• user: defaults
  • corpus: MuLa
geoviita.wordpress.com juouzmona , kab pierts kurātūs , vīnai mārgai juoskraida apleik i juosaver , voi vyss vysur nūteik itt . , a maņ pasoka , kab es spieleju giču i dzīdu ! Apmāram uzskaņojam giču i raunam ar Elīnu vaļā latvīšu i latgalīšu tautys i vysaidys cytaidys dzīsmis . Daži ir piļneigā sajiusmā , bet cyti šokā Piec vakareņom povuors paprosa muysu grupys vadeituojam , kurs ir zvīdrys , kab jū aizvad ar snīga moci pi juo
geoviita.wordpress.com kaidu gabaleņu , ka myusus nivīns napajims … Benzintankā uzapylda treilers ar LV numurim . Daeimam apsasveicynuot , pasarunuot , arī jī brauc iz Horvāteju . Nikaida dižuo i syltuo saruna myusim ar tū latvīšu šofereiti nasaīt . Jiutam , ka itūvokor vaira nikur natiksim . Pi benzintanka uzslīnam telti . Tīpoš ir arī autobāņš , dzierdam , kai brauc mašinis . Caturdine , 7 . augusts Ceļamīs , savuocam telti
geoviita.wordpress.com pi varys asūšī ļaundari atsakuoptu i tyktu sūdeiti par izdareitajim nūzīgumim ) , nav gotovi kuortejū reizi viļtīs , nav gotovi nu sovim sapynim i idejom par eistyn breivu i idealu Latveju , kurā vysa latvīšu tauta byutu vīnuota sovā dažaideibā i lobūs dorbūs , izveiduot reālus mierķus i pīpiļdeit jūs . Kū var gaideit nu publikys i tautys , ka nav gotovi apsavīnuot poši potencialī tautys vīnuotuoji kai leli
geoviita.wordpress.com var dalikt vēļ vīnu aili " vadeit folklorys kūpu " . Nui , cyta storpā – Daugovpiļs nūvodā asam 2 taidys ģeogrāfīnis . Bet vyss aizasuoce na ar ģeografeju – 10 godus atpakaļ ( vēļ pamatškolys laikūs ) latvīšu volūdys školuotuoja īteice apmeklēt " Iļģu " koncertu . Aizguoju . Beju sajiusmā par muzyku i muzykantu muziciešonu , folkmuzyku . Studeju godūs suocēs folkdaņču bums . Pyrms goda pīsavīnuoju " Dyrbynim
lmelne.wordpress.com , poša breinojūs . Tī , kas saprūt latgalīšu gramatiku tuoļoik var nalasēt , ja nagrib šausmynoitīs . Golu golā leidz latgalīšu volūdys olimpiadei ir 3 mieneši , bet leidz fizikys olimpiadei 4 dīnys , latvīšu volūdys olimpiadei nedele , bet viesturis olimpiadei pusūtra nedele . Man ir kuortejuo personeibys krīze . Jiutūs kei Zatlers – " Kas es esmu ? " I as gūda vuords nazynu atbildi . Dzeru čaju – " Tetley
lmelne.wordpress.com ustoba ? Mandarini ir uobeli , kivi ir uļbiki . Pensionari dzeivi naapgryutynoj ar līkim vuordim . Kai soka Ontons autobusā : " Nu Rekļagola vysi lobi cylvāki . " Tikpat interesna par kai nūvoda bolva par latvīšu vol . – lata romans "" . Uztveru kai muojīni , prūtams . Sābru Bernade ( ap 70 ) nu suokuma pasoka : " Tu tok zyni kai myusim vacim cylvākim kuojis saļ . " Piec tam paprosa , kod Rogovkā beidzūt byus
naktineica.lv naasu spiejeiga iz konstruktivu īsasaisteišonu taidā struktureitā akcejā . vysmoz ni itymā dzeivis periodā . i bez tuo – škārsteiklā jau tai par mani ir par daudz informacejis . kai izaruodēja , tod ari latvīšu volūdys korpusā … ka pameklej bonito eistajā vītā eistuos lītys . </doc><doc> Vysur mīreigs laiks , ka es poša mīrā beju Cikom vīni pliešās par tū , ka krīvi ir maitys , a cytim maitys ir latvīši , cikom
raibiis.wordpress.com namuocieju . Nu tai , kai pa calmim . Bet dzeivē nikas nav naīspiejams ( Par tekstim ITE meklej " Ilze Sperga / Mūsdienu latgaliešu literatūra : autori bez lasītājiem " ) Bet tai biedeigi , ka mes sovu latvīšu / latgalīšu literaturu napopularizerom , naskaitom , jo " tī nikuo loba nav " Deļakam ? Nu nikas nateik ari pīduovuots plašuokai publikai . Ka ir , to vyss teik nūnīcynuots pošā suokumā . Tai pat ari
raibiis.wordpress.com pīrūn i dažreiz jimuos sliepās sova veida burveiba , bet as brauču tymā datumā i dīnā , kod valni donucuo pa zemis viersu . Vagons pylns ar ļaudim . Puorsvorā vysi runoj krīviski . Goduos ari pa kaidam latvīšu krīvam . Natuoli nu mane divi veirīši beja īgrymuši gon olā , gon sarunuos par vysu . Auto , sīvītis , medeibys , dekoderi , nu i prūtams i kaida " žopa " pi myusu niule nūteik , i.t.t. Cik jau varē
cyxob.lv ekonomiskū sistemu . Latgolā juobyut styprai pašvaļdeibai - tys zeimoj , ka ari cyti Latvejis regioni īgiust spieju ītekmēt sovu atteisteibu naatkareigi nu reigys . Latvejā juobyut gūdeigai attīksmei pret obom latvīšu volūdys daļom i juobeidz Latgolys latvīšu ( latgalīšu ) diskriminaceja . Muns mierkis , kab vysmoz piec 10 godu latgalīši nu vysa pasauļa masveidā atsagrīztu iz Latgolu - ite juobyut latgaliskai , pozitivai
cyxob.lv pašvaļdeibai - tys zeimoj , ka ari cyti Latvejis regioni īgiust spieju ītekmēt sovu atteisteibu naatkareigi nu reigys . Latvejā juobyut gūdeigai attīksmei pret obom latvīšu volūdys daļom i juobeidz Latgolys latvīšu ( latgalīšu ) diskriminaceja . Muns mierkis , kab vysmoz piec 10 godu latgalīši nu vysa pasauļa masveidā atsagrīztu iz Latgolu - ite juobyut latgaliskai , pozitivai videi ar perspektivu atteisteibai
cyxob.lv myusu izdavumus ( Klubs , u.c. ) un īvārōju , ka ligaturas naizmontoj . Bet tys tokš ir nasmuki ! Burti " f " un " i " ir tyvu , bet ar moooozu , nateiru atstarpi : ( I vysur tai . Labi , lelas jāgas latvīšu volūdā nu ligaturom nav . 99 % gadejumu ir svešvōrdūs . Kai zynoms , nav latvīšu vōrdu ar skaņu " F " . Bet burtu savīnōjums " st " gon ir izplateits . Itei laigatura gon ir sastūpama ratā fontā . Pōrsvorā
cyxob.lv tokš ir nasmuki ! Burti " f " un " i " ir tyvu , bet ar moooozu , nateiru atstarpi : ( I vysur tai . Labi , lelas jāgas latvīšu volūdā nu ligaturom nav . 99 % gadejumu ir svešvōrdūs . Kai zynoms , nav latvīšu vōrdu ar skaņu " F " . Bet burtu savīnōjums " st " gon ir izplateits . Itei laigatura gon ir sastūpama ratā fontā . Pōrsvorā ir viņ ligaturas ar " f " vydā . Tūmār krutajūs fontūs kai DejaVu , ir ari
diena.lv , muzyku nalaide . Pi stadiona urkstēja syvāni , klīdze zūsyni i rēja sunalāni . Vīnā mašynā beja i truši , tok tī nikuo nasaceja . Puors mašynuos beja īslāgta radeja . Cytā skanēja krīvu popsa , cytā latvīšu šlāgeri . Iz puors mašynu beja streipainuos krīvu svātku baņteitis , puors mašynom iz kapota beja tautyski deči . Parostajā vītā beja ari pļuša dečs ar luoci – pi piļsātys dūmis . Kai eimu , navaru nūsaprīcuot
geoviita.wordpress.com apleik nalabi ūž ! Tok moš ir vārts pasavērt na tikai apleik , bet īsavērt sevī i atrast , izmēst tūs syudus , lai svaiguks gaiss i pateikamuoka dzeive . Starp hokeju i kinys " August Rush " dubliejumu latvīšu volūdā atsasaceju nu bezmierkeigys pluovuošonys interneta plašumūs , lai pīraksteitu 459 vuordus – apmāram vīnu pylnu puslopu latgaliski . Nu kuo esi atsasacejs , kab itū puorskaiteitu ? — - * jiedzīni
jureits.wordpress.com vaicuojumā atguodynuošu svareiguokū – nivīns lykums naaizlīdz latgalīšam oficialā saziņā ( ari rokstūs ) izmontuot latgalīšu volūdu . Tymā pošā 25 . oktobrī maņ beja īspieja pīsadaleit apvīnuotajā Pasauļa latvīšu zynuotnīku III un Letonikas IV kongresā ar referatu par drusku cytu temu " Latgolys latvīšu volūda – vaļsts volūdys paveids – regiona ekonomiskuos atteisteibys koņtekstā " . Kotrā gadīnī Saeimā dorbs
jureits.wordpress.com rokstūs ) izmontuot latgalīšu volūdu . Tymā pošā 25 . oktobrī maņ beja īspieja pīsadaleit apvīnuotajā Pasauļa latvīšu zynuotnīku III un Letonikas IV kongresā ar referatu par drusku cytu temu " Latgolys latvīšu volūda – vaļsts volūdys paveids – regiona ekonomiskuos atteisteibys koņtekstā " . Kotrā gadīnī Saeimā dorbs ir suokts i tiks turpynuots ari cytu vaicuojumu rysynuošonā : J. Viļums struoduos " Puorvaļdes
jureits.wordpress.com straujuok augūšū regionu ! </doc><doc> Napasaceituo latgaliskuo runa 2 . febraļa Saeimys sēdē maņ nagribie ļaut runu saceit latgaliski , deļ tam tīm deputatim , kas vēļ nav paspiejuši apgiut pylnvierteigi latvīšu volūdu , as nūrunovu vydsdialektā . Bet ite ir īspieja īsavērt runys originaltekstā . Ļ. cīn . Saeimys prīšksādātuojis kuņdze , dāmys un kungi , Latvejis tautys prīškstuovji ! Nui , as otkon runoju drusku
jureits.wordpress.com nūrunovu vydsdialektā . Bet ite ir īspieja īsavērt runys originaltekstā . Ļ. cīn . Saeimys prīšksādātuojis kuņdze , dāmys un kungi , Latvejis tautys prīškstuovji ! Nui , as otkon runoju drusku sovaiduokā latvīšu volūdā . Lai Jiusim byutu vīgluok saprast as drūši viņ varātu runuot ari Jiusim vairuok īrostajā vydsdialektā , bet lyudzu Jiusu pacīteibu un vysmoz reizi puors mienešūs īsaklauseit ari ūtrajā Latvīšu
jureits.wordpress.com reizi puors mienešūs īsaklauseit ari ūtrajā Latvīšu volūdys pylntīseigajā tradicejā . Grybu drusku seikuok paskaidruot deļ kam bolsuošu par itū dokumentu , koč ari formali tymā nav ni vuorda par Latgolys latvīšu jeb latgalīšu volūdu . Gon latgalīšim , gon Saeimys deputatim maņ juoatguodynoj , ka Latvejis vaļsts volūdai ir divejis viesturiski izaveidovušys literarys formys un tuos obejis kūpā veidoj tū jiedzīni
jureits.wordpress.com . Gon latgalīšim , gon Saeimys deputatim maņ juoatguodynoj , ka Latvejis vaļsts volūdai ir divejis viesturiski izaveidovušys literarys formys un tuos obejis kūpā veidoj tū jiedzīni , kū mes zynom kai latvīšu volūdu . Juoatzeimej dokumentā saceitū , ka Latvejis vaļsts ir izveiduota latvīšu nacejis pošnūsaceišonys ceļā un ite as grybu otkon atguodynuot vēļ 1917 . goda Latgolys kongresa lāmumu apsavīnuot ar
jureits.wordpress.com volūdai ir divejis viesturiski izaveidovušys literarys formys un tuos obejis kūpā veidoj tū jiedzīni , kū mes zynom kai latvīšu volūdu . Juoatzeimej dokumentā saceitū , ka Latvejis vaļsts ir izveiduota latvīšu nacejis pošnūsaceišonys ceļā un ite as grybu otkon atguodynuot vēļ 1917 . goda Latgolys kongresa lāmumu apsavīnuot ar puorejim nūvodim , lai Latvejis vaļsts vyspuor varātu izaveiduot . Tys faktiski ari
jureits.wordpress.com ceļā un ite as grybu otkon atguodynuot vēļ 1917 . goda Latgolys kongresa lāmumu apsavīnuot ar puorejim nūvodim , lai Latvejis vaļsts vyspuor varātu izaveiduot . Tys faktiski ari paruoda , ka Latgolys latvīšu volūda jeb latgalīšu volūda ir sanuoka par pošu vaļsti . Maņ juopīkreit dokumentā saceitajam , ka Latveja ir vīneiguo vīta iz pasauļa , kur īspiejama latvīšu – vysu latvīšu , taitod ari latgalīšu – kuļturys
jureits.wordpress.com izaveiduot . Tys faktiski ari paruoda , ka Latgolys latvīšu volūda jeb latgalīšu volūda ir sanuoka par pošu vaļsti . Maņ juopīkreit dokumentā saceitajam , ka Latveja ir vīneiguo vīta iz pasauļa , kur īspiejama latvīšu – vysu latvīšu , taitod ari latgalīšu – kuļturys un volūdys pastuoviešona un atteisteiba . Deļ tam ari iz prīšku aicynoju gon Saeimys deputatus , gon ministreju un cytu vaļsts īstuožu darbinīkus , kai
jureits.wordpress.com faktiski ari paruoda , ka Latgolys latvīšu volūda jeb latgalīšu volūda ir sanuoka par pošu vaļsti . Maņ juopīkreit dokumentā saceitajam , ka Latveja ir vīneiguo vīta iz pasauļa , kur īspiejama latvīšu – vysu latvīšu , taitod ari latgalīšu – kuļturys un volūdys pastuoviešona un atteisteiba . Deļ tam ari iz prīšku aicynoju gon Saeimys deputatus , gon ministreju un cytu vaļsts īstuožu darbinīkus , kai ari Latvejis
jureits.wordpress.com Latgalīšu volūdys ortografeja ir apstyprynuota gon 1929 . godā , kai ari puorapstyprynuota 2007 . godā Vaļsts Volūdys centrā . Myusim vēļ tuols ceļš ejams , lai Latvejā poši latvīši pylnvierteigi zynuotu latvīšu volūdu , bet maņ ir prīks , ka gon sabīdreibys , gon ari politiķu ( faktiski vysu parteju ) atbolsts latgalīšu volūdai , kai ari Latgolys ekonomiskūs vaicuojumu rysynuošonai , kas daudzejim vēļ svareiguoki
jureits.wordpress.com sabīdreibys škelšonu , pret sabīdreibys sanaiduošonu , pret volūdys vaicuojuma tyvredzeigu izmontuošonu atsevišķu politiķu bezjiedzeigu eistermiņa vajadzeibu apmīrynuošonai . Asu latvīts , ari tagad runoju latvīšu volūdā , Latvejis vaļsts volūdā , un dareišu vysu , lai Latgolys latvīši ari iz prīšku byutu pylntīseigi Latvejis vaļsts pylsūni . </doc><doc> J. Viļums Aglonā un Preiļos Kai mozā pašvaļdeibā izaver leluo
jureits.wordpress.com Latgolys politiki , kod piec garom runom izlēme kūpā ar baltīšim veiduot kūpeigu vaļsti . Koč ari tūlaik vēl Latgola navarie rauduot ni par demografejis problemom , ni dorba tryukumu , ni ari par sovys ( latvīšu ) volūdys nūsorguošonu , vysleidz jau tod tyka izsaceitys šuorbys , ka itaids unitarys vaļsts modeļs var pavysam molā atstuot Latgolu . Ka pasaveram koč voi iz pādejūs divdesmit godu regionaluos atteisteibys
jureits.wordpress.com uzjiemieji , sabīdreiba kūpumā ? I kurais byus atbiļdeigs piec godim 5 , 10 , 20 , ka atkon nikas nabyus izadevs ? Kurs eisti ir Latgolys lidmašynys pilots ? Par stypru Latgolu styprā Latvejā ! * Roksts latvīšu literarajā volūdā publicāts žurnalā IR . Vys vēļ latvīšim juosavuica saprast vīnam ūtru i na vysod tei ir tikai valūdu barjerys problema . </doc><doc> puslūdis Maņ nav daudz drēbu . Puors krakli , džinsi
Lv.lv teirasiņu latvīts bāg kai nu krysta jau nu pošys Latvejis vaļsts dybynuošonys . Sprosti kai zyrga dečs , uovejās nazkū pa sovam i kas jūs bess zyna , kas aiz uodys . Lobuok asimilēt , tod vaira byus pareizūs latvīšu . Partū ka Latveja ir tik vīna sorta latvīšu zeme . Vīna tauta i volūda vysim . Zyluos gūvs to breineigys , a Latvejis bryunuos lobuokys , tok pošys lobuokuos ir malnraibuos gūvs – kai Eiropā vysleidza
Lv.lv Latvejis vaļsts dybynuošonys . Sprosti kai zyrga dečs , uovejās nazkū pa sovam i kas jūs bess zyna , kas aiz uodys . Lobuok asimilēt , tod vaira byus pareizūs latvīšu . Partū ka Latveja ir tik vīna sorta latvīšu zeme . Vīna tauta i volūda vysim . Zyluos gūvs to breineigys , a Latvejis bryunuos lobuokys , tok pošys lobuokuos ir malnraibuos gūvs – kai Eiropā vysleidza . Separatisms ? Gols golā latgalīši poši izdūmuoja
Lv.lv gruomotuos nav informacejis par latgalīšu volūdu , kulturu , viesturi . Tai i saīt – ni školā , ni stuņdēs latgaliskuo nav . Nav tok laika . Da i nafig . Iztikt var i bez tuo . Iztikt gon var ari bez latvīšu volūdys , latvīšu literaturys , Latvejis televizejis i radejis , avīžu – kai jau niu krīzis laikūs suocam pi tuo pīrast . A latgalīšim tei krīze īt jau nu 2 . Pasauļa kara laiku i vys nasabeidz . Kurs
Lv.lv informacejis par latgalīšu volūdu , kulturu , viesturi . Tai i saīt – ni školā , ni stuņdēs latgaliskuo nav . Nav tok laika . Da i nafig . Iztikt var i bez tuo . Iztikt gon var ari bez latvīšu volūdys , latvīšu literaturys , Latvejis televizejis i radejis , avīžu – kai jau niu krīzis laikūs suocam pi tuo pīrast . A latgalīšim tei krīze īt jau nu 2 . Pasauļa kara laiku i vys nasabeidz . Kurs trokais kū padora
Lv.lv volūdys stuņdem školā ? Rēzeknis augstškola sataisejuse pietejumu par volūdu lītuojumu Austrumlatvejā . Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs , jūs saīt cīši daudz . Vaira nakai Latgolā ir latvīšu tauteibys cylvāku . Tok varbyut navajag latgalīšus atjimt nu latvīšu , a jūs vajag saskaiteit kūpā ? Ka nazkū nūlīdz , jis agri voi vieli izlein uorā kai eilyns . Paslapyņ nūglobuots i nūlīgts eilyns
Lv.lv par volūdu lītuojumu Austrumlatvejā . Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs , jūs saīt cīši daudz . Vaira nakai Latgolā ir latvīšu tauteibys cylvāku . Tok varbyut navajag latgalīšus atjimt nu latvīšu , a jūs vajag saskaiteit kūpā ? Ka nazkū nūlīdz , jis agri voi vieli izlein uorā kai eilyns . Paslapyņ nūglobuots i nūlīgts eilyns ir beistamuoks par sauvē turātu nazi . Voi calmā īcierstu molkys školdomū
naktineica.lv , vaļdeibai i cytplanetīšim , ka es grybu īsavuiceit , zynuot , prast i maņ vajag tuos volūdys . Latgalīšu grupa " Borowa MC " – sovā laikā latgalīšu kūpeibys i veiksmeigu sakriteibu deļ pasacāluse pi latvīšu muzykys dabasu . Jau seņ zynu , ka jī , vysmoz Aigars Runčis , postulej – kai runojam , tai dzīžam . Sok , labi , ka vyspuor latgaliski . Nui , pyrma puors godu tei beja lela aizadreiksteišona – dzīduot
naktineica.lv Citats ir dzīduots i taitod raksteits tai , kai dzīsmis dzīduotuojs tū zyna i kai jis tū niu , myusu dīnuos runoj . Koč latgaliski ir vuordi " sudobrs " , " sudobreņš " , na fonetiskais puorcālums nu latvīšu volūdys – " sudrobs " , " sudrobeņš " , fonetiskūs lykumu deļ pamainūt " a " pret " o " . Leidzeigi kai " muoja " nu " māja " , koč pošim latgalīšim ir " sāta " . Vysleidza ar prīcu verūs , ka koč jūs
naktineica.lv Latgaļis " , " As aju nu Latgaļis " , " Es eju nu Latgolys " i t. t. Pat pījemūt , ka vuords " Latgola " myusu dīnu jaunīšam var pasaruodeit svešs , muoksleigs i popkulturai nadereigs , a īrostuoks ir nu latvīšu volūdys puorjimtais " Latgale " , kuo ūtrū daļu izrunoj leidzeigi kai cyukys i teļa mīsys apzeimuojumu , vuordu " gale " ( latvīšu literarajā volūdā analogs ir vuords " gaļa " , taitod SIA " Latgaļa
naktineica.lv pasaruodeit svešs , muoksleigs i popkulturai nadereigs , a īrostuoks ir nu latvīšu volūdys puorjimtais " Latgale " , kuo ūtrū daļu izrunoj leidzeigi kai cyukys i teļa mīsys apzeimuojumu , vuordu " gale " ( latvīšu literarajā volūdā analogs ir vuords " gaļa " , taitod SIA " Latgaļa " – Latvejis gale , bekona eksports i galis izstruoduojumu ražuošona ) . Tok tekstūs , kū var atrast itymā sātyslopā , paļdis Dīvam
naktineica.lv tai ? Es že dzieržu " ļepetņīks " , " ķiula " , " Ļeigū " . Nav . Tī leidzskani eistineibā nav rikteigi meiksti . Latgalīts itū skaņu itymā vītā naizrunoj meikstu , tei pat ir problema , vuicūtīs runuot latvīšu literarajā volūdā . Atguodojit monologu nu Juoņa Streiča kinys " Limuzins Juoņu nakts kruosā " ( citeju aptuvanai ) : " Es tak saku : " Kakis " ! Viņa man saka : " Saki " kakis " ! Bet es tak saku "
naktineica.lv saku : " Kakis " ! Viņa man saka : " Saki " kakis " ! Bet es tak saku " kakis " ! " Taitod nikaidā gadīnī navar byut nikaidys " Latgaļis " , kai ituos pošys dzīsmis tekstu var puorskaiteit , par pīmāru , latvīšu dzīšmu tekstu lopā . Juobyut " Latgalis " . Tai ka cīnej sovu volūdu , ka cīnej seve i sovejūs , partū ka volūda ir latgaliskuos ideņtitatis svareiguokais bolsts , kas vysod īs leidza – pat tod , ka
naktineica.lv tys byutu dzeraunē , lelā piļsātā voi iz tuksneša vyds . Sektā voi sabīdreibā . Vīnu lobums lelā vairumā ir cytu nalaime . Nabogu , naprašku i slymūs . Līkūs , uorpus sistemys asūšūs . Žydu , čyguonu , latvīšu , latgalīšu , sazyn kaidu jau myrušu voi mierstūšu tautu , kuo es nimoz nazynu . Sīvīšu ar bārnim voi sīvīšu bez dālu , bārnu invalidu voi bārnu bez tāva ar muoti , veirīšu bez sīvys voi veirīšu ar veiru
naktineica.lv Islandē ci terminologejis Sisifi Paļdis Dīvam , latgaliski vuordā " Islande " ir eisais " i " naatkareigi nu vysa – svešvuordūs vysod ir eisī patskani . Naprosit , deļkuo tys tai , tok tai ir . Izjemūt latvīšu ciļmis aizgivumus , kas saīt kai pošu latgalīšu vuordi , tik fonetiskuos puormainis – Īva i Pīters , Andryvs Nīdra . Beidzūt Dens pīrakstēja par Terminologejis komiseju i " Īslandis " breinumu . Es tik
naktineica.lv pagaisynuojuši i niu meklej kai ar guni , a pi seve vaira navar atrast . Paļdis Dīvam , dzīsme latgaliski nav smīkleiga . Lai kai uovejās Jarānam leidzeigī it kai smīkleigūs smīkla raidiejumu taiseituoji – latvīšu biedeigais humors ar pasanirguošonu par cytim . Jei var byut i osa , troka i biedeiga , popseiga , žieleiga i sova , gryuta , prīceiga . Niu raugu īsadūmuot , voi ir kaida myusudīnu latvīšu grupa , kas
naktineica.lv taiseituoji – latvīšu biedeigais humors ar pasanirguošonu par cytim . Jei var byut i osa , troka i biedeiga , popseiga , žieleiga i sova , gryuta , prīceiga . Niu raugu īsadūmuot , voi ir kaida myusudīnu latvīšu grupa , kas dzīd venteņu dialektā voi vēļ kaiduos izlūksnēs . Nikas naskrīn golvā . Tik juovaicoj , parkū raidiejumim latgaliski Latvejis sabīdriskajūs medejūs nu Latvejis vaļsts nav naudys – latgaliski
naktineica.lv pasaceit i byut atbiļdeigai par sovim vuordim , kab skaiteituojam nu tekstu tyktu breinums i kab jam palyktu vīgļuok . Kab teksts jū na īdzeitu zemē da placu i iznycynuotu ar bejušuo laika suopi kai videjā latvīšu prozā , kas vaid i par sevi , i vysa pasauļa nabyušonom . A kab teksts juo dzeivi padareitu vīgluoku . Pasaceitu kū nabejs taidu , kuo jam vajag i kas nas iz prīšku i īdvasmoj byut . Iz Zīmysssvātku
naktineica.lv vīns ? Pareizi , nikam . Ka es grybu īraudzeit tekstā svešys dzeivis i smierts , es skaitu svešus blogus . Voi verūs pa lūgu . Voi eju pa īlu . Voi izdūmoju . Koč patīseibā maņ ir pīkuost par jaunuokū latvīšu prozu . Ka jei naīīt munā dzeivē i napajem muna pruota kai breinums , taitod juos nav . Dzeive ir par eisu , kab es skaiteitu dryumus , garlaiceigus i nastyprus tekstus , raudzeitu saprast svešu pasauļu
naktineica.lv sajāmuse iz golvys syudu spani , ir voi nu juonūsamozgoj teirai , voi ari sevī juoatrūn zalts , kas speid i dubļūs , i sūmozguos . Eistineibā šudiņ dūmoju , parkū latvīšim niu ir krize . I kur ir pagaisuši latvīšu varūni . Parkū sabīdreiba aiz ļaunuma grīž cyts cytu nūst , bremzej vīns ūtru , rejās i doluos . I parkū jei vysleidza cerej iz breinumu nesieju i jaunu meseju , a kotram , kas rauga pasaceit lobu vuordu
naktineica.lv vysmoz RV asu redziejuse rupys ortografejis klaidys – nazkaidu sovys izlūksnis nūsaceitu interpretaceju par raksteibu . Te ari nianse – 1929 . goda ortografeja ir pasteiva i muoksleiga vītom , tyvynuota latvīšu rokstu volūdom , a 2007 . goda raksteibā ir raudzeits vaira pīsatyvynuot dzeivajom izlūksnem . Raksteit na zaļas egles , vacas sātas , kai runoj pavysam mozā latgaliskūs izlūkšņu arealā , a par pamata
naktineica.lv aizruodiejuma atkuortuot " vaļsts volūdā " , es tī īpaši i naīspryngtu . Ka jī tū zvārastu deve , taitod ari apsazynuoja situacejis nūpītneibu , sekys i kontekstu – leli cylvāki tok . A vaļsts volūda ir vysi latvīšu volūdys paveidi – tymā skaitā sevkura izlūksne i obejis rokstu tradicejis . Nu pādejuo laika varūņdorbu ( a par varūņdorbu es saucu kotru padareitu dorbu ) ir div roksti . Sataiseju sovu komentaru i
naktineica.lv latgalīši nivīnu nainteresej ) da novembra beigu var bez moksys pajimt jūs sātyslopā – ite PDF fails . Piec tam pīraksteju garuoku rokstu deļ Satori par latgalīšu volūdu vyspuor , jis puorskaitams ite latvīšu literarajā volūdā , ite latgalīšu ( ari literarajā ) rokstu volūdā . Pa tū laiku izzynuoju vysa kū par sevi . I par sovu augstpruoteibu , i aprūbežuoteibu . I ka asu Zatlera reformu partejis palākais
naktineica.lv pasaveice . Izakaruoja , nūdzeivuoja da vacuma . Jezups pat puordzeivuoja izsyutejumu – byut uorstam ir dīzgon nūdereigi . Niu maņ iz golda sūplok datoram stuov apdrups dokuments – bejušuo 5 . Zemgalis latvīšu strieļnīku pulka poručika Spergys kara gaitu saroksts , kas sastateits 1918 . goda 18 . februarī krīvu volūdā . Uroženec Vitebskoi gubernii Iosif Stepanovič Sperga . Īsadūmoj – totala rusifikaceja ,
naktineica.lv deļtuo ka bais gūdeigi pasaceit acīs , vēļ cytim bais nu konkureņcis . Pasaceit gūdeigi – kai īsvīst muorkā akmini . Nivīns tok tai nadora ! Nav šmuki ! Peilem , vardivem i kurkulim napateik . Tai ir i latvīšu literaturkritikā , kur roksta pasyutejuma recenzejis . Tai i latvīšu teatra i kinu kritikā , kur tys tam draugs , rods voi pazeistams i atkluoti pasaceit beistās . Pasyuta recenzeju , palīlej cyts cytu
naktineica.lv Pasaceit gūdeigi – kai īsvīst muorkā akmini . Nivīns tok tai nadora ! Nav šmuki ! Peilem , vardivem i kurkulim napateik . Tai ir i latvīšu literaturkritikā , kur roksta pasyutejuma recenzejis . Tai i latvīšu teatra i kinu kritikā , kur tys tam draugs , rods voi pazeistams i atkluoti pasaceit beistās . Pasyuta recenzeju , palīlej cyts cytu , a aiz mugorys aprunoj . Ir lobs latgalīšu teicīņs – acīs eņgeļs
skreine.org – mes asom , dzeivojam , mes naasom naradzamī cylvāki , kai vaļdeiba dūmoj … Šudiņ īsavieru – pyrmajā draugiem . lv lopā vairs nav saitis iz volūdu " latgaliski " , domens munidraugi . lv atsataisa iz latvīšu verseju . Ni vuorda , ni grama latgaliski . " Breineiga " duovona Rāznis kongresa 92 . godadīnā . Otkol Latvejys apsavīnuošonuos , tik tagad gon Internetā . Bet ir lītys , kas nasamaina – apsavīnuošonuos
latgalec-ru.narod.ru pi vysa miļzeiguo , nu nazcik tyukstūšu , ļaužu pulka breinumains klusums . Vysi uzmaneigi klausuos , nivīns narunoj , koč daudzi nasaprūt , partū ka nešpors i Mise nūteik itaļu volūdā ar tulkuojumu iz latvīšu . Lyugšonys mejās ar breinumainu svātūs dzīšmu dzīduošonu Latvejis lobuokūs katuoļu bazneicu koru izpiļdejumā . Ļauds stuov , sēd iz mozeņu salīkamūs beņčeišu , pakluotu pologu . Daudzim par vaigim bierst
internets.latgalec-ru.narod.ru janvars — februars ) . 2 . Rūkdorbu izstuode Ačynska nūvoda muzejā ( februars ) . 3 . Sasatikšona Krasnojarskā , pīmynūt 1949 . goda izvesšonu ( marts ) . 4 . Tematiskys pasuokums saisteibā ar kura naviņ latvīšu literaturys darbinīka dailradi ( vysdreižuok — O. Matvejāna ) ( apreļs ) . 5 . Sibirīšu gara myuža dzeivuotuojis Paulinys Cišys ( dz . 1908 . g. ) apcīmuošona Novočernorečenskā , īsapazeišona ar juos
internets.latgalec-ru.narod.ru Tematiskys pasuokums ar bejušuo Gaismys Stora dzeivuotuojim ( juļs ) . 8 . Braucīņs iz Latveju , pīsadaleišona katuoļu svātkūs 15 . augustā ( augusts ) . 9 . Tematiskys pasuokums " Školys i izgleiteiba latvīšu dzeraunēs Ačynska apleicīnē " ( septembris ) . 10 . Svātdīne Boguotajā ( oktobris ) . 11 . Myrušūs pīminis dīna piec katuoļu tradiceju Latvejā i Sibirī ( novembris ) . 12 . Kūpeiga Zīmys svātku sviniešona
internets.latgalec-ru.narod.ru Latgalīšu ceļojūšuo biblioteka » " Latgalīšu ceļojūšuo biblioteka " dybynuota Ačynska Pedagogiskajā koledžā 2006 . godā pyrmuos Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys školys laikā . Jamā ir gruomotys latgalīšu , latvīšu i krīvu volūdā , informativi izdavumi par Latveju i Latgolu , muzykys i dzīšmu skaņu īroksti kasetēs , taipat kompaktdiskūs , kurūs savede Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis
internets.latgalec-ru.narod.ru taipat kompaktdiskūs , kurūs savede Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis kūpeigūs ekspediceju daleibnīki , suocūt ar 2004 . godu . 2006 . goda beiguos biblioteka pasapyldynuoja ar latvīšu gruomotom , kuruos nūdeve Krasnojarskys Latvīšu nacionaluo kulturys bīdreiba " Dzintars " . Vuords " ceļojūšuo " bibliotekys nūsaukumā pastreipoj īspieju sajimt gruomotys skaiteišonai sātā i cytu Krasnojarskys
latgalec-ru.narod.ru apdzīduoti Juoni i Juoņu muotis , gaišs gunkurs daga da pat reita , cikom sauleite suoce rūtuot . Natryuka ni dzīšmu , ni daņču , ni jautreibys , ni svātku golda . Juoņadīnu īdareigi kuplynuoja Krasnojarskys latvīšu nacionaluo kulturys bīdreiba " Dzintars " , a Ačynska latgalīši sajimtajā gora pacālumā i ideņtitatis styprynuojumā nūdybynuoja sovu regionalū sabīdriskū organizaceju " Latgalīšu kulturys centrs " .
lvlksa.nautreni.lv volūdā ( 1992 . ) . Tei atsarūn pastuoveigajā ekspozicejā Šeņžeņā pasauļa VIP ( Very Important Person - ( cīši ) īvārojama persona ) centrā ( Kīnā ) . 1996 . godā apguods Zvaigzne ABC izdeve munu ābeci latvīšu volūdā ; tei beja izstuodeita Storptautyskajā gruomotu tiergā Frankfurtē pi Mainys ( Vuoceja ) . Ir saraksteita ābece i skaitomuo gruomota latgalīšu volūdys Purlovys izlūksnē . Asmu pazeistams ar ābeču
lvlksa.nautreni.lv Izgleiteibys nūdaļis vadeitoja , Veronika Dundure- Nautrānu v. -šk . , Lideja Polukejeva- Makašānu omotu v. -šk . , Anna Lavrentjeva- Rēzeknes 1 . v. -šk . , Par vaļdis prīkšsādātuoju īvālāta Nautrānu v. -šk . latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Veronika Dundure , par vītnīku- Baļtinovys v. -šk . ģeografejis školuotuojs Imants Slyšans . 0 6 . - 10.08 .2000 . Ar kulturkapitala fonda atbolstu Nautrānu vydsškolā
Ir volūda pateik vysim , kai latvīšim , tai i krīvim . Tys laikam ir vīneigais , kas par reizis apvīnoj vysus . » Latgaliski runojūšī varātu veicynuot Latvejis sabīdreibys integraceju i byut par vydutuojim latvīšu i krīvu mēlē runojūšūs storpā . Latgalīši nikod nav apšaubejuši vīnys vaļsts volūdys tīseibys . Pretim prosūt tik vīnu - cīneit i jūs dzymtū volūdu . </doc><doc> Valentins Lukaševičs , dzejnīks i pasnīdziejs
Katōļu Dzeive darbeibas veidim , kas sastōda vysu lelū vēstures rytumu . Tikai šūs īpatneibu dēļ tautas ir prasejušas sev vītas pasaules tautu forumūs , lai tōs breivi varātu paturēt , veidōt un atteisteit . Pīsaskarūt latvīšu sabīdreibai Latgolā , vēstures seceibā pasarōda tragiska aina . Pēc Livonijas periodā veidōtom tautas kūpeibas izjyutom , svešas , naideigas varas saškēle tautu . Latgolas latvīši palyka nūškērti nu
Katōļu Dzeive Bazneica pret pogōniskajom tautas tradicijom ir parōdejuse apbreinojamu īcīteibu . Jo katōļu Bazneica nabyutu vīnōjuse sovu mōceibu , cik tōli vīn varēja , ar tautas tradicijom , dīzgon drūši var pījimt , ka latvīšu tauta Latgolā byutu izzuduse voi vysmoz slāviskī īspaidi byutu pasarōdejuši daudz spēceigōk . Katōļu Bazneica izglōbe tautas tradicijas , bet tautas tradicijas izglōbe tautu . Apskotūt tradicijas kuplajōs
Katōļu Dzeive tradicijas kuplajōs latgalīšu saimēs , sīvītes goreigō dzeive vysspylgtōk apvīnōja sevī kai tautas , tai ari Bazneicas mōceibas . Tōpēc reizem navarēja pasaceit , kur beidzās mistika un sōcās religija . Jā , latvīšu sabīdreiba Latgolā , krīvu vaļdeišonas laikā , dzeivōja nūškērti nu lelajom slāvu tautas masom . Izolētā sabīdreibā ir īspējams saskateit vēļ vīnu mozōku , izolētu vīneibu , un tei ir gimine . Patriarhalajōs
Katōļu Dzeive veice dorbu , dūmas un volūdas lidōja tōli nu realitates . Sōcēs napōrtraukta čalōšona , ziņu izmaiņa , dzīdōšona , pōsoku stōsteišona un meikļu minēšona . Svešī ōrpasaules īspaidi atsakōpe , skanēja latvīšu volūda un latvīšu dzīsmes . Tyka atvārts tautas goramontu pyurs . Jaunōkōs mōcejōs dorbu nu vacōkajom , skanēja vysim labi pazeistamas dzīsmes un dzyma ari jaunas . Par tū nav nikaids pōrsteigums , ka
Katōļu Dzeive dūmas un volūdas lidōja tōli nu realitates . Sōcēs napōrtraukta čalōšona , ziņu izmaiņa , dzīdōšona , pōsoku stōsteišona un meikļu minēšona . Svešī ōrpasaules īspaidi atsakōpe , skanēja latvīšu volūda un latvīšu dzīsmes . Tyka atvārts tautas goramontu pyurs . Jaunōkōs mōcejōs dorbu nu vacōkajom , skanēja vysim labi pazeistamas dzīsmes un dzyma ari jaunas . Par tū nav nikaids pōrsteigums , ka apmāram 90 % nu
Katōļu Dzeive tautas masas ar naideigu politiskūs varu rūbežom , sovōs goramontōs cēle gūdā sīvītes tālu un lyka tam runōt . Tai , Cyrma azara teikā meitine bez vōrda , īslāgta zalta pilī zam Mārgu solas , atgōdynoj latvīšu orōjam par jō ašņa saitem ar zemi Cyrmas krostūs . Lucija , Ludzas piļs teikā , dzeivoj Ludzas piļs pazemes veļvēs un ar zemes bolsu runoj uz sovu tautu . Leidzeiga parōdeiba rysynojās ari Matlas upē
Katōļu Dzeive , kas pavoda cylvāku nu šyupuļa leidz kopam . Nalaikis dekans Jōņs Velkme , cylojūt sova garō myuža atmiņas , soka , ka tōs beja latgalīšu mōtes , kas iznese cauri vysdryumōkajam periodam latvīteibu , latvīšu volūdu un tautas goramontas , mōcūt bārnim laseit lyugšonu grōmotā , stōstūt jim pōsokas un teikas , dzīžūt dzīsmes un līkūt minēt meikles tod , kod kotru sasarunōšonu latvīšu volūdā naideigō politiskō
Katōļu Dzeive vysdryumōkajam periodam latvīteibu , latvīšu volūdu un tautas goramontas , mōcūt bārnim laseit lyugšonu grōmotā , stōstūt jim pōsokas un teikas , dzīžūt dzīsmes un līkūt minēt meikles tod , kod kotru sasarunōšonu latvīšu volūdā naideigō politiskō vara apkaroja kai smogu nūzīgumu . Turūtīs pi sātas ar patriarhalōs gimines tradicijom , sīvīte spēja saglobōt vacōs gora vērteibas , radeit jaunas un uzspīst sovas dvēseles
Katōļu Dzeive uperī asam salykuši latgaliskūs vōrdus , tai namonūt atsasokūt nu sovu , na švakōku vōrdeņu par pōrlyktajim i aizajimtajim . Deļ tō pasaceņssim jūs atgōdōt i liksim sūplōk voi blokus kai sinonimus . Nu tō latvīšu volūda paliks viņ bogōtōka . Vuicēsimēs koč pa mozam , koč pa lieneitem , koč pa drusceņai , jo sasaukt sovus vōrdeņus kūpā ir taids poš myusim dorams dorbs kai pīpiļdeit Latgolā pamastōs sātys i sakūpt
Latvijas Avīze jū paaicynuos , ka jū jims pretī , aizīs nu pogolma komandys iz bogotū klubu . Divi nu symta tikai tai naizdareis . Latvyski suoka raksteit Aļberts Sprūdžs , Juoņs Klīdzējs . I nikuo tī švaka navā . A latvīšu muzykanti dzīd i krīviski , i angliski . Irā tok nazkas augstuoks par volūdu ci muokslu . Myusu dīnuos nakomerciala muoksla deļ manis ir vareiba atrast sev kompaneju . Nalelu , no inciresnu . Es nasabeistu
Pīters Miglinīks sagaideit šū izcylū nūtykumu , reikojūt vaļstiska mārūga svātkus . Pīmiņas dīnas teik reikōtas reizē ar dzejnīka Ausekļa ( 1850 . 18 . 0 9 — 1879 . 0 6 . 0 2 ) 150 . godskōrtas atzeimēšonu . I Divu izcylūs latvīšu gora darbinīku atceres svātku sagatavōšonā un nūrisē īsasaisteja Latvijas Rakstnīku savīneiba , Reigas Latvīšu bīdreiba , Raiņa Literaturas un mōkslas vēstures muzejs , Dailes teatris ar Rēzeknes , Ludzas
Pīters Miglinīks Jōņs Miglinīks atgōdoj : " Šaurs beja tō laika tautas goreigais apvōrsnis , nabeja sovu grōmotu , laikrokstu . ( .. ) Vaļas breižūs reti kur atskanēja kaida dzīsme , jo baigu murgu rāgs nūmōce breivū latvīšu tautas goru . Pītera Miglinīka dzīsmes un dzejūli paleidzēja tū uzmundrynōt un styprynōt . P. Miglinīks pulcynoj ap sevi jaunōtni , losa tai grōmotas un laikrokstus — tulkoj nu krīvu volūdas . Jam rūkōs
Pīters Miglinīks nabeja ni sovu laikrokstu , ni kalendaru . Bet pōrnūvodu — Baltijas latvyskajā pusē — presē , kai uzsver O. Rupaiņs , " nabeja ni vōrda , un ari vēļōkūs laikūs jī nalabprōt par jū raksteja , jo taidu veiru latvīšu kulturas vēsture napazeistūt " . Vysim zynomi fakti , ka daļa latvīšu atklōteibas darbinīku — J. Sprōgis , K. Valdemārs , Pasītis u. c. — na tikai nasavērse pret drukas aizlīgumu Latgolā , bet , pyldūt
Pīters Miglinīks latvyskajā pusē — presē , kai uzsver O. Rupaiņs , " nabeja ni vōrda , un ari vēļōkūs laikūs jī nalabprōt par jū raksteja , jo taidu veiru latvīšu kulturas vēsture napazeistūt " . Vysim zynomi fakti , ka daļa latvīšu atklōteibas darbinīku — J. Sprōgis , K. Valdemārs , Pasītis u. c. — na tikai nasavērse pret drukas aizlīgumu Latgolā , bet , pyldūt Viļņas generalgubernatora drakoniskōs direktivas , īteice latgalīšim
Pīters Miglinīks , bet , pyldūt Viļņas generalgubernatora drakoniskōs direktivas , īteice latgalīšim pōrīt uz slaviskū kirilicas raksteibu . Jo pats Puškins taču tū lītōjis , rodūt sovus genialūs dorbus . Nu Baltijas latvīšu tautyskōs atmūdas darbinīkim vīneigi Atis Kronvalds kaidā vēstulē īsamiņ , ka vitebskīši ( latgali ) tok ari asūt latvīši un ar jim " byutu kaidi sakari uzjamami " . Bet Baltijas latvīšu avīžu feletonu
Pīters Miglinīks . Nu Baltijas latvīšu tautyskōs atmūdas darbinīkim vīneigi Atis Kronvalds kaidā vēstulē īsamiņ , ka vitebskīši ( latgali ) tok ari asūt latvīši un ar jim " byutu kaidi sakari uzjamami " . Bet Baltijas latvīšu avīžu feletonu nūdaļu izplateits motivs beja zūbgaleibas par atpalykušūs malenīšu jūceigū volūdu un turīnes patymsajim ļautenim , kuri ar maisim gaismu nasūt ustobōs . Vēļ , skorūt paraleles Auseklis-Miglinīks
Pīters Miglinīks malenīšu jūceigū volūdu un turīnes patymsajim ļautenim , kuri ar maisim gaismu nasūt ustobōs . Vēļ , skorūt paraleles Auseklis-Miglinīks , jōteic , ka par Ausekli ir plaši monografiski pōrskoti vysōs latvīšu literaturas vēsturēs , jō dorbu krōjumūs , hrestomatijōs u. c. P. Miglinīkam atseviškūs izdavumūs veļteitas tikai aprautas garomskrejūšas ryndas . Jaunōkajōs latvīšu literaturas vēstures grōmotōs — "
Pīters Miglinīks plaši monografiski pōrskoti vysōs latvīšu literaturas vēsturēs , jō dorbu krōjumūs , hrestomatijōs u. c. P. Miglinīkam atseviškūs izdavumūs veļteitas tikai aprautas garomskrejūšas ryndas . Jaunōkajōs latvīšu literaturas vēstures grōmotōs — " Latviešu literatūras vēsture " , 1 . sēj . ( R. , 1998 ) , G. Bereļa " Latviešu literatūras vēsture " ( R. , 1999 ) — P. Miglinīka vōrds nav pat pīmynāts . Vajadzēja
Pīters Miglinīks caurstrōvōtu dzīšmu sacarātōjs . Tīsas procesu īrūsynōtōjs , apelaciju , lyugumrokstu , vēstuļu sacarātōjs augstōkajom instancem un Pīterburgas liberalajim izdavumim . Radzādams , ka vairōki Baltijas latvīšu ideologi , īskaitūt radzamōkūs — K. Valdemāru un K. Biezbārdi , meklej patvārumu zam imperiskō krīvu ērgļa spōrnim un nasalīk ziņas par nūmōktajim tautas brōlim latgalīšim , jys pats ari izatur vysai
Pīters Miglinīks nasalīk ziņas par nūmōktajim tautas brōlim latgalīšim , jys pats ari izatur vysai vāsi pret jim . P. Miglinīks nagrib atdarynōt nivīnu politiskū vērzīni , kaut ari tūs pazeist , losūt krīvu un Baltijas latvīšu izdavumus . Jōpīkreit Mikeļam Bukšam , ka P. Miglinīks ir pyrmais idejiskais , patstōveigais un mērktīceigais politikis , socialōs taisneibas maklātōjs . Nalīkuļōti kristeigi etisks , humans un demokratisks
Pīters Miglinīks bibliotekā Ratūs grōmotu un rūkrokstu nūdaļā – X 2 , 3 , 4 . ) Zeimeigi ir 1900 . goda statistikas materiali . Tī līcynoj , ka apleicīnes , kur plauka rūkrokstu literatura ( Nautrānu-Drycānu-Makašānu jūslā ) , latvīšu zemnīku vydā konstatāta vyslelōkō laseitprasme — 76,5 % . Turpretim natōlejūs kaimiņu pogostūs ( Viļānu u. c ) , kur rūkroksti natyka izplateiti , nu vysim īdzeivōtōjim prota laseit tikai 39,2 % . Naapšaubami
Pīters Miglinīks apsprīsts ar latgaliskūs kalendaru izdevēju Gustavu Manteifeli . Taču tūreizejī apstōkli un P. Miglinīka eisais myužs naļōve šū ideju eistynōt . Catūrtais kulturvēsturiskais aspekts — Pīters Miglinīks latvīšu literaturā . Tys ir eists personeibas sugestējūšais fenomens , jo nivīna Latgolas nūvoda konkretō vēsturiskō persona nav gyvuse tik plašu atspūguļōjumu literaturas dažaidūs žanrūs — lelprozā , dramaturgijā
Pīters Miglinīks un dažaidas vīnkōršōs tautas un varas pōrstōvu — gubernatora Muravjova , muižinīka Rozenšilda-Paulina , pūļu dumpa atbaļsteitōju vītejūs šļahtiču , atsyuteitūs pōrkrīvōtōju , pūļu , lītuvīšu un pyrmūs latvīšu goreidznīku — atteiceibas . Kai autors aprōda trilogijas pādejōs grōmotas beigōs , dorbs baļsteits gon tautas atmiņu līcynōjumūs , gon 72 dokumentu krōjumūs , nu kurim radzama vīta izcylō Latgolas vēstures
Pīters Miglinīks jys vēļōk vess Viļņas generalgubernatoram sovu projektu par dzymtō nūvoda atbreivōšonu nu nataisneigajim spaidim un gora nūmōkteibas . Tymā byus strikti nūteiktas praseibas : jōatceļ Vitebskas guberņas latvīšu nūvodā izjāmuma stōvūklis , lai dūtu cylvākim breivu kustēšonūs , jōatceļ grōmotu un avīžu drukōšonas aizlīgums ; jōļaun latvīšim katōlim sovā zemē strōdōt par školōtōjim ; jōatceļ puļcēšonōs un bīdrōšonōs
Pīters Miglinīks vydusškola . Voi te nav dyžonō nūvodnīka īspaids un nūpalns ? Ari Vōrkovas vydusškolā un vēļ — Bolvu pusē . Bet ir bēdeiga līta — šudiņ ( 2000 . godā ) Latgolā 10 pogostūs nav nivīnas školas ar mōceibom latvīšu volūdā . Bet kūpā ar tai tyvū Augšzemi — 15 pogostūs . P. Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc saimnīciskas nūsastyprynōšonas , veidōt tureigas saimnīceibas Latgolā . 1999 . goda pavasarī un vosorā divūs braucīņūs
rv.lv pīlaista klaida — vajagūt byut navys " Tautas gors " , a " Tautas gars " . Pīters mēginoj oponēt , ka tys ir latgalīšu raksteibā . Kuņdze sovā pōrlīceibā Pīteri pōrtrauc : nā , nā , jei poša asūt beiguse latvīšu volūdas kursus ar augstōkū prasmes kategoriju , poša laižūte bārnus latvīšu skūlā i pīpaleidzūte tim , tai ka asūte lūti kompetenta volūdas vaicōjumūs . Vysumā simpatiskō kuņdze aizīt gon ar ekologiski
rv.lv Pīters mēginoj oponēt , ka tys ir latgalīšu raksteibā . Kuņdze sovā pōrlīceibā Pīteri pōrtrauc : nā , nā , jei poša asūt beiguse latvīšu volūdas kursus ar augstōkū prasmes kategoriju , poša laižūte bārnus latvīšu skūlā i pīpaleidzūte tim , tai ka asūte lūti kompetenta volūdas vaicōjumūs . Vysumā simpatiskō kuņdze aizīt gon ar ekologiski teirūs Latgolas ōbeļu skalineiti , bet nalūkoma sovā volūdyskajā pōrlīceibā
rv.lv Na veļti Rēzeknē iz " Māras " pīminekļa postamenta raksteits " Vienoti Latvijai " ... Kai prīkšmetu atseviški mōceit — " jā " , na tikai Latgolā , ari vysā Latvejā , kai sokūt , mes tok cīnejom jyusu latvīšu volūdu , cīnejit ari myusejū , seņlatvīšu , jei nav ni druskas švakōka , ir tikai sovaidōka . Vīnolga , dōrgī radikali , ja gribot runōt sovā volūdā , runojit drūši , nikas jyusim par tū nabyus , ja
rv.lv mozōk kai deputati , itū asu saprats , itys ir fakts ! L. Š. </doc><doc> Jemit leidza špikeri ! PLŌCIŅU MASE ROKSTA IZ KALIPORNEJU Cecilija , navuici Tu manis ! Poša zynu , ka tamā reperendā jōbolsoj par latvīšu volūdu . Kai PRET ? Nabļuznej ! Nupat sovom ausim dzērdēju , kai Aņa , Maņa i Gaņa tolkavōja , ka jōbolsoj PAR . Ka Tu taida gudra , pasok , dēļ kam maņ krysts jōvalk tamā kletkā , kur raksteits PRET
Katōļu Dzeive , cīnit sovu dorbu , naapstuojit sovā izaugsmie i atsacerities , ka nivīns cyts , kai vīn Jius poši , Jiusu sātā kuorteibu naīvīss . </doc><doc> Dzeiveite , dzeiveite ... - Laikam līkai praseit , par kū latvīšu literaturā vysvaira esi pīsavārsuse teiši latgalīšu gora montu skreinei , jo Tovs dzeds beja pazeistamais dzejnīks i sabīdryskais darbinīks Juris Pabērzs , tūmār pastōsti , kai jō īstrōdis itamā jūmā
lakuga.lv škirtīs . Bet nu itys byutu kai , pīmāram , dāls škiertūs nu muotis . Nu es jau ar kai ba aizbrauču iz Reigu , nu piec puora mienešim vys tik braucu atpakaļ . Ite paralelis valku ar " Satellites . LV " ( latvīšu muzykys grupa , dorbojās bruoli Žildis – LaKuGa ) . Beja " Satellites " , uzzibsnieja , daudzi godus otkon nabeja , i tod pasaruoda kai " Satellites . LV " . Taids pats bruoļu princips . Nu vīnys pusis
latgale.lv nūskaņuojumu attīceigā pasocīnī , kai jī prūt dibynuot kontaktu , obpusejū īdarbeibu ar klauseituoju , skateituoju . Tu asi dzīduotuojs nu Latgolys . Kurā voludā dzīžūt Tu jiutīs vyslobuok – latgalīšu voi latvīšu ? Deļ kuo ? Nui , es dzīžu gon latviski , gon latgaliski , gon ari krīvu volūdā . Ka byus lela vādzeiba , dzīdzuošu ari angliski , a koč franciski - ja tū vadzeis i ja tam byus pīprasiejums . Latvīšu
latgale.lv nasasnīdžu es , kodnaviņ sasnīgs muni bārni ... : ) " Pastuosti , varbyut Tev ir bejuši kaidi leluoki voi muzuoki kuriozi iz skatuvis ? Nu visleluokī kuriozi pārosti ir kuozuos , kod Tu atbrauc kai iz prostom latvīšu , latgalīšu kuozuom , gaidi kod jaunīs puors īs iz pyrmū valsi , bet pi golda dziedri : Gorka , gorka , gorka ... ! Nu i tod juosoka – mes bejom treis eistyni latvīši - es , Serjoža i veļ vīns krīvs
Rēzeknes Vēstis / Pegazs cīneigi vaicōjumi . Bet kai tys izaver ikdīnā ? Par tū vaicōju Līgai Rundānei — Rēzeknes augstskūlas reikōtō literarō konkursa pyrmōs vītas īgyvējai , šōs skūlas absolventei , pošlaik — Kōrsovas gimnazijas latvīšu volūdas un literaturas skūlōtōjai . Jaunīm dzejnīkim nu Latgolas rakstureigi , ka jī roksta latviski voi obōs volūdōs . Tova konkursam īsnāgtō dzejas kūpa beja tikai latgaliski . Cik apzynōta taida izvēle
Rēzeknes Vēstis / Pegazs palīk kritiskōka ar kotru godu . Pīmāram , pyrms trejim četrim godim bārni starpbreižūs vēļ runōja latgaliski , bet tagad 7 . — 8 . klasē soka , ka namōk . Mōte ar bārnu īt pa īlu i runoj latviski , a tei latvīšu runa lelōkū tīsu ari napareiza , pēc tam jei ar tāvu runoj latgaliski . Bārns nasaprūt , kas nūteik . Voi tys taids mozvērteibas komplekss — myusu volūda ir gona loba , lai tymā runōtu tikai pogolmā
Rēzeknes Vēstis / Pegazs tīsu ari napareiza , pēc tam jei ar tāvu runoj latgaliski . Bārns nasaprūt , kas nūteik . Voi tys taids mozvērteibas komplekss — myusu volūda ir gona loba , lai tymā runōtu tikai pogolmā voi klāvā , bet latvīšu līkās smukōka i pareizōka . Interesanti , ka dažs lobs , līkās , inteligents cylvāks var pasaceit , ka par mīlesteibu latgaliski nasaīt raksteit . Par kū tod saīt — par kumelim i azarim ? Ir jōapsazynoj
Rēzeknes Vēstis / Pegazs pasaceit , ka par mīlesteibu latgaliski nasaīt raksteit . Par kū tod saīt — par kumelim i azarim ? Ir jōapsazynoj , cik tei volūda myusim pošim ir aktuala . Jōdūmoj par tōs veidōšonu . Ļūti daudz jau lītoj latvīšu voi krīvu pōrcālumus , tys taids vīglōks veids . Bet , ja pameklej , izarōdōs , gona ir sovu vōrdu . Muni bārni , izstrōdojūt zynōtniskūs dorbus , meklej vōrdus , i saīt , ka vēļ lelu daļu vōrdu zyna
Rēzeknes Vēstis / Pegazs jōmeklej materiali , jo nav jau gotova mōceibu leidzekļa prīškā . Par latgalīšu literaturu stōstu latgaliski — tys tak byutu smīkleigi , ja es , pīmāram , Jurciņa " Vasala , mōs , vasals , brōļ ! " analizētu latvīšu volūdā . Lai cylvāks dasadūmōtu leidz kam , jōpaīt laikam . Bet dareitōjam jōbyut ar pōrlīceibu par sovu dorbu . Vīnolga , kaids dorbs , bet tys ir jōsōk . Tod jau redzi — vīglōk vari izdareit voi gryušōk
Acta Latgalica 9 ari A. Eglōjs ) . Jo patīsai gribim , ka latgalīšu volūda dzeivuotu , tei juolaiž plašuokā apritē , juoīvad Latgolys školā . Tuos gramatika ir juovuica ( taipat kai kūpnacionaluos volūdys gramatika ) latvīšu volūdys stuņdēs , i juovuica tei ir vīnā variantā — tikai tod var turēt cereibu iz kaidim panuokumim . Lai ar " Acta Latgalica - 9 " svieteibu volūdnīku suoktais ceļš izaruoda , cik na varams , taisns
Gruomota školuotuojim viesturis , sovu seņču kulturys , atsasokūt nu bierneibā izvuiktuos volūdys — pyrmuo spūdruokuo i svātuokuo lūga iz pasauli — , ir gryuši augt i pīsajimt dzimtinis mīlesteibā . Paškūrsteisim leidzšinejuos latvīšu muoceibu gruomotys , školu programys i bez garu studeju pamaneisim , cik namaineigi vīnpuseigys pret Latgolys viesturi i kulturu tuos ir bejušys . Jau vairuok nakai četrys godu desmitis aiz durovu teik
Gruomota školuotuojim školu programys i bez garu studeju pamaneisim , cik namaineigi vīnpuseigys pret Latgolys viesturi i kulturu tuos ir bejušys . Jau vairuok nakai četrys godu desmitis aiz durovu teik pamasts gondreiž pusis latvīšu montuojums ! Tūmār eisti vīnuoti sovai atdzymstūšajai vaļstei varim byut vīneigi tod , kod ar cīnu i gūdu izaturim pret vysuos juos moluos guoduotū — itei aksioma , ruodīs , vysmoz škuoluotuojim vairs
Gruomota školuotuojim atsaspert poši iz sova pamata , atsadzert nu sātys okys , voi vys vēļ meklejam cemera iz apsis lizeikys ? ... " Latgalīšu ābecis " i tuos turpynuojuma veiduotuoju vysupyrmais mierkis ir bejs paceļt Latgolys latvīšu pyura skreinis vuoku i puorcyluot aizmierstuokuos lītys nu skreinis dybyna . Veritēs jamā vēļ dziļuok , cylojit , vaicojit , meklejit ari poši ! " Gruomota školuotuojim " paleidzēs vīnu ūtru lītu īraudzeit
Gruomota školuotuojim tūs vaicuojumu , par kurim Latgolys latvīšūs i latvīšūs vyspuor nasabeidz streidi i diskusejys . Ceram , ka gruomotā školuotuojim atrassit papyldus argumentus ari sovai dūmai . Par kū taitod Latgolys latvīšu materialajā i goreigajā kulturā ir tik daudz atškireibu nu puorejūs latvīšu ? Kuri nūtykumi beja izškirūšī , kuri pastyprynojūšī , atškireibom veidojūtīs , i voi tū vyspuor kaids var pasaceit ? Kod i
Gruomota školuotuojim streidi i diskusejys . Ceram , ka gruomotā školuotuojim atrassit papyldus argumentus ari sovai dūmai . Par kū taitod Latgolys latvīšu materialajā i goreigajā kulturā ir tik daudz atškireibu nu puorejūs latvīšu ? Kuri nūtykumi beja izškirūšī , kuri pastyprynojūšī , atškireibom veidojūtīs , i voi tū vyspuor kaids var pasaceit ? Kod i kai veiduojuos latgalīšu literaruo raksteiba ? Kas saraksteja myusu pyrmuos
Gruomota školuotuojim turpynuojumim i vairuok nakai 130 svešumā izdūtajom latgalīšu gruomotom . Par naoficialū ūtrū drukys aizlīgumu Latgolā pieckara godūs . Par atseviškim nūzeimeigim latgalīšu kulturys dzeivis nūtykumim trešuos latvīšu atmūdys laikā i , prūtams , lītom , kas saisteitys ar myusu raksteibu . Par vēļ daudzim cylvākim , kuri pyuliejušīs Latgolys lobā , nicik daudz nadūmojūt par atleidzeibu , bet kuru vuordi mums pagaidom
latgale.lv/lg viestule Latgolys Studentu centram LR Saeimys Izgleiteibys , kulturys i zynuotnis komisija nūlāmuse ituo goda rudinī apsprīst vaicuojumu , kai vaļsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida " saglabāšanu , aizsardzību un attīstību " . Konkrets datums tiks precizāts i paziņuots . </doc><doc> Latgalīšu dzejūleits nu Līpuojis Vladimirs Nikolajevs īsyuteja Latgalīšu kulturys gazetai
5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums latgalīšu autoru Mikeļam Bukšam ( 1912 – 1977 ) . 1938 . g. beidzs Latvejis Universitatis Filologejis i filozofejis fakultatis klasiskuos filologejis nūdaļu ar filologejis magistra gradu , vuicejs latiņu i latvīšu volūdu Aglyunys , Daugovpiļs i Rēzeknis gimnazejā . 1944 . g. ar saimi emigriejs iz Zvīdreju , kur palics iz vysim laikim — ar sapynu par breivu tāvu zemi pagaļvī . Jau studenta godūs pīsavierss moz
Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive Bet varbyut juos na tikai draugim ... Oskars Seiksts " </doc><doc> NU AUTORA Romans ir par legionara dzeivi pēckara apstōkļūs , kur parōdeits , kai cylvāks pīzalāgoj ikkotrim dzeives pavērsīnim , kai ari latvīšu un krīvu attīceibys un kaida naloba līta ir nabadzeiba . Romans ir saraksteits seņlatvīšu ( autors pīdōvoj myusu latgalīšu volūdu saukt par " seņlatvīšu " navys " veclatvīšu " ) volūdā , pamatojūtīs
Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive nu kurim gon varātu atsasaceit . Pīmāram , " mož " ir aizvītojams ar " varbyut " , " koč " ar " lai " u.c. Autors ari nacīši karoj ar taidu vōrdu pīlītōšonu nu cytom volūdom , pyrmōm kōrtom nu vaļsts ( latvīšu ) volūdys , kuri ir cīši īzasakņōjušīs myusu volūdā . Tī varātu byut " nōkt " , " prūjom " , " jautōjums " , " pīteik " u.c. , jō ari nu myusu volūdys uz vaļsts volūdu ir pōrgōjuši daudzi vōrdi , kai
Tāvu zemes kalendars 2009 īspēju rūbežōs atbolsta radinīki , brōļameita Maruta ar bārna rūku roksta onkuļam vēstules , kas jam ir lels mīrynōjums . Tagad Maruta Klūdziņa ir pazeistama arhitekte . ) Taipat Jezups Zlamets pīmiņ latvīšu patrioti Loniju Mirdzu Veismani ( dz . 1919 . godā Jelgovas apr . Penkules pog . ) , kura vōc produktus un syltōs drēbes legionarim frontē , par kū teik apcītynōta 1945 . goda 29 . janvarī un nūtīsōta
Tāvu zemes kalendars 2009 meklēja kaidus pīrōdejumus , lai , izpateikūt Zurofa centram , varātu safabricēt kaidu lītu pret latvīti , kuram lykts apsorgōt kaidu nūmetni . Taču Latvijā ir symtim okupantu , kuru rūkas nūtraipeitas ar latvīšu patriotu asni , na tikai apsorgojūt jūs Sibirijā , bet slapkavojūt tepat iz vītas , vysu ocu prīškā . Latvijas Vēstures arhiva 1986 . fondā ir symtim līceibu nu istrebitelim , miličim , čekistim , kur
Tāvu zemes kalendars 2009 tikai apsorgojūt jūs Sibirijā , bet slapkavojūt tepat iz vītas , vysu ocu prīškā . Latvijas Vēstures arhiva 1986 . fondā ir symtim līceibu nu istrebitelim , miličim , čekistim , kur jī ziņoj par nūšautim latvīšu breiveibas ceineitōjim . Tūs dokumentus jī " naredz " , es iz vairōkim sovim īsnāgumim atbiļdes naasu sajēmis . Nateik reabilitāti daudzi krīvu lāgeru mūcekli , jo jī izrōdejuši pretesteibu un nūgalynōjuši
Piemineklis un laiks pīmineklis ir jōceļ Rēzeknē , jo Rēzekne ir Latgolas sirds . " Četrudasmytū godu periodikā bez konkrētō , krōjumā īvītōtō materiala par pīminekļa pyrmū nūgōšonu , ir vēl dīzgon daudz runōts vyspōreigi par " latvīšu tautai atlyuzušajīm un padūmu izaudzynōtajīm satrunejušajim zorim , " par " piminekļa pūstētōjim , kam nabeja pat drūsmis un varūneibas uzajimt par sovim dorbim atbiļdeibu . " Un vēl var laseit : " ...
Acta Latgalica 10 LATGALĪŠI , VOLŪDA VOI DIALEKTS ? — ĪRŪSYNŌJUMI PŌRDŪMOM Leidz ar ūtrū tautas atmūdu dzimtinē saviļņōjums rodōs ari latgaļu saimē . Tikleidz pasavēre īspēja , latgali sasasauce , izmontōdami dzimtines latvīšu laikrokstu paleidzeibu . Rodōs īspēja sasaukt kongresus un konferences Reigā , Rēzeknē , Daugavpilī un nūdybynōt Latgaļu kuļturas bīdreibu , kurai spontani izauga nūdaļas provinces centrūs . Sōkums izaskota
Acta Latgalica 10 vyspōrejā nūzeimē lītōts latgaļu volūdas termins naroda dūmstarpeibas , tōdeļ pi tō tōlōk nasakavēsim . Termins " volūda " ūtrā nūzeimē izsoka ari pīdareibu kaidai tauteibai . Styngri jōpastreipoj , ka latvīšu volūdas gorā jēdzīni " tauteiba " un " volūda " ir naškirami . Tai tys guļ dzili latvīša psichē . Jo kaids runoj par patstōveigu , atsevišku resp . separatu latgaļu volūdu , tys klauseitōjam naizbāgami
Acta Latgalica 10 volūdas termina konsekventa lītōšona zynomā presē ir radejuse pūstūšu apatiju trimdinīku saimes vairōkumā . Vysumā stōvūklis ir šaids : Jūrdža fonda drukōtā literaturā atrūdam tikai latgaļu volūdu , bet latvīšu katōļu ( resp . latgaļu ) organizacijas turīs pi dialekta termina , respektejūt zynomū Dr . P. Stroda komisijas atzynumu . Losūt dzimtines laikrokstus , kas iznōk vyspōrejā latvīšu volūdā , ar moz izjāmumim
Acta Latgalica 10 latgaļu volūdu , bet latvīšu katōļu ( resp . latgaļu ) organizacijas turīs pi dialekta termina , respektejūt zynomū Dr . P. Stroda komisijas atzynumu . Losūt dzimtines laikrokstus , kas iznōk vyspōrejā latvīšu volūdā , ar moz izjāmumim redzim latgaļu volūdas terminu . Šō raksteņa gatavōšonas laikā veļ nabeja īspējams īgyut skaidreibu , voi divejaidu terminu lītōšona ari dzimtinē varātu radeit sekas , kaidas
Acta Latgalica 10 bet atškireiga fonetika resp . izruna , kas tyvu radnīceiga lītuvīšu volūdai . Nu šim divim volūdas pamatelementim svareigōkais , izškirūšais , prūtams , ir vokabuļars . Tōdeļ nanūlīdzami mums ir vīna latvīšu volūda un asam vīna tauta . Voi volūdas fonetiskū atškireibu deļ latgaļu saimes vairōkums vālātūs atzeit divu latvīšu volūdu principu , par tū byutu vālams dzērdēt šaida principa aizstōvu motivus . Kaidā
Acta Latgalica 10 svareigōkais , izškirūšais , prūtams , ir vokabuļars . Tōdeļ nanūlīdzami mums ir vīna latvīšu volūda un asam vīna tauta . Voi volūdas fonetiskū atškireibu deļ latgaļu saimes vairōkums vālātūs atzeit divu latvīšu volūdu principu , par tū byutu vālams dzērdēt šaida principa aizstōvu motivus . Kaidā vērzīnī īt latgaļu runas — volūdas atteisteiba ? Par tū divu dūmu navar byut . Dzeives ritumā vīnmār rūdās vajadzeiba
Acta Latgalica 10 faktora nūzeime kotram saprūtama . Objektivs vārōtōjs navarēs nūlīgt , ka latgaļu tyvōšonōs process ar baltīšim progresej ōtrōk nakai pyrmōs atmūdas periodā . Šaidā situacijā rūnās vaicōjums , voi divu latvīšu volūdu daudzynōšona nasaīt konfliktā ar latgaļu vairōkuma nūskaņōjumu ? Voi navar iznōkt tai , ka generali sūļoj vīnā vērzīnī , bet karaveiri — cytā ? Latgaļu volūdas — dialekta vaicōjumi byuteibā ir
Acta Latgalica 8 un etnogrāfijas jautājumi " ) . 1989 . g. martā atsōce izīt " Katōļu Dzeive " , 1990 . g. janvarī pasarōdeja informativais biletens , vālōk avīze , " Mōras Zeme " , pasarōdeja naregularais Daugavpiļs latvīšu bīdreibys biletens " Daugavas Vēstnesis " . Latgalīši organizējōs bīdreibōs Reigā , Rēzeknē , Daugavpilī , Jākubpilī , Līpōjā un cytur , beigōs apsavīnojūt Latgalīšu kulturys bīdreibu savīneibā . Rēzeknē
Acta Latgalica 8 Teirumnīka kunga ASV : " Lels paļdis par Latgolas Pētnīceibas instituta nūdybynōšonu Daugavpilī , Latvijā . Vēleju Jums Dīvpaleigu un lobas sekmes Jyusu turpmōkajā dorbā . Par Jyusu dorbu Jums byus pateiceiga latvīšu tauta . Saskaņā ar LPI ( ASV ) Vaļdes lāmumu nūdūdu Jums vīnu tyukstūšu ASV dolaru Jyusu dorba atbaļsteišonai un rokstu krōjuma " Acta Latgalica " izdūšonai . " Sagōjušūs sylti uzrunōja V. Vonogs , kurs
Acta Latgalica 9 uzbōzeiba . Apgolvōjums , ka latgalim nav volūdas , bet tikai izlūksne , ir izgudrōts aiz teiri agresivim politiskim mērkim : " Pi volūdas latgali tiks tikai tod , kod atmess sovu izlūksni , pījims lejas latvīšu ( baltīšu ) kursiskū runas veidu " . Bet vēsturiskō patīseiba ir tei , ka latgaļu volūda ir patstōveigi atsateistejuse nu baltu pyrmvolūdas paraleli cytim baltu volūdu zorim : senpryušu , leitovīšu un
Acta Latgalica 9 myužeigais Dīvs , sorgoj latgaļus , kas Tev ir bejuši uzticeigi . Latgaļu īnaidnīki ir ari Tovi īnaidnīki , bezdīvi un nūzīdznīki . Sorgoj latgaļus pret vysim uzbrukumim , sorgoj tū tautu , kas ir davuse vōrdu latvīšu tautai un Latvijas vaļstei , lai tei napazustu nu zemes vērsa . " " Pīmini , Kungs , sovu žālsirdeibu , kas nōk nu myužim , naļauņ , ka myusu īnaidnīki vaļdeitu par mums . Atbreivoj , Kungs , un esi
Acta Latgalica 9 bejis aktivs geizers , tod uz laiku apstōjis un otkon sōcis dorbōtīs , pēkšni eksplodējis 1903 . goda 30 . aprelī , kod nūgalynōja četrus cylvākus . Ir apdzeivōtas vītas nūsaukums Waimana ( atgōdynoj latvīšu vōrdu ) . Vyss vairums maoru izceļsmes vītu vōrdu ir salikti , tikai nadaudzi ir nasalikti . Daži ir labi gari , pīm . , Whakarewarewa , nūsaukums dūts korstim olūtim , bet vītu vōrda nūzeime tulkōjumā
Acta Latgalica 9 apzeimējums taipat kai vōrds Vaideri , kur seņōkō forma beja Vaideli , kam pamatnūzeime beja Zynōtōji , gudrī cylvāki , vīnas saknes vōrds ar sanskrita vedom , kas ir zineibu grōmotas . Krīvu Bērze beja latvīšu svētneica , jo krīvi beja omota apzeimējums un omota ōrejais simbols beja vāza ar leiku golu , resp . , aplīktu golu . Pi omota pīdarēja lyuka veizeites un trejžuburs . Senatnē kotrai prīsteru kōrtai
Acta Latgalica 9 pantos ' vyss ' un phellos ' korkia ūzuls ' — Quercus suber ) . Šaida veida korki tyka lītōti ari pi teiklim . Nu tō franču pantoufle , italīšu pantofola , angļu pantofle , vōcu die Pantoffeln , nu kō latvīšu tupeles , kas ir vīgli ustobas apovi . Agrōk tam vōrdam beja cīnejama nūzeime . Pi kulta vītom myusu dzimtinē pīdar Saules kolns , kur tyka atrostas sudobra bultas . Bultas beja pi grekim Saules Dīva
Acta Latgalica 9 nūzeime . Vītu vōrdim vēsturiska nūzeime ir tikai tod , kod jī ir uzraksteiti vītejā volūdā . Myusu dzimtinē beja pavysam ūtraidi nakai Jaunzelandē . Latgola jau nu poša Latvijas sōkuma tyka pakļauta lejas latvīšu spīdīņam ar nūlyuku izskaust vysu latgaliskū , bet seviški stypri tys beja izmonoms pēc 1934 . goda 15 . maja apvārsuma , kod Latgola palyka par īkarōtu provinci un latgali par ūtrōs škiras cylvākim
Acta Latgalica 9 ar tū daudzim latgalim tyka īdzeits mozvērteibas komplekss , ka jī ir mozvērteigi , jim pat volūdas nav , bet tikai izlūksne un pi volūdas jī tiks tikai tod , kod atmess sovu izlūksni un pījims lejas latvīšu volūdu , kas patīseibā ir vairōku runas veidu sajaukums : kuršu , ventu , lībīšu , zemgaļu , sēļu un latgaļu . Latgaļu volūda beja atsateistejuse nu baltu pyrmvolūdas paraleli cytom baltu volūdom — seņpryušu
Acta Latgalica 9 Tūmār uz latgalim tyka taiseits miļzeigs spīdīņs , īvadūt vysaidus īrūbežōjumus . Tyka aizmērsts , ka latgalim beja sovas divi vaļstis : Jersika un Tōlova , kur vaļdeja latgaļu vaļdnīki , un nu vysom latvīšu ciļtim vīneigi latgali ir palykuši ar sovu vōrdu un volūdu . Latgali un latvīši ir idents jēdzīņs , jo seņōk tikai latgali tyka saukti par latvīšim . Bet nūtyka , tai sokūt , liktiņa ironija . Latvīšu
Acta Latgalica 9 breivajā teritorijā pēc zemgaļu aizīšonas uz Leitovu . Doba tukšuma nacīš . Augleigajā zemgaļu leidzonumā īplyuda kurši un lībīši , kuru zemeite nabeja tik augleiga , un tī sōka veidōt sajauktū lejas latvīšu tautu un volūdu . Latvīšim nav ni objektivas vēstures , ni gramatikas , jo ir bailes pateikt patīseibu . Tod byutu jōpasoka patīseiba par latgalim , bet tymsūņas kai nakts putni beistās nu gaismas ,
Acta Latgalica 9 tikai lejas latvīšim ir volūda , ka tikai jim ir rokstu volūda . Patīseibā pastōv jau godu symtim divi rokstu tradicijas , divi rokstu volūdas un divi ortografijas ar sovim gramatikas lykumim : lejas latvīšu un latgaļu tradicija . Latgolas vītu vōrdi tyka savōkti , bet tyka uzstīpti Prokrusta gultā un tōs mūceibu gultas vadeitōjs beja J. Endzelīns . Sakrūpļōtī Latgolas vītu vōrdi zynōtniskai pētnīceibai
Acta Latgalica 9 krūpļōšona nūtyka tautas vīneibas vōrdā . Vysim jōbyut vīnaidim kai zedinim sātmalī . Krīvijā vysi saiminīki tyka sadzeiti kolchozā vīneibas vōrdā . Bet patīseiba atteiceibā uz Latgolas vītu vōrdim beja dažu latvīšu ( kam spāks un vara ) naīcīteiba pret Latgolu un latgalim . Lejas latvīši ir patvareiga tauta . Nu kaidreiz apspīstim jī palyka par apspīdējim , apspīde lībīšus , un tod pīnōce latgaļu kōrta . 1917 .
Acta Latgalica 9 latgalim . Lejas latvīši ir patvareiga tauta . Nu kaidreiz apspīstim jī palyka par apspīdējim , apspīde lībīšus , un tod pīnōce latgaļu kōrta . 1917 . godā Rēzeknes kongresā latgali nūlēme pīsavīnōt pōrejom latvīšu provincem uz nūteikumu pamata , paturūt sovas pošvaļdeibas , volūdu un ticeibu , pīsavīnōja in bona fide — lobā ticeibā , ka jūs praseibas tiks īvārōtas un jī natiks apspīsti . Bet realitatē izarōdeja
Acta Latgalica 9 stōvūklis beja beztīseigōks nakai minoritašu stōvūklis . Tōs vysmoz lyka mīrā un natramdeja , lai , pīmāram , žeidus voi krīvus latvyskōtu , bet latgaļus centēs latvyskōt . Latgali nikaidā ziņā napīdarēja pi latvīšu tautas kūdula . Latgali tyka uzmaneiti , izspīgōti , uz jim vērēs ar nauzticeibu . Taids beja stōvūklis tamūs sešūs " breiveibas " godūs . Politiskō nabreiveiba pasarōdeja ari Latgolas vītu vōrdūs .
Acta Latgalica 9 lobōt . Latgaļu vaļsti nasauce vys eistā vōrdā Tōlova , kai tys vōrds ir raksteits chronikā , bet " latvyskōja " par Tālavu , it kai tam byutu kaids sakars ar vōrdu saimi tōls , tōlums , tōlīne , lejas latvīšu : tāls , tālums , tāliene . Tōlovas nūsaukumam ir pavysam cyta izceļsme . Pi Tōlovas vaļsts ir pīdarējuse piļs , saukta Pītuolova , nu kō krīvi iztaiseja vītas nūsaukumu Pitalova . Tei ir bejuse Pītuolova
Acta Latgalica 9 . Īsaroduši tīsneši , kas tod ir saukti Sūdnīki ( Latgolā beja uzvōrds Sudniks , un šo uzvōrda nesēji sovu uzvōrdu raksteja ar eisu -u- , lai izbāgtu nu pōrprotumim ar atteiceigi raksteitu vōrdu lejas latvīšu izrunā ) . Tī sūdnīki īsaroduši uz vītas , lītu izmeklējuši un taisejuši lāmumu . Tur ir nūtykuse tīsas sēde , kurā sūdnīki ir gudrōjuši un sprīduši . Taidā veidā ari radīs pļovas nūsaukums Sūda Sēdējums
Graidi kasgadeigu . Ituogods laseišonuos izguodneicys i golvonuos riedeituojis gūdu tur Latiševu Līga . " Braukalieju pa storptautiskom seminarsiedeibom Lītovā ( saceisim , Ruomova ) , kur na iz rata sabrauce pulka latvīšu , i piec padūmovu — dieļ kam navarātu byut mums taids pasuocīņs , taida vīta , kur laseitumūs kūpā taišni mes , baltu tautom pīdareigī . " 1997 . godā iz pyrmū reizi Uoraišūs sabrauce vaira kai symts
Graidi praktiskim paraugim , par dzeivis filosofeju i cytu kū nūtyka pi putrys i čaja katleņa iz gunkura . I vēļ ... Cik baltu tautu vysā ira ? Pyrmuos vosorys siedeibā vysi guoduoja par divejom . Tūlaik nazcik latvīšu īpraseja boltkrīvu kaimiņu . Na vysim tys patyka . Šūgod jau dajiukts pi dūmys , ka myusim sūplok — " slaviskai runojūši balti " . Tīsa , lītaunīkim , kuri natur kūpeiga rūbeža ar lelū Krīveju , gryušuok
Graidi boltkrīvim var tai vīnā bolsā maskaļus lomuot ... Šūgod " latgaļu frakceja " stypruok i drūsuok raudzēja gūdā ceļt i latgaļu volūdu , pastreipuodami , ka vosorys siedeiba tur četrys " oficialuos volūdys " — latvīšu , latgaļu , lītaunīku i boltkrīvu . Dasavērem , kab raksteituos zinis i dazynuošonys byutu vysuos četruos volūduos , na tai , kai nu reizis bejom suokuši — latviskai , krīviskai i drupeit lītaviskai
Jaunais Ceļš spylgts pīmārs ir mokslineica ( dzīdotoja – aut . ) Kozlovska – Erss kundze ( rakst . Ad . Ersa dzeives bīdre – aut . ) , kura , šyupota un aijota pūļu šyupelī , izauga tūmār par dedzeigu latgalīšu – latvīšu patrioti . " Tolok Fr . Obšteins sovos atmiņos roksta : Nu sovas puses gribu atgodynot , ka arī šudin latgalīši ir porok kytri un nūlaideigi sova nūvoda kultūras vēstures un atmūdas laika darbinīku pīmiņas
Katōļu Dzeive asūt Katōļu Bazneica ar sovim bazneickungim – pōrpūļōtōjim . Pret šū aizsprīdumu daudz vajadzēja ceineitīs ari Frančam Trasunam , kod jys mēginōja īintereseit par latgalīšim baltīšu sabīdreibu Reigas latvīšu bīdreibā , un taipat Latvijas Saeimā , aizstōvūt Latgolas intereses . Kod tod eistineibā tys ir bejis ? – - Nu Franča Trasuna biografijas mes zynom , ka jū , kūpā ar cytim četrim Latgolas zānim uz Jelgavas
Katōļu Dzeive ka jū , kūpā ar cytim četrim Latgolas zānim uz Jelgavas skūlu aizvadejis Ciskodu prāvests Dominīks Andrekuss , pēc tauteibas lītuvīts . Interesants fakts , ka gondreiž vysi pagōjušo godu simteņa pyrmī latvīšu prīsteri Goreigajā Seminarā ir tykuši , pasateicūt sovim prāvestim – lītuvīšim . Tai pīm . , bazneickungu P. Smelteri ir skūlōjis un uz Seminaru aizvadejis D. Andrekusa pēctecis Ciskodu draudzē , prīsters
Katōļu Dzeive sovim prāvestim – lītuvīšim . Tai pīm . , bazneickungu P. Smelteri ir skūlōjis un uz Seminaru aizvadejis D. Andrekusa pēctecis Ciskodu draudzē , prīsters Kovaļevskis , ari lītuvīts . Taipat ari pyrmī latvīšu prīsteri – Višnevskis , Seipulnīks , Platpīrs , Kantinīks , Tukišs , Rancāns Jezups , Dr . Broks – vysi par bazneickungim izamōcejuši , pasateicūt sovu prāvestu atbolstam . Kai Mogilevas arhidiecezes
Katōļu Dzeive draudzēs , kai Daugovpilī , Krōslovā , Pīdrujā . Tys beja piļneigi saprūtams , ka veiskups , cikom latgalīšim vēļ nabeja sovas tauteibas prīsteru , uz Latgolu syuteja lītuvīšus , kam vīglōk beja apgyut latvīšu volūdu . Sakarā ar šim lītuvīšu prīsterim ir jōpīmiņ vēļ vīns Latgolas kulturvēsturē naatzeimāts fakts . – - Latgalīšu rokstūs leidz šam vīnumār lasejom , ka mōtes bejušas tōs , kas latvīšu grōmotu aizlīguma
Katōļu Dzeive beja apgyut latvīšu volūdu . Sakarā ar šim lītuvīšu prīsterim ir jōpīmiņ vēļ vīns Latgolas kulturvēsturē naatzeimāts fakts . – - Latgalīšu rokstūs leidz šam vīnumār lasejom , ka mōtes bejušas tōs , kas latvīšu grōmotu aizlīguma laikā sovim bārnim laseit īmōcejušas nu pōtoru grōmotom . Kas jōs uz tū pamudynōja ? Izarōda , ka pagōjušō godu simteņa vydā Lītuvā dzeivōja veiskups – lels sovas tautas mīļōtōjs .
Katōļu Dzeive moz . Par tū , un ari par paleigu , kod daudzus daudzus godus , kurūs mums – latgalīšim vēļ nabeja sovu prīsteru un kod goreigū styprynōjumu myusu senčim snēdze šī lītuvīšu bazneickungi un paleidzēja latvīšu jauneklim kļyut par prīsterim – par tū jim vysulelōkō pateiceiba . Tys , ka jī sadzeivē lītōja pūļu volūdu vēļ jau nalīcynoj par pōrpūļōšonu . Tei beja zam cara patvaļas smūkūšū tautas sakaru volūda
Katōļu Dzeive ka šudiņ pīm . , Indijā lītoj angļu volūdu nūzeimej , ka indīši byutu « pōranglikōti » . Kod Francis Trasuns 1917 . g. sōce organizeit Latgolu uz apsavīnōšonu ar pōrejim latvīšim , Latgolā bazneickungu latvīšu vēļ beja pavysam moz . Un otkon bazneickungi – lītuvīši beja tī , kas Francim Trasunam deve vysulelōkū atbolstu , syuteidami sovu draudžu pōrstōvus uz Rēzeknes kongresu ar styngrom instrukcijom – atbaļsteit
Katōļu Dzeive vērsinīkim aizlīdze ar katōlītem laulōtīs , beja izdūts slapyns reikōjums naļaut katōlim pīrūbežas jūslōs īgyut zemes īpašumus . Prūtams , ka šaida naīcīteiga nūstōja pret Latgolas katōliskū goru plašōkōs latvīšu nacionalajōs aprindōs navarēja palikt bez sova īspaida uz ticeibas lītōs vēļ nanūbrīdušū Latgolas inteligenci . Tōpēc ari ateisma monopola godūs tik vīgli beja tai saucamūs « skūlōtūs » latgalīšus piļneigi
Katōļu Dzeive spēja just , atcerētīs un prīcōtīs par dzeivē sastoptajim krītnajim cylvākim ir saglobōta un sylda . Valerians aizrauteigi stōsta par tū , kai 20 -tajūs godūs Viļānūs bejušas trejs teatra trupas . Prūti – latvīšu , krīvu un ebreju pašdarbeibas aktīri skateitōju vērtējumam uz Leldīnem snāguši sovas izrōdes . Teatra mīļōtōju atsauceiba bejuse lela . Draudzeigi sadzeivōjuši vysi , un cīša Viļānu Viļčuka pōrlīceiba
Katōļu Dzeive tys olūts , nu kura spākus smeļ ābeces autori un dūd tūs sovim brōlim un mōsom . Ar " Latgalīšu ābeces " 2 . daļu atsaver lūgs vaļsts volūdas kūpšonas dryvā . Taidam " pasōkumam " jau seņ vajadzēja īīt latvīšu volūdas stuņdēs . Ar izstrōdōtas mōceibu metodikas , vyngrynōjumu kompleksa paleidzeibu bārnim runas mehanismi jōkūp un jōveidoj tod , kod mozō cylvāka volūdas aparats vēļ ir elasteigs , jōsaceņš , lai
Katōļu Dzeive jōveidoj tod , kod mozō cylvāka volūdas aparats vēļ ir elasteigs , jōsaceņš , lai jō " kaki " pōrsavārstu par " kaķiem " , " pukes " par " puķēm " , " tēvi " par " tēviem " , " dēli " par " dēliem " . Un voi latvīšu volūdas specialistim nasōp sirds klausūtīs šaidūs un leidzeigūs latgalīšu bārnu jaundarynōjumūs kai " atgāja " , " ābelnīca " , " būds " , " pie mums atbrauca gasti " , " tēvs rāvās kamēr pārzarāvās
Katōļu Dzeive vīkalā nopirka jaunu klītu " , " skolotāj , kā dacepēt šo burtiņu " un beidzūt ir mynams ari kaids pateikams jaunynōjums - " skolotāj , sašņorē man prievīti , es gribu būt latvietis . " Kuriozi nūteik ari latvīšu literarōs volūdas pratējim , sasaskorūt ar gramatiski svešū latgaliskūs rokstu materialu . Minēšu pīmāru , kurā radzam , ka pōrnūvodā kai naatklōta Amerika ir latgaliskō morfema " sa " , kuru lītoj refleksivajūs
Katōļu Dzeive Latgolā sauc ari par žuguri un pelaškus par žyužaineitem , ka Latgolas inteligences tāvs ir monsinjors Nikodems Rancans , latgalīšu pyrmōs laiceigōs avīzes redaktors un izdevējs Francis Kemps , ka myusu latvīšu tautas vīnōtōjs Francis Trasuns dzili un patīsi mīļōjis sovu dzymtū Latgolu . Tei ari byus myusu vīneibas ideja , jo mes , latvīši , spēsim paleidzēt vīns ūtram , papyldynōt vīns ūtru , atzeit vīns ūtru
Katōļu Dzeive augtu par kulturalu , inteligentu latvīti , lai jam nabyutu jōsakaunej par sovu volūdu , izrunu , kulturvēstures zynōšonom nivīnā sabīdreibā . Un lai šei volūda nabyutu kai spāņu zōboka ībōzts , samūceits latvīšu volūdas mistrōjums . Lai Latgolas latvīts runōtu pēc īspējas teirōkā latvīšu literarajā volūdā , bet ari sovu literarū rokstu volūdu zynōtu , gūdā un cīnā turātu . Lobu laiku leidz ābeces izīšonai tautā
Katōļu Dzeive volūdu , izrunu , kulturvēstures zynōšonom nivīnā sabīdreibā . Un lai šei volūda nabyutu kai spāņu zōboka ībōzts , samūceits latvīšu volūdas mistrōjums . Lai Latgolas latvīts runōtu pēc īspējas teirōkā latvīšu literarajā volūdā , bet ari sovu literarū rokstu volūdu zynōtu , gūdā un cīnā turātu . Lobu laiku leidz ābeces izīšonai tautā ari žurnalā " Katōļu Dzeive " rysynōjōs diskusijas par dažaidim volūdas vaicōjumim
Katōļu Dzeive seņ senejim laikim atrūnams taidūs vōrdūs kai " duona " ( maize ) , " puodas " ( pods , katls ) , " suolas " ( sols ) , " vairuoti " ( vadīt , valdīt ) , " filmuoti " ( filmēt ) un daudzūs cytūs . Ari latvīšu literarajā volūdā storp volūdnīkim dažaidūs laikūs ir staigōjuse ideja par divskaņa " uo " īvīsšonu . Un nu latgalīts , kai jau tys latvīšam ar " kvalitates zeimi " pīsanōk , tū izškirūšū sūli ir spēris
Katōļu Dzeive tyukstūšom cylvāku . Mynātajūs sešūs rajonūs kūpā lauku īdzeivōtōju skaits sasamozynōjis par 75,9 tyukstūšom . ( " Lauku Avīze " , 1992 . g. 24 . julijs ) . Mes pat nazynom , cik lela ir latgaliski runojūšō latvīšu tautas daļa . Demografs Pēteris Zvidriņš par latgalīšim roksta : " Trīsdesmitajos gados Latvijā dzīvoja apmēram 400 tūkst . latgaliešu , bet PSRS – ap 20 tūkst . Diemžēl mūsdienās šīs latviešu nācijas
Katōļu Dzeive . Diemžēl mūsdienās šīs latviešu nācijas etnogrāfiskās grupas skaitliskais apjoms vēl nav noteikts pat aptuveni , jo tautskaitēs tāds uzdevums nekad nav ticis izvirzīts . " 1990 . goda vosorā pasaules latvīšu školōtōju konferencē " Minstere II - Rīga " Valters Nollendorfs storp izgleiteibas mērkim nūsauc ari taidus kai : " Tautas vērtību izpratnes un identitātes izkopšana . Tradīciju , kultūras , vēstures
Katōļu Dzeive grōmotas , tai kai tū sovōs jaunōs dīnōs beja īsamōcejuši nu golvas . Kod 1927 . godā tāvs Tomass Gumpenbergs OMC gatavōjōs braukt uz Latviju , jys devēs apcīmōt Terezi Neuman , lai uzzynōtu kū tyvōk par latvīšu tautas liktini . Terezei Neuman nu Dīva beja dūtas gaišrega spējas un jei tāvam Tomasam paskaidrōja : " Latvīšu tauta ir dzeivōtspējeiga dēļ tō , ka tei daudz lyudzās par sovim myrušajim . " Kod tāvs
Katōļu Dzeive padūmim . Pasateicūt tāva Tōma gōdeibai , eisā laikā Viļakā tyka uzcalts divstōvu klūsters ar pīteikūši lelu kapleicu . Dreiži sōcēs Utrais pasauļa kars . Tōma tāvs , byudams vōcīts , tūmār napamete īmīļōtū latvīšu katōļu tautu . Jys atsagrīze Reigā un strōdōja pi sv . Aļberta bazneicas . Kod 1940 . godā Latviju pīvīnōja Padūmu Savīneibai , Tōma tāvs beja spīsts īsastōt dorbā par strōdnīku Iļgucīma Manufakturas
Katōļu Dzeive vālōk nūmaineja latvīts Jezups Bondarevskis . Oficiala bīdreibas atklōšona nūtyka 1903 . g. 31 . martā ar Rūdolfa Blaumaņa lugas " Zagļi " izrōdi , kurai sekōja kōra koncerts . Pavysam tyka nūdzīdōtas 6 latvīšu dzīsmes , " Dīvs svētej Latviju " īskaitūt . Par šō vokora nūrisi Fr . Kemps vālōk sovā avīzē " Gaisma " raksteja : " Daudzi , īdami uz šū vokoru , naticēja , ka tur myusu volūdā tiks spālāts un dzīdōts
Katōļu Dzeive īplēte , kod ar sovom ausim izdzērda , kai latgaliski dzīd un spēlej gleiti kungi un jaunkuņdzes , vysu ļaužu prīškā un nasakaunej . Šys vokors parōdeja , ka " Picerī " ( Pīterpilī – Ed . K. ) ir daudz latvīšu , kuri nav atstōjuši sovas mōtes volūdu un mīlesteibu uz dzimtini . Vokors beja kupli apmaklāts . Mozajā zālē , kur beja tikai 300 krāslu , beja puļcējīs ap 700 klauseitōju . Dažai lobai veceitei un
Katōļu Dzeive pīļaunama situacija , ka nikas nav zynoms par Lītuvas studentu katōliskajom organizacijom , – jōmeklej bīdrōšonōs īspējas . Tyka sprīsts gon par kristeigōs filozofijas apzynōšonas napīcīšameibu , gon par latvīšu sakralū mōkslu ( par tū interesanti referēja mōkslinīks J. Soikāns ) , gon par īspējamū paleidzeibu Rōmas tāva sagaideišonā Reigā un Aglyunā . J. Labinskis uzsvēre , ka " Dzintars " ir palicis krōsainōks
Katōļu Dzeive . Tai palyka kapucinu tāvs Tomass ( Gumpenbergs ) , kas vālōk tyka uzskateits kai vōcu spīgs un brīsmeigi systs čekas pogrobūs . Palyka ari mōte Anna Dominika un mōsa Klara , kas gribēja byut kūpā ar latvīšu mōsom un daleitīs jūs liktinī . Par šaidu uzupurēšonūs mōte Anna Dominika ir peļnejuse atzineibu un pateiceibu navys nusūdeišonu , kai tū dora autore . Kaids eisti mērkis ir bejis šō roksta " Atmiņas
Katōļu Dzeive katōļu Bazneicas stōvūkli cariskajā Krīvijā ir pasacejis , ka vaļdeibas spaidu dēļ tys dreižōk byutu saleidzynojams ar ļaunu sapni , na patīsu dzeivi , jo šei vaļdeiba vīnmār ir pyulējusēs , lai tikai vysi latvīšu katōli pēc īspējas dreižōk aizmērstu sovu volūdu un kļyutu par eistim pareizticeigajim . Ir zynoms , ka ar dominikaņu gōdeibu 1800 . godā caltō Brigu draudzes bazneica jau 1866 . godā beja nūklivuse
Katōļu Dzeive Kristus ! " , a tys vierīs plotom acim . Tai latgaliski runojūt tik ar Dīvu – rožoncu , lyugšonys , vysys dzīsmis Jam i pa sovam ... Klausomēs Verā , i otkon lela šaļts juodzeivoj žāluma viļnī . Bejušuo latvīšu strieļnīka Eduarda Apača saime izvasta 1949 . g. nu Viļānu Solyskungu ( km 8 nu Viļānu ) . Muote jim bejuse jau myruse , taipat vacuokī bruoli Pīters ar Ontonu . Tāvam bejuse ūtrei sīva – Broņa , jei
Katōļu Dzeive Ignats Kozlovskis nu Pyldys Rutku . Taišni tai – " nu Rutku " , ar vysu vacū daudzskaitļa genitivu piec prīvuorda , vēļ nav nikaida " nu Rutkim " – sintaktiskuos konstrukcejis , kurei taiseita piec cytu latvīšu . Kreit nu rotu , stuov pi vuortu , jam kai bez rūku i tam leidzeigi – tai nazkod saceja leluokuo latgalīšu daļa ... Saistūšu īrokstu Līpuojis gruomotuos natryukst . B-kgam Antonijam Urbšam – ar laiku
Katōļu Dzeive vydā – vystik i myusu pošu rūkuos . Pi kaimiņu Germaniškūs tys īsadūd daudzim , i par tū tikai prīca . </doc><doc> Sveicīņs školuotuojim nu Ieša azara krostu ! " Latgaliski runuos tik iļgi , cik pastuovēs latvīšu ( lejslatvīšu ) volūda . " Tai sovā laikā raksteja ilggadeja žurnala " Katōļu Dzeive " autore , peņsioneituo latvīšu volūdys un literaturys školuotuoja nu Ezernīku Valentina Celeitāne . Juos viestuleitē
Katōļu Dzeive Sveicīņs školuotuojim nu Ieša azara krostu ! " Latgaliski runuos tik iļgi , cik pastuovēs latvīšu ( lejslatvīšu ) volūda . " Tai sovā laikā raksteja ilggadeja žurnala " Katōļu Dzeive " autore , peņsioneituo latvīšu volūdys un literaturys školuotuoja nu Ezernīku Valentina Celeitāne . Juos viestuleitē žurnalam " Katōļu Dzeive " losom : " Praktiski maņ redzīs , ka latgaliski raksteit školāni varātu vuiceitīs paraleli
Katōļu Dzeive volūdys un literaturys školuotuoja nu Ezernīku Valentina Celeitāne . Juos viestuleitē žurnalam " Katōļu Dzeive " losom : " Praktiski maņ redzīs , ka latgaliski raksteit školāni varātu vuiceitīs paraleli ar latvīšu volūdu , pīm . , kod latvīšu volūdā teik apsavārti lietvārdi , tod ari latgaliski vuicuos par lītvuordim . Dūmoju , ka tī , kuri labi apgiust latvīšu volūdu , tikpat labi izavuiceis ari latgaliski raksteit
Katōļu Dzeive nu Ezernīku Valentina Celeitāne . Juos viestuleitē žurnalam " Katōļu Dzeive " losom : " Praktiski maņ redzīs , ka latgaliski raksteit školāni varātu vuiceitīs paraleli ar latvīšu volūdu , pīm . , kod latvīšu volūdā teik apsavārti lietvārdi , tod ari latgaliski vuicuos par lītvuordim . Dūmoju , ka tī , kuri labi apgiust latvīšu volūdu , tikpat labi izavuiceis ari latgaliski raksteit . Bet ir vīns lels " bet
Katōļu Dzeive latgaliski raksteit školāni varātu vuiceitīs paraleli ar latvīšu volūdu , pīm . , kod latvīšu volūdā teik apsavārti lietvārdi , tod ari latgaliski vuicuos par lītvuordim . Dūmoju , ka tī , kuri labi apgiust latvīšu volūdu , tikpat labi izavuiceis ari latgaliski raksteit . Bet ir vīns lels " bet " – gribiešona , seviški nu vacuoku pusis . Puorlīcynuot taidus nagrybātuojus ar patriotisma lozungim navarēs . Taids
Katōļu Dzeive šaubeišonuos saceja , ka juos školā varēs latgalīšu volūdu vuiceit , jo gondreiž vysi bārni ir latgalīši , bet Ezernīkūs , pīm . , 7 . klasē vairuok par pusi ir krīvu tauteibys bārnu , kuri vydsškolā vuicuos latvīšu volūdu . Tī jau latgaliski vuiceitīs ni gribēs , ni byus spiejeigi . Kai itamuos školuos dorbu suokt ?! Byutu es koč par 10 godim jaunuoka , es jimtu tū krystu vysmoz kai paleigs . Bet tagad tys dorbs
Katōļu Dzeive vuiceitīs ni gribēs , ni byus spiejeigi . Kai itamuos školuos dorbu suokt ?! Byutu es koč par 10 godim jaunuoka , es jimtu tū krystu vysmoz kai paleigs . Bet tagad tys dorbs maņ nav vaira pa spākam . Tagadejū latvīšu volūdys programu nazynu , navuicu nu 1990 . goda . Tūmār asu cantusēs latgalīšu volūdys jautuojumus pruotā cyluot . Es uzskotu , ka kotrā školā atsarostu vysmoz pa vīnam apzineigam latgalīšu izceļsmis
Katōļu Dzeive nadzeivuot ?! " 1997 . g. 17 . februarī Attālā : Valentina Celeitāne ( myužeibā aizgōjuse 2009 . g. 27 . julī ) M. Latkovskys foto . </doc><doc> Otkon vosoruosim ! Tautu vīnoj volūda . Latvīšu tautu vīnoj latvīšu volūda ar divim tuos paveidim : latvīšu literarū volūdu i latgalīšu rokstu volūdu . Tys ir naapstreidams fakts , īraksteits Vaļsts Volūdys lykumā , bet tūmār pat piec divpadsmit godu , kai itys lykums
Katōļu Dzeive Attālā : Valentina Celeitāne ( myužeibā aizgōjuse 2009 . g. 27 . julī ) M. Latkovskys foto . </doc><doc> Otkon vosoruosim ! Tautu vīnoj volūda . Latvīšu tautu vīnoj latvīšu volūda ar divim tuos paveidim : latvīšu literarū volūdu i latgalīšu rokstu volūdu . Tys ir naapstreidams fakts , īraksteits Vaļsts Volūdys lykumā , bet tūmār pat piec divpadsmit godu , kai itys lykums pastuov , latgalīšu rokstu volūdys eksisteņce
Katōļu Dzeive nagrybūt – jai te dajiukts , labi , jei te – sātā . Bez gola saulaina ir itei Sibira babeņa , koč , klausūtīs juos stuosteitajā , osorys apbierst na reizi . Valentinys tāvs Jezups Celeitāns , kai symtim latvīšu i latgalīšu , pajimts 1937 . goda novembrī , nūsauts 1938 . g. februarī , 1961 . g. pīzeits par navaineigu . Paglobuošonys vīta nav zynoma . Valentinys jaunuokais bruoļs Juoņs tāva tai i nav redziejs
Katōļu Dzeive . </doc><doc> Ir izguojuse dzejneicys i žurnalistis Annys Rancānis jaunuo dzejūļu gruomateņa " Pylni kārmani dabasu ... Bezdelīgu pasts " . Tys ir juos septeitais dzejūļu kruojums , kurā īlykti obejuos latvīšu rokstu volūdys tradicejuos – latgalīšu rokstu volūdā i latvīšu literarajā volūdā – raksteiti 100 dzejūli . A. Rancāne ir vairuoku dzejūļu kruojumu autore : " Lūgšana mājai " ( 1982 ) , " Piektdiena "
Katōļu Dzeive Rancānis jaunuo dzejūļu gruomateņa " Pylni kārmani dabasu ... Bezdelīgu pasts " . Tys ir juos septeitais dzejūļu kruojums , kurā īlykti obejuos latvīšu rokstu volūdys tradicejuos – latgalīšu rokstu volūdā i latvīšu literarajā volūdā – raksteiti 100 dzejūli . A. Rancāne ir vairuoku dzejūļu kruojumu autore : " Lūgšana mājai " ( 1982 ) , " Piektdiena " ( 1986 ) , " Advente " ( 1991 ) , " Aizlūgums " ( 1997 ) , " Svētdiena
Katōļu Dzeive myusu laiku i myusu dīnu Latveju i īprīkš raksteitūs tekstus īpynūt kai bejušuo laika citatus – sova i tautys spāka i vuojuma zeimi . Anna Rancāne latgalīšu autora sajiutu definej itai : " Nav vīgli byut latvīšu rakstnīkam , kas roksta vīnā laikā obejuos latvīšu volūdys formuos , vīna nu kurejūs ir oficiali pījimta , a ūtra bejuse ilguoku laiku aizlīgta , zynomā mārā slapyna , naoficiala . " Gruomota rauga reizē
Katōļu Dzeive tekstus īpynūt kai bejušuo laika citatus – sova i tautys spāka i vuojuma zeimi . Anna Rancāne latgalīšu autora sajiutu definej itai : " Nav vīgli byut latvīšu rakstnīkam , kas roksta vīnā laikā obejuos latvīšu volūdys formuos , vīna nu kurejūs ir oficiali pījimta , a ūtra bejuse ilguoku laiku aizlīgta , zynomā mārā slapyna , naoficiala . " Gruomota rauga reizē nūškiert , reizē saaudzēt obejis ituos volūdys
Katōļu Dzeive bīdreiba " Latgolys Studentu centrs " , finansiali atbaļstejuse Latgolys Regionaluos atteisteibys agenturys administreituos Latgolys kulturys programa ar Vaļsts Kulturkapitala fonda finansiejumu . Gruomotys latvīšu dalis redaktore i korektore Sigita Kušnere , latgalīšu dalis – Ilze Sperga . Vuoku muokslineica i maketietuoja Iveta Zāgere . Dzejūļu kruojumu " Pylni kārmani dabasu ... Bezdelīgu pasts " var nūpierkt
Katōļu Dzeive ka balūs asūt ari goldi . Ekspedicejis laikā pīdzeivovom gon večerinkys , kod muzicejūšī jaunīši jēme sovus instrumentus i sacierta skaneigys poļkys , daņčus i sadzīdova da agram reitam tyvys i meilys latvīšu , latgalīšu i lītaunīku dzīsmis . A ekspedicejis nūslāgumā , izviertejūt nedelis dorbus , gon saguo vasals bals ar Dzigys muzykantim i goldim . Paļdis Ekspediceja nūtyka Rēzeknis Augstškolys , Vītauta
Katōļu Dzeive Cik iļgi strōdōju pi Jōņa Klīdzēja daiļradis izpētis ? Tik pat iļgi , cik pi vysys latgalīšu rakstnīceibys īpazeišonys – sōcūt nu 70 . godu vyds . Strōdōju ZA Valodas un literatūras institūtā , pieteju latvīšu 20 . - 30 . godu rakstnīceibu , gatavōju izdūšonai Raiņa rokstu viestuļu siejumu , deļ tō maņ beja atļōve strōdōt t.s. specfondā . Tī es pasyuteju na tikai tū , kas beja vajadzeigs instituta dorbam ,
Katōļu Dzeive sarakstejs vēļ mozōk , nakai mes dūmōjom leidz šam . Ari lelōkū daļu stōstu , kas izdūti grōmotōs " Gōjputnu dzīsme " ( 1944 ) un " Debešu puse " ( 1968 ) , jis jau īprīkš beja publiciejs kūpnacionalajā latvīšu volūdā . Kai līcynoj Vladislava Lōča Latgalīšu rakstnīceibys muzeja materiali , Jōņs Klīdzējs itūs stōstus atseviškūs nūvylkumūs voi vīnkōrši izgrīzumūs beja aizsyutejs izdeviejam Vladislavam Lōčam kūpā
Katōļu Dzeive raksteits nivīns dorbs , ari stōsts " Debešu puse " par Ontiku un jō suni Žyku radīs kai stōsts " Debess puse " krōjumā " Grēks uz pusēm " ( 1951 ) . Trymdā grōmotys izdeve bez redaktora . Jōņa Klīdzēja latvīšu literarajā volūdā raksteitajim dorbim ir stypri viņ latgaliska volūda . Jam ir naktineicys , vuškys , ryuceiši , jō tāli voi personaži ar garajim , katōliskajim vōrdim Bonifacejs , Benedikts , Emileja
lakuga.lv kai 18 milijoni rakstīņu . 2001 gods janvara mienesī atdareja pyrmū eņciklopedeju anglīšu volūdā . Na par ilgu atsaroda taidi poši projekti i cytuos volūduos – 2003 gods juņa mienesī atdareja Vikipedeju latvīšu volūdā . Vikipedeja irā pīktuo poša popularuo sātys lopa ASV , sastuo Vuocejā i vīnpadsmituo poša popularuo lopa Latvejā . 2005 gods decembra mienesī suocēs dorbs pi latgaļu Vikipedejis testa versejis
lakuga.lv Saeima " bīdru . Piec oficialuos dalis sarunys , puorrunys vaicuojumi , veina i kuo cyta baudeišona kai gruomatneicā " Satori " tai ari turpynuojums kopeineicā " Leningrad " . </doc><doc> Izstuodis par latvīšu trimdys viesturi atkluošona Rēzeknē 27 . martā 13 : 30 Rēzeknis Augstškolā , Atbreivuošonys alejā 90 byus ceļojūšuos izstuodis " Latvīšu trimdys četrys nūzeimeiguokuos politiskuos akcejis " ( Latviešu
lakuga.lv naizgleituoteibu , kaunejušīs ari par augstū bezdorba leimeni Latgolā i par sovu akcentu . Dīvam žāļ satyku ari cylvākus , kas uzskota , ka latgalīšu volūda tikai roda akcentu i traucej pareizi runuot literarajā latvīšu volūdā . Tys , prūtams , īt nu cylvāka , kurs pots latgaliski narunoj . ( A attīksme taida , kai , piec munom dūmom , varātu byut dreižuok Ulmaņlaikūs nakai 21 . godu simtenī . ) Reiga Latgolys jaunīšim
lakuga.lv bolti dyumi " ( Sovvaļnīka muzyka i Valentina Lukaševiča vuordi ) nu muziķa debejis albuma " Sūpluok " . Muzykys video taisejuse studeja " 13 mm " Ingus Amatnīka vadeibā . </doc><doc> Vaļuka " Latgalīšu – latvīšu vuordineica " Godu mejā Daugpiļs Universitatis akademiskajā apguodā " Saule " izguojuse Valentina Lukaševiča sastateituo " Latgalīšu – latvīšu vuordineica . Vīna cylvāka specvuorduojs " . Izdavumā īkļauti
lakuga.lv " Ingus Amatnīka vadeibā . </doc><doc> Vaļuka " Latgalīšu – latvīšu vuordineica " Godu mejā Daugpiļs Universitatis akademiskajā apguodā " Saule " izguojuse Valentina Lukaševiča sastateituo " Latgalīšu – latvīšu vuordineica . Vīna cylvāka specvuorduojs " . Izdavumā īkļauti ap 4000 vuordu i tūs puornasumi iz latvīšu volūdu , latgalīšu personvuordi kai ari 2007 . godā apstiprynuotī " Latgalīšu raksteibys nūsaciejumi
lakuga.lv Universitatis akademiskajā apguodā " Saule " izguojuse Valentina Lukaševiča sastateituo " Latgalīšu – latvīšu vuordineica . Vīna cylvāka specvuorduojs " . Izdavumā īkļauti ap 4000 vuordu i tūs puornasumi iz latvīšu volūdu , latgalīšu personvuordi kai ari 2007 . godā apstiprynuotī " Latgalīšu raksteibys nūsaciejumi " . Ideja par vuordineicu Valentinam roduos , kod pasaruodeja juo pyrmuos ailis latgaliski i kūpā
lakuga.lv byuvnīceibys ic . ) pietejumus . Itamā konfereņcē pyrmū reizi byus puorstuovāti i Sibirejis latgalīši , nu jūs dzierdēsim par jūs izdzeivuošonys pīredzi 20 . godu symta garumā . Konfereņcis dorba volūdys — latvīšu , latgalīšu , angļu , krīvu , vajadzeibys gadejumā nūdrūsynojūt tulkuojumu Konfereņcē var pīsadaleit ar referatu voi stenda referatu Referata garums — 30 min . : 20 min . — referats , 10 min . — diskusejis
lakuga.lv letistikys ( latvistikys ) vaicuojumus pietiejs uorzemē . Bejs pasnīdziejs Hovardys Universitatē Vašingtonā , Hārvarda Universitatē Masačusetys štatā , kur pasnīdze dažaidus volūdnīceibys kursus . Pīsadaliejs latvīšu programu i vuiceibu gruomotu izstruoduošonā školom . 1968 . godā Rītummičiganys Universitatē Kalamazū suoka vadeit latvīšu volūdys i literaturys kursus , ar laiku sataisūt latvīšu vuiceibu centru . 1961
lakuga.lv Masačusetys štatā , kur pasnīdze dažaidus volūdnīceibys kursus . Pīsadaliejs latvīšu programu i vuiceibu gruomotu izstruoduošonā školom . 1968 . godā Rītummičiganys Universitatē Kalamazū suoka vadeit latvīšu volūdys i literaturys kursus , ar laiku sataisūt latvīšu vuiceibu centru . 1961 . godā aizstuoviejs doktora disertaceju par temu " Latgaļu dialekta vīta boltu dialektu vydā " , kurā vysvaira apsavārta
hide detail