• user: defaults
  • corpus: MuLa
geoviita.wordpress.com atpakaļ iz lidūstu , buss myusim vajadzeigajā laikā naīt – eimam kuojom . Leits ir mitiejīs . Pa ceļam veikalā pajamam pa olam . Eimūt i vārojūt apleicīni , atmiņā ataust , kai tys vyss izavēre pyrms goda … suoc leit leits , nūsabiļdzikojam pi sovaidajom laternom i dūdamīs iz prīšku – izeimam pa vysaidim krustuojumim i atrūnam eistū ceļu iz lidūstu . No beidzās guojieju celeņš i mes , gribādamys kai lobuok
geoviita.wordpress.com Airport Tille !? " . Jis nazkū iz tū atbiļd , bet es nasaprūtu . Moš angliski ? Nui , drupeit . Saprūtu , ka vyss kuorteibā , siežamīs vydā . Teikam nūguoduotys pi pošys lidūstys . Atsakuortoj paguojušuo goda scenarijs – ījamam lidūstys WC – mozgojam apavus , kuojis , žuovejam drēbis , guļammaisus . Laikam īnasam ari pa kaidai skurdrai , a moš tuos vēļ nu paguojušuo gods ?! Savadūt sevi i montys kuorteibā
geoviita.wordpress.com grib kaut ko saņemt no studentiem , bet studenti jūtas neērti , jo tiem nav īsti , ko dot " , roduos īdvesma i tyka salykts stuosts nu vosorys pīzeimem . Boltkrīveja Drūši viņ vyss aizasuoce jau pyrms goda , kod boltkrīvi beja atbraukuš iz Latgolu ekspedicejā pa LV-BLR pīrūbežu . Tai saguoja , ka ari es jiemu tymā pasuokumā daleibu , tikai nu Latvejis pusis . Iz atvodom tyku aizaicynuota braukt pi šūs
geoviita.wordpress.com , i apleik vēļ aizviņ ir taida kai kautreibys atmosfera , suoku skaiteit rokstu par Pruota Vātru , da gola nadaskaitu – pīduovoj peit jūstu ci prīvi . Paleidzu Ilzei tai kai asmu taidu jau pynus pyrms goda , prauda pa šai dīnai vēļ nav pabeigta . Vakarenis . Gordys . Turpynoj kotrys sovus dorbus . Puiši i mārgys dzīd . Nūdzīst gaisma – generators ir beidzs dorbuotīs . Uorā vyss tymss . Sovu telefonu izsliedžu
geoviita.wordpress.com – piec kuortys catūrtdīnē pyrms izbraukšonys beja montu saiņuošona i pakuošona pi Elīnys Breiveibys īlys apartamentūs i jūs stīpšona iz sasatikšonys vītu pi vīsneicys Latvija . Pyrmais vokors pi myusu goda pyrmkursnīku ugunskura , pi kura beja sasapuļciejs lobs bors ļaužu , ar gitāru i dzīsmem . Naktī uzsnyga snīgs i nazkaidi pluovi izsmēja myusu telti " kas tā par spēļu telti ?! " Myusu teļts beja nu
geoviita.wordpress.com Pamozom pīktdīne īsyla i ļauds nūvuoce nūmetni devēs iz upi ar laivom . Suokumā vierūs , kai laivys iudinī īlaiž cyti . Tys beja muns pyrmais braucīņs ar gumejis laivu … Myusim paleidzēja Daiņs – myusu goda vidinīks . Koč krosti maņ ruodejuos par daudz stuovi , īsakuortuojom dīzgon veiksmeigai – es siedieju prīškgolā , Elīna aizmugurē . Tod stuojom pi airiešonys apgiušonys . Suokumā puoris reizis vīna izdareja
geoviita.wordpress.com kura sauklis ir vysim zynoms jau nu 1 . dīnys : Bārta , šogad tava kārta ! muns 10 . ģeorallijs i vīneigais , nu kura maņ nav uzšuvis ! Pagaidom . Gaidu . I tapynoju rokstu . uztapynuoju ite . 2011 . goda rudiņs ģeorallijs Mergupe 2011 . Jau vosorā itī datumi teik rezervāta braucīņam iz Poznaņu . Septembra suokumā ir šoks , ka ģeorallijs natipiskā kuortā īlykts tik dreiži . Juorauga puorzīmuot i sagaideit
geoviita.wordpress.com īviļkt elpu , cyloju rūkys . Kaspars nūjam munu mugursūmu i es pamozom atsagiustu . Suoc smydzynuot leits . Īraugam ceļmolys krūgu . Itei vīta maņ i Elīnai līkās pazeistama . Nui , asom ite bejuš pyrms goda , kod braucem atpakaļ nu Slovākejis . Krūgs ir īkuortuots senlaiceigā stylā , iztur arī kritēriju nūsariekinuošona ar karti . Pajamam pa olam … Kod leits ir mitiejīs , eimam atpakaļ iz ceļa stopēt .
edeite.wordpress.com mīra , a skanūša radeja – nu ni pa kam ! I šūreit kai reizi aiz sīnys beja nazkas taids , kuo dieļ mīgs kai ar nazi nūgrīzts . Bet ir Leluo pīktdīna . Itei dīna i 15 . augusts maņ bierneibā beja vīnys nu goda meiluokom dīnom par tū , ka tymuos nikuo nadreikstieja dareit ! Varieju puordzeivuot pat tū , ka nadreikst jimtīs ar rūkdorbim . Kai lauku bārnam , kuram " kai celīs tai velīs " dorbūs , ituos dīnys
edeite.wordpress.com dīnom par tū , ka tymuos nikuo nadreikstieja dareit ! Varieju puordzeivuot pat tū , ka nadreikst jimtīs ar rūkdorbim . Kai lauku bārnam , kuram " kai celīs tai velīs " dorbūs , ituos dīnys beja leluokī goda svātki ! Par gūdu šudiņdīnai pajiemu iz palūdzis izlyktū zareni ( čyusku nabyus ! ) i īlyku vāzē – kab svieteiba . Kaidam itei dīna beja cīsšonys vysys ciļvēcis vuordā , bet kaidam vīnkuorši breivdīna
edeite.wordpress.com īsadūmoju , ka maņ nabyutu nivīnu brunču , kū apviļk ! I es īsadūmuoju ! Tys teišom byutu strāšnuokais dīnys scenarejs ! </doc><doc> Vaci atrodumi . Vītu nav . Najauši atrodu malnrokstūs . Nazkod 2008 . goda aprelī tys beja . Kai smejīs – kaids vacā filmā reizi godā zam Jaunū godu īt iz pierti , cyts – pavasari brauc iz Kuorsovu Ari – na bez vysaidim atgadiejumim . Kai kotru sastdini ceļs vede iz Rēzekni
geoviita.wordpress.com Juoatzeist , ka jau seņ mani nazkas urdeja , naz kai tī izaver , kas tim jaunīšim līk mēzt uorā nu grausta gruvešus i apdzeivuot bejušū iedneicys sātu , kura jau tik daudzus godus bejus pamasta . Pyrms goda pi vīnys sīnys lepni karinēja uzroksts " Latviešu klondaika " . Vīnā maja nedelis nūgalē nūtyka tragisks gadejums , kurs satrycynuoja i izruove nu nasteidzeiguos kasdīnys vysu mīstu , tei beja sensaceja
geoviita.wordpress.com Ari es asu cytaižuoka nakai pyrms 5 ar pusi godim . Vysu laiku tei saikne ir bejus cīšouka ar saimi i Latgolu kūpumā nakai ar dzymtū piļsātu . Bet vīns ir skaidrs – byus interesnai ! </doc><doc> blogam goda jubileja i Boņuks gondreiž rūkā Šūvokor beju Latgalīšu kulturys Goda bolvys " Boņuks " padūšonys ceremonejā Rēzeknē . Piec vairuokom " na cik vajadzātu " narunojūt nimoz par " na tik , cik gribātum "
geoviita.wordpress.com tik , cik gribātum " gulātom naktim vyslobpruotuok niule ītu pi mīra , bet reit vaira nabyus tys . Pīktdiņ leidz golam topa skaidrs , ka asu nomināta kategorejā " debeja literaturā " aiz tuo , ka pyrms goda izveiduoju itū blogu . A 2009 . g. latgalīšu literatura puorsvorā ir škārsteiklā i apjausšona , kas ir izdūts i nūtics itamā lauceņā beja detektiva cīneigs aizdavums – vairuok skaiti saprge blogā . Emocejis
geoviita.wordpress.com tū ir laiks i vīta , kab pasasaceitu . Lels paļdis munai saimei , ka izaugu ar latgalīšu volūdu , ka jī ar mani runuoja i runoj latgaliski ! Soku miļzeigu paļdis Ilzei , ka jei pyrms drupeit vairs kai goda dasasāda maņ blokus i īruodeja wordpresa sistemu , pamudynuoja i gols golā ari dastateja izveiduot geoviita . wordpress . com ! Kai ari par nominiešonu " Boņukam " . Paļdis Lidejai Leikumai par latgalīšu
geoviita.wordpress.com pamatškolys laikūs ) latvīšu volūdys školuotuoja īteice apmeklēt " Iļģu " koncertu . Aizguoju . Beju sajiusmā par muzyku i muzykantu muziciešonu , folkmuzyku . Studeju godūs suocēs folkdaņču bums . Pyrms goda pīsavīnuoju " Dyrbynim " , niu jau vairuok kai mienesi asu ituos folklorys kūpys vadeituoja . Suokumā dūmuoju – vyss vīnkuorši , tod beja stadeja – nikuo narubeju , niule jiutūs kai " vakuuma syuciejs
geoviita.wordpress.com pīredze , process , satiktī cylvāki . Vysvierteiguokais – spāka olūta apsazynuošona . Ir atzinis , kas juoatkluoj pošam ; muoceibys , kurys juoizavuica pošam . Kod ir vaicuojumi , rūnās atbiļdis . Pyrms goda , braucūt cauri Varšavai , nūdūmuoju , ka Pūleja ir zeme , pa kuru vajadzātum paceļuot , na tikai rozskrīt cauri tranzitā iz puorejom Eiropys zemem . I ite es asu – atsagrīzus ar jaunim īspaidim jau
geoviita.wordpress.com ūberjaunais blogs – vēļ nu pārnejuo gods , bet lobys dzelys tak sagloboj sovu svaigumu i vierteibu cauri laikim . Ka koč kū naīspieju pārnejā godā , tū tak varu paspēt itamā turpynoju dzert sovu jaunuo goda dzierīni , i nui , kai tod palīk – ka na itai , tod kai garšoj Afrika ? </doc><doc> Skaps Vyss parosti sakreit vīnā laikā – mīsa prosa gultys i korsta čaja režimu , saime – paleidzeibu guļbu laseišonā
lmelne.wordpress.com Piec tam paprosa , kod Rogovkā beidzūt byus balle . Muna breineiguo baba : " Maņ jau ruodīs , ka namuoku dzīduot . A īslādzu radeju i saprūtu , ka ni es vīna taida . " Tū , cik labi tev guojs pādejuo goda laikā , paruoda na jau sasnāgumi vuiceibuos / dorbā / personeigajā dzeivē , bet ašņa analižu rezultati . Kai saprast , ka Laura nav izaguliejuse – jei sauc autoritarismu par absolutismu i jauc Nolanu
naktineica.lv es jū pīrakstieju – volūdā , kuru zyna tik moz cylvāku , ka rūnās šaubys , voi kaids itū ideju saprass . Quo vadis demonstrandum – ideja ir , a idejis nav , partū ka juos nivīns napuorskaiteis . 2005 . goda 13 . juņs </doc><doc> reklama Nu reita pīzvanēja Graudeņa nu Rēzeknis Viestim . Jī var nūpublicēt antologejis relizi tikai Stroda gramatikā . Es tai pa mīgam ( da 3 naktī bumbulieju ) – " a manis piec
naktineica.lv leluo puse nasadeiga . puorsavieru Aņšam presis relizis , reit aizīs informaceja . taisneiba ir nazkur pa vydu , a patīseibys nazyna nivīns . kab maņ byutu bejuse puorlīceiba , ka vyss byus ok , es 2006 . goda majā byutu pīkrytuse struoduot " Latgolys Radejā " . juosoka , ka jī nūsaturēja nacarāti ilgai . prognozis naveiksmis gadīņam beja tik da 2007 . goda 1 . janvara – piec tam bez diktoru , tik plyka dzīšmu
naktineica.lv byutu bejuse puorlīceiba , ka vyss byus ok , es 2006 . goda majā byutu pīkrytuse struoduot " Latgolys Radejā " . juosoka , ka jī nūsaturēja nacarāti ilgai . prognozis naveiksmis gadīņam beja tik da 2007 . goda 1 . janvara – piec tam bez diktoru , tik plyka dzīšmu liste , kū dasaver operators . juosoka , 2006 . godā latgalīšu muzykys beja tik moz , ka beja risks , ka jei apniks – atsakuortojūt sutkā nazcik
naktineica.lv mane navar dalikt pīraksteit . Ni Dīnai , ni Viestnešam . Nagrybu i narokstu . I nivīnam nu tuo nikas . Itai var atlikt vysu dzeivi i nikas nasamaina . A šudiņ īguoduoju , ka tok 15 . majs . Piec 1934 . goda 15 . maja Latveja suoce maluot Latgolai i napiļdeit , kū beja sūliejuse vaļsts dybynuošonys laikā , kod latvīši apsavīnuoja , apvīnuoja sovys zemis i sataisēja sev vaļsti . Es naraksteišu nikuo vaira
naktineica.lv vīnkuorši pīsaucu i atguodoju tuos vierteibys : volūdu , raksteibu , breiveibu i cytaidumu , kas mums ir bejušys i kas tyka pagaisynuotys bekona i svīksta eksporta vuordā . Vīnkuorši pasaverit iz 1931 . goda Saeimys vieleišonu biletena . 4 . saroksts , Latgolys apgobols . Latgaliski . Šudiņ Latgolā latgaliski ir tikai roksti škārsteiklā i šaļtim avīzēs . Školuos , pošvaļdeibuos , vaļdeibā volūdys nav – latgalīšu
naktineica.lv runys konkursa " Vuolyudzāni " voi latgalīšu literatu pasuokuma " Tievanānu pavasars " , voi unikaluo Viļānu tierga , par kū beja , ir voi byus Annys Rancānis roksts " Dīnā " . Voi Latgalīšu kulturys goda bolva " Boņuks " , kas tyka sataiseita pyrmū reizi i kur vīnā nu nominaceju beja nūsaukts ari itys Dīnys dīnroksts . Tok es asu slinka . Kartenis varbyut byus , tok ni šudiņ . Niu mīdz i lepej ( copy-paste
raibiis.wordpress.com myusu īstuodiejums . Ja " Ygrekā " maņ poļaku karaoke vokori apnyka jau ūtrymā reizī to izaver , ka itys Irish pub patiks lobuok . Da ari multikulturaluoka gaisūtne , idejis i sarunys Gdaņksa , 2009 . goda 11 . novembris ( Pūļim naatkareibys dīna ) </doc><doc> aiks kurymā tu dzeivoj , i pi kura suoc darast , ar laiku suok tevi lutynuot . Lai brauktu iz seminaru Waršavā , beja juozaceļ 6.00 . Koč pasuokuši
raibiis.wordpress.com " Klepernīku pogosta zvaigzne " pajēme pyrmū vītu , i nūteikumūs beja raksteits , ka pyrmū vītu īztudēs . Tei īstudiešona aizakavē leidz ar teātra remontu . Bet nu vyss , redzit , beidzēs labi i ituo goda 14 . majā beja pyrmizruode . Eisti niule nasaprūtu , kaida H *** piec tī brauču , izatierieju teiri ekonomiski , a , nuokamā dīnā mani gaidē buļbys maisūs . Beja juobrauc atpakaļ iz sātu Taitod – izruode
raibiis.wordpress.com bez pompozitāties sviniesi … tok vāga ! – Taids pat vīdūklis volda i munā " pagaidu kantorī " . Dzimšonys dīnom teik dūtys leluokys atlaidys , svieteiba i reiceibu īspiejis , nakai pamatdorbam ar vysu goda atskaiti . Es veļreiz breidynoju – No moš tai nav , bet es asu cylvāks nu molys , i maņ apkuort nūteik nūtykumi , kū navaru napamaneit . Bādys teik sleicynuots eklērūs i jūprūjom aizajimtys receptis
raibiis.wordpress.com rynduos . Prūtams , ja dzeivis ceļā nanūtiks kaidi cyti blokus efekti . Taitod , es sazafanuojīs šukareju pa vysu tū sātys lopu , mekleju kaidys ta školys byus dazasaciešys ( jo programma vaļstī nu 2008 . goda ) … i muns reālīs šoks ar grimasi WTF ? voi čo za nah @ # - nu vysys Latgolys VĪNA vydškola . V Ī N A ! Tei poša Subatis vydškola . Reāli vysa Latvejis Austrumdaļa , kai daž Modūne i Alyuksne = 0 Tei
raibiis.wordpress.com storp vydškolu , gon augstškolu . Maņ ir bejuši vysaidi diktātveida pasnīdzieji . Daudzi školuotuoji jau tai nikuo nadarē , kai nūjēme 10 % pīmoksu tai vyspuor nikuo nadarēs . Quo vadis ? Apsavieru ituo goda īsaukumu tai pošai īspiejamai misejai . Hopā ! Vīns džeks nu Rēzeknis Augstškolys . Vyspuor taids interesants frukts . I kai tu dūmoj , kur jam tī programmys diveji godi juonūstruodoj … . Valkā . Vot
bezpvn.lv vakar vaļdāja dīzgon daudz emoceju i šūraiz lobā nūzeimī , dabuot 1 . vītu nav jūka līta !!! ; ) Ar tū jūs i apsveicom ! Poshym Bez PVN daleibnīkim itys gods sūlās byut dīzgon raibs i nūtykumu pylns ! Jau goda suokumā plānuota filmys " Par sevi , draugim i Latgolu ! 2 " ruodeišona plašuokai publikai . Taipat atkluosim nūslāpumu , ka sakarā ar filmu teik veiduots obu grupu klips dzīsmei " Sovā nazinī " , kuru
bezpvn.lv plkst . 22.00 . ) - eisi pyrms valsts svātkim ! Tei gon nabyus pādejuo uzastuošonuos itymā godā , nimoz narunojūt par grupys karjeru kūpumā ... ; ) Sprīžut par cytom lītom , dorbu jer ciš daudzi i da goda beigom vysmoz daļa nu tīm byutu juopaveic . Lels paļdis tīm , kas vairuokys nedelis tur " Bez PVN " gūdu dažaidūs TOPūs ( " Latgolys Radejas TOP 20 " , SeMS TOPā i.c. ) . Taipat ni bez jiusu paleidzeibys
bezpvn.lv gotovuošona nuokušīm albumim i.t.t. Prūtams , ir lītys , kas nav izdarātys i kas sovu kuortu gaida nuokušā godā , bet par tū cytā reizī ... ; ) </doc><doc> Bez PVN nomineiti " Muzykys Goda Bolvai " ! 2007 . goda " Latvejis Muzykys Īrokstu Goda Bolvai " nominacejī " lobuokuo debeja " izvirzeita i grupa Bez PVN ar albumu " Pyrms Vuorda ... " . Bez latgalīšu roka puorsuovjim nominantu 5 cinīkā atsarūn i Artis Gāga
bezpvn.lv varēs satikt i redzēt " Latvejis Muzykys Goda Bolvys 2007 " ītvarūs . " Bez PVN " šūgod atrūnama nominacejī " lobuokuo debeja " . Tīsa gon , bolvu īgit varātu viņ lelys veiksmis gadīni , tai kai ituo goda nomineitī ir cīš spieceigi i vysi byutu peļniejuši bolvu . Lai nu kai , turpynojom struoduot i jau pavysam dreiž varēsit dzierdēt ko 4 kū jaunu i svaigu nu " Bez PVNa " . </doc><doc> Leigū ! Leigū ! Cikom
bezpvn.lv pavysam dreiž verīs jaunys biļdis nu pādejim koncertim ! ; ) </doc><doc> Sveicīns muzykys dīnā ! Pyrmkuort , sveicīni starptautiskajā muzykys dīnā ! Nui , nui – taišni 1 . oktobrī ( teik svynāta jau nu 1975 . goda !!! ) . . Ūtrom kuortom , varbyut asat pamaniejušs informaceji , ka 4 . oktobrī grupys " AK 69 " aicynuoti , " Bez PVN " uzastuoj LMA Studentu klubā . Īeja nu 22 : 0 0 . Ka Tev ir gribeišona apmeklēt
bezpvn.lv Bez PVN " . Prognozej – voi , cik i kuruos nominacejuos " Bez PVN " sajims kaidu " Boņuku " i tyvuokuo prognoza autors sajims puorsteiguma bolvu nu grupys ! Prognozi syuti iz bezpvn@inbox.lv leidz ituo goda 26.04 . plkst . 15 : 0 0 " Bez PVN " nomināti - Lelais Boņuks : Lobuokuo dzīsme , Lobuokais muzykys video i Mozais Boņuks : Lobuokuo rock dzīsme , Lobuokuo koncertgrupa , Radejis hits , Lobuokuo publicitatis
bezpvn.lv Bez PVN " , " Borowa MC " , " Dabasu Durovys " , " Green Novice " , Sovvaļnīks . Latgolys Muzykys festivals ir jauna tradiceja , kū paguojušā godā aizsuoka bruoli Juoņs i Atis Auzāni . Festivals pyrma goda raisieja lelu iņteresi , deļ tuo itūgod tys nūteik Leivuonu piļsātys svātku ītvorūs . Bileti iz Muzykys i teatra festivalu nūpierkami Leivuonu Kuļturys centrā i " Bilešu paradīzis " kasēs : īprīškpuordūšonā
cyxob.lv kai M $ Silverlight un jam nav pīejas OS svareigom funkcejom ( grafikas paōtrinōtōjam , kodekim ) . Bet tys nikas , vyss pasōkums saīt piļneigi OS naatkareigs ! Adobe sūla AIR Linux verseju jau 2009 . goda pavasara beigōs . Par dzelu : Šudiņ izdūmōju , ka media pleijers tak nav vīneigais , kas ir deļ AIR ' a sakodeits . Un pamūkūt Googoļu , es atrodu nalelu sarokstu ar AIR aplikacejom te . Pašlaik es testeju
cyxob.lv ( Reigas sorgi ) , bet arī tagad natōļī a agrōk vyspōr sābri - poļaki . Nu krīvu torrentim izvylku filmu : Katyń ( IMDb ) . Gobolā ir attālōts četru pōļu virsnīku ( un jūs tuvinīku ) liktens nu 1939 . goda 17 . septembra leidz 1945 goda rudiņam . Likteņstōsts vīnu vōrdu sokūt . Pūleja ir izvirziejuse filmu Oskara nominacejai - lobōkais ōrzemu gobols . Tiemeit vysim !!! Viņ švaki , ka jōlosa subtitri (
cyxob.lv tagad natōļī a agrōk vyspōr sābri - poļaki . Nu krīvu torrentim izvylku filmu : Katyń ( IMDb ) . Gobolā ir attālōts četru pōļu virsnīku ( un jūs tuvinīku ) liktens nu 1939 . goda 17 . septembra leidz 1945 goda rudiņam . Likteņstōsts vīnu vōrdu sokūt . Pūleja ir izvirziejuse filmu Oskara nominacejai - lobōkais ōrzemu gobols . Tiemeit vysim !!! Viņ švaki , ka jōlosa subtitri ( filma pa poļski ar krīvu subtitrim
cyxob.lv pascieju , kap nabrauktu . Hax ... WTF ? Āst i moksōt par syltumu i cytim pakolpōjumim vajag tagad . I izgleitōtas sabīdreibas pi myusu nabyus . Izgleiteibas sistema ir piļneigi napareiza ! Nu 1991 . goda mes braugļam dziļōkā i dziļōkā mežā . A partizani mežā palīk rasnōki , i rasnōki ... Kaida xy ... cylvākam jōzavīca školā nu 5 leidz 19 godim ? Kap dorba tiergā īītu ap 30 godim ? Bezjiedzeigas mōceibu
cyxob.lv Padūmōju , ka vaira spīšu uz vysu , kas saisteits ar virszemes televīzijas īvīšonu Latvejā un Latgolā . Kai nikai tys ir tyvōkō laika aktualōkais jautojums . Internets beja i byus . A par televizeji nōkušō goda laikā interese byus lelōka . Redzēs , kai byus . Cikam kas , viņ minusi ( $ un laiks ) , bet tys viņ pats , pats sōkums . Cerams , ka programma īs pīteikuši ilgu laiku . </doc><doc> Losu grōmotu . Lībs
cyxob.lv Pōrs dīnu . Cikam remonts školā . </doc><doc> Biļde nu Grant Neufeld Runa ir par TV 3 . I žurnalistu naprofesionalitati . Tys , ka žurnalisti putroj faktus i vysaiž jū sagrūza laikam ir norma : ( Tai vacō goda pādejā vokorā pa TV 3 gō nazkaids raidejums . Ni to ziņas , ni to nazkaids goda nūtykumu tops . Runa jō par nasanym nūtykumim . Par tū tai dyžan īkryta prōtā . Nūtykumi svaigi i vysim zynomi . Citiešu
cyxob.lv 3 . I žurnalistu naprofesionalitati . Tys , ka žurnalisti putroj faktus i vysaiž jū sagrūza laikam ir norma : ( Tai vacō goda pādejā vokorā pa TV 3 gō nazkaids raidejums . Ni to ziņas , ni to nazkaids goda nūtykumu tops . Runa jō par nasanym nūtykumim . Par tū tai dyžan īkryta prōtā . Nūtykumi svaigi i vysim zynomi . Citiešu pec atmiņas . Nav nikaidas gribiešonas vaicōt īrokstu ( nazynu , ci taids vyspōr
cyxob.lv nu īrindas daudzus jaunūs cansūņus . Vysu godu dzyna luņi un beigōs - BĀC ! Tai vīnkōrši jau nav , ka īlyka " 2 " i staigoj . Sōkumā školānam ir dūta īspieja vysu lobōt . 2 nedeļu laikā jōīzavīca vysa goda mōceibu vīla un jōnukōrtoj pecporbaidejums . Pecporbaudiejuma atzeimi pīleidzynoj goda atzeimei ! Kruta ! Eksterns slāptā formā . Loģiski , ka matematiku nūkōrtō viņ pōreits bārnu . I tod sōkās ... Vasals
cyxob.lv vīnkōrši jau nav , ka īlyka " 2 " i staigoj . Sōkumā školānam ir dūta īspieja vysu lobōt . 2 nedeļu laikā jōīzavīca vysa goda mōceibu vīla un jōnukōrtoj pecporbaidejums . Pecporbaudiejuma atzeimi pīleidzynoj goda atzeimei ! Kruta ! Eksterns slāptā formā . Loģiski , ka matematiku nūkōrtō viņ pōreits bārnu . I tod sōkās ... Vasals bors aizīs nu školas . Nabyus vīnas klases . Nabyus stundžu , kū strōdōt školōtōjim
diena.lv pyrms tam , dublim , ūdim , moškom i ērcem . Myužeigu duseišonu jai nūmyrušai i myužeiguo gaisma lai speid jai . Par gūdu jai , juos dzeivei i dzīsmem šudiņ diena . lv īlikšu sovys kartenis nu 2006 . goda 30 . juņa ekspedicejis Sčastlivajā i sovu raksteitū Sibira stuostu gobolu " Kiukoj uora dzagiuzeite " . Varātu tikai saiti dūt iz cytu resursu , tok maņ ruodīs , ka var īlikt i vysu tekstu . Kurs gribēs
edeite.wordpress.com Balkanūs nūtyka pyrmais latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis seminars " Roksti ! " , kurū reikuoja bīdreiba " Latgolys Studentu centrs " ( LgSC ) i Latgalīšu kulturys gazeta ( LaKuGa ) . Kod pārnejuo goda decembrī LgSC aktivisti raksteja projektu Kulturys ministrejai , kab dabuotu atbolstu Latgalīšu Kulturys gazetys darbeibai , vīna nu īcerem beja izvuiceit jaunus raksteituojus myusdīnu latgalīšu rokstu
edeite.wordpress.com pi komedejis , ni melodramys , ni trillera variantim . Piečuok , pa taisnū nu Rēzeknis , atroduši breivuoku šaļti izruožu turā , kluot beja ari Ontons i Anne , kas Balkanu ustobuos svieteja sovu kuozu goda jubileju . Smīkli i prīcys turpynuojuos , nu reizē ari taida drupeit nareala sajiuta , ka tys vyss nūteik itepat , tik myusim viņ , taipat ari apbreina par Baļtinovys ļaužu spieju spēlēt i dzeivuot iz
edeite.wordpress.com pasaglobuojušys sovu smiļktsakmiņu šmukumu . Tuoļuok ceļš pi Mikeļa Bukša jaunuo pīminekļa , pi kura aizasuok stuosts par Slišānu saimi i turpynojās Upeitē ci Upītie , kai soka vītejī . Upeitis gids – pārnejuo goda cylvāks latgalīšu kulturā Andris Slišāns – izvad apbreinojami īdvasmojūšā ceļā pa Upeiti – remonts Tautys nomā , bibliotekā , muzejā , teik taiseits pīminis duorzs Ontonam Slišānam . Upeitis pamatškolā
geoviita.wordpress.com interneta plašumūs , lai pīraksteitu 459 vuordus – apmāram vīnu pylnu puslopu latgaliski . Nu kuo esi atsasacejs , kab itū puorskaiteitu ? — - * jiedzīni inkapsulēties - pyrmū reizi dzierdieju 2004 . goda tradicionalā " Juoņu īleiguošonā pi Mičuļa " Patmaļnīku apleicīnē nu Ģeografu mafejis puorstuovim . </doc><doc> Pyrmais politiķa dīnroksts Seņ nikas nabeja raksteits . Tod nu tagad byus juoatsuok tū dareit
jureits.wordpress.com veidoj tū jiedzīni , kū mes zynom kai latvīšu volūdu . Juoatzeimej dokumentā saceitū , ka Latvejis vaļsts ir izveiduota latvīšu nacejis pošnūsaceišonys ceļā un ite as grybu otkon atguodynuot vēļ 1917 . goda Latgolys kongresa lāmumu apsavīnuot ar puorejim nūvodim , lai Latvejis vaļsts vyspuor varātu izaveiduot . Tys faktiski ari paruoda , ka Latgolys latvīšu volūda jeb latgalīšu volūda ir sanuoka par pošu
Lv.lv to breineigys , a Latvejis bryunuos lobuokys , tok pošys lobuokuos ir malnraibuos gūvs – kai Eiropā vysleidza . Separatisms ? Gols golā latgalīši poši izdūmuoja pīsavīnuot puorejim latvīšim vēļ 1917 . goda pavasarī , kod Latvejis juridiski nimoz nabeja . Pyrmūs saeimu sēdēs Latgolys deputati runuoja latgaliski . Saeimys vieleišonu bileteni Latgolā beja latgaliski . Par separatistim sauce i tod , kod vuiceibys
naktineica.lv Dīva ideju mes dūmojam pulka vaira nakai zaļuos kruosys ideju . Ari tī , kas soka , ka natic . Lai natycātu , ir juotic , ka ideja , kam natic , patīšom eksistej . Varbyut tai . obejis kartenis – 2006 . goda vosora , kumeleišu ofiss . </doc><doc> buobu dīna profesors nav statuss , tei ir diagnoze . agri voi vieli jī vysi saīt svīkstā . beja nirdzeigai . guoju klauseitūs tok tuos Borowys – kai jī tykuši golā
naktineica.lv nūsacejums pyrms patskaņu " e " , " ē " , " i " , " ī " i divskaņu " ie " , " ei " , " iu " nameikstynuot leidzskaņu burtus . Tū varātu nūsaukt par raksteibys suokuma zalta lykumu , ar kū suokt . 2007 . goda latgalīšu ortografejis nūsacejumūs ir raksteits : " Meikstus leidzskaņu burtus ģ , ķ , ļ , ņ roksta , kod aiz jūs ir a , ā , au , o , u , ū , uo : kuģa , Ķuzāns , ļaut , ņaudēt , dat . rūtaļom , pļuove
naktineica.lv jau otkon kuru nakti lēks loktā i dzīduos . Tai tys pasauļs grīžās . Vaļdeibys īt iz aizīt . Zīma atīt i aizīt . Cylvāki i vystys palīk . </doc><doc> Napruota cena Par itū rokstu dūmuoju jau nu paguojušuo goda beigu , tok rūkys vys nadaguoja . Kod beja breivs , gribējēs vīnkuorši atsapryust i nikuo nadareit . Partū ka vajag koč puors dīnys pa ratam breivys , kab dzeivuotu i struoduotu tuoļuok . Juoizelpoj
naktineica.lv ka ar Strodu tam seņ nav nikaida sakara . Ari deļtuo , ka vysmoz RV asu redziejuse rupys ortografejis klaidys – nazkaidu sovys izlūksnis nūsaceitu interpretaceju par raksteibu . Te ari nianse – 1929 . goda ortografeja ir pasteiva i muoksleiga vītom , tyvynuota latvīšu rokstu volūdom , a 2007 . goda raksteibā ir raudzeits vaira pīsatyvynuot dzeivajom izlūksnem . Raksteit na zaļas egles , vacas sātas , kai
naktineica.lv ortografejis klaidys – nazkaidu sovys izlūksnis nūsaceitu interpretaceju par raksteibu . Te ari nianse – 1929 . goda ortografeja ir pasteiva i muoksleiga vītom , tyvynuota latvīšu rokstu volūdom , a 2007 . goda raksteibā ir raudzeits vaira pīsatyvynuot dzeivajom izlūksnem . Raksteit na zaļas egles , vacas sātas , kai runoj pavysam mozā latgaliskūs izlūkšņu arealā , a par pamata formu pījimt zalis eglis , vacys
naktineica.lv mainuos , sastyngst tikai myrušuos volūdys . Latgalīšu vēļ ir dzeiva i jū var kūpt , pieteit . . Mums beidzūt ir īspieja turpynuot Skryndys , Stroda dorbu – ari jis pats struoduotu iz prīšku , kab na 1934 . goda , kara i represeju pret latgaliskū . Narunojūt pat par cytu ( kū ak jau zynit nu juo poša dorbu i komisejis lūcekļu atmiņu ) , jis pats beja par uo i ie īvīsšonu , tok atlyka iz vāluoku – kas dīmžāl
naktineica.lv īspiejams viesturisku apstuokļu piec . . Sastiņgt iz vītys i 20 . - 30 . godu raksteibā ir pakolpuot rokstu i raksteibys kūpšonys aizlīdziejim , turpynuot atteisteibys i seve aizalīgšonu . ; ) 2007 . goda nūsacejumūs ir īstruoduoti volūdnīku pietiejumi par volūdu , kai ari jau poša Stroda īceris . Pi jūs struoduoja ituo laika lobuokī latgalīšu volūdnīki , diskusejis beja korstys i garys , sēdis guoja
naktineica.lv stuņžu vokorā . . Asu raksteibys sakuortuošonā īguļdiejuse gona resursu , laika i dorba , kab nasasvaideitu pa labi i kreisi . A deļ pošizpausmis maņ gona ar internetu . : ) . Kartenis nu diskusejis 2003 . goda februarī . Pīsadola goreiguo i laiceiguo inteligeņce , teik pījimts lāmums dybynuot ortografejis komiseju vīnuotys latgalīšu raksteibys izstruodei . Juo emineņce Juoņs Pujats soka zeimeigūs vuordus –
naktineica.lv palīk volūdnīku ziņā , a mes lītuosim . Komisejā ir 11 cylvāku – voludnīki , sabīdriskī darbinīki , bazneicys puorstuovi , studenti . . P.S. Ka ir interese apsavērt , par kū eisti ir runa i kas tei 2007 . goda ortografeja par zvāru i ar kū atsaškir nu 1929 . goda ortografejis , ite ir LgSC izdūtais informativais materials ar ortografejis prīšksādātuojis Dr . philol . Annys Stafeckys īvodu i raksteibys nūsacejumim
naktineica.lv cylvāku – voludnīki , sabīdriskī darbinīki , bazneicys puorstuovi , studenti . . P.S. Ka ir interese apsavērt , par kū eisti ir runa i kas tei 2007 . goda ortografeja par zvāru i ar kū atsaškir nu 1929 . goda ortografejis , ite ir LgSC izdūtais informativais materials ar ortografejis prīšksādātuojis Dr . philol . Annys Stafeckys īvodu i raksteibys nūsacejumim . </doc><doc> latgalīšu detektivs I : kur ir latgalīšu
naktineica.lv ortografejis prīšksādātuojis Dr . philol . Annys Stafeckys īvodu i raksteibys nūsacejumim . </doc><doc> latgalīšu detektivs I : kur ir latgalīšu literatura ? saguoja lobs latgalīšu detektivs – atrūņ 2009 . goda latgalīšu literaturu . a ni besa . vysa kuo ir , a literaturys to nav . gols golā vaira nameklieju 2009 . godā izguojušu latgalīšu originalliteraturu . meklieju itymā godā izdūtuos gruomotys latgaliski
naktineica.lv kai i latgalīšu literaturai – kasdīnys runuotuoju , skaiteituoju , raksteituoju . na svātdīnis lītuotuoju ar škeibu muti reizi godā kopusvātkūs . </doc><doc> Vīna Taisneiba Vysim Ite gabaleņš nu 1926 . goda latgalīšu avīzis " Taisneiba " , kas izguoja Padūmu Krīvejā i beja jaunuos vaļdeibys ideologejis rupors , kū spylgtai paruoda ari itei karikatura , sūleidama nest vysūs koktūs gaismu i izdzonuot vysaidus
naktineica.lv varēja īgiut izgleiteibu . Beja pat augstškola , kas sagatavēja školuotuojus latgalīšu školom – Ačinskys Pedadogiskais instituts , juo vadeituojs vīnu laiku beja latgalīts – Izidors Meikšāns . Piec 1937 . goda rusifikaceja pīsajēme spākā . Školuos likvidēja apvuiceibu latgalīšu volūdā , vaira naizdeve avīzis i gruomotys . Patīseibā beja vēļ trokuok – atguoja iz dzerauni i nūsuove vysus veirīšus . Nu , tai
naktineica.lv dabasūs vyss varbyut ir daudz lobuok i gūdeiguok kai cylvāku dabasūs . i suņu Dīveņam ir gara i spolvaina aste , kū puorkuort puor muokūņa molu i paluncynuot , kod gostūs īt draugs . Augusts i Makss 2009 . goda 4 . janvarī . </doc><doc> Puosokys i maitys Kas itys , pa besim ir par pasauli . Kod ļauds vaira navar saskrīt mīsta leluokajā laukumā i nūsavērt , kai rogonai sasīn kuojis i rūkys , īsvīž upē i piec sadadzynoj
naktineica.lv prīcojās par dzaltonūs lopu suknem . Tys taipat kai profileni socialajūs teiklūs – izdzēst žāl , a pamest nūzeimoj kruot krāmus i vacu informaceju . Draugiem . lv kai muzejs , kur pasavērt iz sovu 2005 . goda digitalū dzeivi . I deļkuo lai nu juos atsasaceitu ? Jau paguojs laikam mieness nu dīnys , kod 11 . Saeimys deputati deve zvārastu : cyts muļļuojuos , cyts trynuos , a div goboli zvārastu pasaceja latgaliski
naktineica.lv byut uorstam ir dīzgon nūdereigi . Niu maņ iz golda sūplok datoram stuov apdrups dokuments – bejušuo 5 . Zemgalis latvīšu strieļnīku pulka poručika Spergys kara gaitu saroksts , kas sastateits 1918 . goda 18 . februarī krīvu volūdā . Uroženec Vitebskoi gubernii Iosif Stepanovič Sperga . Īsadūmoj – totala rusifikaceja , taidys Latvejis vyspuor nav ! Pabeidzs 1 . kursu Romys Katuoļu goreigajā seminarā Petrogradā
naktineica.lv goreigajā seminarā Petrogradā i 1911 . godā īsaukts armejā , 1916 . godā veics Zīmeļu froņtis praporščiku kara školu . Seiki apraksteiti paaugstynuojumi i apbolvuojumi : 4 . pakuopis Sv . Annys ordeņs 1916 . goda 11 . oktobrī , 3 . pakuopis Sv . Stanislava ordeņs tuo poša goda 20 . oktobrī , 3 . pakuopis Sv . Annys ordeņs 1917 . goda 5 . februarī . Zīmyssvātku kaujuos tikai kontuzeits , tok palics īryndā . Tik
naktineica.lv veics Zīmeļu froņtis praporščiku kara školu . Seiki apraksteiti paaugstynuojumi i apbolvuojumi : 4 . pakuopis Sv . Annys ordeņs 1916 . goda 11 . oktobrī , 3 . pakuopis Sv . Stanislava ordeņs tuo poša goda 20 . oktobrī , 3 . pakuopis Sv . Annys ordeņs 1917 . goda 5 . februarī . Zīmyssvātku kaujuos tikai kontuzeits , tok palics īryndā . Tik par kara gaitu nūslāgumu , karuošonu jau Latvejis armejā tymā papeirā
naktineica.lv apraksteiti paaugstynuojumi i apbolvuojumi : 4 . pakuopis Sv . Annys ordeņs 1916 . goda 11 . oktobrī , 3 . pakuopis Sv . Stanislava ordeņs tuo poša goda 20 . oktobrī , 3 . pakuopis Sv . Annys ordeņs 1917 . goda 5 . februarī . Zīmyssvātku kaujuos tikai kontuzeits , tok palics īryndā . Tik par kara gaitu nūslāgumu , karuošonu jau Latvejis armejā tymā papeirā nav ni vuorda . I ni vuorda par saimis stuostim i lapnumu
naktineica.lv navaru naīsadūmuot , cik daudzi nu jūs nūsola Sibirī . ) Zynuoju , ka itymā godā ari īšu . Piec pādejūs nūtykumu zynu , ka obligati īšu . Tai vajag . Ituos vysys beja kartenis nu muna arhiva . 2009 . goda 18 . novembris . Nu Bruoļu kopu iz izguoztuvi , nu izguoztuvis iz prezidenta pījimšonu . Tai tys beja , tai tam beja juobyut . Kab na tuo vysa , i es byutu cyta . 2009 . goda novembra puordūmys : </doc>
naktineica.lv kartenis nu muna arhiva . 2009 . goda 18 . novembris . Nu Bruoļu kopu iz izguoztuvi , nu izguoztuvis iz prezidenta pījimšonu . Tai tys beja , tai tam beja juobyut . Kab na tuo vysa , i es byutu cyta . 2009 . goda novembra puordūmys : </doc><doc> Muorka efekts Ruodīs , jau kaidus desmit divpadsmit godus , sateikūt latgalīšu gruomotu izdevieju Juoni Eļksni , dzieržu – cik švaki , ka latgalīšim nav literaturkritikys
naktineica.lv laiks . Vyss , kū tu atguodoj . Tikai vyss lobais . Partū ka švakū atguoduot nav tolka . Švakū tik puordzeivuot . Kartenis nu HipiLatLit projekta ekspedicejis Rēzeknis nūvoda Sakstagola pogostā 2012 . goda junī . </doc><doc> Baraks Boņuks Obama Vydsvuordam ( middle name ) ir sova svareiga vīta gondreiž sevkurā rītumu kultūrā . Vīnā vītā cylvāks jū daboj krystobuos , cytā vītā – komplektā ar styprynuošonys
skreine.org </doc><doc> Sirealais Jezupa dīnys koncerts Nu laika gola Jezupa dīna ir bejuse paradzāta kai dīna gavieņa vydā kod var pasajautruotīs , nūbraukt da tierga , krūga , voi , gols golā – kuozys nūdzert . Ituo goda Jezupa dīna Reigā beja megatuss – Kongresu noms iz procentim 80 beja pylns ar latgalīšim , kas beja atguojuši pasavērt i pasaklauseit iz sovom grupom . Beja Bez PVN , Patrioti . LG i cytys mozuokys zvaigznis
internets.latgalec-ru.narod.ru koledžu , Krasnojarskys Latvīšu nacionalū kulturys bīdreibu " Dzintars " ( janvars — februars ) . 2 . Rūkdorbu izstuode Ačynska nūvoda muzejā ( februars ) . 3 . Sasatikšona Krasnojarskā , pīmynūt 1949 . goda izvesšonu ( marts ) . 4 . Tematiskys pasuokums saisteibā ar kura naviņ latvīšu literaturys darbinīka dailradi ( vysdreižuok — O. Matvejāna ) ( apreļs ) . 5 . Sibirīšu gara myuža dzeivuotuojis Paulinys
internets.latgalec-ru.narod.ru muzykys i dzīšmu skaņu īroksti kasetēs , taipat kompaktdiskūs , kurūs savede Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis kūpeigūs ekspediceju daleibnīki , suocūt ar 2004 . godu . 2006 . goda beiguos biblioteka pasapyldynuoja ar latvīšu gruomotom , kuruos nūdeve Krasnojarskys Latvīšu nacionaluo kulturys bīdreiba " Dzintars " . Vuords " ceļojūšuo " bibliotekys nūsaukumā pastreipoj īspieju
producenti.wordpress.com 18 dīna , 15 : 30 Telepons studejā 6 - 4607570 Suokys Darejums Kontakti Bīdreiba Presei </doc><doc> Par myusim 2007 . godu īsuokom ar Bez PVN " Pyrms vuorda " , kas beja LPG pyrmais aukliejums . 2007 . goda decembrī pyrmū reizi pasauļā izguoja tikai latgalīšu dzīšmu izlase " Latgolys Radejis izlase Nr .1 ″ , 2008 . goda septembrī saulis gaisma tyka dūta Dabasu Durovu " Ļepetnīkam " , bet 2009 . goda vosoru
producenti.wordpress.com . godu īsuokom ar Bez PVN " Pyrms vuorda " , kas beja LPG pyrmais aukliejums . 2007 . goda decembrī pyrmū reizi pasauļā izguoja tikai latgalīšu dzīšmu izlase " Latgolys Radejis izlase Nr .1 ″ , 2008 . goda septembrī saulis gaisma tyka dūta Dabasu Durovu " Ļepetnīkam " , bet 2009 . goda vosoru sagaidiejom ar Ata Auzāna i Daugovpiļs Oranžuo kuora albumu . Taipat ir ari saisteiba ar Latgalīšu kulturys goda
producenti.wordpress.com 2007 . goda decembrī pyrmū reizi pasauļā izguoja tikai latgalīšu dzīšmu izlase " Latgolys Radejis izlase Nr .1 ″ , 2008 . goda septembrī saulis gaisma tyka dūta Dabasu Durovu " Ļepetnīkam " , bet 2009 . goda vosoru sagaidiejom ar Ata Auzāna i Daugovpiļs Oranžuo kuora albumu . Taipat ir ari saisteiba ar Latgalīšu kulturys goda bolvu " Boņuks " . Bet dorbs narymst – vysa kuo daudzi vēļ tik prīškā ! Kontaktinformaceja
producenti.wordpress.com goda septembrī saulis gaisma tyka dūta Dabasu Durovu " Ļepetnīkam " , bet 2009 . goda vosoru sagaidiejom ar Ata Auzāna i Daugovpiļs Oranžuo kuora albumu . Taipat ir ari saisteiba ar Latgalīšu kulturys goda bolvu " Boņuks " . Bet dorbs narymst – vysa kuo daudzi vēļ tik prīškā ! Kontaktinformaceja : producenti@inbox.lv </doc><doc> Jaunumi i hronika Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2008 . g.
latgalec-ru.narod.ru Logina , Muora Mortuzāne , Eta Nikolajeva , Kristīne Zute , Aigars Biernāns , Daiņs Juraga , Liene Linde , Krišs Kapenieks , Inga Leitāne , Lideja Leikuma , Aleksejs Andronovs . Sibirīši Latvejā 2007 . goda 13 . – 21 . augustā Bīdreibys puorstuovi apmeklēja Latveju . Kartenis ... Braucīņs iz Latveju sakryta ar goda skaistuokajim katuoļu svātkim , kurī pulcynoj ļaužu tyukstūšys nu molu molom , ar Aglyunu
latgalec-ru.narod.ru Krišs Kapenieks , Inga Leitāne , Lideja Leikuma , Aleksejs Andronovs . Sibirīši Latvejā 2007 . goda 13 . – 21 . augustā Bīdreibys puorstuovi apmeklēja Latveju . Kartenis ... Braucīņs iz Latveju sakryta ar goda skaistuokajim katuoļu svātkim , kurī pulcynoj ļaužu tyukstūšys nu molu molom , ar Aglyunu suocēs vysi pīdzeivuotī seņču dzimtinis breinumi ... Juos apceļuotuoji vysu vokoru varēja vāruot svātku nūtykumus
latgalec-ru.narod.ru Ščerbakova , Vera Šupuļnika , Juleja Jurikova , Anatolejs Ugainovs ; taipat Nina Purikova i Nadežda Šulus nu Novosibirskys katuoļu kūpīnys . Oļga Bajandina . Ceļuotuojis pīzeimis . Juoņa dīna Sibirī 2007 . goda 23 . – 24 . junī nūtyka Juoņa dīnys svieteišona Boguotajā i Bičkūs ( Leluo Uluja rajonā ) . Kartenis ... Juoņa dīnys svieteišona Boguotajā ( i Bičkūs ) beja veļtejums tim , kurī iz svātku navar vairs
latgalec-ru.narod.ru godā ) . Pasuokumā Bičkūs tyka nūsavārta operatora Daiņa Juragys videofilma par pārnejū Juoņadīnu , sajimta informaceja par nūteikūšū ekspedicejuos . Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2007 . goda 20 . janvarī — 4 . februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūtyka Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola . Pyrmuo Zīmys škola Ačynskā ( 2006 . goda 20 . janvars — 5 . februars ) dzyma soltajā
latgalec-ru.narod.ru Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2007 . goda 20 . janvarī — 4 . februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūtyka Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola . Pyrmuo Zīmys škola Ačynskā ( 2006 . goda 20 . janvars — 5 . februars ) dzyma soltajā ( da – 53 ° ) 2006 . goda zīmā . Cīmuošona pi Sibira latgalīšu divejuos vosoruos , vacūs ļaužu stuostejumu īroksti desmitem stuņžu garumā , symtim safotografātu
latgalec-ru.narod.ru februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūtyka Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola . Pyrmuo Zīmys škola Ačynskā ( 2006 . goda 20 . janvars — 5 . februars ) dzyma soltajā ( da – 53 ° ) 2006 . goda zīmā . Cīmuošona pi Sibira latgalīšu divejuos vosoruos , vacūs ļaužu stuostejumu īroksti desmitem stuņžu garumā , symtim safotografātu karteņu vadynuoja dūmuot , ka par itū vysu byutu kas vairuok juoizstuosta
latgalec-ru.narod.ru Logina , Ingrida Logina , Muora Mortuzāne , Aigars Biernāns , Guņtis Šmauksteļs , Lideja Leikuma , Aleksejs Andronovs . Latgalīšu rūku dorbu izstuode tyka organizāta trešuos Zīmys školys laikā 2007 . goda februarī — martā . Etnolingvistiskūs ekspediceju laikā atsakluoja i itei leluo latgalīšu dzerauņu boguoteiba . Izceļuotuojūs nu Latgolys natryuka rūkdarbeigu puišu i meitu , partū jūs rūku dorbi latgalīšu
latgalec-ru.narod.ru izglobuotajom sātys lītom — rūkys dziernovom nu listrika , rūbeilu , saļneicu i cytom . Latgalīšim ir kuo ruodeit ļaudim , i , varama līta , ka itei izstuode napaliks vīneiguo ! Juoņa dīna Sibirī 2007 . goda 23 . – 24 . junī nūtyka Juoņa dīnys svieteišona Bičku cīmā ( Leluo Uluja rajonā ) . Svātki pulcynuoja vairuokus symtus latgalīšu nu tivejis i tuolejis apleicīnis , ari Krasnojarskys i Novosibirskys .
latgalec-ru.narod.ru Dzintars " , a Ačynska latgalīši sajimtajā gora pacālumā i ideņtitatis styprynuojumā nūdybynuoja sovu regionalū sabīdriskū organizaceju " Latgalīšu kulturys centrs " . Bīdreibys dybynuošonys sapuļce 2006 . goda 10 . majā Ačynskā nūtyka Krasnojarskys nūvoda regionaluos sabīdriskuos organizacejis « Latgalīšu kulturys centrs » dybynuošonys sapuļce , kuramā pījēme lāmumu par Organizacejis izveiduošonu . Organizacejis
ludzasbiblio.lv pošreizejū kūka bazneicu . 1866 . godā Krīvejas vaļdeiba Brigu Rōmas katōļu bazneicu katōļim atjēme un nūdeve pareizticeigajim . Koč ari Brigu katōļu draudzē tūbreid beja 1154 lūcekļi . Un tikai 1920 . goda 9 . decembrī Latvijas vaļdeiba Brigu bazneicu un saimnīceibas ākas nūdeve atpakaļ tōs lykumeigajai īpašnīcei – katōļu Bazneicai . 1921 . goda janvarī Ludzas dekans Antonijs Urbšs tū īsvētēja nu jauna
ludzasbiblio.lv katōļu draudzē tūbreid beja 1154 lūcekļi . Un tikai 1920 . goda 9 . decembrī Latvijas vaļdeiba Brigu bazneicu un saimnīceibas ākas nūdeve atpakaļ tōs lykumeigajai īpašnīcei – katōļu Bazneicai . 1921 . goda janvarī Ludzas dekans Antonijs Urbšs tū īsvētēja nu jauna un nūdeve Brigu katōļu draudzei . Brigu bazneica ir kūka ceļtne , kas nu ōrpuses apšyuta ar dēļim , nūkrōsōta ar eļļas krōsu . Īkšpusē ir apmatums
ludzasbiblio.lv 1883 . godā uzcalts zvonu tūrnis . Ērģeles īgōdōtas 1891 . godā . Myura sāta ap tū byuvēta 1896 . godā . Eversmuižas katōļu bazneica ir īkļauta Vaļsts aizsaorgōjamū kulturas pīminekļu sarokstā un 1999 . goda Eiropas kulturas montōjuma dīnu objektu sarokstā . </doc><doc> Istalsnas Romas katōļu bazneica Istalsnas Romas katōļu bazneica atsarūn Ludzas rajonā , Isnaudas pogostā , uz reitim nu Ludzas . Istalsnas
ludzasbiblio.lv – " Krystus sirds " . Blokus bazneicai atsarūn 3 opolas laukakmiņu myura kapličas ar kupolveida pōrsagumim . Malnovas katōļu bazneica īkļauta Vaļsts aizsorgōjamū kulturas pīminekļu sarokstā un 1999 . goda Eiropas kulturas montōjuma dīnu objektu sarokstā . Jaunōs Malnovas Rōmas katōļu bazneicas ceļtnīceiba tyka uzsōkta 1927 . godā , taču leidz Ūtrō pasaules kara sōkumam tū pabeigt neizadeve . Bazneicas
ludzasbiblio.lv objektu sarokstā . Jaunōs Malnovas Rōmas katōļu bazneicas ceļtnīceiba tyka uzsōkta 1927 . godā , taču leidz Ūtrō pasaules kara sōkumam tū pabeigt neizadeve . Bazneicas ceļtnīceiba turpynōjās pēc 1995 . goda un pabeigta 2003 . godā . Malnovas Rōmas katōļu bazneica tyka īsvēteita 2003 . goda 5 . oktobrī . </doc><doc> Pasines katōļu bazneica Pasines katōļu bazneica atsarūn Ludzas rajonā , uz dīnvydreitim nu
ludzasbiblio.lv 1927 . godā , taču leidz Ūtrō pasaules kara sōkumam tū pabeigt neizadeve . Bazneicas ceļtnīceiba turpynōjās pēc 1995 . goda un pabeigta 2003 . godā . Malnovas Rōmas katōļu bazneica tyka īsvēteita 2003 . goda 5 . oktobrī . </doc><doc> Pasines katōļu bazneica Pasines katōļu bazneica atsarūn Ludzas rajonā , uz dīnvydreitim nu Ludzas . Pasines draudze rūbežojās ar Zylupes , Rundānu un Landskoronas draudzi . Attōlums
ludzasbiblio.lv krōšņū dīvnomu pīmeklēja ugunsnalaime . Izdaga jumts , daļa lūgu , tūrņi , nūkryta zvoni , taču bazneicas īkšpuse nacīte . Pasines bazneica īkļauta Valsts aizsorgōjamū kulturas pīminekļu sarokstā un 1999 . goda Eiropas kulturas montōjuma dīnu objektu sarokstā . </doc><doc> Pušmucovas katōļu bazneica Pušmucovas katōļu bazneica atsarūn Ludzas rajonā , uz zīmeļim nu Ludzas . Pušmucovas katōļu draudze rūbežojās ar
ludzasbiblio.lv muižkungu . Jys 1850 . godā par sovim leidzekļim kūka bazneicas vītā uzsōce myura bazneicas ceļtnīceibu . Tei tyka myurēta nu akmiņim . Pēc divim godim , 1852 . godā , ceļtnīceiba tyka pabeigta , un 1852 . goda 4 . oktobrī tū īsvētēja dekans Romualds Laudanskis , bet konsekrēja veiskups A. Fr . Simons 1897 . godā . Pušmucovas bazneica ir 17,45 m gara , vīnnovas ceļtne ar fleižu greidu un skōrda jumtu . Dīvnomam
lvlksa.nautreni.lv ) , lītavnīku ( Žemaišu ) i boltkrīvu pīredzi regionaluos volūdys saglobuošonā i vuicēšonā , muoceibu leidzekļu izdūšonā . Pīsadola 23 školuotuoji nu 14 školom . 25.10 .2001 . - 13.05 .2002 . Muoceibu goda laikā RA teik organizeiti kursi školuotuojim " Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis īdzeivynuošona muoceibu procesā " . Pīsadola 17 školuotuoji . 0 5.04 .2002 . Nautrānu vydsškola i LVLKŠA
Ir latgalīši voi kaidi cyti itū izdūmuoja . Ka tu apmuonej cytus , tu tuo pats gon jau ka saprūti , bet , ka tu apmuonej pats seve , tuo vari i napamaneit , - tai saceja Nikodems , muns dzeds . Nu 1979 . goda jis jau Ūzulmuižys kopūs . Ka tev ir izzīsta pīre voi nateiri byudi , tuo var īraudzeit tikai spīgelī . Kod mes vysi gribim redzēt , kas mes asam , tod bez latgalīšu nu nikai . </doc><doc> Laura Melne
Latvijas Avīze Osvalds Kravaļs , pi kura beju Juoņa dīnā gostūs slimineicā , kurā jis atsarūn jau četri godi . Laika nūsaceišonai seņseņ salyktū akmiņu , poša pastateitu egleišu i svātolūta sūplokumā asūšā sātā vyseisuokū goda nakti sagaideja Edmunds Tukišs . Pi juo bejom 19 . junī , dzērem soltū iudini nu olūta . A dīnu īprīkš satyku Valdi Lustiku – jis niule prācavoj Ūlainis vydsškolā . Ar sovu eistū pavuordi jis figurej
Latvijas Avīze pļusi Treis Krīvejis caru – Aleksandra II ( 1855 - 1881 ) , Aleksandra III ( 1881 - 1894 ) , Nikolaja II ( 1894 - 1917 ) – laikūs Latgolā beja aizlīgts drukuot tekstus latiņu alfabeta literim ( nu 1865 . goda da 1904 . godam ) . Taipoš i lītovīšim i daudzim boltkrīvim . Praktiski – aizlīgts drukuot pavysam . Ar lītovīšim latgalīšim ir vaira kūpeiga nakai cytim siebrejūs dzeivojūšajīm . Te runa i par religeju
Latvijas Avīze italīšu vuords , kuru izmontoj pūli , krīvi i.c. ) inflantīši skaiteit naprota – tuos beja drukuotys gotu šriftā . Tikai padsmit godu piec Latvejis vaļsts izaveiduošonys tyka pījemts lykums , ka nu 1936 . goda 15 . maja Latvejā aizlīgts drukuot tekstus gotu šriftā . Nu , tys otkon tai . Drukys aizlīguma laiku zynuotnīki , publicisti i cyti apzeimej ar metaforom " tymsys godi " , " dzeive bez gora gaismys "
Latvijas Avīze tulkuot , bet sevkurys svešys volūdys īškīnē ir juoroksta tai , kai tī skaņ originalā . Nu smīklys maņ īt par Gaileišim . Petuški , Petuški jī ir ! </doc><doc> Beidzūt Gazetā " Latvijas Vēstnesis " ituo goda 18 . oktobrī publicāti Vaļsts volūdys centra apstyprynuotī " Latgaliešu rakstības noteikumi " . Tī ir gona liberali , raksteituojim ļaun izlaseit tuos formys , kurys ir jūs sirdei i smedzinim vystyvuokuos
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums es viņ tai , raugu vysus jaunūs pabuozt zam kaida nabejs kūpsaucīņa i pasavērt , cik kotrā nu jūs ir postmodernisma . Voi klusuma , kas īt piec tuo . A mož juo i nav vysā , kai Latgolā nav bejs pīktuo goda revoļucejis ( nu labi , mežu pagrīze i Dvinskā drupeit pastreikuoja ) , kuru iņteņsivi meklej čiuļu viesturnīki . ( Kai to tai - nav ! Ka vajaguos , atrassim ! ) Vot tai i es , buožūs vysim viersā ar
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums stumbynu i Sizifs īt zemē nu kolna piec sova akmiņa . Izradzāti . Nūlamtī laimei . Gryusna sīvīte runkuļu vogā . Atdzīstūšs čajs leitā . Solnā kreitūša lopa . Vēļ tikai paryugtuo pateiceiba tim , kas gods nu goda nūdadzynoj myusejuos jersikys . Poši mes tuo navarātu . Acteku prīsters , kas stota tautai pamest zīdūšu piļsātu i aizīt džungļūs . Moisišs . Vīneigais ceļš , vīneiguo vareiba , kai , dzeivam byunūt
Pīters Miglinīks kuras centrā tōs golvonais varūņs — gon šō vōrda literarajā , gon reali teišajā nūzeimē — Pīters Miglinīks skateits vērīneigi izvārstā laikmeta panoramā . Ir pīnōcis un rit 2000 . gods . Tyvojās — šō goda 25 . decembrī — 150 . godareize , kai dzimis ceineitōjs par tautas tīseibom . Latvija gatavojās cīneigi sagaideit šū izcylū nūtykumu , reikojūt vaļstiska mārūga svātkus . Pīmiņas dīnas teik reikōtas
Pīters Miglinīks nūvoda liktiņgaitōs . Parosti , runojūt par Latgolas nacionalū atmūdu , tū datej ar godaskaitlim 1904 - 1917 , t. i. , nu drukas aizlīguma atceļšonas leidz Latgolas pōrstōvu Rēzeknes kongresam 1917 . goda majā , kod kulturas atmūda beja pōrauguse politiskajā atmūdā un tyka izlamta Latgolas nōkameiba . Taču tautas ceņtīnim tik striktas rūbežas jau nav nūvalkamas . Byuteibā Latgolas atmūdu īvadeja Pīters
Pīters Miglinīks īdybynoj pyrmū latgalīšu avīzi " Gaisma " . Teiši te , namynūt sova krysttāva vōrdu , Kemps pauž un tōļōk vērza P. Miglinīka idejas . Par tū pōrsalīcynojam , losūt vairōkus rokstus , bet jo īpaši 1906 . goda 8 . janvara ( 3 . nr . ) īvodapceri . " Gaisma " par sovim un sovu dūmubīdru golvonajim darbeibas mērkim izvērza : " Sorgōt un aizstōvēt sovu tautu , jōs ticeibu un dzymtū volūdu ; vest tautīšus pa mīra
Pīters Miglinīks Zinias " ( 1912 - 1914 ) . Tōs goreigi styprynoj Pīterburgā dzeivojūšūs un vēļōk Latgolā ar sovu darbeibu izavērsušūs atklōteibas darbinīkus , vasala kulturas kompleksa radeitōjus , kai ari Rēzeknes 1917 . goda maja kongresa daleibnīkus . Pīters Miglinīks turpynojās laikā , ideju atteisteibā , tūs realā īmīsōjumā . Pīters Miglinīks kai dzejnīks ... Jam kai socialōs taisneibas un cylvāka tīseibu ceineitōjam
Pīters Miglinīks Ir nūskaidrōts , ka tys nav tys , kū lītōjuse spīstuve " Zemļa i voļa " . ( Ekspertizes materiali Latvijas Nacionalajā bibliotekā Ratūs grōmotu un rūkrokstu nūdaļā – X 2 , 3 , 4 . ) Zeimeigi ir 1900 . goda statistikas materiali . Tī līcynoj , ka apleicīnes , kur plauka rūkrokstu literatura ( Nautrānu-Drycānu-Makašānu jūslā ) , latvīšu zemnīku vydā konstatāta vyslelōkō laseitprasme — 76,5 % . Turpretim
Pīters Miglinīks nivīnas školas ar mōceibom latvīšu volūdā . Bet kūpā ar tai tyvū Augšzemi — 15 pogostūs . P. Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc saimnīciskas nūsastyprynōšonas , veidōt tureigas saimnīceibas Latgolā . 1999 . goda pavasarī un vosorā divūs braucīņūs apmeklejūt Latgolas pīrūbežu ( Osyune-Zylupe-Goliševa ) , redzēju paneikušu pūsta ainu . Kaidreizejūs apstrōdōtūs teirumu un īkūptūs pļovu vītā — kryumim aizaugušas
Pīters Miglinīks kai Tu — ticēsim ari mes , asūt kūpā ar Tevi Tovā lelajā jubilejā ! Ticēsim ar nūsacejumu , ka mums byus taidi taisneibas un progresa karōtōji , kaids beja Pīters Miglinīks . Prof . Pīters Zeile 2000 . goda oktobrī </doc><doc> Sveicīņs nu rogovkīša Seņ nabeju ni dzērdējs kū , ni redzējs pošu Onti Myurinīku , bet te jam i atsyuta vēstuli ! I kū jys roksta : par braucīni uz sova rajona centru Ludzu . Sok ,
rv.lv Myužeigs skaistums ! Verūs , Anceite tikpat garu geimi maņ pakaļ steberej , naasūt jōs bandroļai kvitanciju , i Ļukade ar sovu kasti ozutē iz cytu postu pasyuteita ... Myužeigs skaistums ! A pēc jaunō goda sōcēs pārnējō putra ar avīzem . Kam ta nas , kam ta nanas , komputeirs asūt vaineigs , tam pateik na kotrs , kurs grib avīzes laseit . Gudrō Zoseite to gamanej vīnu ( jei vysaidim pestelim tic ) : pi
rv.lv myusim mūdē . Vaicōsi , deļ kam ? Nu tak pazar , cik vysaidu lātu cacku būdēs nu Kinas , i lelais zavods cīši draudzejās ar jim . Dreiži jī braukšūt šur strōdōt . Myusejī strōdnīki tak vysi Europā . Par tū goda garumu nabādojit , dōrgiņkī ! Garajā godā Dīvs vīnu līku dīnu dasvīž , lai paspējam gavēnī grākus nūžālōt , porōdus atdūt , napadareitū padareit ! Garais gods nav tei lelōkō nūceja . Nazkaida jauna kvaroba
rv.lv ! A premjāra vītā niule otkon vacais Gūdmōņs . Sūla itū rasnū bōbu , Inplaceju , iz pusi tīvōku pataiseit , a bez posna ēdīņa te naiztikt ... Ceceit , nabādoj . Pōrdzeivōsim vysu ! PLŌCIŅU Mase 2008 . goda 24 . janvarī Rāznē P. S. Faņa cīši gorevoj . Munu vēstuļu būrtneicu tai aizlasejuse , ka lopu styurus kai cyukas auss caurvējs skurynoj . Vaicoj , kod maņ byus jauna grōmota . Varātu jau pamerkavōt ,
rv.lv nikaida i amaņaka nikaida ... Zose soka , deļ tō vysta posporu ražoj . Cīši lobi māsli i smirdeigi . Oi , ka smirdeigi , tod Europai iņde ! Tod gaidit jaunu ukazu . Myužeigs skaistums ! PLŌCIŅU MASE 2008 . goda 29 . febralī Rāznē P. S. Tōs vysas ļākšas , spyras , graules , sābru zyrga ōbeļus ar steigu jōskrīn laseit . Tei tak monta ! Ceceit , dōrgiņkō , tys tak bizņess . Atsyuti kaidu pavuiceišonu , nu kō sōkt
rv.lv , vēļ vīns bizņess ! Dzeiva nauda ! Ekologiski teirs produkts ! Tai ka , mōs , nabādoj ! Djuži i stypri vēļ asom . Lai tik Ontiks smukas komonas i lineikas , i zyrgu dečus meklej ! PLŌCIŅU Mase 2011 . goda 22 . janvarī P. S. A to golvonais Krīvejas Soltuma vecs nu Utjuga pa vysim dzilīm snīgim karītē ar trejim zyrgim atbrauce ! Edzj , kai čvānejās ! P. P. S. Moš kur ta vēļ malnō brička dzeiva , kuramā
rv.lv cērmeiti nūmērdēt . Kaidi Rāznē gudreibas beņči , Ceceit ! " Latgolas Māras " prācu atvīglōja : pōrs sotku nūgrīze nu tō teirumeņa , kas vysapleik pīminekļam . Mozōk byus pļaušonas . Tova Plōciņu Mase 2011 . goda 6 . aprelī Rāznē P.S. Otkon nikō nu bizņesis ! Sēņu Rāznē nabyus , Ceciļ ! Tī calmi propuluši ! Nav nivīna , ni lela , ni moza , i pādu nikaidu ! P.P.S. Oi , Ceciļ , nu smīkla navaru ! Šakur pa radivi
rv.lv ļauds pāru nūlaiduši . A boltī krīvi , Ceceit , koč i bez vōrda breiveibas i bomžeibas , moš naļaus ceļa molā nūmērt ? Jī niule tak i par klusēšonu vaļsts maizē pajem i ītupynoj . Tova Plōciņu Mase 2011 . goda 6 . julī P.S. Krīveiši , tī to reperendōšūt i sovu vaļsts volūdu praseišūt pa rudiņam , pyrms vēlēšonu . Ceciļ ! A ka poļaki sadūmōs sovu reperendumu taiseit ? Pūleišu volūdu par trešū vaļsts volūdu
rv.lv nav propuļs , niule īsamīsōjs cytā Vladykā Iļičā , par Vcynu ( Avenu ) nūsaukts . Tautu buntavoj , reperendus taisa , pa teļevizeru malns kai bess čaravoj ... Tjpfu , tjpfu , tjpfu ! Plōciņu Mase 2012 . goda 6 . februarī Rāznē </doc><doc> Byus čajs vysai zīmai ! PLŌCIŅU MASE ROKSTA IZ KALIPORNEJU Ceceit , dōrgiņkō ! Kaida laime maņ beja pyrms zōļu dīnas . Bādōju , kod natyku foļvarceņā pa pļovom pabrodōt ,
Katōļu Dzeive klauseitīs zinis krīvu i vōcu volūdā i sagatavōt ziņu apskotu sovai avīzei . Jis beja publiciejīs ari latgalīšu presē , jō pyrmō publikaceja beja " Pasaule pagōjušajā nedeļā " avīzē " Jaunais Vōrds " 1937 . goda 25 . novembrī . Piec itōs publikacejis jis latgaliski raksteja moz . 1938 . goda beigōs kaidā latgalīšu studentu baļlē jis īpasazyna ar tīseibu zynōtņu studenti , sova tāva kaidreizejō studeju bīdra
Katōļu Dzeive publiciejīs ari latgalīšu presē , jō pyrmō publikaceja beja " Pasaule pagōjušajā nedeļā " avīzē " Jaunais Vōrds " 1937 . goda 25 . novembrī . Piec itōs publikacejis jis latgaliski raksteja moz . 1938 . goda beigōs kaidā latgalīšu studentu baļlē jis īpasazyna ar tīseibu zynōtņu studenti , sova tāva kaidreizejō studeju bīdra , vālōkō latgalīšu lugu autora i vēļ vālōkō Sibirejis Latgalīšu ceļojūšō teatra režisora
Katōļu Dzeive īpasazyna ar tīseibu zynōtņu studenti , sova tāva kaidreizejō studeju bīdra , vālōkō latgalīšu lugu autora i vēļ vālōkō Sibirejis Latgalīšu ceļojūšō teatra režisora Pītera Līpiņa meitu Irenu . ( 1920 . goda janvarī , Latvejis atbreivōšonys ceiņu beigu pūsmā , vacaistāvs Pīters Līpiņš gon pieški beja izarōdiejs cīši sorkons i aizbiedzs boļševikim leidza iz Krīveju , kur ari palyka leidz myuža golam 1957
Katōļu Dzeive Līpiņš gon pieški beja izarōdiejs cīši sorkons i aizbiedzs boļševikim leidza iz Krīveju , kur ari palyka leidz myuža golam 1957 . godā ) . 1939 . godā Jurs Pabērzs ar Irenu Līpiņu apsaprecēja , i 1940 . goda 4 . aprelī Reigā pīdzymu es . - Kaidys ir Tovys spylgtōkōs bierneibys dīnu atminis , a kas sirsneņā aizagivs nu školys godu ? - Pyrmūs pusūtra goda Reigā es , bez šaubom , napīmiņu . Pyrmōs naskaidrōs
Katōļu Dzeive Jurs Pabērzs ar Irenu Līpiņu apsaprecēja , i 1940 . goda 4 . aprelī Reigā pīdzymu es . - Kaidys ir Tovys spylgtōkōs bierneibys dīnu atminis , a kas sirsneņā aizagivs nu školys godu ? - Pyrmūs pusūtra goda Reigā es , bez šaubom , napīmiņu . Pyrmōs naskaidrōs atminis maņ ir nu vōcu laika Latgolā , kur pi rodu dzeivōjom mes ar mamu , partū ka tāvs breivprōteigi beja īsastōjs Sorkonajā armejā . Jis kryta
Katōļu Dzeive vacōtāva Pītera mōsa Rozalija , saimē saukta – Rūzeite , nūgryude mani zemē , poša izagyula viersom , i es labi naredzieju tūs kreitūšūs montu , dzierdieju tikai lelu trūksni . Tys laikam beja 1944 . goda pavasarī . Bum-bōšonys turpynōjōs ari Reigā , iz kurīni mes jau kūpā ar tāvu pōrbraucem rudinī . Tūlaik vysi skrēja iz pogrobu , seviški bīži naktīs . Poša pyrmō atmiņa nu Reigys maņ ir taida , ka es
Katōļu Dzeive pīlēja iudini mozā , malnā kastruleitī , izlyka tū iz tōs šņōcūšōs gāzis i izvōreja kofeju . Tū vysi prīceigi dzēre . Ūtrā dīnā " Cīņā " beja Aleksandra Čaka dzejūļs par gāzis atjaunōšonu Reigā . 1947 . goda 1 . septembrī es sōču īt školā , kas nabeja tōli nu sātys . Škola saucēs – Rīgas 49 . paraugpamatskola . Tys nūzeimōja navys tū , ka tei byutu par paraugu cytom školom , bet gon tū , ka pi tōs beja bārnu
Katōļu Dzeive . Kaidu peļu ? Vōrda " veļi " es nazynōju , deļ tō taida ari dzīsmē naspieju saklauseit . Lelu nasaprasšonu , pōrdzeivōjumus i pōrdūmys izraisieja kaida pavasara dīna , mōcūtīs jau 2 . klasē – 1949 . goda 25 . marts , kod klasē nabeja divu meitiņu i ari klasis audzynōtōja , vysu bārnu cīši īmīļōtō školōtōja Šmita , kurs bārnim na tikai mōceja vysaidys gudreibys , bet , kod vajadzēja , slauceja ari dagunus
Katōļu Dzeive sokūt , maņ tys taids rōdīs vēļ šudiņ , lai ari , vajadzeibys spīsta , lai spātu nūvērtēt , asu tū pōrskaitiejuse vairōkys reizis . Itys leldorbs ir vierteigs kai izzinis materials par 1905 . – 1906 . goda nūtykumim i apstōklim Latgolys laukūs , bet mōkslinīcyskō puse ir vōrga . Sātā i saimē runōjom tikai latgaliski . Vosorōs bīži braucem iz Rēzekni pi babenis ( mōtis mōtis ) , kur jai Pļovu īlā beja mōjeņa
Katōļu Dzeive tautā soka , ka nav švakuma bez lobuma . Jei cīši reši ir žālōjusēs i stōstejuse par jōs dzeivei izdareitū nataisneibu , tōli tōli aizškirūt i nūglobojūt itūs atmiņu " pīrokstus " . Byuteibā teiši 2009 . goda oktobrī es kū vaira izzynōju par tim nūtykumim , kas rysynōjōs Lelajūs Stradiškūs . Stōvūt ar sovim puikom pi palākō kopa akmiņa , es tai realai apjaušu , ka tī niu atsagrīzuši muni vacvacōki , tī mes
lakuga.lv auga … Pyrmā godā vyspuor daudzi nominaceju beja , bez sovys jāgys Latgalīši kūtruoki palykuši , mozuok aktivi ? Nā , tys vaira taids maksimalisms , ka vāga vysu piec kuortys i vysim bolvys . Tāņ godu nu goda izafiļtrieja . Tādiņ tuos nominacejis , kas ir , dīzgon plaši aptver kulturu . Pyrmā godā nabeja tūs pošu foklorys , amatnīceibys . Tagad jau vyss ir drupeit nūsastabiliziejs – četri godi – bārns , kas
lakuga.lv tai . Bet myusim sistema taida , ka tu nadreiksti bolstuot par tū , kur pats esi īsaisteits . Ja kaids tai vys tik izdora , viertiejums vīnkuorši nateik jimts vārā , vīnolga , cik i kai daudzi tu esi goda laikā dariejs . Maņ ruodīs , ka tys tai dīzgon labi izslādz itū lītu . Boņuks ir klivs par taidu prestižu bolvu ? Es dūmoju , ka jau ir . Vadeituoji ceremonejis suokumā saceja , ka itei ir prestižuokuo
lakuga.lv Boņuks ir klivs par taidu prestižu bolvu ? Es dūmoju , ka jau ir . Vadeituoji ceremonejis suokumā saceja , ka itei ir prestižuokuo kulturys bova latgalīšim . Prestižuokys tak nav ? ( smejās ) Godu nu goda cylvāki arviņ vaira izzynoj , ka taida ir . Nav vaira kai pyrmā godā – kai eksperiments – kas ta tys taids ir , kū jī ir izdūmuojuši . Tāņ bolva ir ījiemuse drusku sovu vītu i cylvāku apziņā i kūpejā
latgale.lv Jau nu mozom dīnom saprotu ( ari dzīduoju dušā : ) ) , ka pateik spēleit vys kaut kaidus instrumentus , ka pateik ari pošam radiet tū muzyku . Pusaudža godūs kaut kū tai pa jūkam rakstieju , bet 2006 . goda vosorā nūliemu , ka vajag vīnreiz tai lītai pīīt kluot nūpītnuok . Tai nu arī roduos suokumā " Dabasi raud " demo verseja , a tod jau i aranžātais goladorbs . Turpynuojums tam vysam pagaidom ir jaunuokais
latgale.lv lobuokais . Kai tu dūmoj , kas ir tei dzirksteļeite , kas ir izskriejuse cauri Latgolys radejis klauseituoju sirdim , klausūtīs Weron Martin dzīsmi " Dabasi raud " , deļ tuo ka itei dzīsme ir Latgolys radejis goda spieļuotuokuo dzīsme 2007 . godā ? O ! Pateišam ??? : ) Gūdeigi sokūt , Tu maņ paziņuoji jaunumu ! Paļdis ! Nasliepšu , pateikamai ! : ) Bet tei dzirksteleite drūši vīn ir tei , ka tymā dzīsmī beja īlykta
Ludzas Zeme Daudz teik runōts par tū , ka drukōtajim presis izdavumim myužs vaira nabyušūt gars . Vysu pōrjimšūt globalais tīmeklis . Kai dūmoj Tu ? — Nu par tū presis nōkūtni mes te nikō diža prognozēt navarim . Es goda sōkumā ar treisūšu sirdi gaideju tū breidi , kod byus zynoms paraksteitōju skaits 2010 . godam . Krizis sakarā varējom atsarast pi sasystys silis . Jo vysus itūs godus myusus ir nūturiejuši tikai i vīneigi
Ludzas Zeme izdūti ( ari interneta : www . lakuga . lv < http://www.lakuga.lv/> — sadaļā volūda atrūnami ) latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi , kuri tyka pījimti i apstyprynōti LV Vaļsts volūdys centrā 2007 . goda 28 . septembrī . I myusim , latgalīšim , atlīk viņ tymūs nūteikumūs īsavērt , lai koč nadaudz tūs pastudātu . Voi latgalīts ir tik naapdōvynōts cylvāks , ka nav spiejeigs īpasazeit ar sovu bogōtū kulturviesturis
producenti.wordpress.com var saceit . Pabeidžu školu i tod iz reizis jauni dzeivis celi . Vēļ cīši zineibu pylns . Eipaši tei pyrmuo daļe , kod sesejis i tai tuoļuok . Tod beja daudzi juozyna . Sovdabeigs taidā ziņā ari , ka goda suokumā beja ļūti daudz juozamuocuos , a tod vaira nabeja juozavuicuos – suocuos dzeivis škola . I pošu reizi , kod maņ nav eisti kas ni juozavuicuos , nav eisti nikas juodora , tod maņ ir sovdabeigi
producenti.wordpress.com i mes tevi izreizis pajimsam ! " Labi , vyss kuorteibā . Maņ jau ari – nu kas ta tī – godu pagaidiešu i trešā suokšu . Bet tod pazavieru , kai Gunča vokorūs tī akardeonu spielieja da osoru i piec tuo goda saprotu , ka nagrybu i lobuok īzastuoju muoklsys školā . Tāņ maņ ir muokslys školys sertifikats . Kai diplomdorbu tī sataisieju taidu kai interjera dizainu – treis kebleiši , kū grafikys stylā apgleiznuoju
producenti.wordpress.com dūmuot … Na aiz tuo , ka es napyldu sovus sūliejumus , parosti jau pyldu … Maņ vēļ nav taidys dzeivis izgleiteibys , kab varātu … Es nasoku nā – par tū , ka es tai nikod nasoku – nazynu , kas nūtiks piec goda voi divejim , bet šūbreid itei ideja maņ kai ba nav cīš aktuala . Varbyut koč kod … ( smaida ) Tovi ceļavuordi skaiteituojim 2010 . godā .. Golvonais vāga dūmuot daudzi lobu dūmu ! Obligati ! Na jau
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 9 Aina : Čau !!! Betmens : Vasala , tautu meita ! A : Kas tu esi grupā Borowa MC ? B : Nu , es asu taids kai repers . Dzīžu repu . A : Kod jiusu grupa nūsadybynuoja ? B : Cik atguodojam , tys beja 2003 . goda novembrī . Tod mes pyrmū reizi ari izastuojom . Tod grupa izjuka i izaveiduoja jauna ar cytim dalinīkim , a nūsaukums palyka tys pats – Borowa MC . Jaunī dalinīki beja Aigars i Agris . 2004 . goda 26
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 9 2003 . goda novembrī . Tod mes pyrmū reizi ari izastuojom . Tod grupa izjuka i izaveiduoja jauna ar cytim dalinīkim , a nūsaukums palyka tys pats – Borowa MC . Jaunī dalinīki beja Aigars i Agris . 2004 . goda 26 . janvarī uzvarējem Rēzeknis rajona talantu konkursā . A : Kai jius taisot pavadejumus dzīsmem ? B : Mes taisom iz datora . A : Cik ilgi tys rūnās ? B : Nu , ka tikai pavadiejumu , tod tys nūteik
Acta Latgalica 8 palykušajim tautīšim ) , izplateja ōrzemēs dzeivojūšō Latgolys inteligeņce . Pētnīceibys dorba saskaņōšonai tyka nūlamts dybynōt Latgaļu Pētnīceibys institutu ( LPI ) . Tō pyrmō atklōtō sēde nūtyka 1960 . goda 2 . julijā ASV Indianapolē Fraņča Teirumnīka sātā . Eiropys LPI atklōšonys akts nūtyka 1960 . goda 2 . augustā Latgaļu kulturys dīnōs Vōcijā , Minhenē . Instituta vadeiba tyka uztycāta prezidentam prof
Acta Latgalica 8 saskaņōšonai tyka nūlamts dybynōt Latgaļu Pētnīceibys institutu ( LPI ) . Tō pyrmō atklōtō sēde nūtyka 1960 . goda 2 . julijā ASV Indianapolē Fraņča Teirumnīka sātā . Eiropys LPI atklōšonys akts nūtyka 1960 . goda 2 . augustā Latgaļu kulturys dīnōs Vōcijā , Minhenē . Instituta vadeiba tyka uztycāta prezidentam prof . L. Latkovskam ( ASV ) , viceprezidentam un publikaciju pōrziņam M. Bukšam ( Zvīdrija ) , generalsekretaram
Acta Latgalica 8 leidzekli . Izcyla lūma tautiskōs kūpeibys saglobōšonā ir V. Lōčam — A. Jūrdža fonda veidōtōjam , izdevnīceibys vadeitōjam Vōcijā nu tōs dorba sōkuma ( jau 1945 . godā ) leidz pat nōvis stuņdei 1984 . goda 30 . decembrī . Spylgts dedzeigūs un nasavteigūs pyuļu aplīcynōjums niu ir dzimtinē atsagrīzušūs grōmotu un periodiskūs izdavumu kolni , tymā skaitā — 7 " Acta Latgalica " sējumi . Zynōtniskūs un popularzynōtniskūs
Acta Latgalica 9 nūtīsōts uz 10 godim kai vaļsts nūzīdznīks , atsaroda lobōšonas dorbu nūmetnē zīmeļu taigā . Pats roksta autors beja izdzeits nu sovom mōjom , dzeivōja svešā pajumtē , byudams I pasauļa kara invalids , 71 goda vacumā beja bez dorba un bez pensijas . Šōs pīzeimes ar Augusta un Viļa Samsonu gōdeibu nūnōce pi Latgolas bibliofila Stepona Seiļa un vālōk Latvijas Nacionalajā bibliotekā Ratū grōmotu un rūkrokstu
Acta Latgalica 9 Samsonu gōdeibu nūnōce pi Latgolas bibliofila Stepona Seiļa un vālōk Latvijas Nacionalajā bibliotekā Ratū grōmotu un rūkrokstu zynōtniskojā nūdaļā ( šifrs RX , A 96 , 241 . vīneiba ) . Leopolds Kemps 1990 . goda 18 . martā </doc><doc> PĪZEIME Latgaliski raksteitajūs izdavumūs iz prīšku lītuosim latgalīšu volūdnīku izstruoduotūs latgalīšu literaruos volūdys pareizraksteibys lykumus , kurus prof . O. Breidaka galeigajā
Acta Latgalica 9 literaruos volūdys pareizraksteibys nūteikumi " ir oficiali apstyprynuoti vairuokūs nūzeimeigūs latgalīšu saītūs — ari LPI II konfereņcē ( pādejūreiz — Rēzeknis Augstškolys zynuotniskajā konfereņcē 1996 . goda 25 . aprelī ) . L. Leikuma </doc><doc> PAR AUTORU Ontons Matvejāns dzimis 1937 . godā Rēzeknes rajona Drycānu pogosta Asinovas sādžā . Beidzis Drycānu vydsškolu , tod Valmieras pedagogiskū školu un Daugavpiļs
Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi Kristaps , Agnese , Kaspars ) jōs jaunōkō unuka izlaidumā . Mozmeitys Agnesis veirs Gints ar meiteņu Heleneiti . </doc><doc> Dzeivuot ir labi Bārnu i jaunīšu stuosti ar laimeigom beigom Stuostu konkursu 2010 . goda suokuos organizēja bīdreiba " Latgolys Studentu centrs " sadarbeibā ar Latvejis Nacionaluos bibliotekys Bārnu literaturys centru , Latvejis bibliotekom i školom , kas atsasauce itam aicynuojumam i mudynuoja
lakuga.lv Ite jiusu paskateišonai Čenču Jezupa stuosts par separatora ( kai pots soka : separators ir pīna kraisteišonys mašina ) pierkšonu . Stuosta pyrmuo daļa . Ūtrei byus reitu . </doc><doc> Vīna nu aizguojušuo goda debitantem latgalīšu literaturā – Zaiga Lāce – studente nu Daugpiļs ar saknem Pušā . Jaunuokais nu Zaigys īškejuo pasauļa ailēs . Vacuoki gabaleni puorskaitomi ite : Karteņa nu Zaigys privatuo arhiva
latgale.lv/lg tuo laika infrastrukturu . Kaita var nūderēt i ituo laika turisma menedžerim . </doc><doc> Saeimys viestule Latgolys Studentu centram LR Saeimys Izgleiteibys , kulturys i zynuotnis komisija nūlāmuse ituo goda rudinī apsprīst vaicuojumu , kai vaļsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida " saglabāšanu , aizsardzību un attīstību " . Konkrets datums tiks precizāts i paziņuots
latgale.lv/lg prīškejom pusem var redzēt rekomendietūs maršrutus , apsamesšonys vītys i cytu tuo laika infrastrukturu . Kaita var nūderēt i ituo laika turisma menedžerim . </doc><doc> Evangeljuma " izjemumi " uz vysa goda Svātdinom un Svātku dinom paškerti ( 1906 ) Skeneits nu gruomotys , kura atsarūn Ivara Logina kolekcejā Valerijis Seilis ruodeituojā itei gruomota ir ar numeri 222 ( pī tom , ruodeituojā gruomotys nūsaukums
latgale.lv/lg . Iraida tak lītys , kurys dīzyn voi nūvacoj . </doc><doc> Vitebskys gubernatora muoja ( 20 . gs . suoki ) Karteņa nu Ivara Logina personeiguos kolekcejis Kod Latgola beja Krīvejis imperejā , nu 1802 . goda da 1918 . godam administrativi tei ītylpa Vitebskys guberņā . Vysys svoreiguokuos dzelys tyka kuortuotys Vitebskā , gubernis arhivs niule atsarūn Minskā . Muoja ir sasaglobuojuse , tikai ir nūjaukti
5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums Kartenis nu Ivara Logina personeiguos kolekcejis Vīns i tys pats pasavierīņs apmāram vīnā i tymā pošā laikā , tikai dažaidys varys , dažaida retušs , dažaida poligrafeja . </doc><doc> Prīškvuordi 2012 . goda 1 . julī 100 godu palyka vīnam nu ražeiguokūs trymdys latgalīšu autoru Mikeļam Bukšam ( 1912 – 1977 ) . 1938 . g. beidzs Latvejis Universitatis Filologejis i filozofejis fakultatis klasiskuos filologejis
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums sovpašus . 1993 . g. pīsadaleja Jaunūs autoru seminarā Reigā . Pa itū strēči ar Vaļuku izsiediejuši i izryukovuši div gruomatelis - " Seppukus " i " Valerjanu " . </doc><doc> RASMA LOPSA Dzymuse 1972 . goda 4 . augustā . Pabeiguse Rēsnis 1 . vydsškolu , kaidu strēči vuicejusēs DPU . Niu audzynoj dālu . Nu lejislatvīšu voIūdys atvierss O. Seiksts . </doc><doc> RIČARDS ŠILEIKA Ričards Šileika . Dzeivuoja Radviliškī
Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja nudi nav īnaidnīks ! 5 . Ka Tev ir komentāri , suyti jūs iz www . lakuga . lv ! Gaideisim ! Gruomotys sakuortuotuojis sarakste ar antologejis idejis nesieju , vīnu nu autoru I. Spergu , datāta ar 2008 . goda 10 . oktobri . </doc><doc> Aļberts Spōgis Molts , bet nasamolts 2 . pasauļa kara dzērnovōs , vōrkavīts A. Spōgis pēckara godūs ceņteigi krōj gudreibas pīcōs Vokoreiropas universitatēs , tōpēc tagad ir
Tāvu zemes kalendars 1991 pazeist kai Osvaldu Kravali ( dz . 1942 . g. ) . Jys ir Daugavpiļs literatu apvīneibas vadeitōjs , kas interesējīs na tikai par folkloras gudreibom , bet ari par sovas dzymtōs puses bādom , tōpēc 1988 . goda īsōce kulturas bīdreibu organizēšonu . </doc><doc> Pītera Miglinīka mōsas Anna un Marta deve myusu zemei Nikodemu Rancānu un Fraņci Kempu . Miglinīku dzymtu turpynoj tikai brōļa Andryva ( 1841 — 1912 )
Tāvu zemes kalendars 2009 īslūdzejuma Salaspiļs lobōšonas dorbu nūmetnē . Tai Jezups Zlamets " breivprōteigi " ar Boleslava Maikovska " izpaleigu " kliust par grupas komanderi 18 . Kūrzemes policijas bataļjonā , kura sastōvā 1942 . goda 19 . majā izbrauc iz Boltkrīviju . Teiši pēc goda , izbridis pūrus , bataļjons atbrauc iz Latviju , bet jau 12 . junī bataļjonu syuta iz Volhovas fronti un īdola tai saucamajā Imantas pulkā . Zlamets
Tāvu zemes kalendars 2009 Jezups Zlamets " breivprōteigi " ar Boleslava Maikovska " izpaleigu " kliust par grupas komanderi 18 . Kūrzemes policijas bataļjonā , kura sastōvā 1942 . goda 19 . majā izbrauc iz Boltkrīviju . Teiši pēc goda , izbridis pūrus , bataļjons atbrauc iz Latviju , bet jau 12 . junī bataļjonu syuta iz Volhovas fronti un īdola tai saucamajā Imantas pulkā . Zlamets ar sovu pulku izstaigoj vysas kaujas myusu seņču
Tāvu zemes kalendars 2009 Jezups Zlamets pīmiņ latvīšu patrioti Loniju Mirdzu Veismani ( dz . 1919 . godā Jelgovas apr . Penkules pog . ) , kura vōc produktus un syltōs drēbes legionarim frontē , par kū teik apcītynōta 1945 . goda 29 . janvarī un nūtīsōta . Vairōk kai desmit godu pētejūt arhivu materialus , īvārōju , ka vairōki prokurori tū vīn dareja , kai meklēja kaidus pīrōdejumus , lai , izpateikūt Zurofa centram , varātu
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 7 dziļi personeigi izjusta , bet jūprūjom vēl nauzraksteita . Tei nūteikti jōuzroksta . Dzejneica A. Rancāne soka : </doc><doc> Riezeknis Augstškolys filologejis studente Anna Briška pīsadaleja paguojušuo goda " Vosoruošonā " i jū aizruove na vīn vyss nūteikūšais ( ari itūgod jei aktivi pīsadola nūmetnis organizeišonā ) , a tikpat lelā mārā ari kontakts ar volūdneicu Lideju Leikumu , juos personeiba i atvierteiba
Acta Latgalica 8 vysim tim , kuri nūsadorboj ar Latgolys problemu pētnīceibu , brīda jau seņ — leidza ar trešū tautys atmūdu . Nūtyka daudzi pasōkumi Latgolys školōs , cīmūs , tematiskys konferencis ( pīmāram , jau 1987 . goda 29 . martā Drycānūs B. Brežgo 100 . dzimšonys dīnai veļteitō konference , 1989 . g. 11 . — 12 . februarī Daugavpilī Latgalīšu kulturys bīdreibu savīneibys zynōtniskō konference par volūdys vaicōjumim
Acta Latgalica 8 Latgolā . 1991 . g. augustā Aglyunā nūtyka sapuļce ar ōrzemu vīsu pīsadaleišonu par Latgolys tyvōkōs nōkūtnis aktualim vaicōjumim ( ari Latgolys pagōtnis pētnīceibu , pasauļa latgalīšu saīšonu nōkušō goda vosorā ) . 1991 . g. septembra sōkumā Daugavpiļs Pedagogiskō instituta Vēsturis katedrā tyka pulcynōti tī instituta mōceibu spāki , kuru zynōtniskōs interesis saisteitys ar Latgolu , — vēsturnīki , biologi
Acta Latgalica 8 instituti ( ōrzemu un Latvijys ) dorbōsīs paraleli , voi Latvijys LPI byus teišs pēctecis ōrzemu LPI , skaidreibys pagaidom nabeja . Par tū un cytom aklualitatem tyka nūsprīsts sarunu turpynōt itō poša goda 7 . decembra LPI lūcekļu I konferencē Daugavpilī . Laikā leidz 7 . decembram tyka veikts lels organizatoriskais dorbs — sasauktys Vaļdis sēdis , apziņōti vysi interesenti , dūta informacija presei ,
Acta Latgalica 9 saleidzynōšonu , lai uz saleidzynōjuma pamata taiseitu slēdzīņus un lobōk saprostu sovas tautas vēsturi . Jaunzelande ( angliski New Zealand , franciski Nouvelle Zélande ) ir Anglijas kolonija nu 1840 . goda . 1907 . godā īgyva dominijas tīseibas ar sovu konstituciju . Jaunzelande geografiski sastōv nu divejom lelōkom un vairōkom mozōkom solom Klusajā okeanā , dīnvydaustrumūs nu Australijas . Īdzeivōtōju
Acta Latgalica 9 nūtykuma . Pīmāram , Waimangi vīta nūsaukta pēc īvārojama geizera , kas ir 17 jyudzes nu Rotorua . Tur ir bejis aktivs geizers , tod uz laiku apstōjis un otkon sōcis dorbōtīs , pēkšni eksplodējis 1903 . goda 30 . aprelī , kod nūgalynōja četrus cylvākus . Ir apdzeivōtas vītas nūsaukums Waimana ( atgōdynoj latvīšu vōrdu ) . Vyss vairums maoru izceļsmes vītu vōrdu ir salikti , tikai nadaudzi ir nasalikti .
Acta Latgalica 9 beja pavysam ūtraidi nakai Jaunzelandē . Latgola jau nu poša Latvijas sōkuma tyka pakļauta lejas latvīšu spīdīņam ar nūlyuku izskaust vysu latgaliskū , bet seviški stypri tys beja izmonoms pēc 1934 . goda 15 . maja apvārsuma , kod Latgola palyka par īkarōtu provinci un latgali par ūtrōs škiras cylvākim , leidz ar tū ari jūs volūda palyka par ūtrōs škiras volūdu , kurai volūdas tīseibas tyka līgtas un
Jaunais Ceļš godu gojumā . </doc><doc> " Kūklei " – 75 Nivīna napīmynāta un naatzeimota aizritēja pyrmos latgalīšu dzeju antoloģijas " Kūkle " iznokšonas 75 . godadīna . Šei nalelo formateņa gromateņa , kuru 1914 . goda sākumā beja sakūpojs un Rēzeknes tipogrāfijā " Dorbs un Zineiba " izdevs Dr . O. Skrynda , beja veļteita drukas aizlīguma lykuma atceļšonas dasmytajai atceres dīnai . Jei beja vīneigais šaida veida izdavums
Jaunais Ceļš , ka televizoru īslēdžu par vālu – nūkēru tikai beigas , tai arī nauzzynuoju , kas autors , kas izpiļdeitoji ) . Antoloģijas autora Dr . Ontona Skryndas dzeive bejuse dīzgon sarežģeita , par kū 1928 . goda žurnālā " Zīdūnis " 12 . numurā sovos atmiņos roksta jo draugs – bejušos Rēzeknes tērdznīceibas skūlas direktors Fr . Obšteins : " ... Latgolā moz taidu veiru , kaids beja O. Skrynda . Un tūmār , kai
Katōļu Dzeive detaļas : spākrotam beja jōtaisa kapitalremonts . Kaut ari mašyna vaca un es vīns pats ceļōtōjs , tūmār nasabeidu laistīs tik tōli prūjom nu dzymtōs puses . Braucūt gondreiž kotru dīnu jau kūpš 1957 . goda , asu vīnmār pasaļōvis uz Dīvu un uz Jaunovu Mariju , un vysaidas nalaimes maņ ir gōjušas garum , lai gon pīredzēt ir nōcīs tik daudz ... Īkōpu mašynā , pōrmešu krystazeimi un nūskaitejis , kai vīnmār
Katōļu Dzeive Kod muns tāvs beja uz mēršonas gultas , atcerās Valerians Viļčuks , jys pasauce mani pi sevis un pastōsteja par sovu porōdu žeidam Silimam Šeram . Tāvs lyudze , lai es tū naudu pamozom atdūtu , 1925 . goda 2 . decembrī muns tāvs nūmyra . Es devūs pi Šera , lai izpiļdeitu tāva pīsacejumu . Īgōju veikalā , nūjēmu capuri , pīsytu kōju pi kōjas un saceju : - Lobdīn , Šera kungs , muns paps ... - Jā , es dzērdēju
Katōļu Dzeive klikateņom , pi nūmīļōtō garō " ō " latgalīšu raksteibā ) . Bet nav jau kō eilynu maisā globōt , teiši myusu žurnalam " K. Dz . " šys pīrasteibas spāks ir vyslelōkais , jo sōkom pyrmī un tys nūtyka jau 1989 . goda agrā pavasarī . Skaidrs , ka ari poligrafisti un izdevēji nabyus sajyusmā par garajom ryndom ar " uo " ( izjamūt rūkas burtličus , kuri nūsamūcejuši tū garumzeimi uz " o " riktēt lelōkūs šriftu burtim
Katōļu Dzeive bet PSRS – ap 20 tūkst . Diemžēl mūsdienās šīs latviešu nācijas etnogrāfiskās grupas skaitliskais apjoms vēl nav noteikts pat aptuveni , jo tautskaitēs tāds uzdevums nekad nav ticis izvirzīts . " 1990 . goda vosorā pasaules latvīšu školōtōju konferencē " Minstere II - Rīga " Valters Nollendorfs storp izgleiteibas mērkim nūsauc ari taidus kai : " Tautas vērtību izpratnes un identitātes izkopšana . Tradīciju
Katōļu Dzeive nūvodā ir sova augstškola , veidojās Latgolas Universitate . Pa nūvoda školom apsekōšonas dorbu veice Latgolas studentu centrs , Izgleiteibas ministrijas dorba grupa Eiženijas Aldermanes vadeibā . Pyrms goda intervijā uz vaicōjumu – kū tōļōk , Aldermanes kuņdze atbiļdēja : " Jōizveidoj augsta statusa pōrvaļde – Latgolas nūvoda izgleiteibas departaments , kas koordineitu dorbu , ryupātūs par školu materialū
Katōļu Dzeive dorbu kolonijā . Lels grāks čekas acīs , prūtams , beja ari tāva Tōma dižciļteigō izaceļšona nu baronu dzymtas . Pēc atsagrīzšonas nu spaidu dorbim nūmetnē tāvs Tōms strōdōja vairōkōs draudzēs . 1980 . goda beigōs , kaut byudams ar cīši vōju veseleibu , tāvs Tōms nūbrauce uz jaunnūdybynōtū vōcu katōļu draudzi Aktjubinskā . Te jō vadeibā un teišā īrūsmē ticeigī trejūs mēnešūs uzcēle bazneicu un sekmeigi
Katōļu Dzeive īrūsmē ticeigī trejūs mēnešūs uzcēle bazneicu un sekmeigi veice tōs apdares dorbus . Tūmār nūvōrdzynōtais mīsas spāks tō vairs naizturēja , tāva Tōma dzeiveiba monomi sōce izdzist , un jys nūmyra 1984 . goda 5 . janvarī . Daudz loba par tāvu Tōmu nu pazeistamim katōlim sōču dzērdēt ap 1970 . godu , kod jys jau beja atsagrīzis nu vysim mūku un cīsšonu celim , apsametis Gaigalovā ( Bykovā ) un vadeja bazneicas
Katōļu Dzeive nanūklusēja ari vīna nu tō laika popularōkom krīvu avīzem " Birževyje Vedomosti " , kuras slejōs tyka īvītōta loba atsauksme par šū sareikōjumu . Sakarā ar Reigas Latvīšu bīdreibas dybynōšonas 125 -tō goda atceri pagōjušō ( 1993 . ) goda nūgalē golvaspiļsātā nūtyka vairōki īvārōjami kulturas sareikōjumi , šōs jubilejas atzeimēšonai un bīdreibas dybynōtōju pīmiņas gudynōšonai . Sekojūt reidzinīku paraugam
Katōļu Dzeive popularōkom krīvu avīzem " Birževyje Vedomosti " , kuras slejōs tyka īvītōta loba atsauksme par šū sareikōjumu . Sakarā ar Reigas Latvīšu bīdreibas dybynōšonas 125 -tō goda atceri pagōjušō ( 1993 . ) goda nūgalē golvaspiļsātā nūtyka vairōki īvārōjami kulturas sareikōjumi , šōs jubilejas atzeimēšonai un bīdreibas dybynōtōju pīmiņas gudynōšonai . Sekojūt reidzinīku paraugam , rūseigi palyka ari ( skaitliski
Katōļu Dzeive pagōtnes " Dzintaru " . Kū dora tagadejais " Dzintars " tepat Latvijā ? Jōcer , ka poši dzintarīši sasajims un pastōsteis . Es varu vīn īskicēt dažas atziņas , kas izskanēja " Dzintara " konventā 1993 . goda 1 . julī . A. Daudzvārds pōrsvorā runōja par tū , ka " Dzintars " ōrzemēs veidōts kai pareizōkais Latvijas akmiņs , jā , dzintars , ni granits , ni mōls , dēļ tam , ka dzintaram jōzaigoj , jōparōda pasaulei
Katōļu Dzeive romanu , jo ir tik daudz cytu baltīšu rakstnīku saraksteitu dorbu par Latgolu ? Šūgod šys pats laikroksts " Mōras Zeme " katōļticeļgajim laseitōjim ir sagōdōjis vēļ napateikamōku pōrsteigumu . Sōkūt ar šō goda pyrmū numeri tur tyka publicātas kaidas V. Beinarovičas " Atmiņas par Klosterielas laikiem " . Šys roksts ir vārsts pret Latgolā plaši pazeistamajom Nabadzeigō Bārna Jezus mōsom , saraksteits bēdeigi
Katōļu Dzeive Bet jau 1949 . godā jōs izraideja ari nu Reigas un vysas sadzyna soltajūs vacō dominikanu klūstera myurūs Aglyunā , kur jom , aplyktom ar lelom nūdavom un īres moksu , beja jōdzeivoj pusbodā . 1960 . goda 3 . majā šōs mōsas izdzyna ari nu Aglyunas , pi kam leidza atļōve pajimt tikai nalelu personeigūs drēbu saineiti ( tys beja pretrunā pat ar sovetu lykumim , kas aizlīdze pilsōņu izraideišonu nu dzeivūkļa
Katōļu Dzeive kas beja salyktas bazneicas pīlīkamā kambarī , kai ari tom , kū redzēju jauneibas godūs , braukōdams un staigōdams grōmotu izdūšonas lītā uz Piļcini pi Vladislava Lōča . Dekteru krystu nūjauce 1973 . goda augustā . Nūjaukšonas īmesli – tei poša bezdīveiba . 1973 . g. augusta mēnesī es beju komandejumā nu Zynōtņu akademijas kai folkoras vōcējs . Vīnā reitā , pabraucūt garum krystam , redzēju , ka krysts
Katōļu Dzeive lobprōt dziļā ticeibā un mīlesteibā gribēju nūskaiteit litaniju Dīva Mōtes gūdam . Te gon klōt vairs nav munas dōrgōs mōtes un nu pōrejim , tō laika cylvākim , tik dažs vēļ ir storp dzeivajim . 1993 . goda 25 . julī , svātdīn , četrōs stuņdēs pēcpusdīnē , eisi pyrms kopusvātkim , Desetnīku kopūs Nautrānu draudzes prāvests A. Andžāns , lelam cylvāku skaitam klōt byunūt , pasvēteja jaunū mōkslinīka Ontōna
Katōļu Dzeive sādynōjuši cītumā . Kaids Brigu katōļs ticis cītumā tikai par tū , ka , īdams garum bazneicai , īsasaucis : " Ak bazneiceņa , mameņa , kod tu grīzsīs atpakaļ ? " Sovkōrt katōliskō mēnešroksta " Gaisma " 1940 . goda 4 . numurā ir stōsteits , ka Balbinovas draudzes lelōkō daļa sevi pīskaitūt boltkrīvim , kaut tim asūt taidi latviski uzvōrdi kai Zariņš , Bārtulis , Orbitāns utml . , un kaids veceits uz aizrōdejumu
Katōļu Dzeive krusa , tei iznycynōjuse vysus sējumus , tōpēc tagad ļaudis raužūt un lyudzūtīs , lai Dīvs pasorgōtu nu taida sūda . Pristavs ar kazakim , nikō nasagaidejuši , aizbraukuši mōjōs . Stōsta ari , ka 1892 . goda aprilī krīvu vaļdeibai bejis nūdūms atjimt bazneicu Krōslovas katōlim , bet , kod tū uzzynōjuse draudze , cylvāki sasapuļcējuši bazneicā un , skaiteidami lyugšonas un dzīdōdami goreigas dzīsmes , tur
Katōļu Dzeive spīsts pavadeit tāva sātā Cyskōdu draudzē , kur 1912 . godā ari miris . Šytī , prūtams , ir tikai daži pīmāri nu daudzajim . Lai ar Katōļu Bazneicas starpnīceibu skaustu pūļu ītekmi uz napūlim , 1870 . goda sōkumā Pīterpilī ir radīs dekrets par krīvu volūdas īvīsšonu katōļu goreigajā apryupē – mōceibōs , katehizacijā un , tai sauktajūs , papyldu dīvkolpōjumūs , kur leidz tam ir tykušas lītōtas tautu nacionalōs
Katōļu Dzeive prelata Dovgiallo lobajim sakarim ar svešūs ticeibu departamentu . Jys ir ticis pōrcalts uz Reigu ar nūsacejumu , ka nadreikst vairs strōdōt par skūlu kapelanu . Tikai pēc krīvu – japāņu kara un 1905 . goda revolucijas cars ir jutīs spīsts katōļticeigajai tautai un Bazneicai dūt lelōku breiveibu , bet ari šai breiveibai vīnmār ir palykušas nabreiveibas pazeimes . Fr . Trasuna vadeitō laikroksta " Auseklis
Katōļu Dzeive policijai ; gubernatoram ir atjimtas tīseibas slēgt klūsterus , bet tys ir tukšs vōrds , jo gondreiž vysi klūsteri ir slāgti . Ni par kaidu lelu breiveibu katōlim nalīcynoj , pīmāram , fakts , ka 1910 . goda sōkumā par , tai sauktōs , jauktōs lauleibas – krīva un latvītes , resp . pareizticeigō un katōļticeigōs – bārna nūkristeišonu Bykovas draudzes prāvests Teofils Matuļoniss , kū vālōk asam pazynuši kai
Katōļu Dzeive atteiceigūs trejs mēnešus ir mytynōjīs Pīterpilī pi sv . Katres bazneicas un pēc tam tur palicis , tai sokūt , par ilggadeju vikaru . Vyspōri Katōļu Bazneicas stōvūkli cariskajā Krīvijā ari pēc 1905 . goda labi raksturoj " Dryvas " 1911 . goda 11 . junija numurā īvītōtō ziņa , ka Īkšlītu ministrs ar sovu cirkularu aizlīdzis katōļu veiskupam izpiļdeit tōs Svātō tāva pavēles , kuras nav apstyprynōjušaš atteiceigas
Katōļu Dzeive Pīterpilī pi sv . Katres bazneicas un pēc tam tur palicis , tai sokūt , par ilggadeju vikaru . Vyspōri Katōļu Bazneicas stōvūkli cariskajā Krīvijā ari pēc 1905 . goda labi raksturoj " Dryvas " 1911 . goda 11 . junija numurā īvītōtō ziņa , ka Īkšlītu ministrs ar sovu cirkularu aizlīdzis katōļu veiskupam izpiļdeit tōs Svātō tāva pavēles , kuras nav apstyprynōjušaš atteiceigas Krīvijas vaļdeibas īstōdes
Katōļu Dzeive . Šaidā sakareibā ministrs breidynōjis nu taidu pāvesta pavēļu piļdeišonas , kas gon izsludynotas pāvesta oficiozā Acta Sanctal Sedis , bet nav krīvu vaļdeibas īstōžu apstyprynōtas . " Dryva " tō poša goda septembrī ari ziņoj , ka naseņ pāvests atcēlis daudzu svātku svinēšonu , bet vaļdeiba paziņōjuse , ka Krīvijā natikšūt pīļauta pāvesta roksta izsludynōšona un vyss palikšūt pa vacam . Tikai atteiceibā
Katōļu Dzeive atcēlis daudzu svātku svinēšonu , bet vaļdeiba paziņōjuse , ka Krīvijā natikšūt pīļauta pāvesta roksta izsludynōšona un vyss palikšūt pa vacam . Tikai atteiceibā uz konfesiju maiņu Vaļsts dūme 1911 . goda novembrī pēc osom debatem ir pījāmuse lykumu , kas atļaun pōrīt nu vīnas kristeigas ticeibas cytā kristeigā ticeibā , kai ari nu nakristeigas voi pogōnu ticeibas kristeigā ticeibā , voi nu vīnas pogōnu
Katōļu Dzeive rubricelē 1917 . godam ir uzskaiteitas 11 šaidas golma svātku dīnas . Storp ūtrōs pakōpes svātkim ir skaitejušōs pōrejūs golma ļaužu dzimšonas un vōrda dīnas . Šūs svātku svinēšona , saskaņā ar keizara 1862 . goda pavēli ir bejuse pōrceļama uz tyvōkū svātdīni un tymūs nav pastōvējis myrušūs apglobōšonas nūlīgums . Mogilevas rubricelē 1917 . godam ir uzskaiteitas 49 šūs svātku dīnas . Mums kai pīmārs golma svātku
Katōļu Dzeive g. , Nr . 2 . --------------- ------------------------------------------------------------ --------------- ------------------------------------------------------------ </doc><doc> 20 GODU PĪMIŅAS DĪNA Šō goda apriļa mēnesī pagōja 20 godu kai nu dzeives škeirēs Viļānu draudzes bazneicas ilggadejais , plašā apkōrtnē pazeistamais , energiskais un iniciativas pylnais ērgeļnīks Jezups Grundāns . Kaids jys beja
Katōļu Dzeive cytūs rokstūs jys skaidroj , apgōž desmitim godu īkoltū dogmu " viņi atnāca ar uguni un zobenu " . Aglyunai beja īpaša vīta monsinjora H. Trūpa dzeivē . Naaizmērstams ir jō jubilejas spredikis 1990 . goda 15 . augustā . Jō mōceibas vōrdi izskanēja Aglyunas svātku daleibnīkim ari vēsturiskajā 1940 . godā . Ar sovu sirsneibu un atsauceibu jys vīnmār beja pīejams kotram latgalīšam , kod dzeives celi jū aizvede
Katōļu Dzeive dorbavītā kolpōsim , kai vysu myužu tū dareja lelais borkovīts . Dziļā pateiceibā jū pīmynūt nūlīc golvas kulturas darbinīki : muzeju ļaudis , izdevnīceibu personals , preses veidōtōji . </doc><doc> Pyrms goda 30 . janvars beja pīktdīne . Snīga – da pusceļa golu . Na cīškū solts , bet pyuš napateikams viejs . Brōzmōs varēja sajust slapņumu , taipoš ari snīga pļurzā . Zīma atīt aiz vosorys . Tymā puču pylnzīdā
Katōļu Dzeive centra izdevnīceibā guļ i gaida sponsorus Osvalda Kravaļa ceļōjumu grōmotys " Atpakaļ iz Latgolu " ( 1985 – 2008 ) mašynroksts . Palykušys ari jō dīnysgrōmotys , kurys jis latgaliski raksteja nu 1982 . goda da pošai nōvei i kurymōs dokumeņteitys latgalīšu kulturys aktivitatis i dūts daudzu tōlaika aktivūs personu psihologiski dziļš , cieški ari oss raksturōjums . Par gūdu itam cylvākam pyrms goda Daugovpiļs
Katōļu Dzeive 1982 . goda da pošai nōvei i kurymōs dokumeņteitys latgalīšu kulturys aktivitatis i dūts daudzu tōlaika aktivūs personu psihologiski dziļš , cieški ari oss raksturōjums . Par gūdu itam cylvākam pyrms goda Daugovpiļs kopūs ari nūtyka pīminis pasōkums . Daudzim nasagōja atbraukt voi atīt , rezultatā bejom treis – poeti Māris Saliejs , Oskars Orlovs i itūs ryndu autors . Pyrma aizīt da Osvalda Kravaļa kopa
hide detail