• user: defaults
  • corpus: MuLa
iinngrida.wordpress.com praseituoju . Tys tai kai drusku dīnu ībūjuoja … Satyku pi sātys Juri Kronbergu … Nūsamulsu kai moza meitine . Var jau mani saprast – par jū školā vuicejūs , juo dzejūļus atmūdys laikā laseju … i ite – jys ar mani runoj : ) . Nu samulsu ak jau ! Tārauda , par kuru ari školuos vuicuos , tīsa – Latgolā : ) , i par kuru reperatus roksta … a vīnolga – samulst kai meitine ! : ) Vinkuorši – laikam pošai beidzūt
skreine.org sajyuta – kai sapynā reizem ir bejs – turi rūkā gruomotu , redzi lopys , papeira strukturu , burtus i teksta ryndys , jyuti vuoka fakturu , a teksta puorskaiteit navari . Par tū ka juo nav . Par tū ka jys nav vajadzeigs konkretajā sapyna sižeta linejā , i smadzinis natierej resursa iz tū lai jū saģenerātu . Cīš ceru ka sapyns par Latgolys Radeju nav izsapynāts . Veiksmis aktivistim , kas jamās pi radejys
skreine.org pasaruodeja draugiem . lv latgaliskuo verseja – munidraugi . lv . Beja nalelys problemys – latgališu interfeisā nasaruodeja vuorda dīnys i vel šys tys , bet kupumā projekts beja nūzeimeiga ar tū , ka jys myusim kotru dīnu saceja – hei – mes asom , dzeivojam , mes naasom naradzamī cylvāki , kai vaļdeiba dūmoj … Šudiņ īsavieru – pyrmajā draugiem . lv lopā vairs nav saitis iz volūdu " latgaliski " , domens
ludzasbiblio.lv lōdeites un lampu abažuri , sūleņi pateik kotram cylvākam . Daudz laika , pacīteibas un spāka prosa klūgu sagōdōšona un apstrōde . Gryuši atrast vajadzeigūs kōrklu kryumus . Bet jo cylvākam pateik dorbs , jys pōrvareis vysas gryuteibas . Jau bērneibā Anita īsavyucēja aust . Aušonas prasmes jai vyucēja mōte . Bērneibas kaisleiba kļyva par profesiju . Ņyu jei vyuca skūlānim aušonu un peišanu . Gleiti gultas
ludzasbiblio.lv Marijas pasludynōšonas gūdam īsvētēja Malnovas draudzes prāvests , Ludzas dekans un Kijevas kanonikis Jāzeps Romanovskis . Krōslovas bazneicu uzcēle itālīšu arhitekta Paraco vadeibā . Pabeidzis byuvdorbus , jys apsamete uz dzeivi Ludzā , uz Itāliju vairs nanūbrauce . Jō bārni un bārnubārni pasarakstēja – " Parako " . Vīns no jim – Dominiks Parako – kļiva par Pušmucovas muižkungu . Jys 1850 . godā par sovim
Katōļu Dzeive zvaigzne Breiveibas pīmineklī ! JĀKUPĀNU JEZUPS , Mežavydūs </doc><doc> KŌ NAV , TŌ NAV O , kai myusim grybātūs , lai byutu tys , kō nav ! Vysim tō grybātūs . Nu , panymsim kod munu sābri Šļagu Geni . Dzeivoj jys , jov pusmyuža godus sasnēdzis , bez sīvas . Kapej naudu , krōj montu i cer dālam atstōt , kura nav . Vysus svōtus dzan ōrā nu sātas , dzē , meitas par vacom . Jam , ot , ostoņpadsmytgadeigu , ot , taidu
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums sūplok asūšs ir Osvaļds Kravaļs . Jys ir myusu vysu školuotuojs , koč i pats vēļ praktikants . Osvaļda ītakums kotrā nu myusu ir sovaiduoks , bet nanūvieršams . Koč dieļ tuo vīn , ka daudzus nu myusu jys ir īvadejs poetikā kai procesā , poetikā kai dobys paruodeibā , poetikā kai kriterejā , poetikā kai bohēmā i poetikā kai poetikā . Jaunūs i pyrmūs latgalīšim vysod ir bejs daudz . Mihaels Rots i Augusts
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums kas īs aiz myusuma , na dieļ myusu pošu , ir tei , ka nak jau i mes paliksim tikai jaunī . Prīceigi skumeiga i biedeigi prīcynojūša ziņa . Jamūt vārā latgalīšu kuļturpolitiskū stuovūkli , poetam , lai jys izalauztu da poetiskuo telpuma , ir juoīt cauri baileigi gryutam , pādejam puorbaudīņu rotam . Storp dereigū i patīsū juoizlosa patīsais . Pa Bodleram poezejis objekts ir vīneigi poša poezeja . Vyss
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums Tys ir gryušuok . Pret kolnu . Bet tei ir pazeime , piec kuruos ideņtificej poetu . Stimuls ir olka piec svātuma , piec pagaisynuotuo raja . Par tū ka poets vysupyrma ir tys , kas nūruoda iz DASEIN . I jys nikod nabyus Rije . Tikai Rambers myužeigi myužūs da nuovis . Voi otkon - vare puorīt nu Rambera Tarrū i atpakaļ ? Napīpyldomuo olka . Bet i latgaļu poetam sovu olpu juokurynoj gunkurs , kur pryušim
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums pasauļa puormeit . Lai īītu nikimā , pošam juopalīk par nikū . Vuiceišonuos saplyust ar pasauli , kurs nav ni lobs , ni švaks , ni taids i ni itaids . Kurs ir taids , kaids ir , par tū ka nav taids , kaids jys nav . Bet tys ir viņ orientirs . Kotrs īt sovu ceļu , nav zynoms , kurs daguojs tyvuok . Kod pamoni , ka esi dasasnīdzs da klusuma , vari skaiteit , ka esi jū jau pagaisynuojs . Skumeiguo svātlaime ,
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums vīna nūzeime - poetiskuo . Okazionaluo pagluobe ir teira nu diskursu metavolūdeibys , nu terminologizacejis i lozungisma smierteiguos smokys . Tys ir pajiemīņs , kai apmuoneit muitnīku vuordu . Cikom jys sasagius ... Vīneiguo nalaime , ka pošam var sajukt buramvuordi . Grīzt zoru , iz kuruo pats siedi . Poezeja nu tuo nacīss , viņ poša čūksts . Poets - kai izlyuks , kai partizans . Cylvāks kentaurs ,
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums Guojīņs bez dīvaklu , bez sātys i bez piļneigys puorlīceibys par ceļa pareizeibu . Snīgā aizputinieta garmane . Nu vysu efemerūs Vato galminīku viņ Žils kaidu šaļti veiksmeigi leivinej iz pasauļa molys . I jys redz breineigūs muokūņus . Šaura stidzeņa - pa lobai kolns , pa kairai - bezdibiņs . Vīnā pusē egipte , ūtrā jau ruoma . Atbolsi i īguodys par dīvaklu bejušeibu i vajadzeibu . Seņaizmiersta suope . Eisuo
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums KVIŅTESEŅCE Vyss ir pasaceits , kam vuordu mozuok kai ļaužu . Nikas nav pasaceits , kam vuords navar dazynuot vuordu pagluobis . Poezeja dzeivoj storp vysu i nikū , kam dzeivuļs runoj viņ tam , kas gryb , kab jys runuotu . Teksta navar aktualizēt radeituojs . Dreižuok ūtraižuok , par tū ka viņ tūlaik jū aktualizej skaitinīks . Pretejā gadīnī muokslinīks paliks par teroristu , kas aizstota publikai sovu redzīni
Dzejas almanahs ''Rēzekne 98'' Kaids naradzāts pasauļs pasaruoda , ka tik golva nadrūsuokajim naapsagrīztu ! Anna Rancāne </doc><doc> Dzeivis traktātu credo : Skaistums izstoroj energeju . Cylvāks dzeivoj voi ir īsarads skaistā vītā — jys uzjam sevī šuo skaistuma energeju un pats suok izstoruot gaismu , kū īprīkš īsvaideitī radz . Pazaverās uz juo un radz ap cylvāku dažaidu nūkruosu storuojumu . Grybātūs dūmuot , ka Latgola ir tei skaistuo
rv.lv bazneicu , cylvāku skūpumu ... Buketes īpašneica , rōdās , nadzērd , ar acim meklej miskasti , kur sovas pučes izmest , bet pīnōk autobuss ... ... Beja taids breineigi skaists reits . Šymā autobusu pīturā jys pēški satymsa . Vīns cylvāks nūdzēse ūtra prīku , nūsmōdēja jō grybu dōvynōt cytim tū , kas jam ir . Tekla ZEILE </doc><doc> VACUOSMUOTIS VOLŪDYS TESTAMENTS Ci svareigi rakstnīkam byut filologam , laikam
Pīters Miglinīks vīnlaikus pasarōda pi Latvijas dabasim , līkūt nūjaust , ka tei reiz var topt par breivu un vīnōtu zemi . Kaut ari Ausekļam beja nadraugi tūreizejōs administrejūšōs birokratijōs un vōcu mōceitōju vydā , jys tūmār dzeivōja daudz labvēleigōkūs apstōkļūs , nakai Miglinīks . Auseklis kaidu laiku strōdōja par školōtōju , pīdzeivōja sovu dzejūļu iznōkšonu grōmotōs ( 1873 , 1875 ) , kai ari vairōkas publikacijas
Pīters Miglinīks padūmu , bet atroduši jū jau myrušu . P. Miglinīku pādejā gaitā pavadeja vairōki symti Latgolas zemnīku . Jō pīmiņu sovōs nūpyutu caurveitajōs dūmōs globōja tyvōkī radinīki un tī daudzī , kuru tīseibas jys beja aizstōvējis . Taču drukōtā veidā P. Miglinīka vōrds ilgi nikur napasarōdeja , jo Latgolā nabeja ni sovu laikrokstu , ni kalendaru . Bet pōrnūvodu — Baltijas latvyskajā pusē — presē , kai uzsver
Pīters Miglinīks augšōk pacēle acis un pasavēre tautas dzeivē , beja Pīters Miglinīks . " Tōļōk roksta autors koncentrātā veidā runoj par P. Miglinīka dzeivi un ceineitōja liktini un īrūsynoj jō gūdam uzceļt pīminekli , kū jys peļnejis , jo boltais krysts Desetnīku kopsātā galeigi sadēdējis un nūsaškēlis . Kū varim saceit šō roksta — Miglinīka pyrmō pīminējuma 20 . godsymtā — sakarā ? Vyspyrms tū , ka F. Kempa vēlējums — radeit
Pīters Miglinīks ka vairōki Baltijas latvīšu ideologi , īskaitūt radzamōkūs — K. Valdemāru un K. Biezbārdi , meklej patvārumu zam imperiskō krīvu ērgļa spōrnim un nasalīk ziņas par nūmōktajim tautas brōlim latgalīšim , jys pats ari izatur vysai vāsi pret jim . P. Miglinīks nagrib atdarynōt nivīnu politiskū vērzīni , kaut ari tūs pazeist , losūt krīvu un Baltijas latvīšu izdavumus . Jōpīkreit Mikeļam Bukšam , ka P. Miglinīks
Pīters Miglinīks pasaules kara beigōs P. Miglinīka mape ar kaidu trimdinīku aizceļōjuse uz Rītumim , kur pazuduse bez pādom . Taču vairōk jōtic konkretajai versijai , kū aplīcynoj pats Ontons Rupaiņs . 20 . - 30 . godūs jys Latgolā , īpaši Nautrānu nūvodā , vōcis vysus īspējamūs materialus par Pīteri Miglinīku . Tī , leidz ar cytu autoru ziņom , īstrōdōti trilogijā " Māra mostas " un ari šymā izdavumā . Vysvairōk līcynōjumu
Pīters Miglinīks Miglinīku kai jaunas morales paudēju , drūsmeigu sova ceļa gōjēju dzeivē un dzejā . Kai jau atzeimōts , P. Miglinīks syuteja vēstules , ari publicistiskus rokstus Pīterburgas avīzem . Kaidā nu šim rokstim jys muižinīkus saleidzynoj ar lopsom , bet zemnīkus ar mōjputnim , kas nareti plēseigajom un viļteigajom lopsom kreit par laupejumu . Cytā rokstā ( " Taisneibas maklātōji " ) aplyukōta latgalīšu zemnīka
Pīters Miglinīks apsyudzūšajūs tīsas procesūs . Pītera Miglinīka ōrejō eseiba koloriti īzeimōta jau trilogijas trešōs daļas pošā sōkumā : " Lela auguma veirs , kundzisks nu paskota , bet apdylušu ōdas sūmu padusē ... " Šamā sūmā jys uz Pīterburgas īstōdem un avīžu redakcijom aizvedis vēstules , syudzeibas , īsnāgumus , rokstus . Šamā sūmā jys vēļōk vess Viļņas generalgubernatoram sovu projektu par dzymtō nūvoda atbreivōšonu nu nataisneigajim
Pīters Miglinīks Lela auguma veirs , kundzisks nu paskota , bet apdylušu ōdas sūmu padusē ... " Šamā sūmā jys uz Pīterburgas īstōdem un avīžu redakcijom aizvedis vēstules , syudzeibas , īsnāgumus , rokstus . Šamā sūmā jys vēļōk vess Viļņas generalgubernatoram sovu projektu par dzymtō nūvoda atbreivōšonu nu nataisneigajim spaidim un gora nūmōkteibas . Tymā byus strikti nūteiktas praseibas : jōatceļ Vitebskas guberņas latvīšu
Pīters Miglinīks bīdrōšonōs nūlīgums , ļaut Vydzemes un Kūrzemes školōtim cylvākim braukt un strōdōt par školōtōjim Vitebskas guberņā . Miglinīks saprūt , ka jō praseibas atsasiss kai zērņu sauve pret myuri . Bet cytaidi jys navar ! Jōvērza seneja taisneibas apziņa un dyures spāks pret šū myuri , kaut ari sōkumā tymā byus tikai nalelas plaisas . Cytim , kas sekōs , byus vīglōk šū myuri sagraut . O. Rupaiņs parōda , ka Pīters
Pīters Miglinīks šū myuri sagraut . O. Rupaiņs parōda , ka Pīters Miglinīks sova laika parōdeibas natver vīnpuseigi , kaut ari ir impulsivs , bezkompromisa , pat galejeibu cylvāks . Pīmāram , pūļu dumpa atbaļsteitōjūs jys redz sev radnīceigus raksturus , simpatizej tim . Te dzymst vīnojūšais sauklis : " Par myusu un jyusu breiveibu ! " Taču reizē jys redz , ka ceiņā pret imperiju pūļu muižinīki grib nūstyprynōt sovu varu
Pīters Miglinīks bezkompromisa , pat galejeibu cylvāks . Pīmāram , pūļu dumpa atbaļsteitōjūs jys redz sev radnīceigus raksturus , simpatizej tim . Te dzymst vīnojūšais sauklis : " Par myusu un jyusu breiveibu ! " Taču reizē jys redz , ka ceiņā pret imperiju pūļu muižinīki grib nūstyprynōt sovu varu , navys atvīglōt zemnīku dzeivi . Un ari tū , ka pūļu dumpa sekas Latgolā ir leidzeigas un smogas — drukas aizlīgums , spaidu pasastyprynōšona
Pīters Miglinīks kaimini un draugi , taču Pīters nareti ironizej par Andryva īsaraušonu tikai grōmotu pasaulē un uzskotu , ka dumpōšonōs pret varas pilarim ir bezjēdzeiga . Andryvs soka : " Pīteram ir tei nalaime , kur jys pasagrīž , tur jam pakaļ īt borim . Bet , redz , kai nu ir , kod tys keiseļs sōc vōreitīs pōri kotla molom . Ni vairs īspēt maiseit , ni guni dzēst ... " Pīters : " Bet kai lai cytaidi atmūdynoj tautu
Pīters Miglinīks pateiceibu izjyut tū lobū , kū jam devis šys muižinīks , paleidzūt īgyut izgleiteibu , izgōdojūt rakstveža vītu nūvoda pogostūs . Taču solidaritates jyutas ar tautas brōlim gyust vērsrūku motivu ceiņā , un jys sasaceļ pret patvarnīku . Šū ceiņu vēļ sarežgeitōku vērš tys , ka Paulina audžumeita Sofija fon Rozena ir jō myuža liktineigō mīlesteiba . Skaista sīvīte , beiguse Pīterburgas konservatoriju , talanteiga
Pīters Miglinīks varēja īraudzeit kaidu gūvi voi kozu , jo šeit palykušī nadaudzī veceiši naspēj vairs sagōdōt lūpenim zīmas iztyku . Bet P. Miglinīks reiz Ludzas apriņkī ceinejōs par ganeibom lelim mōjlūpu borim ! Kū gon jys saceitu šudiņ , radzūt šū tuksneseigū jūslu aizvīn vairōk vērzomēs nu austrumim uz Latgolas rītumu pusi ? Skumeigōkais ir tys , ka Latgolas zemnīku bēdeigais stōvūklis cīši saisteits ar īprīkšmynātū
Jaunais Ceļš , kaids beja Pīters Miglinīks . Prof . Pīters Zeile 2000 . goda oktobrī </doc><doc> Sveicīņs nu rogovkīša Seņ nabeju ni dzērdējs kū , ni redzējs pošu Onti Myurinīku , bet te jam i atsyuta vēstuli ! I kū jys roksta : par braucīni uz sova rajona centru Ludzu . Sok , izkops nu autobusa un nūsabreinojīs : Ludzu ni pazeit . Vaco tērga vītā jaunu autoūstu ceļ . Cik daudz moju sabyuveits par tīm godim , kamer
rv.lv , spraunō Plōciņu Mase to iz tū Kanadu natyka . Pa munam dūmojūt , jei tū pensineru " stipendiju " iztrāteja , syutūt tōs grōmotas iz Kanadu un Kaliporneju . Kod as grybu sovas dūmas izsaceit kūmam , jys tyuleņ kai ar cērvi nūškolda : " Apaļ , Plōciņu Mase ir personeiba , jai golva kai enciklopedija ! Tev tik mēle kai paseiklas klab , a kōjas par eisu , lai Masei sūplōk tyktu . " Tovu svātu breinumu
rv.lv kai gudrōka , lyudzu , maņ paskaidroj , par kū myusu jauneibā beja mīlesteiba , a par seksu i naminēja , a tagad tikai seksu daudzynoj , a mīlesteibu napīmiņ ? Edz ’ , as par tū īsarunovu Ontonam , a jys , izbūzs acis kai opūgam , tai iz mani saklīdze , ka visi muni kauleni nūtērpa i mēle mutē sasteivēja , ka ni papeikstēt : " Apaļ , beidz bļuznēt par tū , kū nasaprūt ! Golva tev bolta kai ōbeļneica
rv.lv tamā pusē . As dūmoju , ka tys pats mežs vīņ ir . Aiz Maltas upeites i aiz tōs upeites , kura iztak nu Cērvēša azara . As tī staigōju ar boda peicku vēļ tod , kod Stykutu Jōņs beja dzeivs . A dzeivōja jys tymūs Meļteņūs . Nu vot ! Progōju tī vēļ pagōjušā pavasarī . I pa tū cērsmu , kur zogts , gribēju taišni proīt . Tak tī vītom dagōja polzōt , a na tikai " pusvāzōt " . ( Vāzōšonai vajag divu vāzu , a
rv.lv Dūmōju , ka nu Bebrynkas iz Pušu ceļš labi izremontēts . Gobolu pagōjs , radzu , ka ceļš aizīt iz cytu pusi . Grīžūs atpakaļ i gōju pa vacū . Vokorā prosu vīnam vītejam : " Iz kurīni tys ceļš aizīt ? " A jys soka : " Iz meitu mōju . " Mōjas gon vēļ na-asūt , bet gon jau izceļšūt . Par itim godim jau laikam izcalta — tān dreiži ceļ . Tai ka varat ar Puļgenci iz turīni vēļreiz probraukt . Ka pi tōs mōjas redzēsit
rv.lv . Myusejōs to aizbraukušs iz Angliju voi Iriju . Tai ka myužeigs skaistums . A vēstuli maņ to daīs nest iz centru . Ni kuvera , ni marku Vipiņā vaira nanūpērkt : avīžu kiosku nūvede pa ceļu . Šļoseram jys laikam nabeja rentabls . Palīc vasala ! BABEŅIS PĪTERS Vipiņā </doc><doc> Plōciņu Mases postā SACEIŠU , KAI IR Saceišu , kai ir , bez kaidim apleikumim . Tei mēle , tei kulstavneica da loba nadavad . Viņdīn
rv.lv par pīmāru jemūt vaļstu īpašūs nūsaukumus : Ėąņā ( č ˙ ) , Įīėćąš ( č ˙ ) , Ąķćė ( č ˙ ) itt . , ir cīš saklausama jūs īpašō pīdareiba , kura vairoj jūs vyspasaules patriota apziņu , jo vysur ir klōt jys ( č ˙ ) . Vot tī to i vajadzātu rakt , lai aizmāztu mēslīnī tū volūdnīceibas trupi . A nu kurīnes to latvīšim taids naids pret krīvuli ? Saceišu , kai ir , nu tōs pošas atrakšonas i neistamōs trupes
rv.lv Mes to , latgalīši , zynom , ka vystas , tūs eļnes putynus , tai tyšinoj , kod tōs pļederej navītā . I kū ta cytu latvīšam atlīk dareit , ka na dūtīs pasaulē nu dzymtō paspōrneiša , lai maklātu , kur jys vyslobskaneigōk īsader . Saceišu , mōs , kai ir : vaineņa to tymā nagodnumā , kas īpļundereits Vysuma matriceitē , a pa laiceņam sadūmoj atsagrīztīs atpakaļ , kai tei mežūņkapitalklizmas ruleteite (
rv.lv vaicoju : " Par kū bolsōt ? " Jys soka : " Kas tī kū nazynōt . Kuram lelōks reklamas laukums , tys bogōtōks . Tys nūvoda kasi padareis pylnōku . A kuram tōs reklamas nav , tys namōk biznesu vest . Kai jys vaļdeis nūvoda kasi ? " Es soku : " Es tai bolsovu , a par kū krīze ? Mož vajag sekōt jūs dorbim ? " Donets : " Kaidim dorbim ? Tod tev sutkom jōsēž pi radejas , teļevizera , jōlosa avīzes . Kai taidam
rv.lv myužeigs skaistums , kai apčaravōts , nasalīk mīrā : " Zyrgu takss , zyrgu takss ! Benzins dōrgs ! Sīns lātōks ! Auzu var pīsēt . I ekskļuzivs . Kotrs gribēs ar zyrgu probraukt , zīma voi vosora ! " Niule jys skaidroj lykumus , kur var zyrgu gorodā sīt , voi vajadzeigas kučera tīseibas , voi jōsavuica zyrga vadeišonas kursūs . Ōbuļu savōkšonai jōmeklejūt maiseni , kū Aļmai pi astes sīt .. Zyrga mēsleni tak
rv.lv piliskolna . Ni to dabasu skručs , ni to Eipeļa tūrņs . Zose stōsteja , ka par Karandašu nūsaukušs . Kaidam Tev tī krīvu ōkstam ? Ar tū slavonū klounu Karandašu Rāznei nikaidu dzelu . Nu moš kaidu reizi jys pa dzeļža ceļu nu Moskvas iz Reigu car Rāzni ir braucis . A pi piliskolna vītejī klouni ōvejās . Grib tū vōcu krysta nesēju piliskolnu pōršpļaut . Kaida Tev tī vēsturiskō ainova ? Kam tū vajag ? Naesi
rv.lv atsokom . — Kaida vaine ... Laikam tai ari ir , cikom byus Latveja , tikom byus Latgola ar sovu kulturu i volūdu . Vīrejit voi navīrejit , vīns nu cīši latgaliskīm latvīšim pasē palyka bez tauteibas , jō jys pīpraseja , lai aileitē " tauteiba " byutu īraksteits " latgalīts " , navys kaids tī nikam navajadzeigs " latvietis " . Bet , ja jau tu runoj sabīdriskā vītā latgaliski jeb ( kai es asu pīdōvōjs saukt
Rēzeknes Vēstis / Pegazs dabasim — nu myusim vīņ rūnās . — Kai izjyuti dzejneicas nostu ? — Ja es byutu pavysam jauna sōkuse raksteit , īspējams , saslymtu ar " zvaigžņu " slimeibu . Cylvāks jau daudz kū dora , lai parōdeitu , ka jys lobōks par citim kaidā jūmā . Cikom nabeju sōkuse raksteit , maņ ari dzejnīks lykōs kas pōrdabisks . Bet tagad jauneibas maksimalisms pōrgōjs , skaidrs , ka nivīns nav golvonō persona pasaulē , i tū
rv.lv , ka kotrs cylvāks zyna , kas tam dzeivē paradzāts . Tikai navar tū saprast . Tymā pošā laikā as dūmoju , ka kotrs cylvāks var maineit sovu dzeivi , na gluži taidas cīši nūzeimeigas lītas , bet ikdīnu jys var maineit . — Soka , ka 50 % dzeives veidoj liktiņs , bet pōrejū — mes poši un apkōrtejī . Tai var byut ? — Varātu byut . — Kū tu īteiktu tim , kas soka , ka dzeive gryuta , bezizejas situacejōs ?
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums izlūksnēs ) . Sastuodeituojim itūs gobolus īdeve vīna malenīte , kas vuicejuos RA , a vosoru dzeivuoja pi Anva . Iņteresi par latgaliskū Anvam īsādynuojuse mamys muote ( par dašamejū latgalīšu literaturu gon jys pats izasoka , rokstu mēlē tulkojūt , skeptiski ) . Anvam ir idejis par latgaļu ( malenīšu ) pagluobis atdzeivinuošonu sovūs tekstūs ( J. Mauleņš ! ) . Sastuodeituojim Tiļne seviški tyvs ar sovu heidegerismu
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums pagluobis atdzeivinuošonu sovūs tekstūs ( J. Mauleņš ! ) . Sastuodeituojim Tiļne seviški tyvs ar sovu heidegerismu , koč , nūvaicuots par Heidegeru , izabreinēja . Bet sovā meža budkā , kai stuosta , jys ir vierīs kū nakū par lamaismu i budismu vyspuor . Pats jys , ka saīt laika i okuots , tulkoj nu vysaidu volūdu , pa tam i nu lītuvīšu ( gods voi divi Anvs vuicejuos Dveiņuvā , filologūs , i vins juo
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums Sastuodeituojim Tiļne seviški tyvs ar sovu heidegerismu , koč , nūvaicuots par Heidegeru , izabreinēja . Bet sovā meža budkā , kai stuosta , jys ir vierīs kū nakū par lamaismu i budismu vyspuor . Pats jys , ka saīt laika i okuots , tulkoj nu vysaidu volūdu , pa tam i nu lītuvīšu ( gods voi divi Anvs vuicejuos Dveiņuvā , filologūs , i vins juo ustobys draugs beja nu Subatis - pa tāva pusei lītuvīts ) .
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums ka saīt laika i okuots , tulkoj nu vysaidu volūdu , pa tam i nu lītuvīšu ( gods voi divi Anvs vuicejuos Dveiņuvā , filologūs , i vins juo ustobys draugs beja nu Subatis - pa tāva pusei lītuvīts ) . Niu jys vuicuos serbu i horvatu . </doc><doc> ARTURS VAĻOŅS Arturs Vaļoņs . Dzims 1973 . g. Piec izcejsmis pus dzūks , pus aukštaits , dzims Druskininkūs , dzeivuojs Kauņā , napaseņ puorsacieļs iz Viļņu . Studiejs
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums izcejsmis pus dzūks , pus aukštaits , dzims Druskininkūs , dzeivuojs Kauņā , napaseņ puorsacieļs iz Viļņu . Studiejs Varšavā ( doktoranturā ) sociologeju ( Sorosa stipeņdeja ) . 1998 . g. 7 . febralī jys repuoja " Valerjanu " i skaiteja sovus gobolus " Latgalīšu poezejis dīnā " Rēsnē , " Klondaikā " pi Jura Buordys . Juo abstrakti filigranuos konstrukcejis maņ īguodynuoja P. Valerī vuordu eksercisus
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums tai dzeivoj ar kaštanu molku kurynojamā budkeņā sovūs Apalačūs ar vīnu vīteju medneicu . Niu losuos puorsalaseit iz Istrys pussolu voi Moraveju , kur dzeivis leidzīņs nav tik duorgs ( nazynu , varbyut jys jau tī ) , Kerijs taisuos precētīs ... Piec izceļsmis īrs , bārna godi kūpā ar īceļuotuojim nu Šveicis . Literaruos autoritatis – G. Snaiders ( kurs , kai pastuosteja Kerejs , zam pseidonima figurej
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums . Literaruos autoritatis – G. Snaiders ( kurs , kai pastuosteja Kerejs , zam pseidonima figurej Keruaka " Dharmys vaicuotuojūs " ) , Ginzbergs , Vaļjeho ... Apalačūs jam ir sova " izdevnīceiba " , kur jys īspīž sovys i draugu gruomotys . Kerejam taidu jau vīnpadsmit . Vuicejīs flamenko i fandango , kura ritmūs izdzigoj sovus dzeivuļus . Vierīs agreimū budismu , kīnīšu poezeju . Kai atsazyna , juo sūplokiņspiratori
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums taidu jau vīnpadsmit . Vuicejīs flamenko i fandango , kura ritmūs izdzigoj sovus dzeivuļus . Vierīs agreimū budismu , kīnīšu poezeju . Kai atsazyna , juo sūplokiņspiratori ir tekila i kopejs , roksta jys , principā , šamaņa kulta dzīsmis . Juo poezeja aizīt tamuos pat dzilīnēs , kur pyrmatneiguos religejis . Zemis sulu spāks , seksualuo dzeiviskuma sliepneiba , totemisms , pasauļa dzeiveibys i nuovis
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums naaizaruovu , kam pat vyslobuokajā attulkuojumā , pat originalā ( angļu ) nu papeira jī naskaņ . Nazynu , varbyut spāniski voi portugaliski . Ir juoredz , kai skaita ( izdoncoj , izdzīd ) . A itūs divejus jys dziguoja Viļņā ( i maņ beja tei škode dzierdēt , cik buolgi sūplok skaņ lītuviskais variants ) . </doc><doc> MATIAŠS PIKALO Ar Matiašu dzērem tekilu 1996 . g. Viļnis Poezejis pavasarī . Matiašs Pikalo
Tāvu zemes kalendars 1991 gudreibas pīcōs Vokoreiropas universitatēs , tōpēc tagad ir lītpratējs gon volūdnīceibā un literaturā , gon filozofijā un žurnalistikā , pat teologijas vaicōjumūs . Byudams A. Jūrdža fonda vadeitōja vītnīks , jys Minsterē ( Vōcijā ) turpynoj V. Lōča dorbu , pōrzynōdams tur ari Latgolas sātu . Savā mōtes volūdā izdevs 2 dzejūļu krōjumus : " Zylūs azaru šolkas " ( 1,959 ) un " Dzagiuzes lineni " ( 1972 ) . </doc>
Tāvu zemes kalendars 1991 popularōkais un ražeigōkais nu myusu dzejnīkim . Nūvoda kulturas vēsturei tūmār svareigōki tī roksti , kas , A. Vējāna rūsynōti un poša saraksteiti , pasarōda vysbīžōk " Karogā " , kura golvonais redaktors jys beja 1967 . — 1989 . g. Pyrmais sōkums ir Nērzas pogosta Vōrslovā , kur 1927 . g. pīdzyma Donots Kalnačs , ūtrais — avīzē " Latgolas Bolss " , kur Nērzōnīts sōce publicēt sovus dobas tālōjumus 1944 .
Tāvu zemes kalendars 1991 dīvkolpōjumūs nimoz nadreikst lītot . Pret šū aizlīgumu ir ceinejīs V. Lōcs un L. Latkovskis , šys aizlīgums ļūti sōp sērmajam marijanu tāvam St . Škutānam . Plašā rokstā ( Acta Latgalica , 3 , 1970 ) jys ir ceinejīs pret asimilatorim . Tāvs Škutāns sovā laikā beja ryupeigs vēstures školōtōjs Aglyunā , pēc tam 1957 — 1963 — marijanu generalprīkšnīks Romā , tagad dzeivoj marijanu mītnē Čikagā . Vērteigi
Tāvu zemes kalendars 2009 izdevnīceibā nūkliva 2007 . godā caur jō bejušū skūlneicu L. Maksimovu Viļakā . </doc><doc> Arvīds Turlais PAR JEZUPU ZLAMETU Pētejūt Latgolas vēsturi , munōs rūkōs nūnōce Jezupa Zlameta dīnasgrōmota , kurā jys aprakstejis sovu dzeives gōjumu . Dīvs jam beja licis pīredzēt trejs karus un divus īslūdzejumus . Pādejā karā tyka īrauts pats pret sovu grybu , glōbdamīs nu īslūdzejuma Salaspiļs lobōšonas dorbu nūmetnē
Tāvu zemes kalendars 2009 prosōs iz fronti , kur Kurzemes cītūksnī nagaideita nōk kapitulacija . Gondreiž divus godus Jezups Zlamets vergoj karagyustekņu nūmetnē , leidz teik mōjōs Teizejas pūra Pauneņūs . Trejspadsmit godi , kurus jys nūdzeivoj ar kara laika draudzini Veru , paīt kai vīna dīna . 1960 . godā sīva nūmērst , un dīnu pēc bērem Jezupu apcītynoj čeka . Tīsoj 18 . bataļjonu : nu 450 karaveirim deveņus . Ari Zlametu . Līta
Tāvu zemes kalendars 2009 Pīteik paceļt acis iz zāli , kai kaids izteiksmeigi nūvalk ar eiksi sev pa koklu . Tīsu sprīž dreiži : pīcim nōves sūds , četrim gari cītuma godi . Jezupu Zlametu nūtīsōj iz 15 godim , un īslūdzejumā jys sateik sovus bādu brōļus . Mordovijas lāgerūs moz tai saucamūs nalykumeigi represātūs , kuru pīmiņai šūdīnas varturi īt līkuleigi 14 . junī un 27 . martā nūlikt zīdus . Zlametu izsyutejumā īspēju rūbežōs
Acta Latgalica 9 līcinīks . Tys nūtykums ir bejis uz dzeļžceļa , pūsmā storp Daugavpili un Leivōnim . Tys cylvāks redzējis uz dzeļžceļa slīdem krīvu karaveiru , kara gyustekni , kam bejušas nūgrīztas obi kōjas . Acimradzūt jys mēginōjis izlēkt un izbēgt nu ejūša viļcīņa un ir ticis zam ritinim . Tam cylvākam , kas jam pīgōjis klōt , īvaiņōtais ir sacejis vōjā bolsā : " Zavezi meņa domoj ! " ( Aizved mani uz sātu ) . Tī ir
Acta Latgalica 9 volūda stōv kūpā , tōs nav škiramas . Sātā dzeivoj saime , saime lītoj volūdu , sovu dzymtū volūdu , kurai nav pasaulī nivīnas cytas leidzeigas . Cylvāks nivīnā volūdā pasaulī navar izateikt tai , kai jys var izateikt sovā dzymtajā volūdā . Tikai tei īsylda jō sirdi . Dzymtō volūda ir kai gunkureits , kas speid un sylda . Svešā volūdā jys dzērd tikai skaņas , dažas nu tom skaņom ir ausei pateikamas ,
Acta Latgalica 9 leidzeigas . Cylvāks nivīnā volūdā pasaulī navar izateikt tai , kai jys var izateikt sovā dzymtajā volūdā . Tikai tei īsylda jō sirdi . Dzymtō volūda ir kai gunkureits , kas speid un sylda . Svešā volūdā jys dzērd tikai skaņas , dažas nu tom skaņom ir ausei pateikamas , dažas grīž ausīs . Dzymtō volūda skan meili . Dzymtōs volūdas skaņas izvilinoj smaidu uz lyupom voi izspīž nu acim osoru . Bet na sveša
Acta Latgalica 9 , dažas grīž ausīs . Dzymtō volūda skan meili . Dzymtōs volūdas skaņas izvilinoj smaidu uz lyupom voi izspīž nu acim osoru . Bet na sveša volūda . Svešā volūdā cylvāks dzērd skaņas leidzeigi tam , kai jys dzērd skaņas dobā — putnu dzīsmes un dzeivinīku izdūtas skaņas voi trūkšņus dobā . Mōjas sajyuta ir tikai dzymtajā volūdā un tikai dzymtajā volūdā . Un šū mōjas voi sātas sajyutu cylvākam naspēj atjimt
Acta Latgalica 9 Sātas sajyuta mōjoj cylvāka sirdī , un tei īt jam leidza , kur tik vīn pats cylvāks īt labprōteigi voi jū syuta . Sātas sajyuta jam īt leidza un jū pavoda nūmūdā un mīgā . Tei sajyuta jū pavoda , kod jys nūmūdā prōtoj un kod jys sapņoj . Ari sapnī jys lītoj dzymtū volūdu , tikai bez skaņom , ar jēdzīnim un biļdem vīn , kas ir uzaglobōjušas jō atmiņā nu bārna kōjas . Sapnī dzymtōs volūdas tāli , kas ir
Acta Latgalica 9 cylvāka sirdī , un tei īt jam leidza , kur tik vīn pats cylvāks īt labprōteigi voi jū syuta . Sātas sajyuta jam īt leidza un jū pavoda nūmūdā un mīgā . Tei sajyuta jū pavoda , kod jys nūmūdā prōtoj un kod jys sapņoj . Ari sapnī jys lītoj dzymtū volūdu , tikai bez skaņom , ar jēdzīnim un biļdem vīn , kas ir uzaglobōjušas jō atmiņā nu bārna kōjas . Sapnī dzymtōs volūdas tāli , kas ir bejuši seņ aizmērsti ,
Acta Latgalica 9 jam leidza , kur tik vīn pats cylvāks īt labprōteigi voi jū syuta . Sātas sajyuta jam īt leidza un jū pavoda nūmūdā un mīgā . Tei sajyuta jū pavoda , kod jys nūmūdā prōtoj un kod jys sapņoj . Ari sapnī jys lītoj dzymtū volūdu , tikai bez skaņom , ar jēdzīnim un biļdem vīn , kas ir uzaglobōjušas jō atmiņā nu bārna kōjas . Sapnī dzymtōs volūdas tāli , kas ir bejuši seņ aizmērsti , uzpeļd . Atmiņōs un sapnī
Acta Latgalica 9 uzaglobōjušas jō atmiņā nu bārna kōjas . Sapnī dzymtōs volūdas tāli , kas ir bejuši seņ aizmērsti , uzpeļd . Atmiņōs un sapnī sasateik tagadne un pogōtne . Un tys nūteik dzymtajā volūdā . Dzymtajā volūdā sapnī jys redz ari sovu nōkūtni . Volūda aug reizē ar cylvāku , ar kotru jaunu vōrdu kļyust bogōtōka . Ir pazeistams teicīņs : " Svēteigi ir tī , kas aizlīnej vōrdus , jo ar kotru jaunu vōrdu myusu vōrdu krōjums
Acta Latgalica 9 tīseibas dzeivōt un vaļdeit par radeibu ir vīnaidi vysim cylvākim un tōpēc vysi bauda šōs tīseibas , jo tīseibas dzeivōt , eksistēt un pastōvēt pīdar vysim . Kai cylvāks deve vōrdus dzeivinīkim , taipat jys deve vōrdus ari vītom , jo vōrda dūšona pīdar pi kōrteibas uzturēšonas . Bez vōrda nav kōrteibas , bez vōrda nav īspējams vaļdeit , nav īspējama administracija . Vōrds , resp . , nūsaukums dūd tīseibas
Jaunais Ceļš dorba organizeitoja un vadeitoja Janīna Streiķe vīnam pēc ūtra runotojom dūd vordu , un kotrys nu jīm paver kaidu loppuseiti nu myusu slavano nūvodnīka dzeives . Lyuk , agrs reits , vysi vēl guļ , bet jys , kurš sevi sauce par pilskungu , ceļ augšā uz brūkastim sovus piļskolna varūņus .. Folkloras pētneice Benedikta Mežale pastosteja , kai sadar jos omots ar arheoloģiju , kai paleidz vīns ūtram . Tautas
Jaunais Ceļš noves dīna pagoja nivīna naīvārota un naatzeimota . Dr . O. Skryndam mēs nadreikstam paīt vīnaldzeigi garom . Jys beja tys , kas latgalīšūs īdēstēja nacionālū pošapziņu . Dažu lobu portautotū latgalīti jys atgrīze pi tautas un šys " baileigais latgalīts " , sapratis jo centīņus , arī pīsavīnoja tautas nacionālajai atmūdai . Lai tik pīmynam īvarojamū kultūras darbineicu Bžezinsku , kas , sajyusmā par Skryndas
Jaunais Ceļš 41 . numerī īvītotojā " Ventilatora " īprīkšejā laidīnī laseitojim publicējom Nikodema Rancāna pastosta " Miķeļs bezdarbnīks " izvylkumu nu " Latgolas zemnīka kalendara " . Par Mikeļi un jo pagojīnim jys ir atstojs daudzus pastostus . Šudiņ pašķērsim dažas lopas nu jo gromoteņas " Ceļojums pa Latgolu " , kas izdūta Rēzeknē 1924 . godā ar pseidonīmu Kristops Brems . Vēļ gribīs pībiļst , ka nu tīm laikim
Katōļu Dzeive Atdūsim tim jūs latgaliskū izceļsmi . Jo tikpat labi latgalīšu kulturas bīdreibu savīneibas vaļdes prīkšsādātōja Jōņa Streiča uzvōrdu latviskojūt , mes jū varātu saukt par Jōni Golūdeņu . Tikai dīz voi jys pīkrystu taidam jaunynōjumam ! Dūmoju , ka šudiņ navajag tik daudz energijas izšķīst streidejūtīs par tū , voi pastōv Latgalīšu volūda voi dialekts . Ļausim , šymā jautōjumā pi vīnōta kūpsaucēja nūnōkt
Katōļu Dzeive uz energiskōku reiceibu . Tur nōk sīveņa ar velosipedu . Gryb uzcelt tū pa kōpnem bazneicas dōrzā . — Dūdit , paleidzēšu ! — sauc konkurents , jau pa gobolu skrīdams pretim sīveņai . Tagad napalīk ari jys tukšā . Sīveņa nūpērk ari jō sveces . Nu navaru es gaideit : " Lyudzu , sveces ! Uz rubļa — div ’ , " — saucu pusbolsā . Pazynuši manī sovu cylvāku , ļauteni otkon nōk pi manis un sōc vaicōt ari pēc
Katōļu Dzeive kotram un pi kotra dorba sastoptam cylvākam , naatkareigi nu tō , vai tys beja pazeistams , vai svešs . Latgolas cylvāks navarēja pīļaut dūmu , ka var paīt garum strōdnīkam bez dīvpaleiga nūvēlējuma , un jys breidynōja nu šaidas napīklōjeibas sovus bārnus . Sveicynōtais vīnmār atbiļdēja ar vōrdu — " Paļdis " . Vyspōri agrōk cylvāki nikur un nikod nav kautrējušīs aplīcynōt sovu kristeigū un katōliskū stōju
Katōļu Dzeive naredz . Tūmār , kod parōdeju uz spidometra pīstyprynōtū sv . Kristofora ar bērneņu uz rūkom medaljonu ( sv . Kristofors – šoferu aizbiļdnis – Red . ) , muns ceļabīdrs atsadzeivōja . Nauzticeiba izzuda un jys daudz kū sōce stōsteit , pastōsteja , ka pi jim daudz asūt lobu cylvāku un ļūti daudz – nalobu . Kas atsateic uz bazneicom , tod jau 1930 -tajūs godūs beja nūlauzts , izpūsteits un sadadzynōts gondreiž
Katōļu Dzeive gondreiž vyss , kas tikai atgōdynōja par ticeibu Dīvam . Bet šudiņ , kaut ari vairs nav bazneicu , jī sanōkūt svātdīnēs un svātku dīnōs privatmōjōs un tur izpyldūt sovu pīnōkumu Dīva prīškā . Vysi dzīd ; jys vēļ uzsvēre , ka vysi ļūti skaisti dzīd un cytaidi lyudzās . Vīns ūtru jī labi pazeist un nanūdūd " нехорошим людям " . Ni reizes nadzērdēju nu jō mutes tik slovonūs nacenzeitūs vōrdus . Kaidu breidi
Katōļu Dzeive vēļ uzsvēre , ka vysi ļūti skaisti dzīd un cytaidi lyudzās . Vīns ūtru jī labi pazeist un nanūdūd " нехорошим людям " . Ni reizes nadzērdēju nu jō mutes tik slovonūs nacenzeitūs vōrdus . Kaidu breidi jys pīklusa , it kai kaut kū pōrdūmojūt , un tod strauji sasakustēja un sajēme munu lobū rūku , kaut es vadeju mašynu , un saviļņōti , gondreiž nervozi , kai intimu lītu atklōjūt , izdvese : " Še patausti
Katōļu Dzeive " Teišam , es satausteju apmāram 6 x 8 cm , paplotu – ap 1 cm bīzu kristeņu . Kristeņš beja drusku par lelu , lai jū varātu nosōt uz kokla . Maņ nu pēkšņō saviļņōjuma škita , ka nūtērpst moti ... Bet jys vēļ attaiseja portfeli un izjēme saineiti , īteitu vairōkūs papeirūs un krusteniski pōrsītu , un tū atraiseja . Tei beja Dīvmōtes figureņa ar Jezus Bārnu uz rūkom ... Munas lyupas čukstēja pateiceibu
Katōļu Dzeive sajēmis saules gaismu ! Cytam cylvākam Dīva dōvōtō žēlesteiba atspeidēja ari munā jau pagurt sōkušajā dvēselē ... Saules stareņš nu vīnas laseites uz ūtru ... Vysi asam Dīva bārni ... Praseju , ka , jo byus jys kaidreiz Latvijā , lai mani apcīmoj , ka īdūšu naktsmōjas un vyssirsneigōk uzjimšu , bet jys atbiļdēja , ka laikam jau naiznōks aizbraukt . Sirsneigi atsasveicynōjom un obi – latvīts un krīvs saprotom
Katōļu Dzeive sōkušajā dvēselē ... Saules stareņš nu vīnas laseites uz ūtru ... Vysi asam Dīva bārni ... Praseju , ka , jo byus jys kaidreiz Latvijā , lai mani apcīmoj , ka īdūšu naktsmōjas un vyssirsneigōk uzjimšu , bet jys atbiļdēja , ka laikam jau naiznōks aizbraukt . Sirsneigi atsasveicynōjom un obi – latvīts un krīvs saprotom , cik dzili cylvākus vīnoj ticeiba Dīvam . ( 1982 . g. Kuibiševas apgobolā ) . </doc><doc> Katōļu
Katōļu Dzeive ari sabīdreibā izskaņ dūma , ka pi Latgolas atpaliceibas vainojama asūt Katōļu Bazneica ar sovim bazneickungim – pōrpūļōtōjim . Pret šū aizsprīdumu daudz vajadzēja ceineitīs ari Frančam Trasunam , kod jys mēginōja īintereseit par latgalīšim baltīšu sabīdreibu Reigas latvīšu bīdreibā , un taipat Latvijas Saeimā , aizstōvūt Latgolas intereses . Kod tod eistineibā tys ir bejis ? – - Nu Franča Trasuna biografijas
Katōļu Dzeive vydā Lītuvā dzeivōja veiskups – lels sovas tautas mīļōtōjs . Jō vōrds – Motisas Valančius ( + 1875 ) . Kod krīvu vaļdeiba lītuvīšim taipat kai latgalīšim aizlīdze ar latiņu burtim īspīstōs grōmotas , jys izdeve sovim goreidznīkim reikōjumu , lai jī pi pyrmōs grāku syudzēšonas pīlaistu tikai taidus bārnus , kas prūt laseit pōtoru grōmotā un prūtams , kas zynōtu ari katehismu . Tai kai skūlu Latgolā tymā
Katōļu Dzeive izrōdes . Teatra mīļōtōju atsauceiba bejuse lela . Draudzeigi sadzeivōjuši vysi , un cīša Viļānu Viļčuka pōrlīceiba ir taida , ka " prakvosti " ir sastūpami vysōs tautōs . Par ebreju tauteibas cylvākim jys izasoka , ka tī jam dzeivē ir paleidzējuši tik daudz , ka capuri nūst jūs prīškā . - Kod muns tāvs beja uz mēršonas gultas , atcerās Valerians Viļčuks , jys pasauce mani pi sevis un pastōsteja par sovu
Katōļu Dzeive vysōs tautōs . Par ebreju tauteibas cylvākim jys izasoka , ka tī jam dzeivē ir paleidzējuši tik daudz , ka capuri nūst jūs prīškā . - Kod muns tāvs beja uz mēršonas gultas , atcerās Valerians Viļčuks , jys pasauce mani pi sevis un pastōsteja par sovu porōdu žeidam Silimam Šeram . Tāvs lyudze , lai es tū naudu pamozom atdūtu , 1925 . goda 2 . decembrī muns tāvs nūmyra . Es devūs pi Šera , lai izpiļdeitu
Katōļu Dzeive izteirej i pa golvu vēļ īmat . Tod Ābelteņš rōda pōri īlai uz tērgōtōja Bogdanova būdu . - A tu zyni , ka bōrdainajam Bogdanovam tī svorūs nogla īlykta , tamā pusē , kur produktus līk . Tōs noglas svoru jys kotram pērcējam pi preces svora pīskaita ... Grybu lai saprūti , ka cīši daudzi ir pasaulē ļaunuma , malu un jōbyut stypram , lai taisneibu acīs runōtu , par cylvāku byutu . Kaids ir tovs skūlōtōjs ,
Katōļu Dzeive bogōtom dvēselem , tik apdōvynōti , ar taidom slōpem pēc zynōšonom , lels prīks beja strōdōt ar jim . – Desmit cylvāku myužim pītyktu Valeriana Viļčuka pōrdzeivōtō , izsōpātō , bet , kod pavaicōju , kai jys reikōtūs , jo byutu dūta īspēja dzeivi nu gola īsōkt , tod atbiļde beja : " Jo byutu uzsnidzis vīgls snīdzeņš , un zam tō vēļ radzātūs munas vacōs pādas , es lyktu sūli pēc sūļa tamōs ... vacajōs " .
Katōļu Dzeive dažaidūs laikūs ir staigōjuse ideja par divskaņa " uo " īvīsšonu . Un nu latgalīts , kai jau tys latvīšam ar " kvalitates zeimi " pīsanōk , tū izškirūšū sūli ir spēris pyrmais un nav jau nikur saceits , ka jys byus pādejais . Dūmoju , ka ari latgaliskō apgyušonai pōrnūvodūs ( par myusu pošu bārnim nimoz narunojūt ) šei , izrunai tyvynōtō , raksteiba paleidzēs lobōk īsamōceit latgalīšu rokstu volūdu . Volūdnīku
Katōļu Dzeive latgaliskō kulturas montōjuma pōrjimšonu . Leidz šam varbyut nabeja tik svareigi , voi školōtōjs runōja ar bārnim vītejā pogosta izlūksnē voi gramatiski reglamenteitajā latgalīšu volūdā . Golvonais , ka jys , latgaliski runojūt , parōdeja sovu attīksmi pret senču volūdu . Tūmār laiks školā vuiceit latgalīšu rokstu volūdu . Ir školas , kur tū jau tagad dora fakultativi . Pošlaik preses izdavumi , grōmotas
Katōļu Dzeive atsauceibu . Bērinīki napīkōpeigi dzīdōja pēc vacōs lyugšonu grōmotas , tai kai tū sovōs jaunōs dīnōs beja īsamōcejuši nu golvas . Kod 1927 . godā tāvs Tomass Gumpenbergs OMC gatavōjōs braukt uz Latviju , jys devēs apcīmōt Terezi Neuman , lai uzzynōtu kū tyvōk par latvīšu tautas liktini . Terezei Neuman nu Dīva beja dūtas gaišrega spējas un jei tāvam Tomasam paskaidrōja : " Latvīšu tauta ir dzeivōtspējeiga
Katōļu Dzeive Neuman nu Dīva beja dūtas gaišrega spējas un jei tāvam Tomasam paskaidrōja : " Latvīšu tauta ir dzeivōtspējeiga dēļ tō , ka tei daudz lyudzās par sovim myrušajim . " Kod tāvs Tomass ībrauce Latvijā , jys teišam apbreinōja myusu Latvijas lelū lyugšonu goru gon bēru , gon atbēru laikā . Tū jys nabeja īvārōjis ni pi vīnas cytas tautas . Tūpat atzeist ari myusu tautīši , kas dzeivoj ōrzemēs un atbrauc te
Katōļu Dzeive tauta ir dzeivōtspējeiga dēļ tō , ka tei daudz lyudzās par sovim myrušajim . " Kod tāvs Tomass ībrauce Latvijā , jys teišam apbreinōja myusu Latvijas lelū lyugšonu goru gon bēru , gon atbēru laikā . Tū jys nabeja īvārōjis ni pi vīnas cytas tautas . Tūpat atzeist ari myusu tautīši , kas dzeivoj ōrzemēs un atbrauc te pasacīmōt . Taipat ji apbreinoj Latgolas kopsātu sakūpteibu . Šōs līceibas dūd cereibu ,
Katōļu Dzeive Nōve pajam vacūs un jaunūs , voi kai tautā soka : " Vacim vajag mērt , bet jaunī var nūmērt . " Cylvāka dzeive ir tikai aizlīneita . Tū Dīvs atprosa atpakaļ . Un lai kai cylvāks ceņšās par nōvi nadūmōt , jys zyna , ka ir mērsteigs . Jo cylvāks nōvei aiztaisa durovas , tei īkōp pa lūgu . Mes bīži vīn pōrōk augstprōteigi par sevi dūmojam , kaut gon asam tikai putekli vērs šōs zemes . Vējs putekļus gon paceļ
Katōļu Dzeive cylvāka skaita tykumus , na jō nūdzeivōtūs godus . Sultans Saladins sovā laikā asūt rōdejis drēbu klōstu un prasejis padūmu , kaidōs jū īgērbt pēc nōves . Kristeigajam cylvākam taidu " problemu " nav , jo jys zyna , ka sovu dvēseli pēc nōves jōītērp pōrdabiskūs žēlesteibu tārpā . Cylvāki bīži vīn ryupeigi apsorgoj montu , bet par dvēseli aizmērst . Kotram jōdūmoj par sevi , jo nivīns cyts myusim vaļsteibu
Katōļu Dzeive augstu nūvērtējis Tōma tāva dorbu , kas ir tik napīcīšams cylvāku gora gaismas padzilinōšonai un uzturēšonai , kaut bīži bejis gryuts un sarežgeits . Personeigi es asu pateiceiga Tōma tāvam par tū , ka jys munu napiļneigū izpratni par religiju , seviški katōlicismu , un ticeibu izgaismōja ar vīnkōršim , saprūtamim pīmārim nu dzeives ( ari nu vēstures ) un izskaidrōja , kai kas ir jōsaprūt , lai nūvārstu
Katōļu Dzeive prīsterus un brōļus , kuri te nūdybynōtu klūsteri . Paaicynōjumam klauseidams , šurp atbrauce tāvs Tōms , kurs pyrms divim godim beja sajēmis prīstereibas svēteibu . Byudams Kapucinu ordena lūceklis , jys beja rupā , bryunā habitā , bez capures , bez mēteļa , sandalem bosōs kōjōs – pēc sv . Franciska parauga jys gribēja sekōt Jezum Jō nabadzeibā . Tys spylgti aplīcynōja tāva Tōma vīnkōršeibu , seviški
Katōļu Dzeive kurs pyrms divim godim beja sajēmis prīstereibas svēteibu . Byudams Kapucinu ordena lūceklis , jys beja rupā , bryunā habitā , bez capures , bez mēteļa , sandalem bosōs kōjōs – pēc sv . Franciska parauga jys gribēja sekōt Jezum Jō nabadzeibā . Tys spylgti aplīcynōja tāva Tōma vīnkōršeibu , seviški jo jamam vārā jō izceļsmi : jys beja bogōtas vōcu baronu Gumpenbergu saimes lūceklis . Šamā dzymtā jau beja
Katōļu Dzeive bez capures , bez mēteļa , sandalem bosōs kōjōs – pēc sv . Franciska parauga jys gribēja sekōt Jezum Jō nabadzeibā . Tys spylgti aplīcynōja tāva Tōma vīnkōršeibu , seviški jo jamam vārā jō izceļsmi : jys beja bogōtas vōcu baronu Gumpenbergu saimes lūceklis . Šamā dzymtā jau beja vīns mūcinīks , kurs reformacijas laikā atdeve sovu dzeivi par Kristu un Bazneicu . Divi brōli beja prīsteri : vīns jezuits
Katōļu Dzeive atsagrīze Reigā un strōdōja pi sv . Aļberta bazneicas . Kod 1940 . godā Latviju pīvīnōja Padūmu Savīneibai , Tōma tāvs beja spīsts īsastōt dorbā par strōdnīku Iļgucīma Manufakturas fabrikā . Kara beigōs jys dorbōjōs Viļakas klūsterī , bet 1945 . g. 13 . decembrī Tōma tāvu arestēja , īskaiteja Vatikana spīgūs un aizsyuteja uz mūkom Stobu īlā Reigā . Speidzynōšonas sakas tāvs Tōms juta vysu atlykušū myužu
Katōļu Dzeive vadeibā un teišā īrūsmē ticeigī trejūs mēnešūs uzcēle bazneicu un sekmeigi veice tōs apdares dorbus . Tūmār nūvōrdzynōtais mīsas spāks tō vairs naizturēja , tāva Tōma dzeiveiba monomi sōce izdzist , un jys nūmyra 1984 . goda 5 . janvarī . Daudz loba par tāvu Tōmu nu pazeistamim katōlim sōču dzērdēt ap 1970 . godu , kod jys jau beja atsagrīzis nu vysim mūku un cīsšonu celim , apsametis Gaigalovā ( Bykovā
Katōļu Dzeive nūvōrdzynōtais mīsas spāks tō vairs naizturēja , tāva Tōma dzeiveiba monomi sōce izdzist , un jys nūmyra 1984 . goda 5 . janvarī . Daudz loba par tāvu Tōmu nu pazeistamim katōlim sōču dzērdēt ap 1970 . godu , kod jys jau beja atsagrīzis nu vysim mūku un cīsšonu celim , apsametis Gaigalovā ( Bykovā ) un vadeja bazneicas remontu , iztykdams nu tumem un putreņom , bet dorba ziņā kolnus gōzdams . Politiskī apstōkli jam
Katōļu Dzeive stuņdi , bet vītejō vara , radzādama bazneicas lūgūs gaismu , dūmōja , ka tur teik nūturātas slapynas sapuļces . Vysur leida navītā un nareizē , reikōja pōrmeklēšonas un Tōma tāvam pratynōšonas . Tūmār jys pacīteigi izturēja ari itū . Prūtams , na jau vysi pret Bazneicu un Tōma tāvu izaturēja ar greizu prōtu un nalabvēleibu , natryuka ari paleidzeigu cylvāku . Kaidā reizē lelas ryupes beja sagōdōjis bazneicas
Katōļu Dzeive un praseja : " Ar kū lai , goreigais tāvs , atleidzynoju Jums par sovas dzeiveibas izglōbšonu ? " Tōma tāvs izstōsteja par " sovu " vyslelōkū vajadzeibu pi bazneicas dorbu , bet tyuleņ ari saceja , ka jys navarūt praseit paleidzeibas nu cylvāka , kurs ir bejis izvastais . Tūmār jaunais veirīts izvaicōja par vysu un sūleja paleidzēt . Pēc nagara laika jys atvede uz Gaigalovu mašinu ar skōrdu un nazcik
Katōļu Dzeive pi bazneicas dorbu , bet tyuleņ ari saceja , ka jys navarūt praseit paleidzeibas nu cylvāka , kurs ir bejis izvastais . Tūmār jaunais veirīts izvaicōja par vysu un sūleja paleidzēt . Pēc nagara laika jys atvede uz Gaigalovu mašinu ar skōrdu un nazcik kilogramu noglu . Sajamūt tik vajadzeigū kravu , tāvam Tōmam pat osoras apbyrušas : jys gondreiž nabeja ticējis , ka jaunais cylvāks nanūsabeis un sūlejumu
Katōļu Dzeive veirīts izvaicōja par vysu un sūleja paleidzēt . Pēc nagara laika jys atvede uz Gaigalovu mašinu ar skōrdu un nazcik kilogramu noglu . Sajamūt tik vajadzeigū kravu , tāvam Tōmam pat osoras apbyrušas : jys gondreiž nabeja ticējis , ka jaunais cylvāks nanūsabeis un sūlejumu izpiļdeis . Stōstejumu tāvs Tōms beidze ar vōrdim : " Lai gūds un slave patīsim cylvākim ! " , bet tū paprīšku vysod byutu vajadzējis
Katōļu Dzeive bezgaleiga uzauperēšona cylvāku lobā . Jys vysod beja nūmūdā par cylvāka sirdsapziņas teireibu , par jō patīsumu Dīva prīškā . Tōma tāvs mīļōja klasiskū muzyku , lobas gleznas , gudras runas , bet tū vysu jys izmontōja kolpōšonai Dīvam , Dīva gūdynōšonai , na personeigai labklōjeibai . Personeigōs naveiksmes , materialūs zaudējumus , pōresteibas ( vysbīžōk kai ļaužu napateiceibu ) jys nūreja kai ryugtu zōļu
Katōļu Dzeive gudras runas , bet tū vysu jys izmontōja kolpōšonai Dīvam , Dīva gūdynōšonai , na personeigai labklōjeibai . Personeigōs naveiksmes , materialūs zaudējumus , pōresteibas ( vysbīžōk kai ļaužu napateiceibu ) jys nūreja kai ryugtu zōļu pilīņus un otkon turpynōja sovu uzajimtū kolpōšonu Dīvam un ciļvēcei , nagaidūt sev pasauleigas atleidzeibas . Vysu pasaceitū grybu beigt ar sovu vēlējumu – lai Tōma tāvs ar laiku
Katōļu Dzeive Ignata Grišāna dāls – Donots , stōvūklis monami izalobōja . Šys energiskais cylvāks , ilgōku laiku dzeivōdams Pīterpilī , beja palicis par dīzgon tureigu cylvāku . Jam pīdarēja 3 veikali , restorans un jys saturēja ap 40 zyrgu ( važōņu ) lelu ekspluatacijas parku , kas ikdīnas atnese jam krītnus īnōkumus . Sakarā ar tū , daļu nu bīdreibas izdavumim jys sedze nu sovim leidzeklim . D. Grišāna pīmāram sekōja
Katōļu Dzeive tureigu cylvāku . Jam pīdarēja 3 veikali , restorans un jys saturēja ap 40 zyrgu ( važōņu ) lelu ekspluatacijas parku , kas ikdīnas atnese jam krītnus īnōkumus . Sakarā ar tū , daļu nu bīdreibas izdavumim jys sedze nu sovim leidzeklim . D. Grišāna pīmāram sekōja ari vairōki cyti , tymā skaitā kaids gondreiž pōrtautōtais latgalīts – bogōts ōdas izstrōdōjumu tērgōtōjs Mihailovs . Bez tam bīdreibas kases papyldynōšonai
Katōļu Dzeive pasateiču sābram un aizgōju . Pēc komandejuma beigom mūku aizvežu uz Reigu un nūvītōju sovā dzeivūklī , taipat gūda vītā pi sīnas . Ōtrā laikā pi manis īsaroda Goreigō seminara rektors H. Trūps . Redzēju , ka jys myusu sarunas laika bīži vīn vērēs uz krystu un beidzūt saceja : " Labi byutu , ka taids krysts , kai vērteigs mōkslas dorbs , byutu myusu seminarā . " Es jō vēlēšonūs izpiļdeju un krystu atdevu Goreigajam
Katōļu Dzeive seviški maja mēnešūs , atdeve Dīvam gūdu kai tāvi , mōtes , brōli un mōsas Latgolā . *** Dekteru krysts , kū dzymtbyušonas laikūs veidōja vactāvs , sōkumā beja Dekteru cīma Jaundžiekaru ūļneicas īlūkā . Kod jys tymā vītā jau beja stōvējis pōri par 50 godim un cīmi 1922 . godā izgōja vīnsātōs , muns tāvs krystu atremontēja , pībyuvejūt jaunu pamatni un nu jauna krystu uzstōdeja Dekteru cīma dīnvydu pusē pi ceļu
Katōļu Dzeive DĪNA Šō goda apriļa mēnesī pagōja 20 godu kai nu dzeives škeirēs Viļānu draudzes bazneicas ilggadejais , plašā apkōrtnē pazeistamais , energiskais un iniciativas pylnais ērgeļnīks Jezups Grundāns . Kaids jys beja dzeivē na tikai kai ērgeļnīks - plaša bazneicas kōra vadeitōjs , bet ari kai atsauceigs un cytu liktiņūs īinteresāts cylvāks , par tū līcynōja jō bēru ceremonijas kuplais pavadeitōju skaits , īsaroda
Katōļu Dzeive dzeives ceļā naizpalyka ari taidi cylvāki , kuri varbyut tō laika apstōkļu un ticeibai naideigōs vaļsts politikas dēļ bazneicai ar leikumu gōja garum , bet ērgeļnīka Jezupa izvadeišonā jī beja klōt , jo jys sovā dzeivē nivīna natyka škirōjis ni pēc dzeives uzskotim , ni religiskōs pīdareibas , ni tauteibas voi kaidim cytim kriterijim . Jō attīksme pret cylvākim beja sirsneiga un ījyuteiga . Pyrms kara ,
Katōļu Dzeive , ni religiskōs pīdareibas , ni tauteibas voi kaidim cytim kriterijim . Jō attīksme pret cylvākim beja sirsneiga un ījyuteiga . Pyrms kara , byudams vēļ marianu klūstera saimnīciskōs daļas vadeitōjs , jys vysim beja izpaleidzeigs kai materiali , tai ari ar padūmu . Beja kaidam pensionaram dōrzeņš aparams , kotrs zynōja , ka pēc paleidzeibas vysdrūšōk var grīztīs pi varganista Jezupa . Nivīns lyugums parosti
Katōļu Dzeive klauvēja pi lūga ar vōrdim : " Draugs , celīs , es atvežu tev zirdzeņu , tev tok dōrzeņš jōapar . " Laikam jau teiši taidā ceļā - tyvōkmīlesteibas eistynōšona dzeivē ir vyspatīsōkō un tycamōkō . " Prūtams , jys nabeja engeļs , " kai tōļōk bēru uzrunā saceja mynātais prīsters , " jam , kai ikvīnam nu myusim , beja sovas ciļvēciskōs vōjeibas . " Beja ari vīns ūtrs skaudējs , kas šōs vōjeibeņas ceņtēs vārōt caur
Katōļu Dzeive , kū ērgeļnīks Jezups ar taidu dedzeibu reikōja sovim kōristim uz jō dzymtōs draudzes Skaistas bazneicu , Aglyunu un cytom bazneicom , ir navajadzeiga leidzekļu un laika iznīkōšona . Bet taidōs reizēs jys ar smaidu atbiļdēja , ka tys vyss ir Dīva gūdam un pībylda ari sovu īrostu sokamū " lai sev ... " Kōris jam beja salīdāts , daudz tymā skanēja ari spēceigu veirīšu bolsu . Ergeļnīks nasaceņte pec īpaša
Katōļu Dzeive godim . Muna pazeišonōs un dzeivī sakari napazuda gondreiž leidz jō aizīšonai nu šōs dzeives . Dēļ tō vērsrokstā ir īgōjuši mons . H. Trūpa saceitī vōrdi nu myusu pādejōs sarunas . Jau juzdams sevi vōju , jys manī un Evaldā Strodā īdzeivynōja ideju par krōsainō sīnas kalendara katōlim izdūšonu . Kalendaram tyka dūts nūsaukums " Lai ir slaveits ! " Korsta beja muna un Evalda Stroda vēlēšonōs , lai pyrmajōs
Katōļu Dzeive profesora rokstu , bet jō atbiļde skanēja : " Muni roksti uzraksteiti ... " Jys tikai nūrōdeja vītu , kur leidzeigs dorbs jau radeits . Tys beja augusta beigōs . Lai kur kolpōtu mons . H. Trūps , vysur jys atstōja dzeivas un ilgi sirdīs palīkūšas atmiņas gon ticeigajūs , gon " vāsajūs " . Saceidams " kolpōja " , es naasu pīlaidis klaidu . Jō dorbs vīnmār beja lobs pīmārs kai ar sovu sirdsdegsmi , zynōšonom
Katōļu Dzeive dīvkolpōjums , kuru celebrēja prof . A. Justs , pr . A. Smeļters kūpā ar tagadejū dekanu P. Zeili , prāvestu A. Trapučku , beja tik plaši apmaklāts . Prozdams sadzeivōt ar piļsātas un rajona vadeibu , jys pat tō laika apstōkļūs spēja veikt lelus remontdorbus dīvnomā . Ari sovai īmīļōtajai kulturvēsturei un presei snēdze īspējamū atbolstu . Drūsmeigi tyka calti gaismā F. Trasuna nūpalni , saryupejūt jō
Katōļu Dzeive calti gaismā F. Trasuna nūpalni , saryupejūt jō kopa vītai pīnōceigu pīminekli . Jys saprota un atzyna F. Trasuna lelūs nūpalnus naatkareigōs Latvijas lobā . Te īsarunoj ari jō vēsturnīka talants , jo jys ir vīns nu slovonō profesora Tenteļa audzēknim . Ar lelu ryupeibu teik veidōta rokstu krōjumu krōtuve vīnā nu Rēzeknes bazneicas tūrnim , kur savōc unikalus preses izdavumus , grōmotas . Mons . H. Trūpā
Katōļu Dzeive avīzem laiks vēļ atīs . " Latgolas Vōrda " redaktors , " Katōļu grōmatneicas " idejas eistynōtōjs ar sovom dūmom un rokstim drūsmeigi metēs trešōs atmūdas atjaunōtajā presē . Nasaverūt uz godu nostu , jys ceņteigi roksta " Katōļu Dzeivei " , " Mōras Zemei " , veidoj atjaunōtū " Katōļu kalendaru " , dīnasgaismu īrauga jō grōmotas . Daudz jō rokstu pasarōda " Lauku Avīzē " . Jys ir drūsmeigs kritizētōjs
Katōļu Dzeive " pīlaiž klaidas . Jo sirsneiga pateiceiba profesoram par šaubu izgaisynōšonu daudzajūs lajūs par tū , cik lela nūzeime Latvijā ir kristeigajai kulturai . Rokstūt par sv . Meinardu , ari cytūs rokstūs jys skaidroj , apgōž desmitim godu īkoltū dogmu " viņi atnāca ar uguni un zobenu " . Aglyunai beja īpaša vīta monsinjora H. Trūpa dzeivē . Naaizmērstams ir jō jubilejas spredikis 1990 . goda 15 . augustā
Katōļu Dzeive Trūpa dzeivē . Naaizmērstams ir jō jubilejas spredikis 1990 . goda 15 . augustā . Jō mōceibas vōrdi izskanēja Aglyunas svātku daleibnīkim ari vēsturiskajā 1940 . godā . Ar sovu sirsneibu un atsauceibu jys vīnmār beja pīejams kotram latgalīšam , kod dzeives celi jū aizvede uz Reigu . Vīnmār jys paturēja dzili atmiņā Rēzeknē pavadeitūs godus . Aicynōts braukt uz Rēzeknes Latgalīšu bīdreibas reikōtajim pasōkumim
Katōļu Dzeive mōceibas vōrdi izskanēja Aglyunas svātku daleibnīkim ari vēsturiskajā 1940 . godā . Ar sovu sirsneibu un atsauceibu jys vīnmār beja pīejams kotram latgalīšam , kod dzeives celi jū aizvede uz Reigu . Vīnmār jys paturēja dzili atmiņā Rēzeknē pavadeitūs godus . Aicynōts braukt uz Rēzeknes Latgalīšu bīdreibas reikōtajim pasōkumim , nikod nabeja divreiz lyudzams . Gon zynōtniskōs konferences Drukas aizlīguma atceļšonas
latgola.lv naatsagrīzšonu . Situacejā , kod Latvejis Universitatis absolventam , latgaliskys izceļsmis volūdnīkam voi žurnalistam vajadzātu izaškiert , kai reikuotīs , jo apdraudāta byutu myusu vaļsts volūda vyspuor , jys nūteikti palyktu tuos sardzē kai uzticeigs karaveirs . Jo latgalīts jau vysod ir bejs eistyns latvīts , gon dūdūt Latvejai tuos vuordu , gon karūga kruosys , gon īvadūt latiņu rokstu veidu - antikvu
Mōras Zeme Nr.3 (10) Topēc , ka byus jodūd pretspars taidim Latgolas " aizstovim " kai pulkvedis Alksnis , Lopatins utt . Myusim josaprūt , ka jaunais parlaments nabyus tik paklauseigs un bez konservativi reakcionarīm spākim jys nūteikti nabyus . Bet taidim pretspars byus jodūd ar argumentim , navys ar emocijom . Bez tam Augstokajā Padūmē byus josaceinos par materialūs un kulturas vērteibu gūdeigu sadaleišonu storp Latvijas
Mōras Zeme Nr.8 (15) reiz slavanajai tautas mokslas nūzarei , bet ūtrs un na mozok byutisks – caur keramiku mēginot saglobt izplēnēt sokušū latgaļu pašapziņu , īdvest jīm ticeibu sovim goreigajīm spākim . Tyvokīm draugim jys šod tod ļovēs tū pat paskaidrot : " Ja pastovušo vara myusim līdz sovu raksteitū literaturu , vēsturi , motes volūdas gūdynošonu , tod aplīcynosimēs vysmoz caur molu ! Ja tautai ir kaut vīna goreigo
rv.lv aizgiutys nu latvīšu literarōs volūdys , pīmāram , dvēseles , tīseibas , izkōpis , bet vajadzātu byut dvēselis , tīseibys , izkōps . Koč veiskupa Pītera Stroda vōrdineicā tys teišam ir atļauts , tūmār pats jys tōs golūtnis naīvede . Es nauzskotu , ka vōrds " škola " byutu krīvu vōrds . Škola ir latgaliskōks nakai nu lejslatvīšu volūdys pōrlyktais variants " skūla " . Maņ kauns , ka asam dadzeivōjuši da taida
rv.lv zīmas vokorūs klausūtīs tantes stōsteitōs pōsokas un dzīsmes , kas Frančam ļūti patyka . Tai kai vysus bārnus izskūlōt navarēja , tyka nūlamts Franci audzynōt par saiminīku ( par pylntīseigu saiminīku jys kļiva 17 godu vacumā , pēc tāva nōves ) un skūlā nasyuteit , izgleiteibu jys īgiva pošmōceibas ceļā , vuiceidamīs nu mōtes lyugšonu grōmotas , leidzeigi kai tū dareja cyts slavonais Nautrānu pogosta
rv.lv ļūti patyka . Tai kai vysus bārnus izskūlōt navarēja , tyka nūlamts Franci audzynōt par saiminīku ( par pylntīseigu saiminīku jys kļiva 17 godu vacumā , pēc tāva nōves ) un skūlā nasyuteit , izgleiteibu jys īgiva pošmōceibas ceļā , vuiceidamīs nu mōtes lyugšonu grōmotas , leidzeigi kai tū dareja cyts slavonais Nautrānu pogosta dzīsminīks A. Jūrdžs . Vālōk izskūlōtais brōļs Vincents vede dažaidas grōmotas
rv.lv turpynōt īgiut jaunas zynōšonas . Tai tyka apgiuta gon aritmetika , gon krīvu un pūļu volūda . F. Škesters prota ari spēlēt vijūli . Kotra svātdīne tyka pavadeita 10 km attōlajā Rogovkas bazneicā , kur jys dzīdōja korī . Tyka reikōti ari dažaidi jaunōtnes pasōkumi , kur Francis pīsadaleja , bet seviški tyvas jam beja goreigōs dzīsmes , kū dzīdōja maja vokorūs pi krysta . Šymōs saīšonōs , bazneicā , godatērgūs
rv.lv dzīsmes , kū dzīdōja maja vokorūs pi krysta . Šymōs saīšonōs , bazneicā , godatērgūs sabrauce daudz pogosta ļaužu , arī slavonī P. Miglinīks un A. Jūrdžs , ar kurim Francis beja pazeistams , un , kod jys sacerēja pyrmōs dzīsmeņas , vīni nu pyrmajim kritikim beja šī Latgolas gaismas nesēji . Kod Frančam jau beja trejsdesmit godu , beja pādejais laiks meklēt bryuti . Jau pōrs reizes godatērgā Rogovkā beja
rv.lv . Taipat F. Škesteram beja nūroksti par zemes kūpšonu , dzeršonas pūstu , mōņticeibas apkarōšonu . Īspējams , tīši šaidas literaturas ītekmē ari rodōs jō dzīsmeņas , kuru kūpumā beja ap trejsdesmit , jys pats ari mēginōja pīkomponēt tom meldiņu . Kotrā dzīsmeņā ir sižets , tōs saraksteitas golvonūkōrt nu 1877 . leidz 1885 . godam , bet , pīmāram , nu 1880 . leidz 1909 . godam saraksteita " Bryugona dzīsme
rv.lv Bryugona dzīsme " , " Kōzu dzeja " , " Zača dzeja " " … Ezis pastīps pērkstu — pui začu ! Ezis pastīps pērkstu — pui začu ! Kōpēc tovi pādi smirdeigi , Suņi kvalkst un palīk sirdeigi . " u. c. Pādejū jys uzraksteja nu 1908 . leidz 1909 . godam , tei saucēs " Reibelkungs " . Sovas dzīsmeņas Francis raksteja ar zeimuli kaidas tūs laiku īstōdes aktu grōmotā un izdaleja tautai . Tematika ir par dzeivinīkim
rv.lv leidz 1909 . godam , tei saucēs " Reibelkungs " . Sovas dzīsmeņas Francis raksteja ar zeimuli kaidas tūs laiku īstōdes aktu grōmotā un izdaleja tautai . Tematika ir par dzeivinīkim , par dzeršonu , kū jys nūsūdeja , par klaušu dorbim , karaveirim , par preceibom . Dažu dzīšmu sižeti radnīceigi zynomom pōsokom , tom ir fabulisks raksturs . Šamā anonimūs tautas dzīsminīku laikmetā meklejami ari fabulas
rv.lv 1977 . goda — internacionalōs lobdareibas organizacijas " Alhambra " lūceklis . Vilis ir Latvīšu Nacionalōs apvīneibas Kanadā un Toronto Latvīšu bīdreibas myuža bīdrs . Kūpš LR naatkareibas atjaunōšonas jys zīdōjis leidzekļus , kai ari syutejis vairōk nakai 100 saiņus ar humanū paleidzeibu uz Latviju , īpaši atbaļstejis Reigas Teologijas institutu . Atbaļsteja Latvijas Nacionalū operu , gon vōcūt naudu
rv.lv Latvijas Nacionalū operu , gon vōcūt naudu krāslu īgōdei , gon ari sovōs mōjōs reikojūt sekmeigu atbolsta koncertu . " Lobu dareit ir vīnmār bejis prīks , " soka Vilis . Nu 1989 . goda vysmoz reizi godā jys apmeklej dzimtini . Pīsadaleja 1 . un 3 . latvīšu ōrstu kongresā Reigā , apmeklēja Latgalīšu kulturas bīd-reibas konferences . Pīsadaleja Latgolas Māras ( 1992 . goda 13 . augustā ) un Nikodema Rancāna
rv.lv pamatlīceiba par " Dzintaru " . " V. Mileiko pōrvolda latvīšu , an-gļu , vōcu , krīvu , nadaudz itāļu un dāņu volūdu . Jys bīži uzastōj ar referatim , golvonūkōrt par medicinas temom . Vairōkus godus jys ir vīns nu KLKA " Apkōrtroksts " redaktorim . Daudzi jō roksti atrūnami rokstu krōjumūs " Gadu gaitā " , " Tilti tālēs " , " Katōļu kalendarūs " , žurnalūs " Universitas " , " Akadēmiskā dzīve " , "
rv.lv izamōceit i prast . " I gonu vosoras , i skūlas zīmas prīkus Eleonora daleja ar kaimiņu puiku Jōni Stepiņu . " Nu tō laika mes draudzeigi , lai gon beja pōrsteigums i maņ , i citim , kod uzzynōjom , ka jys aizgōja mōceitīs par prīsteri . " Eleonora , pasi sajēmuse , sōka strōdōt lauku ēdneicā par oficianti , pēc tam povōru kursus pabeidze . Ēdīņu gatavōšona — jōs ūtrs prīks un patikšona . Cik kōzōs , cik
rv.lv kas rūnās saskarsmē ar cytim . Dīzgon nūslāpumains beja krōslovīts Sergejs Žukovs . Bez stōstim " Olūtā " LKC izdevnīceibā naseņ izgōjis Sergeja vēsturiskais pīdzeivojumu romans " Kaisles varā " , kū jys uzrakstejis divejōs dīnnaktīs 19 godu vacumā . Sirds aicynōjums asūt literatura , bet nikū vairōk autors stōsteit nagribēja . Māreiti Slišāni publicētīs mudynōjis tāvs , saceidams , ka navar turēt dorbus
rv.lv zemnīku Pītera un Helenas giminē . Mīlesteibu uz grōmotom īmontōjis nu vacmāmeņas Veronikas , kas bērneibā stōstejuse posokas , zynōjuse meiklas un dzīdōjuse tautas dzīsmes . Lai gon tāvs skūlā nav gōjis , jys bejs lobs stōsteitōjs . Seiļu dzymtā bejuši izgleitōti cylvāki – Valerija Seile un Jōņs Seiļs , kurim beja Pīterburgas universitates izgleiteiba . Jau nu bārnu dīnom Stepōnu interesējuse bagōtō grōmotu
rv.lv , tai pyrms pīcim godim . Sovu radikalūs uzskotu dēļ S. Seiļs nūnōce politiski nauzticamu personu sarokstā . K. Ulmaņa režima laikā slēdze latgalīšu laikrokstu " Jaunā Straume " ( 1928 – 1934 ) , kurā jys dorbōjās . S. Seiļs atsagrīze Latgolā , strōdōja par skūlōtōju Taudejāņu sešgadeigajā pamatskūlā . 1941 . godā atbreivōts nu skūlōtōja omota . Vōcu laikā S. Seiļs beja policijas uzraudzeibā aizdūmeigūs
rv.lv prota krīvu , vōcu , latiņu , daļeji ari franču un itaļu volūdu , tōpēc spēja sasaprast ar cylvākim . " Padūmu varas laikā S. Seiļam sekōja VDK , tyka kontrolēts posts un mōjōs veikta krateišona , jo jys beja gatavōjīs vērīneigi , publiski atzeimēt Drukas aizlīguma Latgolā atceļšonas 70 . godskōrtu . Čekas veiri ībruka jō mōjōs un izvandeja vysu myužu krōtū grōmotu krōjumu , rūkrokstus sakrōvuši maisūs
rv.lv Aleksandrs apsaprecēja ar tērgōtōja meitu Jeļizavetu , jim pīdzyma meita Larisa . Saime pōrsacēle iz Borkovu Latgolā , strōdōja školā . Vālōk gon izaškeire — sīva aicynōja iz Moskovu , kur vīglōka dzeive , a jys pasaceja : " Свою батьковщину неоставлю ( Sovu tāvuzemi naatstōšu ) " i palyka dzimtinē . Dagōja Stolypina reforma . Arhips obim dālim , Osipam i Aleksandram , nūpērka 25 desetinas zemes nu pana Formuleviča
rv.lv Milicu ( vālōk — Viļānu školōtōja Kļementjeva ) , Raisu , Ludmilu , i dālu Orentiju ( munu vactāvu ) . Kas pōrsteidz — tamā mōjeņā ( pamatu akmini vēļ sasaglobōjuši ) , kur Aleksandrs dzeivōja pats , jys uzturēja školu . Ap 120 bārnu vīnlaiceigi asūt gōjuši nu kaidu pīcu kilometru apleicīnes , pat nu Goveiku Fjodorkim . Krīvi ( staroveri , pareizticeigī ) , latgalīši , pūli i igauni Mekši — vysi školā
rv.lv paleigā ar orklu teirumā , ar izkapti pļovā . Nu zemes dorbim breivajā laikā jōstrōdoj Tūču pūra kūdras raktuvēs . Tod sōcēs nažēleigais Ūtrais pasaules karš . Vladislavs atcerās vōcīšu šausmu dorbus : jys , var saceit , beja līcinīks tam , kai 1942 . goda janvarī apšōve Viļānu mīsta čigonus . Kod kars gōja uz beigom , jū īsauce vōcīšu legionā i nūsyuteja iz Kurzemi , iz tai sauktū Kurzemes kotlu ( Kabilē
rv.lv skaneigōk , ļaudis labesteigōki , bazneicas zvoni skaneigōki i pateiceibas dzīsme " Te Deum laudamus " prīceigōka ... Dorbs tāva teirumūs i Tūču pūrā pateikams . Un tod vēļ taida liktiņa dōvona — 1947 . godā jys satyka Viktoriju Patmaļnīku nu Bukmuižas Patmaļnīkim , kura strōdōja Viļānu postā par telefonisti . Pēc vairōkim romantiskim ceļōjumim iz Viktorijas dzymtū tāva sātu Vladislavs ar Viktoriju 1949 . goda
rv.lv Dzeivē " , " Tāvu zemes kalendarā " . 90 dzeives godi , 60 — lauleibā ar sovu meilū Viktoriju . Skaisti skaitļi . Un par kotru godu Vladislavs pasateic Dīvam , lai gon beja daudz sōpu i cīsšonu . Tūmār jys ir prīka pylns par tū , ka Dīvs devis jam taidu dzeives draugu , devis un dūd spāku ari šudiņ dorbōtīs sovas dzymtas un sabīdreibas lobā . </doc><doc> Voi skaiteis Latgalīšus ? Nu 2011 . goda 1 . marta
rv.lv tyka brošura " 2000 . gada tautas skaitīšanas rokasgrāmata " , kuras 57 . pants ir par tauteibu . Tauteibu nūsoka respondents . [ Tys atbylst cylvāktīseibom , jo nivīns cyts nazyna lobōk par pošu , kas jys ir pēc tauteibas . ] Beja trejs varianti : latvīts , krīvs , boltkrīvs i breiva aile cytai tauteibai . I tys pats 59 . pantā par dzymtū volūdu , kas atseviškūs gadejumūs var naatbiļst tauteibai . Pīmāram
rv.lv bet tamā īkolti cyldoni vōrdi : " Latvijas vaļsts rūbežsorga Boleslava Keiša ( 1907 – 1987 ) gimines kopi . Katrīna ( 1913 – 1989 ) , Stanislavs ( 1933 – 2000 ) . Nav pīmynāts jaunōkō dāla Jura vōrds , jys apglobōts kaidā Reigas kopsātā . Nu Keišu gimines palykuse meita Lilija , tagad reidzineica . Boleslavs Keišs sovulaik ( 20 . gs . 30 . godūs . — Red . ) dīnēja Zylupē — Latvijas Vaļsts rūbežsardzē .
rv.lv Latvijas rūbežsorgi zynōja patīseibu , kas tī nūteik . Par tū jī gribēja lobōk mērt , navys kļiut par mūceklim . Boleslavs Keišs , vadeidams desmit godus Sibirijas lēgerūs , namiteigi dūmōja : par kū jys tūreiz našōve , par kū pasadeve ? Voi Vaļsts prezidents Kārlis Ulmanis napīļōve kļiudu ? Vylks spolvu mat , tykumu — nā ... Latvijas vaļsts rūbežsorgi nivīnu sorkonū nanūšōve , bet gondreiž vysus , kuri
rv.lv jaunekli , kurs nikaidōs grōmotōs nav ticis . Aloizs Lauris Trūps dzimis 1856 . go-da 8 . ( 20 . ) aprelī Ūšupes pogosta Kolnagola mōjōs kai Jura un Annas Trūpu jaunōkais dāls . Nu pūrainōs Latgolas nūmales jys aizbrauce iz Pīterburgu i nūkļiva Krīvijas cara golmā . Tamā laikā Latgola beja Vitebskas guberņas sastōvā . Daudzi Latgolas jaunīši dīnēja cara armijā . Aloizs Trūps armijā īsastōja breivprōteigi sova
rv.lv mōte Marija Fjodorovna jam pīvērse uzmaneibu un izrōdeja lobvēleibu , varbyut par tū , ka poša beja nu rītumim un jauneibā bejuse katōlīte . Tai Aloizs kļiva par cara gimines uzticeibas personu . Tūmār jys nikod naaizmērsa dzymtōs vītas , kū cīši mīļōja , un bīži brauce cīmūs . 1908 . godā , atbraucis iz mōtes bērem , cīmōjōs dīzgon ilgi . Rodim izdōvynōja dōrgu servizi , sovim brōlim īdeve naudu kuļmašinas
rv.lv kuļmašinas īgōdei . Pādejū reizi Kolnagolā Aloizs cīmōjōs 1912 . godā . Gribēja nūpērkt zemi Vydzemē , kur pēc dīnasta beigom varātu apsamest , jo tī lobōki apstōkli zemkūpeibai . Dīvamžāļ dzymtā pusē jys vairs naatsagrīze : sōcēs Pyrmais pasaules kars , tod revolucija ... 1917 . godā kambarsulaiņs Aloizs Trūps reizē ar cara gimini tyka aresteits . Radinīkim vēstulē paziņōja , ka kūpā ar cara gimini jū
rv.lv Matvejānu , Ontonu Slišānu , Ontonu Kūkoju , Konstantinu Medni , kuru vairs nav , saceidams : lai ari lideri rostūs , napīcīšama latgaliskō skūla . Drūši vīn . Bet vēļ vairōk vajadzātu kotram apsazynōt , kas jys ir , citaidi , vysim pasaules vējim pyušūt , mes lūkomēs uz vysom pusem , vairs nasaprūtūt , kū īsōkt , uz kuru pusi skrīt un kaidā volūdā runōt . Bet gon jau byus labi , latgalīši tūmār ir iztureiga
rv.lv Daugavpiļs Universitates pasnēdzējs , kura disertacija veļteita teiši Latgolas kulturvēsturei i kurs jau divdesmit godu itymā augstskūlā mōca Latgolas kulturas vēsturi , kai ari voda ekskursijas pa Latgolu , jys itymā nūvodā zyna kotru styureiti . Filmā V. Lukaševičs dorbojās ari kai stōstnīks i intervētōjs . NU PUTYNA LIDŌJUMA Filma sōcās ar dobas i kulturvēsturisku pīminekļu skotim , atklōjūt daudzas vītas
rv.lv nalauza golvu par " pī ār " akcijom . Tai nu izgōjis , ka filmā pādejū reizi īmyužynōts Latgolas folkloras vōcējs Ontons Slišāns . Rodūšō komanda nūfiļmēja izcylū Latgolas literatu , bet pēc trejom nedeļom jys aizgōja myužeibā . V. Lukaševičs stōsta , ka Latgolā pošlaik ir apmāram 40 cylvāki , kuri roksta latgalīšu volūdā . Dīvamžāļ īrūbežōtō apjūma dēļ filmā vysi nav īkļauti . Redzēt filmu ir vērts na tikai
rv.lv izturējuši godu symtus i naasom atrauti nu latvīšu tautas vīņ dēļ tō , ka myusūs nav bejs mozvērteibas apziņas par sevi , sovu volūdu . Kas atsasoka nu godu symtu montōjuma , tys nav vaira sverams , jo jys pats ir aizgōjs palovōs i kai palovas tod ari cyti jū vērtēs . " Stōstējumu papyldynōja iz ekrana rōdeitī grōmotizdevēja nūdrukōtūs grōmotvōku attāli , biļdes nu dzeives gōjuma , pōrapglobōšonas hronika
Tāvu zemes kalendars 2009 vysim pīcim bārnim tāvs nav spējis sagōdōt apovus , bet mōtes un babeņas zōboki par lelim . Osoras plyust , un sirsneņa sōp . Tāvs sūla leidz Zīmassvātkim sagōdōt , bet es tūmār navaru nūsamīrynōt . Tod jys satyn munas kōjas syltā dečī un iznas mani dōrzā . Mes staigojam nu vīnas ōbeļneicas pi ūtras . Es purynoju zorus , gyunu snīgu , garšoju , spīžu pi vaidzenim ... Munam prīkam nav gola ! Un tāvs prīcojās
Tāvu zemes kalendars 2009 izjauce PSRS okupanti ... Studiju lakā mes , 1930 -tūs godu studenti , Reigā redzējom , ka Jōņs Klīdzējs ir lelō Latgolas patriota Fraņča Trasuna idejas " Vīnōti Latvijai " turpynōtōjs . Vālōkūs godūs jys beja īrūsynōtōjs Vatikanā pōrskateit nataisneigū lāmumu par F. Trasuna atskēršonu nu Bazneicas un uzjimt atpakaļ Bazneicas klēpī — kaut pēc nōves . Tys jau nūticis ! Un Rēzeknē — Latgolas sirdī — ir
Tāvu zemes kalendars 2009 ciļvēceigā plōksnē . Kod Emīlija studiju laikā ļūti cīte satiksmes avarijā un ōrsti beidōs par smogom sekom pēc atlobšonas , Jōņs , tū dzēržūt , bez kavēšonōs paziņōja , ka — vīnolga , kaidas byus sekas , jys sovu meitini precēs un gotovs ryupētīs par jū vysā Dīva atvālātā dzeives garumā . Kod 1942 . godā iznōce pyrmais Jōņa Klīdzēja romans " Jaunieši " , Emīlija personeigi tū atvede maņ iz Talsu raj . Laidzes
Tāvu zemes kalendars 2009 austrumu daļas azaru — Lelō Ludzas , Lubōna un Burtnieku — pīkrastes pētnīceibu . Dorba gaitas pēc Latvijas Universitates Vēstures un filozofijas fakultates beigšonas tyka sōktas Vēstures institutā , kur jys aktivi īsasaisteja arheologiskūs izrokumu veikšonā , izrōdūt īpašu interesi par akmiņs laikmetu . Pyrmais dorba cēlīņs beja saisteits ar Lelō Ludzas azara pīkrasti , kur Fraņcs Zagorskis 1958 . un 1959
Tāvu zemes kalendars 2009 6 ) . Tod pat — 1963 . godā — atklōtū Osas mezolita-neolita apmetni šōs pošas upes krostā Fraņčam Zagorskim izadeve sōkumā pēteit divōs dorba sezonōs — 1964 . un 1969 . godā . Paraleli izrokumu dorbim jys ryupeigi strōdōja pi īgyutō materiala klasifikacijas , tū analizejūt un mēginojūt īvērzeit neolita pētejumus Latvijā jaunā guļtnē . Tyka izdaleita agrō un videjō neolita divi jauni keramikas tipi , kas
Tāvu zemes kalendars 2009 Latvijas Zynōtņu akademijas korespondētōjlūceklis profesors F. Fjodorovs , Socialūs zineibu fakultates prodekans D. Olehnovičs u. c. 2007 . goda beigōs lekciju Daugavpilī nūlaseja rakstnīks Leonīds Kovaļs — jys pošlaik ir vīneigais ebreju tauteibas profesionalais rakstnīks Latvijā . Jō romani , stōsti , lugas , dzeja un publicistika gyvuse atzineibu daudzōs vaļstīs . Sovā lekcijā Daugavpilī rakstnīks pīvērse
Tāvu zemes kalendars 2009 atsateikuse atbaļsteit šū volūdu , kurā saraksteita ebreju klasiskō literatura un kuru daudzi pasaules zynōtnīki atzeist par sovdabeigu volūdu . L. Kovaļs apskateja ari svareigōkōs holokausta problemas , kurom jys veļtejis trejs bīzus sējumus un kurom veļteita ari jō dailliteraturas lelōkō daļa . Itei lekcija Daugavpilī atstōja lelu īspaidu iz klauseitōjim . 2007 . g. decembrī </doc><doc> Uldis Pauls Strēlis KAS
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 9 i tyvuok dzymtuos zemis sirdei . " Rēzeknis rajona Nautrānu vydsškolys 11 . klasis školāns Ervīns Škesters sovā dorbā " Munys saknis Latgolā " aizarunoj itai : " Piekšni manī ar lelu zibiņs trīcīni – jys ir latgalīts , tuopēc es jū sajutu kai zynomu cylvāku , kai draugu ! Bet jys nabeja kai Juoņs voi Pīters – vyss jys izstaruoja latgaliskū . Pat gaiss apkuort suoka smaržuot piec rudzu maizis . Jimā vyss
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 9 klasis školāns Ervīns Škesters sovā dorbā " Munys saknis Latgolā " aizarunoj itai : " Piekšni manī ar lelu zibiņs trīcīni – jys ir latgalīts , tuopēc es jū sajutu kai zynomu cylvāku , kai draugu ! Bet jys nabeja kai Juoņs voi Pīters – vyss jys izstaruoja latgaliskū . Pat gaiss apkuort suoka smaržuot piec rudzu maizis . Jimā vyss beja nu Miglinīka , nu Rancāna , nu Cybuļska , nu Jūrdža i nu vysim latgalīšim
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 9 dorbā " Munys saknis Latgolā " aizarunoj itai : " Piekšni manī ar lelu zibiņs trīcīni – jys ir latgalīts , tuopēc es jū sajutu kai zynomu cylvāku , kai draugu ! Bet jys nabeja kai Juoņs voi Pīters – vyss jys izstaruoja latgaliskū . Pat gaiss apkuort suoka smaržuot piec rudzu maizis . Jimā vyss beja nu Miglinīka , nu Rancāna , nu Cybuļska , nu Jūrdža i nu vysim latgalīšim kaida daļa ... [ .. ] Paliksim latgalīši
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 9 rokstu " Tāvu zemes kalendarā " , spēju kū vairok uzzinōt par šū apbreina vērteigu cylvāku . Pēc munom dūmom , Kazimera Buinicka dorbi ir leidzvērteigi Garlību Merķeļa " Latvīšym " , es pat saceitu , ka jys ir cīši mīļojis Latgolu i tōs īdzeivotōjus ar vysu sovu sirdi un dvieseli , bet nadūmoju , ka Garlībs Merķelis raksteja sovu dorbu taidu pošu jyutu vadeits . Cik labi , ka myusu pusī beja taidi izcyli
Zemturis tryuceigi . Tyka mynāti dažaidi varianti , vīns nu tīm – ar nūdūkļu atlaidem caur kulturas fondu īinteresēt zīdōšonai lelūs uzjāmumus un bogōtōs firmas . V. E. Veiskups Jōņs Bulis atcerējōs sovu pīredzi , kod jys lelū Ludzas bazneicu uzcēle ar 60 tyukstūšim krīvu rubļu – tei beja summa , kas gondreiž piļneigi atbylst lata pērkšonas spējai šudiņ . Tōpēc ari kapličas byuvē vajadzātu organizēt ticeigū tolkas , sagōdōt
Katōļu Dzeive laseitōjim , gon skateitōjim , gon ari aktīrim : " Mōceisimēs pazeit , kas cytu , kas myusu pošu . Jo cīneisim sovus tykumus , tod cyti cīneis myus . " Artura Rubeņa pōsoku lugu sižeti rōda , cik stypri jys ir īmīļōjis un saaudzis ar latviskōssdzeives ziņu – folkloru , tōs tradicijom un gora montom . Lugas tekstus bogōtynoj meikles , parunas , sokomvōrdi . Jō volūdā ir īpatneji tautas izteicīni un aizmērsti
latgale.lv apleicejim cylvākim jūs prīkūs un bādōs ? Cik sirsneigi ir tī smīkli , kurus autors īlīk kam ta mutē ? Nu molas šitū efimeriju izmēreit ir gryuši . Sabīdreiba daudz pīprosa nu rakstnīka īpaši tod , kod jys roksta » es « formā . Vēļ vairōk , kod centralais personažs vōrdā , vacumā , izskotā , biografijas faktūs un vēļ kaidā cytā veidā cīši leidzeigs pošam autoram . 1991 . goda 2 . majā kaidā Ņujorkas dzeivūklī
latgale.lv saprūtams , nūzeimoj , ka taidā stilā apraksteitī nūtykumi lelōkā voi mozōkā mārā ar pošu autoru ir nūtykuši . Kaut ari Ježi Kosinskis nikur teišā veidā nasaceja , ka roksta pats par sovu pagōtni , nikur jys ari nanūlīdze , ka tys tai nava . Sovūs romanūs jys raksteja par puiku , kurs pīdzeivoj bērneibā sadistisku attīksmi pret sevi , aproksta ar itū puiku nūtykušōs holokausta šausmas , emigraciju uz Amerikas
latgale.lv nūtykumi lelōkā voi mozōkā mārā ar pošu autoru ir nūtykuši . Kaut ari Ježi Kosinskis nikur teišā veidā nasaceja , ka roksta pats par sovu pagōtni , nikur jys ari nanūlīdze , ka tys tai nava . Sovūs romanūs jys raksteja par puiku , kurs pīdzeivoj bērneibā sadistisku attīksmi pret sevi , aproksta ar itū puiku nūtykušōs holokausta šausmas , emigraciju uz Amerikas Savīnōtajom Vaļstim , sovu daleibu gangsteru bandā
latgale.lv dzaltonu un zaļu . Taidā manīrē paīt puse vosoras . Byudams gūdeigs zynōtnīks , publiskōtajai statistikai un sacynōjumim pīlīk klōt pībiļdi , ka pētejums dūd tikai vyspōreju prīkšstotu , par tū ka , cikom jys skaiteja trešō kūka lopas , nu pyrmō dažas nūkryta , bet dažas uz sūplok zorim izplauka . Kod izlaseju aprēkinus , kurus tys zynōtnīks izdareja , apbreinōju jō pacīteibu un energiju . Bet sacynōjumi
latgale.lv , byus nu sōkuma izbreineits . Vēļōk jō dvēselē sōks virt dusmes . Vysupyrms pret personažu – meitini , kura iza – reikoj tik sadistiski . Tod dusmes atrass cytu , nūzeimeigōku objektu – autoru . Kai jys kū taidu varēja saraksteit !? Tōs byus navyltōtas , dabiskas dusmes . Tei byus laikmeteiga katarse laikūs , kod cylvāks it kai ir aizsorgōts nu vysom eksistencialom nalaimem . Autors upurejās , lai kaut
latgale.lv Šei inerce ir tik stypra , ka bīži vīn īspaidoj kritikas attīksmi pret teirū tekstu . 1990 . godā Nobela premiju literaturā sajēme meksikaņu poets Oktavio Pass . Symtim avīžu un žurnalu praseja , lai jys īdūd publicēšonai kaidu dzejūļu cyklu , bet jys vysim atsaceja . Itū īdūd – nadūšu nūvārōja vīns nu Oktavio Pasa draugim . Prōteigais draugs jam pasaceja , ka izdevējus un laseitōjus vairōk interesej
latgale.lv kritikas attīksmi pret teirū tekstu . 1990 . godā Nobela premiju literaturā sajēme meksikaņu poets Oktavio Pass . Symtim avīžu un žurnalu praseja , lai jys īdūd publicēšonai kaidu dzejūļu cyklu , bet jys vysim atsaceja . Itū īdūd – nadūšu nūvārōja vīns nu Oktavio Pasa draugim . Prōteigais draugs jam pasaceja , ka izdevējus un laseitōjus vairōk interesej Oktavio Pasa zeimols , bet na jō dzejūli . Oktavio
Olūts 12 iztryukumam mozim bārnim paradzātōs grōmotōs . Kaidreiz latvīšu poligrafijas un grōmotu mōkslas lītu lobs zynōtōjs Ansis Auziņš raksteja , ka nareti pōrōk izcylu uzmaneibu pīvēršūt grōmotas vōkam . Tōļōk jys saceja , ka navarūt jau nūlīgt , ka , pyrmkōrt , grōmotas vōks pīsaistūt pērcēja un laseitōja uzmaneibu , bet tys tyuleņ nanūzeimej , ka tōdēļ vōks jōapkraun ar vysaidim klīdzūšim raibumim , kas atstōj
Olūts 12 par cylvākim un nūtykumim roduši atblōzmi " Tāvu zemes kalendara " loppusēs , Rēzeknes presē un tagad jau ari Rēzeknes-Aglyunas Romas katōļu diecezes mēnešizdavumā " Gaismas Taka " & " Zemturs " . Un jys turpynoj izleidzynōtā un styngrā rūkrokstā aizpiļdeit sovas burtneicas un syuteit redakcijom . Publicēšonu gaida vairōki interesanti materiali , pi kurim varēsim pasakavēt vālōk . Tagad par tū , kas
Olūts 12 un vysaidu omotu pratēji latgalīši . Tō vēsture aptver pūsmu leidz II pasauļa karam , kod te bejušas jau 11 sātas ar vairōk nakai 80 īmitnīkim , nu kurim 30 beja jaunīši . Tyvōkai un tōlōkai apkaimei jys pīsavērš ari cytūs dorbūs , nareti apcer kaidu vīnu īpašu vītu voi nūtykumu . Šamā ziņā īvēreibu peļnej " Tūču cīma krysts " ( tīpat ) , varbyut vīneigi , ka laseitōja uzmaneibu sadola uz cytom detaļom
Olūts 12 nu golvonō . Bet taida jau ir na vīna vīn mozōk pīredzējuša autora nalaime , kod gribīs pīminēt vysu , lai ari tam nav teiša sakara ar temu , pīmāram , tyvumā bejušū Tūču kūdras roktuvi , kur strōdōja jys pats un daudzi nu vītejim . Te jau prosōs pēc vysmoz divim naatkareigim vēstejumim , lai ari ir mēginōjums tūs saisteit ar kristīšu devizi — " lyudzīs un strōdoj " . ( V. Zepam : " ... dzeivē saisteiti
Olūts 12 varbyuit dēļ tō , lai pasalepōtu ar labesteibu ļaužu acīs . Šai temai pīsavērsis ari Vilis Dzērvinīks dzejūļu krōjumā " Upers " . Uz palākōs ikdīnas fona ar suleigom krōsom gleznōdams sova nūvoda pasauli , jys jau krōjuma sōkumā īzeimej uperi sasaistē ar myusdīnu eistineibu , kuras gaišōs un tymsōs puses atklōj īpatnejā , vēreigā redzējumā . Ilustrativi savirkneitūs , pīviļceigūs dzejas tālūs īsaskaņ smelga
Olūts 12 īzeimej uperi sasaistē ar myusdīnu eistineibu , kuras gaišōs un tymsōs puses atklōj īpatnejā , vēreigā redzējumā . Ilustrativi savirkneitūs , pīviļceigūs dzejas tālūs īsaskaņ smelga bezcereibas steiga — jys nasavēlej apsamaļdeit realā aizspūgulijā , kur daudz instrukciju , jaunu morales kodeksu , ar malnu humoru raksteitu projektu , bet tryukst rysynōjuma . Taču tam jōbyut , cereibu kapenēs jōatrūn oltors
Olūts 12 izsekoj sabīdriskajom negacijom un nareti eisōs ryndōs atveidoj dzili psihologisku momentu modernizacijas apstōkļūs . Koncentrētōs , poetiski pīsōtynōtōs vōrsmōs veiksmeigi ītverūt zeimeigu nūtykumu , jys atainoj cylvāka dzeivi aizvadeitajā godusymtā , tōpēc šū dzeju var uzskateit par tō vēsturi . Te īpaši jōmiņ " Muna tāva nulles deklaracija " , kur golvonūs viļcīnūs raksturōtas latgalīšu zemnīka gaitas
Olūts 12 smolki veidōtūs pōrdzeivōjumūs , kur vōrdi var gon satraukt , gon mīrynōt , var dūrt osi kai eilyns voi kai odotas leist " dzili zam ōdas sirdi ar ryugtumu zōļōt " . Tūmār tim ir stimulejūšs spāks , un jys uzroksta " vēstures " ryndu : " mīlesteiba beja simetriska , bet jūceiga ... " Tōs dažaidōs sejas īpazinis , autors spēj reizē mīļōt tū , kas ir jō Mūza , un Breiveibu . Tai kai sirdei nav svešas ilgas
Olūts 12 bet jūceiga ... " Tōs dažaidōs sejas īpazinis , autors spēj reizē mīļōt tū , kas ir jō Mūza , un Breiveibu . Tai kai sirdei nav svešas ilgas reali izbaudeit iztēlē iznyrušas cīšas tyveibas byuteibu , jys breižim brīn storp eistineibu un sapnim , apjauzdams , cik daudz šudiņ pastōv globalu lykumsakareibu , kas var izraiseit " naatgrīzinisku satiksmes attīceibu haosu " . Izjyutom pōrpylnajā mīlas dzejā
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums kur mozuok apslāpti erotizātu fantazeju aprytumi . Tuo laika Latgolā tū nūsauktu par " krušū erotiku " i sacaltu rāku . Lai pīminim koč voi Stanislava Vaikuļa i Juoņa Opincāna ( dauzūņs i dzāruojs jau jys beja ) atgadīni , rāku ap juo " Sancta Maria Magdalenu " . Vēļ pruotā īt da puorlicīņa rigoriskais Adoms Jakšts , bazneickungi vysod jaukušīs literatūrā , par tū ka literatura pa pusei i beja bazneickungi
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums myužeiguo PUSNAKTS , JUOŅU GUŅS . VEINS ( rešuok ) i KAISLE ( kotrā dzejūlī ) . Nirvana mīlys gluostūs . I.S. Puorprosts gon drupeit - kazyn voi Ancāns byutu tys puiss , kas var meditēt taidā serialā . I , ka jys eistam meditātu , to tūs lyupu i ciču naradzātu i najustu . A tys , ka svātuokūs i niu jau vaira naatjādzamūs nūjāgumus kotrs lītoj , kai smylga čūkstā īsadur , tys nu poša degradacejis pakuopis atkareigs
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums , Skalbi , Akurateru , kurī ( kai i mes vysi ) taipoš ir viņ teksta puorsaceituoji . I , taipat kai folklorys saceituojam , jam ir viņ anonima reproducātuoja funkceja . Par gūdu Egluojam juosoka , ka jys ir saprats i nav par varis ekspluatiejs sovu pīraksteitmuoku . Egluojs ir plagiators , bet na grafomans . Jys dūmuot ka i pats ir labi apsazynuojs sovys attīceibys ar tekstu , dieļ tuo raudzejs napasadūt
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums pīraksteitmuoku . Egluojs ir plagiators , bet na grafomans . Jys dūmuot ka i pats ir labi apsazynuojs sovys attīceibys ar tekstu , dieļ tuo raudzejs napasadūt bezgaleigai puorstuostiniešonai . Naizaver , ka jys byutu ticiejs sovu dzejūļu originalumam . Nu - daudzi naatjādz pat tuo . Egluoja tekstūs syrdynoj na viņ čiuļu poetiskais žargons ( reši kurs tik iņdifereņti ir izaturiejs pret volūdu ) . Prūtams , teksts
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums byutiskys informacejis . Skaitinīks te navar atrast formuliejuma sovom nanūdefinātajom sajyutom , bet taišni dieļ tuo tok i skaita poezeju . Vīneigais , kas dūd Egluoju saukt par poetu , kas ruoda , ka jys nav piļneigs teksta kolps , ir mozraksteišona . Varbyut tys ir bejs intuitivs protests , pretesteiba vysvareigajam diskursa metavolūdu pitonam , raudzejums apturēt teksta pošatsaražuošonu . Napīraksteitī
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums cylvāku piec cylvāka , solu piec solys - Sebežu , Opočku , Pliskovu , Polotu ... Piec vysa ituo - " Tūmār , tūmār , kam tū vajadzēja ? " Nasaverūt ituos iņdivida reideņtifikacejis ar tautys aizapziņu , jys tai i paliks saškalts sovā pasauļredzīnī , koč tautys atmūdys darbinīku ideals prosa piļneiga homogenuma puorlīceibā i darbeibā , sovaižuok nikuo navar izdareit , juobyun gotovam zīduot . Vylāna puordzeivuotais
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums dūd maņ gribēt viņ tū , kū īgribiejs ir gaitā Dīvs . </doc><doc> FRAŅCS MURĀNS . " ILGU ZEME " - GRUOMOTA PAR DZEJŪLIM Tūkstejūs , tūkstejūs ap Murāna " Ilgu zemi " ( 1946 ) , nikai natyku gudrs . Par kū jys , cylvāks , roksta ? Par zemi , par ilgom voi par ... ? Dalēce ! Murāns roksta par ... dzejūlim ! Parostai vaicuojums nav pareizi aizdūts . Jys na roksta , a stilizej . Stilizej tai , ka nivīnam i pruotā
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums roksta ? Par zemi , par ilgom voi par ... ? Dalēce ! Murāns roksta par ... dzejūlim ! Parostai vaicuojums nav pareizi aizdūts . Jys na roksta , a stilizej . Stilizej tai , ka nivīnam i pruotā naīīt , ka jys uovejās . Stilizej bez parodisma , kai klouns , kas i zūba naatšīp , nūpītns . Maloj , ocu nadanierkšynuojs . Kaida pasacīsšona ! Labi , Murāns roksta par dzejūlim . A par kaidim , pareizuok , kuo dzejūlim
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums . A par kaidim , pareizuok , kuo dzejūlim ? Nu , voi to moz taidu ! Vyslobuokī uovākli ir tī , kas poši naatjādz , ka uovejās ! A kai uovejās Murāns ? Pyrmaileigi jau ( par tū jam varātu i atlaist ) - jys roksta naapziniskys superparodejis - stilizacejis . Apzynuotuos parodejis nabyutu tik breineigys . Murāns uovejās jambā ( kaidi 96 % ) , bet tys vēļ nikuo . Golvonais pat nav tys , ka Murāns roksta par
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums kruojums varātu byut skaitoms par apzynuoti stilizātū parodeju . Tik labi poets muok nūglobuot sovus smīklus . Smīklus par dzymtuos literaturys infaņtilismu . I Murāns te pat byutu tai kai i ni pi kuo - jys viņ pīsadola latgaļu poetu lelajā smīklu kuorī . </doc><doc> IGNATS JAMONTS . SOVEJŪS VAICUOŠONA Nu , vasals , Ignat , kū to tu tīņuok pīdareji ? Kai sauce tū meitušku ? A varbyut vysā na meituškā līta
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums dūmuotka zalta dzīsna bet vys rešuok i ratuok niu , tai , nazkuo tryukst , es vairs tai navaru nasaīt , Ignat , a Pušā , zyni , niu Tukišs taids , a kur Šadurskuo Feimaņūs ... maņ tī bruolāns dzeivuoja ... jys nazkai ar poštaiseitu lūku beja īlaids bazneicys sīnā , nakti daguoja kuopt piec šautris , bet augši i nadabuoja , to bazneickungs beja pa Feimanim vaicuojs , zvonus īejis vuortu tūrnī paskaņdinējom
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums pītaisejuši Kr . Valdemārs ar Spruogi i vyss tys bors ar sovu rusiskuošonys strategeju ) . Taipat i muosysveirs Tomass Selickis . Viņ Latvejis laikā školuotuojs beja eistyn prestiža dorbs - ar sovu olgu jys baruoja vysu saimi ( nivīns nastruoduoja ) i vēļ kolpus sātā turēja . A jys tok vysa navysa beja beidzs školuotuoju sagataviešonys kursus Rēsnē , leidza taipat Dominika i Tomass . Kuņdziešu sāta ( saimnīkuot
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums strategeju ) . Taipat i muosysveirs Tomass Selickis . Viņ Latvejis laikā školuotuojs beja eistyn prestiža dorbs - ar sovu olgu jys baruoja vysu saimi ( nivīns nastruoduoja ) i vēļ kolpus sātā turēja . A jys tok vysa navysa beja beidzs školuotuoju sagataviešonys kursus Rēsnē , leidza taipat Dominika i Tomass . Kuņdziešu sāta ( saimnīkuot to palyka dāls ) vēļ niu stuov tepat aiz Sprūževys , nazkodejuo Rāznys
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums vysur darbeiguo Bruzgule . Nu tuo skaidrs , ka , vysu myužu pa vysvysaiduokom Latgalis vītom par školuotuoju sytūtīs , dzeivuļus raksteit Izidoram Kuņdziešam nabeja laika , taipat tys , ka sīvys nuovi jys nūzynuoja seņ aiz laika . Prodzeda talants izleids mozajai Lindai ( Tonis meiluo unučka ) , kas jau šeilaiks peņterej kladēs vīnys meituškys pīdzeivuojumus . " Dvēseles slōpes " , 1927 . g. Vīneiguo
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums sluopem " ir tikai latgalīšu literaturys koņtekstā , koč itī koņteksti , redzīs , ir " izguoduoti " tikai tam , kaba attaisnuotu epigonus i plagiatorus . Tai , par pīvadumu , Biņķa novatorisms ir tymā , ka jys nu Mairoņa puorraksteišonys puorīt pi Majakovskuo , saprūtams , pa sovam , iņterpretejūt , puortaisūt piec sevis , bet vysleidza laikim kārcynoj itei literatur ( na ) kritiskuo dasamāruošona temporalūs
hide detail