• user: defaults
  • corpus: MuLa
geoviita.wordpress.com dūmu , ka juouzroksta … jau kod i cik cylvākim pīsūleits stuosts par munim īspaidim nu sābru boltkrīvu zemis . Niu , kod daguojs laiks , kod pasnīdzieja Pē vuordim runojūt " pasniedzēji jūtas neērti , jo grib kaut ko saņemt no studentiem , bet studenti jūtas neērti , jo tiem nav īsti , ko dot " , roduos īdvesma i tyka salykts stuosts nu vosorys pīzeimem . Boltkrīveja Drūši viņ vyss aizasuoce jau pyrms
geoviita.wordpress.com par munim īspaidim nu sābru boltkrīvu zemis . Niu , kod daguojs laiks , kod pasnīdzieja Pē vuordim runojūt " pasniedzēji jūtas neērti , jo grib kaut ko saņemt no studentiem , bet studenti jūtas neērti , jo tiem nav īsti , ko dot " , roduos īdvesma i tyka salykts stuosts nu vosorys pīzeimem . Boltkrīveja Drūši viņ vyss aizasuoce jau pyrms goda , kod boltkrīvi beja atbraukuš iz Latgolu ekspedicejā pa LV-BLR
iinngrida.wordpress.com reita . Ak jau na dieļ ituo irā muna " taida kai salauzeiteiba " .. Pamierieju temperaturu – nav . Tod guoju drusku pastaiguot pa piļsātu .. Otkon – muna sajiusma . Gribātu ite dzeivuot . Maņ irā tai – ka jo es saprūtu , ka maņ pateik vīta , kurymā asu , ari trešajā – caturtajā dīnā , tod irā skaidrs – tei maņ eistyn PATEIK ! . Apsavieru miļzeigu kuģi … / naīguodoju vaira nūsaukumu : ) , gribeju vēļ i nūbiļdeit
raibiis.wordpress.com virzīņs iz tyvuokū WC . Jei aizīt . Paps apsasāst … . nūzapyuš , nūsoka – " Kurča ! " , pajam koferi i dālu , i sekoj sīvai . Taids šoveņš iz minotu pīcu . 18.15 . Jo tyvuok īt izliduošona iz Gdaņsku , jo laiks naszkai lieņuok valkās iz prīšku . Sasagrib ari paēst . Ols 0,33 l i svīstmaize ar bekonu = 22,90 PLN . ( Ja skaita , ka 10 Ls = 60 PLN , to paiežu par 4 Ls … . jauki . Juoizbauda Varšavys " Flying
raibiis.wordpress.com -tīm . Apsasiežu i gaidu . Iz golvonuo tablo ruoda , ka muns reiss 21.44 . Veļ leluoka mistereja . Labi . Gulšņoju . Izskitieju beidza pajimtū LV žurnālu GEO , nu vuoka da vuoka . Bet drupeit uzatraucu , jo nazkaida mistifikaceja , ka iz tīm 6 . vuortim iz tablo ruoda na Gdańsk , a Kraków . NAZKAINASAPAS , kuo ? Jau i laiks tai kai žmīdz – 21.32 . Jau suokuos Boarding . Stresoju i satiguodams meklēju ,
raibiis.wordpress.com stuovā . Probblema tei , ka tī kaidu laiku nav nivīns dzeivuojs i drusku sastuoviese smaceņa . Nu , a kas ta tī – attaisi lūgus valī i vyss nanūžs izīt uorā ! Kai ari veļ juoaiznas tī asūšīs soltaunīks , jo myusem teik daškierts jaunuoks i feinuoks . Taisomēs nest vacū soltaunīku ( taids Soveta laiku ) , kai paguožom , tai … . uci , uci – vyss car apakšu tak uorā . Aizlejom pus kolidora . Juosaslauka ,
raibiis.wordpress.com . Iga uzsuok sarunu ar jīm . Mes smaidom i speidom , kai nūvaskuota greida . Paprosa myusem pīraksteit iz lapeņis vuordu i uzvuordu , i nu kurys valsts . Golu golā – Kubu apvuicēs čehiski – pūliski , jo tuos volūdys tai kai leidzeigys , Mathiasu – veļ nazyn ( bet smaida , ka jis nu Vuocejis ) , a mani , prūtams , po russki – poļski . Acavodom da nuokušuos reizis . Nuokušuos eisti nasaīs , jo tymā dīnā
raibiis.wordpress.com pūliski , jo tuos volūdys tai kai leidzeigys , Mathiasu – veļ nazyn ( bet smaida , ka jis nu Vuocejis ) , a mani , prūtams , po russki – poļski . Acavodom da nuokušuos reizis . Nuokušuos eisti nasaīs , jo tymā dīnā myusim juonam daleiba konferencī , kuru paleidz organizēt Dorota . Byusem – paleigrūkys . Eimom atpakaļ da stacejai . Tai , kai naasam āduši – apsastuojom pi KEBABSTAN . Bistro nūsaukums –
raibiis.wordpress.com Byusem – paleigrūkys . Eimom atpakaļ da stacejai . Tai , kai naasam āduši – apsastuojom pi KEBABSTAN . Bistro nūsaukums – tai varātu kaidu valsti nūsaukt ! Veromēs , lātuokīs – Zapiekanka . OK ! Jamam tū , jo naudu myusim īdūs viņ nuokamajā dīnā . Da normala Zapiekanka ! Taida gara plate a viersā naskas sacapts i sakrauts . Kuortejais – Shit food … tok ēst ta gribīs Atbraucom da koju , leinom pagulēt , jo
raibiis.wordpress.com jo naudu myusim īdūs viņ nuokamajā dīnā . Da normala Zapiekanka ! Taida gara plate a viersā naskas sacapts i sakrauts . Kuortejais – Shit food … tok ēst ta gribīs Atbraucom da koju , leinom pagulēt , jo acavolkuots labi daudz . Pl . 21.00 juoatīt gostūs Dorotai , Igai i Katažynai ( tei myusu ar Mathiasu mentore ) . Pīzaceļom taidi kai kūrmuļi , tok meitys atīt viņ 21.30 . Te jau tai laikam tipiski koč
raibiis.wordpress.com pareizuos durovys , brīnom vydā . Sapazeistomēs ar turpmuokīm kolegom . Tomeks byus tys , kas par myusem ryupēsīs tymā – Akademiskuos Kuļturys Centrā . Juoīt iz leju , jis izrudēs telpys , kas pīdar Centram , jo itymā lielajā , sauksim tai – kompleksā – ir ari daudz kas cyts , ari Logopedejis centrs . Tok vyss kūpā zam vīna jumteņa . Pogrobstuovā pats inciresnuokīs ( vysmoz man tai rudīs ) – Silcscreen printing
raibiis.wordpress.com bejuse ni vielme , ni īkuore . OK ! Let ’ s go ! Tai mes 11.30 dzeram olu ar sovu uzraudzeituoju . Izdzeram pa 3 ols . Ūtruo tikšonuos ar Tomeku sarunuota 15.00 , lai jis myusem īdūtu naudeņu . Skaisti , jo maņ i Kubam juos praktiski NAV ! Nu , prūtams , Mathiasam jei IR . I na moz . Kai jau i vuocīšam ( vāluok mes nu juo aizajimsem , bet ari jam , kai normālam puišam i izbejušam studentam , cīši garšoj
raibiis.wordpress.com Mathias izaruoda " normāāls burkāāns " . Maņ jau tai kluseibā lykuos … he , he … klusī iudiņi . Vyspuor itys gods , kūpumā jemūt , ir bejs rikteigs – atkluosmju i elegantu vibrāceju periods . Taisneiba – jo vairuok dzeivoj , jo ruodīs interesantuok . Īru krūgs . Tipiski juo krūga tradīcejuos . Pogrobā . Tī daž skaidrā gryušī nūkuopt pa trepem , lai tyktu jimā ! Cylvāku vydā , prūtams , jiura . Puorsvorā
raibiis.wordpress.com normāāls burkāāns " . Maņ jau tai kluseibā lykuos … he , he … klusī iudiņi . Vyspuor itys gods , kūpumā jemūt , ir bejs rikteigs – atkluosmju i elegantu vibrāceju periods . Taisneiba – jo vairuok dzeivoj , jo ruodīs interesantuok . Īru krūgs . Tipiski juo krūga tradīcejuos . Pogrobā . Tī daž skaidrā gryušī nūkuopt pa trepem , lai tyktu jimā ! Cylvāku vydā , prūtams , jiura . Puorsvorā " Erasmusnīki " . Ols
raibiis.wordpress.com buļvom . Mathias ar Kubu mudri sameklej tautīšus . Nu , Kuba ni sovus čehus , bet slovākus . As runoju ar itāļim . Prūtams , ļaužu napalīk mozuok . Tys līk vysim sazaraut mozuokūs apleišūs ap bāra leti , jo eisti asasēst te nav kur . Ar gryustiešonūs beja tai , ka puiši nazkai elasteigi apšļiuce tev apkuort ( koč dažym i mīsys vairuok , kai maņ ) i aizīt sovu ceļu , a dāmys – pofigā . Proīt garom , kai
raibiis.wordpress.com karikaturu mes asom sajiusmā Tei paruoda munus pyrmūs īspaidus par Varšavu . Ībraucem gola pīturā tiuļi 13.00 . Oficalaja meilā nu poļaku Nacionaluos Agenturs sacāts – " … lai vysi byutu kluotu iz 15.00 , jo tod dūs pušdiņis ! " Trokuoti lobs motivs i īmesļis Jo zynoms , ka itaidūs pasuokumūs dūd lobu iedīni . Mathias myusem ir , kai dzeivuo karte , GPS , i kalendars vīnā . Puiss vysu izkaukulej – cikūs
raibiis.wordpress.com vaira izaver taidu nu 23 - 29 godu vaci . Nu , munu godu puiši i dāmys . Niule vairuok interesej paika , na laiks jūs vysus appieteit . Tuo pītiks . Taidūs pasuokumūs zynu , ka juoīt uorā " papeipēt " , jo suokūtnejī čudnī cylvāki byus tī . Kai to ! Uorā jau čyvynoj treis spāņu tauteibys puorstuovi , nu kurīm divejis meityuškys . - Olā ! - Olā ! Diana , Miriam , Miguel . Spain . - Yes , we see ! - Kuba
raibiis.wordpress.com nūdarbeibys . Bla-bla-bla … . vokors tai i aizīt – sazapazeistūt ar puorejīm Europian Volunteers Service daleibnīkim . Kūpā sazalasēm ap 25 personom . Piec vakareņom štukojom , ka vāg īt da kaida krūga , jo pyrmūreizi te strikti aizlīgts lītuot dajebkū numureņūs . Atrysynuojums vinmār atskrīn nagaideits . Maucom iz centru , jo myusem kartis vīta ir Ola nu Ukrainys , kas te Waršavā pylda sovus volunteer
raibiis.wordpress.com sazalasēm ap 25 personom . Piec vakareņom štukojom , ka vāg īt da kaida krūga , jo pyrmūreizi te strikti aizlīgts lītuot dajebkū numureņūs . Atrysynuojums vinmār atskrīn nagaideits . Maucom iz centru , jo myusem kartis vīta ir Ola nu Ukrainys , kas te Waršavā pylda sovus volunteer pīnuokumus . Aizbraucom centrā , meklejom kaidu krūgu . Nazkai volda stulba dūmuošona – pošā Warsovys centrā padzert pa lātū
raibiis.wordpress.com byus nagolgo . Ni Tev tū vāg ni maņ Patyka , kai vuocīts Florians pyrmajā nūdarbeibā iz plakata pīrakstē " Lyudzu navajag spieleit nikaidus enerdžaizerus i happy spieleitis !!!!! " Vysi puorejī apjuka , jo leluokuo daļa tū i gaidē Tys laikam , ka vairuok cylvāku suokūt nu 23,24 godim i iz augšu . Skraidi , kai durkas i.t.t , i beiguos maloj , lai treneri labi justūs - Yeah ! This day was really good and
raibiis.wordpress.com dzeivoj tai , kai Lv . Tik Lv veļ nav bankrotiese . Situaceja taida poša – vysi gribē dzeivuot skaiški i gleiši , kai kinuos , tok ni naudys , ni … . ni gribiešonys nabeja . Vairuok jau tuos pošys naudys , jo vysa dzeive iz poroda . Verīs … .. as jau nazynu kas byus i reit … .. bet nu molys Lv izaver , kai mīsa . Vyspuor nu suokta gola bejse . Elpuo , cēlēs , cēlēs … hop ! Karš ! Elpuo , … . elpuo … .. a
raibiis.wordpress.com sātai . I , veļ vīns pakestanīts , kuram te sovs biznseņš , i kurīs īzapreciejīs poļačkā . Tai . Febraļī moš byus juoaizbrauc gostūs da Martys . Byus , kur palikt , i.t.t Mathias itadu ideju atbolsta , jo jam cīši īzapatykuos Waršava . Veseleigu zīmys suokumu Apzvonit radinīkus Pozdrawiam ! Gdaņska 12.12 .2009 </doc><doc> Nu suokuma sasisem plauksteņis i varbyut nūsissem kaidu ūdu . I , tod nūbļausim leidzeigu
raibiis.wordpress.com kuojis izavēre , kai pumpaini ogūrči . Ūdeņi beja mani okupieši ! Niule pumpys ir nūguošys , palykušys viņ mozys sorkonys plemeitis . Vot tev i maijs . A , veļ pyrms mieneša guoju gulēt ar vylnys zečēs , jo beja pasolts . Ha ! Verīs maijs cauri … . tod Leigū , leigū … i ar dīvu , vyss ! I otkon trisinejom pi – 30 grādu … . tai jau ir vyss šmukīs mudruok proīt , proskrīn leidz tu jau acatūpi , apsastuoj
raibiis.wordpress.com sābram tys napateik i jam i bise . Vyspuor koč kū uzraksteit gribieju sastdiņ / svātdiņ , bet mama ar Almu sadūmuo , ka buļbys juopastuoda i cyta seikkultūra … . tai , ka vajadzē pīdzakuopt sīvītem , jo juos beja vairuokumā Nā , troki labi ! Tyka pastruoduot svaigā gaisā , izadauzeits ar krytdālu . Saule kamīšus sabučova , ka niule rūku kusteibys , ir kai Betmenam ( tam kas komiksūs ) . Īrobežuotys
raibiis.wordpress.com ūtru i.t.t " Lugu caurstrāvo ekspresija , greizsirdība un kaislības . " / citēju nu relīzis / Nui , teišom luga ekspresīva , deļ Rēzeknis varātum teik , ka drūsmeiga … vyss teikts atkluotūs tekstūs , jo izruode deļ pīaugušū , koč i zalā paspruka pa kaidam bārnu smīkleņam . Patyka ar tys - ka tyka izmontuota video instalizāceja , īvodā ( teišom interesanti , munupruot ) . Tys , ka divi aktīri paspē uzburt
raibiis.wordpress.com ka vysu vārē skaisti uzguit . Pazasmieju i aizadūmovu par myužeigajīm sīvīšu = veirīšu kūpistiskuos dzeivis vaicojumim . Varātu aizīt veļ , salosūt spraunuoku draugu puļceņu . Sajiemu i komplimetnu , jo mani paturē par studentu i paprasē 1,5 ls Tuoļuokīs muns suņa skriejīņs beja 14 . majā iz troki izslavātātū izruodi " Klepernīku pogosta zvaigzni " . Vysur sacāts , ka pyrmuo izruode latgalīšu volūdā
raibiis.wordpress.com jī tik vīnai izruodei gatavejās ) , ar pompozū saukli – Pyrmuo latgalīšu izruode – . Nazynu voi tys ir eisti gudri . Jo Kuorsovys amatīru teātra kolektivs byutu spiejeigs nūtāluot cik pat labi . Zynu , jo asu redziejs jūs uzvastuos Danskovītis lugys . Nui , teiksim – jebkurs amatīru teatris varātu paceļt itaidu lugu . Veļ tik nazynu voi Reigā jīm kaidi ļauži saīs . Ak , jau saīs gon apsavērt , bet nikuo
raibiis.wordpress.com redzeit i komedeju , i dramu i tragedeju i melodrāmu . I , dūmoju , es naasu vīneigīs . Bet tys ir iz lugu autoru i pošu teatru placim , kai i kaidā veidā jī sazadorbuosīs . Voi vyspuor sazadorbuosīs , jo CERĒT iz kaidu jaunu " projekteņu " vairs navarom acaļautīs nivīns . Iedit vitaminus ! </doc><doc> Par dorbu narunuosem . Dažim jis ir . Dažim juo nav . Maņ ir stipendiāta dorbs , kas skaņ veļ čudnuok
raibiis.wordpress.com kū tu kausīs Oi … . tai ir , ka raksteit var daudz . Tik vaicuojums , kurš da gola daskaita ?! Taitod par pošu golvonū . Stuknē tei dz . dīna , kur vīnā pjankā sacieju , ka nūmieršu itaidā vacumā … , jo beju sazasapņuojs , ka vyss byus čotkai . Pasuokumi , CD , gruomotys latgalīšu volūdā tiks izdūtys … vyss byus okidoki . Bla , bla , bla … Tok , še Tev , Madaļ , ar bļīnim pa vysim byudim . Pošam nikas
raibiis.wordpress.com vairuok , kai motu … . jei bogu ! Ite toč kai Bībelē – kai tī beja … izkryta nanūžs i apēde vysu ražu … . oi , oi , oi , pi myusu laikam ād treknū godu uzkruojumus Saudzēsim sevi , sovu , cytu mīsu , jo var byut , ka sova i cyta mīsa nūder . </doc><doc> Beju slimineicā . Pasiedieju " dzeivajā ryndā " . Troki . Vaira slymū nakai dzeivū . Vysaidu vaineišu . Var paklaust i pazasyudzēt ar taidim pat sliminīkim
raibiis.wordpress.com nakai dzeivū . Vysaidu vaineišu . Var paklaust i pazasyudzēt ar taidim pat sliminīkim par vysu . Suokūt nu veseleibys , beidzūt ar politiku i retorisku kaidys babeņis pībiļdi – Dīva , laikam , vairs nav jo vyss ir cīši duorgs ! Vairuokums gadīņu nu munom " slymū ryndom " ir bejuši , ka runoj viņ par tīm divejim . Nūzavērt var vysaidus tipāžu eksemplārus . Deļ tam maņ laikam pateik i nav nikas pretim pret
raibiis.wordpress.com aizadūmuoju sādādams tymā " slymū ryndā " . Ogruok vīns nu bejušajīm šefim izpaude taidu dūmu – Ka saimis cylvāki ir nūsvārtuoki i stabiluoki dorba attīceibuos . Dorbā jimt jaunu cylvāku ir naizdeveigi , jo reizi jis voi jei var tikt pi bārna i jam byus juomoksoj dažaidi pabolsti . Prūtams , ka var tikt pi taida rezuļtata . Lelys muokslys navāg . Bet , dažreiz ir tai , ka tev taisni vysi apkuortejī " piļkoj
raibiis.wordpress.com naīspiejams ( Par tekstim ITE meklej " Ilze Sperga / Mūsdienu latgaliešu literatūra : autori bez lasītājiem " ) Bet tai biedeigi , ka mes sovu latvīšu / latgalīšu literaturu napopularizerom , naskaitom , jo " tī nikuo loba nav " Deļakam ? Nu nikas nateik ari pīduovuots plašuokai publikai . Ka ir , to vyss teik nūnīcynuots pošā suokumā . Tai pat ari latgalīšu jaunajom grupom tyka izteiktys frāzis – Ai …
raibiis.wordpress.com leidzeigi dūmojūšī draugi i leluokuo daļa paziņu . Vysim leidzeiga frekvence . Gon humorā , gon cytur . Draugim lels spāks , a bez jūs , kai bez nikuo i pierts . I beidzamīs – blogs aizīt " atvaļinuojumā " ( jo ir vosorys laiks – sīna laiks i kopusvātki ) , lai atdzymtu jaunuokā veidūlā ar vīgļuok īgaumejamu interneta adresu Spraunu Leiguošonu ! </doc><doc> Kaidys gribi , taidys beigys . Biļets – 2,50 ls Nu suokuma
raibiis.wordpress.com kurā i nav . Ir taidys puosokys bez jāga . Deļ tam , ka babeņa pi šyupeļa runuodama , unukam beja prostuotiese vysu kū zynuo , bet bārnāks naguļ … nu i beiguos koč kam puosokā elegantai juonūmierst , jo babeņa naatguodoj kas beja suokumā . Taidys ir tuos latgalīšu puosokys … kai ta tai atlaissi puosoku vāļā bez nivīnys nuoveitis . Atminī palyk vīns fragments nu puosokom , kur dažys vajadzē iraksteit
raibiis.wordpress.com Kai juoroksta ? Easy . Īmet rīkšovu par kaidom ta aktulitatem , nūtykumim , nūrisem . Pīmāram , par " Jaunū Viļni " ( kuru vysi nūlīdz , bet ar ocu golu sekoj jaunumim ) , par kaida muzikanta nuovi ( jo par tū roksta vysi ) , plus par tovim sexa pīdzeivuojumim , i veļ kaidu vuordu par gejim ( jo tys natīši ari interesej vysus ) . Nu , i verīs ! Ir vyss - Full service . Maņ , tai ir , ka vosorā i juoskrīn
raibiis.wordpress.com , par " Jaunū Viļni " ( kuru vysi nūlīdz , bet ar ocu golu sekoj jaunumim ) , par kaida muzikanta nuovi ( jo par tū roksta vysi ) , plus par tovim sexa pīdzeivuojumim , i veļ kaidu vuordu par gejim ( jo tys natīši ari interesej vysus ) . Nu , i verīs ! Ir vyss - Full service . Maņ , tai ir , ka vosorā i juoskrīn i juodora , ka eisti i blogu aizmierstu parakstēt . Kai , ta itymā vosorā pastruoduosi ?!
raibiis.wordpress.com pasuokumu gryušai paviļkt , i vēl , ka kaidu īnuokumu ceri , to … ir , kai ir , bet nav . Lai voi kai , Leivuonu festivāls nūtyka i puļcē sovu skateituoju skaitu . Itam festivālam byus i sovs viestiejums , jo medicinys darbinīki nakts malnumā aizruove kaidu dāmu iz slimineicu – suokuos dzemdeibys . Lai aug sprauns bierneņš ! Vyspuor verīs juļs tik jau pylns ar vysaidim festivalym i atrakcejom , ka spiej viņ
raibiis.wordpress.com līkīs lats , voi veļ nauda nu dzeda puordūtuos zemis 3 ha pi azara . Paspieju 2 x vīnys nedelis laikā sabyut Reigā . Nav jau ni vainis , tok maņ tei ryukuošona ari atjam nervus i kaidu nervu iz čūksta , jo napateik troki gari ceļa pūsmi vintuleibā , bez atraktivim bīdrim . Koč ari kaidā autobusā , tymā pošā vīnā vītā var izdzeivuot puors dzeivis ar vysu " kopeja nūstuošonu " i jimšonu J-pilī . Kotram sovys
raibiis.wordpress.com saprostu , ka var bļaut jau ap kaidu Aizkraukli , Pļaveņom .. bet nu .. ir , kai ir Veļ ar vīnu armejnīku pi atejis ( gaideidami sovu ryndu i numeri ) nūrunuom , ka tam bārnam drusku tryukst audzynuošonys , jo nav labi i pīļaujami , ka tu māmai met ar kū zam rūkys a , mama soka - " Oj ty umņica , Xočeš poigracj ?! " . Tys nikas , ka tys vyss ( daž dakšys . " Ņerž . " ) liduo viersā pretim gulūšajam zānam .
raibiis.wordpress.com , bet godūs jaunuokī munus sarkastiskūs jūkus veļ nasaprūt . Nu , nikas jīm bysu laiks J Zbroda daudzi , i vysi šokā , ka nav zynoma programma . Es gon štokuju , ka tei ir vīna nu nūslāptuom idejom , jo tikšona ite ari beja kai vīns nu pyrmejīm uzdavumim . Vāg raudzeitīs iz nūtīkūšuom lītom mošeņ drupeiti sovaižuok . Na vyss ir tai , kai izaver . A , baruošona izaver , ka byus loba . Es jau dūmoju ,
raibiis.wordpress.com kai jebkurā leluokā kolektivā . Klusuoki , aktivuoki , na cik daudz , i.t.t. Aktivitatis lobys . Līk pazavērt iz parostom lītom , problemom attīksmi nu cytys pusis . As gaidu tū action , kū pīduovuos , jo deļkuo myusem leidza guļammaisi , posceleiši i daudzmoz syltuoka drēbeite i as pajiemu sovus elegantūs bocikus vedjzhodus . Kaida dīna ar aktivitātem i nakti mežā naītu par švaku . Moš te vīna ūtra preiline
raibiis.wordpress.com te leluokuo grupa nūzalasiese ) . Īrēkt var . Treneri vyspuor ruodīs taidi .. cīti i solti . Vīns poļaks izaver piec mehanizāta i ar atslāgu uzvylkta mīsnīka . A , fiška jau kur – taidim jīm juobyut , jo vyss pīzader pi lītys . Bet reāli .. bļin mačeti rūkā .. reāls nazeits . Sovukuort letis leidzeigs kaidam kuortejam Čikacilo . Eisti as jau beju gotovuojīs iz taidu , ka tev smedziņus pajiems vysaidūs
raibiis.wordpress.com Eisti as jau beju gotovuojīs iz taidu , ka tev smedziņus pajiems vysaidūs veidūs i īkuortuos svaižuok dūmouot sovaižuok , lai vyss dzeivē saītu labi . Nā , prūtams tai byus , bet es gaidu rezultātu , jo jebkaids rezultāts ir rezultāts Daudz , kas nasaīt , bet pi tuo navāg apsastuot i ja nazamainiesi tu , kai lai manās cyti ?! Nu , ite juoatzeist – diskutablys vaicuojums . Kai vysi myustu kastīnā ( ikdīnā
raibiis.wordpress.com veida drystavuošonys . Pasaulī vīna kataklizma piec cytys . Lai nasajuktu tuos tai ari sauc konkretys vaļsts vuordā – Japanys , Krīvejis , Norvegejis , niu Anglejā špāsi . Bet pi myusu aizakaviejs cyrks , jo biļetus vysi pierk lobpruoteigi . Vysaidys reformu reformys . Tok kai naasi bejs teļvīzerī voi kur cytur paruodies sovu mordačku , tai pagryušuok apsasēst cyrka pyrmejuos rynduos . Nivīns tevi naatpazeis
raibiis.wordpress.com kursā pats īzsastuot jūs rynduos . Prūtams , ja dzeivis ceļā nanūtiks kaidi cyti blokus efekti . Taitod , es sazafanuojīs šukareju pa vysu tū sātys lopu , mekleju kaidys ta školys byus dazasaciešys ( jo programma vaļstī nu 2008 . goda ) … i muns reālīs šoks ar grimasi WTF ? voi čo za nah @ # - nu vysys Latgolys VĪNA vydškola . V Ī N A ! Tei poša Subatis vydškola . Reāli vysa Latvejis Austrumdaļa , kai
cyxob.lv Rentabli , narentabli - nivīnam napiš ! Voj nu tei ir MYUSU teritoreja , voj pazadūdam KFR , VFR , ĶTR ci kam cytam ? Kai taids @ # $ & @ * ^ # $ @ var byut deputats , ministrs ??? ( gribu palikt par jo tāvu , uzlikt uz ceļim un kōrteigi izōrsteit ar doktoru Bierzeņu ) . Žestj nazkaida sagō ... Acavainoju sovym lasietōjim . </doc><doc> Turpynoju spieļōtīs ar Adobe AIR . Adobe Media Player maņ dyžan pateik
edeite.wordpress.com Upeitis cylvākim – Upeitis jaunīšu folklorys kūpu . " Napruots " ir pīruodejums , ka Škilbanūs nav viņ folklora , nu jauni ļauds latgaliski dzīž ari pošu sacarātys myusu dīnu dzīsmis . Dzīž latgaliski , jo tys tai pats par sevi saprūtams . Upeitis jaunīšu daņči i rūtalis , mārgu dzīduotuos dzīsmis ir breineiga līceiba tradiceju puormontuošonai . Upeitis mārgys niu dzīž daudzi Rekovys etnografiskuo ansambļa
ludzasbiblio.lv prīkšmati – grūzeņi , vāzes , lōdeites un lampu abažuri , sūleņi pateik kotram cylvākam . Daudz laika , pacīteibas un spāka prosa klūgu sagōdōšona un apstrōde . Gryuši atrast vajadzeigūs kōrklu kryumus . Bet jo cylvākam pateik dorbs , jys pōrvareis vysas gryuteibas . Jau bērneibā Anita īsavyucēja aust . Aušonas prasmes jai vyucēja mōte . Bērneibas kaisleiba kļyva par profesiju . Ņyu jei vyuca skūlānim aušonu
Katōļu Dzeive kolnim . Vādzātu paleidzēt nabogim . Vādzātu veicynōt kulturas pasōkumus . Vādzātu slimineicu remontēt i vacū pogosta mōju par muzeju pōrveidōt . Bet , kō nav , tō nav – pogosta vaļdes budžetā naudas nav , jo naudas nav nu kō panymt . Vysaidi lykumi i lāmumi naatļaun pogostam kļyut tureigam . Pasavērsim plošōkā mārūgā . Nu tok myusu tauta i vaļste ir kristeigajam pasauļam pīdareiga . A Saeima i vaļdeiba to
Katōļu Dzeive kristeiga . Saceisit , lai nadzanu Dīva mežā . Sokit vīn , sokit ! A es soku : " Kō nav , tō nav ! " Kas tei par kristeigu Saeimu voi vaļdeibu , ja pīļaun vaļstī tautas nūsadzeršonu , nūsapeipeišonu , jo pīļaun nūzīdzeibu i kristeigōs morales pazudynōšonu . Padūmojit tik ! Pasauļs pīnam ōrkōrtejus mārus , lai aizlīgtu , kavātu , īrūbežōtu peipēšonu , dzeršonu , īrūču īgōdi , bet pi myusu tam vysam vōrti
Katōļu Dzeive poši aizstōvam . Bet kristeigōs taisneibas nav . Nu – kō nav , tō nav . A sokit jyus kū grybit ! I naleidzēs te ni kaidi ānu vaļdeibas saroksti , ni aicynōjumi , ni saukšona atsagrīzt pi Dīva baušlim , jo kristeigī naapsavīnōs i kristeigūs dorbu darātōjus nanūliks pļōpukuļu vītā vysu rangu vaļdeišonā . PETRU PĪTERS </doc><doc> Sīvītes lūma tautas mitologijā LATGOLĀ Jau pošā sōkumā grybu nūrōdeit , ka ar
Katōļu Dzeive Tei ir miļzeiga atzineiba sirdsdorbam 20 godu garumā , patīss prīks un lela atbiļdeiba , deļ tō lai pagūdynōti ir vysi , ar kū kūpā dorbojamēs Dīva gūdam un ļaužu prīcai . Es pasateicu Vysuaugstajam , jo nu Jō rūkys vyss īt un Jam pīdar . Paļdis lobajim ļaudim vysapleik . Un , jo Kungs tai ir īceriejs , tod dzīdōsim vēļ vīnu dzīsmi , reikōsim vēļ kaidu skaistu koncertu un Dzīdūšōs dīnys , lai pasaule
Katōļu Dzeive atbiļdeiba , deļ tō lai pagūdynōti ir vysi , ar kū kūpā dorbojamēs Dīva gūdam un ļaužu prīcai . Es pasateicu Vysuaugstajam , jo nu Jō rūkys vyss īt un Jam pīdar . Paļdis lobajim ļaudim vysapleik . Un , jo Kungs tai ir īceriejs , tod dzīdōsim vēļ vīnu dzīsmi , reikōsim vēļ kaidu skaistu koncertu un Dzīdūšōs dīnys , lai pasaule palyktu koč par mozu spreideiti lobōka un gaišōka . Es zamu nūlīcu golvu Stiernīnis
Katōļu Dzeive kai sadzierdēt nu molys sovu runu i kai salasēt sovus viejā izkaiseitūs vōrdeņus ?! Prūtama līta , ar pacīteibu i apsazynōšonu , ka tys nav vīnys dīnys dorbs . Bet , meilī latgalīši , tys ir tō vērts , jo dzymtō volūda eistyn ir vīneigō cylvāka identitate , vīneigō jō sāta . Bez tōs jis ir plyks i boss kai tymā anekdotā , koč bīži viņ pats tō i naapsazynoj . I cik godu asam cantušīs piec volūdys smolkuma
Katōļu Dzeive pōrlyktajim i aizajimtajim . Deļ tō pasaceņssim jūs atgōdōt i liksim sūplōk voi blokus kai sinonimus . Nu tō latvīšu volūda paliks viņ bogōtōka . Vuicēsimēs koč pa mozam , koč pa lieneitem , koč pa drusceņai , jo sasaukt sovus vōrdeņus kūpā ir taids poš myusim dorams dorbs kai pīpiļdeit Latgolā pamastōs sātys i sakūpt aizaugušūs teirumus . Nu padūmojit , kas byutu Baļtinovys pogosta dramatiskō kolektiva " Palādas
lakuga.lv reizi oficiāli nūbolsuoju par tīm , kū vairuok ruoda TV . Eipaši naasu par tū prīceigs , i nazalepoju , bet tymā laikā es naīzadziļinuojūs tymūs procesūs , lykās mozsvareigi , i taipat jau duraki tiks , jo jīm ari dorba vāg . Cik atguodoju , ogruok jau taidys standarta frāzis pa cīmu viņ blūdavuo – ja tev nazagryb struoduot , ej iz deputatim . Izaver , ka 20 godu laikā tys izskanies tuoļuok . Deļ tuo aicynoju
lakuga.lv cytūs . Dažreiz ira tai , ka es rokstu iz papeira tū , kū grybu pascēt elektroniski . Sova veida romaņcika . Dīnā viņ 24 h. Juoatrūn laiks i mīgam . Dažreiz . Juosoka nu bārnu leksikys – Jo audz leluoks , jo dzelu i dzeleņu napalīk mozuok . Atbraucūt nu Pūlejis EVS ( European Voluntary Service ) , ruodīs ka breivpruoteigūs tema palīk popularuoka . Tys prīcei . Bet naprīcei tys – ļauteņi , es asu atsagrīzīs
lakuga.lv par pasuokumim . Kai reize i saguo , ka tymā nedelis nūgalē nūtyka " Upeitis Uobeļduorzs " . Jei prosa – A deļkuo pi myusu nikas nanūteik ? Nav kur aizīt … – Es soku – Attīksmis vaicuojums . - Daudzi jo daudzi uzdūd sev , cytim , " RV " , orākulim vaicuojumus – kod Rēzeknē byus kaida vīta ( bārs , klubs , krūgs , i.t.t ) , kur n o r m ā l i aizīt , patusēt , atsapyust ? Tūpūšuo koncertzāle nikod sevi
latgale.lv/lg napateikami tys , ka ar taidu pat dūmu dzeivoj i struodoj myusu Latvejis vaļdeiba ar sovuom finansu strukturuom . Kam gryb , tam dūd , kam nagryb , tam nadūd . A tu , kod zemē miersti , nu nadabuosi , jo vaļsts i ESa naudys turātuoji soka : - grybu – ādu , grybu – pa byudīm zīžu , nu , tu , bednais latgalīt , naudys sovai nalylajai saimisteibai nadabuosi ... , jo Latgolys latgalīts pi naudys daleišonys
latgale.lv/lg tu , kod zemē miersti , nu nadabuosi , jo vaļsts i ESa naudys turātuoji soka : - grybu – ādu , grybu – pa byudīm zīžu , nu , tu , bednais latgalīt , naudys sovai nalylajai saimisteibai nadabuosi ... , jo Latgolys latgalīts pi naudys daleišonys nateik dalaists . – Sovaidi goņ ! Kas lyls i boguots , kam vara i vare , tam var dūt , a kam ir juoizdzeivoj i tautys pamatu pamats juonūtur , tam nav kuo dūt
Tāvu zemes kalendars 1991 izmiseigi turīs pi dzeiveibas , aizaugušajūs celeņūs un nūkoltušajūs augļu dōrzūs slāpdamas sovu saiminīku sūļus . Vīnmār mani pōrjam sovaida sajyuta , vīnmār , kod pasaveru uz kaidu pamastu sātu . Pat tod , jo tei ari vairs nav sāta , bei tikai akmiņu kaudze un daži nūneikuši augļu kūki , man gribīs zynōt , kaidi ļaudis te dzeivōjuši , uz kurīni aizgōjuši un kōpēc pamatuši sovu sātu . Tyukstūšom sātu oklim
Pīters Miglinīks Lāčplēsis " , brōļu Kaudzīšu " Mērnieku laiki " un cyti prozas dorbi , vairōki dzejūļu krōjumi . Bet kas šymā laikā beja Latgolā ? Dzymtbyušonu te atcēle tikai 1861 . godā . Zemnīku stōvūklis nakliva lobōks , jo muižinīki seiksti turējōs pi sovom privilegijom . Nabadzeigī zemnīki navarēja īgyut zemi sovā īpašumā un veidōt sovas saimnīceibas . Jim tyka līgts ( kaut ari tys lykumā beja paradzāts ) izmontōt t.
Pīters Miglinīks bādubrōļu — zemnīku — eksistences apstōkli , saleidzynōjumā ar Ausekli , beja daudz smogōki . Kaut ari Miglinīks beja beidzis Rēzeknes apriņka školu ar tautškolōtōja tīseibom , jam naļōve strōdōt školā , jo tū dreikstēja dareit vīneigi pareizticeigī . Bet Miglinīks , aplīcynōdams sovu latvyskū un katōliskū pateibu , napōrgōja pareizticeibā izdeveigōka omota dēļ . Taipat kai vēļōk namaineja sovu pōrlīceibu
Pīters Miglinīks pošsacarātōs dzīsmes . Jō brōļadāls Dr . Jōņs Miglinīks atgōdoj : " Šaurs beja tō laika tautas goreigais apvōrsnis , nabeja sovu grōmotu , laikrokstu . ( .. ) Vaļas breižūs reti kur atskanēja kaida dzīsme , jo baigu murgu rāgs nūmōce breivū latvīšu tautas goru . Pītera Miglinīka dzīsmes un dzejūli paleidzēja tū uzmundrynōt un styprynōt . P. Miglinīks pulcynoj ap sevi jaunōtni , losa tai grōmotas un laikrokstus
Pīters Miglinīks Latgolas zemnīku . Jō pīmiņu sovōs nūpyutu caurveitajōs dūmōs globōja tyvōkī radinīki un tī daudzī , kuru tīseibas jys beja aizstōvējis . Taču drukōtā veidā P. Miglinīka vōrds ilgi nikur napasarōdeja , jo Latgolā nabeja ni sovu laikrokstu , ni kalendaru . Bet pōrnūvodu — Baltijas latvyskajā pusē — presē , kai uzsver O. Rupaiņs , " nabeja ni vōrda , un ari vēļōkūs laikūs jī nalabprōt par jū raksteja ,
Pīters Miglinīks jo Latgolā nabeja ni sovu laikrokstu , ni kalendaru . Bet pōrnūvodu — Baltijas latvyskajā pusē — presē , kai uzsver O. Rupaiņs , " nabeja ni vōrda , un ari vēļōkūs laikūs jī nalabprōt par jū raksteja , jo taidu veiru latvīšu kulturas vēsture napazeistūt " . Vysim zynomi fakti , ka daļa latvīšu atklōteibas darbinīku — J. Sprōgis , K. Valdemārs , Pasītis u. c. — na tikai nasavērse pret drukas aizlīgumu
Pīters Miglinīks un pasavēre tautas dzeivē , beja Pīters Miglinīks . " Tōļōk roksta autors koncentrātā veidā runoj par P. Miglinīka dzeivi un ceineitōja liktini un īrūsynoj jō gūdam uzceļt pīminekli , kū jys peļnejis , jo boltais krysts Desetnīku kopsātā galeigi sadēdējis un nūsaškēlis . Kū varim saceit šō roksta — Miglinīka pyrmō pīminējuma 20 . godsymtā — sakarā ? Vyspyrms tū , ka F. Kempa vēlējums — radeit Miglinīkam
Pīters Miglinīks napīpiļdeitū sapni — īdybynoj pyrmū latgalīšu avīzi " Gaisma " . Teiši te , namynūt sova krysttāva vōrdu , Kemps pauž un tōļōk vērza P. Miglinīka idejas . Par tū pōrsalīcynojam , losūt vairōkus rokstus , bet jo īpaši 1906 . goda 8 . janvara ( 3 . nr . ) īvodapceri . " Gaisma " par sovim un sovu dūmubīdru golvonajim darbeibas mērkim izvērza : " Sorgōt un aizstōvēt sovu tautu , jōs ticeibu un dzymtū volūdu ;
Pīters Miglinīks draugu un atbolstu . " Augšmynātōs idejas " Gaisma " izvērš un detalizej 6 . , 21 . u. c. numerūs . Teik akcentāta dūma , ka jōsaceņš vairōt kotram sovu personiskū energiju , kas saplyustu kūpeigā spākā , jo sova dzeive tautai jōceļ augšup pošai . Nivīns nikō par veļti nadūd , un guļūšam peirāgi nu gaisa nakreit . Vajaga nūpītni ceņstīs saprast , kai dzeivi uzlobōt . Jōizmontoj vysas īspējamōs tīseibas sovā
Pīters Miglinīks nūmōktajam " , tōpēc naapskaužamajam muižinīkam . Teiši ūtraidi — Miglinīks aizstōv nūmōktū zemnīku un apsyudz varu uzurpējušū muižinīku . Jys nav bezkaisleigs vārōtōjs un sentimentals dobas apjyusmōtōjs , jo voldūšō socialō nataisneiba , kulturas genocids naļaun ļautīs bezryupeigam sentimentam . P. Miglinīka dzeja ir teiša , skorba , kai nu kliņts atškalti raupi granita goboli . Dryumōs pōrdūmas un smogī
Pīters Miglinīks tūreizejī apstōkli un P. Miglinīka eisais myužs naļōve šū ideju eistynōt . Catūrtais kulturvēsturiskais aspekts — Pīters Miglinīks latvīšu literaturā . Tys ir eists personeibas sugestējūšais fenomens , jo nivīna Latgolas nūvoda konkretō vēsturiskō persona nav gyvuse tik plašu atspūguļōjumu literaturas dažaidūs žanrūs — lelprozā , dramaturgijā , liroepikā un dzejā , kai P. Miglinīks . Tys ir jō vīnreizejais
Pīters Miglinīks tū , ka pūļu dumpa sekas Latgolā ir leidzeigas un smogas — drukas aizlīgums , spaidu pasastyprynōšona . Attīksme pret vītejim goreidznīkim ir elasteiga un cīši konkreta . Jys ir ticeigs katōļs , taču , jo Zaļmuižas prāvests Konaševskis spēlej kartas un dzer veinu ar zemnīku tīseibu ignorātōju Modestu Rozenšildu-Paulinu — aicynoj sasamīrynōt . Miglinīka reakcija ir teiša , osa , ironiska . Atškireiga pret
Pīters Miglinīks aizaugušas lelas plateibas , vēļ naseņ ortūs teirumu vītā — pīninem un usnem aizauguši klajumi . Daudzas mōjas atstōtas , dēlim aiznoglōti lūgi . Tikai ratā vītā varēja īraudzeit kaidu gūvi voi kozu , jo šeit palykušī nadaudzī veceiši naspēj vairs sagōdōt lūpenim zīmas iztyku . Bet P. Miglinīks reiz Ludzas apriņkī ceinejōs par ganeibom lelim mōjlūpu borim ! Kū gon jys saceitu šudiņ , radzūt šū tuksneseigū
Pīters Miglinīks uz Latgolas rītumu pusi ? Skumeigōkais ir tys , ka Latgolas zemnīku bēdeigais stōvūklis cīši saisteits ar īprīkšmynātū — izgleiteibas vaicōjumu . Moztureigam zemnīkam gryuši školōt bārnus , seviški , jo tī saimē ir vairōki . Augstškolas aizvīn vairōk pōrīt uz vysai padōrgom moksas studijom , kuras daudzim šudiņ nav pa kabatai . P. Miglinīks brōļus latgalīšus aicynōja turētīs kūpā , byut vīnōtim . Kur
Pīters Miglinīks piļsātu partijas " . Un vīns nu teritorialōs reformas projektim pat taisejōs Latgolu kai ar drēbnīka škērem sagraizeit un sadaleit . Ari individualōs atteiceibōs šei kūpā turēšonōs nav dīz kū stypra , jo tū vōjynoj tērgekonomikas radeitō konkurence , bezdorbs un cytas negacijas . P. Miglinīks aicynōja ceineitīs par taisneibu , lykumeibu , taisnu tīsu . Mes nu skaidri redzim , kai ir ar tīsu un lykumeibu
Katōļu Dzeive A nu tō tok svīsta nasataiseisi . Kū ta niu ? Tai i daīs nūmiert krizis kriejuma pūdā . Ideja atgōja it kai poša nu sevis , vajadzēja viņ parauga nu lelūs veiru jimt : kriejumu tokš vajag apēst , i , jo nu viersa vysu jimt , tod i pošai lobums tiks . Tai varde kriejumu apreja , i nu pūda izlēce – vysa taida opola , meiksta , kai jau nu kriejuma pūda gōjuse . Tagad jei var i cytys pavuiceit : ka i nu
rv.lv pōrsadūtīs . A tī kustūneiši , par kurim Tev vēstulē raksteju ( a Tu vysim izpļōpōji ) , tī pīkēdētī zūsyneni " zoon politikon " ar nūslauktu voi pīrītējušu budžeteņu maņ cikpat meili , kai es poša sev , jo munas bogōteibas bilancs nikod nasasvōrsta . Da , mōs , jei , redz , vēļ naasūt mīrā ar tū , kam maņ taidu pīzemeitu teicīni , kai ( rakt ) asūt jōgveļž . Nu aizdeve tei besteja maņ ceistas dusmes .
rv.lv : krīveišim , koč par pīmāru jemūt vaļstu īpašūs nūsaukumus : Ėąņā ( č ˙ ) , Įīėćąš ( č ˙ ) , Ąķćė ( č ˙ ) itt . , ir cīš saklausama jūs īpašō pīdareiba , kura vairoj jūs vyspasaules patriota apziņu , jo vysur ir klōt jys ( č ˙ ) . Vot tī to i vajadzātu rakt , lai aizmāztu mēslīnī tū volūdnīceibas trupi . A nu kurīnes to latvīšim taids naids pret krīvuli ? Saceišu , kai ir , nu tōs pošas atrakšonas i
rv.lv , kai moderni soka , pasarōdejīs roksts par vides aizsardzeibu i teireibu , i izarōda , ka Rēzeknes parapejā asūte poša lobvēleigōkō i ekologiski teirōkō vīta vysā vaļstī . Tai , brōleiši i mōseņas , jo gribom garu myužu navōrgt i sprauni nūmērt , nav jōskrīn pasaulē , a jōdzeivoj sovā Latgolā , jōkūp viņ pošim sova tāvu zemeite , nui . Cikom Pīters jamās ap ōbelim , vīna cīnejama paskota kuņdze pētej
rv.lv prīcynoj , stradeni kai nagudri foļvarceņā sviļpoj : dzeivūkļus dola , zemeite mugoreņu ar grōbekli pakaseit prosa , rasāds iz palūdzes zaļoj ! Myužeigs skaistums ! Pl . M. </doc><doc> Jo vairōk valūdu , jo šmukōks bukets PLŌCIŅU MASE ROKSTA IZ KALIPORNEJU Ceceit , muna dōrgiņkō ! Prīca Tu muna ! Vuicīs mudrōk latgaliski raksteit . Taiseisim reperendumu par latgalīšu volūdu . A kas ? Kod byus sova , latgalīšu
rv.lv saimnīkōja . Ka pasarakt , kotram latgalīšam saknēs kaidu poļaku var atrast : dzeds voi prodzeds , baba voi probaba nu pūļu roda . Jūs tak byus vaira nakai latgalīšu . Myužeigs skaistums ! " Jo vairōk volūdu , jo raibōks i šmukōks tys bukets ! I lelōkas īspējas , " soka Puļgencija , tei to vysu zyna . P.P.S. Pyrms Jōņu , kai vysod , iz strāčeiti beja īskrējs Canadas Viļuks ar cīši smuku puču buketu , vīns pats
Katōļu Dzeive kai vīn Jius poši , Jiusu sātā kuorteibu naīvīss . </doc><doc> Dzeiveite , dzeiveite ... - Laikam līkai praseit , par kū latvīšu literaturā vysvaira esi pīsavārsuse teiši latgalīšu gora montu skreinei , jo Tovs dzeds beja pazeistamais dzejnīks i sabīdryskais darbinīks Juris Pabērzs , tūmār pastōsti , kai jō īstrōdis itamā jūmā Tev ir paleidziejušys , bet varbyut sagōdōjušys ari kaidus ryugtus breižus ?
Ludzas Zeme papraseja , lai es aizītu iz Viļānim i mamai pasaceitu , ka jōīt saļmu dzīdōtu . Es mudri sasapūšu ceļam . Meža vydā satyku div sīvītis , kurys gōja nu piļsātys pusis . Jōs maņ saceja , lai grīžūs atpakaļ , jo laipys ir polu aiznastys i Maltys upei pōri natikt . Es jom napaklauseju i turpynōju ceļu . Atgōjuse da upis , redzieju , ka laipu patīšam nav . Bet pōri upei beja pōrlyktys div bolkys jaunō tylta ceļtnīceibai
Ludzas Zeme Ekonomikys fakultatis vadeibnīkus . Niu nu Agnesis saimeitis ir ari divi unuceni – Markuss i Monika . Par Agnesis filmeišonūs Cylvāka bārnā jōsoka , ka taidā pasōcīnī jei īsasaisteja sovys ziņkōreibys dzeita , jo gribēja apsavērt , kas tymōs atlasēs voi kastingūs nūteik . Pats filmeišonōs process jai patyka , biedeigōk izarōdeja , kod filma izgōja iz ekranu . Tod tei jai beja sova veida psihologiska trauma ,
Ludzas Zeme jo gribēja apsavērt , kas tymōs atlasēs voi kastingūs nūteik . Pats filmeišonōs process jai patyka , biedeigōk izarōdeja , kod filma izgōja iz ekranu . Tod tei jai beja sova veida psihologiska trauma , jo krāneņu miereišonōs procedura i puišu dreseišona jōs vīnaudžūs izsauce vātrainys emocejis . I Agnese poša atsazyna , ka pyrmū reizi filmu jei nūsavēre , kod jai palyka 20 . — A kai ar kristeigō gora
Rēzeknes Vēstis / Pegazs literarūs sižetus sasaisteit ar dzeivi , tod jau ari kas saīt . Taipat ja ir vēlēšonōs , ir vareiba pastōsteit ari par latgalīšu literaturu . Tys , prūtams , ir papyldu dorbs , pošam jōmeklej materiali , jo nav jau gotova mōceibu leidzekļa prīškā . Par latgalīšu literaturu stōstu latgaliski — tys tak byutu smīkleigi , ja es , pīmāram , Jurciņa " Vasala , mōs , vasals , brōļ ! " analizētu latvīšu volūdā
rv.lv izstrōdōt , ja izavēlejīs tū , kas sirdij tyvōks , bet pošas izvēle beja atkareiga nu tō , ka es tycu Dīvam i Jō bezgaleigajai mīlesteibai . munā dzymtajā Ludzas pusē ir daudz krucifiksu , kas maņ ir tyvi , jo , atsarūnūt pi tim , jyutu mīru sevī i Dīva klōtbyutni . Ari pošai lykōs interesanti strōdōt ar taidim materialim . Es pēteju jūs mōkslinīciskū nūformējumu , veiču vysu krucifiksu uzskaiti , runōjūs
rv.lv saceju , daži cylvāki beja ļūti atsauceigi i pretimnōkūši . Vysgryutōk beja sev napīcīšamū informaceju analizēt , kai ari intervēt cylvākus , kurim ir kaida informaceja par krucifiksu topšonas vēsturi , jo daudzūs cīmūs palykuse vīna voi divas gimines , voi pat kaida vīna babeņa , jo jaunōkōs paaudzes brauc iz piļsātom i atpakaļ naatsagrīž . — Nu kō tev vajadzēja atsasaceit , lai pabeigtu i pylnveidōtu
rv.lv napīcīšamū informaceju analizēt , kai ari intervēt cylvākus , kurim ir kaida informaceja par krucifiksu topšonas vēsturi , jo daudzūs cīmūs palykuse vīna voi divas gimines , voi pat kaida vīna babeņa , jo jaunōkōs paaudzes brauc iz piļsātom i atpakaļ naatsagrīž . — Nu kō tev vajadzēja atsasaceit , lai pabeigtu i pylnveidōtu sovu dorbu ? — Nadūmoju , ka maņ vajadzēja kaut kū zīdōt , vīneigi laika , kai
rv.lv — Maņ tyka zalta medaļa , diploms , grōmota i Mōkslas akademijas kalendars . — Kaida ir tova attīksme pret zynōtniski pētnīciskūs dorbu raksteišonu ? — Uzskotu , ka itaida veida dorbi ir vajadzeigi , jo īmōca strōdōt patstōveigi , analizēt informaciju , uzastōt publikas prīkšā , byut pōrlīcynōtam par tū , kū zini , tys vyss jaunīšus labi sagatavoj augstskūlai . — Kai tu vērtej myusdīnu jaunīšus i jūs
rv.lv tu vērtej myusdīnu jaunīšus i jūs dzeives vērteibas ? — Munuprōt , myusdīnu jaunīšim šūbreid dzeivē ir daudz dažaidu īspēju , tikai tōs ir jōprūt izmontōt . Konkretas vērteibas gon navaru nū- saukt , jo tōs nūsoka kotra jaunīša audzynōšona , attīksme giminē i attīceibas ar gimines lūceklim . — Tu poša nōc nu laukim . Ar kū atsaškir lauku jaunīši nu piļsātas vīnaudžim ? — Dūmoju , ka lauku jaunīši ir
rv.lv Ceru , ka Inese ari turpmōk byus atraktiva i smaidūša , mēginōs dareit lobōku na vīņ Latgolas , bet ari Latvijas dzeivi . Uzskotu , ka jaunīšu idejas i rodūšōs īceres vajag vairōk atbaļsteit i finansēt , jo ir jōdūmoj par nōkūtni . </doc><doc> " Latgaļu zāns " Cilvāks , kurš sevi portalā draugim . lv raksturoj ar vōrdim " Taids biku pa gaisu " . Da Gunchi jeb Guntis Rasims . Grupas " Bez PVN " daleibnīks
Drycanu kulturys bīdreibys ''Auseklis'' izdavums ''Skreine'' Nr. 9 Treju Zvaigžņu ordeņa II pakuopis ( sudroba ) Gūda zīmi kai ilggadejs Lelvuordis nūvoda Lēdmanis pamatškolys školuotuojs i direktors , sabīdriskais i kultūrys darbinīks . Apsveicom i asom lapni , veļ jo vairuok deļtuo , ka Romualds i Andris ir Drycanu kulturys bīdreibys AUSEKLIS aktīvī bīdri !!! </doc><doc> Suokuma vuordi Ideja par latgalīšu autoru kūpkruojumu virmoj jau godi treis , tok zamapziņā vēļ
Tāvu zemes kalendars 1991 vōrdneicu , kurā vōrdu nūzeimes parosti skaidrōtas ar tautā nūklauseitim teicīnim . Teiši šī teicīni īzeimej naparostus semantiskus pavērsīņus , rōda spylgtu tautas volūdas izteiksmes spāku . Vōrdneica , jo tū izdūtu , ļautu atveseļōt myusu pīsōrņōtū un nūplycynōtū volūdu . Ari volūdnīkim šaida vōrdneica paleidzātu lobōk izprast vōrddarynōšonas principus un sintakses lykumeibas . </doc><doc> Fraņcs Murāns
Tāvu zemes kalendars 2009 čekistim , kur jī ziņoj par nūšautim latvīšu breiveibas ceineitōjim . Tūs dokumentus jī " naredz " , es iz vairōkim sovim īsnāgumim atbiļdes naasu sajēmis . Nateik reabilitāti daudzi krīvu lāgeru mūcekli , jo jī izrōdejuši pretesteibu un nūgalynōjuši partorgus , finanšu agentus , stukačus . Reabilitāti tikai tī , kurus " kļyudas " dēļ apcītynōja padūmu vara . Kai pīmāru var minēt Jōni Pīnupu nu Pelēču pogosta
Piemineklis un laiks raksturojušas . Pōrpubliceitajūs materiālūs saglobōta autoru volūda un styls , vīneigi lobōtas acimradzamōs drukas un interpunkcijas klaidas . Materiali par divdasmytajim godim ir vysai fragmentari , jo Latgolas preses izdavumi ir na vysai pīejami . Sprīžūt pēc nateišom līceibom , Latgolas atbreivōšonas pīminekļa celtnīceibas jautōjuma risinōšona sōkta jau divdasmytūs godu vydā . " Latgales Ziņas "
Piemineklis un laiks ceļšonas komiteja ar Zemgales divizijas komandiri generali Dankeri prīkšgolā " , roksta " Latgolas Vōrds " 1929 . g. 4 . decembrī . Gola rezultātā teik panōkta vīnōšonōs " ... pīmineklis ir jōceļ Rēzeknē , jo Rēzekne ir Latgolas sirds . " Četrudasmytū godu periodikā bez konkrētō , krōjumā īvītōtō materiala par pīminekļa pyrmū nūgōšonu , ir vēl dīzgon daudz runōts vyspōreigi par " latvīšu tautai atlyuzušajīm
Acta Latgalica 10 , pat divas paaudzes . Pīterburgas laika pūsmā izgleitōtus latgaļus varēja tikpat kai uz pērstim saskaiteit . Latvijas breiveibas godūs Latvijas Universitatē nabeja nivīna mōceibu spāka nu latgalim , jo naskaita Katōļu teologijas fakuļtati . Tagad laikrokstūs vīns pēc ūtra paspeid latgaļu vōrdi ar augstōkim zynōtniskim grādim — profesori , docenti , darbinīki Zynōtņu akademijā . Ir papylnam specialistu
Acta Latgalica 10 divim vērsrokstā mynātim pamata vaicōjumim . Laikam byus gryuti atrast kaidu tautu , kura identificātu sevi ar dažaidom vizitkartem . Jo latgaļu saime grib izceineit zynomu suverenitati kuļturas jūmā , jo gribim īgyut respektu latgaļu pošu un pōrnūvodu tautīšu acīs , eisi un skaidri jōpasoka , kas mes asam , kas ir myusu volūda . LATGALI VOI LATGALĪŠI ? Šam vaicōjumam ir plašōka vēsture , kas snīdzās
Acta Latgalica 10 jūprūjom palīk naatbyldāts vaicōjums , kaida pōrlīcynojūša īmesļa deļ teik mēginōts atsakōpt nu dialekta termina ? Garamejūt jōpībylst , ka vōrds " dialekts " ir samārā jauns , izaklausa pat " akademisks " , jo tautā parosti runoj par volūdu un izlūksnem . Vōrds " dialekts " tikai pakōpeniski īgyun piļsōņa tīseibas . Bet tū navarim apīt , tikleidz sasaskaram ar presi un nacionalpolitikas vaicōjumim . TERMINU
Acta Latgalica 9 Latgolys pagōtnis izpētē un daudzu pagaidom vēļ nanūskaidrōtūs problemu rysynōšonā . </doc><doc> Leonards LATKOVSKIS KAM PĪDAR VOLŪDA ? Volūda ir monts un montōjums , goreigs monts un goreigs montōjums , jo tū ir darynōjis gors , kas ir tikai cylvākam un tikai cylvākam ir augstōks un piļneigōks sasazynōšonas veids . Zamōkom dzeiveibas formom — dzeivinīkim un stōdim ir sovs sasazynōšonas veids . Volūda nav
Acta Latgalica 9 dzeivu sirdi , kas ir vairōk nakai asni pumpejūšs organs . Volūda ir tikai cylvākam , robotam nav cylvāka volūdas . Cylvāks ilgojās byut sātā . Svešumā byudams , cylvāks dūmoj tikai par sātu . Svešums , jo ari tur klōjās škītami labi , tūmār ir un palīk tikai svešums , un , svešumā byudams , cylvāks izjyut ilgas pēc sātas , pēc sovejim . Eisti un tik piļneigi cylvāks nikod un nikur nasajyut kai sovā sātā
Acta Latgalica 9 dzymtajā volūdā . Dzymtajā volūdā sapnī jys redz ari sovu nōkūtni . Volūda aug reizē ar cylvāku , ar kotru jaunu vōrdu kļyust bogōtōka . Ir pazeistams teicīņs : " Svēteigi ir tī , kas aizlīnej vōrdus , jo ar kotru jaunu vōrdu myusu vōrdu krōjums palīk lelōks " . Kotru reizi , kod mes nu tērga voi veikala atnasam uz sātu jaunu preci , mes atnasam ari tōs preces vōrdu un tai mes poši palīkam bogōtōki .
Acta Latgalica 9 ni volūdnīkim , ni vaļdeibai , ni diktatorim , ni cylvāku spydzynōtōjim un beņdem . Volūda pīdar tautai . Volūda ir socials , resp . , sabīdrysks kūpīpašums , kas pīdar tom paaudzem , kas guļ kopūs , jo tōs volūdu ir kūpušas un veicynōjušas . Volūda pīdar tom paaudzem , kas jū tagad lītoj , mīļoj un bez kuras navar dzeivōt , taipat kai navar dzeivōt bez saules , gaismas , yudiņa , gaisa un zemes . Volūda
Acta Latgalica 9 pīdar tom paaudzem , kas jū tagad lītoj , mīļoj un bez kuras navar dzeivōt , taipat kai navar dzeivōt bez saules , gaismas , yudiņa , gaisa un zemes . Volūda pīdar ari tom paaudzem , kas nōks pēc mums , jo mes naasam vīneigī volūdas mantinīki . Volūdā myusu seņči ir īlykuši sovu dvēseli . Volūda ir tautas spīgeļs , tautas vēsture un tautas darynōtais pyurs kai leigovas ryupeigi darynōtais monts , uz kura
Acta Latgalica 9 napījamams apgolvōjums : " Mes asam pōrōk nadaudzi , lai varātu atsaļaut sovu volūdu , kūpeibas lobā mums ir sova volūda jōaizmērst un jōpījam cyta volūda . " Šaida dūma ir galeigi un totali jōnūraida , jo pyrmā kōrtā tei ir nacīneibas parōdeišona tim , kas volūdu kūpuši , sorgōjuši un mīļōjuši . Volūda pīdar tautai , tys ir , pošim volūdas lītōtōjim un nivīnam cytam , volūda pīdar tim , kas grib palikt
Acta Latgalica 9 vīnu cylvāku , tys ir , cylvāku vyspōri kai radeibu un byutni , tōpēc ir uzsvārts vīnskaitlis , bet tīseibas dzeivōt un vaļdeit par radeibu ir vīnaidi vysim cylvākim un tōpēc vysi bauda šōs tīseibas , jo tīseibas dzeivōt , eksistēt un pastōvēt pīdar vysim . Kai cylvāks deve vōrdus dzeivinīkim , taipat jys deve vōrdus ari vītom , jo vōrda dūšona pīdar pi kōrteibas uzturēšonas . Bez vōrda nav kōrteibas
Acta Latgalica 9 par radeibu ir vīnaidi vysim cylvākim un tōpēc vysi bauda šōs tīseibas , jo tīseibas dzeivōt , eksistēt un pastōvēt pīdar vysim . Kai cylvāks deve vōrdus dzeivinīkim , taipat jys deve vōrdus ari vītom , jo vōrda dūšona pīdar pi kōrteibas uzturēšonas . Bez vōrda nav kōrteibas , bez vōrda nav īspējams vaļdeit , nav īspējama administracija . Vōrds , resp . , nūsaukums dūd tīseibas vaļdeit . Vītom cylvāks
Acta Latgalica 9 vōrds Vaideri , kur seņōkō forma beja Vaideli , kam pamatnūzeime beja Zynōtōji , gudrī cylvāki , vīnas saknes vōrds ar sanskrita vedom , kas ir zineibu grōmotas . Krīvu Bērze beja latvīšu svētneica , jo krīvi beja omota apzeimējums un omota ōrejais simbols beja vāza ar leiku golu , resp . , aplīktu golu . Pi omota pīdarēja lyuka veizeites un trejžuburs . Senatnē kotrai prīsteru kōrtai resp . kolegijai
Acta Latgalica 9 roksta , ka pi Īlyukstes pagōjušō godu symta sōkumā svātdīnēs jauni veirīši sasapuļcējuši zam ūzulim un jaunas meitas sasapuļcējušas zam līpom . Tei beja dobas gūdynōšona , sovu spāku atsvaidzynōšona , jo tys ir gluži dabeigi , ka cylvāks tyvojās tam , kas ir lobs , styprs un iztureigs . Cylvāks sovā dzeivē dzanās pēc kō palīkūša , uz kū var pasaļaut , un taidus spākus myusu seņči saredzēja ūzulā un līpā
Acta Latgalica 9 Tautas dzīsme soka " Leišūs muns orōjeņš " . Tys zeimoj — Leitovā ir muns orōjeņš . Te ir mynami patronimiki un mētronimiki , uzvōrdi un vītu vōrdi pēc tāva voi mōtes . Vairāk izplateiti ir patronimiki , jo acim radzūt tāva īspaids saimē ir bejis lelōks nakai mōtes , pīmāram : Jōnāni , Odumāni , Pīterāni , Pōvulāni , bet blokus tim ir arī Īvulāni , Madaļāni , Mōrāni . Starpeiba storp Jaunzelandi un Latgolu
Acta Latgalica 9 latgalim beja sovas divi vaļstis : Jersika un Tōlova , kur vaļdeja latgaļu vaļdnīki , un nu vysom latvīšu ciļtim vīneigi latgali ir palykuši ar sovu vōrdu un volūdu . Latgali un latvīši ir idents jēdzīņs , jo seņōk tikai latgali tyka saukti par latvīšim . Bet nūtyka , tai sokūt , liktiņa ironija . Latvīšu vōrdu pīsasavynōja tī , kas nikod par latvīšim natyka saukti , prūti , kurši un cyti lejas latvīši ,
Acta Latgalica 9 latvīšim , jī beja curones , kurši , bet latvīši beja tikai latgali . Aizputes apriņķī , pīmāram , ir mōju vōrds Latvieši . Nūsaukumu ir davuši kurši sovā izrunā latgalim , kas tamōs mōjōs dzeivōja , jo tī patīšam beja latvīši . Tys tikai līcynoj par kuršu ekspansiju Zemgalē . Taipat nūtyka ari lībīšu ekspansija breivajā teritorijā pēc zemgaļu aizīšonas uz Leitovu . Doba tukšuma nacīš . Augleigajā zemgaļu
Acta Latgalica 9 Augleigajā zemgaļu leidzonumā īplyuda kurši un lībīši , kuru zemeite nabeja tik augleiga , un tī sōka veidōt sajauktū lejas latvīšu tautu un volūdu . Latvīšim nav ni objektivas vēstures , ni gramatikas , jo ir bailes pateikt patīseibu . Tod byutu jōpasoka patīseiba par latgalim , bet tymsūņas kai nakts putni beistās nu gaismas , beistās zaudēt sovu uzpyustū prioritati , īdūmu , ka tikai lejas latvīšim ir
Acta Latgalica 9 vēļ pastōvēja Saeima , kurā beja latgaļu pōrstōvi , latgaļu tīseibas un vajadzeibas varēja aizstōvēt . Beja vairōkas politiskas partijas pošu latgaļu storpā , šeit narunojam par minoritašu partijom , jo tom beja sovas vajadzeibas un intereses . Latgaļu politiskōs partijas ar dažaidim politiskim uzskotim latgaļu jautōjumūs vysā vysumā sasaprota Latgolai svoreigūs jautōjumūs . Bet tai tys beja tikai leidz
Acta Latgalica 9 vōrdūs . Jaunzelandes īdzymtūs kulturalais montōjums tyka īvārōts un uzglobōts , latgaļu kulturalais montōjums tyka apspīsts un nūlamts iznycynōšonoi . Kai augs var breivi atsateisteit tikai breiveibā , jo nabreiveibā rūnās krūpļainas formas , ari kulturas laukā un sabīdriskā dzeivē veseleigs gors volda tikai breiveibā , nabreiveibā rūnās samūceitas , nadabeigas un mōkslōtas formas , kai līkuleiba , iztapšona
Acta Latgalica 9 beja Wróblewska ( wróbel ' zvērbuļs ' ) , latgali tū sīvīti sauce Rubļauskīne . Latgaļu volūdā nav skaņu savīnōjuma vr , bet pūļu volūdā taids savīnōjums ir . Igauni latvīšus sauc lätlane ( latvīts ) , jo igauņu volūdā nav skaņu savīnōjuma -tv- , bet ir skaņu savīnōjums -tl- . Mums ir pulka vōrdu ar -tv- savīnōjumu : tvaiki , iztvaikōt , tveikt , nūtveikt , tvert , tvērīņs . Tai tod dažu vōrdu izruna
Acta Latgalica 9 -tv- , bet ir skaņu savīnōjums -tl- . Mums ir pulka vōrdu ar -tv- savīnōjumu : tvaiki , iztvaikōt , tveikt , nūtveikt , tvert , tvērīņs . Tai tod dažu vōrdu izruna un raksteiba teik sagrūzeita nagrybūt , jo cytā volūdā nav atbylstūšu skaņu , pīmāram , diftongu , garu vokaļu voi leidzskaņu savīnōjuma . Pīmāram , sūmu tautas ir pajāmušas nu myusu seņčim slūtas nūsaukumu , kas sūmiski skaņ luud , luudantekija
Jaunais Ceļš skaistū skotu , pasakavējušīs dūmos , ļaudis atsok volūdas . Tymā breidī par tyvokū mežu porsarop gondreiž opols mēneša disks un dreiž īsamolda kolna molā augušos prīdes zorūs . Sprāgoj ugunskurs , nu jo paceļās gaisā dzērksteņas , uzlidoj augstu tymsajos debesīs , pyrms nūdzīst . Protā īnok nūstosts , ka taida dzērkstene ir cylvāka dvēsele . Un klusumā izskan žurnāla " Katoļu Dzeive " redaktora prīstera
Jaunais Ceļš Jis beja nagauseigs un plaši atzeits dorba dareitojs , kurš daudz īguļdeja Latvijas arheoloģijas atteisteibā . Nagribēja daudz runot par sevi un dzeives gryutajīm pūsmim . Par sovu skūlūtoju stostēja jo audzēkni Gita Pudule un Arvis Ankonis , dzīdoja jo īmīļotos dzīsmas , tī , kuri ar jū beja tykušīs dzeivē un pazyna personeigi – dzejnīks Antons Kūkojs , kinorežisors Jānis Streičs , raidējuma " Dzintarkrosts
Jaunais Ceļš dareitojs , kurš daudz īguļdeja Latvijas arheoloģijas atteisteibā . Nagribēja daudz runot par sevi un dzeives gryutajīm pūsmim . Par sovu skūlūtoju stostēja jo audzēkni Gita Pudule un Arvis Ankonis , dzīdoja jo īmīļotos dzīsmas , tī , kuri ar jū beja tykušīs dzeivē un pazyna personeigi – dzejnīks Antons Kūkojs , kinorežisors Jānis Streičs , raidējuma " Dzintarkrosts " komentētojs Jānis Ūdris , pētnīka mosas
Jaunais Ceļš toļok – kopulauks . Viņā pusē – ūtrs . Nu vīnas un ūtras puses kolnam glaužas klot upeites . Seņok tos beja dziļokas un plotokas , vēļ apkaimes lely syly darēja vītu napīejamu . Kai atklojuši V. Urtāns un jo paleigi , ļaudis te dzeivojuši jau ap 2 . – 3 . godusimteni , tod nazynomu īmaslu dēļ pamatuši šū vītu ( varbyut izmyruši ) un nu jauna sokuši apdzeivot jau 12 . godusimtenī . Aglyunas cīma kulturas
Jaunais Ceļš tai arī nauzzynuoju , kas autors , kas izpiļdeitoji ) . Antoloģijas autora Dr . Ontona Skryndas dzeive bejuse dīzgon sarežģeita , par kū 1928 . goda žurnālā " Zīdūnis " 12 . numurā sovos atmiņos roksta jo draugs – bejušos Rēzeknes tērdznīceibas skūlas direktors Fr . Obšteins : " ... Latgolā moz taidu veiru , kaids beja O. Skrynda . Un tūmār , kai par breinumu , šo veira 10 . noves dīna pagoja nivīna naīvārota
Jaunais Ceļš Skryndam mēs nadreikstam paīt vīnaldzeigi garom . Jys beja tys , kas latgalīšūs īdēstēja nacionālū pošapziņu . Dažu lobu portautotū latgalīti jys atgrīze pi tautas un šys " baileigais latgalīts " , sapratis jo centīņus , arī pīsavīnoja tautas nacionālajai atmūdai . Lai tik pīmynam īvarojamū kultūras darbineicu Bžezinsku , kas , sajyusmā par Skryndas darbeibu gūdam ir daudz izdarējuse Latgolas kultūras veicynošonas
Jaunais Ceļš Jaunais Ceļš " 41 . numerī īvītotojā " Ventilatora " īprīkšejā laidīnī laseitojim publicējom Nikodema Rancāna pastosta " Miķeļs bezdarbnīks " izvylkumu nu " Latgolas zemnīka kalendara " . Par Mikeļi un jo pagojīnim jys ir atstojs daudzus pastostus . Šudiņ pašķērsim dažas lopas nu jo gromoteņas " Ceļojums pa Latgolu " , kas izdūta Rēzeknē 1924 . godā ar pseidonīmu Kristops Brems . Vēļ gribīs pībiļst ,
Jaunais Ceļš laseitojim publicējom Nikodema Rancāna pastosta " Miķeļs bezdarbnīks " izvylkumu nu " Latgolas zemnīka kalendara " . Par Mikeļi un jo pagojīnim jys ir atstojs daudzus pastostus . Šudiņ pašķērsim dažas lopas nu jo gromoteņas " Ceļojums pa Latgolu " , kas izdūta Rēzeknē 1924 . godā ar pseidonīmu Kristops Brems . Vēļ gribīs pībiļst , ka nu tīm laikim daudz ko Latgolā vairs nav , bet dzeršonas natykums nav gojis
Katōļu Dzeive figureņa ar Jezus Bārnu uz rūkom ... Munas lyupas čukstēja pateiceibu - " Zam Tova patvāruma steidzamēs , svātō Dīva Dzemdeitōja ... " Jys pateice , ka , kas varūt zynōt , voi nu dorba pōrnōkšu mōjōs , un , jo kas nūtiks , vysmoz pajimšu rūkōs šū kristeņu un Dīvamōti un pasalyugšu , nūžālojūt sovus grākus ! Kaida ticeiba , eista un navyltōta ! Apkōrtne vīnā mirklī kliva pīviļceiga , izzuda nūspīsteiba un dvēsele
Katōļu Dzeive ir sajēmis saules gaismu ! Cytam cylvākam Dīva dōvōtō žēlesteiba atspeidēja ari munā jau pagurt sōkušajā dvēselē ... Saules stareņš nu vīnas laseites uz ūtru ... Vysi asam Dīva bārni ... Praseju , ka , jo byus jys kaidreiz Latvijā , lai mani apcīmoj , ka īdūšu naktsmōjas un vyssirsneigōk uzjimšu , bet jys atbiļdēja , ka laikam jau naiznōks aizbraukt . Sirsneigi atsasveicynōjom un obi – latvīts un krīvs
Katōļu Dzeive goreidznīkim reikōjumu , lai jī pi pyrmōs grāku syudzēšonas pīlaistu tikai taidus bārnus , kas prūt laseit pōtoru grōmotā un prūtams , kas zynōtu ari katehismu . Tai kai skūlu Latgolā tymā laikā vēļ nabeja ( jo beja kaida , tod tur vysu mōceja tikai krīvu volūdā ) tod atlyka šū Bazneicas pavēli izpiļdeit tikai pošom mōtem . Tod ari Latgolas bazneickungi – lītuvīši , sekōdami sovu Lītuvas omota brōļu paraugam
Katōļu Dzeive asūt sūlejis sova tāva myrušajim draugim , ka ceļs jūs myužu gōjumus dīnas gaismā un ka par jim uzzynōs ļaud ’ s tyvumā un tōlumā . Stōsta Valerians Viļčuks tai , ka maņ ir rodusēs dziļa pōrlīceiba , jo šū stōstejumu byutu īspējams uzraksteit , nazaudejūt jō īpašū , sovdabeigū dūmas un volūdas tecējuma pavedīni , myusim , latgalīšim , byutu sovs Andrejs Upeits . Un izarōda , ka dorbs ( sešas grōmotas
Katōļu Dzeive , tik apdōvynōti , ar taidom slōpem pēc zynōšonom , lels prīks beja strōdōt ar jim . – Desmit cylvāku myužim pītyktu Valeriana Viļčuka pōrdzeivōtō , izsōpātō , bet , kod pavaicōju , kai jys reikōtūs , jo byutu dūta īspēja dzeivi nu gola īsōkt , tod atbiļde beja : " Jo byutu uzsnidzis vīgls snīdzeņš , un zam tō vēļ radzātūs munas vacōs pādas , es lyktu sūli pēc sūļa tamōs ... vacajōs " . Mozais dālāns
Katōļu Dzeive začeit ... " Un ar rūceņu uzmaneigi glauda Viļānu Viļčuka nu kabatlokota darynōtū baileigū meža garauseiti . </doc><doc> Nu kolna i cyuka rysaks Šū vērsrokstu aizajēmu nu latgalīšu ābeces teicīņu krōjuma , jo teiši ar šim vōrdim , jautōta par ābeces izmontōšonas īspēju skūlōs , atbiļdēja vīna nu seminara , kas tyka reikōts Latgolas skūlōtōjim , daleibneica . Es , sovukōrt , gribēju vēļ papyldynōt šū trōpeigū
Katōļu Dzeive ražu vōkt . Kaids tūs laiku brigaders atstōsteja šaidu gadejumu : " Partorgi kampaņvedeigi karōja par tū , lai saimnīceibu zeme popivēs natyktu atstōta . Pa klusū mes , lauksaimnīki , tū tūmār darejom , jo nu šom popivem beja atkareiga zīmōju rudzu r a ž a. A te kōrtejō pōrbaude , prīkšnīks zam šlipstes speideigā mašinā apbraukoj teirumus i nūstōj pi pārkyuņu pļovas . -Kas tei par breineigu kulturu ? –
Katōļu Dzeive uz šū gastronomiskū īgyvumu , tūmār ceru , ka byus laiks , kod latgaliskais vysōs republikas skūlōs īīs ar saleidzynūšōs volūdnīceibas , gramatikas paleidzeibu . Ka tys nabyus nikaids nōveigs grāks , jo pīreigas skūlāns zynōs , ka starki Latgolā sauc ari par žuguri un pelaškus par žyužaineitem , ka Latgolas inteligences tāvs ir monsinjors Nikodems Rancans , latgalīšu pyrmōs laiceigōs avīzes redaktors
Katōļu Dzeive latgalīšu pyrmōs laiceigōs avīzes redaktors un izdevējs Francis Kemps , ka myusu latvīšu tautas vīnōtōjs Francis Trasuns dzili un patīsi mīļōjis sovu dzymtū Latgolu . Tei ari byus myusu vīneibas ideja , jo mes , latvīši , spēsim paleidzēt vīns ūtram , papyldynōt vīns ūtru , atzeit vīns ūtru na tikai dzīsmē ar Raiņa vōrdim " Daugav ’ s abas malas mūžam nesadalās " , bet praktiskā sadarbeibā un atbolstā
Katōļu Dzeive " , gon prīvōrdu " iz " , " da " lītōšonu , ari paralelformu ( začs – zakis ) , ( dūmuoju – dūmovu ) pastōvēšonu . Bet sveša un napījamama Bolvu puses cylvākim lykōs golūtņu " ys " , " is " lītōšona , jo jūs izlūksnes arealā tōs vyspōr nav sastūpamas . Volūdnīku atbiļde šymā vaicōjumā beja , ka pastōvēs paralelformas golūtņu " is " , " ys " , " as " raksteibā . Maņ , sovukōrt , grybātūs vaicōt volūdnīkim
Katōļu Dzeive vacōs reita kleitas , pi īnosōtom klikateņom , pi nūmīļōtō garō " ō " latgalīšu raksteibā ) . Bet nav jau kō eilynu maisā globōt , teiši myusu žurnalam " K. Dz . " šys pīrasteibas spāks ir vyslelōkais , jo sōkom pyrmī un tys nūtyka jau 1989 . goda agrā pavasarī . Skaidrs , ka ari poligrafisti un izdevēji nabyus sajyusmā par garajom ryndom ar " uo " ( izjamūt rūkas burtličus , kuri nūsamūcejuši tū garumzeimi
Katōļu Dzeive īspīdējam atlīk tikai rūkas nūplateit , kod " o " kaidā vērsrokstā jau palics bez " capures " ) . Saprūtams , ka myusim pyrmajim īmīļōtō " ō " sakarā nu volūdnīkim grybātūs izspīst kaidu līku paralelformu , jo kai ābeces 1 . daļas teicīņūs saceits , ka " lobuok sova gorūzeņa nakai cyta pluociņs " . Dzeivōsim redzēsim , bet vysus " par " un " pret " tūmār vajadzātu kōrtōt ar dūmu par nōkūtni un myusu jaunū
Katōļu Dzeive tikai atsavadeit nu Kazimira Skryndas latgalīšim pīdāvātō nōveigō grāka – kyutruma ( tys vysspylgtōk izapauž , kod cylvāks soka , " a lai jau , a gon jau bez manis iztiks " , uzlūceit alkyuņus dorbam , jo ari seminarā Rēzeknē vyss ābeces veidōtōju kolektivs sirsneigi aicynōja skūlōtōjus paleigā turpmōkai strōdōšonai . MARUTA LATKOVSKA P.S. Sabīdreibas " Lielvārds " adrese rūtojās uz obu ābeces daļu vōka
Katōļu Dzeive rūtojās uz obu ābeces daļu vōka 4 . lpp . </doc><doc> Kaida byus škola šudiņ , taida LATGOLA – reit ! ( Latgaliskais elements myusdīnu Latgolas školā ) IMANTS SLIŠĀNS * , Baltinavas skūlōtōjs Lelā mārā , jo na vysvairōk , latgaļu kulturas un volūdas nōkūtne izaškir školā . Tys , voi jaunō paaudze byus latgaliskōs kulturas tōļōk veidōtoja , vacūs tradiciju turpynōtōja , ir atkareigs nu tō , cik latgaliska
Katōļu Dzeive Trīsdesmitajos gados Latvijā dzīvoja apmēram 400 tūkst . latgaliešu , bet PSRS – ap 20 tūkst . Diemžēl mūsdienās šīs latviešu nācijas etnogrāfiskās grupas skaitliskais apjoms vēl nav noteikts pat aptuveni , jo tautskaitēs tāds uzdevums nekad nav ticis izvirzīts . " 1990 . goda vosorā pasaules latvīšu školōtōju konferencē " Minstere II - Rīga " Valters Nollendorfs storp izgleiteibas mērkim nūsauc ari taidus
Katōļu Dzeive īspējas īvīst latgaliskū elementu ir tai saucamajā " ōrpusklases dorbā " - pošdarbeibā , školas vokorūs un pēcpušdīnēs , pōrgōjīņūs u.c. Nūvodpētnīceibas dorbu nimoz sovaidōk navar veikt kai latgaliski , jo te ir dareišona ar vītvōrdim , vacu cylvāku līceibom , bazneicu grōmotom un cytom . Cik ir taidu školu , kur mōca Latgolas vēsturi , kulturvēsturi , latgalīšu rokstu volūdu un literaturu ? Cik plaši
Katōļu Dzeive Ceļš uz sova nūvoda izgleiteibas departamentu – tys sasasauce ari ar 1917 . g. Rēzeknes kongresa rezoluciju ( lāmumu 2 . pantā tyka nūsaceita pošnūteikšonōs ari izgleiteibas vaicōjumā ) . Kas gon cyts , jo na mes poši , viļks latgalīšus ōrā nu šō mozvērteibas pūra ? Pi latgaliskōs pošapziņas tryukuma daļeji vainojama Latgolas vēstures , kulturas nazynōšona . Īdūt šōs zynōšonas – tys ir školas pīnōkums
Katōļu Dzeive šōs grōmotas kai lelōkū dōrgumu globōja sovōs pyura lōdēs . Sakarā ar drukōtō vōrda aizlīgšonu , izamaineja kōrteiba ari bēru ceremonijas vadeišonā . Gryuši beja dabōt grōmotas un gryuši ari nūsorgōt , jo bēru gōjīņa laikā " pūgainī " tōs varēja vīnkōrši atjimt , par tū palyka vīna īspēja – bēru dzīsmes īsamōceit nu golvas . Cylvāki tū ari dareja ar lelu uzupurēšonūs . Tai sērmgaļvis Benedikts Garančs
Katōļu Dzeive cylvāka skaita tykumus , na jō nūdzeivōtūs godus . Sultans Saladins sovā laikā asūt rōdejis drēbu klōstu un prasejis padūmu , kaidōs jū īgērbt pēc nōves . Kristeigajam cylvākam taidu " problemu " nav , jo jys zyna , ka sovu dvēseli pēc nōves jōītērp pōrdabiskūs žēlesteibu tārpā . Cylvāki bīži vīn ryupeigi apsorgoj montu , bet par dvēseli aizmērst . Kotram jōdūmoj par sevi , jo nivīns cyts myusim vaļsteibu
Katōļu Dzeive taidu " problemu " nav , jo jys zyna , ka sovu dvēseli pēc nōves jōītērp pōrdabiskūs žēlesteibu tārpā . Cylvāki bīži vīn ryupeigi apsorgoj montu , bet par dvēseli aizmērst . Kotram jōdūmoj par sevi , jo nivīns cyts myusim vaļsteibu nanūpeļneis . Sv . Augustins uz sīnas uzraksteja 7 gondareišonas psalmus , lai tūs naaizmērstu nūskaiteit . Myusu prāvests A. Rukmanis vīnmār nosōja rūžukrūni uzkōris koklā
Katōļu Dzeive beja rupā , bryunā habitā , bez capures , bez mēteļa , sandalem bosōs kōjōs – pēc sv . Franciska parauga jys gribēja sekōt Jezum Jō nabadzeibā . Tys spylgti aplīcynōja tāva Tōma vīnkōršeibu , seviški jo jamam vārā jō izceļsmi : jys beja bogōtas vōcu baronu Gumpenbergu saimes lūceklis . Šamā dzymtā jau beja vīns mūcinīks , kurs reformacijas laikā atdeve sovu dzeivi par Kristu un Bazneicu . Divi brōli
Katōļu Dzeive varēja atsaļaut daļu nu sova breivō laika un ītaupeitim leidzeklim veļteit tautai , tymā laikā tik napīcīšamūs kulturas pasōkumu veidōšonai un finansēšonai . Dzimtinē dzeivojūšim , taidas īspējas nabeja , jo vyspōrejōs apspīsteibas apstōkļūs jim nabeja laika dūmōt par kulturu kai taidu . Jūs golvonōs ryupes beja par ikdīnas iztyku un izdzeivōšonas īspēju . Tī beja eisti dzeives pabārni , ar kurim nivīns
Katōļu Dzeive grōmotu . Bet cyts skūlōtōjam palyudz kaidu grōmateņu palaseit . Runoj , ka ūtram napasaceitī pateiceibas vōrdi teik atdūti ar rūkas spīdīni , glōstu voi skatīni . Tī cylvāku sirdīs dzeivoj vysilgōk . Un , jo kaids spātu vysas pateiceibas saskaiteit , tod skūlōtōjam Ontōnam Matvejānam pīdarātu vīns nu garōkajim sarokstim . Kai gon lai nūvērtej tū dorbu , kas dareits , lai vysi kōri papyldus sovam repertuaram
Katōļu Dzeive v. -skūlas 5 . – 9 . kl . skūlānu grupa , kuri skūlā apgyust ticeibas mōceibu un vēļ 3 . klases audzynōtōjas A. Vilcānes bārnu ansamblis . Vēļ skaistōk un spēceigōk dzīsmes skanēja reita ganeņu Misē , jo paleigūs īsaroda Prīkuļu pamatskūlas 5 . – 9 . klašu skūlānu grupa . Šū skūlānu dzīdōjumu ar ērgeļu muziku pavadeja Preiļu 1 . vydusskūlas 12 . kl . audzēknis R. Koķis . Jys ari kuplynōja Sv . Misi ar
Katōļu Dzeive pamatskūlas 5 . – 9 . klašu skūlānu grupa . Šū skūlānu dzīdōjumu ar ērgeļu muziku pavadeja Preiļu 1 . vydusskūlas 12 . kl . audzēknis R. Koķis . Jys ari kuplynōja Sv . Misi ar atseviškim solo dzīdōjumim , jo ir apdōvynōts ar lobu bolsu un izcylom muzikalom spējom , prūt spēlēt uz dažaidim muzikas instrumentim . Dzīšmu mēginōjumi nūtyka atgyutajā bazneicas mōjā un pādejōs nedeļōs bazneicā pi ērgelem . Prīkuļu
Katōļu Dzeive zynōja saceit , ka Latgolā par jūs organizaciju nav nikaidas intereses . Bet kai var byut interese par tū , kū napazeist ? " Dzintars " nadzeivoj ari vacōkōs , tys ir , Ulmaņa laika paaudzes atmiņā , jo šei organizacija ir dybynōta Vōcijā , Getingemā , 1947 . g. , un tikai daži godi ir pagōjuši , kai " Dzintars " ir atgōjis uz Latviju . Pajemu rūkōs un uzškiru A. Spoģa redigeitū , ōrzemēs 1972 . godā
Katōļu Dzeive krōsaineibu līcynoj jau organizacijas bīdru vōrdi , kuri naprosa paskaidrōjuma – J. Babre , J. Klīdzējs , J. Motivāns , N. Trepša , A. Rubulis , H. Tihovskis , Jerumaņu saime , A. Spoģis un cyti – daudzi jo daudzi , kuru vōrdi vēļ tikai īīt Latvijas kulturas apritē . Un " Dzintaram " ir vyss taipat kai cytom studentu korporacijom – ari sovas krōsas , sovs karūgs , sovi seniori , viceseniori un sabīdriskī
Katōļu Dzeive interesanti referēja mōkslinīks J. Soikāns ) , gon par īspējamū paleidzeibu Rōmas tāva sagaideišonā Reigā un Aglyunā . J. Labinskis uzsvēre , ka " Dzintars " ir palicis krōsainōks , daudzveideigōks , jo sōkumā beja tikai idejas par katōlisku školu , par kristeigas medicinas topšonu , tod daudz kas jau ir realizējīs . Runōtōjs vēļreiz lyka akcentu uz tū , ka ari politiskajā dzeivē " Dzintars " var īsakļaut
Katōļu Dzeive beja tikai idejas par katōlisku školu , par kristeigas medicinas topšonu , tod daudz kas jau ir realizējīs . Runōtōjs vēļreiz lyka akcentu uz tū , ka ari politiskajā dzeivē " Dzintars " var īsakļaut , jo na cytaiži , tod kai vīnōtōjs un kūpeibas gora styprynōtōjs . R. Snarskis runōja vyspraktiskōk – par Latvijas kristeigōs medicinas topšonu , tai byutu jōbyun ari dvēseles , na tikai mīsas , mīrynōtōjai
Katōļu Dzeive tei ir ari prasme skorbus vōrdus uzklauseit , mozōk vajag lītōt vōrdu " vajag " , bet ir jōatjaunoj " Adveniat " – dorōmō ir daudz . Jo " Dzintars " ir nu Dīva grybāts , tod dzeivōsim un dareisim , un , jo myusu grybāts , lai īt uz jyurmolu – gon kaids tū salaseis . " Ir pagōjis jau pusgods nu tōs 1 . juļa dīnas , un es zynu , ka daudz kas ir dareits un padareits . Un byutu bezgola labi , ka pats " Dzintars
Katōļu Dzeive bezgola labi , ka pats " Dzintars " par tū runōtu – pastōsteitu " Katōļu Dzeives " laseitōjim . Asu pōrlīcynōta , ka ari nu Latgolas studentu vyda , kuri studej tepat , Latgolā , nōktu " Dzintaram " bīdri , jo vīn Reiga patīsi gribēs atrauteibu storp centru un nūmali izleidzynōt . S. KALVĀNE , skūlōtōja </doc><doc> Par smylgu cyta acī MONSINJORS HENRIKS TRŪPS Divdesmitū godu beigōs sabīdreibā un ari literarajōs
Katōļu Dzeive tyka publicāts , ar skaistu vōrdu nūsauktajā , myusu Latgolas laikrokstā " Mōras Zeme " . Kōpēc mynātō laikroksta redakcija beja izavēlējuse publicēšonai taisni šū katōļu svātumus aizskarūšū romanu , jo ir tik daudz cytu baltīšu rakstnīku saraksteitu dorbu par Latgolu ? Šūgod šys pats laikroksts " Mōras Zeme " katōļticeļgajim laseitōjim ir sagōdōjis vēļ napateikamōku pōrsteigumu . Sōkūt ar šō goda pyrmū
Katōļu Dzeive Jaunaglyunā nūdybynōtō katōļu meitiņu ģimnazija , dorbōdamōs leidz komunistu okupacijai , beja kļyvuse slovona vysā Latvijā . Pat Reigas īvārojamōkōs protestantu gimines uz šū gimnaziju syuteja sovas meitas , jo tur varēja apgyut Rītumu kulturu , īsamōceit svešvolūdas . Zynōšonu apgyušonas ziņā šei gimnazija beja tik labi nūstōdeita , ka Jaunaglyunas abiturentes spēja pōrvarēt vysus konkursus un vīgli īsastōt
Katōļu Dzeive sovas bejušōs kandidates sajam šaidu " atmaskōšonas " rokstu . Ar vysmalnokom krōsom autore aplej kaidreizejū Nabadzeigō Bārna Jezus mōsu prīkšneici , mōti Annu Dominiku . Personeigi jū ļūti labi pazynu , jo strōdōju kaidu laiku par Marijas Magdalenas bazneicas pōrzini , kurai blokus beja šys Nabadzeigō Bārna Jezus mōsu klūsters . Pi mōtes Annas Dominikas es jēmu franču volūdas stuņdes , tai pat kai tū dareja
Katōļu Dzeive arhiveiskupa kūrijā un zynu , kaidi beja dūti nūrōdejumi prīsterim un ordeņu mōsom . Zynōdams , kaidas brīsmas gaidamas nu komunistim , metropolits īteice ōrzemnīkim prīsterim un mōsom dūtīs uz Vōciju , bet , jo kas riskēja un gribēja uzupurēt sevi , tod atļōve ari palikt . Tai palyka kapucinu tāvs Tomass ( Gumpenbergs ) , kas vālōk tyka uzskateits kai vōcu spīgs un brīsmeigi systs čekas pogrobūs . Palyka ari
Katōļu Dzeive Svātajam krāslam īsnāgtajā memorandā par Latvijas katōļu Bazneicas stōvūkli cariskajā Krīvijā ir pasacejis , ka vaļdeibas spaidu dēļ tys dreižōk byutu saleidzynojams ar ļaunu sapni , na patīsu dzeivi , jo šei vaļdeiba vīnmār ir pyulējusēs , lai tikai vysi latvīšu katōli pēc īspējas dreižōk aizmērstu sovu volūdu un kļyutu par eistim pareizticeigajim . Ir zynoms , ka ar dominikaņu gōdeibu 1800 . godā caltō
Katōļu Dzeive daļa sevi pīskaitūt boltkrīvim , kaut tim asūt taidi latviski uzvōrdi kai Zariņš , Bārtulis , Orbitāns utml . , un kaids veceits uz aizrōdejumu par jō latvyskū uzvōrdu atbiļdējis : " Varbyut taisneiba , jo , kod es beju vēļ zāns , atmiņu , ka muns tāvs runōja latgaliski . Es latviski nasaprūtu , runoju tikai krīviski , bet Dīvu lyudzu pūliski . Pi kaidas tauteibas pīdaru , tō pats nazynu . Byudams vēļ
Katōļu Dzeive vajadzeigō īrūsme rostūs , ir ryupējušīs krīvu īredni , policisti un cyti . Taidā sakareibā 1870 . godā , kaidā reizē Krōslovā īsaradis policijas īrednis un sōcis ticeigūs pōrlīcynōt , kū tī īgyutu , jo lyugtu atļōvi sovā bazneicā īvīst krīvu volūdu , bet ticeigī vīnprōteigi atklīguši , ka šaidu prīkšlykumu navar pījimt . Taipat krīvu volūdas īvīsšonu sovōs bazneicōs ir nūraidejuši Leiksnas , Rušyunas
Katōļu Dzeive paziņojūt gubernatoram ; par procesijom , kas nūteik ar religiozu mērki , kotru reizi ir īprīkš jōziņoj vītejai policijai ; gubernatoram ir atjimtas tīseibas slēgt klūsterus , bet tys ir tukšs vōrds , jo gondreiž vysi klūsteri ir slāgti . Ni par kaidu lelu breiveibu katōlim nalīcynoj , pīmāram , fakts , ka 1910 . goda sōkumā par , tai sauktōs , jauktōs lauleibas – krīva un latvītes , resp . pareizticeigō
Katōļu Dzeive debatem ir pījāmuse lykumu , kas atļaun pōrīt nu vīnas kristeigas ticeibas cytā kristeigā ticeibā , kai ari nu nakristeigas voi pogōnu ticeibas kristeigā ticeibā , voi nu vīnas pogōnu ticeibas ūtrā , jo atteiceigajai personai ir 21 gods . Ar vysu tū patvaļdnīciskō vara vīnmār ir gaidejuse un prasejuse nu katōļu Bazneicas vysdziļōkō cīna aplīcynōjumus un lyugšonas . Bazneicōs ar himnas " Te Deum " dzīdōšonu
Katōļu Dzeive skaņ tai : LYUDZAMĒS Par Vysuvareigōkū , Vysspūdrōkū lelu Kungu , myusu Keizari , Krīvu zemes Nikolaju Aleksandroviču , par jō laulōtū Draudzini , Vysspūdrōkū Kuņdzi Keizarīni Mariju Teodorovnu , par jo Krūņamantinīku , Vysspūdrōkū lelu princi Aleksiu Nikolajeviču un par vysu Keizara Nomu un par kotru civilu un karaveiru kōrtu . V. Kungs , globoj Keizari myusu Nikolaju Aleksandroviču . R. Un izklaus
Katōļu Dzeive dzeives ceļā naizpalyka ari taidi cylvāki , kuri varbyut tō laika apstōkļu un ticeibai naideigōs vaļsts politikas dēļ bazneicai ar leikumu gōja garum , bet ērgeļnīka Jezupa izvadeišonā jī beja klōt , jo jys sovā dzeivē nivīna natyka škirōjis ni pēc dzeives uzskotim , ni religiskōs pīdareibas , ni tauteibas voi kaidim cytim kriterijim . Jō attīksme pret cylvākim beja sirsneiga un ījyuteiga . Pyrms kara
Katōļu Dzeive praktiskōku , bet ari ar tautas daiļuma izjyutu saisteitū un nu paaudzes paaudzē pōrejūšū Latgolas puču dōrzu kūpšonas un īreikōšonas tradiciju . Zīdu izvēle myusu kūšumdōrzūs ir klivuse īpaši aktuala , jo kotras saimineicas lapnums – nu agra pavasara leidz vālam rudiņam zīdūšs puču dōrzs . Daiļdōrznīceibā ir īgōjis un sovu vītu ījēmis modernu , jaunu škirņu klōsts . Bet ... tys nanūzeimej , ka nu myusu
Katōļu Dzeive Latvijas puču tērgā ? Izkonkurēs vītejūs zīdu audzātōju preci , un tod ari jūs cenas pasaceļs taidā sōlejuma pakōpē , ka myusu naudas maceni tam byus par plōnim . Tūmār byusim spīsti pērkt raudōdami , jo pošu ražōtōji pīdzeivōs ūtrupi voi bankrotu , saucit tū , kai gribit . Tai pasaules tērga politika vēršās pret myusu vōjū tradicionalismu un izmontoj maļdeigū prīkšstotu , ka vīgli dabojamō ōrzemu puče
Katōļu Dzeive tyka calti gaismā F. Trasuna nūpalni , saryupejūt jō kopa vītai pīnōceigu pīminekli . Jys saprota un atzyna F. Trasuna lelūs nūpalnus naatkareigōs Latvijas lobā . Te īsarunoj ari jō vēsturnīka talants , jo jys ir vīns nu slovonō profesora Tenteļa audzēknim . Ar lelu ryupeibu teik veidōta rokstu krōjumu krōtuve vīnā nu Rēzeknes bazneicas tūrnim , kur savōc unikalus preses izdavumus , grōmotas . Mons . H.
Katōļu Dzeive optimalais variants palyka nalela grupeņa nu tyvōkūs rodu – mamys brōļs , mōsa , i pōrs bārni , kai ari dažim ūtrōs puseitis . Itys sastōvs tyka atzeits par taidu , kas nasōks čeikstēt i gryuši pyust , jo nu kaidā breidī kas apneik voi palīk par gruytu , taipat vysim itim ļaudim patyka braucīņa mierkis . Poša mama Anita par braucīni dabōja zynōt dažys dīnys īprīkš , lai ir laiks sasagatavōt , bet lai
Katōļu Dzeive voi palīk par gruytu , taipat vysim itim ļaudim patyka braucīņa mierkis . Poša mama Anita par braucīni dabōja zynōt dažys dīnys īprīkš , lai ir laiks sasagatavōt , bet lai vaira nav laika daudz ībiļst , jo nu kas pasarōdīs na tai . Taipat tyka sarunōts , ka munys mōsys , cikom mama ar pavadūnim ir ceļā , sataisēs jai sātā jubilejis goldu . Lai pošai nikaidu klopotu dzimšonys dīnā ! Ceļōjuma golamierkis
Katōļu Dzeive Tī ir īkūpts parceņš ar prezidentu ūzūlim , kai ari Dīva auss – pīminis zeime Staburagam ( Solveiga Vasiļjeva , 2001 ) . Laikam jau kotram gribīs pasēdēt Dīva ausī , tik itei auss nabeja seviški ārta – jo napīsatur , var izaveļt . </doc><doc> Sakasneiši iz dōrza dzeivis Lai byutu liešōk Var jau kaids ari myusu laikūs izarōdeit ar pōrpylnu naudys moku , īsagōdōt miļzeigus rododendru stōdus par pōrsymts latu
Katōļu Dzeive kastaņom ( kaštanim ) i lelūs rīkstu lozdom . Vīnkōrši sasieju vadzeņōs , kod podauga , paratynōju , a vālōk izstateju . Es , saprūtams , nanūsajiemu ar ōbeļneicu , šlivu voi bumbīru stōdu audzeišonu , jo tys prosa daudz vairōk laika i ari profesionalōku īmaņu . Muns lelōkais pierkums beja cīdru i kolna prīdeišu stōdi , jo tom maņ beja īcarāts dūt sātys vītu pīkaļneitē kai augsnis nūstyprynōtōjom . Bet
Katōļu Dzeive Es , saprūtams , nanūsajiemu ar ōbeļneicu , šlivu voi bumbīru stōdu audzeišonu , jo tys prosa daudz vairōk laika i ari profesionalōku īmaņu . Muns lelōkais pierkums beja cīdru i kolna prīdeišu stōdi , jo tom maņ beja īcarāts dūt sātys vītu pīkaļneitē kai augsnis nūstyprynōtōjom . Bet vyspōr jau laikam navajadzātu aizaraut ar lelu augu pierkšonu , pat tod , jo ari rūceiba tū atļautu , jo mozōkam stōdam
Katōļu Dzeive pierkums beja cīdru i kolna prīdeišu stōdi , jo tom maņ beja īcarāts dūt sātys vītu pīkaļneitē kai augsnis nūstyprynōtōjom . Bet vyspōr jau laikam navajadzātu aizaraut ar lelu augu pierkšonu , pat tod , jo ari rūceiba tū atļautu , jo mozōkam stōdam ir vīglōk pīsamārot jaunajim apstōklim . Vēļ myusim beja rysynojama problema ar dzeivžūgu Maltys krostā , jo pavasara plyudi tī reizem izadora piec sova prōta
Katōļu Dzeive prīdeišu stōdi , jo tom maņ beja īcarāts dūt sātys vītu pīkaļneitē kai augsnis nūstyprynōtōjom . Bet vyspōr jau laikam navajadzātu aizaraut ar lelu augu pierkšonu , pat tod , jo ari rūceiba tū atļautu , jo mozōkam stōdam ir vīglōk pīsamārot jaunajim apstōklim . Vēļ myusim beja rysynojama problema ar dzeivžūgu Maltys krostā , jo pavasara plyudi tī reizem izadora piec sova prōta i koč kū aizajam nu myusu
Katōļu Dzeive navajadzātu aizaraut ar lelu augu pierkšonu , pat tod , jo ari rūceiba tū atļautu , jo mozōkam stōdam ir vīglōk pīsamārot jaunajim apstōklim . Vēļ myusim beja rysynojama problema ar dzeivžūgu Maltys krostā , jo pavasara plyudi tī reizem izadora piec sova prōta i koč kū aizajam nu myusu īstateitō , deļ tō dzeivžūgu veidōjom dubultū – nu kolnu prīdem i smiļtsierškim . Nu drūšu rūku Kod beju izdūmōjuse dōrzā īstateit
Katōļu Dzeive , bet ir ari taidi , kas nazyna , bet naatzeist , ka jim nav nikaidys saprasšonys , kaidam dzymumam jūs smiļtsieršku stōdeni ir pīdareigi . Bet itō auga gadejumā taida informaceja ir vysai byutiska , jo , lai itei " zalta ūga " ražōtu , iz 6 - 8 sīvīšu kōrtys pōrstōvu vajag vysmoz vīnu " lordu " . Tai kai tiergā maņ jau vairōk reižu beja izadevīs nūpierkt " kači maisā " , tod nūliemu meklēt kaida itamā
Katōļu Dzeive ražu . Sovā laikā maņ gadejōs ari emoceju pōrpylns pīdzeivōjums ar kaidu ōbeļneiceņu . Augļu kūku jaunūs škirņu stōdejumi pyrms godu treisdesmit beja vysai rata parōdeiba . Tryuka stōdamō materiala , jo tys vēļ nabeja saaudzāts pīteikūšā daudzumā . Es tod strōdōju LU Botaniskajā dōrzā . Myusim pastosteja par selekcionarim Āboliņu un Maizīti Cāsu pusē " Īdzānūs " , pīdōvōja pagaršōt nu tīnis atvastūs
Katōļu Dzeive naeistynōti . Par " niegera dzeišonu jurtā " It kai varātu saceit , ka vysā vysumā muns dōrzs ir izveidots . Lai gon kotram ir skaidrōks par skaidru , ka itam pasōkumam navar byut ni gola , ni molys , jo vyss na tikai aug , bet ari nūvacoj , izgaist un prosōs otkon piec atjaunōšonys . Bet byutu jau ari biedeigai , jo pastōvātu taids pabeigtais dōrzs , kuram nikō vaira navajag . Ni myusu paleidzeibys
Katōļu Dzeive gon kotram ir skaidrōks par skaidru , ka itam pasōkumam navar byut ni gola , ni molys , jo vyss na tikai aug , bet ari nūvacoj , izgaist un prosōs otkon piec atjaunōšonys . Bet byutu jau ari biedeigai , jo pastōvātu taids pabeigtais dōrzs , kuram nikō vaira navajag . Ni myusu paleidzeibys , ni ideju voi nabeidzamūs satraukumu . Varbyut tod nabyutu ari prīcys , kū myusim sagōdoj kotrys dōrza apmekliejums
Katōļu Dzeive brōļs sovim meilajim . Kaidā nu skūlānu vacōku aptaujis anketom par I. Slišānu kai direktoru beja raksteits : " Jis ir taids ļaudiskys " . Dūmoju , ka ar itū vōrdu par cylvāku ir pasaceits cīši daudz , jo na jau kotru mes varim itymā vōrdā nūsaukt . Itys vōrds ītver sevī cīnu pret cytim cylvākim , saudzeibu pret vysu apleicejū , taktiskumu , labesteibu , izpaleidzeibu itt . Es pazeistu treis Imantus vīna
Katōļu Dzeive cylvāks storp cylvākim – vysod smaideigs , labesteigs , izpaleidzeigs , vysod mieginoj īsajust cyta ōdā , vysod kaidu vierza tōļōk , atbolsta , īdrūšynoj un izskaidroj nasaprūtamū . Ontana lūma jam pateik , jo tai laikam ir vīgļōk izlikt nu sevis tū , kū jis naatsaļaun dareit sovā ikdīnā . Imants apgolvoj , ka taids jis byušūt vacumā , ka taids asūt jō ūtrais " es " . Braucūt iz kōrtejū izrōdi , jis ir tys
Katōļu Dzeive Imants apgolvoj , ka taids jis byušūt vacumā , ka taids asūt jō ūtrais " es " . Braucūt iz kōrtejū izrōdi , jis ir tys , kurs myusus mudynoj atkōrtōt lugys vōrdus , bīži viņ tys ir cīši napīcīšams dorbs , jo piec lelōka pōrtraukuma vōrdi var nadaudz pīsamierst un kaidys svareigys frazis aizmiersšona var radeit lugā sajukumu . Kod , laiku eisynōdami , sōkam dzīdōt , Imanta bolss skaņ vysskaļōk , jo dzīsmei
Katōļu Dzeive dorbs , jo piec lelōka pōrtraukuma vōrdi var nadaudz pīsamierst un kaidys svareigys frazis aizmiersšona var radeit lugā sajukumu . Kod , laiku eisynōdami , sōkam dzīdōt , Imanta bolss skaņ vysskaļōk , jo dzīsmei ir svareiga lūma jō dzeivē . Attālūs : Interešu puļceņa " Latgola – zeme , tauta , volūda " tikšonuos ar Annu Rancāni Baļtinovys v-školā 2010 . g. decembrī . Kupluo baļtinavīšu delegaceja " Boņuka
Katōļu Dzeive latgaliskuo rokstu volūda ? Kod satyku Škaunis 8 -gadeiguos školys direktori Silveju Rumaku i parunuoju par itū jautuojumu , jei bez šaubeišonuos saceja , ka juos školā varēs latgalīšu volūdu vuiceit , jo gondreiž vysi bārni ir latgalīši , bet Ezernīkūs , pīm . , 7 . klasē vairuok par pusi ir krīvu tauteibys bārnu , kuri vydsškolā vuicuos latvīšu volūdu . Tī jau latgaliski vuiceitīs ni gribēs , ni byus
Katōļu Dzeive paradzātys stuņdis par sova nūvoda literaturu . Bibliotekā ir dīzgon daudz latgalīšu gruomotu , ari vairuoki lementari . Par vuiceibys procesu konkreti apsprīst i nūlemt varātu vysi Latgolys školuotuoji kūpā , jo dūmys var byut dažaidys i vajadzeigs kūpsavylkums . Organizatoriskais centrs , saprūtams , byutu vajadzeigs , bet kur tū atrass – Rēzeknē voi Daugavpilī , bet varbyut Viļānūs ? Varbyut rajona rudiņa
Katōļu Dzeive pošam sevi jaunajam muoceibu godam , izzynuot , kai veseleigi dzeivuot i dūmuot lobu . Lektori – Latvejis Universitatis , Rēzeknis Augstškolys un cyti specialisti . Gaidom Tevi , školuotuoj , gon tod , jo audzieknim jau vuici saskatēt sova nūvoda boguoteibys , gon tod , jo esi īceriejs un gribi tū dareit . Kursu beiguos tiks īdūta aplīceiba . Pīsoki sovu daleibu , aizpyldūt i syutūt anketu iz e-postu
Katōļu Dzeive i dūmuot lobu . Lektori – Latvejis Universitatis , Rēzeknis Augstškolys un cyti specialisti . Gaidom Tevi , školuotuoj , gon tod , jo audzieknim jau vuici saskatēt sova nūvoda boguoteibys , gon tod , jo esi īceriejs un gribi tū dareit . Kursu beiguos tiks īdūta aplīceiba . Pīsoki sovu daleibu , aizpyldūt i syutūt anketu iz e-postu : lvlksa@inbox.lv Anketys paraugs atrūnams : lakuga . lv Pīteikumus gaideisim
Katōļu Dzeive ka " svareigi ir raksteit navys izlūksnē , bet latgalīšu literarajā rokstu volūdā " ! Pacīteiga , ījiuteiga i mīreiga školuotuoja . Jei atguodynuoja , ka itys muoceišonuos process ilgst myuža garumā , jo volūdys raksteiba atsateista . Juos gryba , lai latgalīši muocātu izasaceit ari rokstu volūdā . Nūdarbeibys beja cīši vierteigys . Aktivi bejom vysi . Izzynuoju daudz jaunu lītu . Maņ seminara dīnys
lakuga.lv dorbu i breineigajom Latgolys sīvom , kurys , nasaverūt ni iz laika apstuoklim , ni iz veseleibys problemom , ni ari kaidim cytim apstuoklim , saīt kūpā i dzīž saļmus , lyudzās par aizguojušim tyvinīkim , jo , kai izsvēre dzejneica Anna Rancāne , myus nu jim škir viņ trusona sīna , stuosteja Mārtiņš Boiko i Aigars Lielbārdis . Jī pasateice saļmu dzīduotuojom i duovynuoja jom jaunū kruojumu . Pyrmuo , kurys
lakuga.lv izjimšonus prīcys , na viņ īsapazeistūt ar muzeja kruojumu kolekcejom i piļs restauracejis gaitu , nu ari klausūtīs intrigejūšus stuostus piļs pogrobūs . Cytureiz iz Krystapiļs pili grybātu nūbraukt tymsā , jo kolegi pīduovoj specialū nakts programu , kurys laikā varūt dzierdēt ari spūku stuostus , i tū , ka kotrā muzejā taidi ir , tū gon muzeju specialisti zyna . Piec pīredzis braucīņa ir gandarejuma i pīpiļdiejuma
latgale.lv/lg izmontuotu ituo auga kuorteigajōs skalineitēs salyktuos sieklenis kai garšaugu – piparu aizvītuotuoju , kai organisma atteireituoju , maisejumā ar madu kai sova veida efekteigu prettuorpu " slūtu " . Bet , jo myusu duorzā ir īsamanejuse poša čorta padauza voi valna uobeļs , tod gon sorguosim unuceņus i unučkenis , lai nateik kluot pi ituo auga , jo tys ir cīši iņdeigs ! Taipoš pīminēsim vuordeņu colonka –
latgale.lv/lg madu kai sova veida efekteigu prettuorpu " slūtu " . Bet , jo myusu duorzā ir īsamanejuse poša čorta padauza voi valna uobeļs , tod gon sorguosim unuceņus i unučkenis , lai nateik kluot pi ituo auga , jo tys ir cīši iņdeigs ! Taipoš pīminēsim vuordeņu colonka – tei ir atspūle , voi ūtra nūzeime itam vuordeņam ir šaudeiga , pļuopeiga sīvīte , Apaleitis prototips nu taida poša nūsaukuma Veronikys Tenčys
latgale.lv/lg nivīnys sausuos i putekļainuos ceļa molys nasmuodej , ni cylvāku kūpta , ni laisteita , a cytu reizi zīd kruošņuok par myusu duorzūs izpiļceitajom puču karalīnem . Ejūt garum , pasveicynuosim itū pučeiti , jo jei vysod padūd " Lobu dīnu ! " myusim , viņ voi mes sovā aizjimteibā tū īvārojam ?! Taipoš kruošnis i daudzom uorstnīciskom īpašeibom apveļteits ir taids augs kai deveņveiru spāks voi saulis svece i
latgale.lv/lg sorkonais ) . Ka duobūls piļneibā suoc zīdēt , tys juopļaun . Jo , tam puorzīdūt , nūsagatavej sieklenis i par zīmu taidu puorzīdiejušu duobūlu cārt pelis . Tai ka vysam sovs laiks , kurs juoīvāroj , jo nagribi līku napatikšonu iz sova kokla . Vēļ ir ari taids cīši iņdeigs augs nu naktiņu dzymtys kai dridžine , kas tautā saukta ari par trokū guļbu . Piec saskaris ar itū augu ir juomozgoj rūkys ar zīpem
latgale.lv/lg pīradynuoja ) kruošņū rūzi ... Dynduorzs ir lūpu aplūks , kas atsarūn storp divom ākom , kurys , sasavīnojūt jumta molom , izveidoj nūjumi . Depe , depeite ir suņa voi kačeiša kuojeņa – rūceņa , kuru jis , jo saiminīks ir pasaceņts tū īvuiceit , pasnēgs jam sasavasalojūt . Džieļs ir grēmas , a dryuksts – sabuoršona , sabraneišona , styngra audzynuošona . Sovukuort dreļs ir ūrbs metala voi akmiņa ūrbšonai
hide detail