā : Ilonys dzeds Pīters Līpiņš ar mōsu Rozaliju 1918 . | g. | Pleskovā . </doc><doc> - Kai Jiusu pošys dzeive ir īsatekmiejuse caur mamys bierneibys i jauneibys pōrdzeivōjumim ? - Myusu giminē par itō šausmu stōsta esmi , prūtams , zynōjom . Taipoš cīnejom mamys |
| Katōļu Dzeive | faktu , kod daudzi cylvāki pret jūs grybu tyka īrauti cīsšonu jiurā , pōrvylkta streipe jūs sapnim i īcerem , kardinalai lauzti i lūceiti jūs liktini . Es , vuicūtīs Viļānu vydškolys 8 . klasē ( 1980 . | g. | ) i rokstūt breivōs temys saceriejumu , kai mōcādama apraksteju nūtykumu ar sovim vacvacōkim . Par gramatiku atzeime beja loba , bet par temys izvēli gon sajiemu daudz aizrōdejumu . Saprotu , ka Padūmu |
| Acta Latgalica 8 | goreigais styprums , kuru uzturēja uzjēmeigi un sovu tautu mīlūši cylvāki . Drukōtais vōrds vīnōja ASV , Kanadā , Brazilijā , Australijā , Argentinā un daudzōs Eiropys vaļstīs dzeivojūšūs tautišus . 1949 . | g. | 3 . martā svešumā tyka nūdybynōts Andryva Jūrdža fonds , kurs atbaļsteja materiali un styprynōja goreigi dažaidus trimdinīku pasōkumus . Uz Andryva Jūrdža ( 1845 . — 1925 . ) kopa akminī izkolts jauneklis |
| 5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums | dažaidys varys , dažaida retušs , dažaida poligrafeja . </doc><doc> Prīškvuordi 2012 . goda 1 . julī 100 godu palyka vīnam nu ražeiguokūs trymdys latgalīšu autoru Mikeļam Bukšam ( 1912 – 1977 ) . 1938 . | g. | beidzs Latvejis Universitatis Filologejis i filozofejis fakultatis klasiskuos filologejis nūdaļu ar filologejis magistra gradu , vuicejs latiņu i latvīšu volūdu Aglyunys , Daugovpiļs i Rēzeknis gimnazejā |
| 5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums | Latvejis Universitatis Filologejis i filozofejis fakultatis klasiskuos filologejis nūdaļu ar filologejis magistra gradu , vuicejs latiņu i latvīšu volūdu Aglyunys , Daugovpiļs i Rēzeknis gimnazejā . 1944 . | g. | ar saimi emigriejs iz Zvīdreju , kur palics iz vysim laikim — ar sapynu par breivu tāvu zemi pagaļvī . Jau studenta godūs pīsavierss moz pieteitim latgalīšu volūdys i kulturys viesturis vaicuojumim . |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | ītvartais jautōjums zaudātu sovu jāgu . Interesantu volūdas materialu globoj latgaļu meikles . Tys var byut vērteigs olūts latgaļu volūdas pētnīceibā . </doc><doc> AĻVĪDS ŠLEPIKS Aļvīds Šlepiks dzims 1966 . | g. | 27 . janvarī Molētu raj . Videnišku solā . 1984 . g. beidzs Videnišku školu , vuicuos Viļnis 21 . tehnikumā , dīnej Semipalatinskā . Struoduojs ELFĀ par atsliedznīku . Vuicejīs konservatorejis teatra |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | volūdas materialu globoj latgaļu meikles . Tys var byut vērteigs olūts latgaļu volūdas pētnīceibā . </doc><doc> AĻVĪDS ŠLEPIKS Aļvīds Šlepiks dzims 1966 . g. 27 . janvarī Molētu raj . Videnišku solā . 1984 . | g. | beidzs Videnišku školu , vuicuos Viļnis 21 . tehnikumā , dīnej Semipalatinskā . Struoduojs ELFĀ par atsliedznīku . Vuicejīs konservatorejis teatra muokslys fakuļtetā , niu " Literatūros ir Meno " golvonais |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Vuicejīs konservatorejis teatra muokslys fakuļtetā , niu " Literatūros ir Meno " golvonais redaktors ( sūplok staigoj iz repeticejom , aktīrs i režisors , taisuos vysā puorīt struoduot iz teatri ) . 1997 . | g. | pyrmuo gruomota " mīrs tovam ašņam " ( " taika tavo kraujui " ) . </doc><doc> AŅDIS AŅČS Kai pastuosteja JO - jauns puiss , da šam dzeivuojs Rēsnē , nazkur pi pyrmuos stacejis , tīpat kur Vaļuks . Školā |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Vaļuks . Školā guojs Sakstagolā , niule tai kai puorsacieļs iz Reigu dorba vaicuotu . Stilistiski - JO veiriskais korelats . Vyss var byut , ka pasaruoda literarā apleicē ( pyrmuo publikaceja LMM 1998 . | g. | oktobrī kūpā ar JO ) . Var byut , ka i napasaruoda ( vaicojams caur JO , kas stuodeituojim īdeve i itūs atplāsumus ) . </doc><doc> ANDRIS LUOČMEĻS Dzims 1978 . g. Guļbinis rajonā . Roksta nu 17 godu vacuma |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | apleicē ( pyrmuo publikaceja LMM 1998 . g. oktobrī kūpā ar JO ) . Var byut , ka i napasaruoda ( vaicojams caur JO , kas stuodeituojim īdeve i itūs atplāsumus ) . </doc><doc> ANDRIS LUOČMEĻS Dzims 1978 . | g. | Guļbinis rajonā . Roksta nu 17 godu vacuma . Niule i latgaliski ( litiniski ) . Vydsškolā pīsadalejs kimejis olimpiadūs . Braukuojs ar stopim pa Pūleju i Igauneju . Školys laikā patyka Veidenbaums . |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | patyka Veidenbaums . Nu pasauļa literaturys - Kobo Abe , Pīters Handke , Rjūnoske Akutagava , taipoš i 0 . Vuocīts , S. Putāns . Grybātu nūlēkt ar gumeju nu Gaujis tylta . </doc><doc> ANVS TIĻNE Dzims 1971 . | g. | Tāvs igauņs , muote dzymuse kuprovīte . Niule struodoj par mežsorgu . Itī Tiļnis teksti ir juo poša attulkuojumi nu igauņu , a daļu O. Seiksts piečuok puorvierss nu lejislatvīšu . Viņ pādejā laikā Tiļne |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | divi Anvs vuicejuos Dveiņuvā , filologūs , i vins juo ustobys draugs beja nu Subatis - pa tāva pusei lītuvīts ) . Niu jys vuicuos serbu i horvatu . </doc><doc> ARTURS VAĻOŅS Arturs Vaļoņs . Dzims 1973 . | g. | Piec izcejsmis pus dzūks , pus aukštaits , dzims Druskininkūs , dzeivuojs Kauņā , napaseņ puorsacieļs iz Viļņu . Studiejs Varšavā ( doktoranturā ) sociologeju ( Sorosa stipeņdeja ) . 1998 . g. 7 . febralī |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | 1973 . g. Piec izcejsmis pus dzūks , pus aukštaits , dzims Druskininkūs , dzeivuojs Kauņā , napaseņ puorsacieļs iz Viļņu . Studiejs Varšavā ( doktoranturā ) sociologeju ( Sorosa stipeņdeja ) . 1998 . | g. | 7 . febralī jys repuoja " Valerjanu " i skaiteja sovus gobolus " Latgalīšu poezejis dīnā " Rēsnē , " Klondaikā " pi Jura Buordys . Juo abstrakti filigranuos konstrukcejis maņ īguodynuoja P. Valerī vuordu |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | na Reigā , a Dveiņuvā , struodoj kai žurnalists , pietej jezuitu lītys . Dzejūli Leivuona kūpkruojumā " Vārti " i Dveiņuvys " Dzejas dienā " , 1996 . </doc><doc> DAIŅS DIRGĒLA Daiņs Dirgēla dzims 1969 . | g. | Viļņā , 1988 . g. beidzs 9 . vydsškolu , studiejs klasiskū filologeju . Pītera i Puovila Dirgēlu pleminīks . Niu struodoj barā " Po senamiesčio skliautais " pi Aušrys vuortu . </doc><doc> EDGARS VONOGS |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Dveiņuvā , struodoj kai žurnalists , pietej jezuitu lītys . Dzejūli Leivuona kūpkruojumā " Vārti " i Dveiņuvys " Dzejas dienā " , 1996 . </doc><doc> DAIŅS DIRGĒLA Daiņs Dirgēla dzims 1969 . g. Viļņā , 1988 . | g. | beidzs 9 . vydsškolu , studiejs klasiskū filologeju . Pītera i Puovila Dirgēlu pleminīks . Niu struodoj barā " Po senamiesčio skliautais " pi Aušrys vuortu . </doc><doc> EDGARS VONOGS Dzims 1975 . g. 19 |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | . g. beidzs 9 . vydsškolu , studiejs klasiskū filologeju . Pītera i Puovila Dirgēlu pleminīks . Niu struodoj barā " Po senamiesčio skliautais " pi Aušrys vuortu . </doc><doc> EDGARS VONOGS Dzims 1975 . | g. | 19 . augustā , cikom kas dzeivoj Vyškūs . Beidzs Špogu vydsškolu . Bards . Publiciejīs " Latgalis Laikā " , Dveiņuvys " Dzejas dienā " ( 1993 , 1995 , 1997 ) . Lelums itūs gobolu ir dzīžomi iz gitarys |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | lejislatvīšu volūdys atvierss sastuodeituojs O. Seiksts . </doc><doc> EUGEŅS ALIŠANKA Eugeņs Ališanka . Pabejs ASV , niu RS organizatoriskā omotā . Ūtruo gruomota " Palnu piļsāta " ( " Peleno miestas " , 1994 . | g. | ) , kuruos intelektuali racionalajā arhitektonikā ( eksaktuos dūmuošonys i izgleiteibys īspaids ) papleikšt smolks nūskaņu izakcentiejums . Pyrmuo , ka pareizi pīmiņu , saucēs " Lygiadienis " . 1998 |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | ) , kuruos intelektuali racionalajā arhitektonikā ( eksaktuos dūmuošonys i izgleiteibys īspaids ) papleikšt smolks nūskaņu izakcentiejums . Pyrmuo , ka pareizi pīmiņu , saucēs " Lygiadienis " . 1998 . | g. | eseju gruomota " Vaizdijantis žmogus " ( " Tālojūšais cylvāks " ) . </doc><doc> JULEJA JEKENTAITE Juleja Jekentaite . Dzūkīte nu Druskininku . Praktizejūša katuolīte . Tymā 1996 . g. poetu pavasara izbraucīnī |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Lygiadienis " . 1998 . g. eseju gruomota " Vaizdijantis žmogus " ( " Tālojūšais cylvāks " ) . </doc><doc> JULEJA JEKENTAITE Juleja Jekentaite . Dzūkīte nu Druskininku . Praktizejūša katuolīte . Tymā 1996 . | g. | poetu pavasara izbraucīnī pa Lītuvu jei beja sirdiskuokais cylvāks patriarhu kompanejā ( ar Mīkolu Karčauski i Vītautu Rudoku tai pa eistam suocem runuot viņ zam lelūs pohmeļu baismis Radviliškī ) . |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | ūgys " ) , 1983 ; " Smilgos tarp akmenų " ( " Smylgys storp akminim " ) , 1989 ; " Vyzdžio rasa " ( " Radzūkļa rosa " ) , 1998 . </doc><doc> JUOŅS RYUČĀNS Ivars Magazeiņs alias Juoņs Ryučāns . Dzims 1962 . | g. | martā , Vucyna zeimē . 1985 . g. beidzs LVU vuocīšus . Struoduojs školā , ryupneicā , Dveiņuvys laikrokstūs . Niule audzynoj dveiņus . 1992 . g. pīsadola Jaunūs autoru seminarā Reigā . Dalics rūku pi |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | akmenų " ( " Smylgys storp akminim " ) , 1989 ; " Vyzdžio rasa " ( " Radzūkļa rosa " ) , 1998 . </doc><doc> JUOŅS RYUČĀNS Ivars Magazeiņs alias Juoņs Ryučāns . Dzims 1962 . g. martā , Vucyna zeimē . 1985 . | g. | beidzs LVU vuocīšus . Struoduojs školā , ryupneicā , Dveiņuvys laikrokstūs . Niule audzynoj dveiņus . 1992 . g. pīsadola Jaunūs autoru seminarā Reigā . Dalics rūku pi " Latgolas Bolsa " , " Jaunuos Dzeivis |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | RYUČĀNS Ivars Magazeiņs alias Juoņs Ryučāns . Dzims 1962 . g. martā , Vucyna zeimē . 1985 . g. beidzs LVU vuocīšus . Struoduojs školā , ryupneicā , Dveiņuvys laikrokstūs . Niule audzynoj dveiņus . 1992 . | g. | pīsadola Jaunūs autoru seminarā Reigā . Dalics rūku pi " Latgolas Bolsa " , " Jaunuos Dzeivis " i cytu latgalīšu izdavumu izīšonys . Dzejūļu salasejums 1992 . , 1996 . i 1997 . g. Dveiņuvys kūpkruojumā |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | audzynoj dveiņus . 1992 . g. pīsadola Jaunūs autoru seminarā Reigā . Dalics rūku pi " Latgolas Bolsa " , " Jaunuos Dzeivis " i cytu latgalīšu izdavumu izīšonys . Dzejūļu salasejums 1992 . , 1996 . i 1997 . | g. | Dveiņuvys kūpkruojumā " Dzejas diena " . </doc><doc> KEREJS ŠONS KĪSS Kerejs Šons Kīss ( Kerry Shawn Keys , 1946 ) audzs Pensiļvanejā , Apalačūs , natuoli nu Harisburgys . Tī īsavuicejs giut zvārus i zivs |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | pasauļa dzeiveibys i nuovis smuordi , libidozī mikriešli , smierts sūploka i dzeiveibys breinums . Taidys ir pamatkoordinatis . Maņ ar Lukaševiču beja vareiba vērtīs itū dobys paruodeibu Viļņā , 1996 . | g. | Poezejis pavasarī ( majā ) , piečuok Dveiņuvā , kur Kerejs breineigi sasaprota ar vītejūs hipeju autoritati Pastoru . Vieļuok , maņ redzīs , itei paruodeiba pīvaicuoja portugaliski nūskaņuotū Leonu Brīdi |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | skaita ( izdoncoj , izdzīd ) . A itūs divejus jys dziguoja Viļņā ( i maņ beja tei škode dzierdēt , cik buolgi sūplok skaņ lītuviskais variants ) . </doc><doc> MATIAŠS PIKALO Ar Matiašu dzērem tekilu 1996 . | g. | Viļnis Poezejis pavasarī . Matiašs Pikalo dzims 1963 . g. Vīns nu popularuokūs jaunūs poetu Slovenejā . Izdevs trejs gruomatenis - " V avtobusu " ( " Autobusā " ) , 1990 . , " Dobre vode " ( " Lobī iudini |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Viļņā ( i maņ beja tei škode dzierdēt , cik buolgi sūplok skaņ lītuviskais variants ) . </doc><doc> MATIAŠS PIKALO Ar Matiašu dzērem tekilu 1996 . g. Viļnis Poezejis pavasarī . Matiašs Pikalo dzims 1963 . | g. | Vīns nu popularuokūs jaunūs poetu Slovenejā . Izdevs trejs gruomatenis - " V avtobusu " ( " Autobusā " ) , 1990 . , " Dobre vode " ( " Lobī iudini " ) , 1991 . , " Pes i plesalka " ( " Suņs i dziguotuoja |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | dzeivuli jimti nu jaunūs sloveņu poetu antologejis " At Three and a Half past Midnight " ( " Pusčetrūs piec pusnakšu " ) , bīdreibys " Apokalipsa " izdavums , 1996 . </doc><doc> NORMUNDS DIMANTS Dzims 1965 . | g. | Studiejs Reigā svešvolūdys i medicinu . Niu dzeivoj Jersikā . </doc><doc> OSKARS SEIKSTS Dzims 1973 . g. 15 . novembrī , dzeivoj Rēsnē . Beidzs 5 . vydsškolu , tūlaik vuicejīs RA . Pazeistams ar lelumu |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | pusnakšu " ) , bīdreibys " Apokalipsa " izdavums , 1996 . </doc><doc> NORMUNDS DIMANTS Dzims 1965 . g. Studiejs Reigā svešvolūdys i medicinu . Niu dzeivoj Jersikā . </doc><doc> OSKARS SEIKSTS Dzims 1973 . | g. | 15 . novembrī , dzeivoj Rēsnē . Beidzs 5 . vydsškolu , tūlaik vuicejīs RA . Pazeistams ar lelumu ite salaseitūs autoru . Kuru nakuru drupeiti jaunlatgaliskuojs voi raudzejs atvērst apaceņ iz dzymtū mēli |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | raudzejs atvērst apaceņ iz dzymtū mēli , lai dasaguodoj , ka poezeja juoroksta dzymdynuotā , na pa svešom volūdom , lai poši redz , kai izaver latgaliski , nu koč itamā gruomotā , ka na cytur . 1996 . | g. | Baisogolā ar Vaļuku ieds ciuceņu i siedies puora vosorys iz sūleņa pi Rēsnis autoūstys . 1997 . g. ar Leigu Gagaini dasabiriejuši da Aukšlatejis i Lenku zemis ( da Narevys i Vyškovys - vērtīs " Reitišku |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | svešom volūdom , lai poši redz , kai izaver latgaliski , nu koč itamā gruomotā , ka na cytur . 1996 . g. Baisogolā ar Vaļuku ieds ciuceņu i siedies puora vosorys iz sūleņa pi Rēsnis autoūstys . 1997 . | g. | ar Leigu Gagaini dasabiriejuši da Aukšlatejis i Lenku zemis ( da Narevys i Vyškovys - vērtīs " Reitišku madu " ! ) , niu tur tuoļuok ar Lukaševiču suoktū tradiceju - dazynuot krušuokūs Latgalis sovpašus |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Gagaini dasabiriejuši da Aukšlatejis i Lenku zemis ( da Narevys i Vyškovys - vērtīs " Reitišku madu " ! ) , niu tur tuoļuok ar Lukaševiču suoktū tradiceju - dazynuot krušuokūs Latgalis sovpašus . 1993 . | g. | pīsadaleja Jaunūs autoru seminarā Reigā . Pa itū strēči ar Vaļuku izsiediejuši i izryukovuši div gruomatelis - " Seppukus " i " Valerjanu " . </doc><doc> RASMA LOPSA Dzymuse 1972 . goda 4 . augustā . Pabeiguse |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Pabeiguse Rēsnis 1 . vydsškolu , kaidu strēči vuicejusēs DPU . Niu audzynoj dālu . Nu lejislatvīšu voIūdys atvierss O. Seiksts . </doc><doc> RIČARDS ŠILEIKA Ričards Šileika . Dzeivuoja Radviliškī , nu 1997 . | g. | Viļņā , fotografs . Nosoj briļlis i pazeist Muti ( nu Radvilišķa ) . Redaktoru nameilāts par tautiski slavisku volūdu . Sasatykom dīnu pyrma , kai ēst ciuceņu Baisogalā . 1998 . g. " Metrasčiai " ( " |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Radviliškī , nu 1997 . g. Viļņā , fotografs . Nosoj briļlis i pazeist Muti ( nu Radvilišķa ) . Redaktoru nameilāts par tautiski slavisku volūdu . Sasatykom dīnu pyrma , kai ēst ciuceņu Baisogalā . 1998 . | g. | " Metrasčiai " ( " Laikagruomota " ) , dzejūli . </doc><doc> III SŪPLOKUMS Pasaruode Daiņs Dirgēla Valdis Gedgauds Aļvīds Šlepiks Artūrs Vaļoņs Ričards Šileika Viktors Rudžanskis Eugeņs Ališanka Juleja |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Vaļoņs Ričards Šileika Viktors Rudžanskis Eugeņs Ališanka Juleja Jekentaite Kerijs Šons Kīss Matiašs Pikalo ( Nu lītuvīšu attulkuojs Oskars Seiksts i Anvs Tiļne , nu angļu - Oskars Seiksts . ) 1994 . | g. | skandalozais jaunūs lītuvīšu poetu grupiejums " Svetimi " ( " Svešī " ) izdūd sovu kūpkruojumu . " Svešī " - Daiņs Dirgēla , Valdis Gedgauds , Evalds Ignatavičs , Aļvīds Šlepiks , Donats Valančauskis |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Svešī " ) izdūd sovu kūpkruojumu . " Svešī " - Daiņs Dirgēla , Valdis Gedgauds , Evalds Ignatavičs , Aļvīds Šlepiks , Donats Valančauskis . Ar Daini , Aļvīdu i Valdi sasapazynom ( es i Vaļuks ) 1996 . | g. | lītuvīšu Poezejis pavasarī . Svešuma viļņs latgalīšim aizasuoc viņ niule - tei ir atsagryusšona nu sovu laiku puordzeivuojušūs poetiskūs štampu i kritereju . Liecīņs . </doc><doc> VALDIS GEDGAUDS Valdis |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | pavasarī . Svešuma viļņs latgalīšim aizasuoc viņ niule - tei ir atsagryusšona nu sovu laiku puordzeivuojušūs poetiskūs štampu i kritereju . Liecīņs . </doc><doc> VALDIS GEDGAUDS Valdis Gedgauds dzims 1963 . | g. | Klaipedā . 1981 . g. beidz Staša Šimka augstuokū muzykys školu , studej konservatorejā i Viļnis universitetā . Dveiņs , dzims Tīgera godā . Natīsuots . Žemaits trimdinīks . Kairišs . </doc><doc> VALENTINS |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | latgalīšim aizasuoc viņ niule - tei ir atsagryusšona nu sovu laiku puordzeivuojušūs poetiskūs štampu i kritereju . Liecīņs . </doc><doc> VALDIS GEDGAUDS Valdis Gedgauds dzims 1963 . g. Klaipedā . 1981 . | g. | beidz Staša Šimka augstuokū muzykys školu , studej konservatorejā i Viļnis universitetā . Dveiņs , dzims Tīgera godā . Natīsuots . Žemaits trimdinīks . Kairišs . </doc><doc> VALENTINS LUKAŠEVIČS Beidzs |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | dzims Tīgera godā . Natīsuots . Žemaits trimdinīks . Kairišs . </doc><doc> VALENTINS LUKAŠEVIČS Beidzs Rēsnis 5 . vydsškolu , DPU dabuojs filologejis magistra grādu ( taisuos i doktoru dabuot ) . 1992 . | g. | kūpā ar Ryučānu pīsadola Jaunūs autoru seminarā Reigā . Ituos gruomotys ( taipat kai i puors cytu ) idejiskais kūms . Niu DPU pasnīdziejs . Niule itys Vaļuka - a dieļ kuo tys vajadzeigs ... Literaturys |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | pasacieļs augšuok par pīraksteišonu . Viņ - nu uorys svātais i staigaļs izaver vīnaižuok , a piļneigs tamass var pasaredzēt kai apskaidreiba . </doc><doc> VIKTORS RUDŽANSKIS Dzims Kaunis rajona Čekiškē 1957 . | g. | 1977 . g. beidzs Marijampolis pedagogiskū školu . Bejs par struodnīku Kauņā . 1985 . g. īsastuojs Viļnis universiteta Kaunis humanitarajā fakuļtetā studēt lītuvīšu volūdu i literaturu . Niu dzeivoj Kaunis |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | augšuok par pīraksteišonu . Viņ - nu uorys svātais i staigaļs izaver vīnaižuok , a piļneigs tamass var pasaredzēt kai apskaidreiba . </doc><doc> VIKTORS RUDŽANSKIS Dzims Kaunis rajona Čekiškē 1957 . g. 1977 . | g. | beidzs Marijampolis pedagogiskū školu . Bejs par struodnīku Kauņā . 1985 . g. īsastuojs Viļnis universiteta Kaunis humanitarajā fakuļtetā studēt lītuvīšu volūdu i literaturu . Niu dzeivoj Kaunis rajona |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | piļneigs tamass var pasaredzēt kai apskaidreiba . </doc><doc> VIKTORS RUDŽANSKIS Dzims Kaunis rajona Čekiškē 1957 . g. 1977 . g. beidzs Marijampolis pedagogiskū školu . Bejs par struodnīku Kauņā . 1985 . | g. | īsastuojs Viļnis universiteta Kaunis humanitarajā fakuļtetā studēt lītuvīšu volūdu i literaturu . Niu dzeivoj Kaunis rajona Vilkijā . Viktora Rudžanska pyrmuo gruomota " Bezdeleigys puļss " ( " Kregždes |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | 1994 " Rytas lietaus strazdanoto " ( " Bezdeleigojuo leita reits " ) , 1995 " Vidurdienio vakaras " ( " Pušdīņu vokors " ) , 1996 " Sodai " ( " Sadi " ) , 1998 </doc><doc> VIĻS DZIERVINĪKS Dzims 1959 . | g. | Rēsnis rajonā . Vuicejīs Rēsnis 1 . vydsškolā , pieč RTU . Nu 1981 . g. dzeivoj Ludzā . Puora godu ( nu 1990 . g. ) bejs par piļsātys izpyldkomitejis vierseibnīku . </doc><doc> " Vasali pokovnīki i " Pokova |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | 1995 " Vidurdienio vakaras " ( " Pušdīņu vokors " ) , 1996 " Sodai " ( " Sadi " ) , 1998 </doc><doc> VIĻS DZIERVINĪKS Dzims 1959 . g. Rēsnis rajonā . Vuicejīs Rēsnis 1 . vydsškolā , pieč RTU . Nu 1981 . | g. | dzeivoj Ludzā . Puora godu ( nu 1990 . g. ) bejs par piļsātys izpyldkomitejis vierseibnīku . </doc><doc> " Vasali pokovnīki i " Pokova " skaitinīki . Nūpītnu literaturtekstu maņ nav i , cikom kas , nabyus |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | vokors " ) , 1996 " Sodai " ( " Sadi " ) , 1998 </doc><doc> VIĻS DZIERVINĪKS Dzims 1959 . g. Rēsnis rajonā . Vuicejīs Rēsnis 1 . vydsškolā , pieč RTU . Nu 1981 . g. dzeivoj Ludzā . Puora godu ( nu 1990 . | g. | ) bejs par piļsātys izpyldkomitejis vierseibnīku . </doc><doc> " Vasali pokovnīki i " Pokova " skaitinīki . Nūpītnu literaturtekstu maņ nav i , cikom kas , nabyus , a ļauds bīži prosa — kū es dorūt . Rokstu |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | myusu dzejnīkim . Nūvoda kulturas vēsturei tūmār svareigōki tī roksti , kas , A. Vējāna rūsynōti un poša saraksteiti , pasarōda vysbīžōk " Karogā " , kura golvonais redaktors jys beja 1967 . — 1989 . | g. | Pyrmais sōkums ir Nērzas pogosta Vōrslovā , kur 1927 . g. pīdzyma Donots Kalnačs , ūtrais — avīzē " Latgolas Bolss " , kur Nērzōnīts sōce publicēt sovus dobas tālōjumus 1944 . g. </doc><doc> Anita Veide |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | svareigōki tī roksti , kas , A. Vējāna rūsynōti un poša saraksteiti , pasarōda vysbīžōk " Karogā " , kura golvonais redaktors jys beja 1967 . — 1989 . g. Pyrmais sōkums ir Nērzas pogosta Vōrslovā , kur 1927 . | g. | pīdzyma Donots Kalnačs , ūtrais — avīzē " Latgolas Bolss " , kur Nērzōnīts sōce publicēt sovus dobas tālōjumus 1944 . g. </doc><doc> Anita Veide , myusu debitante . Nūvēlēsim jai leidz nokušam godam īsavuiceit |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | beja 1967 . — 1989 . g. Pyrmais sōkums ir Nērzas pogosta Vōrslovā , kur 1927 . g. pīdzyma Donots Kalnačs , ūtrais — avīzē " Latgolas Bolss " , kur Nērzōnīts sōce publicēt sovus dobas tālōjumus 1944 . | g. | </doc><doc> Anita Veide , myusu debitante . Nūvēlēsim jai leidz nokušam godam īsavuiceit ( var ari — īsamūceit ) myusu literarū volūdu , vysmoz palosūt kaidu nu V. Lōča izdūtom grōmotom , koleidz izīs |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | ļautu atveseļōt myusu pīsōrņōtū un nūplycynōtū volūdu . Ari volūdnīkim šaida vōrdneica paleidzātu lobōk izprast vōrddarynōšonas principus un sintakses lykumeibas . </doc><doc> Fraņcs Murāns , dz . 1915 . | g. | 17 . okt . , tautsaimnīks , profesors , roksta stōstus un dzejūļus nu 1934 . g. Dzej . krōj . " Ilgu zeme " ( 1946 ) un poema " Nalga " ( 1953 ) , kurā attālōta myusu tautas tragedija 2 . pasauļa kara |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | vōrdneica paleidzātu lobōk izprast vōrddarynōšonas principus un sintakses lykumeibas . </doc><doc> Fraņcs Murāns , dz . 1915 . g. 17 . okt . , tautsaimnīks , profesors , roksta stōstus un dzejūļus nu 1934 . | g. | Dzej . krōj . " Ilgu zeme " ( 1946 ) un poema " Nalga " ( 1953 ) , kurā attālōta myusu tautas tragedija 2 . pasauļa kara godūs . </doc><doc> J. Karūdznīks Dzeivē pazeistams ari kai Eugens Ruškāns ( dz |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | krōj . " Ilgu zeme " ( 1946 ) un poema " Nalga " ( 1953 ) , kurā attālōta myusu tautas tragedija 2 . pasauļa kara godūs . </doc><doc> J. Karūdznīks Dzeivē pazeistams ari kai Eugens Ruškāns ( dz . 1921 . | g. | Zvērgzdines pog . ) . Publicējs 2 dzejūļu krōjumus : " Laiks i nalaiks " ( 1974 ) un " Latgaļu melodijas " ( 1977 ) . </doc><doc> Atbiļdi uz šū vaicōjumu meklej pūru un kūdras pētnīks Kazimers Vonogs ( |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | pog . ) . Publicējs 2 dzejūļu krōjumus : " Laiks i nalaiks " ( 1974 ) un " Latgaļu melodijas " ( 1977 ) . </doc><doc> Atbiļdi uz šū vaicōjumu meklej pūru un kūdras pētnīks Kazimers Vonogs ( dz . 1912 . | g. | Leiksnas pog . ) , izmontojūt sovus dzeives vārōjumus un statistikas datus , kuru patīseiba — pateikama vai napateikama — ir vīnmār nagrūzama . </doc><doc> Natalija Giluča , ir školōtōja un žurnalista |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | dzeives vārōjumus un statistikas datus , kuru patīseiba — pateikama vai napateikama — ir vīnmār nagrūzama . </doc><doc> Natalija Giluča , ir školōtōja un žurnalista Pītera Giluča mōsa . Jei dzymuse 1919 . | g. | , mōcejusēs germaņu filologiju , strōdōjuse par školōtōju , sovus stōstus un dzejūļus publicējuse " Latgolas Vōrdā " , " Jaunajā Vōrdā " , " Zīdūnī " un " Olūtā " . Pyrmō humoreska " Vējāna nadīnas " |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | germaņu filologiju , strōdōjuse par školōtōju , sovus stōstus un dzejūļus publicējuse " Latgolas Vōrdā " , " Jaunajā Vōrdā " , " Zīdūnī " un " Olūtā " . Pyrmō humoreska " Vējāna nadīnas " nūdrukōta 1939 . | g. | </doc><doc> Ontons Kūkōjs , naseņ jubilars ( dz . 1940 . g. ) pats pyrmais myusdīnōs publicējs dzejūļu krojumu dzymtajā volūdā , sūreiz vertej mōla meistaru veikumu . </doc><doc> Ontunejs Rīkstāns Ikdīnas |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | un dzejūļus publicējuse " Latgolas Vōrdā " , " Jaunajā Vōrdā " , " Zīdūnī " un " Olūtā " . Pyrmō humoreska " Vējāna nadīnas " nūdrukōta 1939 . g. </doc><doc> Ontons Kūkōjs , naseņ jubilars ( dz . 1940 . | g. | ) pats pyrmais myusdīnōs publicējs dzejūļu krojumu dzymtajā volūdā , sūreiz vertej mōla meistaru veikumu . </doc><doc> Ontunejs Rīkstāns Ikdīnas gaitōs jū pazeist kai Osvaldu Kravali ( dz . 1942 . g. ) |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | . g. ) pats pyrmais myusdīnōs publicējs dzejūļu krojumu dzymtajā volūdā , sūreiz vertej mōla meistaru veikumu . </doc><doc> Ontunejs Rīkstāns Ikdīnas gaitōs jū pazeist kai Osvaldu Kravali ( dz . 1942 . | g. | ) . Jys ir Daugavpiļs literatu apvīneibas vadeitōjs , kas interesējīs na tikai par folkloras gudreibom , bet ari par sovas dzymtōs puses bādom , tōpēc 1988 . goda īsōce kulturas bīdreibu organizēšonu |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | Pītera Miglinīka mōsas Anna un Marta deve myusu zemei Nikodemu Rancānu un Fraņci Kempu . Miglinīku dzymtu turpynoj tikai brōļa Andryva ( 1841 — 1912 ) pēcnōcēji . Helena Miglineica-Nīcmane ( dz . 1922 . | g. | , medicinas mōsa ) ir Andryva mozmeita . Jai vēļ ir trejs mōsas . </doc><doc> Stanislavs Škutāns M. I. C. Kod 1986 . g. junijā faksimilizdavumā nu jauna iznōce Dr . A. Broka tulkōtī Svātī Roksti un izdevējs |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | brōļa Andryva ( 1841 — 1912 ) pēcnōcēji . Helena Miglineica-Nīcmane ( dz . 1922 . g. , medicinas mōsa ) ir Andryva mozmeita . Jai vēļ ir trejs mōsas . </doc><doc> Stanislavs Škutāns M. I. C. Kod 1986 . | g. | junijā faksimilizdavumā nu jauna iznōce Dr . A. Broka tulkōtī Svātī Roksti un izdevējs A. Spōgis ar monsiņjora K. Ruča starpnīceibu vīnu eksemplaru gribēja aizsyuteit pavestam , monsiņjors grōmotu napījēme |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | katehisms " ( 1980 ) . Sovā kalendaram dūmōtajā rokstā tāvs Škutāns vēļreiz atsagrīž pi tō poša sōpeigō volūdas vaicōjuma tautīšu sadzeivē un religiskajā apryupē . </doc><doc> Veneranda Zepa Dzymuse 1926 . | g. | Vōrkovas pog . skūlōtōju giminē . Muzykas studijas , dzīdōtōjas dorbs Vaļsts akademiskajā kōrī . Pyrmō publikacija " Olūtā " 1944 . g. </doc><doc> Redakcijas pībiļde . Jōņa Cybuļska roksts " Napareizi |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | un religiskajā apryupē . </doc><doc> Veneranda Zepa Dzymuse 1926 . g. Vōrkovas pog . skūlōtōju giminē . Muzykas studijas , dzīdōtōjas dorbs Vaļsts akademiskajā kōrī . Pyrmō publikacija " Olūtā " 1944 . | g. | </doc><doc> Redakcijas pībiļde . Jōņa Cybuļska roksts " Napareizi apgolvōjumi " kūpā ar cytim materialim izdevnīceibā nūkliva 2007 . godā caur jō bejušū skūlneicu L. Maksimovu Viļakā . </doc><doc> Arvīds |
| Piemineklis un laiks | nūdzeivōtim godim byutu tīseigs sajimt pensiju . Taida šudiņ ir myusu vaļdeiba . Pādejais pīmārs - 17 % teritorijas uzdōvynōšona okupantim , kōrtejū reizi pōrkōpūt Latvijas vaļsts Satversmi . </doc><doc> 1992 . | g. | jūlijs . Krōjumā sakūpōtas ziņas par Latgolas atbreivōšonas pīminekļa vēsturi , kuras pīejamas trejsdasmytūs un četrudasmytūs godu periodikā , kai ari šūdiņdīnas presē īvītōtī roksti . Par trejsdasmytajim |
| Piemineklis un laiks | Latgolas preses izdavumi ir na vysai pīejami . Sprīžūt pēc nateišom līceibom , Latgolas atbreivōšonas pīminekļa celtnīceibas jautōjuma risinōšona sōkta jau divdasmytūs godu vydā . " Latgales Ziņas " 1929 . | g. | 26 . julijā roksta 1929 . g. 17 . novembrī Rēzeknes apriņķa valdes telpōs nūtyka bejušō Latgolas partizanu pulka karaveiru bīdreibas valdes apsprīde vaicōjumā par pīminekļa ceļšonu partizanim Bolvūs |
| Piemineklis un laiks | vysai pīejami . Sprīžūt pēc nateišom līceibom , Latgolas atbreivōšonas pīminekļa celtnīceibas jautōjuma risinōšona sōkta jau divdasmytūs godu vydā . " Latgales Ziņas " 1929 . g. 26 . julijā roksta 1929 . | g. | 17 . novembrī Rēzeknes apriņķa valdes telpōs nūtyka bejušō Latgolas partizanu pulka karaveiru bīdreibas valdes apsprīde vaicōjumā par pīminekļa ceļšonu partizanim Bolvūs . Sanōksmes gaitā rūnās arī šaida |
| Piemineklis un laiks | Rēzenkē — cytu pīminekli — Latgolas atbreivōšonas pīminekli ... " . Vīnlaiceigi nūteik ari streidi par pīminekļa celtnīceibas vītu . " Sakarā ar Daugavpiļs piļsātas atbreivōšonas desmit godu atceri 1930 . | g. | 3 . janvārī Daugavpilī nūlamts ceļt Breiveibas pīminekļi . Nūdybynōta pīminekļa ceļšonas komiteja ar Zemgales divizijas komandiri generali Dankeri prīkšgolā " , roksta " Latgolas Vōrds " 1929 . g. 4 |
| Piemineklis un laiks | 1930 . g. 3 . janvārī Daugavpilī nūlamts ceļt Breiveibas pīminekļi . Nūdybynōta pīminekļa ceļšonas komiteja ar Zemgales divizijas komandiri generali Dankeri prīkšgolā " , roksta " Latgolas Vōrds " 1929 . | g. | 4 . decembrī . Gola rezultātā teik panōkta vīnōšonōs " ... pīmineklis ir jōceļ Rēzeknē , jo Rēzekne ir Latgolas sirds . " Četrudasmytū godu periodikā bez konkrētō , krōjumā īvītōtō materiala par pīminekļa |
| Acta Latgalica 8 | trešū tautys atmūdu . Nūtyka daudzi pasōkumi Latgolys školōs , cīmūs , tematiskys konferencis ( pīmāram , jau 1987 . goda 29 . martā Drycānūs B. Brežgo 100 . dzimšonys dīnai veļteitō konference , 1989 . | g. | 11 . — 12 . februarī Daugavpilī Latgalīšu kulturys bīdreibu savīneibys zynōtniskō konference par volūdys vaicōjumim , 1990 . g. 10 . — 11 . aprelī Rēzeknē zynōtniskō konference " Latgales vēstures un |
| Acta Latgalica 8 | martā Drycānūs B. Brežgo 100 . dzimšonys dīnai veļteitō konference , 1989 . g. 11 . — 12 . februarī Daugavpilī Latgalīšu kulturys bīdreibu savīneibys zynōtniskō konference par volūdys vaicōjumim , 1990 . | g. | 10 . — 11 . aprelī Rēzeknē zynōtniskō konference " Latgales vēstures un etnogrāfijas jautājumi " ) . 1989 . g. martā atsōce izīt " Katōļu Dzeive " , 1990 . g. janvarī pasarōdeja informativais biletens |
| Acta Latgalica 8 | Latgalīšu kulturys bīdreibu savīneibys zynōtniskō konference par volūdys vaicōjumim , 1990 . g. 10 . — 11 . aprelī Rēzeknē zynōtniskō konference " Latgales vēstures un etnogrāfijas jautājumi " ) . 1989 . | g. | martā atsōce izīt " Katōļu Dzeive " , 1990 . g. janvarī pasarōdeja informativais biletens , vālōk avīze , " Mōras Zeme " , pasarōdeja naregularais Daugavpiļs latvīšu bīdreibys biletens " Daugavas Vēstnesis |
| Acta Latgalica 8 | konference par volūdys vaicōjumim , 1990 . g. 10 . — 11 . aprelī Rēzeknē zynōtniskō konference " Latgales vēstures un etnogrāfijas jautājumi " ) . 1989 . g. martā atsōce izīt " Katōļu Dzeive " , 1990 . | g. | janvarī pasarōdeja informativais biletens , vālōk avīze , " Mōras Zeme " , pasarōdeja naregularais Daugavpiļs latvīšu bīdreibys biletens " Daugavas Vēstnesis " . Latgalīši organizējōs bīdreibōs Reigā |
| Acta Latgalica 8 | lelōka rūseiba ap " Latgolas Mōras " atjaunōšonu . Tys pēc tō tāvu zemē īsagrīze svešumā dzeivojūšī tautīši , daleidamīs prīcā par skaidri jyutamū breiveibys elpu un ryupēs par Latgolys nōkūtni . 1991 . | g. | martā Daugavpilī sasalaseja daudzu Latgolys piļsātu — Bolvu , Preiļu , Ludzys , Krōslovys Daugavpiļs , ari Reigys pōrstōvi , tūmār pi eisti konstruktiva rysynōjuma pētnīceibys instituta organizēšonā |
| Acta Latgalica 8 | darbeibys vērzīni īprīkš pōrdumōti un sagatavōti apsprīsšonai . Traucēja ari naziņa par ōrzemēs pastōvūšō Latgaļu Pētnīceibas Instituta tōlōkū darbeibu un attīksmi pret instituta veidōšonūs Latgolā . 1991 . | g. | augustā Aglyunā nūtyka sapuļce ar ōrzemu vīsu pīsadaleišonu par Latgolys tyvōkōs nōkūtnis aktualim vaicōjumim ( ari Latgolys pagōtnis pētnīceibu , pasauļa latgalīšu saīšonu nōkušō goda vosorā ) . 1991 |
| Acta Latgalica 8 | augustā Aglyunā nūtyka sapuļce ar ōrzemu vīsu pīsadaleišonu par Latgolys tyvōkōs nōkūtnis aktualim vaicōjumim ( ari Latgolys pagōtnis pētnīceibu , pasauļa latgalīšu saīšonu nōkušō goda vosorā ) . 1991 . | g. | septembra sōkumā Daugavpiļs Pedagogiskō instituta Vēsturis katedrā tyka pulcynōti tī instituta mōceibu spāki , kuru zynōtniskōs interesis saisteitys ar Latgolu , — vēsturnīki , biologi , ekonomisti , |
| Acta Latgalica 8 | kolegom — LPI aktivōkajim darbinīkim : A. Spōgi Vōcijā , F. Teirumnīku un L. Latkovsku Amerikā . Par golvonū bolstu izvērzeitūs vaicōjumu rysynōšonā vajadzēja byut pavasarī izveidōtajai Padūmei . 1991 . | g. | 23 . septembrī Daugavpiļs Pedagogiskajā institutā nu jauna puļcējōs koordinacijys Padūmis lūcekli , lyugtī vīsi un cyti interesenti nu Bolvu , Ludzys , Rēzeknis , Daugavpiļs . Itū dīnu tod ari skaitom |
| Acta Latgalica 8 | saimis ASV , F. Teirumnīka un L. Latkovska nu ASV A. Spōg ' a nu Vōcijys , vālōk — nu A. Rubuļa ( ASV ) , J. Bukšs ( Zvīdrija ) , A. Zalāna , J. Dimanta , A. Milleris ( vysi ASV ) , ari nu cytu . 1991 . | g. | 7 . decembra LPI I konferencē , kura nūtyka Daugavpiļs Pedagogiskajā institutā , pīsadaleja 60 pētnīku : 37 zynōtniskī darbinīki , daudzi školōtōji , muzeju un lauksaimnīceibys darbinīki , geografi , |
| Acta Latgalica 8 | AP deputats O. Seiksts . Tyka nūsprīsts , ka LPI kotru godu reikōs zynōtniskys konferencis ar nūsaukumu " Latgolys pagōtne , tagadne un nōkūtne " . Ņyu pyrmō taida konference jau ir nūtykuse — 1992 . | g. | 29 . maijā Daugavpilī . Tōs materiali , taipat kai daudzi cyti pētejumi par Latgolu , pasarōdeis " Acta Latgalica " sējumūs . 1992 . g. julijā myusus apcīmōja F. Teirumnīka kungs nu ASV — LPI ilggadeigs |
| Acta Latgalica 8 | nōkūtne " . Ņyu pyrmō taida konference jau ir nūtykuse — 1992 . g. 29 . maijā Daugavpilī . Tōs materiali , taipat kai daudzi cyti pētejumi par Latgolu , pasarōdeis " Acta Latgalica " sējumūs . 1992 . | g. | julijā myusus apcīmōja F. Teirumnīka kungs nu ASV — LPI ilggadeigs darbinīks un kasīrs . Jys LPI Vaļdis vōrdā izsaceja vyssirsneigōkūs nūvēlējumus un apsveikumu sakarā ar LPI nūsadybynōšonu Daugavpilī |
| Graidi | tik tī napavierta ! Pyrmuo atsaroda myusu laiku ļaužu " kulturys kuorta " — ceglu skombys , elektrejis vodi , stykli ... nui , i vēļ apdadzynuotu pūdu sučis . Aptykom i 19 . g.s. līcynuojumu — 1819 . | g. | monetu ar ereļa obruozeņu viersā . A dziļuok ... Tī beja neolits — vāleimī akmiņa laiki . Itī atradīni , zynoms , myusus davylka vysa vairs . Tī beja neolita keramikys gobolu , kaulu , kroma skombu ( |
| Katōļu Dzeive | republikys – 25 tyukstūši . Taitod , Latgolas Mora atdzims nu jauna . </doc><doc> STREIČS VOI GOLŪDEŅA ? Latgalīšu kulturas bīdreibu savīneibas zynōtniskajā konferencē par volūdas jautōjumim , kas nūtyka 1989 . | g. | 11 . un 12 . februarī Daugovpilī , sirdī īkryta seņ lūlōta dūma , ka atjaunojūt vītvōrdus Latgolā , navajag ceņstīs īvīst taidus vōrdus , kuri ir sastūpami vysā Latvijā , kai , pīmāram , Dzintars , Laimdūta |
| Katōļu Dzeive | naktsmōjas un vyssirsneigōk uzjimšu , bet jys atbiļdēja , ka laikam jau naiznōks aizbraukt . Sirsneigi atsasveicynōjom un obi – latvīts un krīvs saprotom , cik dzili cylvākus vīnoj ticeiba Dīvam . ( 1982 . | g. | Kuibiševas apgobolā ) . </doc><doc> Katōļu Bazneicas lūma Latgolas atteisteibā MONSINJORS HENRIKS TRŪPS Goreigō Seminara profesors Sakarā ar Franča Trasuna 125 . dzimšonas dīnas atceri es grybātu pīsaskart |
| Katōļu Dzeive | smūkūšū tautas sakaru volūda pretstotā pret pravoslaviskū krīvu volūdu . Voi tod tys , ka šudiņ pīm . , Indijā lītoj angļu volūdu nūzeimej , ka indīši byutu « pōranglikōti » . Kod Francis Trasuns 1917 . | g. | sōce organizeit Latgolu uz apsavīnōšonu ar pōrejim latvīšim , Latgolā bazneickungu latvīšu vēļ beja pavysam moz . Un otkon bazneickungi – lītuvīši beja tī , kas Francim Trasunam deve vysulelōkū atbolstu |
| Katōļu Dzeive | 13,7 , Bolvu – 12,7 , Preiļu – 11,7 , Daugavpiļs rajonā par 6,8 tyukstūšom cylvāku . Mynātajūs sešūs rajonūs kūpā lauku īdzeivōtōju skaits sasamozynōjis par 75,9 tyukstūšom . ( " Lauku Avīze " , 1992 . | g. | 24 . julijs ) . Mes pat nazynom , cik lela ir latgaliski runojūšō latvīšu tautas daļa . Demografs Pēteris Zvidriņš par latgalīšim roksta : " Trīsdesmitajos gados Latvijā dzīvoja apmēram 400 tūkst . latgaliešu |
| Katōļu Dzeive | konspektus par atseviškom temom ( pīmāram , " Senejōs latgaļu vaļstis " , " Drukas aizlīgums Latgolā " , " Latgali trymdā " u.c. ) . Jo latgalīšim ir jōzyna sova vēsture , ari taidas aizkulises kai ar 1920 . | g. | leigumu aiz rūbežom atstōtī Drisas apriņka latgalīši , Latgolas kulturautonomija leidz 1934 . g. un tōs zaudējums K. Ulmaņa varas godūs . Jau pyrms divejim godim Latgolas kulturas centra darbeibas pamatvērzīņūs |
| Katōļu Dzeive | " Latgali trymdā " u.c. ) . Jo latgalīšim ir jōzyna sova vēsture , ari taidas aizkulises kai ar 1920 . g. leigumu aiz rūbežom atstōtī Drisas apriņka latgalīši , Latgolas kulturautonomija leidz 1934 . | g. | un tōs zaudējums K. Ulmaņa varas godūs . Jau pyrms divejim godim Latgolas kulturas centra darbeibas pamatvērzīņūs nūdaļā " Izgleiteiba " ir īraksteits punkts – Sadarbeibā ar Izgleiteibas ministriju nūdrūšynōt |
| Katōļu Dzeive | runōt latgaliski . " Šaids departaments tod ari varātu apstyprynōt programas un standartus latgaliskajūs mōceibu prīkšmatūs . Ceļš uz sova nūvoda izgleiteibas departamentu – tys sasasauce ari ar 1917 . | g. | Rēzeknes kongresa rezoluciju ( lāmumu 2 . pantā tyka nūsaceita pošnūteikšonōs ari izgleiteibas vaicōjumā ) . Kas gon cyts , jo na mes poši , viļks latgalīšus ōrā nu šō mozvērteibas pūra ? Pi latgaliskōs |
| Katōļu Dzeive | pasaulē . Školai jōsorgoj latgaliskais gors , volūda , dzeives uztvere , dūmōšonas veids . IMANTS SLIŠĀNS Baltinavas skūlōtōjs * Imants Slišāns – konkursa " Zeltene un Latgalīts " uzvarātōjs Krōslovā 1990 . | g. | – Red . </doc><doc> PSALMU DZĪDŌŠONA BĒRĒS Rakstureiga Latgolas apbērēšonas ceremoniju īpatneiba ir psalmu dzīdōšona . Tei ir seneja latgalīšu ticeigōs tautas īraša . Dzīdōt ekzekvijas – psalmus par myrušajim |
| Katōļu Dzeive | pīminējuse Dvēseļu dīnōs . Jau 18 . gs . ir bejuši 5 goreigūs dzīšmu izdavumi : 1730 . , 1733 . , 1765 . , 1786 . un 1798 . godā . Piļneigō lyugšonu un dzīšmu grōmota tyka izdūta ari nōkušā godu symtā : 1801 . | g. | , 1833 . g. un 1857 . g. Šōs lyugšonu grōmotas piļdeja sovu uzdavumu gon bazneicā , gon sātā . Tamōs beja psalmi vesperu dīvkolpōjumim svātdīnēs un psalmi ekzekviju dzīdōšonai par myrušajim bēru gadejumūs |
| Katōļu Dzeive | dīnōs . Jau 18 . gs . ir bejuši 5 goreigūs dzīšmu izdavumi : 1730 . , 1733 . , 1765 . , 1786 . un 1798 . godā . Piļneigō lyugšonu un dzīšmu grōmota tyka izdūta ari nōkušā godu symtā : 1801 . g. , 1833 . | g. | un 1857 . g. Šōs lyugšonu grōmotas piļdeja sovu uzdavumu gon bazneicā , gon sātā . Tamōs beja psalmi vesperu dīvkolpōjumim svātdīnēs un psalmi ekzekviju dzīdōšonai par myrušajim bēru gadejumūs . Drukas |
| Katōļu Dzeive | . gs . ir bejuši 5 goreigūs dzīšmu izdavumi : 1730 . , 1733 . , 1765 . , 1786 . un 1798 . godā . Piļneigō lyugšonu un dzīšmu grōmota tyka izdūta ari nōkušā godu symtā : 1801 . g. , 1833 . g. un 1857 . | g. | Šōs lyugšonu grōmotas piļdeja sovu uzdavumu gon bazneicā , gon sātā . Tamōs beja psalmi vesperu dīvkolpōjumim svātdīnēs un psalmi ekzekviju dzīdōšonai par myrušajim bēru gadejumūs . Drukas aizlīguma |
| Katōļu Dzeive | kulaku " nūdūkli . Lai cik smogi tys nabeja , prāvesti moksōja šū nūdūkli un ekzekvijas dzīdōja pa vacam . Tauta nu šō sova pīnōkuma myrušūs prīkšā naatsakōpe un pīpraseja tū sovim prīsterim . Tikai 1986 . | g. | kardinals J. Vaivods dabōja atļōvi nūdrukōt lyugšonu grōmotu " Teicit Kungu " . Ar šū grōmotu rūkōs ticeigō tauta tagad īt sovōs bazneicōs gūdynōt Dīvu . Grybu atgōdynōt sv . Dominika vōrdus : " Kotru |
| Katōļu Dzeive | bazneicas . Kod 1940 . godā Latviju pīvīnōja Padūmu Savīneibai , Tōma tāvs beja spīsts īsastōt dorbā par strōdnīku Iļgucīma Manufakturas fabrikā . Kara beigōs jys dorbōjōs Viļakas klūsterī , bet 1945 . | g. | 13 . decembrī Tōma tāvu arestēja , īskaiteja Vatikana spīgūs un aizsyuteja uz mūkom Stobu īlā Reigā . Speidzynōšonas sakas tāvs Tōms juta vysu atlykušū myužu . Pēc nūtīsōšonas jū ar Augstōkōs tīsas lāmumu |
| Katōļu Dzeive | Bet par deju kolektiva vadeitōju tyka pīaicynōts kaids ( laikan franču izceļsmes ) pīterpilīts – Levandjē , kuru vālōk nūmaineja latvīts Jezups Bondarevskis . Oficiala bīdreibas atklōšona nūtyka 1903 . | g. | 31 . martā ar Rūdolfa Blaumaņa lugas " Zagļi " izrōdi , kurai sekōja kōra koncerts . Pavysam tyka nūdzīdōtas 6 latvīšu dzīsmes , " Dīvs svētej Latviju " īskaitūt . Par šō vokora nūrisi Fr . Kemps vālōk |
| Katōļu Dzeive | nikaidas intereses . Bet kai var byut interese par tū , kū napazeist ? " Dzintars " nadzeivoj ari vacōkōs , tys ir , Ulmaņa laika paaudzes atmiņā , jo šei organizacija ir dybynōta Vōcijā , Getingemā , 1947 . | g. | , un tikai daži godi ir pagōjuši , kai " Dzintars " ir atgōjis uz Latviju . Pajemu rūkōs un uzškiru A. Spoģa redigeitū , ōrzemēs 1972 . godā izdūtū " Dzintara " 25 godu jubilejai veļteitū izdavumu " |
| Katōļu Dzeive | . Uzaglobōjis ir ūtrais vactāva dorbs – sv . Jōņa Kristeitōja statuja ( 1 metru augsta ) , veidōta arhitektoniskā skapī ar kolonom un jumta savadumu . Dorbs atsaroda Dekterūs , myusu sātā leidz 1940 . | g. | Trešais J. Kopča dorbs ir Kristus figura – mūka Desetnīku kopu krystā . Nautrānu pogostā ir sasaglobōjuši cīmu krysti , kas ir vairōku tēļnīku – kūkgrīzēju dorbi , Miglinīku cīmā pi Pītera Miglinīka |
| Katōļu Dzeive | redzēju jauneibas godūs , braukōdams un staigōdams grōmotu izdūšonas lītā uz Piļcini pi Vladislava Lōča . Dekteru krystu nūjauce 1973 . goda augustā . Nūjaukšonas īmesli – tei poša bezdīveiba . 1973 . | g. | augusta mēnesī es beju komandejumā nu Zynōtņu akademijas kai folkoras vōcējs . Vīnā reitā , pabraucūt garum krystam , redzēju , ka krysts vēļ stōvēja . Pacēļu capuri , atdevu gūdu . Bet pēcpusdīnā brauču |
| Katōļu Dzeive | zvona " Ontōna " skanēja " Kunga engeļs " . Ari nu " Boltūs tāvu dēļ Latgolas caltō Aglyunas pogolma " cīma krysta skanēja dzīsmes un lyugšonas Dīvmōtes gūdam . Taidi krysti beja vysā Latgolā . Ari 1923 . | g. | Aizputes apriņkī Lēnu draudzē Jaunmuižā ( pi Skrundas , pulkveža O. Kalpaka školas tyvumā ) , Latgolas bezzemnīki , kas te dabōja saimnīceibas , uzcēle sovu mōju tyvumā krystu . Pi manis beja itō krysta |
| Katōļu Dzeive | krystu atremontēja , pībyuvejūt jaunu pamatni un nu jauna krystu uzstōdeja Dekteru cīma dīnvydu pusē pi ceļu satakas . Te vactāva Jōņa veidōtais un tāva Pītera pōrbyuvātais krysts stōvēja leidz 1973 . | g. | augusta mēnešam . Bērneibas godūs 1923 . g. es mōcejūs Lyuzinīku četrklaseigajā pamatskūlā . Pōrnōkūt nu školas , mōte mani uzrunōja : " Voi tu šūvokor nabyutu ar mīru pi krysta nūskaiteit litaniju Jaunovas |
| Katōļu Dzeive | pamatni un nu jauna krystu uzstōdeja Dekteru cīma dīnvydu pusē pi ceļu satakas . Te vactāva Jōņa veidōtais un tāva Pītera pōrbyuvātais krysts stōvēja leidz 1973 . g. augusta mēnešam . Bērneibas godūs 1923 . | g. | es mōcejūs Lyuzinīku četrklaseigajā pamatskūlā . Pōrnōkūt nu školas , mōte mani uzrunōja : " Voi tu šūvokor nabyutu ar mīru pi krysta nūskaiteit litaniju Jaunovas Marijas gūdam ? " Mōtes prīkšlykums |
| Katōļu Dzeive | dzīsme , Ari atdusā aizejūt ... Pacelit Latgolas krystus , Izsokūt Dīvam gūdu – Lai tauta var atdzimt Un eistū breiveibu sajust ! *** Loba nakts , o Jezu , Rūkōs Tovōs aizmigt Grib Tova radeiba ... 1993 . | g. | 25 . julī – Dekterūs </doc><doc> Latvīšu katōļu stōvūklis cariskōs Krīvijas pakļauteibā Kanonīks , valōk veiskups , Jezups Rancāns 1919 . godā sovā Svātajam krāslam īsnāgtajā memorandā par Latvijas katōļu |
| Katōļu Dzeive | atvastim zemkūpim . Tai šymā rajonā ir radīs lels krīvu tauteibas īdzeivōtōju skaits . Vysur katōļticeigajim cylvākim Latgolā ir stōjīs pretim pareizticeibas gors . Fr . Trasuns stōsta , ka , jam nu 1891 . | g. | leidz 1892 . g. , strōdojūt par kapelanu Daugavpiļs meiteņu gimnazijā un realskūlā , katōļu bārni cara svātku dīnōs tykuši nu skūlom pīspīdu kōrtā syuteiti uz pareizticeigūs dīvkolpōjumim . Kod Fr . |
| Katōļu Dzeive | Tai šymā rajonā ir radīs lels krīvu tauteibas īdzeivōtōju skaits . Vysur katōļticeigajim cylvākim Latgolā ir stōjīs pretim pareizticeibas gors . Fr . Trasuns stōsta , ka , jam nu 1891 . g. leidz 1892 . | g. | , strōdojūt par kapelanu Daugavpiļs meiteņu gimnazijā un realskūlā , katōļu bārni cara svātku dīnōs tykuši nu skūlom pīspīdu kōrtā syuteiti uz pareizticeigūs dīvkolpōjumim . Kod Fr . Trasuns pret tū |
| Katōļu Dzeive | jutīs spīsts katōļticeigajai tautai un Bazneicai dūt lelōku breiveibu , bet ari šai breiveibai vīnmār ir palykušas nabreiveibas pazeimes . Fr . Trasuna vadeitō laikroksta " Auseklis " pyrmajā – 1906 . | g. | 17 . marta numurā ir skaidri pasaceits – " Nu breiveibom , kuru mes , katōli , tai korsti gaidejom , gondreiž nikō nadabōjom . " Kai laikroksts informej , ir ticis atcalts tikai ogrōkais pasu lykums |
| Katōļu Dzeive | Ka myusu Keizaru ar vysu jō Ciļti un kristeigū tautu sovā žēlesteibā sorgōt grybātu – lyudzam Tevi , o Kungs Dīvs . " Tai tūreiz ir bejis . Bz . V. Cērciņš – Bazneicas siminīks , Katōļu Dzeive , 1929 . | g. | , Nr . Dzimtine , Katōļu Dzeive , 1936 . g. , Nr . 2 . --------------- ------------------------------------------------------------ --------------- ------------------------------------------------------------ |
| Katōļu Dzeive | kristeigū tautu sovā žēlesteibā sorgōt grybātu – lyudzam Tevi , o Kungs Dīvs . " Tai tūreiz ir bejis . Bz . V. Cērciņš – Bazneicas siminīks , Katōļu Dzeive , 1929 . g. , Nr . Dzimtine , Katōļu Dzeive , 1936 . | g. | , Nr . 2 . --------------- ------------------------------------------------------------ --------------- ------------------------------------------------------------ </doc><doc> 20 GODU PĪMIŅAS DĪNA Šō |
| Katōļu Dzeive | Kokari , Špūli , Slicini . Laimejās atrast vairuokus Marejis īsaceitus latgalīšus . Prosuos izstuosteit par 77 godus vacū Veru Gerasimovu ( dz . Apaču , 1932 ) , kurei Mihailovkā dzeivovuse da 1955 . | g. | Pazynuse i obejus Kempus . Kod piec garys blūdeišonys atrūnam Putevoj 77 , i pruotā navarēja īīt , ka saimineica ir nu izvastūs . Runojam latgaliski , napajaunuo sīvīte atsasauc krīviski , ir taida kai |
| Katōļu Dzeive | runojūt tik ar Dīvu – rožoncu , lyugšonys , vysys dzīsmis Jam i pa sovam ... Klausomēs Verā , i otkon lela šaļts juodzeivoj žāluma viļnī . Bejušuo latvīšu strieļnīka Eduarda Apača saime izvasta 1949 . | g. | nu Viļānu Solyskungu ( km 8 nu Viļānu ) . Muote jim bejuse jau myruse , taipat vacuokī bruoli Pīters ar Ontonu . Tāvam bejuse ūtrei sīva – Broņa , jei ar sovim dālim vāluok nūbraukuse atpakaļ iz Latveju |
| Katōļu Dzeive | vuortu , jam kai bez rūku i tam leidzeigi – tai nazkod saceja leluokuo latgalīšu daļa ... Saistūšu īrokstu Līpuojis gruomotuos natryukst . B-kgam Antonijam Urbšam – ar laiku Līpuojis veiskupam – 1908 . | g. | vuorda dīnā duovynuots bibliografisks ratums – 1752 . g. Viļņā izdūtuos " Kazania .. " ( " Muoceibys deļ svādiņu iz vysa gods " , tulkuotys nu fraņču volūdys iz pūļu ) , Leivōna b-kgam – " Dzintarzeme |
| Katōļu Dzeive | saceja leluokuo latgalīšu daļa ... Saistūšu īrokstu Līpuojis gruomotuos natryukst . B-kgam Antonijam Urbšam – ar laiku Līpuojis veiskupam – 1908 . g. vuorda dīnā duovynuots bibliografisks ratums – 1752 . | g. | Viļņā izdūtuos " Kazania .. " ( " Muoceibys deļ svādiņu iz vysa gods " , tulkuotys nu fraņču volūdys iz pūļu ) , Leivōna b-kgam – " Dzintarzeme Latvija " nu draudzis kora . Otkon svareiga līceiba – 20 |
| Katōļu Dzeive | sōkam dzīdōt , Imanta bolss skaņ vysskaļōk , jo dzīsmei ir svareiga lūma jō dzeivē . Attālūs : Interešu puļceņa " Latgola – zeme , tauta , volūda " tikšonuos ar Annu Rancāni Baļtinovys v-školā 2010 . | g. | decembrī . Kupluo baļtinavīšu delegaceja " Boņuka " padūšonys pasuokumā 2011 . g. Baļtinovys amatīrteatra " Palādas " puorstuovi kūpā ar Anitu Ločmeli-Danskovīti i Nacionaluo teatra režisoru Valdi Lūriņu |
| Katōļu Dzeive | dzeivē . Attālūs : Interešu puļceņa " Latgola – zeme , tauta , volūda " tikšonuos ar Annu Rancāni Baļtinovys v-školā 2010 . g. decembrī . Kupluo baļtinavīšu delegaceja " Boņuka " padūšonys pasuokumā 2011 . | g. | Baļtinovys amatīrteatra " Palādas " puorstuovi kūpā ar Anitu Ločmeli-Danskovīti i Nacionaluo teatra režisoru Valdi Lūriņu . Nacionalajā teatrī pyrmū reizi ir īstudāta luga latgaliski . Izruode " Latgola |
| Katōļu Dzeive | bazneicā , par apleicīni zynūt daudz . Kod Augusts atīt myusu praseitu iz Sv . Misis Germanišku kapleicā , kusteigū veiru īraugom sovom acim . Kod dazynojam juo godus ( dreiži byus ostoņdesmit , dzims 1934 . | g. | ) , cīns aug ar augtini . Nu 2001 . g. Skaistkaļnis bazneicu apkolpoj paulinīšu tāvi . Golvonais ir tāvs Juoņs , sv . Puovula I Vīntuļnīka ordena mūks . Agruok bejs tai – kai tik bazneicai nūzeimuots |
| Katōļu Dzeive | Augusts atīt myusu praseitu iz Sv . Misis Germanišku kapleicā , kusteigū veiru īraugom sovom acim . Kod dazynojam juo godus ( dreiži byus ostoņdesmit , dzims 1934 . g. ) , cīns aug ar augtini . Nu 2001 . | g. | Skaistkaļnis bazneicu apkolpoj paulinīšu tāvi . Golvonais ir tāvs Juoņs , sv . Puovula I Vīntuļnīka ordena mūks . Agruok bejs tai – kai tik bazneicai nūzeimuots jauns bazneickungs , jū vysi syutejuši |
| Katōļu Dzeive | volūdnīki sagataveis vuordineicys , gramatiku , vysu vajadzeigū volūdys vuiceišonai školā . Myusu volūda ir izdzeivuojuse , ni ar kaidim lykumim naaizsorguota . Par kū tai nuokūtnē nadzeivuot ?! " 1997 . | g. | 17 . februarī Attālā : Valentina Celeitāne ( myužeibā aizgōjuse 2009 . g. 27 . julī ) M. Latkovskys foto . </doc><doc> Otkon vosoruosim ! Tautu vīnoj volūda . Latvīšu tautu vīnoj latvīšu volūda ar divim |
| Katōļu Dzeive | vuiceišonai školā . Myusu volūda ir izdzeivuojuse , ni ar kaidim lykumim naaizsorguota . Par kū tai nuokūtnē nadzeivuot ?! " 1997 . g. 17 . februarī Attālā : Valentina Celeitāne ( myužeibā aizgōjuse 2009 . | g. | 27 . julī ) M. Latkovskys foto . </doc><doc> Otkon vosoruosim ! Tautu vīnoj volūda . Latvīšu tautu vīnoj latvīšu volūda ar divim tuos paveidim : latvīšu literarū volūdu i latgalīšu rokstu volūdu . Tys |
| Katōļu Dzeive | ekspediceju laikā ar latgalīšu atlašu Valentinys Umetbajevys i Galinys Bahtyrevys paleigu atrosta Krasnojarskys nūvoda Novosjolovys rajona Cesī dzeivojūšuo Valentina Hruščova ( dz . Celeitāne , 1926 . | g. | ) – V. Luoča izdevnīceibys latgalīšu gruomotu ilustratora Jezupa Deļvera muoseicys meita . Obejis pyrmuos brauc iz 3 . pasauļa latgalīšu saītu Rēzeknē , a Deļveru dzymtys Valentina niu jau myužeibā ... |
| Katōļu Dzeive | ka kuojis pieški palīk sluobys i koklā komuļs . Nu aizkustynuojuma , nu puorsteiguma , nu izdzierstuo naparasteibys . Myusu meilī , meilī tautīši , koč mes jūs jau gondreiž aizmiersuši asam ... 2006 . | g. | 14 . julī dūdamēs iz Jenisejis lobū krostu . Itei upe , kū sibirīši sauc veirīšu dzimtē i par varonū vaļdinīku Jeniseju , nu kuo upis vuords , pat atteiceigys teikys saceriejuši , piec Divnogorskys HESa |
| Katōļu Dzeive | Antoninu ( 1941 ) , dabuodami svareigu informaceju par Hlamjonku , Džezlyku i cytom vītom . Sasateikam ar sirsneigū Annu Kolesovu ( dz . Ondzuli , 1935 ) , kuruos tāvs ar muoti iz Sibiri atvasti 1913 . | g. | kai 6 godu bārni . Apsamatuši Berjozovkā , a vāluok , kod tāvs ar muoti jau bejuši vīna saime , taisejušīs atpakaļ iz Latveju , tik nazkas nav izguojs . Anna da 17 godu vacumam runovuse latgaliski , |
| Katōļu Dzeive | dokumentus , pasabreinuodami par nazkodejūs pisaru pavierseibu – Galinys vacaistāvs Aleksejs Osipovičs Iliško ( tok jau Alezs Jezupa dāls ) aizraksteits kai Dvinskys apriņka Komvaļskajā pogostā 1870 . | g. | dzims " lotgalecs " . Piec taidu ziņu nazy voi Anna Kolesova , saukta par cjoci Ani , ar Galinu kod atrostu dzymtys pādus Izvolta pogostā , kai patīseibā atšifrejams īroksts . Precizejam vysu , kū varim |
| Katōļu Dzeive | Galinys muote – krīvīte Jelizaveta ( dz . 1921 ) , ar sirsneibu pīmiņ veiramuoti Aļbinu . Cīmā pi " tautys īnaidnīka " meitys ... Muokslinīka Jezupa Deļvera muoseicys Agatys meitu Valentinu ( dz . 1926 . | g. | , pa veiram Hruščovu , pa tāvam Celeitāni , pa muotei Deļveri ) atrūnam duorzeņā . Koč kuojis vairs naklausa – juostaigoj ar skruči , i mugora bīžys atsastīpšonys prosa , veceite rūsuos pa uorīni – baile |
| Katōļu Dzeive | ir itei Sibira babeņa , koč , klausūtīs juos stuosteitajā , osorys apbierst na reizi . Valentinys tāvs Jezups Celeitāns , kai symtim latvīšu i latgalīšu , pajimts 1937 . goda novembrī , nūsauts 1938 . | g. | februarī , 1961 . g. pīzeits par navaineigu . Paglobuošonys vīta nav zynoma . Valentinys jaunuokais bruoļs Juoņs tāva tai i nav redziejs ... Tāvs bejs analfabets , stuoviejs tuoli nu politikys , a protokolā |
| Katōļu Dzeive | , koč , klausūtīs juos stuosteitajā , osorys apbierst na reizi . Valentinys tāvs Jezups Celeitāns , kai symtim latvīšu i latgalīšu , pajimts 1937 . goda novembrī , nūsauts 1938 . g. februarī , 1961 . | g. | pīzeits par navaineigu . Paglobuošonys vīta nav zynoma . Valentinys jaunuokais bruoļs Juoņs tāva tai i nav redziejs ... Tāvs bejs analfabets , stuoviejs tuoli nu politikys , a protokolā bejs aizraksteits |
| Katōļu Dzeive | kristeitīs , – nu lobuos pusis iz kreisū katuoli suocūt , a tī prosa nu Valentinys , kab jei jim vysu " Tāvs myusu " pīraksteitu krīvu burtim , jī izavuiceišūt ... ( Kod pi Valentinys cīmojam ūtrureiz – 2008 . | g. | , jei soka , ka myus pats Dīvs atsyutejs , i paprosa " Sveicynuotu " taidā pat veidā pīraksteit . ) Geņgereiši ... Valentinai sātā lels fotoarhivs , daļa karteņu vēļ nu pyrmskara laiku . Nu vāluoka laika |
| Katōļu Dzeive | viersrokstu " Bārenis " . Bet rakstnīka īcarātais " Saucējs " maņ lykōs eistyn pīmārōts viestejumam par jū pošu . Literaturzynōtneica Ilona Salceviča Rēzeknis nūvoda Kantinīku kopsātā pi tikkū ( 2012 . | g. | 21 . julī ) atklōtō pīminekļa " Cylvāka bārna " autoram Jōņam Klīdzējam . M. Latkovskys foto </doc><doc> Paļdis i paļdis ! Tai gribīs saceit otkon i otkon , pīmynūt myusu breineigū cīmuošonu tāvutāvu zemē |
| lakuga.lv | daleibnīki – piminis veļtis . Olimpiadis aizdavumu temys : 1 ) Latgalīšu rokstu volūda ( rokstu volūdys prasmis ) 2 ) Mikelim Bukšam – 100 3 ) Vladislavam Luočam – 100 4 ) Laikroksts " Jaunais Vōrds " ( 1932 . | g. | ) 5 ) Latgolys kulturys tests ( myusdīnu latgaliskuos aktivitatis , nūtykumi , jubilejis ) Vaira dazynuošonai viertīs nūlykuma ! Dasaceišona : gon olimpiadei komandys , gon daleibnīkus skotuvis runys |
| latgale.lv/lg | Rūžukrūņa zeileitem leidzeiguos vērtinēs laseisim kūpā sovus pa viejam kaiseitūs vuordeņus . Tupynojam ar alfabeta burtim F un G " Loba dīna ! Šudiņ parunuosim par vuordim , kuri suocās ar burtu f i burtu | g. | Par kū asu tai " īsaskriejuse " ar divejim burtim iz reizis ? Tys ir deļ tuo , ka burts f ir pavysam napopulars kai suokuma burts latgalīšu runā i , prūtama līta , raksteibā . Vuordi , kuri ar itū burteņu |
| latgale.lv | mentalitatis šyupeļs . Kas tod eisti ir Vidzeme ? Kai radīs apzeimiejums – " Vidzeme " ? Kai zynoms , poļaku i zvīdru politisku nasaskaņu rezuļtatā suocēs Poļaku-Zvīdru karš . Altmarkys pamīra ( 1629 . | g. | ) rezuļtatā Inflanteja ( īprīkš nuskaidruots – puorsaukta ari par Puordaugovys hercogisti ) teik sadalāta 2 daļuos . Leluokū hercogiostis dali īgiust zvīdri . Poļakim palīk tagadejuo Latgolys teritoreja |
| latgola.lv | īstuode Latvejā ir Kruoslovys Goreigais seminars ( 1757 - 1844 ) , ka Latgolys inteligeņcis tāvs ir mons . Nikodems Rancāns , latgalīšu pyrmuos laiceiguos avīzis " Gaisma " ( izguoja Pīterpilī 1905 . | g. | ) redaktors - Fraņcs Kemps , ka latvīšu tautys vīnuotuojs Fraņcs Trasuns " īcieļs Latvejis zvaigznuojā " ari Latgolu , ka tuos apgaismeibai daudz struoduojuši bruoli Skryndys , Mikeļs Bukšs , Boļeslavs |
| latgola.lv | literarajā volūdā , bet ari sovu dzymtū volūdu zynuotu i mīļuotu . Na veļti 1953 . godā Andryva Jūrdža fonda trimdys izdavumā " Dzeive " Marijanu kongregacejis tāvs dr . Stanislavs Škutāns ( dzimis 1901 . | g. | 16 . novembrī , Kruoslovys rajona Kombuļūs , Lelūs Unguru sādžā ) raksteja : " Jo myusu arheologi tik ceņteigi vuoce Latgolys vacuos klietenis , pierts i rejis , lai saglobuotu kai duorgu paguotnis reminisceņci |
| Via Latgalica. Latgalistikys kongresu materiali I | nūdrukuotuo gramatika : nivīns agruokys — Fraņča Trasuna — gramatikys rūkroksts nu apmāram 1887 . goda pagaidom nav atrosts ( Pītera Smeļtera īpašumā asūšs nūroksts beja izlykts apsavieršonai vēļ 1935 . | g. | 29 . maja Latgalīšu gruomotu izstuodē Rēzeknē ) . Cytys gramatikys latgalīšim da tuo beja rakstejuši cyttautīši , kurūs golvonais mierkis beja vuiceit taidim pošim nalatvīšim — bazneickungim — vītejūs |
| Via Latgalica. Latgalistikys kongresu materiali I | bazneickungim — vītejūs ļaužu runys pamatus . Ontons Skrynda rauga ruodeit latgalīšu volūdu kai pylnu sistemu , kur runys formai sūpluok stuov i sakuortuota pareizraksteiba . Koč deļ vīnuotys raksteišonys 20 . | g. | s. suokumā na vysi Latgolys izlūkšņu vaicuojumi beja vīnaiži skaidri , O. Skryndys īzeimuotais ceļš beja pījamams daudzim . Pats gramatikys autors — piec profesejis dokters — tai i palyka iz vysim laikim |
| Via Latgalica. Latgalistikys kongresu materiali I | sadarbeibu latgalīšu volūdys i kulturys izpētē , populariziešonā , atteisteibā . Pyrmuo latgalistikys konfereņce tyka reikuota Sanktpīterburgā — vītā , kur tik aktiva beja bejuse latgalīšu kulturys dzeive 19 . | g. | s. beiguos i 20 . g. s. 1 . pusē . Ite izauguse pyrmuo Latgolys inteligeņcis paaudze , nu itīnis suokusēs pyrmuo latgalīšu atmūda . Skryndys gramatikys jubilejis konfereņce beja pulcynovuse vairuok nakai |
| Via Latgalica. Latgalistikys kongresu materiali I | kulturys izpētē , populariziešonā , atteisteibā . Pyrmuo latgalistikys konfereņce tyka reikuota Sanktpīterburgā — vītā , kur tik aktiva beja bejuse latgalīšu kulturys dzeive 19 . g. s. beiguos i 20 . | g. | s. 1 . pusē . Ite izauguse pyrmuo Latgolys inteligeņcis paaudze , nu itīnis suokusēs pyrmuo latgalīšu atmūda . Skryndys gramatikys jubilejis konfereņce beja pulcynovuse vairuok nakai četradesmit daleibnīku |
| Via Latgalica. Latgalistikys kongresu materiali I | perspektivis . Tyka pīzeits , ka guoduošona par latgalīšu rokstu ( ci literaruos ) volūdys izglobuošonu i atteisteibu nav beigusēs leidza ar jaunūs latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumu pījimšonu ( 2007 . | g. | ) . Itai volūdai ir na tik rokstu , a i runys forma , i juos obejis ir kūpamys , bolstūtīs iz zynuotnisku pietejumu teoretiskajā i viesturiskajā volūdnīceibā , dialektologejā . Atteisteit rokstu formu |
| Mōras Zeme Nr.7 (14) | varātu veidot uz Aglynas voi Sauleskolnā pogostu pastovušos saimnīceibu bāzes . Un vysbeidzūt , dūmoju , ka LTF Rēzeknes nūdaļas vaļdes prīkšsādātoja Osvalda Salmana izteiktū vaicojumu , publicātu š. | g. | 15 . februarī biļetenā " Moras Zeme " " Kas vajadzeigs Latgolai ? " , napīcīšams papyldynot ar atbiļdi : " Kultūrvēsturiskos un apkortējos vides saglobošanai un atteisteibai vajadzeigs Latgolas nacionalais |
| rv.lv | nūvakarēs Vladislavs raksteja bārnim i mozbārnim sova myuža atmiņu dīnasgrōmotas , kuras , skaisti īsītas , stōv grōmotu plauktā . Daļa itūs rokstu izmontōta grōmotā " Latvīšu legionara gaitas " ( 2005 . | g. | ) . Bet grōmota " Munas atmiņas " jau gods kai gaida drukōšonu . Vladislava roksti atrūnami " Rēzeknes Vēstīs " , " Katōļu Dzeivē " , " Tāvu zemes kalendarā " . 90 dzeives godi , 60 — lauleibā ar sovu |
| rv.lv | atnōc pi krysta un storp narcisem sveceites dedz ... " . 1 . majs sakreit ar latgalīšim vēsturiskas dyžas personeibas — veiskupa , filozofa , volūdnīka , profesora Pītera Stroda dzimšonas dīnu ( 1892 . | g. | 1 . V — 1960 . g. 5 . VIII ) . Dag sveceites iz oltorim , vyzuļoj lustras , caur prīstera rūkom poša Dīvmōte , līkās , dūd svēteibu tautai ... Pēc dīvkolpōjuma pogosta autobuss aizvyzynoj iz kulturas |
| rv.lv | storp narcisem sveceites dedz ... " . 1 . majs sakreit ar latgalīšim vēsturiskas dyžas personeibas — veiskupa , filozofa , volūdnīka , profesora Pītera Stroda dzimšonas dīnu ( 1892 . g. 1 . V — 1960 . | g. | 5 . VIII ) . Dag sveceites iz oltorim , vyzuļoj lustras , caur prīstera rūkom poša Dīvmōte , līkās , dūd svēteibu tautai ... Pēc dīvkolpōjuma pogosta autobuss aizvyzynoj iz kulturas nomu . Te sagaida |
| Drycanu kulturys bīdreibys ''Auseklis'' izdavums ''Skreine'' Nr. 1 | Zīmyssvātkim ateimūt atguoduosim , kai tī svynāti 20 . gs . Tū , ka vairums cylvāku īvāruoja kristeiguos tradicejis , nivīns navar nūlīgt . Puorškierstūt 20 . gs . suokuma Piterī izdūtuos latgaļu avīzes , 1913 . | g. | " Drywā " atrodu rokstu , kurā stuosteits , ka Latgolā pasaruoda jauna tradiceja – egleitis dadzynuošona . Storp cytym nūsaukta ari drycanīte , tūlaik vieļ Riezeknis Tierdznīceibys školys audziekne , |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | atsarass , kurs aizstuovēs ratū palicieju latgalīšu literaturys teirumā ? Paliksim Mes Poši . Skateit ari : 5 </doc><doc> Anna Babre , sabīdriska muzeja vadeitōja Maltā , pensionēta školōtōja , dzymuse 1928 . | g. | Drycānu pog . Lizdikūs . Piļcine Piļcines muiža calta uz vaca un lela latvīšu piļskolna pi azara , kuru tagad sauc par Piļcines azaru . Tagad vēļ piļskolna dīnvydūs ir lels grōvs , bet uz vokorim — leidzonums |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | tāvu vēstures pīminekli . Uz šō īsnāguma pamata ANO aizsyuteja uz Moskovu rokstu , leidz ar kū Piļcines bazneicas nūjaukšonas draudi tyka apturāti . Pyrmō skūla Piļcines latvīšu bārnim nu 1910 . — 1919 . | g. | atsaroda Lizdiku sādžā Dominīka Babra sātā . Šei muna tāva ustoba vēļ šudiņ sasaglobōjuse , ari vīns sūls ar vysim rūtōjumim pi sīnas ir sasaglobōjs . Lizdiku skūlā strōdōja vīns skūlōtōjs Ozoliņš , |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | dzeivojamū āku . Pyrmōs skūlōtōjas šamā skūlā beja Helena Eļksne un Eleonora Drynka ( vālōk Ezeriņas k-dze ) . Vālōk nōce skūlōtōji Anna Laizāne un Lūsis . Piļcinīšus naapmīrynōja skūla muižā , tōpēc 1936 . | g. | , energiskō pogosta vacōkō Ezeriņa atbaļsteiti , vītejī īdzeivōtōji par sovim leidzeklim un ar sovu dorbaspāku , moksojūt tikai specialistim , uzsōce jaunas , gaišas divstōvu myura ākas ceļtnīceibu . |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | leidzeklim un ar sovu dorbaspāku , moksojūt tikai specialistim , uzsōce jaunas , gaišas divstōvu myura ākas ceļtnīceibu . Nu agra reita leidz naktei plyuda pajyugu straumes ar byuvmaterialim . 1938 . | g. | 1 . oktobrī tyka svineigi īsvēteita jaunō skūla — eista gaismas piļs . Prīcas osoras slauceja skūlas cālōji . Lapni un laimeigi bejom mes — skūlāni un skūlōtōji . Naudu , ar kū samoksōt meistarim beja |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | Piļcines skūlā . Aizdavums palyka naatdūts , jo 1940 . godā vyss izamaineja . Sōkumā tei beja četrklaseiga pamatskūla , kū mōceibu godā pōrveidōja par septeņgadeigu skūlu . Skūla pastōvēja leidz 1975 . | g. | 26 . augustam , kod tū slēdze , kaut gon te vēļ mōcējōs 84 skūlāni . Tys beja laiks , kod partijas patvaļa beja naīrūbežōta , kod Drycānu partijas sekretare kūpā ar skūlas direktoru un Rēzeknes rajona |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | izmontōšonu izgleiteibas vajadzeibom . Pošlaik te ir jau ap 30 bārnu , kuri varātu mōceitīs vacōs skūlas 2 . stōvā , pyrmū stōvu atstōjūt vacū ļaužu un feldšeru punkta vajadzeibom . Cereibas dūd ari 1990 . | g. | 18 . apreļa Rēzeknes rajona izpyldkomitejas lāmums par Piļcines skūlas atjaunōšonu , kaut ari Drycānu vadeitōji tam vysam pretojās . Atlīk cereiba , ka narkologijas nūdaļas vadeitōjs , byudams atmūdas |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | atsaškēle " Unitas Lettgalica " , kas vālōk pōrsavērte par korporaciju " Lacuania " Ontōna Rancāna vadeibā . 1927 . godā dybynōta bīdreiba " Dzimtine " , kas īsakļōve studentu Vīneibu savīneibā . Nu 1929 . | g. | pastōv bīdreiba " Latgola " . 1932 . godā dorbu sōce divas organizacijas — " Aurora " ( sīvīšu ) un " Montania " ( veirīšu ) , uz kurīni aizgōja pādejī Latgolas studentu savīneibas bīdri , vysradikalōkais |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | Baznīcai nav jābūt asimilācijas veicinātājai . Valoda ir tautas dvēsele , tautas dzīvības barometrs ( pastreipōjums muns S. Š. ) . Tauta bez savas valodas ir mirstoša tauta " ( Latvija Amerikā , 1983 . | g. | 5 . febr . ) . Šī arciveiskupa vōrdi ir spākā , kod ir runa ari par katōļu Bazneicu un augšlatvīšu volūdu . Tai tū ir saprotuši ari tī , kas sovā laikā vacajim latvīšim saraksteja Osyunes evangeliju |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | kaida samoksa par tū ir sajimta . Tū ir pasacejs Alfreds Bērziņš , paziņōdams , ka veiskupam J. Rancānam tykuse pīškērta Tāvzemes bolva kai vīnas volūdas īvedējam dīvkolpōjumūs ( avīze " Laiks " , 1966 . | g. | 19 . okt . un 16 . nov . ) . Kaida vērteiba ir šaidam pagūdynōjumam , tū lai izškir vēsture . Nasaskotūt uz tū , ka munas vacuma dīnu aptymsōtōs acis naspēj saredzēt skaistas un pīviļceigas ainovas , |
| Tāvu zemes kalendars 1991 | reizem par Lotygolu sauc ari vysu latvīšu zemi . Karamzina vēstures 3 . sējuma 190 . pīzeimē losom , ka ap 1220 . godu myuse zeme saukta par Lotvu . Taipat tū sauc pūļu hronists Mjehovas Mateušs ap 1517 . | g. | , ari jezuiti myusu seņču apdzeivōtū zemi sauc par " Lotava " ( 1612 ) un " Lotavia " ( 1618 ) , bet īdzeivōtōjus — lotavi . Zynūt myusu volūdas o — a pōrskaņas lykumu pēc šom vēstures ziņom varam restaurēt |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | interesi par sova nūvoda pagōtni , kur represiju tema ījam svareigu vītu . Un ar šim bārnim ļūti daudz strōdoj skūlōtōji . Mums rodōs pōrlīceiba , ka turīnes bārni mīļōs sovu nūvodu . Kegumā , 2008 . | g. | janvārī </doc><doc> Antonina Jakovleva ATMIŅU KOMULEITI TYNŪT Dīvs maņ ir devis garu myužu ( jau 94 godi ) , bet nav saglobōjis dorba spējas . Pošlaik naasu spējeiga na tikai pīsadaleit sabīdriskā dorbā |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | tikkū trymdā izdūtais Klīdzēja krōjums " Neraudi , ja nepārnākšu " ( 1990 ) ar veļtejuma īrokstu . Tū bīži losu kai lyugšonu grōmotu , tikai pēc 2000 . goda maja bez osorom naspēju tū laseit . ( 2000 . | g. | 2 . majā J. Klīdzējs aizgōja myužeibā . — Red . ) Sovu lelū sōpi slēpt pat nu draugim , kai tū dareja Jōņs un Emīlija , spēj tikai dzili goreigi bogōts cylvāks . Ūtra sōpi izjust styprōk par sovejū reši |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | informacija , jo tauta sōc dūmōt par sovu liktini un aktivōk reikōtīs . Un jaunōkō paaudze saprūt , ka pošim jōdūmoj par sovu dzeivi . Ari es ceņšūs koncentrēt sovu dūmōšonu iz pozitivom slīdem . 2008 . | g. | martā </doc><doc> Pīters Lōcs BYUT VOI NABYUT ? Vladislava Lōča Latgalīšu rakstnīceibas muzeja apmaklātōjs pōrsvorā ir literaturas — grōmotu — cylvāks ar zynomu nacionalōs pašapziņas līmini . Muzejs radeits |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | Babris īsoka rakstnīceibas muzeju veidōt Piļcines sōkumškolā . Itei dūma rūn atsauceibu tūreizejōs školas direktores Sarmītes Mežules personā . I tai pēc divu godu intensivas dorbōšonōs muzejs 1995 . | g. | majā sajam prāvesta Feliksa Šneveļa svēteibu . Tymā laikā ekonomiskō situacija ir naprognozejama , volda masveida bezdorbs . Piļcines škola teik slāgta , ari muzejam nav vairs vītas . Āka teik pōrprofileita |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | durovās , nagribēja īt nivīns . Nōve nasagaidejuse īleida ustobā pa škūrstini un pajēme obus reizē . Tai izgōja veceišim . Jōpīmiņ vēl šaidas grōmateņas : Abece . Dorbs un rutaļa myusu barnim , 1920 . | g. | Latg . jaun . sav . Gunkurs Pleskavā un J. Mendriks . Lementars mozim barnim , autora izd . Rēzeknē 1921 . g. , trešais izlob . un pap . izd . , kur īvītōti stōsteni ar pamōceibom , dzeives gudreibom |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | izgōja veceišim . Jōpīmiņ vēl šaidas grōmateņas : Abece . Dorbs un rutaļa myusu barnim , 1920 . g. Latg . jaun . sav . Gunkurs Pleskavā un J. Mendriks . Lementars mozim barnim , autora izd . Rēzeknē 1921 . | g. | , trešais izlob . un pap . izd . , kur īvītōti stōsteni ar pamōceibom , dzeives gudreibom beigōs . Abece Latgališu barnim , sastodeja Draugs un baznīckungs F. Trasuns , Reigā , Valtera un Rapas akc . |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | pap . izd . , kur īvītōti stōsteni ar pamōceibom , dzeives gudreibom beigōs . Abece Latgališu barnim , sastodeja Draugs un baznīckungs F. Trasuns , Reigā , Valtera un Rapas akc . sab . izd . , 1921 . | g. | Te burti ir gon drukōtī , gon rokstamī , ar smolkim zeimējumim . Pīmaklāti interesanti teksti , dzejuli ar grafiski izpiļdeitim zeimējumim . Stōsteņā-pamōceibā " Citō čaula " saceits : Ed . Kozlovskis |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | zeimējumim . Pīmaklāti interesanti teksti , dzejuli ar grafiski izpiļdeitim zeimējumim . Stōsteņā-pamōceibā " Citō čaula " saceits : Ed . Kozlovskis . Lobo sakla . Abece , 2 . izd . , Rēzeknē , 1922 . | g. | Mozo abece , sast . S. Svenne , ilustr . Dekšņa Reigā , 1923 . g. Loba satura , krōsains vōks . Pasarōda ō ( ar garumzeimi ) . Burti , zeimējumi , vōrdi ar atteiceigū burtu , dzejuli , stōsteni , beigōs |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | izpiļdeitim zeimējumim . Stōsteņā-pamōceibā " Citō čaula " saceits : Ed . Kozlovskis . Lobo sakla . Abece , 2 . izd . , Rēzeknē , 1922 . g. Mozo abece , sast . S. Svenne , ilustr . Dekšņa Reigā , 1923 . | g. | Loba satura , krōsains vōks . Pasarōda ō ( ar garumzeimi ) . Burti , zeimējumi , vōrdi ar atteiceigū burtu , dzejuli , stōsteni , beigōs tautas dzīsmes . Oroju zeme . Центриздат , Москва , 1926 , Всероссийская |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | ari svareigōkōs holokausta problemas , kurom jys veļtejis trejs bīzus sējumus un kurom veļteita ari jō dailliteraturas lelōkō daļa . Itei lekcija Daugavpilī atstōja lelu īspaidu iz klauseitōjim . 2007 . | g. | decembrī </doc><doc> Uldis Pauls Strēlis KAS IR FAŠISMS . VOI VĒSTURE ATSAKŌRTOJ ? Termina fašisms skaidrojums ir meklejams senōs Romas vaļsts varas laikūs . Par fašinom sauce reikšu zoru saiškus , kas |
| Vosoruošonys Laikroksts Nr. 7 | Daugavpiļs Pedagoģiskajā universitatē , Riezeknis Augstškolā , Līpuojis Pedagoģiskajā akademejā , Latgolys Pietnīceibys instituta konferencēs , Ūtrajā Pasauļa latvīšu zynuotnīku kongresā Reigā ( 2001 . | g. | ) . Pīsadaliejuse i referiejuse ari cytuos vaļstīs : 10 . Baltejis studeju konferencē Stokholmā ( 1989 . g. ) , Starptautiskajā konferencē Tartu par Baltejis jiurys areala tautu volūdom ( 1994 . g. ) |
| Vosoruošonys Laikroksts Nr. 7 | Pietnīceibys instituta konferencēs , Ūtrajā Pasauļa latvīšu zynuotnīku kongresā Reigā ( 2001 . g. ) . Pīsadaliejuse i referiejuse ari cytuos vaļstīs : 10 . Baltejis studeju konferencē Stokholmā ( 1989 . | g. | ) , Starptautiskajā konferencē Tartu par Baltejis jiurys areala tautu volūdom ( 1994 . g. ) , 7 . starptautiskajā baltistu kongresā Jiurmolā i 78 . baltistu konferencē Berlinē ( 1995 . g. ) , Kaikys |
| Vosoruošonys Laikroksts Nr. 7 | . g. ) . Pīsadaliejuse i referiejuse ari cytuos vaļstīs : 10 . Baltejis studeju konferencē Stokholmā ( 1989 . g. ) , Starptautiskajā konferencē Tartu par Baltejis jiurys areala tautu volūdom ( 1994 . | g. | ) , 7 . starptautiskajā baltistu kongresā Jiurmolā i 78 . baltistu konferencē Berlinē ( 1995 . g. ) , Kaikys vosorys universitatē Vilustē i 8 . starptautiskajā baltistu kongresā Viļņā ( 1996 . g. ) , |
| Vosoruošonys Laikroksts Nr. 7 | Stokholmā ( 1989 . g. ) , Starptautiskajā konferencē Tartu par Baltejis jiurys areala tautu volūdom ( 1994 . g. ) , 7 . starptautiskajā baltistu kongresā Jiurmolā i 78 . baltistu konferencē Berlinē ( 1995 . | g. | ) , Kaikys vosorys universitatē Vilustē i 8 . starptautiskajā baltistu kongresā Viļņā ( 1996 . g. ) , K. Jauņa konferencē Viļņā i zinuotniski metodiskajā storpaugstškolu konferencē Sanktpīterburgā ( |
| Vosoruošonys Laikroksts Nr. 7 | 1994 . g. ) , 7 . starptautiskajā baltistu kongresā Jiurmolā i 78 . baltistu konferencē Berlinē ( 1995 . g. ) , Kaikys vosorys universitatē Vilustē i 8 . starptautiskajā baltistu kongresā Viļņā ( 1996 . | g. | ) , K. Jauņa konferencē Viļņā i zinuotniski metodiskajā storpaugstškolu konferencē Sanktpīterburgā ( 1998 . g. ) , 17 . Baltejis studeju konferencē Vašingtonā ( 2000 . g. ) , 21 . starptautiskajā onomastikys |
| Vosoruošonys Laikroksts Nr. 7 | Kaikys vosorys universitatē Vilustē i 8 . starptautiskajā baltistu kongresā Viļņā ( 1996 . g. ) , K. Jauņa konferencē Viļņā i zinuotniski metodiskajā storpaugstškolu konferencē Sanktpīterburgā ( 1998 . | g. | ) , 17 . Baltejis studeju konferencē Vašingtonā ( 2000 . g. ) , 21 . starptautiskajā onomastikys zinuotņu kongresā Upsolā ( Zvīdrejā , 2002 ) . L. Leikuma bīži ir skaitiejuse lekcejis ari Latvejis školuotuojim |
| Vosoruošonys Laikroksts Nr. 7 | baltistu kongresā Viļņā ( 1996 . g. ) , K. Jauņa konferencē Viļņā i zinuotniski metodiskajā storpaugstškolu konferencē Sanktpīterburgā ( 1998 . g. ) , 17 . Baltejis studeju konferencē Vašingtonā ( 2000 . | g. | ) , 21 . starptautiskajā onomastikys zinuotņu kongresā Upsolā ( Zvīdrejā , 2002 ) . L. Leikuma bīži ir skaitiejuse lekcejis ari Latvejis školuotuojim i kulturys darbinīkim i 3 godus ( 2000 . , 2001 . |
| Vosoruošonys Laikroksts Nr. 7 | starptautiskajā onomastikys zinuotņu kongresā Upsolā ( Zvīdrejā , 2002 ) . L. Leikuma bīži ir skaitiejuse lekcejis ari Latvejis školuotuojim i kulturys darbinīkim i 3 godus ( 2000 . , 2001 . , 2002 . | g. | ) ari školuotuoju i studentu vosorys kursūs ci nūmetnē " Vosoruošona " , kai ari daudz struoduojuse kai redaktore ( Tāvu Zemis kalendars , Angļu-latvīšu skaidrojūšuo datorvuordneica u.c. ) , ir gruomotu |
| Acta Latgalica 9 | zynuotniskim pietejumim , ni praktiskai lītuošonai , pi tam nakonsekveņcis nasabeidz . Tuoluokais Latgolys vītu vuordu liktiņs ir pošu latgalīšu rūkuos : pādejais oficialais MP Vītvuordu komisejis 1993 . | g. | 11 . maja lāmums Latgolys vītu vuordu sakarā skaņ itai : Lāmums ir atteicynojams iz vysim vītu vuordim , kuri ir " zamuoka leimiņa " par tagadejim pogostu nūsaukumim . Lāmumu par pareizu atzynuse i apstyprynuojuse |
| Katōļu Dzeive | šim oltorim lai vyskorstōkō guņs dag un aizdadzynoj ari cytus . " Pa taidu pošu ceļu īt un taidu pat uzdavumu veic ari 1989 . goda sōkumā atjaunōtō žurnala " Katōļu Dzeive " literarī pīlykumi . 1991 . | g. | izdūtajā literarajā pīlykumā īpasazynom ar dramaturga Artura Rubeņa pōsoku lugu " Bolta nōce bōrineite " . Vōkus tautiskā nūskaņā un seņču gorā šam izdavumam zeimējis mōkslinīks Pīters Gleizdāns . Īvodā |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | jaukušīs literatūrā , par tū ka literatura pa pusei i beja bazneickungi ... Byutu i jam puišam tics , bet laikam naīspēja dasabirēt , krīvi daudz krušuok datyka i da kritizātuoju , i da kritizejamūs - 1944 . | g. | septembrī Reigā Aleksandrs Ancāns ( jam ir trejsdesmit četri ) mierst autokatastrofā ... LILEJIS , NEĻKIS , RŪZIS , ČYGONI , UNGARI , SPĀNĪTIS , BRIĻJANTI , MENUETI , LYUPYS , KRYUTS , ACS , MOTI , BYUDI |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | PĪTERĪ VYLĀNĀ " ? Cik monolits sovā pozitiviskajā puorlīceibā ir latgaļu atmūdys literarais simbols ? Cik homogens sovā pasauļredzīnī ? M. Bukšs prīkšvuordā ( 1967 . godā , pyrmūreiz romans īzdūts 1943 . | g. | ) soka - " Pīters un Stefa - tī ir kai dzeivi , granitā līti tāli , kuru īkšejais pasauļs un roksturi laseituojam ir tik skaidri , ka pat šaubu moz , kai jī atteiceigā situacejā reikuosīs " . Es gon |
