• user: defaults
  • corpus: MuLa
geoviita.wordpress.com itt . , Aleksejs gon soka , ka jī jau nazcik godus taisa i nav ni jausmys kod pabeigs . Ceļa moluos bīži radzam ūgu i sieņu tierguotuojus . Dažs par vosoru nūpeļnej vairuok naudenis nakai kolhozā par godu . Leist leits . Valk iz mīgu . Nūsagrīžam nu leluo ceļa iz mozuoksvareigu – grants . Aleksejs apsastuoj mīstā pi veikala . Īmam vydā ari mes . Tāņ gon es jiutūs kai atpakaļ bierneibā … taids pat veikals
geoviita.wordpress.com kurīnis pasaver skots iz aizsolušu upi , nu kurys teik zuodžāti miļzeigī lads bluči i tuoļuok nūguoduoti , kur tik vāga . Itamā upis pūsmā veidojūtīs cīši kvalitativs lads . Vīsneica teik byuvāta kotru godu nu jauna novembrī , vosorā tuos vītā nikas nalīcynoj , ka tī ir bejus vīsneica pa zīmu . Pyrms vīsneicys apskatis teikam īvasti lada bazneicā , kur piec puoris minutom paradzātys kuozys . Redzieju leigavu
edeite.wordpress.com naparosts . Prosamūdu aizsīnys muzykys dieļ . Nui , kruokšona puormeita iz LR 2 repertuara muzyku i cīši skaļu . Kur tī laiki , kod taišni LR 2 radieja jauneibys traumu , kurys dieļ niu maņ jau gondreiž 10 godu ir mīga trauciejumi ! Vyss suocuos tymūs breineigūs vydsškolys laikūs , kod izmontuoju vīneigū tīšū autobusu reisu iz Reigu – Baļtinovys ekspresi , kas nu Rekovys izbrauce drupeit piec vīnim nakti .
edeite.wordpress.com Tys teišom byutu strāšnuokais dīnys scenarejs ! </doc><doc> Vaci atrodumi . Vītu nav . Najauši atrodu malnrokstūs . Nazkod 2008 . goda aprelī tys beja . Kai smejīs – kaids vacā filmā reizi godā zam Jaunū godu īt iz pierti , cyts – pavasari brauc iz Kuorsovu Ari – na bez vysaidim atgadiejumim . Kai kotru sastdini ceļs vede iz Rēzekni . Par ‘ Skaņu smēdi ’ itymā godā zynuoju jau laiceiguok . Dūma beja , bet
geoviita.wordpress.com kūnaviņ palīkūšu , kū taidu , par kū mož reiz raksteis i stuosteis viesture . Koč pastuov īspieja , ka myusdīnu atteisteibys tendencis i vierteibys nūvess da tuo , ka nivīns navuiceis viesturi piec nazcik godu desmitim školuos … Gruomotā vīns vuords līk meklēt nuokušū i skaiteit . Teikumu piec teikuma , puslopu pies puslopys , nūdali piec nūdalis . Ari taida kai atkareiba , bet leluokūtīs , tūmār koč kaidu
geoviita.wordpress.com kas jim vysnūtaļ pīmeit , ruodeit iz uoru … Itūnedeļ dzeivoju ar moto " under twenty " . Puoris nūtykumi iz itū uzvadynuoja … Gols golā , par kū maņ pasauļam juorauga pīruodeit , cik maņ ir patīseibā godu , ka varu jim spieļuot leidza ? Tai vot i dzeivoju . </doc><doc> 4 . majs – na tikai Vaļsts svātki Tys beja pyrms pīcim godim , kod tikpat saulainā svātdinis dīnā , mes atzeimuojom vactāva Aļoza ( nu tāva
geoviita.wordpress.com Putekli iz vinila platem i dzīsmuotom revolucejom Paguojušuo nedeļgola lobuokais atradīņs beja plašu atskaņuotuojs i platis laukūs . Dreižuok jau tei beja vīnkuorši atguoduošona i zīmys i pārnejūs puoris godu putekļu nūtraukšona nu vacvacuo muzykys centra i plašu kolekcejis . Starp Latvejis dažaidu žanru autorim ir ari puoris uorzemju stāri – grupys i izpiļdeituoji . Īraugūt Stevie Wonder , Smokie , The Beatles
geoviita.wordpress.com tak ir juoradz ! Nui , nasaverūt iz vysom bādom , nūeik ceļa pūsma Preiļi – Prīkuļi rekonstruceja , iz 10 km 5 vītuos ir luksafori . Nuokušuo gods vosorā līšūt asfaltu . Tod tik byus braukšona – cauru godu pa gludu ceļu , navys tikai sausā laikā piec greideriešonys ! Maņ ruodīs , ka par ituo ceļa pūsma asfaltiešonu sapņoju kūpš bierneibys . I niu vyss nūteik ! Ak jau , ka byutum juobrauc pa tū ceļu dīndīnā
lmelne.wordpress.com uobeļneicu aiz lūga , kas reizi četrūs godūs ir izzīdiejuse ar ružovim zīdim . Par uobeļneicu runojūt , ruodīs , ka tei beja pyrmuo reize , kod es dobu nauztvieru kai pošu par sevi saprūtamu . I kotru godu gaidieju juos zīdeišonu . I sagaidieju šūgod . Zeimeigi . I es dūmoju par sevi . Par tū , ka asu piļneigs dzeraunis bārns i maņ ir gryuši īsadūmuot sovu pavasari bez ituo vysa . Bez pīninem , īvom ,
lmelne.wordpress.com uobeļneicu aiz lūga , kas reizi četrūs godūs ir izzīdiejuse ar ružovim zīdim . Par uobeļneicu runojūt , ruodīs , ka tei beja pyrmuo reize , kod es dobu nauztvieru kai pošu par sevi saprūtamu . I kotru godu gaidieju juos zīdeišonu . I sagaidieju šūgod . Zeimeigi . I es dūmoju par sevi . Par tū , ka asu piļneigs dzeraunis bārns i maņ ir gryuši īsadūmuot sovu pavasari bez ituo vysa . Bez pīninem , īvom ,
lmelne.wordpress.com , ka tys nav pareizi . Ka vāg dūmuot par šudiņdīnu . Šudiņ tviterī najauši īraudzieju frāzi , kas mani izvede iz ituo ceļa Cīši daudzi cylvāki vysu nedeli gaida pīktdini , vysu mienesi svātkus , vysu godu vosoru i vysu dzeivi laimi . A laime tok ir tepat . Sēdēt pi sātys iz sūleņa par speiti vysim valna ūdim , skrīt kūpā ar suni pa pļovu i vīnkuorši dzeivuot . Lai nav tai , ka piec laika otkon dūmuošu
naktineica.lv bukletā , blogā voi reklamys kinā . Itymā zemē vysi rauš politiskū kapitalu iz cytaidūs riekina . Ite vēļ labi , ka tu esi tikai gejs . A īsadūmoj – tu esi gejs , krīvs i bezdarbnīks ar kreditu iz 30 godu . Voi latgalīts , gejs i vēļ invalids , kam vajag duorgys kompensejamys zuolis i kam pīder tikai Makintoš dators . Voi krīvs staravers nazkur Latgolys dzeraunē , kura bārnim slādz školu , atceļ autobusa
naktineica.lv elektreibys . Pareizi vysu reidzuoni i runoj , naredziejuši tuoļuok par Ūgri . Rūbežpunktā tymss i kluss , rūbežsorgs sēd iz beņča i kladeitē roksta mašynu numerus , pasis datus . Ar rūku . Kai nazyn kura godu symta pisars . Laipni lyugti realitatē . Absurdam ir daudz vysaidu veidu . Stuovieju i nazynuoju – smītīs voi rauduot . Runuoju iz rūbeža latgaliski . Ir tikai vīna vaļsts iz pasauļa , kur es ar īriednim
naktineica.lv vakar izabeidze šopera tīseibys . tai goduos . ceru , ka navajadzēs puorlikt , partū ka es nikuo nazynu ni par kaidom ceļazeimem . doru , kai vysi dora . policeja ir apturiejuse laikam 4 reizis itūs 10 godu laikā . 1 . reizi nūvielēja prīceigus Zīmyssvātkus , 2 . reizi izlyka 40 latu struopi par braukšonu bez tehniskuos apskatis ( i izsacēja apbreinu , ka tik ilgi i tuoli asu bez juos i bez jūs braukuojuse
naktineica.lv zemi ar vysu mozū augumeņu , stylbim , spuornim i kņuobi . Nu suoku pastuosteišu par juo mamu Pūkainū Ārmu . Jei ir nu Tievanānu čulana cuoļu , malnuo vuškeņa ci Japanys zeida vysta . Perej jau trešu godu . Pavasarī periejums nasaguoja , kam nazkas izmaisēja , a julī izdūmuoja sadēt ūlys dzeda uobeļneicys stymbynā . Tai uobeļneicai dreiž byus 100 godu , jei turīs vīnā myzā , a aug i ražoj nu vysa spāka
naktineica.lv malnuo vuškeņa ci Japanys zeida vysta . Perej jau trešu godu . Pavasarī periejums nasaguoja , kam nazkas izmaisēja , a julī izdūmuoja sadēt ūlys dzeda uobeļneicys stymbynā . Tai uobeļneicai dreiž byus 100 godu , jei turīs vīnā myzā , a aug i ražoj nu vysa spāka . Vacuo sorta antonovka . Tymā pereklī beja septenis ūlys , pīcys apaugļuotys i div zuoperis . Vīns cuoļs nūmyra ūlā , četri izaškēle i izavoduoja
raibiis.wordpress.com ! Dabuoši atslāgus , nūlykom sumkys i moš jau dūt ĀSTU ! Kai to ka dūd ! Daži mudruok atbraukušī jau siež i lupcavoj vydā . Studenti , tikū vydskolu beigušī jaunīši , tok vaira izaver taidu nu 23 - 29 godu vaci . Nu , munu godu puiši i dāmys . Niule vairuok interesej paika , na laiks jūs vysus appieteit . Tuo pītiks . Taidūs pasuokumūs zynu , ka juoīt uorā " papeipēt " , jo suokūtnejī čudnī cylvāki byus
raibiis.wordpress.com nūlykom sumkys i moš jau dūt ĀSTU ! Kai to ka dūd ! Daži mudruok atbraukušī jau siež i lupcavoj vydā . Studenti , tikū vydskolu beigušī jaunīši , tok vaira izaver taidu nu 23 - 29 godu vaci . Nu , munu godu puiši i dāmys . Niule vairuok interesej paika , na laiks jūs vysus appieteit . Tuo pītiks . Taidūs pasuokumūs zynu , ka juoīt uorā " papeipēt " , jo suokūtnejī čudnī cylvāki byus tī . Kai to ! Uorā jau
raibiis.wordpress.com – Allleluuujā ! Jūs sazavaruos tai kai mozu chiniese pople i jī ir izdarieši tū kū chiniese gribē izdarēt vysu sovu pastuoviešonys viesturi , respektivi , okupēt vysus . God dammit ! Piec Vucāna 24 . godu svineibom 8 . maijā , meža vydā , tī kur zonys nav i nabyus ( Ceradryvuos ) , munys kuojis izavēre , kai pumpaini ogūrči . Ūdeņi beja mani okupieši ! Niule pumpys ir nūguošys , palykušys viņ mozys sorkonys
raibiis.wordpress.com Periodiski . I as asu pateiceigs . Vysim . Byutu aizguojs pa modai iz Reigu , dīzynvoi byutu dzeivis ceļā satics taidus feinus , atraktīvus , čudnus , intersantus ļauds . Gon jau , lobuokajuos treknū godu tradīcejuos , īzafīrātu kaidā puordūšonys menedžera , izplateituoja omotā i tī propuļtu . Propuļtu tai , ka naļautu izalauztīs tam , kas siež vydā . Tam latgaliskajam . Tam prozaiskajam ( kai tī saīt
raibiis.wordpress.com Malaizejis vosora . Korsts i mitrs … .. plus lidojūšu bļadžu vairuok , kai motu … . jei bogu ! Ite toč kai Bībelē – kai tī beja … izkryta nanūžs i apēde vysu ražu … . oi , oi , oi , pi myusu laikam ād treknū godu uzkruojumus Saudzēsim sevi , sovu , cytu mīsu , jo var byut , ka sova i cyta mīsa nūder . </doc><doc> Beju slimineicā . Pasiedieju " dzeivajā ryndā " . Troki . Vaira slymū nakai dzeivū . Vysaidu vaineišu
raibiis.wordpress.com naviņ uzražuot . Bet pa itū laiku sabeju Leivuonu muzykys festivālā . Nazynu , kū i pasceit . Vaira nūzajiemu ar fotografiešonu . Gon muzykantu , gon saguošū tī ļaužu . Festivals sovaižuoks , kai paguošū godu . Sajiuta beja taida , ka itys pasuokums nūteik jau kazyn kuru godu piec kuortys – vyss zynoms . Nu skateituojim dzierdieju , ka gribiejuos vairuok grupu i dažaiduokys . Sacēsim gūdeigi – viņa ar latgalīšu
raibiis.wordpress.com Nazynu , kū i pasceit . Vaira nūzajiemu ar fotografiešonu . Gon muzykantu , gon saguošū tī ļaužu . Festivals sovaižuoks , kai paguošū godu . Sajiuta beja taida , ka itys pasuokums nūteik jau kazyn kuru godu piec kuortys – vyss zynoms . Nu skateituojim dzierdieju , ka gribiejuos vairuok grupu i dažaiduokys . Sacēsim gūdeigi – viņa ar latgalīšu rock grupom ūbermega pasuokumu gryušai paviļkt , i vēl , ka kaidu
raibiis.wordpress.com jau muni personiskī nūvāruojumi , bet tys nūteik vysur ir vysūs virzīņūs . Cylvāka faktors . Dreiži jaunīs vuiceibu / studeju gods . Myusu kursā asom palykuse viņ napylna puse nu tīm kas īzastuo paguošu godu . Optimali verūtīs – paliksem veļ mozuok . Augstuokuo izgleiteiba tūmār deļ tam jei ari ir Augstuokuo Tys nikas , ka filologim nav matematikys . Juopīkreit tam , ka Humanitarajūs stuojās viņ optimisti
lmelne.wordpress.com Kontaktinformaceja Divi jauni Saeimys deputati – Juris Viļums i Gunārs Igaunis – par vysu , kas Latgolai , Latvijai i pošym svareigs . </doc><doc> Kas es taida i nu kurīnis Eisuo verseja – mani sauc Laura . Maņ ir 18 godu . Garuoka verseja : * Andrys i Evalda vīneiguo meita . * Nautrānīte vairuok nikai septeņuos paaudzēs * Daudzi rokstu , moz runoju * Zynu , ka bez malnuos i boltuos kruosys ir vysmoz vēļ kaids puoreits
cyxob.lv vīnmiereigi i leidzvierteigi atsateisteit . Atteistūt regionus , tymā skaitā Latgolys potencialu , Latveja klius par paraugu Eiropai . Juosakuortoj dzimsteibys ruodeituoju pīaugums i juonūdrūšynoj 21 . godu symtam atbylstūša izgleiteiba kotram . Cylvākam juobyut īspiejai normali dzeivuot uorpus Reigys - ari ite pat Latgolā ! C : Un pādejais . Kur ir vyvōkais īcirknis nu Reigas , kur tovi vieļietōji var
cyxob.lv nu maņ tyvajim cylvākim ( tys ir personeigi ) ir aizbraukuši prūm nu vaļsts , deļ tam ka jī vairs naticeja nikam . Prūm aizbraukuši muni klasis bīdri , muni kaimini i draugi nu citim pogostim . Kotru godu muna nūvoda īdzeivuotuoju skaits sasamazynoj par 5 % Kaids ite vēļ personiskais lobums ? Kas gryb , lai brauc da mani gostūs i lai radz , kai dzeivoju . Pi reizis paleidzēs molkys salikt kluodā ; ) pi
cyxob.lv sovu atteisteibu naatkareigi nu reigys . Latvejā juobyut gūdeigai attīksmei pret obom latvīšu volūdys daļom i juobeidz Latgolys latvīšu ( latgalīšu ) diskriminaceja . Muns mierkis , kab vysmoz piec 10 godu latgalīši nu vysa pasauļa masveidā atsagrīztu iz Latgolu - ite juobyut latgaliskai , pozitivai videi ar perspektivu atteisteibai . Grybu , lai muni bārni i unuki dzeivuos latgaliskā Latgolā i byutu lapni
bezpvn.lv veiduots obu grupu klips dzīsmei " Sovā nazinī " , kuru plašuokai publikai nūdūsim tyvuokūs mienešu laikā ! Prūtams , šūgod ir gaidams ari albums , bet par tuu vysu seikuok laika gaitā ! : ) Veikmeigu godu ! </doc><doc> Aptaujis ! ; ) Kai jau īvāruot , myusu lopa pīduovoj ekskluzivu īspieji izteikt sovys dūmys par tautā aktualom i ļūti nūzeimeigom temom ! Nu , jau teik pīduovuota 3 . aptauja , lai nūskaidrotu
bezpvn.lv SeMS TOPā i.c. ) . Taipat ni bez jiusu paleidzeibys puorvarēm " FitFM " " Kultūrys noma " slikšni i niu asom ituos radiostacejis rotācejī . Paradzams , taipat tyvuokūs nedeļu laikā pabeigt dorbu pi 3 godu laikā sastruoduotuo albuma , kū daudzi gon jau ka navīrej nimoz i īraudzēt vairs . Bet mes to zynom , ka šūgod byus ... ; ) Viņ nadaudz pacīteibys !!! </doc><doc> Ka , vāga , to vāga ! ; ) Vyss aisasuoka
bezpvn.lv īroksts puors mienešu laikā tyka pīveikts . Cikom , tyka meklāts i kaids izdeviejs , kas byutu ar mīru jaunūs latgalīšu censūņus izdūt vysim pīejamus . I saguo ar vīnu sarunuot , bet ... Vysu turpmuokū godu tyka gaidāti nazkaidi breinumi , sasnīgumi , kū pats izdeviejs namuocē nūformulēt . Pa tū laiku ūtrys latgalīšu grupys izdeviejs nanūsabeida i vyss tuoļuokīs nūtyka peic lobuokuo scenareja . Mes gon
bezpvn.lv !!! : ) Seņ jau beja laiks - tai gon jau sacēs ikvīns , kas itū jaunumu izdzierdēs . Pilneibā pīkreitu , beja , bet kū tī sprīst kai varē byut ci vādzē ... ; ) Jau ar nuokušū nedeļi grupys " Bez PVN " 3 godu laikā ryupeitīs goradorbs nu byus pīejams ikvīnam grybātuojam . Albumā " Pyrms Vuorda ... " īkļautys 13 dzīsmis i 3 " bonus " goboly , kas kūpā atainoj tū , kū grupa ir izdzeivuojusi i puordzeivuojusi
bezpvn.lv ryupeitīs goradorbs nu byus pīejams ikvīnam grybātuojam . Albumā " Pyrms Vuorda ... " īkļautys 13 dzīsmis i 3 " bonus " goboly , kas kūpā atainoj tū , kū grupa ir izdzeivuojusi i puordzeivuojusi itūs 3 godu laikā . Vysys dzīsmis skaidrā , saprūtamā latgalīšu volūdā - volūdā , kurā grupa dzīd i dūmoj . Albumā var atrast arī grupys biļžu retrospekceji , par tuos darbeibys laiku , dzīsmu vuordus i daudzi kuo
bezpvn.lv pīsadalēs i cyti muokslinīki - redzēsim i dzērdēsim gon " Green Novice " ( Latgolys grīzieji ) , gon kulta grupu " Kapļi " vysā sovā gūdeibā . Cerom iz atsauceibu itymā sakarā ! : ) Runojūt par aizvadeitū godu , juosecynoj , ka tys jer bejs pīteikami veiksmeigs ( lai gon vysod jau gribīs vaira ) . Izdūts pyrmīs albums , vairuoki veiksmeigi radiosingly ( Latgolys Radejis TOPā ) , kuortejīs koncertu rekords
bezpvn.lv albumu " Australia " i Tumors ar albumu " Ideoti " . Runojūt par izredzem bolvu īgiut , grupa gon ir dīzgon pīsardzeiga , kai favoritus šūgod vaira uzskotūt Tumora puorstuovjus . Tūmār , vārojūt cytu godu pīredzi , rezuļtati bīži ir bejuši dīzgon naparadzami i puorsteidzūši . Lai nu kai , 8 . martā bolvu pasnīgšonys ceremoneju vysi varēsim redzēt i TV ekranūs . : ) </doc><doc> " Bez PVN " koncerts Rēzeknē
cyxob.lv gotovūs produktus . Vysu apēss poši . Par tū , ka poši grib dzeivōt lobōk ! Ak vai , ak vai ! Aizskorti ari vyspōrzynami fakti , ka pasauļa resursu pōrpalykumi izseikst prōtam naaptveramā ōtrumā . Uz 2100 . godu myusu civilizaceja var izzust . Tam gon es pīkreitu ! Bet autors capās viņ par naudu , kapitalu i dzeives leimeņa krytumu . IMHO , myusim vaira byutu jōdūmoj par tū , kai dzeivōs mysu bārni . Varbyut
cyxob.lv paliks vaira i vaira . Programmietōji jau cap sovas manteņas . I vyss uzjims vys ļelōkus apgrīzīņus . Tod jau bys stypri interesnōk ! Viļņōsim vysi -- nikur nazaliks : ) </doc><doc> Pyrma apsveicu Linusu 40 godu jubilejī !!! Mda , Linux vaira nav tys . Pādejā laikā vys vaira leidzeigōks MacOS . Pat winda galeigā dyrsā atstōta . Tī user vulgaris ir spīsts pats zynōt vysaidu programmu nūsaukumus , zynōt kai i
cyxob.lv ligaturom . Un , jā , nazkod dreiži uzrakstiešu par vysu grōmotu . Vāļ naasu vysu izlasiejs . </doc><doc> ZPD nedeļa niuļa byus golā . Vysu nedeļi kabinetu gōze riņčī . Maņ tys , maņ itys ! Kai jau kotru godu . Bet na jau par tū gribu pazadaleit ar pasauļi . Itymā godā gribieju testeit vysjaunōkōs tehnoloģejas . Nikaidu vaira diskešu / CD / USB Flešku . Nikō arhaiska ! Viņ teikls ! I zynat ? Aizgōja tei dzela
cyxob.lv , ka vīnu īrokstu pōrs dīnōs īčivynoju . Bļ ... To tys to itys . I tai nu reita da vokoram . Pīzapysa školas vadeiba , ka jōroksta metodiskais dorbs , kap nōkušā godā byutu punkti stipendejai . Symtu godu maņ vajag tūs punktus . Minimumu tai pat sakasietu . A nā - davai roksti ... Na maņ vajag , a tev , kap skaitietūs , ka tu stōdoj . Es pyrma stundis vodu , tod vysu pōrejū . A tev dorbs maņ dzeivi čakarāt
cyxob.lv Jelgavas RD Elektronikā arī pōrdeveji beja laipni . Atdevu tū nalaimeigū Conax moduļi . Parreizi anuļā darejumu un porskaitēja naudu atpakaļ . Pyrms krīzes byutu dierst pastyutiejuši , gon jau . Un dabōtu godu ar PTAC ' a paleidzeibu čakarātīs , cikam atdabōtu sovus tūs 20 latus . Vot itai maņ īt . Byus spāks , likšu rokstus vāļ . </doc><doc> Taida ir situaceja myuslaiku Latvejā . Vajag , kap školā byutu daudzi
cyxob.lv balles ) , bet vydusškolā ( 10 . … 12 . kl . ) ar nivīnu taidu atzeimi . Itymā godā kryta pyrmī upuri . Vysas progresivōs ciļviecis drauds matematika , izsyta nu īrindas daudzus jaunūs cansūņus . Vysu godu dzyna luņi un beigōs - BĀC ! Tai vīnkōrši jau nav , ka īlyka " 2 " i staigoj . Sōkumā školānam ir dūta īspieja vysu lobōt . 2 nedeļu laikā jōīzavīca vysa goda mōceibu vīla un jōnukōrtoj pecporbaidejums
cyxob.lv Vyspōr dzeivōt derauņī var ar lelu komfortu . Pa TV var bļisineitīs uz National Geographic , ka nav žāļ Ls 3,50 mienesī . Kai ari šļiukōt pa internetu . Sōkumā gon beja tehniskas problemas . Jau ūtrū godu maņ ir Okartes interneta puļķeits . Zona viņ švaka . Loksta nu EDGE 5 streipeņom un 3 G 1 streipi un atpakaļ : ( Dagō pīlikt USB vodu un izlaist puļķeiti breivdobā : ) Pec " operacejas " loksta nu 3
diena.lv ļaužu navajag ari maņ . Pasaulī ir par daudz cylvāku , kab jūs deļ maineitu sovu pateibu . Ka ustobā ir koč vīns līks cylvāks , Siļva latgaliski navar parunuot . Jai bais pat nu rodu bārna , kam ir 13 godu . Tod jei laužās pa baltyskam , stīp patskaņus i šaipa muti . Koč bārns mīreigi runoj latgaliski i pat napamona , ka kaidam tī var byut problema . Siļva ir tipiska sovetskūs godu paaudzis latgalīte .
diena.lv rodu bārna , kam ir 13 godu . Tod jei laužās pa baltyskam , stīp patskaņus i šaipa muti . Koč bārns mīreigi runoj latgaliski i pat napamona , ka kaidam tī var byut problema . Siļva ir tipiska sovetskūs godu paaudzis latgalīte . Dabuojuse atreizreizem par golvu sovys izaceļšonys deļ , jei latgaliski vaira naspiej runuot . Siļva dzeivoj Reigā , jei ir taida poša kai gondreiž vysi tuos paaudzis latgalīši .
diena.lv laikā . Nadzeivi papeira gabaleni - vaira fantazejis , na eistineiba . Siļvys paaudzis pīredze ir suopeiga . Totalitara sabīdreiba nacīš cytaidūs . Na par veļti latgaliskais Latvejā atsagrīze tikai 80 . godu beiguos . Kod seņ jau beja par vieli i ir pagaisynuots par daudz . Varbyut vairuok par daudz nakai varēs atgiut muna paaudze voi muna rodu bārna paaudze . Bārnam niu jau palyka 14 godu , latvyski jis
diena.lv atsagrīze tikai 80 . godu beiguos . Kod seņ jau beja par vieli i ir pagaisynuots par daudz . Varbyut vairuok par daudz nakai varēs atgiut muna paaudze voi muna rodu bārna paaudze . Bārnam niu jau palyka 14 godu , latvyski jis runoj tikai školā , ar školuotuojim . Ar klasisbīdrim ? Kai ar kuru . Bet latgaliski . Ar školuotuojim ari latgaliski . Kod iz īlys jūs sateik kai sābrus , navys školuotuojus . Saīt taida
diena.lv nūzoga . Siļva mudri izīt uorā pa durovom . Ni vuorda nasoka . Da cytys reizis , muni mīlī ! Muna nūvadneica ... Tai i saīt - sovejim sveša , svešajim na sova . Koč runoj baltiski , dzeivoj Reigā jau cik godu i meklej sovejūs . Tai i saīt - viltuota dzeive . Zogti , na sovi uobeleiši . </doc><doc> Meža putni pulkim skrēja Vysod var atlikt raksteišonu i naraksteit var vysod . Taipat kai vysod var nadareit ,
geoviita.wordpress.com daudz par ļaudim , ar kurim kasdīnā munys gaitys cytaiž nasakrustuotu . Bet taišni itī stuosti maņ vēļ i vēļ līk dūmuot … Stuosts nr .1 Šofereits pa dzimšonai ir nu Latgolys , jau vysmoz puors desmitus godu dzeivoj Kurzemē . Daudzi juo rodi nadzeivoj dzymtajā molā . Latgalīši ir vysur Latvejā ! I jūs tī ir daudz . Daļa vēļ atguodoj muoti i tāva sātu Latgolā , koč poši īsakuortuojuš iz dzeivi cytur . Atguodoj
jureits.wordpress.com uzklauseit dažaidus vīdūkļus i īrūsynuojumus tuoluokajam dorbam . Pyrma nedelis pīktdine ( 0 4.11 . ) tyka pavadeita Daugovpilī , kur nūtyka VARAM reikuots forums un vokorā ari Daugavpiļs Universitatis 90 godu jubilejis pasuokums . Itei nedeļa paīs vaļsts svātku zeimē – paļdis par daudzajim īlyugumim pīsadaleit vysaiduokūs svineigūs pasuokumūs – raudziešu piec īspiejis vairuokūs ari byut kluot . Latvejā mes
jureits.wordpress.com i bolsuot " PRET " ! Mes naasom pret krīvu , poļaku voi ukraiņu volūdu i tim myusu sābrim , kas tuos lītoj kasdīnā – Latvejis i seviški Latgolys pīredze dažaidu tauteibu mīreigā sadzeivuošonā daudzeju godu symtu garumā ir tam lobuokais pīruodejums . Mes asom pret sabīdreibys škelšonu , pret sabīdreibys sanaiduošonu , pret volūdys vaicuojuma tyvredzeigu izmontuošonu atsevišķu politiķu bezjiedzeigu eistermiņa
jureits.wordpress.com pasauļa varam saukt par myusejū . Pi vysa tuo ļauds nūsorgoj tū dzeivis prīka dzierksti , kū naratai ir pagaisynovuši leluokā puorticeibā dzeivojūšī cytur . " Latgalīšim krīze ir pi čūksta ! " pyrma puors godu lapnai tyka saraksteits iz vairuoku mašynu , bet Latgolys Studentu centrs koč i bez vaļsts paleiga izdeve vīnu nu skaistuokūs Latvejis gruomotu ar latgalīšu puosokom par krīzi i jaunīšu saraksteitim
jureits.wordpress.com druskai nūsleicynuot nu Reigys vystuoļuok atrūnamū Latvejis suokumu – faktiski myusu vaļsts suokumu , deļ tam ka taišni Latgolys teritorejā ir meklejami pyrmī vaļstiskī veidojumi vēļ lobu laiku pyrma 13 . godu symtā nu rītim atvastuos apgaismeibys . Bet tys byus pavysam cyts stuosts , deļ tuo ka par Latgolu i tuos vierteibom varātu raksteit daudz vairuok , kai maņ atvālātajuos apmāram 6000 zeimēs . Itūreiz
jureits.wordpress.com ari par sovys ( latvīšu ) volūdys nūsorguošonu , vysleidz jau tod tyka izsaceitys šuorbys , ka itaids unitarys vaļsts modeļs var pavysam molā atstuot Latgolu . Ka pasaveram koč voi iz pādejūs divdesmit godu regionaluos atteisteibys tendencem i varys decentraliziešonys pasuokumim Latvejā , tod ituos idejis ir palykušys tikai iz papeira voi vēl trokuok – iz konsolidacejis riekina pa druskai ir mozynuotys
lmelne.wordpress.com ir sasajiusmynoj par puorkrīvuotū nūsaukumu . Blogā gon autors itūs faktus vairs napīmiņ , a taipat soka , ka Rogovkys vuords juomaina iz Rogovu . Maņ jau ruodīs , ka itys vuords taids ir jau vairuokus godu symtus i naradzu jāgu tū maineit . Vysi zyna , kas ir Rogovka , kur ir Rogovka . Reizem nazyna Nautrānus , a zyna Rogovku , zyna teicīni " Troks voi nu Rogovkys " . Voi tys ir juomaina ? Puormatumi teik
naktineica.lv veiksmeigu sakriteibu deļ pasacāluse pi latvīšu muzykys dabasu . Jau seņ zynu , ka jī , vysmoz Aigars Runčis , postulej – kai runojam , tai dzīžam . Sok , labi , ka vyspuor latgaliski . Nui , pyrma puors godu tei beja lela aizadreiksteišona – dzīduot publiskā telpā latgaliski . Tok tuo jau seņ ir par moz . Debeja beja spūdra , loba , nagaideita , svežņa i breineiga . Niu juoīt tuoļuok ! Latgalīšim niu ir
naktineica.lv </doc><doc> Oficialuo i dzeivis volūda Dūmuoju , pasyuteišu mamai žurnalu . Da i poša vareišu puorskaiteit . Jei to gon vysod pasyuta pi postneicys , a es dūmuoju – kod vēļ postneicu satikšu , ir tok 21 . godu symts , pasyuteišu teiklā . Juopuorbauda , voi ir taida īspieja . Sok , ka jau es tū izdūmuoju , tam ir juobyut . Īguoju Latvejis Posta sātyslopā . Kai to , ir ari e-aboneišona . Pravda , cikom saprotu
naktineica.lv vysu dzerauni . Ilgi dūmuoju , kura nu apleicīnis sātu varātu byut " Rožlejas " . Rūzis aug pi vysu sātu , lela daļa nu jūs ir līknē , ūtra daļa kolnā . Myusu sāta ari iz kolna , tai i saucās jau nu 20 . godu – " Pučukolns " , aizraksteits kai " Puķu Kalns " . Rūzis ari ir pučis , tok kura sāta varātu byut nūsaukta tik poētiski ? Izdūmuoju – mož Čehovu sāta . Saimineicai to vuords Roza . Tik tuoli labi ,
naktineica.lv var jau ari iztikt . Dzeive poša kai romans , kuo tī taida pīskaiteisi pa avīzem voi žurnalim . </doc><doc> Nakts mistereja vystu klāvā Breinojūs i navaru atsabreinuot . Mes kai taidi buorini pādejūs 17 godu laikam dzeivuojom bez vaļdeibys nazkaidā autopilotā . Nazkai vyss nūtyka , vysi par nazkū bolsuoja . A izaruod – nav ! Vieleišonuos lepēja plakatus i skandynuoja pa radeju i teļvīzeri . A vaļdeibys tai
naktineica.lv saisteibu , lykumu . Kotrys dora , kū gryb i kai gryb . Nauda nūsoka vysu . Tok , verīs vīn , jēme i vīnu dīnu atsaroda ! Vaļdeiba ! Kai ruove struoduot , tai da pīcu stuņžu reita ! Cikom padarēja 17 godu dorbu , izmēze vysus klāvus , izteirēja pašelis . Nu ūtrys pusis , mož itymā naktī tyka izspālāta taida kai alegoriska lūmu spēle , kai mistereja . Taida kai grāku ceisteišona i upera nesšona vysu vuordā
naktineica.lv bolsā . Lai vysim ituo dīnroksta skaiteituojim itamā nedeļā skaneigs bolss , gaišys acs i prīceigs pruots par dzeivi i zīmu ! Verīs vīn , deputati sovu nakti nūkiukuoja , niu otkon byus propuluši iz 17 godu . Cikom jau otkon kuru nakti lēks loktā i dzīduos . Tai tys pasauļs grīžās . Vaļdeibys īt iz aizīt . Zīma atīt i aizīt . Cylvāki i vystys palīk . </doc><doc> Napruota cena Par itū rokstu dūmuoju jau nu
naktineica.lv Agri voi vieli jei aizīt prūm , partū ka nav peļneita . Cīnej ūtra , i pats paliksi cīnejams . Najem nu ūtra , i pats paliksi bogots . Nazūdz , tod nanūzags ari tev . Laimeigu i lobim cylvākim bogotu itū godu ! </doc><doc> Medeibys 13 / 0 2 / 2009 One Comment Aizvakar stuovieju krystceļūs pi sorkonuos gaismys i maņ kluot daguoja puiss ar plyku plešu i ar taidim kai oranžim sateitim brunčim zam pagaruos kurtkys
naktineica.lv ituo pasauļa . Vierūs iz juo i nikai navarieju atguoduot – nazkur beja raksteits , cik ilgs psihoterapejis kurss vajadzeigs kotram nu sektantu , kab jī atsagrīztu normalā dzeivē . Nu pusgoda da diveju godu laikam . I kas byutu normala dzeive – skrīt da nuokušuo luksofora ? Voi stuovēt , vērtīs dabasūs i smaideit ? Suoce myrguot zaļuo gaisma mašynom . Dreiž juoīt . Parunuosim par Dīvu ? Jis maņ pieški pavaicuoja
naktineica.lv medeju Latgolā – laiceigai atsazeit finansialuos problemuos i laiceigai papraseit naudys i atbolsta sovejim . Tok tei laikam ir latgalīšu bāda – avīzis , žurnali , radejis , kas beidz dorbu piec 2 - 3 godu . Tai beja 20 . g. s. , tai i šudiņ . Iz ituo fona deļtuo seviška prīca par žurnalu " Katōļu Dzeive " , kas tikkū nūsvinēja 20 godu jubileju i turīs – katoliski latgalisks i latgaliski katolisks . Tai
naktineica.lv latgalīšu bāda – avīzis , žurnali , radejis , kas beidz dorbu piec 2 - 3 godu . Tai beja 20 . g. s. , tai i šudiņ . Iz ituo fona deļtuo seviška prīca par žurnalu " Katōļu Dzeive " , kas tikkū nūsvinēja 20 godu jubileju i turīs – katoliski latgalisks i latgaliski katolisks . Tai kai Dīva lyudzu tikai latgaliski , maņ ir zynomys problemys skaiteit par Dīvu cytuos volūduos – par daudz abstrakti i na nu muna vacmūdeiguo
naktineica.lv juo . Tai beja nazkod . Niu pasauļs mainuos tik bīži i mudri , ka kasdīnys tev juoīsakļaun jaunā bazneicā – jaunā i jaunā tehnologeju pasaulī . Piec diveju mienešu tovs telepons ir vacs . Piec diveju godu tovs dators ir hlams . Ka tu nasekoj leidza , tu pats esi vacs i na nu ituo pasauļa . Siedi pi TV i kiukoj , cikom cyti tviterej škārsteiklā i auž jaunus socialūs teiklus . Cyti škārsteiklā sasateik
naktineica.lv leluoku . Bīdeit i šausmynuot . A jaunīšim nūsaspļaut , jī dzierkstej i skaņ , runoj , sprīž i taisuos izdareit breinumu lītys . Ak jau i izdareis . Tai es , īdama iz tīni , dūmoju – kas ir jaunīši i da cik godu ļauds ir jaunīši . Šaļtim es sev pasaruodu tik vaca kai muote zeme – sasačerveliese i sakoltuse kai vaca bruņurupuča mugura , iz kurys stuov četri zylūni i tur zemi . Voi ari zeme , iz kurys stuov četri
naktineica.lv juonūgalynoj , kab vaira nabyutu nikuo ? Kas vēļ juosalauž , juoiznycynoj i juoizsvīž mieslīnī , kab byutu cauri i tukšs ? Krize ir lobs alibi , kab iznycynuotu tū , kas lykts , kruots , taupeits , laseits godu godim i paaudžu paaudzem . Krizis laikā nav juosaceņš radeit . Var drūsai nūuordeit , sasist , nūkaut – i par tū nikuo nabyus . Krize tok . Taids laiks , na jau cylvāki . Cylvāki kai eņgeli , tik laiks
naktineica.lv zagle i ļaužu muoneituoja . Parkū lai es sādātu nakts vydā i dūmuotu , kur lobai idejai izrakt naudu , kur atrast resursus , kai sapeit teiklus i kontaktus , kab projekts pasacaltu . Kab piec kaidu pīcu godu byutu myusdīneiga latgalīšu vuordneica . Parkū lai es tiereitu sovu personeigū dzeivi idejai , kas maņ naatness nikuo cyta tikai izlomuošonu , kritiku i spierīni pa pakali – kod izaruodēs , ka vaira
naktineica.lv cylvāks īpazeist cytus cylvākus , kab jūs otkon pagaisynuotu . Nikod vysi muni draugi nabyus vīnā vītā i laikā – cyts uorzemēs , cyts slimneicā , cyts dzeraunē , cyts komandiejumā , cyts jau mirs nazcik godu i vysleidza nazkuo tryukst . Vysi kūpā mes asam vīneigi socialajūs portalūs i myužeigajā dzeivē . Vīnai paaudzei beja Brežneva bēris ar dūbē īkrytušu grobu i vokora ziņuos izgrīztim vuornu kiercīnim
naktineica.lv ortografejai ( ar tū dūmoju 2007 . godā Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrā pījimtū , na 1996 . godā apsprīstū ) Strods ir pamatā – kur varēja pīsaturēt , tī naatsakuope . Tys beja 1 . lykums . Tai kai 4 godu laikā beju vysuos sēdēs i protokolieju jūs gaitu ( bez laikam 2 , kod beju slyma ) , tū zynu . Plus , dzeiva volūda mainuos , sastyngst tikai myrušuos volūdys . Latgalīšu vēļ ir dzeiva i jū var kūpt
naktineica.lv poša dorbu i komisejis lūcekļu atmiņu ) , jis pats beja par uo i ie īvīsšonu , tok atlyka iz vāluoku – kas dīmžāl nabeja vaira īspiejams viesturisku apstuokļu piec . . Sastiņgt iz vītys i 20 . - 30 . godu raksteibā ir pakolpuot rokstu i raksteibys kūpšonys aizlīdziejim , turpynuot atteisteibys i seve aizalīgšonu . ; ) 2007 . goda nūsacejumūs ir īstruoduoti volūdnīku pietiejumi par volūdu , kai ari jau
naktineica.lv kuo nav pat LNB katalogūs , koč jī prosa obligatūs eksemplarus nu vysa Latvejā izdūtuo . taids samizdats vīn saīt – izdūd i tod mudri nūgloboj nūlyktovā i labi ka sābrim i draugim padola . puorīs nazcik godu , taidu gruomotu , dūmuot , i nabyutu bejs . kaids breinums , ka latgaliski nivīns naskaita . nav jau kuo skaiteit . nav latgalīšu gruomotu . ka ir , to senila paskota i ar pabrīsmeigu saturu , ka kauns
naktineica.lv vārtūs monitorā i kluseņom dzeivuotu sovys digitaluos dzeivis . i vēļ es šudiņ siedieju pi monitora i rauduoju . šudiņ uorsts īmidzēja Maksi , meikstū i mīleigū suni , kas da myusu dakleida pyrms nazyn cik godu i nivīnam navielēja ļauna . ni cylvāka , ni lūpam , ni ūtram suņam voi vystai . suņa uzticeiba ir nazkas cyts . varbyut suņs deļtuo ir suņs – voi nu sirdeigs , voi lobs , a ļauna nagloboj – jimā nav
naktineica.lv reita saulē redzēt Muotis Latvejis tālu . Atdūt gūdu bejušajam i tod dareit sovu . Cikom cyti vēļ tik mūstās , es jau asu dzīduojuse " Dīvs svietej Latveju " . I tymā ir nazkas taids , kuo gribīs kotru godu – kai kolona ar ļaudim stīpās , cik acs viņ redz , kai klusajuos Reigys īluos atskaņ tik ļaužu sūli , kai šveikst drēbis ejūt . Cytu rudini ir bejs tik solts , ka ceļās dvaša . Cytu ir snidzs . Cytu
internets.latgalec-ru.narod.ru obruoza prīškā . Myusu gaida pušdīnis , kuruos sagatavejuse breineiga sīvīte — bazneickunga muote , i pīcys dīnys gryuta , breinumu pylna i naaizmierstama ceļuojuma . </doc><doc> Pasuokumu plans iz 2007 . godu 1 . Zīmys školys organiziešona sadarbeibā ar Latvejis Universitati , Sanktpīterburgys Vaļsts universitati , Ačynska Pedagogiskū koledžu , Krasnojarskys Latvīšu nacionalū kulturys bīdreibu " Dzintars
internets.latgalec-ru.narod.ru Latgolu , muzykys i dzīšmu skaņu īroksti kasetēs , taipat kompaktdiskūs , kurūs savede Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis kūpeigūs ekspediceju daleibnīki , suocūt ar 2004 . godu . 2006 . goda beiguos biblioteka pasapyldynuoja ar latvīšu gruomotom , kuruos nūdeve Krasnojarskys Latvīšu nacionaluo kulturys bīdreiba " Dzintars " . Vuords " ceļojūšuo " bibliotekys nūsaukumā pastreipoj
producenti.wordpress.com 95,2 MHz Rēznē 103 MHz Bolvūs 99,5 MHz Jākubpilī 95,8 MHz Ūtardine , 2012 gods seņtebra 18 dīna , 15 : 30 Telepons studejā 6 - 4607570 Suokys Darejums Kontakti Bīdreiba Presei </doc><doc> Par myusim 2007 . godu īsuokom ar Bez PVN " Pyrms vuorda " , kas beja LPG pyrmais aukliejums . 2007 . goda decembrī pyrmū reizi pasauļā izguoja tikai latgalīšu dzīšmu izlase " Latgolys Radejis izlase Nr .1 ″ , 2008 . goda
Ir Daira Kokoreviča , Latvejis Radejis raidejuma Kolnasāta producente , Radio 101 ziņu diktore Napagaisynuot , pasadaleit i ceļt gaismā Mes dzeivojam pasaulī , kur laiks skrīn mudruok kai vēļ pyrms puors godu desmitu . Telpa iz planetys palykuse šauruoka — nu vīnys pasauļa molys leidz ūtrai var tikt mudri . Rūbeži saplyust . Tys , kas nazkod bejs tuols , niu ir sasnīdzams . Zynuotne runoj par globalizaceju
Ir nasteidzeigys dzeršonys vītā nūtyka kas cyts . Vīnim - pasauļa olimpiade voi pasauļa šovs ar Lady Gaga , cytim - pasauļa latgalīšu saīts Rēzeknē . Pasauļa latgalīšus ( saleidzynojūt ar saītu pyrma 10 voi 20 godu ) gon varēja saskaiteit iz vīnys rūkys pierstu . Tik vīta napalīk tukša . Ir izauguse jauna audze , kuruo breineigā kuortā skaita nazcik lelajuos volūduos , sierfoj škārsteiklā i na tik nasakaunej runuot
Ir volūdys tīseibys . Pretim prosūt tik vīnu - cīneit i jūs dzymtū volūdu . </doc><doc> Valentins Lukaševičs , dzejnīks i pasnīdziejs Kotrai tautai ir sovi latgalīši Natuoli nu Viļānu 9 . i 10 . junī jau sastū godu piec kuortys nūtyka Tievanānu pavasars - naformala i nakomerciala latgalīšu literatu i jūs klauseituoju sasapuļciešona . Ar zuolis pļaušonu i cepļa izteiriešonu suokumā , poezejis i prozys skaitejumim
Ir , i tai vysod byus . Taipoš kai ir taidi , kurim tāvs ir pamets montuojumā sātu i veikalus , i taidi , kurim viņ porodus . Kai ir bruoli , nu kurūs vīns ir profesionals hokejists , bet ūtrs jau desmit godu guļ gultā paralizāts . Kai ir taidi , kurim pučis pi lūgu i guļbys nav kur likt , i taidi , kurim jumtā caurums i ozbors kas dīnys . Kai ir taidi , kuri nikuo smoguoka par datoru rūkuos nav turiejuši
Katoļu Kalendārs 2011 tikai tys , kas ir staiguojs ar sovom kuojom , zyna , kaida laime ir vīnkuorši īt . I tikai tys , kam ir rūkys , zyna , kai ir gluosteit . Tok ir vīna loba ziņa . Eisti draugi ari piec symtim tyukstūšu godu ir draugi , partū ka tei kūpeiguo dzeisla jau naizneikst . Pazinis īt i aizīt , palīk svareigais . Es ceru , ka jis palīk . I vēļ es ceru , ka itys buobu laiks puorīs i nazkod otkon byus gona laika vysam
Katoļu Kalendārs 2012 alternativī bolsuotu , deļkuo ar latgaliskū napeļnej Latvejis kultura i izgleiteiba ? Latgaliskuo Latveja i šudiņ ir bolta pleme . Nazkas nazynoms , partū ka školā par jū navuica i nastuosta kai par normalu i godu symtim dzeivu latvyskuo pasauļa daļu , a sabīdreibai vīgļuok izalikt , ka nikuo nav . Pasasmīt , pasabreinuot i aizmierst kai nazkū nanormalu . Zynit tū puosoku par buorineiti – atbrauc iz sātu precinīki
Katoļu Kalendārs 2012 apsaviļcs . Koč varbyut buorineitis meitys vysys zam kubulu sēd i latgaliski runoj , a sabīdreiba nimoz naizzynoj , ka var apprecēt i koč kū cytu – na tikai tū kulturu , kas pa prīšku grūzuos . Tai tys īt godu godim – i cara i Ulmaņa , i vuocu i sovetskajūs laikūs , i myusu dīnuos . Stereotipi i montuotys suopis ir myužeigys kai zīmys snīgs – pavasarī nūkiust , a nazkur vysleidza palīk , ka jau kasrudiņ izsnīg
Katoļu Kalendārs 2012 aug i palīk vys kruosainuoks . Cikom tu skaiti , kū es rokstu , volūda ir dzeivuoka par dzeivu i munam pasauļam apleik pasaruoda vys vaira i vaira ceglu – jem i ceļ , jem i taisi . Piec nazcik miļjardu godu saule izdziss i vyss dzeivais iz pasauļa izmiers . Saulis myužu latgalīšu volūdai , vaira i navajag . Ilze Sperga </doc><doc> Škepški Vysaidi var dzeivōt . Var bogōti , var izškērdeigi , var ari škepški
Katōļu Dzeive seceibā pasarōda tragiska aina . Pēc Livonijas periodā veidōtom tautas kūpeibas izjyutom , svešas , naideigas varas saškēle tautu . Latgolas latvīši palyka nūškērti nu lelōkōs tautas daļas gondreiž 300 godu . Katōļu bazneica šymā laikā ir dorbōjusēs Latgolā kai misiju bazneica ar misionarim , kas golvonā kōrtā nōce nu Pūlijas un Lītuvas . Tī mums ir atstōjuši daudzus sovu gonampulku aprokstus . Īsarūnūt
Katōļu Dzeive tyvōkajā sabīdriskajā kūpā . Šymā pasaulē jei dzeivōja poša un audzynōja sovus bārnus . Pajimsim kaut voi vīnu konkretu pīmāru , kas sakņōjās tradicijōs , un kas vēļ beja styprs Latvijas breiveibas pyrmajā godu dasmytā . Tī beja vakarēšonas vokori . Vakarēšona kai tradicija beja tipiski sīvīšu , it īpaši jaunūs mārgu , nūdarbeibu vokori . Veirīši tur pīsadalejōs reši , vairōk kai nūvārōtōji , nakai leidzdaleibnīki
Katōļu Dzeive dvēsele , aplīcynojūt tīseibas uz sovu seņču zemi , veidōja nasaraunamas saites ar tāvu sātom un geografiskū vidi , radeja cīšas saites ar lelū seņču montōjumu , kas tai nūdūts cauri garajam tyukstūša godu periodam . Fiziskōs ceiņas varūņu vītā Latgolas latvīts , atdaleits nu golvonōs tautas masas ar naideigu politiskūs varu rūbežom , sovōs goramontōs cēle gūdā sīvītes tālu un lyka tam runōt . Tai , Cyrma
Katōļu Dzeive jōsteidz nōkamais . " Latvijas lepnuma " bolva ir vysai Stiernīnei un tōs ļaudim , lelajim i mozajim dzīdōtōjim , dorba kolegim , atbaļsteitōjim un labdarim . Tei ir miļzeiga atzineiba sirdsdorbam 20 godu garumā , patīss prīks un lela atbiļdeiba , deļ tō lai pagūdynōti ir vysi , ar kū kūpā dorbojamēs Dīva gūdam un ļaužu prīcai . Es pasateicu Vysuaugstajam , jo nu Jō rūkys vyss īt un Jam pīdar . Paļdis
Katōļu Dzeive meilī latgalīši , tys ir tō vērts , jo dzymtō volūda eistyn ir vīneigō cylvāka identitate , vīneigō jō sāta . Bez tōs jis ir plyks i boss kai tymā anekdotā , koč bīži viņ pats tō i naapsazynoj . I cik godu asam cantušīs piec volūdys smolkuma , iz tō " teireibys oltora " piedeņōs – uperī asam salykuši latgaliskūs vōrdus , tai namonūt atsasokūt nu sovu , na švakōku vōrdeņu par pōrlyktajim i aizajimtajim
Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi gona i nabyus , tok gruomota saguoja . Paļdis vysim , kas krīzis laikā paleidzēja tikt golā ar krīzi ! Ka krīze pasasmeje par myusu planim , mes pasasmējem par jū i padarējem sovu . Pyrms vaira kai div godu bīdreiba izdeve latgalīšu dzejis antologeju " Susātivs " , kurā apkūpuota ituo laika autoru dzeju . Ruodējēs – niu juobyut prozys gruomotai . Tok ar latgalīšu prozu ir kai ir – vairuok nav nakai ir .
Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi . Leidz ar vyspuorviļvieceigū i heroiskū ideju atteisteibu primitivuos puosokys ar laiku īgiva jaunu , dziļuoku saturu i vacūs motivu jaunu pīlāguojumu dzeivei . Ar tū juos kliva vierteiguokys . Ilgus godu symtus juos ir bejušys par golvonū tautys gora bareibu , koleidz jū suoce atvītuot dziļuoka muokslys literatura . Muokslys literatura pamozom izspīž puosokys nu plašajom tautys masom , bet puosokuos
lakuga.lv ziņā nanūžāluoju – ka jau tai , to tai . atbiļdieju jai , ka nui – es asu gotova ari nūmiert , ka Dīvs tai gribēs . skaidrys , ka jei vyspuor aizguoja pa gaisu . i es vaira nikuo nasaprotu . piec puors godu , kod jei vaira nabeja muna audzynuotuoja , nazkai sasatykom trepēs , sasavasaluojom . mes bejom kaidys 3 - 4 meitinis , godu 16 - 17 vacys . cytys jai lyzguojuos kluot , es laikam smaidieju i tik vierūs
lakuga.lv ka jei vyspuor aizguoja pa gaisu . i es vaira nikuo nasaprotu . piec puors godu , kod jei vaira nabeja muna audzynuotuoja , nazkai sasatykom trepēs , sasavasaluojom . mes bejom kaidys 3 - 4 meitinis , godu 16 - 17 vacys . cytys jai lyzguojuos kluot , es laikam smaidieju i tik vierūs . tod jei saceja , ka par vysu klasi vysu saprotuse , vysus atkūduse – kurs baņdits , kurs slaists , kurs apbižuots , kurs
lakuga.lv terase , i apreibu nu virmuojūšuom smaržom . Pyrmū reiz dzeivē . Tod mauce viersā leits ar pārkiuni . Tod mozs nagaiseņš . Paspieju izsmaržuotīs laikus . Alma ari . Muns " japaņu leits " nūtyka paguošu godu , kod atbraucs nu vīnom nūvadeitom kuozom , siedieju ar olu duorzā i vierūs kaštanūs . Maņ jī pateik … Tod sazaceļ feini sylts viejs , apgluostei mani , radzādams munu ārtū turku pōzu , īzaskrīn i rozšketinei
lakuga.lv Interesanti apjaušami . Rudentiņš bagāts vīrs Pateik tys vuordu salykums . Tys maņ sekoj leidz veļ nu Dpils laikim . Zam juo var pabuozt daudzkū . Vot , šūgod buļbu raža tik loba , lobuoka par paguošū godu div reizis , ka mama gryb jaunys problemys ar vuordu – Syvāns – . Ite , laikam es nikuo skaļi nasciešu . Jei ari puorlosa itū blogu Bet bierneibys traumu , maņruodīs , naizdzēs nivīns . Tei ir kirbu-būrkonu
lakuga.lv lykās mozsvareigi , i taipat jau duraki tiks , jo jīm ari dorba vāg . Cik atguodoju , ogruok jau taidys standarta frāzis pa cīmu viņ blūdavuo – ja tev nazagryb struoduot , ej iz deputatim . Izaver , ka 20 godu laikā tys izskanies tuoļuok . Deļ tuo aicynoju sovu bolsu nūdūt par normālim kanditatim , kas Latgolai varātu dūt , darēt , izdarēt vaira , na viņ pasceit – maņ baba nu Latgolys i dača pi azara . </doc>
latgale.lv pītacynuots ... tai jau ir " nikas nasabeidz i nikas nasuoknās nu jauna , vyss tikai turpynojās " . Varbyut myusim izadūs kūpeigim spākim sazeimeit , kaidys varātum byut latgalīša dūmys i puordūmys 22 . godu symtā ? Īspiejams tei byus pavysam cytaiduoka Latgola . Voi var byut , ka jei poša byus pavysam cytā vītā ? Cik latgalīšu beja 21 . godu symta suokumā ? Vasali , tai saceit , sveicīņs nu 22 . godu symta
latgale.lv sazeimeit , kaidys varātum byut latgalīša dūmys i puordūmys 22 . godu symtā ? Īspiejams tei byus pavysam cytaiduoka Latgola . Voi var byut , ka jei poša byus pavysam cytā vītā ? Cik latgalīšu beja 21 . godu symta suokumā ? Vasali , tai saceit , sveicīņs nu 22 . godu symta latgalīšim ! Tagad atrodu informaceji , ka tymā tuolajā 2008 . godā bīži viņ runojūt par latgalīšim suoce tūs saleidzynuot ar lībīšu
latgale.lv 22 . godu symtā ? Īspiejams tei byus pavysam cytaiduoka Latgola . Voi var byut , ka jei poša byus pavysam cytā vītā ? Cik latgalīšu beja 21 . godu symta suokumā ? Vasali , tai saceit , sveicīņs nu 22 . godu symta latgalīšim ! Tagad atrodu informaceji , ka tymā tuolajā 2008 . godā bīži viņ runojūt par latgalīšim suoce tūs saleidzynuot ar lībīšu stuovūkli Latvejā . Tai kai obeji meklejuši koč kaidu uzmaneibu
latgale.lv Kas tūreiz darejuos myusu vaļstī ? Trokums nazkaids ! Nivīns navarie uzajimt atbiļdeibu par naizdareitū , a golvonais – nabeja nivīna , kas uzajimtu beidzūt suokt dareit tū , kas latgalīšim beja atjimts godu symtus . Labi , ka niuļa , 22 . godu symtā , myusim koč vairs navajg tik bierniškeigi skaidruotīs iz kotra styura ! Nuokamūs stuostus klausotēs Latgolys Radejā pa svātdiņom , voi gaidit , kod LaKuGa
latgale.lv Trokums nazkaids ! Nivīns navarie uzajimt atbiļdeibu par naizdareitū , a golvonais – nabeja nivīna , kas uzajimtu beidzūt suokt dareit tū , kas latgalīšim beja atjimts godu symtus . Labi , ka niuļa , 22 . godu symtā , myusim koč vairs navajg tik bierniškeigi skaidruotīs iz kotra styura ! Nuokamūs stuostus klausotēs Latgolys Radejā pa svātdiņom , voi gaidit , kod LaKuGa . LV nūpublicēs . ; ) </doc><doc> dūmu
latgale.lv lobais klusums . Tovs Klusums . Ar lelū burtu . Verūs , mes atsagrīžam pi pyrmssuokumim . Kod Tu klusieji . Tai ari tagad . Tev laikam taidys gradzynveida kompozicejis pateik . Ak , jā ! Tys ir Tovs ilgais godu dorbs . A zyni , maņ ari taids ir . Tikai dažu dīnu dorbs . Nazynu , parkū maņ tai kai tūmār grybātūs vaicuot : " Kuopēc ? " Bet tikai tai – simboliski . Cytaiž es Tevi mīļoju . </doc><doc> NU ONTUONA
Latvijas Avīze paleidzeit sameklēt dūmubīdrus . I kluotīnē , i aizacīs . Nu tekstūs sadabuotim mitim aizīt da poša sadūmuotim . Mes dzeivojom taidā pošā mitu laikā kai i pyrms tyukstūts , kai i pyrms pīcom tyukstūšom godu . Puorsameja tikai izejvīla , nadaudz gola produkts , a mehanizms ir tys pats . Kaids ? Mes beistamīs boltū plankumu . Geografejis kartēs , nacejis voi ciļvēcis viesturē , sovā personeigajā bejušeibā
Latvijas Avīze tai . Nu Kūrzemis i Liflandis guberņom atvastuos gruomotys i gazetys ( italīšu vuords , kuru izmontoj pūli , krīvi i.c. ) inflantīši skaiteit naprota – tuos beja drukuotys gotu šriftā . Tikai padsmit godu piec Latvejis vaļsts izaveiduošonys tyka pījemts lykums , ka nu 1936 . goda 15 . maja Latvejā aizlīgts drukuot tekstus gotu šriftā . Nu , tys otkon tai . Drukys aizlīguma laiku zynuotnīki , publicisti
Latvijas Avīze ūtruos dīnys piecpušdīnē , kod vysi oficialuokī gosti ir jau paceli , i tān var sēdēt ar izlaistu kraklu , ēst ar lizeiku nu kūpeiguos rosola bļūdys i runuot tū , kas iz mēlis gola karinej . Ot , pādejū godu laikā Latgolys pusis presē asmu īraudzejs , ka ir pīdzymuse jauna tauta , i nivīns tai eisti tū vēļ navā pamaniejs . Ka cytur roksta , ka Latgola izmierst , vēļ cytur , ka kotru godu pasaulī izgaist
Latvijas Avīze karinej . Ot , pādejū godu laikā Latgolys pusis presē asmu īraudzejs , ka ir pīdzymuse jauna tauta , i nivīns tai eisti tū vēļ navā pamaniejs . Ka cytur roksta , ka Latgola izmierst , vēļ cytur , ka kotru godu pasaulī izgaist pa 7 – 10 tautom i gondreiž symts mutvuordu volūdom , bet Latgolā tymā laikā ir nūtics unikums – pasaruodejuse jauna tauta . Nu , tod ot jau kurū eili Latgolā izīmūšajā latvyskajā presē
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums volūdys normiešonā i izkūpšonā . Bukšs ir pīdereiguok iņteresiejīs par agreimūs religiskūs tulkuojumu i 19 . gs . volūdiskū situaceju rokstūs ( baime nu rusicismu i slavismu ) , bet nasalīk zinis , ka 30 . godu tekstūs čiulismi kur nakur dasnādz tū procentu , aiz kuruo suocās lingua franca - " trešuo izlūksne " ar latgaliskuo substrata " sovpateibom " . Niu , par laiku apsaverūt , radzu , ka viņ gobolūs par
Pīters Miglinīks glorificejūšs ... Taču bēdeigōkais ir fakts par dzeives datējumam veļteitū godskaitļu pīminējumu . Pat vysai tyvs radinīks , Pītera Miglinīka krystdāls F. Kemps , vairs tikai aptyveni zynōjis Pītera dzimšonas godu . Vyspōr leidzšinejā ( un na bogōtajā ) literaturā par P. Miglinīku volda miļzeigs juceklis jō dzeives parametru datējumā . Kai parosti , vīna kļyuda roda cytas . Lai tōs nasavairōtu , pi šō vaicōjuma
Pīters Miglinīks Zeiferts sovā " Latviešu rakstniecības vēsturē " ( R. , 1930 ) roksta , ka P. Miglinīks dzimis 1852 . , bet miris 1882 . godā ( namynūt datumus ) . Vodūtīs nu tō , ari sacynoj , ka P. Miglinīks miris 30 godu vacumā , taidejaidi saeisynojūt jō dzeivi par vasalim trejim godim . Turpretim Aleksejs Apinis grōmotā " Neprasot atļauju " ( 1987 ) , bolstūtīs pareizūs godskaitļūs ( 1850 - 1883 ) , uzsver , ka P.
Pīters Miglinīks taidejaidi saeisynojūt jō dzeivi par vasalim trejim godim . Turpretim Aleksejs Apinis grōmotā " Neprasot atļauju " ( 1987 ) , bolstūtīs pareizūs godskaitļūs ( 1850 - 1883 ) , uzsver , ka P. Miglinīks miris 33 godu vacumā . O. Rupaiņs šōs brošuras " Pīters Miglinīks " originaltekstā miņ šaidus skaitļus : 1850 . 13 . 12 - 1883 . 11 . 0 2 . Tū pošu atkōrtoj M. Bukšs sovā " Latgaļu literaturas vēsturē " ( 1957 ) .
rv.lv Paseņ sovas vaļsteņas ļaudim septeņus taukainus godus pasūleja . I aizmērsa . Pats kai plōciņs iz rauga aug , opolumā pīsajam , a ļauteni preteimā tīvej , kai žābārkli palykušs ... Gaida , gaida treknūs godu , navar sagaideit . I pasacēle . Borim da tautas kolpu īt , piketej , vīnā bolsā rāc : " Nūst ar Kaļvuku ! Nūst ar Kaļvuku ! Dūdit tauku ! Dūdit tauku ! " A jim pa vydu kai fīrers grūzōs , sovus karūdzeņus
rv.lv vysu , lai pyust . A to tagad tī tikai bleigžņom ekskļuzivs . A molka vysu laiku palīk dōrgōka . Tu raksteji , ka brauci nu Mōkūņkolna iz Maltečku ar Puļgenci voi ar kū tī . Naaizblūdejat ? As to pōrs godu atpakaļ nu reisa autobusa gōju uz Maltečku . Aiz Mundas Staša mōjas īgōju mežā ... Dūmōju , ka nu Bebrynkas iz Pušu ceļš labi izremontēts . Gobolu pagōjs , radzu , ka ceļš aizīt iz cytu pusi . Grīžūs
rv.lv klōtyn ... A kū tu padareisi , ka cylvāks školā rēkinōt nav īsavuicējs i pīklōjeibas lykumu nazyna . Nazkod Staļins obļigacejas deve , kod rubļus nu ļauteņu žabravōja . Porōdu , koč kapeikōs , koč pēc 40 godu , atdeve . Moš i Repss atdūs kod nabejis ... Kod tīsa pīsprīss . Myužeigs skaistums ! Peņsineri , kuri strōdōja , niule dorbu pamatuši , sātōs vōvuļoj , peļneitā atpyutā kiukoj ... Zose , tei nā , jei
rv.lv skrīn , iz kurīni puiķeli ar spičkom jūž . A cytaižōk vyss o ķei ! Stradeni sviļpoj , ceiruleiši tricinej , zvērbuleiši čivinej . Europā asom ! Ar veizem , postolom i pjatērnem ! Kai gribējam pyrms 20 godu . Myužeigs skaistums ! Tova Plōciņu Mase Rāznē </doc><doc> Vyss pasauļs skrīn vērsā — Vasaliņks , kūm ! Kū tu rudiņs laikā taidu pūstu dorbu dor , — tū satrupējušū zediņu dōrzu cyravoj !? Pučes seņ kai
rv.lv <doc> Byus čajs vysai zīmai ! PLŌCIŅU MASE ROKSTA IZ KALIPORNEJU Ceceit , dōrgiņkō ! Kaida laime maņ beja pyrms zōļu dīnas . Bādōju , kod natyku foļvarceņā pa pļovom pabrodōt , zōleišu palaseit . Kotru godu tī asu brodōjuse i rosas pūdus dēļ ašņa skolōšonas , i vējgrīžkas dēļ nervu , i nōtreites dēļ motu , i vōrnas kōjas dēļ vysom vainem klēpim plāsuse i iz bazneicu svēteit nasuse . A te taida škode ! Sasataiseju
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 8 atbaļsteis itū pasuocīni , daškirūt finansu leidzekļus ci materiali atbolstūt dalinīku , riedeituoju i lektoru nūguoduošonu iz Svātū stulpu mežu . Vosorys kursi " Vosoruošona 2003 " nūteik jau catūrtū godu . Itū reizi tū tema ir daudzpuseiga , īkļaunūt sevī latgaliskuos mentalitatis , religejis , mitologejis , boltū tāvu i buobu diskursus dažaidūs leidzīņūs ( sadzeivis , kristticeigais , poguoniskais ,
Katōļu Dzeive 1957 . godā ) . 1939 . godā Jurs Pabērzs ar Irenu Līpiņu apsaprecēja , i 1940 . goda 4 . aprelī Reigā pīdzymu es . - Kaidys ir Tovys spylgtōkōs bierneibys dīnu atminis , a kas sirsneņā aizagivs nu školys godu ? - Pyrmūs pusūtra goda Reigā es , bez šaubom , napīmiņu . Pyrmōs naskaidrōs atminis maņ ir nu vōcu laika Latgolā , kur pi rodu dzeivōjom mes ar mamu , partū ka tāvs breivprōteigi beja īsastōjs Sorkonajā
lakuga.lv pošā laikā otkon mīreigi dasaslēgt atpakaļ vysai itai sabīdreibai . . Varātu nūslāgumā kaidu tipiskū gola vaicuojumu … nūvielejums LaKuGys skaiteituojim … Nā , kū Tu pots grybātu paspēt izdareit pa itū godu … ? Jamūt vārā , ka itys ir pādejais gods … Atīs 21 . decembris . Es uzskotu , ka 22 . decembris atīs i ar tū juodzeivoj . Maņ ruodīs , ka cylvākim bīži daudz kū vāga atsaļaut izdareit – vaira kai gribīs
lakuga.lv Boņuks 2011 " . Niu apleik vysaidys runys par tū , kai beja , nabeja , kas labi , kas na tik . Piec ceremonejis LaKuGa iz interveju aicynuoja taidu kai " Boņuka " tāvu – Gunti Rasimu , kas jau catūrtū godu uzajiems " Boņuka " golvonūs organizatoriskūs dorbus . Iņtervejis viersrokstu , smejūtīs , Guntis izdūmuoja pots , i nav īmesla cīši kū ta maineit . Deļkam ? Par tū skaitit vaira iz prīšku . Boņuks beidzīs
lakuga.lv auga , auga … Pyrmā godā vyspuor daudzi nominaceju beja , bez sovys jāgys Latgalīši kūtruoki palykuši , mozuok aktivi ? Nā , tys vaira taids maksimalisms , ka vāga vysu piec kuortys i vysim bolvys . Tāņ godu nu goda izafiļtrieja . Tādiņ tuos nominacejis , kas ir , dīzgon plaši aptver kulturu . Pyrmā godā nabeja tūs pošu foklorys , amatnīceibys . Tagad jau vyss ir drupeit nūsastabiliziejs – četri godi – bārns
lakuga.lv jau vyss ir drupeit nūsastabiliziejs – četri godi – bārns , kas spiej izsaceit sovu redzīni , aizstuoveit sev svareigys lītys . Nav apnykums ? Apnykums . Nu , da . Taids drupeit ir . Nazynu … Iz cytu godu es jau daudzim soku , ka vāga na ni gluži sovu organizaceju , bet vysmoz taidu kai padūmi nu vysom organizacejom , kas ir gotovys dareit i dorbuotīs . Byutu koč pa vīnam cylvākam nu kotrys organizacejis
lakuga.lv vīnam cylvākam nu kotrys organizacejis , kas dareitu konkretys lītys . Pošam ir pylns ideju , kū i kai vēļ varātu dareit . Boņuks vys tik pajam puora mienešu nu munys dzeivis . Nasagrybātu vēļ četrdesmit godu taiseit itū pasuocīni . Kaidu reizi grybātu atīt taipat apsavārtu . Atsasāstu pādejā ryndā , vārtūs – itys slikti , itū – par kū jī sataisieja tai … pakritizēt . Forši ir kritizēt . Kaida ir kritika
lakuga.lv kas ta tys taids ir , kū jī ir izdūmuojuši . Tāņ bolva ir ījiemuse drusku sovu vītu i cylvāku apziņā i kūpejā kulturys dzeivē . Zynu ari konkretus pasuocīņus i projektus , kas šudiņ dabuoja Boņuku , kam godu pyrma vīns nu motivatorim projekta taiseišonai taišni i beja Boņuks . Tei ir vīna nu ituos bolvys byuteibom . Vīns ir apzynuot tūs , kas ir dariejušs i izdariejušs , ūtrs – ceļt kvalitati – O , itys
latgale.lv ir draugiem . lv mūzikys sadalī . I nūslāgumā , kū Tu grybātu nūvielēt sovim fanim i LaKuGa skaiteituojim Jaunajā 2008 . godā ? Nu drūši viņ lai itys gods jīm ir veiksmeiguoks par veiksmeigū pagojušū godu , lai ir velmis , kū pīpiļdeit , i sapyni , kū eistynuot . Klausitīs muzyku deļ tuo , ka muzyka ir spāks , kas var likt i smītīs i raudot ... Laimeigu Jaunū Godu !!! : ) Ar Troju sasarunova Aiga </doc>
internets.ludzaszeme.lv cenšamīs globōt nūslāpumā , lai arī pošim stōstu varūņim byutu kaida nazynoma intriga . Vīneigīs — varom dūt garanteju , ka filma nav vārsta tikai uz jaunīšim , varu apgolvot , ka satura ziņī arī vacōku godu gojuma cylvākim byus kū redzāt , tys nūzeimoj — arī munai babai byus interesanti . Filmeišonas procesā centamīs īsaistiet piec īspiejas vairōk jaunu , atraktivu un aktīvu cylvāku , kas nasiež uz vītas
producenti.wordpress.com katarsis šaļtis … Arča : Zīma maņ vīnnūzeimeigi ir romantiskī vokori munā lauku muojā , pikūšonuos i Z-svātku sviniešana kūpā ar draudzini i gimini . Guntis : Zīma maņ ir snīgaveiru kolekcejis laiks . Ik godu munā kolekcejī saīt ap ~ 420 snīgaveiri , kas gon vysi pavasarī uori izkiust . Bet tys nav golvonīs ! Kaida ir Tova lobuokuo recepte slimeibys pīveikšonai ? Aija : Suokumā jei atbiļdēja " Lobuokuo recepte
producenti.wordpress.com tim … Eisteneibā kai kuru reizi … Suokumā beja klusums i , tai kai es uzskotu , ka klusums ir vysskaistuokuo muzyka , tod saciešu , ka suokumā beja muzyka . Pastuosti treis vuordūs par sovu īprīškejū godu … Kaids jis beja … Ui , princypā sovdabeigs . Taids puormaiņunasūšs – ka tū vīnā vuordā var saceit . Pabeidžu školu i tod iz reizis jauni dzeivis celi . Vēļ cīši zineibu pylns . Eipaši tei pyrmuo daļe
producenti.wordpress.com maņ pascieja : " Zini kū , Kristapeņ , mes tevi pījamam nu tai kai itymā godā daudzi īzastuojās todatej nuokušā godā i mes tevi izreizis pajimsam ! " Labi , vyss kuorteibā . Maņ jau ari – nu kas ta tī – godu pagaidiešu i trešā suokšu . Bet tod pazavieru , kai Gunča vokorūs tī akardeonu spielieja da osoru i piec tuo goda saprotu , ka nagrybu i lobuok īzastuoju muoklsys školā . Tāņ maņ ir muokslys školys sertifikats
Rēzeknes Vēstis / Pegazs sajyuta , kai nazkod pi babas , kod sabrauc daudz radinīku i runōšona saīt vīnkōrša i vīgla . — Runojūt par latgalīšu volūdu , kaidu tu redzi tōs liktini nōkūtnē ? — Situacija palīk kritiskōka ar kotru godu . Pīmāram , pyrms trejim četrim godim bārni starpbreižūs vēļ runōja latgaliski , bet tagad 7 . — 8 . klasē soka , ka namōk . Mōte ar bārnu īt pa īlu i runoj latviski , a tei latvīšu runa lelōkū tīsu
rv.lv grupā " Bez PVN " . Jyusim naseņ iznōce albums , un gon jau ka jyus nadūmojot apsastōt pi sasnāgtō ? Kaidi ir plāni ? — Prūtams , naapsastōsim un naapsastōjam jūprūjom . Itys albums jau beja kai trejs godu apkūpōjums par tū , kū asam padarejuši . Prūtams , rokstom koč kū jaunu , dūmojom par kaidu videoklipu . — Kū nūzeimej tys nūsaukums — " Bez PVN " ? — Tys nanūzeimej nikū . Mes atļaujam kotram tī saskateit
rv.lv Pošā gruomotā ir 12 interesanti stuosti latgalīšu volūdā . Daži dzierdāti , daži nā . Stuosti gruomotā sarynduoti gondreiž hronologiskā seceibā , tai skaiteituojs varēs izsekuot autora stilam . — 3 — 4 godu periodā . — Apslēptā līmeņa sociālā vide . Cylvāki , sabīdreiba , jūs attīceibys . Ir vīns erotiskīs stuosts . — Ar vysu . — Ir . Bet es nasciešu , kurš . — Laiks . — Nu poša , nu puorejūs leidzcylvāku
Drycanu kulturys bīdreibys ''Auseklis'' izdavums ''Skreine'' Nr. 2 tyvojās Žetonu vokors ! Juoatzeist - ir izaveiduojīs tai , ka Žetonu vokors pi myusim ir leluokīs i īspaideiguokīs pasuokums . Tam 12 . klašu abiturienti gatavojās ļūti nūpītni i ar lelu atbiļdeibu . Kotru godu teik īstudeita kaida luga . I kas īpaši svareigi- latgalīšu volūdā . Kas lugu režisej ? Poši klašu audzynuotuoji . Prūtams , tys ir milzeigs dorbs , joīgulda pacīteiba , izdūma , energeja i laiks . Tys
Gruomota školuotuojim Paškūrsteisim leidzšinejuos latvīšu muoceibu gruomotys , školu programys i bez garu studeju pamaneisim , cik namaineigi vīnpuseigys pret Latgolys viesturi i kulturu tuos ir bejušys . Jau vairuok nakai četrys godu desmitis aiz durovu teik pamasts gondreiž pusis latvīšu montuojums ! Tūmār eisti vīnuoti sovai atdzymstūšajai vaļstei varim byut vīneigi tod , kod ar cīnu i gūdu izaturim pret vysuos juos moluos guoduotū
latgale.lv/lg školu jaunradis dorbu konkursa nūslāguma pasuocīņs . LaKuGa turpynoj publicēt latgaliskūs dorbus . </doc><doc> Nr .26 . Rēzna-Bukmuiža Karteņa nu Ivara Logina personeiguos kolekcejis 20 . godusymta 30 . godu beiguos LR divys ministrejis ( Sabīdriskū lītu i Īškejū lītu ) pruovēja atteistēt vaļstī turismu . Bez cytom lītom izdeve ari 40 počtys kartenis ar turisma golvonajim maršrutim ( Latgola vairuok voi
latgale.lv/lg nu tim pīduovojam jiusu viertejumam i komentarim . </doc><doc> Nr .4 . Linu un ezeru zeme Latgale aicina [ iz zīmelim nu Kruoslovys ] Karteņa nu Ivara Logina personeiguos kolekcejis 20 . godusymta 30 . godu beiguos LR divys ministrejis ( Sabīdriskū lītu i Īškejū lītu ) pruovēja atteistēt vaļstī turismu . Bez cytom lītom izdeve ari 40 počtys kartenis ar turisma golvonajim maršrutim ( Latgola vairuok voi
latgale.lv/lg apsamesšonys vītys i cytu tuo laika infrastrukturu . Kaita var nūderēt i ituo laika turisma menedžerim . </doc><doc> Nr .21 . Rēzekne-Ludza Karteņa nu Ivara Logina personeiguos kolekcejis 20 . godusymta 30 . godu beiguos LR divys ministrejis ( Sabīdriskū lītu i Īškejū lītu ) pruovēja atteistēt vaļstī turismu . Bez cytom lītom izdeve ari 40 počtys kartenis ar turisma golvonajim maršrutim ( Latgola vairuok voi
5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums Logina personeiguos kolekcejis Vīns i tys pats pasavierīņs apmāram vīnā i tymā pošā laikā , tikai dažaidys varys , dažaida retušs , dažaida poligrafeja . </doc><doc> Prīškvuordi 2012 . goda 1 . julī 100 godu palyka vīnam nu ražeiguokūs trymdys latgalīšu autoru Mikeļam Bukšam ( 1912 – 1977 ) . 1938 . g. beidzs Latvejis Universitatis Filologejis i filozofejis fakultatis klasiskuos filologejis nūdaļu ar filologejis
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums 1998 . g. oktobrī kūpā ar JO ) . Var byut , ka i napasaruoda ( vaicojams caur JO , kas stuodeituojim īdeve i itūs atplāsumus ) . </doc><doc> ANDRIS LUOČMEĻS Dzims 1978 . g. Guļbinis rajonā . Roksta nu 17 godu vacuma . Niule i latgaliski ( litiniski ) . Vydsškolā pīsadalejs kimejis olimpiadūs . Braukuojs ar stopim pa Pūleju i Igauneju . Školys laikā patyka Veidenbaums . Nu pasauļa literaturys - Kobo Abe ,
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums vakaras " ( " Pušdīņu vokors " ) , 1996 " Sodai " ( " Sadi " ) , 1998 </doc><doc> VIĻS DZIERVINĪKS Dzims 1959 . g. Rēsnis rajonā . Vuicejīs Rēsnis 1 . vydsškolā , pieč RTU . Nu 1981 . g. dzeivoj Ludzā . Puora godu ( nu 1990 . g. ) bejs par piļsātys izpyldkomitejis vierseibnīku . </doc><doc> " Vasali pokovnīki i " Pokova " skaitinīki . Nūpītnu literaturtekstu maņ nav i , cikom kas , nabyus , a ļauds bīži prosa —
Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja latgalīšu dzejā beja jiutams godsymtu mejā , otkon draudēja apseikt pats sevī . Par laimi – pasaruodēja Latgalīšu Kulturys Gazeta ( www . lakuga . lv ) , aktivizējēs jaunī , kas kūpā ar jau vairuokys godu desmitis rokstūšajim tod ari sasatyka itamā gruomotā . Susātivs . Kai kotra līta i nūjāgums sovu svoru / nasvoru īgiust kontekstā , nūsaceitā izvēlis situacejā . Juosuoc ar cereigū . Mareja Andžāne Ūtruo
Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja lītys . " Par susātivi jau nu bierneibys saucu [ Ilze Sperga – I. Š. ] slaistu , slinku cylvāku : " volkojās kai susātive " , " rikteigs susātive , guļ da pušdīņu " . " Gruomotys " volkuošonuos " vairuoku godu garumā naizslādz ari itaidu susātiva uztveris aspektu . Tok vīna uorpus kuortys asūšuo , praktiskuo āna pasaruoda dzejis interpretacejuos ar aizdavumu . Dūmojūt par īspiejamū gruomotys adresatu , vīns
Tāvu zemes kalendars 2009 Mirdzu Veismani ( dz . 1919 . godā Jelgovas apr . Penkules pog . ) , kura vōc produktus un syltōs drēbes legionarim frontē , par kū teik apcītynōta 1945 . goda 29 . janvarī un nūtīsōta . Vairōk kai desmit godu pētejūt arhivu materialus , īvārōju , ka vairōki prokurori tū vīn dareja , kai meklēja kaidus pīrōdejumus , lai , izpateikūt Zurofa centram , varātu safabricēt kaidu lītu pret latvīti , kuram lykts apsorgōt
Tāvu zemes kalendars 2009 agentus , stukačus . Reabilitāti tikai tī , kurus " kļyudas " dēļ apcītynōja padūmu vara . Kai pīmāru var minēt Jōni Pīnupu nu Pelēču pogosta , kurs kai dezerters nu okupantu armijas nūdzeivōja pagreidē 50 godu . Un myusu vaļsts lykumdūšonā nav paradzāts gadejums , ka naatkareigōs Latvijas piļsōņs par mežā nūdzeivōtim godim byutu tīseigs sajimt pensiju . Taida šudiņ ir myusu vaļdeiba . Pādejais pīmārs - 17
Piemineklis un laiks okupantim , kōrtejū reizi pōrkōpūt Latvijas vaļsts Satversmi . </doc><doc> 1992 . g. jūlijs . Krōjumā sakūpōtas ziņas par Latgolas atbreivōšonas pīminekļa vēsturi , kuras pīejamas trejsdasmytūs un četrudasmytūs godu periodikā , kai ari šūdiņdīnas presē īvītōtī roksti . Par trejsdasmytajim godim tys pagaidom šymā vaicōjumā ir vīneigais praktiski atrūdamais materials ; Rēzeknes pašvaļdeibas sēžu protokolūs šaidas
Piemineklis un laiks godim ir vysai fragmentari , jo Latgolas preses izdavumi ir na vysai pīejami . Sprīžūt pēc nateišom līceibom , Latgolas atbreivōšonas pīminekļa celtnīceibas jautōjuma risinōšona sōkta jau divdasmytūs godu vydā . " Latgales Ziņas " 1929 . g. 26 . julijā roksta 1929 . g. 17 . novembrī Rēzeknes apriņķa valdes telpōs nūtyka bejušō Latgolas partizanu pulka karaveiru bīdreibas valdes apsprīde vaicōjumā par
Piemineklis un laiks golvas piļsātā — Rēzenkē — cytu pīminekli — Latgolas atbreivōšonas pīminekli ... " . Vīnlaiceigi nūteik ari streidi par pīminekļa celtnīceibas vītu . " Sakarā ar Daugavpiļs piļsātas atbreivōšonas desmit godu atceri 1930 . g. 3 . janvārī Daugavpilī nūlamts ceļt Breiveibas pīminekļi . Nūdybynōta pīminekļa ceļšonas komiteja ar Zemgales divizijas komandiri generali Dankeri prīkšgolā " , roksta " Latgolas Vōrds
Piemineklis un laiks generali Dankeri prīkšgolā " , roksta " Latgolas Vōrds " 1929 . g. 4 . decembrī . Gola rezultātā teik panōkta vīnōšonōs " ... pīmineklis ir jōceļ Rēzeknē , jo Rēzekne ir Latgolas sirds . " Četrudasmytū godu periodikā bez konkrētō , krōjumā īvītōtō materiala par pīminekļa pyrmū nūgōšonu , ir vēl dīzgon daudz runōts vyspōreigi par " latvīšu tautai atlyuzušajīm un padūmu izaudzynōtajīm satrunejušajim zorim
Acta Latgalica 10 sasaukt kongresus un konferences Reigā , Rēzeknē , Daugavpilī un nūdybynōt Latgaļu kuļturas bīdreibu , kurai spontani izauga nūdaļas provinces centrūs . Sōkums izaskota daudzsūlūšs . Aiztecējušūs četrūs godu desmitūs ir izauguse labi izgleitōtu latgaļu paaudze , pat divas paaudzes . Pīterburgas laika pūsmā izgleitōtus latgaļus varēja tikpat kai uz pērstim saskaiteit . Latvijas breiveibas godūs Latvijas Universitatē
Acta Latgalica 10 dialektu . Tōdeļ šū vaicōjumu izškir tautas vairōkuma nūslīce . Izškir ar kaidu publisku aktu voi pat pošplyusmes ceļā . Punkts . DIALEKTA NŌKŪTNE Zeilēt var tikai par pōrradzamu nōkūtni . Īprīkšejūs godu simtiņūs pyrmī autori , kas raksteja grōmotas un gramatikas pēc latgaļu runas , beja katōļu goreidznīki . Latvijas breiveibas godūs goreidznīks Dr . P. Strods beja čaklōkais latgaļu izlūkšņu materiala
Acta Latgalica 8 latgalīšu bārnim , kai ari republikys latgalīšu avīzi . Sovus nūvēlējumus izsaceja un Latgolys problemu zynōtniskys izpētis napīcīšameibu uzsvēre ari LR AP deputats O. Seiksts . Tyka nūsprīsts , ka LPI kotru godu reikōs zynōtniskys konferencis ar nūsaukumu " Latgolys pagōtne , tagadne un nōkūtne " . Ņyu pyrmō taida konference jau ir nūtykuse — 1992 . g. 29 . maijā Daugavpilī . Tōs materiali , taipat kai daudzi
Acta Latgalica 9 apmaklātas iļgi pēc kristianisma īvesšonas . Nasaverūt uz aizlīgumu , nycynōjumu un vojōšonom , vītejōs tradicijas seiksti turējōs . Pīmāram , barons Gustavs Manteifeļs roksta , ka pi Īlyukstes pagōjušō godu symta sōkumā svātdīnēs jauni veirīši sasapuļcējuši zam ūzulim un jaunas meitas sasapuļcējušas zam līpom . Tei beja dobas gūdynōšona , sovu spāku atsvaidzynōšona , jo tys ir gluži dabeigi , ka cylvāks
Acta Latgalica 9 latgalim , bet tymsūņas kai nakts putni beistās nu gaismas , beistās zaudēt sovu uzpyustū prioritati , īdūmu , ka tikai lejas latvīšim ir volūda , ka tikai jim ir rokstu volūda . Patīseibā pastōv jau godu symtim divi rokstu tradicijas , divi rokstu volūdas un divi ortografijas ar sovim gramatikas lykumim : lejas latvīšu un latgaļu tradicija . Latgolas vītu vōrdi tyka savōkti , bet tyka uzstīpti Prokrusta
Graidi , beja vieleigi . Tiveidami Aglyunai , satykom cytus ceļus guojušus celinīku puļceņus . Aglyunā Jiurmalis svētcelinīku pulkam beja vareiba dzeivuot vīnā sātā ap 15 km atstotai nu bazilikys . Jau kurū godu tū laipneigai svātcelinīkim ir atvieliejs saimnīks . Byudami Aglyunā , varējom satikt sovus draugus , kuri guojuši ar cytim pulkim , pasadaleit dvieseliskajūs pīredziejumūs i prīcuotīs , ka laimeigai
Graidi dūma beja tolkuošona apleicīnis saimisteibuos , tik na vyss beja da gola sariedeits . A kur beja mosnys saiminīks , tī ass guojs labi . Siedeibys lelais gunkurs beja tamā pošā vītā , kur i pyrma diveju godu , a itūreiz pi juo vysi sasalaseja tik vīnu vīn reizi — nu pošu īsuoku . Varbyut ite jiedžeru ( palatku ) dzeivuotuoju " virtivis " gunkura vaine : jis leipinēja prožektora apspeidātā pļovā tyvuok iņternatam
Graidi ar pļovom bez gola i molys , kur raibu gūvu borus gona , kur bīzi i napuorīmami meži , ka na gryuts nūsablūdeit . Ļauds tī laipneigi , sirsneigi i paleidzeigi . Arkeologiskī izrokumi tī nūtyka na pyrmū godu . Dorba dīna , kai dasaīt , vylkuos 8 stuņdis . Pyrmajā nedelī beja cīši gryuts , vajadzēja daudz rakt ar luopstu — nūjimt valānu , puorbuorsteit daudz zems . Тоk na par garu laiku mes tykom da iņteresantuoka
Jaunais Ceļš Latvijas telivīzijas diktore Antra Rugāte īminējos , ka arī Latgolā , kai cytūs nūvodūs , josareikoj konkurss par skaistokū meitini – Latgolas dzaltoneiti . Cyti sacēja , ka taidas tikšonos joreikoj kotru godu , ka tos byus loba pīmine myusu nūvoda dižgorim . Un vēļ leloka pīmiņa byutu , kod Latgolai rostūs sovs nacionālīs parks ar vysu , kas nu to izrīt . Tam par īrūsynojumu ir arī īvadeitos korstos sarunas
Jaunais Ceļš padareit par klusuma un svātuma vītu , tūs trūkšņainus ceļus , kas te satak , nūvadeit uz apbraucamū ceļu . Ja tu naasi spējeigs voi navari nūlīkt golvu svātumā , tūs senejūs paaudžu , kas dzeivojušas godu simteņus pyrms myusim , prīkšā , tod brauc vīnaļdzeigi garom . Bet ja tovai dvēselei vajaga styprynojumu , ja tovs gors ir izslopis pēc mīra , ja tovai sirdei un acim vajaga teirūs un dzidrūs azaru valdzynojuma
Jaunais Ceļš pa kurom gojuši senči , tad nūkop nu sova zyrga , atstoj jū un sovu fiziskū bruņojumu pi vortim , nacionālajā parkā īej kojom . Tei byus myusu cīna pret senču tykumu , kas nav izgaisynuots tolu un tyvu godu gojumā . </doc><doc> " Kūklei " – 75 Nivīna napīmynāta un naatzeimota aizritēja pyrmos latgalīšu dzeju antoloģijas " Kūkle " iznokšonas 75 . godadīna . Šei nalelo formateņa gromateņa , kuru 1914 . goda
Jaunais Ceļš apjēme mēri ļūt noveigi , Pa muižom , solom ļauds myra brīsmeigi , Tu myusu molu globoji breineigi , Caur tovu spāku asom mēs laimeigi . " Mēs prīcojamīs , ka nu gūdaprots jam vērsrūku par stagnacejis godu tymsu , ka nu mes cīnā ceļom sovu tāvu un mošu tykumu , ka otkon slavynojam Latgolas sīvīti , vīnkoršu un pīticeigu , bet raizē arī tik skaistū . Taida myusu Mora – dorba dareitoja un ķēninīne – beja
Katōļu Dzeive Daugovpilī , sirdī īkryta seņ lūlōta dūma , ka atjaunojūt vītvōrdus Latgolā , navajag ceņstīs īvīst taidus vōrdus , kuri ir sastūpami vysā Latvijā , kai , pīmāram , Dzintars , Laimdūta u. tml . Jo myusim cauri godu symtim leidza ir gōjuši sovi vītu vōrdi , lai gon sakrūpļōti un sagrūzeiti , bet tūmār daudzvīt vēļ dzeivi . Munuprōt , vītvōrdi jōdarynoj ar jūs latgaliskajom izskaņom . Kai , pīmāram , Lauzinīki ,
Katōļu Dzeive kvalitati . Konkurence un kaut drusku mīlesteibas uz svātumim . Tai , lyuk , mums gōja Sveču dīnā ar tū kulturas ceļšonu : " uz rubļa — div ’ " ! </doc><doc> LATGOLAS VACŪ PAAUDŽU ĪRAŠAS UN TYKUMI Pyrms godu desmitem mes , dūmojūt par sovu Latgolu , varējom saceit ar nūvoda pagōtnes pētnīka mag . phil . Miķeļa Bukša vōrdim , ka " Vysi svareigī latgaļa dzeives breiži nu dzimšonas leidz jō kopam ir saisteiti
Katōļu Dzeive Vysi svareigī latgaļa dzeives breiži nu dzimšonas leidz jō kopam ir saisteiti un pīpiļdeiti ar religiskom tradicijom un nu tom izrītūšim svineibu pōrdzeivōjumim . Religiskais un nacionalais elements pa godu simtinim Latgolā ir tik cīši kūpā saaudzis , ir atradis tik stypru sintezi , ka vīns bez ūtra ir napiļneigs , mozōkais — vairs nav Latgolas īraža . Latgolai ir sovas katōliskōs tradicijas . Religiskōs
Katōļu Dzeive reizes aplīcynōdami sovu atkareibu nu Dīva un Jam gūdu atdūdami . vysmoz dorūt krysta zeimi vai pasokūt vōrdus — " Dīveņ , paliedzi " ! vai — " Dīvam par gūdu " . Agrōk beja parosts , ka jau pīcu sešu godu bārns , reitā caldamīs , vyspyrms dareja krysta zeimi un tikai tod kōpe nu gultas un meklēja sovus apgērba gobolus . Pēc kōju apaušonas kotrs pōrmete krystu . Nivīns ādamā reizē nanūsasāda pi golda un
Katōļu Dzeive un Dīva baušļu īvārōšonai sovstorpejōs atteiceibōs . Tai sovā brōļu – katōļu zemē ōtri var atrast kūpejū volūdu , un sirdi apjam syltums . Bet Krīvijā tō vysa nav . Taidi lelōkū tīsu beja muni daudzu godu nūvārōjumi . Doba ari pīgōneita , mōjas nūlaistas , lela materialō un gora nabadzeiba . Vīns nu leidzbraucējim pat izateice : " A , tōs nav kōzas , kur nasakaun . Vot , tōs , kur sōc kautīs ar mītim
Katōļu Dzeive biografijas mes zynom , ka jū , kūpā ar cytim četrim Latgolas zānim uz Jelgavas skūlu aizvadejis Ciskodu prāvests Dominīks Andrekuss , pēc tauteibas lītuvīts . Interesants fakts , ka gondreiž vysi pagōjušo godu simteņa pyrmī latvīšu prīsteri Goreigajā Seminarā ir tykuši , pasateicūt sovim prāvestim – lītuvīšim . Tai pīm . , bazneickungu P. Smelteri ir skūlōjis un uz Seminaru aizvadejis D. Andrekusa pēctecis
Katōļu Dzeive Latgalīšu rokstūs leidz šam vīnumār lasejom , ka mōtes bejušas tōs , kas latvīšu grōmotu aizlīguma laikā sovim bārnim laseit īmōcejušas nu pōtoru grōmotom . Kas jōs uz tū pamudynōja ? Izarōda , ka pagōjušō godu simteņa vydā Lītuvā dzeivōja veiskups – lels sovas tautas mīļōtōjs . Jō vōrds – Motisas Valančius ( + 1875 ) . Kod krīvu vaļdeiba lītuvīšim taipat kai latgalīšim aizlīdze ar latiņu burtim īspīstōs grōmotas
Katōļu Dzeive atnōc un pasoki , es naudu īdūšu . Praseit nav kauns , pošam īt un pajimt , kaut kur zagt – tys ir kauns . Tagad , kod īsi uz mōjom , pasoki mamai , ka nivīna santima jyus maņ naasat porodā . – Tai 15 godu vacumā Valerians palīk par ostoņu cylvāku lelōs saimes vacōkū styprō dzymuma pōrstōvi , apgōdnīku . Jō pyrmais dorbaudzynōtōjs ( tai tagad tū pījimts saukt ) beja Viļānu piļsātas Vaļdes sekretars Andrejs
Katōļu Dzeive pedagogim – baltīšim Kārli Dāvi , Kārli Ādamsonu , Alfredu Skroderu . Jys pamatōti uzskota , ka daudzi gaišī prōti , kas nōkuši nu Latgolas , ir šūs cylvāku nūpalns . Viļčuks bīži pīmiņ Roberta Sēļa 80 godu jubilejā Pumpurūs saceitūs Alfreda Skrodera vōrdus : - Kaidi izarōdeja Latgolā puiši , kaidas meitines , ar taidom bogōtom dvēselem , tik apdōvynōti , ar taidom slōpem pēc zynōšonom , lels prīks beja
Katōļu Dzeive atsasauc uz vysu latgaļu literaturu un volūdas kulturu . " ( M. Bukšs . " Latgaļu volūdas un tautas izplateibas problemas , " 1961 . , 242 . lpp . ) Dīmžāl , myusu dīnōs stōvūklis nav daudz lobōks . Vairōkus godu dasmytus škola beja cantusēs izskaust " napareizū " volūdu . Kai cara laikūs školā par runōšonu dzymtajā mēlē kōre koklā kaunynojūšu uzrokstu , tai vēļ pavysam nasenejā pagōtnē beja vītas , kur par runōšonu
Katōļu Dzeive apbērēšonas ceremoniju īpatneiba ir psalmu dzīdōšona . Tei ir seneja latgalīšu ticeigōs tautas īraša . Dzīdōt ekzekvijas – psalmus par myrušajim ir īmōcejuši jezuiti . Taitod šei tradicija pastōv , jau godu symtim . Bēru gadejumā ekzekvijas dzīdōja na tikai bazneicā , bet ari sātā . Tamōs atroda mīrynōjumu sōpēs un bādōs . Psalmu dzīdōšona ir vadejuse vysu latgalīšu r e l i g i s k ū dzeivi . Latvīši ir
Katōļu Dzeive dzīsmem tūs pīminējuse Dvēseļu dīnōs . Jau 18 . gs . ir bejuši 5 goreigūs dzīšmu izdavumi : 1730 . , 1733 . , 1765 . , 1786 . un 1798 . godā . Piļneigō lyugšonu un dzīšmu grōmota tyka izdūta ari nōkušā godu symtā : 1801 . g. , 1833 . g. un 1857 . g. Šōs lyugšonu grōmotas piļdeja sovu uzdavumu gon bazneicā , gon sātā . Tamōs beja psalmi vesperu dīvkolpōjumim svātdīnēs un psalmi ekzekviju dzīdōšonai par myrušajim
Katōļu Dzeive nūvōrdzynōtais mīsas spāks tō vairs naizturēja , tāva Tōma dzeiveiba monomi sōce izdzist , un jys nūmyra 1984 . goda 5 . janvarī . Daudz loba par tāvu Tōmu nu pazeistamim katōlim sōču dzērdēt ap 1970 . godu , kod jys jau beja atsagrīzis nu vysim mūku un cīsšonu celim , apsametis Gaigalovā ( Bykovā ) un vadeja bazneicas remontu , iztykdams nu tumem un putreņom , bet dorba ziņā kolnus gōzdams . Politiskī
Katōļu Dzeive Tōms satyka uz īlas napazeistamu jaunu veirīti , kurs jū sveicynōja , ap koklu kryzdams , un osorom acīs paļdeja par jō izglōbšonu nu nōves . Izarōdeja , ka tys ir tāva Tōma " vacs " paziņa – 10 – 12 godu vacais puiseits , kurs nazkod apcītynōjuma laikā gulēja uz soltōs greidas storp pīaugušajim un mūcejōs ar apmāram 40 ° temperaturu , nikai navarādams sasasiļdeit . Jys vyss drebēja tai , ka pat parunōt
Katōļu Dzeive Ukrainas jam pasyuteja izstrōdōt projektus oltorim Hostijas uzglobōšonai . Vēļ beja paradzāts uzceļt mōju bazneicas apkolpōtōju vajadzeibom . Tai kai Gaigalova beja pakļauta Rēzeknes rajona vadeibai , divu godu laikā tāvs Tōms 24 reizes sabraukōja pi šōs vadeibas , lai dabōtu atļōvi mōjas ceļšonai uz bazneicas zemes . Beidzūt atļōve beja rūkā , bet ar pībiļdi , ka jōceļ bez jumta telpas , lai byutu mozōka apdzeivōjamō
Katōļu Dzeive GAISMA AUSA ... Cik dīvaini tys ari naizalyktu , myusu nūvoda nacionalō atmūda īsasōce navys Latgolā , bet gon tōli nu tōs – plašōs krīvu zemes bejušā golvaspiļsātā Pītepilī ( Pīterburgā ) , kur jau šō godu symta pošā sōkumā beja paspējuse izaveidōt dīzgon prōva , ap 8000 lela , īceļojušūs latgalīšu kolonija . Jōsoka , ka tys nabeja nikaids breinums . Daudzejim , te uz dzeivi apsamatušim tautīšim , pasateicūt
Katōļu Dzeive muzikas instrumentim . Dzīšmu mēginōjumi nūtyka atgyutajā bazneicas mōjā un pādejōs nedeļōs bazneicā pi ērgelem . Prīkuļu pamatskūlā ticeibas mōceibu mōcōs vysi skūlāni nu 1 . – 9 . klasei . Jau trešū godu skūlā nūteik skaists Zīmassvātku uzvadums , kur parosti ir ludzeņa , dzīsmes un deklamacijas . Programu paleidz sagatavōt skūlōtōji , bet vyslelōkī nūpalni ir dzīdōšonas skūlōtōjai Fedotovai un dramatiskō
Katōļu Dzeive dybynōta Vōcijā , Getingemā , 1947 . g. , un tikai daži godi ir pagōjuši , kai " Dzintars " ir atgōjis uz Latviju . Pajemu rūkōs un uzškiru A. Spoģa redigeitū , ōrzemēs 1972 . godā izdūtū " Dzintara " 25 godu jubilejai veļteitū izdavumu " Latviešu katoļu studentu apvienības " Dzintars " 25 darba gadi " , kurā saceits : " LKSA " Dzintars " ir slēgta rakstura organizācija latviešu katoļu studentu audzināšanai
Katōļu Dzeive Latgolā , nōktu " Dzintaram " bīdri , jo vīn Reiga patīsi gribēs atrauteibu storp centru un nūmali izleidzynōt . S. KALVĀNE , skūlōtōja </doc><doc> Par smylgu cyta acī MONSINJORS HENRIKS TRŪPS Divdesmitū godu beigōs sabīdreibā un ari literarajōs apryndōs lelu trūksni sacēle prelata Stanislava Vaikuļa roksts laikrokstā " Latgolas Vōrds " ar nūsaukumu " Fauns līn bazneicas dōrzā " ( senejim romīšim fauns beja
Katōļu Dzeive prota sirsneigi lyugtīs sovā dzymtajā volūdā . Dziļō ticeiba un Dzimtines mīlesteiba naļōve byut vyltōtim un nūdeveigim . Kai ticeigu un patīsu tautu , kaut ari namōceitu , Dīvs pasorgōja nu nalaimem pat godu symtus . Tagad tyvōk par Dekteru krystu . Tū veidōja muns vactāvs Jōņs Kopčs ( īgōtnis nu Vylkadūbīšu cīma ) . Jys školā nav mōcejīs , bet Dīva dūtais kūkgrīzēja talants jam beja . Uzaglobōjis ir ūtrais
Katōļu Dzeive ------------------------------------------------------------ --------------- ------------------------------------------------------------ </doc><doc> 20 GODU PĪMIŅAS DĪNA Šō goda apriļa mēnesī pagōja 20 godu kai nu dzeives škeirēs Viļānu draudzes bazneicas ilggadejais , plašā apkōrtnē pazeistamais , energiskais un iniciativas pylnais ērgeļnīks Jezups Grundāns . Kaids jys beja dzeivē na tikai kai ērgeļnīks
Katōļu Dzeive prāvestam Jezupam Gugānam nūdzīdōt ekzekvijas par kaidu myrušū , nūspēlēja sāru Mises pavadejumu un pēc dažom stuņdem pats aizgōja myužeibā . Jezups Grundāns Viļānu draudzē par ergeļnīku nūstrōdōja 50 godu " bez kaidim atvalinōjumim , " - kai jō bēru runā izateice prīsters Jōņs Jaškovičs , Lai Dīvs jim obim dūd dabasu vaļsteibu ! V. MIDERS , Viļānu draudzes kōristu vōrdā </doc><doc> Lataceņa babeņas puču
Katōļu Dzeive kalendarim , avīzem laiks vēļ atīs . " Latgolas Vōrda " redaktors , " Katōļu grōmatneicas " idejas eistynōtōjs ar sovom dūmom un rokstim drūsmeigi metēs trešōs atmūdas atjaunōtajā presē . Nasaverūt uz godu nostu , jys ceņteigi roksta " Katōļu Dzeivei " , " Mōras Zemei " , veidoj atjaunōtū " Katōļu kalendaru " , dīnasgaismu īrauga jō grōmotas . Daudz jō rokstu pasarōda " Lauku Avīzē " . Jys ir drūsmeigs
Katōļu Dzeive sirsneiga pateiceiba profesoram par šaubu izgaisynōšonu daudzajūs lajūs par tū , cik lela nūzeime Latvijā ir kristeigajai kulturai . Rokstūt par sv . Meinardu , ari cytūs rokstūs jys skaidroj , apgōž desmitim godu īkoltū dogmu " viņi atnāca ar uguni un zobenu " . Aglyunai beja īpaša vīta monsinjora H. Trūpa dzeivē . Naaizmērstams ir jō jubilejas spredikis 1990 . goda 15 . augustā . Jō mōceibas vōrdi izskanēja
Katōļu Dzeive godus . Aicynōts braukt uz Rēzeknes Latgalīšu bīdreibas reikōtajim pasōkumim , nikod nabeja divreiz lyudzams . Gon zynōtniskōs konferences Drukas aizlīguma atceļšonas 85 -godadīnā , gon F. Trasuna 125 godu atceres pasōkumūs profesors jēme dzeivu daleibu ar kvālu uzrunu voi sprediki . Labi , ka Latgolas televizija globoj šūs īrokstus . Ari naaizmērstamajā 1992 . godā , kod realizējōs dzeivē " Latgolas Māras
Katōļu Dzeive latgaliski , napajaunuo sīvīte atsasauc krīviski , ir taida kai nūsabeiduse . Ka nav krīvīte , apsamuoneit naļaun " pribaltijca " akcents . Saprūt vysu , kū sokom , tik runuot latgaliski atsasoka : jau godu 50 tuo nav darejuse . Kod izbraukuse nu Mihailovkys , tī vysi runovuši latgaliski – i sīna pļuovē , i dorūt iz kombaina , vysur . Tomskā pazynuse nazcik latgalīšu , jī krīviski runovuši . A latgaliski
Katōļu Dzeive ... A , kod Lelais Gavieņs , jei aizataisūte sātā . Sēd vīna i dzīd . Nu reita rūžukrūni paskaita . Kai zyna , kod svātki ? Bazneicā pasokūt . Iz tīni jei staigojūt , kai tik bazneicu attaiseja . Jau godu septeņpadsmit kai bazneica atkaruota , tī bejs ītaiseits planetarejs . Piec bazneicys tai vīgli , tai labi , koč tī vyss tik krīviski . Suokumā pasacejuse nazkuram bazneicuonam : " Lai ir slaveits Jezus
Katōļu Dzeive gorodu , izguojuse pi veira , suokuši ceļt sovu muoju . Puorsaruovuse , partū bārnu jim nav . Veirs stypri dziers . Kod nadziers , bejs lobs i struodeigs , braukovuši iz kopu da Verys tāva . Niule jau godu desmit , kai i veirs mirs . Piec juo Vera lobu pruotu byutu grīzusēs iz Latveju , tik nav bejs da kam . Niule laikam nikur vaira nanūbrauktu . Škiromēs sirsneigi . Par Tomskys katuoļu draudzi Vera stuosta
Katōļu Dzeive Lītuva , bet vysvairōk mama gribēje apcīmōt Vacumnīkus , kur jei beja dzeivōjuse kai moza meitine nu 1960 . leidz 1963 . godam . Jau vasalu pusgodsymtu atpakaļ ! 2009 . goda vosorā , nailgi pyrms mamys 60 godu jubilejis , nūtyka slapynō sapuļce pi mamys brōļa Jura , kur tyka izkolts plans . Jubilejis braucīņs pa bierneibys vītom – na tikai Vacumnīki , bet ari kara piļsieteņa i Strūvis īla Jākubpilī . Seņ atpakaļ
Katōļu Dzeive audzāti nu spraudeņu . Es zīdōju dīnu itam braucīņam , bet īgivu stōdus , par kurim varieju byut drūša , ka maņ navajadzēs kopejis bīzumūs zīlēt , kas ir kas . Apsakņotī spraudeni labi īauga un piec divu godu tī jau deve pyrmū ražu . Sovā laikā maņ gadejōs ari emoceju pōrpylns pīdzeivōjums ar kaidu ōbeļneiceņu . Augļu kūku jaunūs škirņu stōdejumi pyrms godu treisdesmit beja vysai rata parōdeiba . Tryuka stōdamō
Katōļu Dzeive kas . Apsakņotī spraudeni labi īauga un piec divu godu tī jau deve pyrmū ražu . Sovā laikā maņ gadejōs ari emoceju pōrpylns pīdzeivōjums ar kaidu ōbeļneiceņu . Augļu kūku jaunūs škirņu stōdejumi pyrms godu treisdesmit beja vysai rata parōdeiba . Tryuka stōdamō materiala , jo tys vēļ nabeja saaudzāts pīteikūšā daudzumā . Es tod strōdōju LU Botaniskajā dōrzā . Myusim pastosteja par selekcionarim Āboliņu
Katōļu Dzeive jōpabōž zam ōbeļneicenis myzys , lai atjaunōtu sulys cyrkulaceju . Rātys vīta jōnūzīž ar pūtzīdi voi slapnim mōlim i vīgli jōnūtyn , lai naīkolstu . Tai maņ izadeve izglōbt ōbeleiti , kura niu jau daudz godu dūd lobys ražys i prīcynoj myusus ar sovim soldonajim ōbelim da poša pavasara . Deļ tō seviški meilu paļdis maņ gribīs saceit myusu Latvejis selekcionarim Rihardam Kondratovičam , Aldonim Vēriņam , Jānim
Katōļu Dzeive Aleksandram Maizītim – i daudzim daudzim cytim , kuri , nasaverūt iz kōrtejim dōrzu mūdis klīdzīnim , naatlaideigi ir darejuši un dora sovu dorbu , ir uzticeigi sovom izvālātajom dōrza kulturom , lai piec godu – gon lelūs dōrzu , gon mozdōrzeņu īpašnīkim un kūpiejim , byutu īspiejams īsagōdōt jaunizveidōtūs škirņu stōdamū materialu . Bez jim daudzi myusu sapni un idejis par īcarātajim ainovys papyldynōjumim
Katōļu Dzeive . Ir " Pilniejga gromata łyugszonu " ( 1857 ; gods varātu nabyut eistais ) , G. Manteifeļa tulkuotuos " Nutykszonas Biblias " ( 1860 ) , Šustera " Pylna swata westure " ( 2 . izd ; 1923 ) , ir vysaidu godu i tipografeju " Moza atsaceibu gromateņa " , ir tik gruomotu dalis . Atsarūn i cytaiduoki latgaliskī roksti , kam , kai varātu padūmuot , ar bazneicu nikaida sakara . Nu vacys gruomotys " Wykład " (
Katōļu Dzeive saiminīks J.E. veiskups Vilhelms Lapeļs . Dr . philol . Lideja Leikuma , sadarbeibā ar baltistu A. Andronovu i muosu Klāru PIJ </doc><doc> Vuolyudzāni – 2011 Byut sātā - ir zynuot sovu volūdu i viesturi , kotru godu " saliduot " draudzeigā puļcineitī , kur tuo " biteitis " ir gora montu īgiviejis i tuoļuok nesiejis ! Paļdis vysim ! Jau 11 . reizi Rēzeknē nūtyka skotuvis runys konkurss " Vuolyudzāni " i Latgolys
Katōļu Dzeive svātkūs sarunā ar mamu jis najauši uzzynoj par sovys babys Veronikys i školuotuoja Benedikta tragiskū meilys stuostu . Tys jū rūsynoj suokt pieteit dzymtys viesturi . Kinys gaitā mes uzzynojam , kas 20 . godu symta suokumā nūtyka Intara dzymtā , kaids beja Veronikys , Benedikta i Jezupa stuosts . I tys vyss nūteik iz viesturiskūs nūtykumu fona , tai sajiutys teik īkruosuotys vēļ spylgtuokūs tūņūs . Benedikts
Katōļu Dzeive , ka jiurā kuģus maldynovuši , tai legenda viestejūt . Tykuši frontam taišni pa vydam , pogrobā siediejuši , cytureiz – klāvā ( Augusts soka – kūtē ) pi zyrgu , gūvu . Zyrgi cālušīs stuoveiš , a jam , godu 10 – 12 puikalānam , bailis nicik , gribiejīs redzēt , kas uorā nūteik . Skaistkaļnē varoni svātki ir Kanepīne , jau vaira kai 100 godu taidi , nu pus Leitovys braucūt iz jūs . Tiergs vasalu nedeļu bejs
Katōļu Dzeive soka – kūtē ) pi zyrgu , gūvu . Zyrgi cālušīs stuoveiš , a jam , godu 10 – 12 puikalānam , bailis nicik , gribiejīs redzēt , kas uorā nūteik . Skaistkaļnē varoni svātki ir Kanepīne , jau vaira kai 100 godu taidi , nu pus Leitovys braucūt iz jūs . Tiergs vasalu nedeļu bejs , čyguoni zyrgim mejušīs , deļ bārnu braucs cyrks i karuseli taiseiti , a tautys pylns vysur – i bazneicā , i tiergā ... Dreiži jau
Katōļu Dzeive partū jei latviski namuokūt . Jei vēļ breinovusēs , kai jī te pīrūbežā divi mēlēs runojūt . Augusta vysi 6 bārni latviski runoj , i vīna mozmeita skaisti muok , a jei nā . Ar Augustu jī jau kazyn cik godu kūpā dzīžūt , i goreiguos , i laiceiguos dzīsmis . Pa bērem staigojūt – jī obeji i vēļ 2 sīvītis . Jei deļ jūs divi gruomatenis ar rūku sarakstejuse , kab kulturaluok byutu da i dzīsmi vīgļuok atrast
Katōļu Dzeive Latvīšu tautu vīnoj latvīšu volūda ar divim tuos paveidim : latvīšu literarū volūdu i latgalīšu rokstu volūdu . Tys ir naapstreidams fakts , īraksteits Vaļsts Volūdys lykumā , bet tūmār pat piec divpadsmit godu , kai itys lykums pastuov , latgalīšu rokstu volūdys eksisteņce teik apšaubeita . Volūda voi dialekts ? Itū vaicuojumu varātu saleidzynuot ar Hamleta myužeigū – byut voi nabyut . Var jau apšaubēt vysu
hide detail