| geoviita.wordpress.com | gaideišonā i skaiteišonā ! </doc><doc> Zvīdrejis Lapzeme Cikom štukoju , kai tikt pi jaunim pīdzeivuojumim i burlakgobolim , īguoduoju par vacajim , lobajim erasmus laikim Stokholmys Universitatē 2007 . | godā | kūpā ar Elīnu . Tys laiks nūteikti beja lyuzumpunkts , kod pluovuošonai tai rikteigi tyka gols vaļā . Tyka uzkruota pīredze , īspaidi , pīdzeivuojumi i atkluoti jauni apvuoršni – geografiski i goreigi |
| edeite.wordpress.com | īsadūmuoju ! Tys teišom byutu strāšnuokais dīnys scenarejs ! </doc><doc> Vaci atrodumi . Vītu nav . Najauši atrodu malnrokstūs . Nazkod 2008 . goda aprelī tys beja . Kai smejīs – kaids vacā filmā reizi | godā | zam Jaunū godu īt iz pierti , cyts – pavasari brauc iz Kuorsovu Ari – na bez vysaidim atgadiejumim . Kai kotru sastdini ceļs vede iz Rēzekni . Par ‘ Skaņu smēdi ’ itymā godā zynuoju jau laiceiguok . |
| edeite.wordpress.com | smejīs – kaids vacā filmā reizi godā zam Jaunū godu īt iz pierti , cyts – pavasari brauc iz Kuorsovu Ari – na bez vysaidim atgadiejumim . Kai kotru sastdini ceļs vede iz Rēzekni . Par ‘ Skaņu smēdi ’ itymā | godā | zynuoju jau laiceiguok . Dūma beja , bet pruoteigums jieme viersrūku i saceja nā . Aizbrauču iz Rēzekni a tī Laura – nu brauksam ? Nu tai kai beju izlāmus , tod soku , ka nā . Bet pa drupeišam pa drupeišam |
| elandela.wordpress.com | nikai klauseitīs kaidys kuram sesejis i kvalifikācijis dorbi . Ak jau īt iz beigom , bet nu pagaidom pylna *** taidu centeigūs . Kai soka , students muocuos 24 h dīnnaktī , 7 dīnys nedelī i 2 nedelis | godā | . Nu nazkai visim īsavilcīs … Laidit mani vaļā !!!!! </doc><doc> emoceju dažaideiba Aizguoja paguojušuo nedeļa ar varenu emoceju i īkšejūs emoceju amplitudu . Nu vyspuoreja / totāla paguruma i apnykuma |
| geoviita.wordpress.com | saprast , kū gribīs vaira – ēst voi gulēt . Parosti mama beja pasaryupiejus par gordom vakareņom , piec kurom varēja mīreigu sirdi liktīs iz auss … Vyss pasamaineja piec pošvaļdeibu vieliešonom 2001 . | godā | , kod nūsamaineja voldūšuo elite Preiļūs . Nazkū navarēja puordaleit voi vīnuotīs dūmnīki ar uzjiemieju i vyss – baseins nu tūs laiku vairs nastruodoj … I tai jau nazcik godus dzeivojūs pa Reigu i nabeju |
| geoviita.wordpress.com | taišni pārn fakis puorguoja iz treis gadeigū bakalauru i pīleidzynuoja munu četrgadeigū bakalaura programmu tai ? Tuo rezultatā navarieju vuiceitīs taidus prīkšmetus , kurus beju dūmuojus jimt piedejā | godā | jau nu pyrmuo kursa , a vuicejūs taidus , kurus jau beju studiejus . I tod vēļ ļauds grib , kab es nabyutu haļavščica i haltūriste ! I itaidu vysaidu gadeju ir bejs daudz , kod kkū jaunu rauga īvīst |
| geoviita.wordpress.com | kab jei atsateisteitu . </doc><doc> 2010 . dzeive īt iz augšu bez bremzem Suokšu itū īrokstu taipoš kai leluokū daļu piedejuo laika sarunu , sms , e-postu . Suokšu ar sveicīni i loba vieliejumim 2010 . | godā | ! Pats / poša tak lobuok apsazynoj sovys vajadzeibys i vēlmis . Tod tik iz prīšku – sepinej , tici , ceri , mīļoj i dori ! Tai kai zīma ir zīmys soltumā i ar rakstureigajam eisajom dīnom , ituos nedelis |
| geoviita.wordpress.com | ( vaira info var atrast blogā i glen . lv ) . nav nikaids ūberjaunais blogs – vēļ nu pārnejuo gods , bet lobys dzelys tak sagloboj sovu svaigumu i vierteibu cauri laikim . Ka koč kū naīspieju pārnejā | godā | , tū tak varu paspēt itamā turpynoju dzert sovu jaunuo goda dzierīni , i nui , kai tod palīk – ka na itai , tod kai garšoj Afrika ? </doc><doc> Skaps Vyss parosti sakreit vīnā laikā – mīsa prosa gultys |
| naktineica.lv | pagaršuoju . izaruodēja , ka mārcātais špeks nav tik suolejs kai vīteitais . kotlā garšuoja piec sūmozgu drusku , koč garšvīlu cytaiž pīguožu rikteigi . bļūdā teiri lobs . pupys normalys , pat gordys . itymā | godā | pīauga kaidi 5 litri kāršu pupu . nu napylna puslitra . sastatieju par apsmīkli sausā zemē apleik vystu duorzam car statini . saauga kai mežs , koč leluo puse nasadeiga . puorsavieru Aņšam presis relizis |
| naktineica.lv | . juosoka , ka jī nūsaturēja nacarāti ilgai . prognozis naveiksmis gadīņam beja tik da 2007 . goda 1 . janvara – piec tam bez diktoru , tik plyka dzīšmu liste , kū dasaver operators . juosoka , 2006 . | godā | latgalīšu muzykys beja tik moz , ka beja risks , ka jei apniks – atsakuortojūt sutkā nazcik reižu . itamuos dīnuos aizīs škārsteikla radeja . nazynu , cik legalai ar autortīseibom , tok dzīsmis i džingli |
| bezpvn.lv | gribīs izsvīst nu jō fucking Xandros un īlikt cytu Linux ' u. Munā gadiejumā Xubuntu 8.04 .1 . Par tū paraudziešu raksteit latviski . Nazynu , kas no tō izīs : ) </doc><doc> 2006 !!! ; ) Sveiciiņs vysim cytā | godā | ! : ) Prīks , ka gods īzasuocs veiksmeigi Borowīšym - SWH Goda bolvā vakar vaļdāja dīzgon daudz emoceju i šūraiz lobā nūzeimī , dabuot 1 . vītu nav jūka līta !!! ; ) Ar tū jūs i apsveicom ! Poshym Bez |
| bezpvn.lv | kaidu laiku navādzātu trokuot ) , deļ tuo varātu vēļ kaidu lusteigu dzīsmi saraut 17 . novembrī , ( īeja jau nu plkst . 22.00 . ) - eisi pyrms valsts svātkim ! Tei gon nabyus pādejuo uzastuošonuos itymā | godā | , nimoz narunojūt par grupys karjeru kūpumā ... ; ) Sprīžut par cytom lītom , dorbu jer ciš daudzi i da goda beigom vysmoz daļa nu tīm byutu juopaveic . Lels paļdis tīm , kas vairuokys nedelis tur " |
| bezpvn.lv | Radejis TOPā ) , kuortejīs koncertu rekords , grupys darbeibys nūsastabilizeišonuos , dzīsmu gotovuošona nuokušīm albumim i.t.t. Prūtams , ir lītys , kas nav izdarātys i kas sovu kuortu gaida nuokušā | godā | , bet par tū cytā reizī ... ; ) </doc><doc> Bez PVN nomineiti " Muzykys Goda Bolvai " ! 2007 . goda " Latvejis Muzykys Īrokstu Goda Bolvai " nominacejī " lobuokuo debeja " izvirzeita i grupa Bez PVN ar |
| bezpvn.lv | reize , kod mes mieginojom tū izdarēt ! Prūtams , treis lītys lobys lītys , bet ko 4 kai šūreiz varom sazajimt i beidzūt sabolsuot par jaunuokū grupys veikumu , dzīsmi " Screen " ( " Tys Vyss " ) . 2006 . | godā | te startēm ar dzīmi " Vieja Skotlūgi " - 1 uzvarāta nedeļa 2007 . godā , ar dzīsmi " Digitaluo Gūteņa " - 2 uzvarātys nedeļis 2008 . gods jau īt pylnā sporā ... " Screen " ( jeb nu " Skrīņ " latgaliski |
| bezpvn.lv | bet ko 4 kai šūreiz varom sazajimt i beidzūt sabolsuot par jaunuokū grupys veikumu , dzīsmi " Screen " ( " Tys Vyss " ) . 2006 . godā te startēm ar dzīmi " Vieja Skotlūgi " - 1 uzvarāta nedeļa 2007 . | godā | , ar dzīsmi " Digitaluo Gūteņa " - 2 uzvarātys nedeļis 2008 . gods jau īt pylnā sporā ... " Screen " ( jeb nu " Skrīņ " latgaliski ) ... i vyss pošu rūkuos .. varom jau vēļ pagaidēt cytus godus , bet |
| bezpvn.lv | skatuvis kuops Latgolys Muzykys festivala dalinīki : grupys " Bez PVN " , " Borowa MC " , " Dabasu Durovys " , " Green Novice " , Sovvaļnīks . Latgolys Muzykys festivals ir jauna tradiceja , kū paguojušā | godā | aizsuoka bruoli Juoņs i Atis Auzāni . Festivals pyrma goda raisieja lelu iņteresi , deļ tuo itūgod tys nūteik Leivuonu piļsātys svātku ītvorūs . Bileti iz Muzykys i teatra festivalu nūpierkami Leivuonu |
| cyxob.lv | optimizaceja " : ( Es NAGRIBU moksōt nūdūkļus ITAI vaļstij . Fuck off ! Par kū maņ vyspōr uztureit darmajedus , kas nu maņi borojās , ir nūdrūšinōti ar kancelejas precem ( maņ naapmoksoj pat 1 ! pyldspolvu | godā | ) , veseleibas apdrūšinōšonam un cytim bonusim . Redz tagad jīm jem nūst bonusus . Maņ bonusu nabeja -- grīž olgu . VID ' ā tagad jōstrōdoj viņ 4 dīnas . Es ari gribu sajimt par 20 % mozōk i nastrōdōt |
| cyxob.lv | grōmotu . Vāļ naasu vysu izlasiejs . </doc><doc> ZPD nedeļa niuļa byus golā . Vysu nedeļi kabinetu gōze riņčī . Maņ tys , maņ itys ! Kai jau kotru godu . Bet na jau par tū gribu pazadaleit ar pasauļi . Itymā | godā | gribieju testeit vysjaunōkōs tehnoloģejas . Nikaidu vaira diskešu / CD / USB Flešku . Nikō arhaiska ! Viņ teikls ! I zynat ? Aizgōja tei dzela . Par vysu pec kōrtas . Saaicynōju sovus škoļnīkus , kurim |
| cyxob.lv | bet variešonas nav : ( Pat Twitterī labi , ka vīnu īrokstu pōrs dīnōs īčivynoju . Bļ ... To tys to itys . I tai nu reita da vokoram . Pīzapysa školas vadeiba , ka jōroksta metodiskais dorbs , kap nōkušā | godā | byutu punkti stipendejai . Symtu godu maņ vajag tūs punktus . Minimumu tai pat sakasietu . A nā - davai roksti ... Na maņ vajag , a tev , kap skaitietūs , ka tu stōdoj . Es pyrma stundis vodu , tod vysu |
| cyxob.lv | taidi MK nūteikumi , ka porceļt uz nōkušū klasi pamatškolā ( 5 . … 9 . kl . ) var ar divejom nasekmeigom atzeimem ( 1 … 3 balles ) , bet vydusškolā ( 10 . … 12 . kl . ) ar nivīnu taidu atzeimi . Itymā | godā | kryta pyrmī upuri . Vysas progresivōs ciļviecis drauds matematika , izsyta nu īrindas daudzus jaunūs cansūņus . Vysu godu dzyna luņi un beigōs - BĀC ! Tai vīnkōrši jau nav , ka īlyka " 2 " i staigoj |
| edeite.wordpress.com | pīraksteitys autoris , nu var tik pasabreinuot , cik lelā daļā truopeigi tyka atpazeiti dzejneiču rūkroksti . Piečuok kluot beja pyrmuo vokora gosti – vītejuo folklorys kūpa " Rekavas dzintars " , kam itymā | godā | izguojs albums " Iz vacuo okas sukruma " , ar sovom dzīsmem . Paraleli mierkim īsapazeit ar vītejū kulturys boguoteibu , vēļ vīna gribiešona beja īsavuiceit jaunys dzīsmis latgaliski , kas vysim kūpā |
| jureits.wordpress.com | darbinīkus , kai ari Latvejis Tīsu sistemys puorstuovus nikod napīleidzynuot latgalīšu volūdu kaidai ( jebkaidai ) svešvolūdai . Atguodynuošu , ka Latgalīšu volūdys ortografeja ir apstyprynuota gon 1929 . | godā | , kai ari puorapstyprynuota 2007 . godā Vaļsts Volūdys centrā . Myusim vēļ tuols ceļš ejams , lai Latvejā poši latvīši pylnvierteigi zynuotu latvīšu volūdu , bet maņ ir prīks , ka gon sabīdreibys , gon |
| jureits.wordpress.com | puorstuovus nikod napīleidzynuot latgalīšu volūdu kaidai ( jebkaidai ) svešvolūdai . Atguodynuošu , ka Latgalīšu volūdys ortografeja ir apstyprynuota gon 1929 . godā , kai ari puorapstyprynuota 2007 . | godā | Vaļsts Volūdys centrā . Myusim vēļ tuols ceļš ejams , lai Latvejā poši latvīši pylnvierteigi zynuotu latvīšu volūdu , bet maņ ir prīks , ka gon sabīdreibys , gon ari politiķu ( faktiski vysu parteju |
| lmelne.wordpress.com | voi jis taids beja voi nabeja , bet maņ kai cylvākam , kai ciļvieceigai byutnei jau par reizi nalobys emocejis izraisieja veids , kai tyka apraksteita Braslys muote . Gruomotys autors ir dzims 1938 . | godā | , a Brasla 1925 . godā . Tod kai jis var zynuot , kaida ir bejuse i kai dzeivuojuse Bronislava Brasla ? Varbyut nu runom , nūstuostim , kū saciejuši cyti cylvāki ? Varbyut . Nu , maņ nasaruoda ētiski |
| lmelne.wordpress.com | nabeja , bet maņ kai cylvākam , kai ciļvieceigai byutnei jau par reizi nalobys emocejis izraisieja veids , kai tyka apraksteita Braslys muote . Gruomotys autors ir dzims 1938 . godā , a Brasla 1925 . | godā | . Tod kai jis var zynuot , kaida ir bejuse i kai dzeivuojuse Bronislava Brasla ? Varbyut nu runom , nūstuostim , kū saciejuši cyti cylvāki ? Varbyut . Nu , maņ nasaruoda ētiski , naasūt tam vysam kluot |
| lmelne.wordpress.com | kas naseņ paturpynuots ari autora blogā ( ) . Gruomotā Rancāns soka , ka Rogovka 20 . gs . 20 . - 30 . g. saukta par Nautrānim , a Rogovkys nūsaukumu izdūmuojs vītejais komunists Aleksandrs Meļņs 1917 . | godā | , kurā , kai nūruoda Miglinīks , jis nimoz nav bejs Latvejis teritorejā . Taipat , runojūt ar vacuokim cylvākim , kas dzeivuojušs tymā laikā , vysi kai vīns apgolvoj , ka Rogovka ari tod saukta par Rogovku |
| naktineica.lv | draugi , sābri , jimā runuoja dzedi , prodzedi i jūs prodzedi . Ari myusu pomuzykys dzīsmēs skaņ myusu seņču volūda . Cīneit sovu volūdu popkulturys laikā nav anahronisms . Tys ir cīneit sevi . 1908 . | godā | Pīterburgā tyka izdūta pyrmuo pošu latgalīšu raksteituo gramatika – Ontona Skrindys " Латышская грамматика летгальскаго нартlьчiя — Latwìšu wolúdas gramatika " . 2008 . godā analfabetisma nav palics |
| naktineica.lv | Tys ir cīneit sevi . 1908 . godā Pīterburgā tyka izdūta pyrmuo pošu latgalīšu raksteituo gramatika – Ontona Skrindys " Латышская грамматика летгальскаго нартlьчiя — Latwìšu wolúdas gramatika " . 2008 . | godā | analfabetisma nav palics a ni mozuok . I tī nav vaineiga ni vaļdeiba , ni saeima , ni cytplanetīši . Poši latgalīši sēd pi sovu datoreišu i ar sovom rūceņom roksta glupuosts . Nui , labi , ka roksta |
| naktineica.lv | zaļas egles , vacas sātas , kai runoj pavysam mozā latgaliskūs izlūkšņu arealā , a par pamata formu pījimt zalis eglis , vacys sātys , kai runoj Latgolys leluokuo daļa . Narunojūt par divskanim . 1929 . | godā | garumzeimis beja jaunums , partū ar " streipeitem iz burta " apzeimuoja i garūs patskaņus a , e , i , u , a ari divskaņus uo , ie . Tai i saguoja , ka uo ir ō – mōte , zōle , a nav dūmstarpeibu , par |
| naktineica.lv | rokstu volūdys normeišonu i atteisteibu . Iz RV aicynuojumu atsacieju , ka taišni tys ari ir īmeslis , parkū nasyutu . Tuoļuok teksts nu viestulis . . Partū ka jaunajai ortografejai ( ar tū dūmoju 2007 . | godā | Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrā pījimtū , na 1996 . godā apsprīstū ) Strods ir pamatā – kur varēja pīsaturēt , tī naatsakuope . Tys beja 1 . lykums . Tai kai 4 godu laikā beju vysuos sēdēs |
| naktineica.lv | , ka taišni tys ari ir īmeslis , parkū nasyutu . Tuoļuok teksts nu viestulis . . Partū ka jaunajai ortografejai ( ar tū dūmoju 2007 . godā Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrā pījimtū , na 1996 . | godā | apsprīstū ) Strods ir pamatā – kur varēja pīsaturēt , tī naatsakuope . Tys beja 1 . lykums . Tai kai 4 godu laikā beju vysuos sēdēs i protokolieju jūs gaitu ( bez laikam 2 , kod beju slyma ) , tū zynu |
| naktineica.lv | detektivs I : kur ir latgalīšu literatura ? saguoja lobs latgalīšu detektivs – atrūņ 2009 . goda latgalīšu literaturu . a ni besa . vysa kuo ir , a literaturys to nav . gols golā vaira nameklieju 2009 . | godā | izguojušu latgalīšu originalliteraturu . meklieju itymā godā izdūtuos gruomotys latgaliski . voi vysmoz taidys gruomotys , kur koč dale teksta byutu latgaliski voi juos byutu par Latgolu . it kai nīks |
| naktineica.lv | latgalīšu detektivs – atrūņ 2009 . goda latgalīšu literaturu . a ni besa . vysa kuo ir , a literaturys to nav . gols golā vaira nameklieju 2009 . godā izguojušu latgalīšu originalliteraturu . meklieju itymā | godā | izdūtuos gruomotys latgaliski . voi vysmoz taidys gruomotys , kur koč dale teksta byutu latgaliski voi juos byutu par Latgolu . it kai nīks vīn ir , a paguoja nazcik stuņžu . i to vysa naatrodu . golvonuo |
| naktineica.lv | navar atrast . paraugi raksteit svīkstu i konkurēt ar pasauļa literaturu . voi dreižuok – kaidam patriotam juobyut , kab skaiteitu svīkstu tik deļtuo , kam jis sakults latgaliski . kai izaruod , 2009 . | godā | latgalīšu literaturā nav niuo pruoteiga izguojs – originalgruomotu latgaliski nav . tikai atsevišku autoru gabaleni , kas publiceiti taidūs izdavumūs kai " Katōļu Dzeive " , " Olūts " i " Tāvuzemis Kalenders |
| naktineica.lv | taidūs izdavumūs kai " Katōļu Dzeive " , " Olūts " i " Tāvuzemis Kalenders " , kai ari blogūs i Lakugā teiklā . vysaidā ziņā aksioma – lai kuru autoru voi gruomotu īsadūmuotu , tys vyss ir izguojs 2008 . | godā | . : ) prozys i dzejis gruomotu 2009 . godā nav . ir tikai Eļkšņa almanahā pavuoji dorbi ( laikam publiceiti vysi , kas nazkū atsyutēja ) . ir Slišāna bārnu dzejūli . ir zynuotne par latgalīšim i Latgolu |
| naktineica.lv | Olūts " i " Tāvuzemis Kalenders " , kai ari blogūs i Lakugā teiklā . vysaidā ziņā aksioma – lai kuru autoru voi gruomotu īsadūmuotu , tys vyss ir izguojs 2008 . godā . : ) prozys i dzejis gruomotu 2009 . | godā | nav . ir tikai Eļkšņa almanahā pavuoji dorbi ( laikam publiceiti vysi , kas nazkū atsyutēja ) . ir Slišāna bārnu dzejūli . ir zynuotne par latgalīšim i Latgolu i lyugšonys deļ latgalīšu . i latgalīšu |
| naktineica.lv | ite i sakne – iz plastmasys lūgu juos naaug , jom vajag kuo eista i sova . kai i latgalīšu literaturai – kasdīnys runuotuoju , skaiteituoju , raksteituoju . na svātdīnis lītuotuoju ar škeibu muti reizi | godā | kopusvātkūs . </doc><doc> Vīna Taisneiba Vysim Ite gabaleņš nu 1926 . goda latgalīšu avīzis " Taisneiba " , kas izguoja Padūmu Krīvejā i beja jaunuos vaļdeibys ideologejis rupors , kū spylgtai paruoda |
| naktineica.lv | plašumu i vysaidumu , tok tuo vysa ir par daudz . I vysleidza sātā ir nazkas taids . Īsatreis i ir . Seika seiceņa šaļteņa , kod dzymtī dabasi ir cytā kruosā . Saucit tū koč voi par mīlesteibu . Itymā | godā | maņ beja izaicynuojums – atrast vuoka karteņu jaunajai latgalīšu gramatikai " A short grammar of Latgalian " , kū sarakstejuse volūdneica Nikole Nau i izdevs apguods " Lincom Europe " . Partū ka kai |
| naktineica.lv | krīvu volūdā . Uroženec Vitebskoi gubernii Iosif Stepanovič Sperga . Īsadūmoj – totala rusifikaceja , taidys Latvejis vyspuor nav ! Pabeidzs 1 . kursu Romys Katuoļu goreigajā seminarā Petrogradā i 1911 . | godā | īsaukts armejā , 1916 . godā veics Zīmeļu froņtis praporščiku kara školu . Seiki apraksteiti paaugstynuojumi i apbolvuojumi : 4 . pakuopis Sv . Annys ordeņs 1916 . goda 11 . oktobrī , 3 . pakuopis Sv |
| naktineica.lv | Vitebskoi gubernii Iosif Stepanovič Sperga . Īsadūmoj – totala rusifikaceja , taidys Latvejis vyspuor nav ! Pabeidzs 1 . kursu Romys Katuoļu goreigajā seminarā Petrogradā i 1911 . godā īsaukts armejā , 1916 . | godā | veics Zīmeļu froņtis praporščiku kara školu . Seiki apraksteiti paaugstynuojumi i apbolvuojumi : 4 . pakuopis Sv . Annys ordeņs 1916 . goda 11 . oktobrī , 3 . pakuopis Sv . Stanislava ordeņs tuo poša |
| naktineica.lv | laikā korporanti , laikam gon tikai Prezideju ļauds , asūt guojuši frakuos . Kab nanūsoltu , zam krakla sabuoztys avīzis . ( I navaru naīsadūmuot , cik daudzi nu jūs nūsola Sibirī . ) Zynuoju , ka itymā | godā | ari īšu . Piec pādejūs nūtykumu zynu , ka obligati īšu . Tai vajag . Ituos vysys beja kartenis nu muna arhiva . 2009 . goda 18 . novembris . Nu Bruoļu kopu iz izguoztuvi , nu izguoztuvis iz prezidenta |
| naktineica.lv | Ruodīs , jau kaidus desmit divpadsmit godus , sateikūt latgalīšu gruomotu izdevieju Juoni Eļksni , dzieržu – cik švaki , ka latgalīšim nav literaturkritikys , kai ari – autorus vajag audzynuot . Itymā | godā | apjiemeibys pylna puorskaiteju jaunū " Olūtu " nu vuoka da vuoka i pīraksteju par tū recenzeju Lakugai . Par literaturu , kurys šaltim literarajā almanahā nabeja . Par tekstim , kas breižam izavēre kai |
| internets.latgalec-ru.narod.ru | Krasnojarskys nūvoda regionaluo sabīdriskuo organizaceja « Latgalīšu kulturys centrs » « Latgalīšu ceļojūšuo biblioteka » " Latgalīšu ceļojūšuo biblioteka " dybynuota Ačynska Pedagogiskajā koledžā 2006 . | godā | pyrmuos Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys školys laikā . Jamā ir gruomotys latgalīšu , latvīšu i krīvu volūdā , informativi izdavumi par Latveju i Latgolu , muzykys i dzīšmu skaņu īroksti kasetēs , |
| latgalec-ru.narod.ru | etnolingvistiskuos ekspedicejis daleibnīkim da reita leiguoja treis Boguotuos saimineicys . Piec saulis lākta bogatīšu vīsi nazcik reita stuņžu varēja atsapyust Sprukuļu dzymtys symtgadeigajā sātā ( calta 1908 . | godā | ) . Pasuokumā Bičkūs tyka nūsavārta operatora Daiņa Juragys videofilma par pārnejū Juoņadīnu , sajimta informaceja par nūteikūšū ekspedicejuos . Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2007 . |
| latgalec-ru.narod.ru | : Iļze Sperga , Ilona Zaiceva , Gunta Nešpore , Eta Nikolajeva , Aldis Miņins , Edgars Cakuls , Oļga Paškova , Jelena Lazareva , Lideja Leikuma , Aleksejs Andronovs . 2 . Zīmys škola turpynuoja 2006 . | godā | suoktū . Golvonuos dorba formys palyka tuos pošys , lekceju cyklā vaira varēja dazynuot par konkretim Latgolys rajonim — Bolvu , Preiļu , Rēzeknis , Kruoslovys , jūs geografeju , viesturi , kulturu , |
| ludzasbiblio.lv | , Istalsnas un Raipoles draudzi . Attōlums leidz Zylupes bazneicai – 7 km , Eversmuižas bazneicai – 18 km , Istalsnas bazneicai – 14 km , Raipoles bazneicai – 15 km . Pyrmū kūka bazneicu Brigūs 1698 . | godā | uzcēla Pasines dominikaņi . 1800 . godā muižkungs Riks uzcēle jaunu , pošreizejū kūka bazneicu . 1866 . godā Krīvejas vaļdeiba Brigu Rōmas katōļu bazneicu katōļim atjēme un nūdeve pareizticeigajim . |
| ludzasbiblio.lv | Attōlums leidz Zylupes bazneicai – 7 km , Eversmuižas bazneicai – 18 km , Istalsnas bazneicai – 14 km , Raipoles bazneicai – 15 km . Pyrmū kūka bazneicu Brigūs 1698 . godā uzcēla Pasines dominikaņi . 1800 . | godā | muižkungs Riks uzcēle jaunu , pošreizejū kūka bazneicu . 1866 . godā Krīvejas vaļdeiba Brigu Rōmas katōļu bazneicu katōļim atjēme un nūdeve pareizticeigajim . Koč ari Brigu katōļu draudzē tūbreid beja |
| ludzasbiblio.lv | Istalsnas bazneicai – 14 km , Raipoles bazneicai – 15 km . Pyrmū kūka bazneicu Brigūs 1698 . godā uzcēla Pasines dominikaņi . 1800 . godā muižkungs Riks uzcēle jaunu , pošreizejū kūka bazneicu . 1866 . | godā | Krīvejas vaļdeiba Brigu Rōmas katōļu bazneicu katōļim atjēme un nūdeve pareizticeigajim . Koč ari Brigu katōļu draudzē tūbreid beja 1154 lūcekļi . Un tikai 1920 . goda 9 . decembrī Latvijas vaļdeiba |
| ludzasbiblio.lv | draudze rūbežojās ar Brigu , Ludzas , Aizpūres , Istalsnas draudzi . Attōlums leidz Brigu bazneicai – 24 km , Ludzas – 13 km , Aizpūres -- 11 km , Istalsnas bazneicai – 10 km . Pyrmū kūka kapelu 1698 . | godā | Eversmuižā uzcēle Pasines dominikaņi . 1771 . godā Nikolajs Karnickis par sovim leidzekļim uzcēle tagadejū Eversmuižas bazneicu , kas veļtēta Sv . Apustuļa Andreja gūdam . Eversmuižas katōļu bazneica |
| ludzasbiblio.lv | Istalsnas draudzi . Attōlums leidz Brigu bazneicai – 24 km , Ludzas – 13 km , Aizpūres -- 11 km , Istalsnas bazneicai – 10 km . Pyrmū kūka kapelu 1698 . godā Eversmuižā uzcēle Pasines dominikaņi . 1771 . | godā | Nikolajs Karnickis par sovim leidzekļim uzcēle tagadejū Eversmuižas bazneicu , kas veļtēta Sv . Apustuļa Andreja gūdam . Eversmuižas katōļu bazneica ir baroka laikmeta kūka sakralōs ceļtnes paraugs . |
| ludzasbiblio.lv | , tō centrā -- glezna " Svātō gimine " . Sōnu oltori ir divu stōvu . Bazneicā atrūdamas divas unikalas gleznas – " Sv . Pīters " ( 1745 . g. ) un " Sv . Rozalija " ( 1746 . g. ) . Pi bazneicas 1883 . | godā | uzcalts zvonu tūrnis . Ērģeles īgōdōtas 1891 . godā . Myura sāta ap tū byuvēta 1896 . godā . Eversmuižas katōļu bazneica ir īkļauta Vaļsts aizsaorgōjamū kulturas pīminekļu sarokstā un 1999 . goda Eiropas |
| ludzasbiblio.lv | oltori ir divu stōvu . Bazneicā atrūdamas divas unikalas gleznas – " Sv . Pīters " ( 1745 . g. ) un " Sv . Rozalija " ( 1746 . g. ) . Pi bazneicas 1883 . godā uzcalts zvonu tūrnis . Ērģeles īgōdōtas 1891 . | godā | . Myura sāta ap tū byuvēta 1896 . godā . Eversmuižas katōļu bazneica ir īkļauta Vaļsts aizsaorgōjamū kulturas pīminekļu sarokstā un 1999 . goda Eiropas kulturas montōjuma dīnu objektu sarokstā . </doc> |
| ludzasbiblio.lv | divas unikalas gleznas – " Sv . Pīters " ( 1745 . g. ) un " Sv . Rozalija " ( 1746 . g. ) . Pi bazneicas 1883 . godā uzcalts zvonu tūrnis . Ērģeles īgōdōtas 1891 . godā . Myura sāta ap tū byuvēta 1896 . | godā | . Eversmuižas katōļu bazneica ir īkļauta Vaļsts aizsaorgōjamū kulturas pīminekļu sarokstā un 1999 . goda Eiropas kulturas montōjuma dīnu objektu sarokstā . </doc><doc> Istalsnas Romas katōļu bazneica Istalsnas |
| ludzasbiblio.lv | Istalsnas draudze rūbežojās ar Eversmužas , Ludzas , Pyldas un Brigu draudzi . Attōlums leidz Eversmuižas draudzes bazneicai – 7 km , Ludzas – 11 km , Pyldas – 9 km un Brigu bazneicai – 12 km . 1800 . | godā | muižkungs Jāzeps Sokolovskis uzcēle kūka kapelu . Leidz 1927 . godam tei beja Eversmuižas katōļu draudzes filialbazneica . Puse nu bazneicas augstuma beja tōs myura pamati , ūtra puse beja nu kūka . |
| ludzasbiblio.lv | kūka . Bazneica beja 6 asis gara , 3 asis plota un 2,5 asis augsta . Vērs golvanojom durovom beja mozs tūrneits ar zvonu . Muižas īpašnīce H. Dinovska dōvōja bazneicai Krystā Systō tālu , vālōk – 1928 . | godā | – svātōs Treisvīneibas gleznu . 1935 . godā ap vacū bazneicu – tū nanūjaucūt – sōce ceļt jaunu . Kod jaunō bazneica beja gondreiž lītōšonas kōrteibā , vacū bazneicu nūjauce . Istalsnas bazneica ir 15 |
| ludzasbiblio.lv | plota un 2,5 asis augsta . Vērs golvanojom durovom beja mozs tūrneits ar zvonu . Muižas īpašnīce H. Dinovska dōvōja bazneicai Krystā Systō tālu , vālōk – 1928 . godā – svātōs Treisvīneibas gleznu . 1935 . | godā | ap vacū bazneicu – tū nanūjaucūt – sōce ceļt jaunu . Kod jaunō bazneica beja gondreiž lītōšonas kōrteibā , vacū bazneicu nūjauce . Istalsnas bazneica ir 15 m gara un 10 m plota vīnnovas ceļtne ar cementa |
| ludzasbiblio.lv | Mežvydu un Ruskulovas draudzi . Attōlums leidz Baļtinovas katōļu bazneicai – 22 km , Styglovas – 10 km , Mežvydu – 15 km un Ruskulovas katōļu bazneicai – 12 km . Malnovas katōļu bazneica ir calta 1741 . | godā | par muižkunga Franča Šadurska leidzekļim . 1763 . godā tū īsvētēja Livonijas veiskupa oficials Poplavskis . Kūka bazneica ir treisjūmu , taisnstyura garenbyuve ar oltora daļu kai golvanū jūma poligonalu |
| ludzasbiblio.lv | katōļu bazneicai – 22 km , Styglovas – 10 km , Mežvydu – 15 km un Ruskulovas katōļu bazneicai – 12 km . Malnovas katōļu bazneica ir calta 1741 . godā par muižkunga Franča Šadurska leidzekļim . 1763 . | godā | tū īsvētēja Livonijas veiskupa oficials Poplavskis . Kūka bazneica ir treisjūmu , taisnstyura garenbyuve ar oltora daļu kai golvanū jūma poligonalu noslāgumu un oltora daļai pībyuvētim sōnu taisnstyura |
| ludzasbiblio.lv | bazneica īkļauta Vaļsts aizsorgōjamū kulturas pīminekļu sarokstā un 1999 . goda Eiropas kulturas montōjuma dīnu objektu sarokstā . Jaunōs Malnovas Rōmas katōļu bazneicas ceļtnīceiba tyka uzsōkta 1927 . | godā | , taču leidz Ūtrō pasaules kara sōkumam tū pabeigt neizadeve . Bazneicas ceļtnīceiba turpynōjās pēc 1995 . goda un pabeigta 2003 . godā . Malnovas Rōmas katōļu bazneica tyka īsvēteita 2003 . goda 5 . |
| ludzasbiblio.lv | Malnovas Rōmas katōļu bazneicas ceļtnīceiba tyka uzsōkta 1927 . godā , taču leidz Ūtrō pasaules kara sōkumam tū pabeigt neizadeve . Bazneicas ceļtnīceiba turpynōjās pēc 1995 . goda un pabeigta 2003 . | godā | . Malnovas Rōmas katōļu bazneica tyka īsvēteita 2003 . goda 5 . oktobrī . </doc><doc> Pasines katōļu bazneica Pasines katōļu bazneica atsarūn Ludzas rajonā , uz dīnvydreitim nu Ludzas . Pasines draudze |
| ludzasbiblio.lv | Ludzas . Pasines draudze rūbežojās ar Zylupes , Rundānu un Landskoronas draudzi . Attōlums leidz Zylupes katōļu bazneicai – 12 km , Rundānu – 28 lm un leidz Landskoronas katōļu bazneicai – 23 km . 1694 . | godā | dominikāņi Pasinē ar veiskupa Poplavska atļōvi uzcēle kūka bazneicu ar klūsteri un apsamete tamā uz dzeivi . 1753 . godā bazneica un klūsters nūdaga . 1761 . godā dominikāņi uzcēle myura bazneicu un |
| ludzasbiblio.lv | 12 km , Rundānu – 28 lm un leidz Landskoronas katōļu bazneicai – 23 km . 1694 . godā dominikāņi Pasinē ar veiskupa Poplavska atļōvi uzcēle kūka bazneicu ar klūsteri un apsamete tamā uz dzeivi . 1753 . | godā | bazneica un klūsters nūdaga . 1761 . godā dominikāņi uzcēle myura bazneicu un myura klūsteri . Šei bazneica un klūsters ir vīna nu skaistōkom sakralajom ceļtnem Latgolā . Dīvnoma plans ir tyvs kvadratam |
| ludzasbiblio.lv | Landskoronas katōļu bazneicai – 23 km . 1694 . godā dominikāņi Pasinē ar veiskupa Poplavska atļōvi uzcēle kūka bazneicu ar klūsteri un apsamete tamā uz dzeivi . 1753 . godā bazneica un klūsters nūdaga . 1761 . | godā | dominikāņi uzcēle myura bazneicu un myura klūsteri . Šei bazneica un klūsters ir vīna nu skaistōkom sakralajom ceļtnem Latgolā . Dīvnoma plans ir tyvs kvadratam , kuram pīsaslādz izstīpts taisnstyura |
| ludzasbiblio.lv | 1809 . , 19 . gs . ūtrei puse ) , kancele ( 1760 . godi ) , skulpturalō grupa " Krystus kristeišona " un treis sōnu oltori ( 1760 . godi ) , kuri kompozicionali ir saistēti ar golvanū oltori . 1882 . | godā | krōšņū dīvnomu pīmeklēja ugunsnalaime . Izdaga jumts , daļa lūgu , tūrņi , nūkryta zvoni , taču bazneicas īkšpuse nacīte . Pasines bazneica īkļauta Valsts aizsorgōjamū kulturas pīminekļu sarokstā un |
| ludzasbiblio.lv | Pušmucovas katōļu draudze rūbežojās ar Kōrsovas , Ludzas un Styglovas katōļu draudzi . Pyrmō Pušmucovas bazneica ir calta nu kūka 18 . gs . ūtrajā pusē par muižkunga Ksavera Šadurska leidzekļim . 1805 . | godā | tū Jaunovas Marijas pasludynōšonas gūdam īsvētēja Malnovas draudzes prāvests , Ludzas dekans un Kijevas kanonikis Jāzeps Romanovskis . Krōslovas bazneicu uzcēle itālīšu arhitekta Paraco vadeibā . Pabeidzis |
| ludzasbiblio.lv | byuvdorbus , jys apsamete uz dzeivi Ludzā , uz Itāliju vairs nanūbrauce . Jō bārni un bārnubārni pasarakstēja – " Parako " . Vīns no jim – Dominiks Parako – kļiva par Pušmucovas muižkungu . Jys 1850 . | godā | par sovim leidzekļim kūka bazneicas vītā uzsōce myura bazneicas ceļtnīceibu . Tei tyka myurēta nu akmiņim . Pēc divim godim , 1852 . godā , ceļtnīceiba tyka pabeigta , un 1852 . goda 4 . oktobrī tū īsvētēja |
| ludzasbiblio.lv | Dominiks Parako – kļiva par Pušmucovas muižkungu . Jys 1850 . godā par sovim leidzekļim kūka bazneicas vītā uzsōce myura bazneicas ceļtnīceibu . Tei tyka myurēta nu akmiņim . Pēc divim godim , 1852 . | godā | , ceļtnīceiba tyka pabeigta , un 1852 . goda 4 . oktobrī tū īsvētēja dekans Romualds Laudanskis , bet konsekrēja veiskups A. Fr . Simons 1897 . godā . Pušmucovas bazneica ir 17,45 m gara , vīnnovas ceļtne |
| ludzasbiblio.lv | tyka myurēta nu akmiņim . Pēc divim godim , 1852 . godā , ceļtnīceiba tyka pabeigta , un 1852 . goda 4 . oktobrī tū īsvētēja dekans Romualds Laudanskis , bet konsekrēja veiskups A. Fr . Simons 1897 . | godā | . Pušmucovas bazneica ir 17,45 m gara , vīnnovas ceļtne ar fleižu greidu un skōrda jumtu . Dīvnomam ir 2 tūrņi un 3 zvoni – " Staņislavs " , " Jōņs " un bezvōrda . Pneimatiskais vargans , 3 myura oltori |
| ludzasbiblio.lv | Raipoles – 19 km , Kaunatas – 22 km un leidz Stoļerovas katōļu bazneicai – 15 km . Pylda ir vīna nu tom 12 katōļu draudzem , kuras izveidōja Pasines dominikaņi . Pyrmū kapliču dominikaņi te uzcēle 1699 . | godā | . Tei beja moza kūka ceļtne . Tōs vītā J. A. Hilzens 1765 . godā Pyldā uzcēle kūka bazneicu . Tōs garums beja 18 m , plotums – 9 m. Jau pyrms Pyrmāō pasaules kara prāvests Julijans Giedvillo vōce leidzekļus |
| ludzasbiblio.lv | bazneicai – 15 km . Pylda ir vīna nu tom 12 katōļu draudzem , kuras izveidōja Pasines dominikaņi . Pyrmū kapliču dominikaņi te uzcēle 1699 . godā . Tei beja moza kūka ceļtne . Tōs vītā J. A. Hilzens 1765 . | godā | Pyldā uzcēle kūka bazneicu . Tōs garums beja 18 m , plotums – 9 m. Jau pyrms Pyrmāō pasaules kara prāvests Julijans Giedvillo vōce leidzekļus jaunas bazneicas ceļšonai , jō laikā tyka sagatavōti ceļtnīceibas |
| ludzasbiblio.lv | Taču kara laikā vysi savōktī leidzekļi gōja zudumā , beja palicis tikai byuvprojekts . Tū , nadaudz izmainūt , izmontōja jaunōs bazneicas ceļtnīceibai , kū uzsōce prāvesta Alberta Uļjana vadeibā 1922 . | godā | . Jaunū bazneicu cēle tai , ka vacō bazneica palyka jaunbyuves īkšpusē . Kod jaunū uzcēle , vacū nūjauce . Leidzekļus bazneicas ceļtnīceibai deve draudze . Pyldas bazneica ir vīna no lelōkajom kūka bazneicom |
| ludzasbiblio.lv | Brigu , Rundānu , Pyldas , Brodaižu un Istalsnas katōļu draudzi . Attōlums leidz Brigu bazneicai – 16 km , Rundānu – 12 km , Pyldas – 20 km , Brodaižu – 12 km , Istalsnas katōļu bazneicai – 20 km . 1699 . | godā | Pasines dominikaņi Raipolē uzcēle kūka kapelu , kas pastōvēja 77 godus , -- tū nūjauce 1776 . godā . Pēc kapelas nūjaukšonas mises turēja škyunī . Nūjauktōs kapelas vītā 1779 . godā uzcēle draudzes bazneicu |
| ludzasbiblio.lv | km , Rundānu – 12 km , Pyldas – 20 km , Brodaižu – 12 km , Istalsnas katōļu bazneicai – 20 km . 1699 . godā Pasines dominikaņi Raipolē uzcēle kūka kapelu , kas pastōvēja 77 godus , -- tū nūjauce 1776 . | godā | . Pēc kapelas nūjaukšonas mises turēja škyunī . Nūjauktōs kapelas vītā 1779 . godā uzcēle draudzes bazneicu . Tei beja moza un zama . Draudzes lūcekļi prāvesta Kaspara Hruneviča darbeibas laikā ( 1847 |
| ludzasbiblio.lv | bazneicai – 20 km . 1699 . godā Pasines dominikaņi Raipolē uzcēle kūka kapelu , kas pastōvēja 77 godus , -- tū nūjauce 1776 . godā . Pēc kapelas nūjaukšonas mises turēja škyunī . Nūjauktōs kapelas vītā 1779 . | godā | uzcēle draudzes bazneicu . Tei beja moza un zama . Draudzes lūcekļi prāvesta Kaspara Hruneviča darbeibas laikā ( 1847 . -- 1863 . ) lyudze Vitebskas ģeneralgubernatoru atļaut Raipolē ceļt jaunu bazneicu |
| ludzasbiblio.lv | Draudzes lūcekļi prāvesta Kaspara Hruneviča darbeibas laikā ( 1847 . -- 1863 . ) lyudze Vitebskas ģeneralgubernatoru atļaut Raipolē ceļt jaunu bazneicu . Tūmār gaideitō atbiļde naatgōja . Tūmār 1880 . | godā | Raipoles katōļu draudzes lūcekļi atļauju nu Vitebskas gubernatora bazneicas ceļšonai dabōja . Ludzas dekana Andreja Seipuļnīka vadeibā , par draudzes lūcekļu sazīdōtajim leidzekļim 1883 . godā tyka uzbyuvēta |
| ludzasbiblio.lv | 1880 . godā Raipoles katōļu draudzes lūcekļi atļauju nu Vitebskas gubernatora bazneicas ceļšonai dabōja . Ludzas dekana Andreja Seipuļnīka vadeibā , par draudzes lūcekļu sazīdōtajim leidzekļim 1883 . | godā | tyka uzbyuvēta Raipoles bazneica . Tei beja nu kūka . Bazneicu Sv . Jōņa Kristeitōja gūdam īsvētēja dekans A. Seipuļnīks . Pāvests Pīters Smelters nūlēme uzceļt Raipolē lelu myura bazneicu , taču šū |
| ludzasbiblio.lv | nūdūmu realizēšanu izjauce Pyrmais pasaules kars . Pēc kara ceļtnīceibas dorbus atsōce prāvests Longins Šilinskis , bet bazneicas ceļtnīceibas dorbus leidz golam nūvadēja prāvests Jōņs Podlevskis . 1932 . | godā | jaunuzcaltū Raipoles bazneicu īsvētēja Ludzas dekans Antonijs Urbšs , bet 1934 . g. 3 . juļī veiskups Rancāns tū konsekrēja Sv . Jōņa Kristeitōja gūdam . Raipoles katōļu bazneica ir 20 m gara un 15 m |
| ludzasbiblio.lv | Pasines dominikaņi 17 . gs . beigōs , tei pastōvēja leidz 1820 . godam . Kapela atsarūn Rundānu muižā , nyu šamā vītā ir estrade . Tagadejū Rundānu myura bazneicu uzcēle muižkungs Andrejs Šahno 1820 . | godā | . Šei bazneica ir bez tūrņim , dōrzā atsarūn nalels zvonu tūrnis uz četrim stūpim , tūrnī ir divi zvoni . Rundānu bazneica ir 19,1 m gara , 12,5 m plota myura celtne ar skōrda jumtu . Tei ir vīnnovas |
| lvlksa.nautreni.lv | bārnim atīmūšajūs laikūs . Munā kolekcejā ir apmāram 3000 ābeču nu 190 zemu 520 volūduos i dialektūs . Tei ir bejuse izstuodeita 119 reižu Latvejis muzejūs , školuos , bibliotekuos , klubūs , taipat 1987 . | godā | Moskovā Vyssavīneibys Tautys saimisteibys sasnāgumu izstuodē , kurā kolekceja tyka apbolvota ar sudobra medaļu . Kūpā ar filologi Lideju Leikumu asmu sarakstejs ābeci latgalīšu volūdā ( 1992 . ) . Tei |
| lvlksa.nautreni.lv | Lideju Leikumu asmu sarakstejs ābeci latgalīšu volūdā ( 1992 . ) . Tei atsarūn pastuoveigajā ekspozicejā Šeņžeņā pasauļa VIP ( Very Important Person - ( cīši ) īvārojama persona ) centrā ( Kīnā ) . 1996 . | godā | apguods Zvaigzne ABC izdeve munu ābeci latvīšu volūdā ; tei beja izstuodeita Storptautyskajā gruomotu tiergā Frankfurtē pi Mainys ( Vuoceja ) . Ir saraksteita ābece i skaitomuo gruomota latgalīšu volūdys |
| latgale.lv | byut , ka jei poša byus pavysam cytā vītā ? Cik latgalīšu beja 21 . godu symta suokumā ? Vasali , tai saceit , sveicīņs nu 22 . godu symta latgalīšim ! Tagad atrodu informaceji , ka tymā tuolajā 2008 . | godā | bīži viņ runojūt par latgalīšim suoce tūs saleidzynuot ar lībīšu stuovūkli Latvejā . Tai kai obeji meklejuši koč kaidu uzmaneibu nu vaļsts īstuodem sovys identitatis saglobuošonai – sovu tīseibu īvāruošonai |
| latgale.lv | itūs skaitļus precizi naatguodoju , kotrā zinī skaidrs ir vīns – lībīšu beja palics pavysam , pavysam moz , deļ tam īspiejams jūs i saskaiteja ) . Kai jau īprīškejā stuostā runovam – nivīns tymā 2008 . | godā | navarie pastuosteit , cik ir latgalīšu ? 100 , 200 , a varbyut 3000 ? Varbyut 400 tyukstušu ? Varie saukt sevkuru skaitli i īspiejams byutum taisneiba ! Piec puors godim : tyka sareikuots ari Vyslatvejis |
| Latvijas Avīze | dzeivi saleidzynuotu ar futbola stadionu , es grybātu byut vāruotuojs . Ni uzbruciejs , ni vuortsorgs , ni tīsness , ni treners , ni bumbu ražuotuojs , ni fotografs aiz vuortim . Rēzeknē 1983 . - 1984 . | godā | beja treis sūfeja Abaja Borubajeva škoļnīki . Vīns nu jim izstuosteja taidu baiku * . Kaidsta cīnejams svātais ar sovu svitu ībrauce gostūs pi nazkaida karaļa . Vaļdnīks pavaicuoja , voi svātais navar |
| Latvijas Avīze | pasazeišonom i bezkauneibu . Ka vyss ir okidoki ! Da i vāruotuojim inciresnai , var izzynuot , kas pyrmū elektriskū prasu izgudruoja , kas pyrmū pupturi ( izzeimāts plošai publikai pyrmū reizi 1907 . | godā | žurnalā " Vogue " ar pasaukšonu " brassireitt " ) . Tautys puosokuos lopsa teik saukta par gudru , koč i eistineibā jei ir tikai i vīneigi viļteiga . Duraks navar byut viļteigs ( latg . akīls ) , jam |
| Latvijas Avīze | itū naudu paduovynuos sierdīnim . A ka paduovynuos , vysbīžuok tai gribēs nūpierkt gūdu itymā saulē . Ci ausvaisu iz paradizi . Može i na tai . Voi zynit , kas ir Kristaps Morbergs ? Nu vot . A 1928 . | godā | , kod jis nūmyra , jis beja bogotuokais cylvāks Latvejā . I testamentā vysus sovus īpašumus ( latg . sovumus ) nūvielēja Latvejis Universitatei . A moznūdrūšynuotais vysbīžuok nu bagatura ni ar kū naatsaškir |
| Pīters Miglinīks | strōdoj zynōtnīki , mōkslinīki , aktīri , scenaristi un literati . Ausekli un Miglinīku mes pīminim un gūdynojam reizē un vysi kūpeigi , tōpēc ka jim na mozums radnīceiga , vīnojūša . Obeji dzymuši vīnā | godā | ar nalelu laika atstarpi . Obeji nūdzeivōjuši nagaru myužu un myruši jauneibas pylnbrīdā . Obeji — dzejnīki , tautas pašapziņas mūdynōtōji , pretesteibas gora urdeitōji ceiņā pret apspīsteibu , nataisneibu |
| Pīters Miglinīks | gaismu īraudzeja A. Pumpura eps " Lāčplēsis " , brōļu Kaudzīšu " Mērnieku laiki " un cyti prozas dorbi , vairōki dzejūļu krōjumi . Bet kas šymā laikā beja Latgolā ? Dzymtbyušonu te atcēle tikai 1861 . | godā | . Zemnīku stōvūklis nakliva lobōks , jo muižinīki seiksti turējōs pi sovom privilegijom . Nabadzeigī zemnīki navarēja īgyut zemi sovā īpašumā un veidōt sovas saimnīceibas . Jim tyka līgts ( kaut ari |
| Pīters Miglinīks | un Ontons Velikāns , kuri ( ar Jōņa Cybuļska paleidzeibu ) veidōjuši pīminekļus vairōkim Latgolas atklōteibas darbinīkim , izkoluši skaistu pīminekli izcylajam nūvodnīkam . Tō atklōšona nūtyka 1971 . | godā | — taitod 63 godus pēc latgaļu atmūdas korifeja izteiktō rūsynōjuma . Nu granita gaišpalākōs smagmes — un reizē it kai nu dzymtōs zemes — izaug sārojūši apcereigs sīvītes tāls . Mōti-dzimtini simbolizejūšs |
| Pīters Miglinīks | cytas . Lai tōs nasavairōtu , pi šō vaicōjuma jōpasakavej detalizētōk . Teodors Zeiferts sovā " Latviešu rakstniecības vēsturē " ( R. , 1930 ) roksta , ka P. Miglinīks dzimis 1852 . , bet miris 1882 . | godā | ( namynūt datumus ) . Vodūtīs nu tō , ari sacynoj , ka P. Miglinīks miris 30 godu vacumā , taidejaidi saeisynojūt jō dzeivi par vasalim trejim godim . Turpretim Aleksejs Apinis grōmotā " Neprasot atļauju |
| Pīters Miglinīks | talanteiga pianiste , muzykas školas vadeitōja . Kūpā ar Pīteri reikoj koncertu Rēzeknē ( Pīters spēlej vijoli , dzīd ) . Kai līcynoj Rozenšildu-Paulinu dzymtas pīdareigō Lidija Rozenšilda ( 1931 ) 1999 . | godā | publicātajā apcerē " Rozenšildu-Paulinu dzimta " ( Ciblas novads I. — Rēzekne : LKC izdevniecība , 77 . - 104 . lpp . ) , Sofija , strōdōdama par pedagogi Latgolas školōs , vysu myužu nūdzeivōjuse napracāta |
| Pīters Miglinīks | Latgalīšu volūdu tūmār mōca — un tei ir taišni Nautrānu vydusškola . Voi te nav dyžonō nūvodnīka īspaids un nūpalns ? Ari Vōrkovas vydusškolā un vēļ — Bolvu pusē . Bet ir bēdeiga līta — šudiņ ( 2000 . | godā | ) Latgolā 10 pogostūs nav nivīnas školas ar mōceibom latvīšu volūdā . Bet kūpā ar tai tyvū Augšzemi — 15 pogostūs . P. Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc saimnīciskas nūsastyprynōšonas , veidōt tureigas |
| rv.lv | lobuma nabyušūt .. Myužeigs skaistums ! Par Ļukadi nazynu , Anceite to nu dusmem tōs kampetas poša apēde . A munu vēstuļu čupeņa guļ niule iz golda , moš cytam godam nūderēs . Tai ka sveicīņus jaunajā | godā | jyusim visiņkim syutu car avīzi . Gods byušūt lobs , garš , draudzeigs : nu pelem i žurkom nikas nabyus jōsorgoj , jōs pi kinīšim šūgod gūdā i pi myusim mūdē . Vaicōsi , deļ kam ? Nu tak pazar , cik |
| rv.lv | , cik vysaidu lātu cacku būdēs nu Kinas , i lelais zavods cīši draudzejās ar jim . Dreiži jī braukšūt šur strōdōt . Myusejī strōdnīki tak vysi Europā . Par tū goda garumu nabādojit , dōrgiņkī ! Garajā | godā | Dīvs vīnu līku dīnu dasvīž , lai paspējam gavēnī grākus nūžālōt , porōdus atdūt , napadareitū padareit ! Garais gods nav tei lelōkō nūceja . Nazkaida jauna kvaroba kai malna nakts īt vērsā . Par Inplaceju |
| rv.lv | niule , myužeigs skaistums , myusu gūteņas amaņakā Europa teļoristu īraudzejuse . Nu jau pasauļam gols byušūt . I praseišūt gaisa teireibas nūdūkli . Divarpus latu par gaļvenu , tik nazynu — mēnesī voi | godā | . Naz , kur tū naudeņu guļdeis ? Moš kaidus uzpurņus dāravōs ? Naz , cylvākim voi lūpim ? Kō tik myusu gūteņom barōtōjom da itō nabeja jōpīdzeivoj itamā breivajā ESā . Klāvā — i posceli , i pamperi , |
| rv.lv | DAGUTAKOLNA Apaleite </doc><doc> Nu vacō fana Vasala , Maseit ! Te roksta Tovs vacs fans . Paļdis par autografu . Pēc Tovas grōmotas gribu uzraksteit nalelu P. S. Par tū Stukļu voi Meļteņu mežu . 2004 . | godā | Tu raksteji par tim čiulim , kas zoga mežu tamā pusē . As dūmoju , ka tys pats mežs vīņ ir . Aiz Maltas upeites i aiz tōs upeites , kura iztak nu Cērvēša azara . As tī staigōju ar boda peicku vēļ tod |
| Katōļu Dzeive | i sabīdryskais darbinīks , vairōku Saeimu deputats i vairōku vaļdeibu ministrs tīslītōs i Latgolys lītōs ( saucēs – ministrs bez portfeļa Latgolys lītōs ) . Tāvs Jurs Pabērzs , jun . , pīdzyma 1918 . | godā | Somersetā , kur vacaistāvs tymā laikā strōdoja par tīsnesi . Tāvu kristeja Aglyunys bazneicā , i krysttāvs beja dekans Jōņs Veļkme , bet vacūtāvu tymā laikā vōcīši beja apcītynōjuši par taidu kai napaklauseibu |
| Katōļu Dzeive | kristeja Aglyunys bazneicā , i krysttāvs beja dekans Jōņs Veļkme , bet vacūtāvu tymā laikā vōcīši beja apcītynōjuši par taidu kai napaklauseibu jūs varai . Tāvs pabeidze Daugavpiļs realū gimnazeju i 1937 . | godā | sōce studēt LU tautsaimnīceibu i strōdōt avīzis " Jaunākās Ziņas " redakcejā . Jō uzdavums beja klauseitīs zinis krīvu i vōcu volūdā i sagatavōt ziņu apskotu sovai avīzei . Jis beja publiciejīs ari latgalīšu |
| Katōļu Dzeive | janvarī , Latvejis atbreivōšonys ceiņu beigu pūsmā , vacaistāvs Pīters Līpiņš gon pieški beja izarōdiejs cīši sorkons i aizbiedzs boļševikim leidza iz Krīveju , kur ari palyka leidz myuža golam 1957 . | godā | ) . 1939 . godā Jurs Pabērzs ar Irenu Līpiņu apsaprecēja , i 1940 . goda 4 . aprelī Reigā pīdzymu es . - Kaidys ir Tovys spylgtōkōs bierneibys dīnu atminis , a kas sirsneņā aizagivs nu školys godu ? |
| Katōļu Dzeive | Latvejis atbreivōšonys ceiņu beigu pūsmā , vacaistāvs Pīters Līpiņš gon pieški beja izarōdiejs cīši sorkons i aizbiedzs boļševikim leidza iz Krīveju , kur ari palyka leidz myuža golam 1957 . godā ) . 1939 . | godā | Jurs Pabērzs ar Irenu Līpiņu apsaprecēja , i 1940 . goda 4 . aprelī Reigā pīdzymu es . - Kaidys ir Tovys spylgtōkōs bierneibys dīnu atminis , a kas sirsneņā aizagivs nu školys godu ? - Pyrmūs pusūtra |
| Katōļu Dzeive | tys ir . Maņ skaidrōja , ka tys nūzeimoj , ka jim teatrī pateik na tikai krīvu autoru lugys , bet , pīmāram ari taids rakstnīks kai Šekspirs . Aleksandrs Čaks nu pōrdzeivōjuma saslyma ar sirdi i 1950 . | godā | myra . Muns tāvs vēļ beja pavysam jauns , i jis izturēja . Dažus godus jis varēja publicētīs tikai ar pseidonimu , piec tam sōce strōdōt jaunizveidōtā avīzē " Literatūra un Māksla " . Školai beja breineiga |
| Katōļu Dzeive | grōmateņu " Rokstu krōjums . I Dzeja " . Seviški skumdynōja i ryudynōja garōks dzejōjums " Bōrine " , bet šausmynōja " Skūpais vecis " , kuru nōvis breidī valni raun iz eļni . Pi vacōtāva sātā beja ari 1943 . | godā | izdūtais Čeņču Jezupa romans " Pīters Vylāns " . Tymā es naspieju īsalaseit na volūdys deļ , bet partū ka lykōs garlaiceigs . Gūdeigi sokūt , maņ tys taids rōdīs vēļ šudiņ , lai ari , vajadzeibys spīsta |
| Katōļu Dzeive | sabīdrysks darbinīks . Ka vacaistāvs Jurs Pabērzs taisejōs raksteit romanu par latgalīšu atmūdu , tō es nazynōju . Par latgaliskumu i latgalīšu kulturu daudz dabōju dzierdēt nu bieru runu vacōtāva bērēs 1960 . | godā | . Tūlaik sōču izvaicōt tāvu i mōti i meklēt šū i tū par Latgolu rokstūs . Beju jau studente . Tai izīt , ka munūs seņčūs ir bejuši vysmoz treis raksteitōji . Es nu jūs talanta nikō lela naasu montōjuse |
| lakuga.lv | sleidi kai pa taidu akvaparku . Atsaļaut dažreiz vāga īsavuiceit pasceit , kū tu dūmoj , ka zini , ka tys ir svareigi i izmaineis koč vīna cylvāka dūmuošonu . . Kū mes nu Tevs varātu sagaideit " pādejā | godā | " ? Vīns ir – sagaideišona iz skatuvis jau jaunnedeļ Romeo tālā . Vyspuor dareišu cīši daudz kū . Vīns ir nūteikti – pasacensšu , kab LaKuGā ir daudz kū skaiteit par mani , myusim . Par tū , ka tai teiri |
| lakuga.lv | kū tī daudzi jimtīs ! Suokumā tys tai ari vaira beja caur muzykys prizmu . Tod pīpeļdieja Oseits ar literaturu – ka tož vāga , i Jureits , ka vāga plašuok kulturu jimt , i tai ideja auga , auga … Pyrmā | godā | vyspuor daudzi nominaceju beja , bez sovys jāgys Latgalīši kūtruoki palykuši , mozuok aktivi ? Nā , tys vaira taids maksimalisms , ka vāga vysu piec kuortys i vysim bolvys . Tāņ godu nu goda izafiļtrieja |
| lakuga.lv | palykuši , mozuok aktivi ? Nā , tys vaira taids maksimalisms , ka vāga vysu piec kuortys i vysim bolvys . Tāņ godu nu goda izafiļtrieja . Tādiņ tuos nominacejis , kas ir , dīzgon plaši aptver kulturu . Pyrmā | godā | nabeja tūs pošu foklorys , amatnīceibys . Tagad jau vyss ir drupeit nūsastabiliziejs – četri godi – bārns , kas spiej izsaceit sovu redzīni , aizstuoveit sev svareigys lītys . Nav apnykums ? Apnykums |
| lakuga.lv | Vadeituoji ceremonejis suokumā saceja , ka itei ir prestižuokuo kulturys bova latgalīšim . Prestižuokys tak nav ? ( smejās ) Godu nu goda cylvāki arviņ vaira izzynoj , ka taida ir . Nav vaira kai pyrmā | godā | – kai eksperiments – kas ta tys taids ir , kū jī ir izdūmuojuši . Tāņ bolva ir ījiemuse drusku sovu vītu i cylvāku apziņā i kūpejā kulturys dzeivē . Zynu ari konkretus pasuocīņus i projektus , kas šudiņ |
| lakuga.lv | Boņuks . Tei ir vīna nu ituos bolvys byuteibom . Vīns ir apzynuot tūs , kas ir dariejušs i izdariejušs , ūtrs – ceļt kvalitati – O , itys uzvarieja ! na – Par kū jis uzvarieja ? Tu uztaisi , kab cytā | godā | ir tei kvaitate , kab vari pasaceinēt . Lai ir taids kai stimuls , dziniejspāks . Varbyut tim , kas gryb dareit – kai līšnuo motivaceja dareit konkreti itū na cytu – ot , izdareišu i varbyut daže sajimšu |
| lakuga.lv | , ka itys pasuocīņs byutu juotaisa Latgolys nūvodu kulturys darbinīkim . Tys byutu logiski . Principā es doru jūs dorbu . Tik jim par tū moksoj , maņ namoksoj . Taida starpeiba . Šūgod nā , paguojušā | godā | , kod beja nazkaida kulturys darbinīku saīšona , es jim prezentieju Boņuku , stuostieju vysu , saceju , ka taisom kūpā , īsasaistit , atteistom i tai tuoļuok . Jī smaidieja – molocs , ka dori , nu i |
| latgale.lv | laikam eistīs vuords veļ leidz šam breižam palīk Normunds . I deļ ko tīši taids nūsaukums " Trojs " , kū tys nūzeimoj , i kai jis roduos ? Maņ saīt dīzgon daudz laika pavadiet pi datora , i vismoz reizi | godā | pi mans atceļoj Trojan Horse ... : ) Nu i laikam inficeits tika na tikai muns dators , bet ari es .... Deļ tuo laikam saesinojumā Trojs . " Troja " sastuovu Tu sastuodi vīns pats voi arī tī pīsadola |
| latgale.lv | vīns nu elementim ir Trojs . Vīneigīs , kur pagaidom koč kū var atrost par Troju ir draugiem . lv mūzikys sadalī . I nūslāgumā , kū Tu grybātu nūvielēt sovim fanim i LaKuGa skaiteituojim Jaunajā 2008 . | godā | ? Nu drūši viņ lai itys gods jīm ir veiksmeiguoks par veiksmeigū pagojušū godu , lai ir velmis , kū pīpiļdeit , i sapyni , kū eistynuot . Klausitīs muzyku deļ tuo , ka muzyka ir spāks , kas var likt |
| latgale.lv | ... Laimeigu Jaunū Godu !!! : ) Ar Troju sasarunova Aiga </doc><doc> Ar sovu dvēseli sovuos dzīsmēs . Weron Martin . Nūteikti LaKuGa ' s skaiteituoji byus dzierdejušs dzīsmi " Dabasi raud " , kas 2007 . | godā | bejus ari poša spālātuokuo dzīsme Latgolys Radejā . Itymā reizē LPG pīduovoj interveji ar pošu dabasu raudynuotuoju - Weron Martin ! Taipat itei dzīsme īkļauta ari Latgolys Radejis izlasē ! Suokumā vaicuošu |
| latgale.lv | dzirksteļeite , kas ir izskriejuse cauri Latgolys radejis klauseituoju sirdim , klausūtīs Weron Martin dzīsmi " Dabasi raud " , deļ tuo ka itei dzīsme ir Latgolys radejis goda spieļuotuokuo dzīsme 2007 . | godā | ? O ! Pateišam ??? : ) Gūdeigi sokūt , Tu maņ paziņuoji jaunumu ! Paļdis ! Nasliepšu , pateikamai ! : ) Bet tei dzirksteleite drūši vīn ir tei , ka tymā dzīsmī beja īlykta dvēsele I ari dīzgon lels dorbs |
| latgale.lv | portala draugiem . lv muzykys sadalī ! Kontakti ir atrūnami tī pot – kaut vai viestuli uzrokstit ! : ) Nūslāgumā grybātu vaicuot kū Tu grybātu nūvielēt sovim fanim i LaKuGys skaiteituojim jaunajā 2008 . | godā | ? Golvonais , lai daudzi prīka i saulis , mozuok bāduotīs i jimt vysu " vīgluok " ! I tod jau kotrs atrassim sovu breinumu ! Veiksmi ! : ) Ar Verneru sasarunova Aiga Sprindža </doc><doc> Vacī bocmaņi vs |
| Ludzas Zeme | ka vīneigi Ļenins ari ir vysom tautom tēte . — Esi pīsadalejuse daudzōs kristīšu svātku ceremonejōs , bejuse daudzōs bazneicōs , voi atmiņā ir kaids īpašs breids , kas Tevi uzrunōjs ? — Tys beja 1991 . | godā | , kod myusu redakcejis kolektivs pīsadaleja pāvesta Jōņa Pōvula II vizeitē Pūlejā , Lomžys piļsātā . Nikod Latvejā nabeju redziejuse i dzierdiejuse taidys vīnōteibys lyugšonā . Nu moza ciļvieceņa leidz |
| Ludzas Zeme | latgaliski . Ari poša tū lītu aizstōvi . Voi redzi kaidu nōkūtni myusu volūdai ? — Dūmoju , ka teiši itymā laikā daudz kas ir atkareigs nu pošu latgalīšu gribeišonys kū sovys volūdys lobā dareit . Jau 2008 . | godā | ir brošureņā izdūti ( ari interneta : www . lakuga . lv < http://www.lakuga.lv/> — sadaļā volūda atrūnami ) latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi , kuri tyka pījimti i apstyprynōti LV Vaļsts volūdys |
| Ludzas Zeme | kristeigō gora veidōšonōs izpausmem sovūs bārnūs ? — Nav jau tei žurnala i vyspōr žurnalistikys byušona taida mada maize kai dažam lobam nu molys varātu izavērt . Kod sōkom ar KDz . niu jau tōlajā 1989 . | godā | , Agnesei beja 10 , a Renāram 5 gadeni . Strōdōju tod Viļānu tipografejā i nu dorba gōju ap pl .12 , vīnim naktī . Bārni , saprūtama līta , beja aizmyguši , mamys nasagaidejuši . Kod meitai praseju pīdūšonys |
| Ludzas Zeme | tik vierteigs kai svātceļōjums iz Aglyunu . — Voi sātā ir kaidi dzeivinīki – suņs , kačs , sivieneņš voi kaida cyta radeiba ? — Ir jōatsazeist , ka bejuši vysaidi sōnsūli nu žurnalistikys . Kod 1982 . | godā | piec mamys nōvis atsagrīzem Latgolā , kaidu laiku turējom pat gūvi , lai bārnim byutu pīns . Tod beja kozu periods , kod beju sasadūmōjuse par bezrogainajom i pīneigajom Zānis kozom , tod turējom cyukys |
| producenti.wordpress.com | izsyukt uorā , kū viņ var , īlykt vysu nu seve . Taidā ziņī jī nūteikti ir autoritatis . Nasoku , ka puorejī struodoj švakuok voi kai , bet nu ir tī atseviški cylvāki , kas teišom ir puoruoki . Paguojušā | godā | Tev beja ari taids kai suonsūļs – dzīsme " Nāc " LNT serialam " Mīli mani mūžam " . Kai Tu nūklivi pi tuo ? I cytā gadejumā , ka Tev ir pasyutejums , kai Tu jam kerīs kluot i daboj tū muzykalū īdvasmu |
| producenti.wordpress.com | laika – vairuok nakai pi nazkuo cyta . Tod ari saprotu , ka ite nazkas ir ! Muzykys školā Tu naguoji ? Nā . Muzykys školā iz akordeonu īzastuoju ūtrā klasē . Bet es beju galeigi mozeņks , pi vysa – tymā | godā | cīši daudzi stuojās iz akardeonu i maņ pascieja : " Zini kū , Kristapeņ , mes tevi pījamam nu tai kai itymā godā daudzi īzastuojās todatej nuokušā godā i mes tevi izreizis pajimsam ! " Labi , vyss kuorteibā |
| producenti.wordpress.com | školā iz akordeonu īzastuoju ūtrā klasē . Bet es beju galeigi mozeņks , pi vysa – tymā godā cīši daudzi stuojās iz akardeonu i maņ pascieja : " Zini kū , Kristapeņ , mes tevi pījamam nu tai kai itymā | godā | daudzi īzastuojās todatej nuokušā godā i mes tevi izreizis pajimsam ! " Labi , vyss kuorteibā . Maņ jau ari – nu kas ta tī – godu pagaidiešu i trešā suokšu . Bet tod pazavieru , kai Gunča vokorūs tī |
| producenti.wordpress.com | klasē . Bet es beju galeigi mozeņks , pi vysa – tymā godā cīši daudzi stuojās iz akardeonu i maņ pascieja : " Zini kū , Kristapeņ , mes tevi pījamam nu tai kai itymā godā daudzi īzastuojās todatej nuokušā | godā | i mes tevi izreizis pajimsam ! " Labi , vyss kuorteibā . Maņ jau ari – nu kas ta tī – godu pagaidiešu i trešā suokšu . Bet tod pazavieru , kai Gunča vokorūs tī akardeonu spielieja da osoru i piec tuo |
| producenti.wordpress.com | nā – par tū , ka es tai nikod nasoku – nazynu , kas nūtiks piec goda voi divejim , bet šūbreid itei ideja maņ kai ba nav cīš aktuala . Varbyut koč kod … ( smaida ) Tovi ceļavuordi skaiteituojim 2010 . | godā | .. Golvonais vāga dūmuot daudzi lobu dūmu ! Obligati ! Na jau aiz tuo , ka gruomotā voi filmā " Secret " tai sacāts , bet aiz tuo , ka tai ir ! Asu puorzalīcynuojīs – vāga dūmuot tai , kai tu gribi kab |
| Drycanu kulturys bīdreibys ''Auseklis'' izdavums ''Skreine'' Nr. 2 | ka Drycanu vydškola pastuov jau 115 godus . Leidz tam laseitprasme tyka nūdūta nu paaudzes paaudzē , nu sādžys iz sādžu , bez vaļsts atbolsta . Pazateicūt vītejūs zemnīku iniciatīvai i dorbam , 1895 . | godā | škola uzsuoce dorbu kai vīngadeiga škola . Tuos muojvīta beja skaistuo Manteifeļa muiža . Pakuopeniski tyka atkluotys sešys klasis , bet , 1944 . godā vuocīši acakuopdami , muižu nūdadzynuoja . Tagadejuos |
| Drycanu kulturys bīdreibys ''Auseklis'' izdavums ''Skreine'' Nr. 2 | Pazateicūt vītejūs zemnīku iniciatīvai i dorbam , 1895 . godā škola uzsuoce dorbu kai vīngadeiga škola . Tuos muojvīta beja skaistuo Manteifeļa muiža . Pakuopeniski tyka atkluotys sešys klasis , bet , 1944 . | godā | vuocīši acakuopdami , muižu nūdadzynuoja . Tagadejuos školys ākys myužs aizasuoce 1953 . godā , kod Manteifeļa muižys vītā izcēle tipveida školys celtni i ar 1 . septembri dorbu aizsuoce augūšuo vydškola |
| Drycanu kulturys bīdreibys ''Auseklis'' izdavums ''Skreine'' Nr. 2 | škola . Tuos muojvīta beja skaistuo Manteifeļa muiža . Pakuopeniski tyka atkluotys sešys klasis , bet , 1944 . godā vuocīši acakuopdami , muižu nūdadzynuoja . Tagadejuos školys ākys myužs aizasuoce 1953 . | godā | , kod Manteifeļa muižys vītā izcēle tipveida školys celtni i ar 1 . septembri dorbu aizsuoce augūšuo vydškola . I leidz šai dīnai iz vīna nu trejim Drycanu pakolnym stuov Drycanu vydškola , kura puļcej |
| Drycanu kulturys bīdreibys ''Auseklis'' izdavums ''Skreine'' Nr. 2 | vuicuos iz dūtū breidi ? Zynoms , ka školā pādejūs muoceibu godūs ir paralelklasis . Pošlaik Drycanu vydškolā vuicuos 181 školāns , struodoj 20 pedagogi i 15 tehniskī darbinīki . Školā itymā muoceibu | godā | ir 13 klašu komplekti . Trejūs īprīkšejūs muoceibu godūs beja 14 klašu komplekti - pa divom paraleluom klasem vydškolā . Lai tyvok īpazeitu školu , cilvākam nu molys vīnmār gribīs pavaicuot , kaidys |
| Acta Latgalica 11 | latgalīšu . Īsaklausit cylvākā , kurs Tev sēd sūpluok i runoj latgalīšu volūdā . Naaizmiersti jū ! </doc><doc> Pīzeime . Rokstu pēc Stepona Seiļa manuskriptim sakōrtōja jō meita Lucija Seile-Kovalenko 1992 . | godā | . </doc><doc> LEONIDS KEIRĀNS " ACTA LATGALICA " TĀVU ZEMĒ Kara vīsuļs izkaiseja pa pasauli ari Latgolys latvīšus . Beja vajadzeigs spāks , kas vīnōtu tautīšus svešumā . Taids spāks rodōs nu īkšīnis . |
| Acta Latgalica 8 | un nacionalōs pašapzinis uzturēšonys leidzekli . Izcyla lūma tautiskōs kūpeibys saglobōšonā ir V. Lōčam — A. Jūrdža fonda veidōtōjam , izdevnīceibys vadeitōjam Vōcijā nu tōs dorba sōkuma ( jau 1945 . | godā | ) leidz pat nōvis stuņdei 1984 . goda 30 . decembrī . Spylgts dedzeigūs un nasavteigūs pyuļu aplīcynōjums niu ir dzimtinē atsagrīzušūs grōmotu un periodiskūs izdavumu kolni , tymā skaitā — 7 " Acta Latgalica |
| Acta Latgalica 9 | III , IV , V , VI , VII ) , Jōņs Trūps ( V , VI , VII ) , Vladislavs Lōcs ( V , VI , VII ) , Janina Bukšs ( VII ) , Fraņcs Teirumņīks ( VII ) . </doc><doc> P.s. Šōs atmiņas Francis Kemps sarakstēja 1947 . | godā | , dzeivōdams ļūti gryutūs materialūs apstōkļūs un vīntuleibā . Pēkšņā nōvē beja myruse dzeives bīdre Konstance , vacōkais dāls Oļģerts smogi slyms gulēja slimneicā Reigā , videjais dāls Romualds beja |
| Acta Latgalica 9 | volūdys pareizraksteibys lykumus , kurus prof . O. Breidaka galeigajā redakcejā publicejam augstuok . Itei atjaunynuotuo , bet byuteibā turpynuotuo 1929 . gada pareizraksteiba plašuok īsuokta lītuot 1992 . | godā | i pakuopiniski ījam sovu lykumsakareigū vītu latgaliskuos raksteibys apritē . Tuos sakarā ir izskaniejs na vīns vīn " par " i " pret " , bet nivīns nu kategoriskajim nūlīdziejim tai ari nav spiejs nikuo |
| Aizīt muna Asinova | nūzeimeigūs latgalīšu saītūs — ari LPI II konfereņcē ( pādejūreiz — Rēzeknis Augstškolys zynuotniskajā konfereņcē 1996 . goda 25 . aprelī ) . L. Leikuma </doc><doc> PAR AUTORU Ontons Matvejāns dzimis 1937 . | godā | Rēzeknes rajona Drycānu pogosta Asinovas sādžā . Beidzis Drycānu vydsškolu , tod Valmieras pedagogiskū školu un Daugavpiļs Pedagogiskō instituta muzykas nūdaļu . Strōdōjis par dzīdōšonas školōtōju Liepnā |
| latgale.lv/lg | Skeneits nu gruomotys , kura atsarūn Ivara Logina kolekcejā Valerijis Seilis ruodeituojā itei gruomota ir ar numeri 222 ( pī tom , ruodeituojā gruomotys nūsaukums nav dūts precizi ) . Izdūta Picerī 1906 . | godā | , cītajūs uodys vuokūs moksuojuse 65 kapeikys . Lelums : 16 cm x 10 cm . Sastuodeituojs i izdeviejs - Kazimirs Skrinda . Bejuse cīši populara kai muoceibu olūts bazneickungim 20 . godusymta pyrmajā pusē |
| Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums | Liecīņs . </doc><doc> VALDIS GEDGAUDS Valdis Gedgauds dzims 1963 . g. Klaipedā . 1981 . g. beidz Staša Šimka augstuokū muzykys školu , studej konservatorejā i Viļnis universitetā . Dveiņs , dzims Tīgera | godā | . Natīsuots . Žemaits trimdinīks . Kairišs . </doc><doc> VALENTINS LUKAŠEVIČS Beidzs Rēsnis 5 . vydsškolu , DPU dabuojs filologejis magistra grādu ( taisuos i doktoru dabuot ) . 1992 . g. kūpā ar Ryučānu |
| Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive | ais " , pīmāram , " pyrmīs " navys " pyrmais " , " sorkonīs " navys " sorkonais " u.c. Itī " jaunīvadumi " autoram jau beja izmontōti stōstu krōjumā " Stōsti viņ , stōsti " , kurs tyka nūdrukōts 1995 . | godā | . Ari Breidaka pīdōvōtījā gramatikys variantā taidys dažys izmaines beja pījimtys , lai gon autors navar pījimt Breidaka-Leikumys gramatikys variantu , jō jī pīdōvoj myusim nazkaidu latgalīšu volūdys |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | dorbs Vaļsts akademiskajā kōrī . Pyrmō publikacija " Olūtā " 1944 . g. </doc><doc> Redakcijas pībiļde . Jōņa Cybuļska roksts " Napareizi apgolvōjumi " kūpā ar cytim materialim izdevnīceibā nūkliva 2007 . | godā | caur jō bejušū skūlneicu L. Maksimovu Viļakā . </doc><doc> Arvīds Turlais PAR JEZUPU ZLAMETU Pētejūt Latgolas vēsturi , munōs rūkōs nūnōce Jezupa Zlameta dīnasgrōmota , kurā jys aprakstejis sovu dzeives |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | Gondreiž divus godus Jezups Zlamets vergoj karagyustekņu nūmetnē , leidz teik mōjōs Teizejas pūra Pauneņūs . Trejspadsmit godi , kurus jys nūdzeivoj ar kara laika draudzini Veru , paīt kai vīna dīna . 1960 . | godā | sīva nūmērst , un dīnu pēc bērem Jezupu apcītynoj čeka . Tīsoj 18 . bataļjonu : nu 450 karaveirim deveņus . Ari Zlametu . Līta politiska . Līceibas safabriceitas , vīnu ūtru līcinīku vajadzātu pošu tīsōt |
| Tāvu zemes kalendars 2009 | ar bārna rūku roksta onkuļam vēstules , kas jam ir lels mīrynōjums . Tagad Maruta Klūdziņa ir pazeistama arhitekte . ) Taipat Jezups Zlamets pīmiņ latvīšu patrioti Loniju Mirdzu Veismani ( dz . 1919 . | godā | Jelgovas apr . Penkules pog . ) , kura vōc produktus un syltōs drēbes legionarim frontē , par kū teik apcītynōta 1945 . goda 29 . janvarī un nūtīsōta . Vairōk kai desmit godu pētejūt arhivu materialus |
| Acta Latgalica 10 | dvēselē , tik ilgi paradzamā un naparadzamā nōkūtnē latgaļu dialektam , voi tū sauksim vīnaidi voi ūtraidi , nadraudēs seņpryušu volūdas liktiņs . Vēlēsim dīvpaleigu brōlim un mōsom dzimtinē ! 1990 . | godā | , ASV . </doc><doc> GENOVEFA BARKOVSKA LATGOLYS PĒTNĪCEIBYS INSTITUTA VEIDŌŠONŌS DZIMTINĒ Vajadzeiba pēc īspējys regulari sasatikt , apsasprīst , padiskutēt vysim tim , kuri nūsadorboj ar Latgolys problemu |
| Acta Latgalica 9 | , īrašas , pasauļa uzskotus . Agresori un ībrucēji ir iznycynōtōji . Pret tim spākā ir romīšu princips : Contra hostem aeterna auctoritas — Pret īnaidnīku lai ir myužeiga drūša stōja . Ībrucēji 1940 . | godā | nūgōze Rēzeknē Latgolas atbreivōšonas pīminekli , nūgōze sādžōs ceļmolas krystus , kas aplīcynōja , ka zeme atzeist Dīvu kai augstōku vaļdnīku . Tōpēc otkon latgali grīžās pi Dīva pēc paleiga , pi vīneigōs |
| Acta Latgalica 9 | lai uz saleidzynōjuma pamata taiseitu slēdzīņus un lobōk saprostu sovas tautas vēsturi . Jaunzelande ( angliski New Zealand , franciski Nouvelle Zélande ) ir Anglijas kolonija nu 1840 . goda . 1907 . | godā | īgyva dominijas tīseibas ar sovu konstituciju . Jaunzelande geografiski sastōv nu divejom lelōkom un vairōkom mozōkom solom Klusajā okeanā , dīnvydaustrumūs nu Australijas . Īdzeivōtōju skaits pōri divi |
| Acta Latgalica 9 | rakstureigu vēsturisku nūzeimi . Tulkōjumā : ' lūžu yudiņs ' . Nūsaukums atsateic uz īleju , kurā tak upeite , un tamā ir atrostas daudzas lūdes , naapšaubomi , nu kara darbeibas , kas tur nūtyka 1869 . | godā | . Valkūt paraleli ar myusu dzimtines vītu vōrdim , atrūnam tū pošu interesi uz dobu . Myusu dzimtinē vītom tyka dūti vōrdi pēc kūkim un dzeivinīkim , kas atrūnami tymā apvydā . Tūmār dominejūši ir dzeivinīku |
| Acta Latgalica 9 | ( kam spāks un vara ) naīcīteiba pret Latgolu un latgalim . Lejas latvīši ir patvareiga tauta . Nu kaidreiz apspīstim jī palyka par apspīdējim , apspīde lībīšus , un tod pīnōce latgaļu kōrta . 1917 . | godā | Rēzeknes kongresā latgali nūlēme pīsavīnōt pōrejom latvīšu provincem uz nūteikumu pamata , paturūt sovas pošvaļdeibas , volūdu un ticeibu , pīsavīnōja in bona fide — lobā ticeibā , ka jūs praseibas tiks |
| Graidi | saceisim , Ruomova ) , kur na iz rata sabrauce pulka latvīšu , i piec padūmovu — dieļ kam navarātu byut mums taids pasuocīņs , taida vīta , kur laseitumūs kūpā taišni mes , baltu tautom pīdareigī . " 1997 . | godā | iz pyrmū reizi Uoraišūs sabrauce vaira kai symts ļaužu nu Latvejis i Lītovys . Beja i pīci dalinīki nu Boltkrīvejis . Pārņ kaidu 90 ļaužu vīnu nedeli puorlaidem Žeimis solā [ cīmā ] Lītovā natuoļ da |
| Jaunais Ceļš | izvylkumu nu " Latgolas zemnīka kalendara " . Par Mikeļi un jo pagojīnim jys ir atstojs daudzus pastostus . Šudiņ pašķērsim dažas lopas nu jo gromoteņas " Ceļojums pa Latgolu " , kas izdūta Rēzeknē 1924 . | godā | ar pseidonīmu Kristops Brems . Vēļ gribīs pībiļst , ka nu tīm laikim daudz ko Latgolā vairs nav , bet dzeršonas natykums nav gojis mozumā . Sovā laikā populāra beja gromoteņa ar zeimējumim un parokstim |
| Katōļu Dzeive | – prosa partorgs . -Tūs , bīdreit , par " jorščikim " saucam , audzejam lūpbareibai , - ōtrumā taisnojās brigaders . Kūpsapuļcē partorgs ar putom uz lyupom slavej " jorščikus " i pavēlej , lai nōkušā | godā | ari cytas saimnīceibas pasaryupātu par šōs " kulturas " audzēšonu tyvu i tōlumā ... " Nivīnu te nagrybu saleidzynōt ar apsvīdeigū politruku , grybu tikai saceit , ka orūdu apsazynōšonas sakarā tautā |
| Katōļu Dzeive | kulturas un volūdas nōkūtne izaškir školā . Tys , voi jaunō paaudze byus latgaliskōs kulturas tōļōk veidōtoja , vacūs tradiciju turpynōtōja , ir atkareigs nu tō , cik latgaliska byus škola Latgolā . 1932 . | godā | lelais pedagogs un kulturas darbinīks N. Rancans referatā " Kōdēļ neikuļoj myusu drukas lītas " saceja : " Vaļsts īstōdes un školas latgaļu volūdu ir nūlykušas pabērņa stōvūklī . Školas naīdvēš nikaidas |
| Katōļu Dzeive | pīdēklis , tyka pīmynāta tikai " storp cytu " . Grybūt nagrybūt taidas mōceibu grōmotas lyka bārnim pasavērt uz sovu nūvodu nu Reigas centra pozicijom . Nav nikas daudz lobōks ari tagad . Pīmāram , 1991 . | godā | izdūtō " Latvijas vēsture 5 . klasei " ( autori G. Kurlovičs , A. Tomašūns ) . Cytaidi loba grōmota , ar daudzom kartem , ilustracijom , bet Latgolai jamā atvālāts nasamēreigi moz vītas . Seviški tys |
| Katōļu Dzeive | breinums , ka ar dzīsmem tei ir pavadejuse sovus myrušūs uz kopim , ar dzīsmem tūs pīminējuse Dvēseļu dīnōs . Jau 18 . gs . ir bejuši 5 goreigūs dzīšmu izdavumi : 1730 . , 1733 . , 1765 . , 1786 . un 1798 . | godā | . Piļneigō lyugšonu un dzīšmu grōmota tyka izdūta ari nōkušā godu symtā : 1801 . g. , 1833 . g. un 1857 . g. Šōs lyugšonu grōmotas piļdeja sovu uzdavumu gon bazneicā , gon sātā . Tamōs beja psalmi vesperu |
| Katōļu Dzeive | sīvas pi skolu guņs un vērpamō rateņa . Un tai īsamōceitōs dzīsemes un psalmi natyka aizmērsti vysu myužu . Nikaida vaļdeiba nu cylvāku prōtim nabeja spējeiga tūs " konfiscēt " . Ari tod , kod 1904 . | godā | tyka atcalts borgais drukas aizlīgums , tauta sovu parodumu , bērēs dzīdōt saļmas nu prōta , turpynōja . Tyka pōrdrukōtas vacōs lyugšonu grōmotas ar psalmu tekstim , bet tautā aizvīn lelā cīnā beja tī |
| Katōļu Dzeive | dvēselem " . Tūmār nivīna nu šom grōmotom naroda tautā īpašu atsauceibu . Bērinīki napīkōpeigi dzīdōja pēc vacōs lyugšonu grōmotas , tai kai tū sovōs jaunōs dīnōs beja īsamōcejuši nu golvas . Kod 1927 . | godā | tāvs Tomass Gumpenbergs OMC gatavōjōs braukt uz Latviju , jys devēs apcīmōt Terezi Neuman , lai uzzynōtu kū tyvōk par latvīšu tautas liktini . Terezei Neuman nu Dīva beja dūtas gaišrega spējas un jei |
| Katōļu Dzeive | pasacīmōt . Taipat ji apbreinoj Latgolas kopsātu sakūpteibu . Šōs līceibas dūd cereibu , ka mes kai tauta napasadūsim izniceibai un spēsim saglobōt un turpynōt sovu seņču tradicijas un īrašas . Kod 1940 . | godā | boļševiki okupēja Latviju , Latgolā īsastōja ūtrais drukas aizlīgums . 40 godus nabeja atļauts drukōt religiska satura grōmotas . Un ticeigō tauta atsagrīze pi vacōs pīredzes – tū , kas lyugšonu grōmotā |
| Katōļu Dzeive | Myusu prāvests A. Rukmanis vīnmār nosōja rūžukrūni uzkōris koklā , lai tū regulari skaiteitu . Pyrmajūs myužūs nakti īdaleja 4 vigilijōs , kod cēlēs lyugtīs . Mes aicynojam ticeigūs kaut četras reizes | godā | pīīt pi grāksyudzes . Īsaklauseisim rakstneicas Elksnes vōrdūs : " Pēc šō baigō kara vajag uzart šrapnelim saōrdeitū zemi . Nūleidzynōt kara naidā roktos tranšejas . Ir atnōcis laiks īsēt maiguma un |
| Katōļu Dzeive | goreigumu ar panōkumim īdzeivynoju sovūs mozbārnūs , un maņ par tū ir lela prīca . Grybu ari nu sovas puses šū tū izstōsteit par Tōma tāvu . Paprīšku nazcik biografisku ziņu nu pīmynātō roksta . 1929 . | godā | Jō Ekselence Reigas arhiveiskups metropolits A. Springovičs beja lyudzis Kapucinu ordena augstōkū goreigū vērseibu Bavarijā atsyuteit uz Latviju prīsterus un brōļus , kuri te nūdybynōtu klūsteri . Paaicynōjumam |
| Katōļu Dzeive | pīteikūši lelu kapleicu . Dreiži sōcēs Utrais pasauļa kars . Tōma tāvs , byudams vōcīts , tūmār napamete īmīļōtū latvīšu katōļu tautu . Jys atsagrīze Reigā un strōdōja pi sv . Aļberta bazneicas . Kod 1940 . | godā | Latviju pīvīnōja Padūmu Savīneibai , Tōma tāvs beja spīsts īsastōt dorbā par strōdnīku Iļgucīma Manufakturas fabrikā . Kara beigōs jys dorbōjōs Viļakas klūsterī , bet 1945 . g. 13 . decembrī Tōma tāvu |
| Katōļu Dzeive | , jo šei organizacija ir dybynōta Vōcijā , Getingemā , 1947 . g. , un tikai daži godi ir pagōjuši , kai " Dzintars " ir atgōjis uz Latviju . Pajemu rūkōs un uzškiru A. Spoģa redigeitū , ōrzemēs 1972 . | godā | izdūtū " Dzintara " 25 godu jubilejai veļteitū izdavumu " Latviešu katoļu studentu apvienības " Dzintars " 25 darba gadi " , kurā saceits : " LKSA " Dzintars " ir slēgta rakstura organizācija latviešu |
| Katōļu Dzeive | Latgolas Vōrds " ar nūsaukumu " Fauns līn bazneicas dōrzā " ( senejim romīšim fauns beja lūpu augleibas dīvs ) . Šymā rokstā prelats Vaikuļs ar jam rakstureigū kūdeigū satiru osi nūsūdeja Adolfa Ersa 1927 . | godā | izdūtū romanu " Aglonas Dievmātes atgriešanās " . Šys romans ir pylns ar erotiku , kas vītom nūnōk pat leidz pornografijai . Tū vysu autors , maskeitā veidā ironizēdams , saista ar katōlim svātu vītu |
| Katōļu Dzeive | Antonija Springoviča izsmējēja Z. Baleviča ( Springoviča ) gorā . Mums daudzim ir labi zynoms tys lelais īguļdejums , kaidu šōs mōsas ir davušas Latvijas katōļu Bazneicas un tautas kulturas lobā . Jūs 1927 . | godā | Jaunaglyunā nūdybynōtō katōļu meitiņu ģimnazija , dorbōdamōs leidz komunistu okupacijai , beja kļyvuse slovona vysā Latvijā . Pat Reigas īvārojamōkōs protestantu gimines uz šū gimnaziju syuteja sovas |
| Katōļu Dzeive | cīnu un pat zynomu materialu atbolstu komunistu laikā represātajim . Na mozumu ir cītušas komunistu laikā ari Nabadzeigō Bārna Jezus klūsteru mōsas , palykdamas uzticeigas sovam aicynōjumam . Jau 1940 . | godā | jōs tyka izdzeitas nu skaisti īkōrtōtō Jaunaglyunas klūstera . Vālōk vysgryutōkajūs apstōkļōs jōs turpynōja dzeivōt Reigā , Klūstera īlā 4 . Dažas apsamete Kijevas īlā 14 , lai kolpōtu jaunatvārtajam |
| Katōļu Dzeive | īkōrtōtō Jaunaglyunas klūstera . Vālōk vysgryutōkajūs apstōkļōs jōs turpynōja dzeivōt Reigā , Klūstera īlā 4 . Dažas apsamete Kijevas īlā 14 , lai kolpōtu jaunatvārtajam prīsteru seminaram . Bet jau 1949 . | godā | jōs izraideja ari nu Reigas un vysas sadzyna soltajūs vacō dominikanu klūstera myurūs Aglyunā , kur jom , aplyktom ar lelom nūdavom un īres moksu , beja jōdzeivoj pusbodā . 1960 . goda 3 . majā šōs mōsas |
| Katōļu Dzeive | nasazūbōt par jim . Vysapvainojūšōkais ir tys , ka šai naboga mūkenei pōrmat , kōpēc jei , byudama vōcīte , komunistim īnōkūt , nav braukuse uz Vōciju . Roksta autore moldōs , apgolvōdama , ka 1944 . | godā | metropolits A. Springovičs asūt pavēlējis vysom mōsom – vōcītem braukt prūjom , bet mōte Anna Dominika un mōsa Klara naklausejušas arhiveiskupam un palykušas . Es 1944 . godā strōdōju arhiveiskupa kūrijā |
| Katōļu Dzeive | , apgolvōdama , ka 1944 . godā metropolits A. Springovičs asūt pavēlējis vysom mōsom – vōcītem braukt prūjom , bet mōte Anna Dominika un mōsa Klara naklausejušas arhiveiskupam un palykušas . Es 1944 . | godā | strōdōju arhiveiskupa kūrijā un zynu , kaidi beja dūti nūrōdejumi prīsterim un ordeņu mōsom . Zynōdams , kaidas brīsmas gaidamas nu komunistim , metropolits īteice ōrzemnīkim prīsterim un mōsom dūtīs |
| Katōļu Dzeive | nūzeimi runoj vēsture . Vīns nu taidim , ar seviški lelu nūzeimi , ir Ludzas apriņka Nautrānu pogosta Dekteru krysts . Tō sōkums meklejams vēļ dzymtbyušonas laikā ( Latgolā dzymtbyušonu atcēle 1861 . | godā | ) . Pi cīmu krystim maja vokorūs ļaudis puļcējōs uz dīvkolpōjumu . Pi krystim dzīdōja goreigas dzīsmes un skaiteja lyugšonas . Kod tauta vēļ beja namōceita , nabadzeiga , bet ļūti ticeiga , ar lelu gora |
| Katōļu Dzeive | mōsas Latgolā . *** Dekteru krysts , kū dzymtbyušonas laikūs veidōja vactāvs , sōkumā beja Dekteru cīma Jaundžiekaru ūļneicas īlūkā . Kod jys tymā vītā jau beja stōvējis pōri par 50 godim un cīmi 1922 . | godā | izgōja vīnsātōs , muns tāvs krystu atremontēja , pībyuvejūt jaunu pamatni un nu jauna krystu uzstōdeja Dekteru cīma dīnvydu pusē pi ceļu satakas . Te vactāva Jōņa veidōtais un tāva Pītera pōrbyuvātais |
| Katōļu Dzeive | nakts , o Jezu , Rūkōs Tovōs aizmigt Grib Tova radeiba ... 1993 . g. 25 . julī – Dekterūs </doc><doc> Latvīšu katōļu stōvūklis cariskōs Krīvijas pakļauteibā Kanonīks , valōk veiskups , Jezups Rancāns 1919 . | godā | sovā Svātajam krāslam īsnāgtajā memorandā par Latvijas katōļu Bazneicas stōvūkli cariskajā Krīvijā ir pasacejis , ka vaļdeibas spaidu dēļ tys dreižōk byutu saleidzynojams ar ļaunu sapni , na patīsu dzeivi |
| Katōļu Dzeive | dzeivi , jo šei vaļdeiba vīnmār ir pyulējusēs , lai tikai vysi latvīšu katōli pēc īspējas dreižōk aizmērstu sovu volūdu un kļyutu par eistim pareizticeigajim . Ir zynoms , ka ar dominikaņu gōdeibu 1800 . | godā | caltō Brigu draudzes bazneica jau 1866 . godā beja nūklivuse pareizticeigūs reiceibā , un katōli tū ir atgyvuši tikai 1920 . godā . Cara varas spaidu rezultatā draudzes 12 cīmūs , kur kaidreiz bejuši |
| Katōļu Dzeive | lai tikai vysi latvīšu katōli pēc īspējas dreižōk aizmērstu sovu volūdu un kļyutu par eistim pareizticeigajim . Ir zynoms , ka ar dominikaņu gōdeibu 1800 . godā caltō Brigu draudzes bazneica jau 1866 . | godā | beja nūklivuse pareizticeigūs reiceibā , un katōli tū ir atgyvuši tikai 1920 . godā . Cara varas spaidu rezultatā draudzes 12 cīmūs , kur kaidreiz bejuši tikai katōli , tūs napalicis nivīna . Kod katōli |
| Katōļu Dzeive | eistim pareizticeigajim . Ir zynoms , ka ar dominikaņu gōdeibu 1800 . godā caltō Brigu draudzes bazneica jau 1866 . godā beja nūklivuse pareizticeigūs reiceibā , un katōli tū ir atgyvuši tikai 1920 . | godā | . Cara varas spaidu rezultatā draudzes 12 cīmūs , kur kaidreiz bejuši tikai katōli , tūs napalicis nivīna . Kod katōli ceļūs kryzdami , ar osorom lyuguši krīvu īredņus atdut jim bazneicu , tī lyudzējus |
| Katōļu Dzeive | pījēmem pareizticeibu . Tūmār daudzi nu mums sajuta slōpes pēc Katōļu Bazneicas . Slapyni mes mēginōjom kaut Leldīņu laikā pīīt pi grāku syudzēšonas un Vyssv . Sakramentu pījimt nu katoļu prīsterim . 1905 . | godā | , kod dzērdējom , ka dūta ticeibas breiveiba , gondreiž vysi pōrgōjom katōļu ticeibā . " Bet bez teišas spīsšonas uz pōrīšonu pareizticeibā un īrūbežōjumim omotu ījimšonā un īpašumu īgyušonā Latgolas |
| Katōļu Dzeive | nūdzeivōjis Bukmuižā , gaideidams , kod ļaudis izkleiss , bet navarējis tō sagaideit . Sovukōrt uz pristava jautōjumu , kōpēc ļaudis naejūt mōjōs , bet lyudzūtīs un raužūt , prāvests paskaidrōjis , ka pagōjušā | godā | ap šū laiku bejuse borga krusa , tei iznycynōjuse vysus sējumus , tōpēc tagad ļaudis raužūt un lyudzūtīs , lai Dīvs pasorgōtu nu taida sūda . Pristavs ar kazakim , nikō nasagaidejuši , aizbraukuši mōjōs |
| Katōļu Dzeive | . Ticeigī ar prīstera Stanislava Lupeiko paleidzeibu daudzas bazneicas lītas , īskaitūt slovonū Jaunovas Marijas svātgleznu , ir paslāpuši un pōrvaduši uz Ludzu , bet pēc kapleicas nūjaukšonas 1880 . | godā | grīzušīs vēļ reizi pi gubernatora ar lyugumu un beidzūt dabōjuši seņ gaideitū atļōvi bazneicas ceļšonai . 1883 . godā Ludzas dekana Andriva Seipuļnīka vadeibā ir uzbyuvējuši kūka bazneicu , pēc tam pōrvaduši |
| Katōļu Dzeive | svātgleznu , ir paslāpuši un pōrvaduši uz Ludzu , bet pēc kapleicas nūjaukšonas 1880 . godā grīzušīs vēļ reizi pi gubernatora ar lyugumu un beidzūt dabōjuši seņ gaideitū atļōvi bazneicas ceļšonai . 1883 . | godā | Ludzas dekana Andriva Seipuļnīka vadeibā ir uzbyuvējuši kūka bazneicu , pēc tam pōrvaduši nu Ludzas sovu Dīvmōtes svātgleznu , kū nūvītōjuši bazneicas golvonajā oltorā , un tod dek . A. Seipuļnīks ir |
| Katōļu Dzeive | svātgleznu , kū nūvītōjuši bazneicas golvonajā oltorā , un tod dek . A. Seipuļnīks ir bazneicu īsvētejis . Pēc godim tūmār , draudzes lūcekļu skaitam pīaugūt , bazneica ir izarōdejuse par mozu , un 1912 . | godā | raipolīši sova prāvesta Pītera Smeltera vadeibā ir uzsōkuši myura bazneicas ceļšonu , bet pasaules kara sōkšonōs ir pīspīduse dorbu pōrtraukt , un bazneicas byuves dorbi ir varējuši turpynōtīs tikai |
| Katōļu Dzeive | , uz Toporiščes draudzi Žitomiras diecezē , kur , strōdōdams svešūs un gryutūs apstōkļūs , ir smogi saslimis , tōpēc pādejūs myuža godus ir bejis spīsts pavadeit tāva sātā Cyskōdu draudzē , kur 1912 . | godā | ari miris . Šytī , prūtams , ir tikai daži pīmāri nu daudzajim . Lai ar Katōļu Bazneicas starpnīceibu skaustu pūļu ītekmi uz napūlim , 1870 . goda sōkumā Pīterpilī ir radīs dekrets par krīvu volūdas |
| Katōļu Dzeive | , sovukōrt , byutu bejis pīnōkums tū vērzeit tōļōk vaļdeibas īstōdem . Par tū , lai nu draudžu puses vajadzeigō īrūsme rostūs , ir ryupējušīs krīvu īredni , policisti un cyti . Taidā sakareibā 1870 . | godā | , kaidā reizē Krōslovā īsaradis policijas īrednis un sōcis ticeigūs pōrlīcynōt , kū tī īgyutu , jo lyugtu atļōvi sovā bazneicā īvīst krīvu volūdu , bet ticeigī vīnprōteigi atklīguši , ka šaidu prīkšlykumu |
| Katōļu Dzeive | Aglyunai beja īpaša vīta monsinjora H. Trūpa dzeivē . Naaizmērstams ir jō jubilejas spredikis 1990 . goda 15 . augustā . Jō mōceibas vōrdi izskanēja Aglyunas svātku daleibnīkim ari vēsturiskajā 1940 . | godā | . Ar sovu sirsneibu un atsauceibu jys vīnmār beja pīejams kotram latgalīšam , kod dzeives celi jū aizvede uz Reigu . Vīnmār jys paturēja dzili atmiņā Rēzeknē pavadeitūs godus . Aicynōts braukt uz Rēzeknes |
| Katōļu Dzeive | atceļšonas 85 -godadīnā , gon F. Trasuna 125 godu atceres pasōkumūs profesors jēme dzeivu daleibu ar kvālu uzrunu voi sprediki . Labi , ka Latgolas televizija globoj šūs īrokstus . Ari naaizmērstamajā 1992 . | godā | , kod realizējōs dzeivē " Latgolas Māras " pīminekļa trešō atdzimšona un nūtyka Pyrmō pasaules latgalīšu konference – saīts , profesors beja īsaradīs : draudzeigs , pretimnōkūšs , naizseikstūšs sarunu |
| Katōļu Dzeive | Raiņa mōte Dōrte paglobōta Vitebskā , jōs kopa vīta precizi nav zynoma , ir tikai pīminis akmiņs pi kopu vōrtu . Par itom i cytom lītom mes , stōvūt pi Osvalda Kravaļa kopa , runōjom . 2002 . – 2003 . | godā | Osvalda Kravaļa pasaulis redzīņs radikali pasamainēja . Tī , kas jū pazyna agrōk , jū drūši viņ napazeitu pādejūs pīcūs dzeivis godūs . Godūs , kurus jis skaitēja par sirds mīra atrosšonys i prōta atsateireišonys |
| Katōļu Dzeive | Latvejā . </doc><doc> Katuoļu gruomotys Līpuojā ( suokums 2 . / 2011 . ) Nu latgalīšu gruomotu , tūs , kuruos decembrī apsavērem Līpuojis kurejis gruomotu kruotivē , iz vysu svareiguokais atradīņs ir 1820 . | godā | izdūtuo " Gromota łyugszonu " . Ar vysim defektim ( vītom izplāstys lopys ) izdavums ir piļneiguoks eksemplars nakai katalogā " Seniespiedumi latviešu valodā . 1525 – 1855 " ( 1999 ) apraksteituo 1037 |
| Katōļu Dzeive | Koč Marijona kai ba sirdeigi nūklīdz , ka sīvys bez veiru varūt dzeivuot , tik veiri bez sīvu – nikai , iz Augusta jei i pukšādama verās syltom acim ... Marijonys veirs mirs seņ , Augusta sīva – 2000 . | godā | . Marijonu Vogulīti juos Vasiļauskys iz Germaniškim atpreciejs nu Kupišku rajona Alizavys , partū jei latviski namuokūt . Jei vēļ breinovusēs , kai jī te pīrūbežā divi mēlēs runojūt . Augusta vysi 6 |
| Katōļu Dzeive | gruomatneicuos . Juo prezentaceja ar autoris pīsadaleišonu nūtyka ituo goda majā Reigā i cytur Latvejā . Piec A. Rancānis scenareja , izmontojūt Juoņa Klīdzieja stuosta " Zalta kristeņš " motivus , 2011 . | godā | tyka izjimta kina " Latgolys laikadečs " , režisors Edgars Blinovs . Anna Rancāne sajāmuse Veidenbauma premeju ( 1996 ) , Aspazejis premeju ( 1999 ) i Presis noma bolvu ( 2001 ) . Dzymuse 1959 . goda |
| Katōļu Dzeive | kurim ir lītovīšu volūdys izceļsme ( Vasargeliški , Naujene , Slutiški i.c. ) . Izzynūšuo braucīņa golamierkis beja Demenis pogosts , kur nūtyka Latgolā unikals pasuokums – Dobys koncertzals , kas itymā | godā | beja veļteits sorkonvādara guņsrupuceišam , latiniski bombina bombina . Īspaideigais koncertuzvadums dzeivajā izpiļdejumā , daudzuos pyrmskoncerta aktivitatis i meistarklasis aizruove kotru daleibnīku |
| Katōļu Dzeive | pastuostejom kotrs par sevi . Tod suokuos muoceibys . Školuotuojis mums izdaleja Latvejis Tīslītu ministrejis i Vaļsts volūdys centra apstyprynuotūs " Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus " , kas izdūti 2008 . | godā | . Muocejomēs lītvuordu deklinacejis i lūceišonu , pareizu īpašeibys vuordu raksteišonu , darbeibys vuordu laikus i daudz cytys lītys . Vīgli nabeja . Muora atguodynuoja ; " Pīdūmojit ! " Jei uzsvēre |
| Katōļu Dzeive | smīklim , sirsneibu , dūmubīdrim i Edeitis muotes captū tortu , kai ari atsavadeišonu , lai vēļ sasatyktu . Es izmontuoju īspieju , kas maņ tyka pīduovuota ! Paļdis vysim ! </doc><doc> " Saucējs " 2005 . | godā | izgōja muna grōmota " Gadsimts latgaliešu prozā un lugu rakstniecībā : 1904 - 2004 " . Tī beja paradzāti ari četri literari portreti – par Mariju Andžāni , Aļbertu Sprūdžu , Ontonu Rupaini un Jōni Klīdzēju |
| Katōļu Dzeive | beja vajadzeigs instituta dorbam , bet arī tū , kas atbylda munai specialai interesei par latgalīšu rakstnīceibu . Tymā skaitā izlaseju vairōkys Klīdzēja grōmotys . Vysu nabeja ari specfondā . 1987 . | godā | Babītes pogostā myra Jōņa Klīdzēja mōte , i muna mōte brauce iz bērem Reigā , Sorkondaugovys kopūs . Tod es tik dabōju zynōt , ka muna mōte jauneibā labi pazynuse kai Jōni , tai Emileju Klīdzējus . Muna |
| lakuga.lv | aizmierst , deļ tuo svareiguokūs 20 % asam pataupiejušs beigom : LgSC soka lelu paļdis obu oktobra pīredzis stuostu-lekceju apmaklātuojim i vadeituojim ! Turpynuojums nūteikti byus , nu tok jau 2011 . | godā | . Vēļ ir daudz veiksmeigu latgalīšu , kas naatsaceitu pasadalēt ar sovu pīredzi ! Edeite LgSC Reigys biroja vadeituoja * Kolombo tehnika – eipašs pajiemīņs uzmaneibys dasaisteišonai auditorejā </doc><doc> |
| lakuga.lv | <doc> Juoņam Cybuļskim – 100 Itūgod īvārojamais Latgolys kulturys darbinīks , gruomotu izdeviejs , Treju zvaigžnu ordeņa kavalers Juoņs Cybuļskis svynātu sovu 100 godu jubileju . Aizgojs tymā saulē 1997 . | godā | , nu juo dzimšonys dīnā jū atsareceja ari Viļakys pusē – taišni struodojūt par školuotuoju Abrenis apriņča školuos , 20 . godu symta 30 . tajūs godūs , suocās Juoņa Cybuļska darbeiba Latgolys kulturā |
| lakuga.lv | divom dzeda gruomotom , par kurom vaļsts biblioteka samoksuoja 400 latu . Kara godi J. Cybuļski īruove dryumā dzeivis virpulī , kas lyka dūtīs biegļu gaituos iz Kūrzemi i izcīst ari izsyutejumu . 1955 . | godā | jis atsagrīze Latvejā , tyka reabilitāts i īsastuoja dorbā fabrikā . Sekojūt sovys sirds aicynuojumam , J. Cybuļskis otkon naatlaideigi givuos pi 30 . godūs īsuoktuo dorba – Latgolys kulturviesturis |
| lakuga.lv | Klekeris i Lilejis Limanis dorbam " Raksteituojs nu Nautrānim " . . Cybuļskis ir sakuortuojs Aglyunys Dīvmuotei veļteitu dzeivuļu albumu " Monstra te esse Matrem " ( " Ruodi , ka esi muote " ) , kas 1980 . | godā | tyka izduovynuots pāvestam Juoņam Puovulam II . Lobuokī J. Cybuļska dorbi sakūpuoti izlasī " Myuža dīnys , myuža dūmys " , kū 1995 . godā laide klajā Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba . Myužeibā |
| lakuga.lv | Monstra te esse Matrem " ( " Ruodi , ka esi muote " ) , kas 1980 . godā tyka izduovynuots pāvestam Juoņam Puovulam II . Lobuokī J. Cybuļska dorbi sakūpuoti izlasī " Myuža dīnys , myuža dūmys " , kū 1995 . | godā | laide klajā Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba . Myužeibā J. Cybuļskis aizguoja 1997 . goda 3 . janvarī , apglobuots Ulbrokys kopūs Reigā . Biografeja nu Rēzeknis Centraluos bibliotekys materialim |
| lakuga.lv | muokslenīka mozdāls – Edmunds Sprūdžs – Latvejis Republikys vides aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrs . Juoņa Sprūdža dzymtuo sāta ir Sakstagolā . Tī pi juo bruoļu sastateitajom līpom 2009 . | godā | muokslenīkam atkluoja pīminis akmini . Dzims 1920 . godā kai ūtrais bārns akmiņkaļa nu Varakļuonim Kārļa i sakstagalītis Veronikys saimē . Gleznuošonu apgivs pošvuiceibys ceļā , nu muokslenīku aprynduos |
| lakuga.lv | vides aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministrs . Juoņa Sprūdža dzymtuo sāta ir Sakstagolā . Tī pi juo bruoļu sastateitajom līpom 2009 . godā muokslenīkam atkluoja pīminis akmini . Dzims 1920 . | godā | kai ūtrais bārns akmiņkaļa nu Varakļuonim Kārļa i sakstagalītis Veronikys saimē . Gleznuošonu apgivs pošvuiceibys ceļā , nu muokslenīku aprynduos bejs pazeistoms i cīneits , pīsadalejs konkursūs i plenerūs |
| lakuga.lv | saimē . Gleznuošonu apgivs pošvuiceibys ceļā , nu muokslenīku aprynduos bejs pazeistoms i cīneits , pīsadalejs konkursūs i plenerūs , kur gives pīredzi . Sovus dorbus aizsuocs ar ellis kruosom , 1963 . | godā | puorīmūt iz akvareli . Pīdzeivuojs izsyutejumu , saime cieški mainejuse dzeivisvītu , deļtuo Sprūdžā dobys ainavuos pasaruoda vysys Latvejis dobysskoti , kas ir juo dorbu tematika . Izstuodē skotomojūs |
| lakuga.lv | </doc><doc> Boņuks 2011 : lobuokais muzykys video Latgalīšu kulturys Goda bolvys " Boņuks 2011 " nominaceju apsavieršonā šudiņ kuorta lobuokajim latgalīšu dzīšmu muzykys video klipim , kas sataiseiti 2011 . | godā | . Kaidi tī beja ? Šudiņ vareiba apsavērt vysus par reizi . Iz bolvu nominacejā " Lobuokais muzykys video 2011 " izvirzeiti ( alfabeta seceibā ) : Aņss Ataols Bierzeņš " Babeņa " Dabasu Durovys " Trešais |
| lakuga.lv | Valentina Lukaševiča sastateituo " Latgalīšu – latvīšu vuordineica . Vīna cylvāka specvuorduojs " . Izdavumā īkļauti ap 4000 vuordu i tūs puornasumi iz latvīšu volūdu , latgalīšu personvuordi kai ari 2007 . | godā | apstiprynuotī " Latgalīšu raksteibys nūsaciejumi " . Ideja par vuordineicu Valentinam roduos , kod pasaruodeja juo pyrmuos ailis latgaliski i kūpā ar Oskaru Seikstu izguoja pyrmais aiļu kruojums " Seppuku |
| lakuga.lv | kas byus iz prīšku … napīmiņu , kas beja , ir viņ itys pasauļš maņ itūšaļt . " Jevgenijs Bondarenko dzims 1973 . goda 31 . majā . Vuicejīs Rēzeknis 4 . vydsškolā i Rēzeknis Bārnu muokslys školā , 2011 . | godā | īgivs bakalaura gradu gleznīceibys nūdaļā Latvejis Muokslys Akademejis Latgolys filialē . Izstuodēs pīsadola nu 2009 . goda – pīsadalejs Latgolys muokslinīku dorbu izstuodē " Rudens " Rēzeknē ( 2009 |
| lakuga.lv | Gruomotizdevieju asociaceja i kas deveņpadsmit godu laikā ir izaudzs par lelu pasuokumu , kas ceļ nūzaris prestižu , veicynoj izdevieju profesionalū izaugsmi i pīsaista plašys sabīdreibys viereibu gruomotom . Itymā | godā | konkursā " Zelta ābele " 34 izdevieji beja pīsacejuši 95 gruomotys i kalenderus . Bolvai nomineituos gruomotys tiks ruodeitys i cytuos izstuodēs Latvejā i uorpus juos rūbežu . Gruomotā " Es soku . Tu |
| lakuga.lv | Latgolys nūvodam nūzeimeigus cylvākus , kas obeji opolys jubilejis svynātu puora dīnys atpakaļ – 15 . martā , i pi tuo obejim dūts vuords Jezups . Jezups Kazlass – gareidznīks , dramaturgs . Dzims 1887 . | godā | Lītovā , zemnīku saimē . Vuicejīs gimnazejā Viļņā i katuoļu gareigā seminarā Pīterburgā . Bejs Rudzātu , Bieržgaļa , Višķu i Bukmuižys draudžu prāvests . Nu atzineibu izapeļniejs ar sovu literatū i publicistiskū |
| lakuga.lv | vīnkuoršā i vīglā tautys volūdā , tom rakstureiga raita darbeiba . Lugys daudzys reizis izruodeitys iz Latgolys skatuvem . Dorbuojīs zam pseidonimim – Ōzeits , Bīdrs , Bēržgalīts , Nūvārotājs . Mirs 1965 . | godā | Leningradā , apglobuots Lītovā . Jezups Lelis – volūdnīks , profesors i literats . Dzims 1927 . godā Ludzys apriņķa Kuorsovys ( tādiņ Saļnovys ) pogostā . Nu gimnazejis sūla īsaukts vuocu aviacejis izpaleigūs |
| lakuga.lv | Latgolys skatuvem . Dorbuojīs zam pseidonimim – Ōzeits , Bīdrs , Bēržgalīts , Nūvārotājs . Mirs 1965 . godā Leningradā , apglobuots Lītovā . Jezups Lelis – volūdnīks , profesors i literats . Dzims 1927 . | godā | Ludzys apriņķa Kuorsovys ( tādiņ Saļnovys ) pogostā . Nu gimnazejis sūla īsaukts vuocu aviacejis izpaleigūs i amerikāni pajiemušs navaļā . Augstuokū izgleiteiby īgivs Vuocejā i ASV , specializiejīs vyspuoreigajā |
| lakuga.lv | Hovardys Universitatē Vašingtonā , Hārvarda Universitatē Masačusetys štatā , kur pasnīdze dažaidus volūdnīceibys kursus . Pīsadaliejs latvīšu programu i vuiceibu gruomotu izstruoduošonā školom . 1968 . | godā | Rītummičiganys Universitatē Kalamazū suoka vadeit latvīšu volūdys i literaturys kursus , ar laiku sataisūt latvīšu vuiceibu centru . 1961 . godā aizstuoviejs doktora disertaceju par temu " Latgaļu dialekta |
