geoviita.wordpress.com |
juouzmona , kab pierts kurātūs , vīnai mārgai juoskraida apleik i juosaver , voi vyss vysur nūteik itt . , a maņ pasoka , kab es spieleju giču i dzīdu ! Apmāram uzskaņojam giču i raunam ar Elīnu vaļā
|
latvīšu
|
i latgalīšu tautys i vysaidys cytaidys dzīsmis . Daži ir piļneigā sajiusmā , bet cyti šokā Piec vakareņom povuors paprosa muysu grupys vadeituojam , kurs ir zvīdrys , kab jū aizvad ar snīga moci pi juo
|
geoviita.wordpress.com |
kaidu gabaleņu , ka myusus nivīns napajims … Benzintankā uzapylda treilers ar LV numurim . Daeimam apsasveicynuot , pasarunuot , arī jī brauc iz Horvāteju . Nikaida dižuo i syltuo saruna myusim ar tū
|
latvīšu
|
šofereiti nasaīt . Jiutam , ka itūvokor vaira nikur natiksim . Pi benzintanka uzslīnam telti . Tīpoš ir arī autobāņš , dzierdam , kai brauc mašinis . Caturdine , 7 . augusts Ceļamīs , savuocam telti
|
geoviita.wordpress.com |
pi varys asūšī ļaundari atsakuoptu i tyktu sūdeiti par izdareitajim nūzīgumim ) , nav gotovi kuortejū reizi viļtīs , nav gotovi nu sovim sapynim i idejom par eistyn breivu i idealu Latveju , kurā vysa
|
latvīšu
|
tauta byutu vīnuota sovā dažaideibā i lobūs dorbūs , izveiduot reālus mierķus i pīpiļdeit jūs . Kū var gaideit nu publikys i tautys , ka nav gotovi apsavīnuot poši potencialī tautys vīnuotuoji kai leli
|
geoviita.wordpress.com |
var dalikt vēļ vīnu aili " vadeit folklorys kūpu " . Nui , cyta storpā – Daugovpiļs nūvodā asam 2 taidys ģeogrāfīnis . Bet vyss aizasuoce na ar ģeografeju – 10 godus atpakaļ ( vēļ pamatškolys laikūs )
|
latvīšu
|
volūdys školuotuoja īteice apmeklēt " Iļģu " koncertu . Aizguoju . Beju sajiusmā par muzyku i muzykantu muziciešonu , folkmuzyku . Studeju godūs suocēs folkdaņču bums . Pyrms goda pīsavīnuoju " Dyrbynim
|
lmelne.wordpress.com |
, poša breinojūs . Tī , kas saprūt latgalīšu gramatiku tuoļoik var nalasēt , ja nagrib šausmynoitīs . Golu golā leidz latgalīšu volūdys olimpiadei ir 3 mieneši , bet leidz fizikys olimpiadei 4 dīnys ,
|
latvīšu
|
volūdys olimpiadei nedele , bet viesturis olimpiadei pusūtra nedele . Man ir kuortejuo personeibys krīze . Jiutūs kei Zatlers – " Kas es esmu ? " I as gūda vuords nazynu atbildi . Dzeru čaju – " Tetley
|
lmelne.wordpress.com |
ustoba ? Mandarini ir uobeli , kivi ir uļbiki . Pensionari dzeivi naapgryutynoj ar līkim vuordim . Kai soka Ontons autobusā : " Nu Rekļagola vysi lobi cylvāki . " Tikpat interesna par kai nūvoda bolva par
|
latvīšu
|
vol . – lata romans "" . Uztveru kai muojīni , prūtams . Sābru Bernade ( ap 70 ) nu suokuma pasoka : " Tu tok zyni kai myusim vacim cylvākim kuojis saļ . " Piec tam paprosa , kod Rogovkā beidzūt byus
|
naktineica.lv |
naasu spiejeiga iz konstruktivu īsasaisteišonu taidā struktureitā akcejā . vysmoz ni itymā dzeivis periodā . i bez tuo – škārsteiklā jau tai par mani ir par daudz informacejis . kai izaruodēja , tod ari
|
latvīšu
|
volūdys korpusā … ka pameklej bonito eistajā vītā eistuos lītys .
</doc><doc>
Vysur mīreigs laiks , ka es poša mīrā beju Cikom vīni pliešās par tū , ka krīvi ir maitys , a cytim maitys ir latvīši , cikom
|
raibiis.wordpress.com |
namuocieju . Nu tai , kai pa calmim . Bet dzeivē nikas nav naīspiejams ( Par tekstim ITE meklej " Ilze Sperga / Mūsdienu latgaliešu literatūra : autori bez lasītājiem " ) Bet tai biedeigi , ka mes sovu
|
latvīšu
|
/ latgalīšu literaturu napopularizerom , naskaitom , jo " tī nikuo loba nav " Deļakam ? Nu nikas nateik ari pīduovuots plašuokai publikai . Ka ir , to vyss teik nūnīcynuots pošā suokumā . Tai pat ari
|
raibiis.wordpress.com |
pīrūn i dažreiz jimuos sliepās sova veida burveiba , bet as brauču tymā datumā i dīnā , kod valni donucuo pa zemis viersu . Vagons pylns ar ļaudim . Puorsvorā vysi runoj krīviski . Goduos ari pa kaidam
|
latvīšu
|
krīvam . Natuoli nu mane divi veirīši beja īgrymuši gon olā , gon sarunuos par vysu . Auto , sīvītis , medeibys , dekoderi , nu i prūtams i kaida " žopa " pi myusu niule nūteik , i.t.t. Cik jau varē
|
cyxob.lv |
ekonomiskū sistemu . Latgolā juobyut styprai pašvaļdeibai - tys zeimoj , ka ari cyti Latvejis regioni īgiust spieju ītekmēt sovu atteisteibu naatkareigi nu reigys . Latvejā juobyut gūdeigai attīksmei pret obom
|
latvīšu
|
volūdys daļom i juobeidz Latgolys latvīšu ( latgalīšu ) diskriminaceja . Muns mierkis , kab vysmoz piec 10 godu latgalīši nu vysa pasauļa masveidā atsagrīztu iz Latgolu - ite juobyut latgaliskai , pozitivai
|
cyxob.lv |
pašvaļdeibai - tys zeimoj , ka ari cyti Latvejis regioni īgiust spieju ītekmēt sovu atteisteibu naatkareigi nu reigys . Latvejā juobyut gūdeigai attīksmei pret obom latvīšu volūdys daļom i juobeidz Latgolys
|
latvīšu
|
( latgalīšu ) diskriminaceja . Muns mierkis , kab vysmoz piec 10 godu latgalīši nu vysa pasauļa masveidā atsagrīztu iz Latgolu - ite juobyut latgaliskai , pozitivai videi ar perspektivu atteisteibai
|
cyxob.lv |
myusu izdavumus ( Klubs , u.c. ) un īvārōju , ka ligaturas naizmontoj . Bet tys tokš ir nasmuki ! Burti " f " un " i " ir tyvu , bet ar moooozu , nateiru atstarpi : ( I vysur tai . Labi , lelas jāgas
|
latvīšu
|
volūdā nu ligaturom nav . 99 % gadejumu ir svešvōrdūs . Kai zynoms , nav latvīšu vōrdu ar skaņu " F " . Bet burtu savīnōjums " st " gon ir izplateits . Itei laigatura gon ir sastūpama ratā fontā . Pōrsvorā
|
cyxob.lv |
tokš ir nasmuki ! Burti " f " un " i " ir tyvu , bet ar moooozu , nateiru atstarpi : ( I vysur tai . Labi , lelas jāgas latvīšu volūdā nu ligaturom nav . 99 % gadejumu ir svešvōrdūs . Kai zynoms , nav
|
latvīšu
|
vōrdu ar skaņu " F " . Bet burtu savīnōjums " st " gon ir izplateits . Itei laigatura gon ir sastūpama ratā fontā . Pōrsvorā ir viņ ligaturas ar " f " vydā . Tūmār krutajūs fontūs kai DejaVu , ir ari
|
diena.lv |
, muzyku nalaide . Pi stadiona urkstēja syvāni , klīdze zūsyni i rēja sunalāni . Vīnā mašynā beja i truši , tok tī nikuo nasaceja . Puors mašynuos beja īslāgta radeja . Cytā skanēja krīvu popsa , cytā
|
latvīšu
|
šlāgeri . Iz puors mašynu beja streipainuos krīvu svātku baņteitis , puors mašynom iz kapota beja tautyski deči . Parostajā vītā beja ari pļuša dečs ar luoci – pi piļsātys dūmis . Kai eimu , navaru nūsaprīcuot
|
geoviita.wordpress.com |
apleik nalabi ūž ! Tok moš ir vārts pasavērt na tikai apleik , bet īsavērt sevī i atrast , izmēst tūs syudus , lai svaiguks gaiss i pateikamuoka dzeive . Starp hokeju i kinys " August Rush " dubliejumu
|
latvīšu
|
volūdā atsasaceju nu bezmierkeigys pluovuošonys interneta plašumūs , lai pīraksteitu 459 vuordus – apmāram vīnu pylnu puslopu latgaliski . Nu kuo esi atsasacejs , kab itū puorskaiteitu ? — - * jiedzīni
|
jureits.wordpress.com |
vaicuojumā atguodynuošu svareiguokū – nivīns lykums naaizlīdz latgalīšam oficialā saziņā ( ari rokstūs ) izmontuot latgalīšu volūdu . Tymā pošā 25 . oktobrī maņ beja īspieja pīsadaleit apvīnuotajā Pasauļa
|
latvīšu
|
zynuotnīku III un Letonikas IV kongresā ar referatu par drusku cytu temu " Latgolys latvīšu volūda – vaļsts volūdys paveids – regiona ekonomiskuos atteisteibys koņtekstā " . Kotrā gadīnī Saeimā dorbs
|
jureits.wordpress.com |
rokstūs ) izmontuot latgalīšu volūdu . Tymā pošā 25 . oktobrī maņ beja īspieja pīsadaleit apvīnuotajā Pasauļa latvīšu zynuotnīku III un Letonikas IV kongresā ar referatu par drusku cytu temu " Latgolys
|
latvīšu
|
volūda – vaļsts volūdys paveids – regiona ekonomiskuos atteisteibys koņtekstā " . Kotrā gadīnī Saeimā dorbs ir suokts i tiks turpynuots ari cytu vaicuojumu rysynuošonā : J. Viļums struoduos " Puorvaļdes
|
jureits.wordpress.com |
straujuok augūšū regionu !
</doc><doc>
Napasaceituo latgaliskuo runa 2 . febraļa Saeimys sēdē maņ nagribie ļaut runu saceit latgaliski , deļ tam tīm deputatim , kas vēļ nav paspiejuši apgiut pylnvierteigi
|
latvīšu
|
volūdu , as nūrunovu vydsdialektā . Bet ite ir īspieja īsavērt runys originaltekstā . Ļ. cīn . Saeimys prīšksādātuojis kuņdze , dāmys un kungi , Latvejis tautys prīškstuovji ! Nui , as otkon runoju drusku
|
jureits.wordpress.com |
nūrunovu vydsdialektā . Bet ite ir īspieja īsavērt runys originaltekstā . Ļ. cīn . Saeimys prīšksādātuojis kuņdze , dāmys un kungi , Latvejis tautys prīškstuovji ! Nui , as otkon runoju drusku sovaiduokā
|
latvīšu
|
volūdā . Lai Jiusim byutu vīgluok saprast as drūši viņ varātu runuot ari Jiusim vairuok īrostajā vydsdialektā , bet lyudzu Jiusu pacīteibu un vysmoz reizi puors mienešūs īsaklauseit ari ūtrajā Latvīšu
|
jureits.wordpress.com |
reizi puors mienešūs īsaklauseit ari ūtrajā Latvīšu volūdys pylntīseigajā tradicejā . Grybu drusku seikuok paskaidruot deļ kam bolsuošu par itū dokumentu , koč ari formali tymā nav ni vuorda par Latgolys
|
latvīšu
|
jeb latgalīšu volūdu . Gon latgalīšim , gon Saeimys deputatim maņ juoatguodynoj , ka Latvejis vaļsts volūdai ir divejis viesturiski izaveidovušys literarys formys un tuos obejis kūpā veidoj tū jiedzīni
|
jureits.wordpress.com |
. Gon latgalīšim , gon Saeimys deputatim maņ juoatguodynoj , ka Latvejis vaļsts volūdai ir divejis viesturiski izaveidovušys literarys formys un tuos obejis kūpā veidoj tū jiedzīni , kū mes zynom kai
|
latvīšu
|
volūdu . Juoatzeimej dokumentā saceitū , ka Latvejis vaļsts ir izveiduota latvīšu nacejis pošnūsaceišonys ceļā un ite as grybu otkon atguodynuot vēļ 1917 . goda Latgolys kongresa lāmumu apsavīnuot ar
|
jureits.wordpress.com |
volūdai ir divejis viesturiski izaveidovušys literarys formys un tuos obejis kūpā veidoj tū jiedzīni , kū mes zynom kai latvīšu volūdu . Juoatzeimej dokumentā saceitū , ka Latvejis vaļsts ir izveiduota
|
latvīšu
|
nacejis pošnūsaceišonys ceļā un ite as grybu otkon atguodynuot vēļ 1917 . goda Latgolys kongresa lāmumu apsavīnuot ar puorejim nūvodim , lai Latvejis vaļsts vyspuor varātu izaveiduot . Tys faktiski ari
|
jureits.wordpress.com |
ceļā un ite as grybu otkon atguodynuot vēļ 1917 . goda Latgolys kongresa lāmumu apsavīnuot ar puorejim nūvodim , lai Latvejis vaļsts vyspuor varātu izaveiduot . Tys faktiski ari paruoda , ka Latgolys
|
latvīšu
|
volūda jeb latgalīšu volūda ir sanuoka par pošu vaļsti . Maņ juopīkreit dokumentā saceitajam , ka Latveja ir vīneiguo vīta iz pasauļa , kur īspiejama latvīšu – vysu latvīšu , taitod ari latgalīšu – kuļturys
|
jureits.wordpress.com |
izaveiduot . Tys faktiski ari paruoda , ka Latgolys latvīšu volūda jeb latgalīšu volūda ir sanuoka par pošu vaļsti . Maņ juopīkreit dokumentā saceitajam , ka Latveja ir vīneiguo vīta iz pasauļa , kur īspiejama
|
latvīšu
|
– vysu latvīšu , taitod ari latgalīšu – kuļturys un volūdys pastuoviešona un atteisteiba . Deļ tam ari iz prīšku aicynoju gon Saeimys deputatus , gon ministreju un cytu vaļsts īstuožu darbinīkus , kai
|
jureits.wordpress.com |
faktiski ari paruoda , ka Latgolys latvīšu volūda jeb latgalīšu volūda ir sanuoka par pošu vaļsti . Maņ juopīkreit dokumentā saceitajam , ka Latveja ir vīneiguo vīta iz pasauļa , kur īspiejama latvīšu – vysu
|
latvīšu
|
, taitod ari latgalīšu – kuļturys un volūdys pastuoviešona un atteisteiba . Deļ tam ari iz prīšku aicynoju gon Saeimys deputatus , gon ministreju un cytu vaļsts īstuožu darbinīkus , kai ari Latvejis
|
jureits.wordpress.com |
Latgalīšu volūdys ortografeja ir apstyprynuota gon 1929 . godā , kai ari puorapstyprynuota 2007 . godā Vaļsts Volūdys centrā . Myusim vēļ tuols ceļš ejams , lai Latvejā poši latvīši pylnvierteigi zynuotu
|
latvīšu
|
volūdu , bet maņ ir prīks , ka gon sabīdreibys , gon ari politiķu ( faktiski vysu parteju ) atbolsts latgalīšu volūdai , kai ari Latgolys ekonomiskūs vaicuojumu rysynuošonai , kas daudzejim vēļ svareiguoki
|
jureits.wordpress.com |
sabīdreibys škelšonu , pret sabīdreibys sanaiduošonu , pret volūdys vaicuojuma tyvredzeigu izmontuošonu atsevišķu politiķu bezjiedzeigu eistermiņa vajadzeibu apmīrynuošonai . Asu latvīts , ari tagad runoju
|
latvīšu
|
volūdā , Latvejis vaļsts volūdā , un dareišu vysu , lai Latgolys latvīši ari iz prīšku byutu pylntīseigi Latvejis vaļsts pylsūni .
</doc><doc>
J. Viļums Aglonā un Preiļos Kai mozā pašvaļdeibā izaver leluo
|
jureits.wordpress.com |
Latgolys politiki , kod piec garom runom izlēme kūpā ar baltīšim veiduot kūpeigu vaļsti . Koč ari tūlaik vēl Latgola navarie rauduot ni par demografejis problemom , ni dorba tryukumu , ni ari par sovys (
|
latvīšu
|
) volūdys nūsorguošonu , vysleidz jau tod tyka izsaceitys šuorbys , ka itaids unitarys vaļsts modeļs var pavysam molā atstuot Latgolu . Ka pasaveram koč voi iz pādejūs divdesmit godu regionaluos atteisteibys
|
jureits.wordpress.com |
uzjiemieji , sabīdreiba kūpumā ? I kurais byus atbiļdeigs piec godim 5 , 10 , 20 , ka atkon nikas nabyus izadevs ? Kurs eisti ir Latgolys lidmašynys pilots ? Par stypru Latgolu styprā Latvejā ! * Roksts
|
latvīšu
|
literarajā volūdā publicāts žurnalā IR . Vys vēļ latvīšim juosavuica saprast vīnam ūtru i na vysod tei ir tikai valūdu barjerys problema .
</doc><doc>
puslūdis Maņ nav daudz drēbu . Puors krakli , džinsi
|
Lv.lv |
teirasiņu latvīts bāg kai nu krysta jau nu pošys Latvejis vaļsts dybynuošonys . Sprosti kai zyrga dečs , uovejās nazkū pa sovam i kas jūs bess zyna , kas aiz uodys . Lobuok asimilēt , tod vaira byus pareizūs
|
latvīšu
|
. Partū ka Latveja ir tik vīna sorta latvīšu zeme . Vīna tauta i volūda vysim . Zyluos gūvs to breineigys , a Latvejis bryunuos lobuokys , tok pošys lobuokuos ir malnraibuos gūvs – kai Eiropā vysleidza
|
Lv.lv |
Latvejis vaļsts dybynuošonys . Sprosti kai zyrga dečs , uovejās nazkū pa sovam i kas jūs bess zyna , kas aiz uodys . Lobuok asimilēt , tod vaira byus pareizūs latvīšu . Partū ka Latveja ir tik vīna sorta
|
latvīšu
|
zeme . Vīna tauta i volūda vysim . Zyluos gūvs to breineigys , a Latvejis bryunuos lobuokys , tok pošys lobuokuos ir malnraibuos gūvs – kai Eiropā vysleidza . Separatisms ? Gols golā latgalīši poši izdūmuoja
|
Lv.lv |
gruomotuos nav informacejis par latgalīšu volūdu , kulturu , viesturi . Tai i saīt – ni školā , ni stuņdēs latgaliskuo nav . Nav tok laika . Da i nafig . Iztikt var i bez tuo . Iztikt gon var ari bez
|
latvīšu
|
volūdys , latvīšu literaturys , Latvejis televizejis i radejis , avīžu – kai jau niu krīzis laikūs suocam pi tuo pīrast . A latgalīšim tei krīze īt jau nu 2 . Pasauļa kara laiku i vys nasabeidz . Kurs
|
Lv.lv |
informacejis par latgalīšu volūdu , kulturu , viesturi . Tai i saīt – ni školā , ni stuņdēs latgaliskuo nav . Nav tok laika . Da i nafig . Iztikt var i bez tuo . Iztikt gon var ari bez latvīšu volūdys ,
|
latvīšu
|
literaturys , Latvejis televizejis i radejis , avīžu – kai jau niu krīzis laikūs suocam pi tuo pīrast . A latgalīšim tei krīze īt jau nu 2 . Pasauļa kara laiku i vys nasabeidz . Kurs trokais kū padora
|
Lv.lv |
volūdys stuņdem školā ? Rēzeknis augstškola sataisejuse pietejumu par volūdu lītuojumu Austrumlatvejā . Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs , jūs saīt cīši daudz . Vaira nakai Latgolā ir
|
latvīšu
|
tauteibys cylvāku . Tok varbyut navajag latgalīšus atjimt nu latvīšu , a jūs vajag saskaiteit kūpā ? Ka nazkū nūlīdz , jis agri voi vieli izlein uorā kai eilyns . Paslapyņ nūglobuots i nūlīgts eilyns
|
Lv.lv |
par volūdu lītuojumu Austrumlatvejā . Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs , jūs saīt cīši daudz . Vaira nakai Latgolā ir latvīšu tauteibys cylvāku . Tok varbyut navajag latgalīšus atjimt nu
|
latvīšu
|
, a jūs vajag saskaiteit kūpā ? Ka nazkū nūlīdz , jis agri voi vieli izlein uorā kai eilyns . Paslapyņ nūglobuots i nūlīgts eilyns ir beistamuoks par sauvē turātu nazi . Voi calmā īcierstu molkys školdomū
|
naktineica.lv |
, vaļdeibai i cytplanetīšim , ka es grybu īsavuiceit , zynuot , prast i maņ vajag tuos volūdys . Latgalīšu grupa " Borowa MC " – sovā laikā latgalīšu kūpeibys i veiksmeigu sakriteibu deļ pasacāluse pi
|
latvīšu
|
muzykys dabasu . Jau seņ zynu , ka jī , vysmoz Aigars Runčis , postulej – kai runojam , tai dzīžam . Sok , labi , ka vyspuor latgaliski . Nui , pyrma puors godu tei beja lela aizadreiksteišona – dzīduot
|
naktineica.lv |
Citats ir dzīduots i taitod raksteits tai , kai dzīsmis dzīduotuojs tū zyna i kai jis tū niu , myusu dīnuos runoj . Koč latgaliski ir vuordi " sudobrs " , " sudobreņš " , na fonetiskais puorcālums nu
|
latvīšu
|
volūdys – " sudrobs " , " sudrobeņš " , fonetiskūs lykumu deļ pamainūt " a " pret " o " . Leidzeigi kai " muoja " nu " māja " , koč pošim latgalīšim ir " sāta " . Vysleidza ar prīcu verūs , ka koč jūs
|
naktineica.lv |
Latgaļis " , " As aju nu Latgaļis " , " Es eju nu Latgolys " i t. t. Pat pījemūt , ka vuords " Latgola " myusu dīnu jaunīšam var pasaruodeit svešs , muoksleigs i popkulturai nadereigs , a īrostuoks ir nu
|
latvīšu
|
volūdys puorjimtais " Latgale " , kuo ūtrū daļu izrunoj leidzeigi kai cyukys i teļa mīsys apzeimuojumu , vuordu " gale " ( latvīšu literarajā volūdā analogs ir vuords " gaļa " , taitod SIA " Latgaļa
|
naktineica.lv |
pasaruodeit svešs , muoksleigs i popkulturai nadereigs , a īrostuoks ir nu latvīšu volūdys puorjimtais " Latgale " , kuo ūtrū daļu izrunoj leidzeigi kai cyukys i teļa mīsys apzeimuojumu , vuordu " gale " (
|
latvīšu
|
literarajā volūdā analogs ir vuords " gaļa " , taitod SIA " Latgaļa " – Latvejis gale , bekona eksports i galis izstruoduojumu ražuošona ) . Tok tekstūs , kū var atrast itymā sātyslopā , paļdis Dīvam
|
naktineica.lv |
tai ? Es že dzieržu " ļepetņīks " , " ķiula " , " Ļeigū " . Nav . Tī leidzskani eistineibā nav rikteigi meiksti . Latgalīts itū skaņu itymā vītā naizrunoj meikstu , tei pat ir problema , vuicūtīs runuot
|
latvīšu
|
literarajā volūdā . Atguodojit monologu nu Juoņa Streiča kinys " Limuzins Juoņu nakts kruosā " ( citeju aptuvanai ) : " Es tak saku : " Kakis " ! Viņa man saka : " Saki " kakis " ! Bet es tak saku "
|
naktineica.lv |
saku : " Kakis " ! Viņa man saka : " Saki " kakis " ! Bet es tak saku " kakis " ! " Taitod nikaidā gadīnī navar byut nikaidys " Latgaļis " , kai ituos pošys dzīsmis tekstu var puorskaiteit , par pīmāru ,
|
latvīšu
|
dzīšmu tekstu lopā . Juobyut " Latgalis " . Tai ka cīnej sovu volūdu , ka cīnej seve i sovejūs , partū ka volūda ir latgaliskuos ideņtitatis svareiguokais bolsts , kas vysod īs leidza – pat tod , ka
|
naktineica.lv |
tys byutu dzeraunē , lelā piļsātā voi iz tuksneša vyds . Sektā voi sabīdreibā . Vīnu lobums lelā vairumā ir cytu nalaime . Nabogu , naprašku i slymūs . Līkūs , uorpus sistemys asūšūs . Žydu , čyguonu ,
|
latvīšu
|
, latgalīšu , sazyn kaidu jau myrušu voi mierstūšu tautu , kuo es nimoz nazynu . Sīvīšu ar bārnim voi sīvīšu bez dālu , bārnu invalidu voi bārnu bez tāva ar muoti , veirīšu bez sīvys voi veirīšu ar veiru
|
naktineica.lv |
Islandē ci terminologejis Sisifi Paļdis Dīvam , latgaliski vuordā " Islande " ir eisais " i " naatkareigi nu vysa – svešvuordūs vysod ir eisī patskani . Naprosit , deļkuo tys tai , tok tai ir . Izjemūt
|
latvīšu
|
ciļmis aizgivumus , kas saīt kai pošu latgalīšu vuordi , tik fonetiskuos puormainis – Īva i Pīters , Andryvs Nīdra . Beidzūt Dens pīrakstēja par Terminologejis komiseju i " Īslandis " breinumu . Es tik
|
naktineica.lv |
pagaisynuojuši i niu meklej kai ar guni , a pi seve vaira navar atrast . Paļdis Dīvam , dzīsme latgaliski nav smīkleiga . Lai kai uovejās Jarānam leidzeigī it kai smīkleigūs smīkla raidiejumu taiseituoji –
|
latvīšu
|
biedeigais humors ar pasanirguošonu par cytim . Jei var byut i osa , troka i biedeiga , popseiga , žieleiga i sova , gryuta , prīceiga . Niu raugu īsadūmuot , voi ir kaida myusudīnu latvīšu grupa , kas
|
naktineica.lv |
taiseituoji – latvīšu biedeigais humors ar pasanirguošonu par cytim . Jei var byut i osa , troka i biedeiga , popseiga , žieleiga i sova , gryuta , prīceiga . Niu raugu īsadūmuot , voi ir kaida myusudīnu
|
latvīšu
|
grupa , kas dzīd venteņu dialektā voi vēļ kaiduos izlūksnēs . Nikas naskrīn golvā . Tik juovaicoj , parkū raidiejumim latgaliski Latvejis sabīdriskajūs medejūs nu Latvejis vaļsts nav naudys – latgaliski
|
naktineica.lv |
pasaceit i byut atbiļdeigai par sovim vuordim , kab skaiteituojam nu tekstu tyktu breinums i kab jam palyktu vīgļuok . Kab teksts jū na īdzeitu zemē da placu i iznycynuotu ar bejušuo laika suopi kai videjā
|
latvīšu
|
prozā , kas vaid i par sevi , i vysa pasauļa nabyušonom . A kab teksts juo dzeivi padareitu vīgluoku . Pasaceitu kū nabejs taidu , kuo jam vajag i kas nas iz prīšku i īdvasmoj byut . Iz Zīmysssvātku
|
naktineica.lv |
vīns ? Pareizi , nikam . Ka es grybu īraudzeit tekstā svešys dzeivis i smierts , es skaitu svešus blogus . Voi verūs pa lūgu . Voi eju pa īlu . Voi izdūmoju . Koč patīseibā maņ ir pīkuost par jaunuokū
|
latvīšu
|
prozu . Ka jei naīīt munā dzeivē i napajem muna pruota kai breinums , taitod juos nav . Dzeive ir par eisu , kab es skaiteitu dryumus , garlaiceigus i nastyprus tekstus , raudzeitu saprast svešu pasauļu
|
naktineica.lv |
sajāmuse iz golvys syudu spani , ir voi nu juonūsamozgoj teirai , voi ari sevī juoatrūn zalts , kas speid i dubļūs , i sūmozguos . Eistineibā šudiņ dūmoju , parkū latvīšim niu ir krize . I kur ir pagaisuši
|
latvīšu
|
varūni . Parkū sabīdreiba aiz ļaunuma grīž cyts cytu nūst , bremzej vīns ūtru , rejās i doluos . I parkū jei vysleidza cerej iz breinumu nesieju i jaunu meseju , a kotram , kas rauga pasaceit lobu vuordu
|
naktineica.lv |
vysmoz RV asu redziejuse rupys ortografejis klaidys – nazkaidu sovys izlūksnis nūsaceitu interpretaceju par raksteibu . Te ari nianse – 1929 . goda ortografeja ir pasteiva i muoksleiga vītom , tyvynuota
|
latvīšu
|
rokstu volūdom , a 2007 . goda raksteibā ir raudzeits vaira pīsatyvynuot dzeivajom izlūksnem . Raksteit na zaļas egles , vacas sātas , kai runoj pavysam mozā latgaliskūs izlūkšņu arealā , a par pamata
|
naktineica.lv |
aizruodiejuma atkuortuot " vaļsts volūdā " , es tī īpaši i naīspryngtu . Ka jī tū zvārastu deve , taitod ari apsazynuoja situacejis nūpītneibu , sekys i kontekstu – leli cylvāki tok . A vaļsts volūda ir vysi
|
latvīšu
|
volūdys paveidi – tymā skaitā sevkura izlūksne i obejis rokstu tradicejis . Nu pādejuo laika varūņdorbu ( a par varūņdorbu es saucu kotru padareitu dorbu ) ir div roksti . Sataiseju sovu komentaru i
|
naktineica.lv |
latgalīši nivīnu nainteresej ) da novembra beigu var bez moksys pajimt jūs sātyslopā – ite PDF fails . Piec tam pīraksteju garuoku rokstu deļ Satori par latgalīšu volūdu vyspuor , jis puorskaitams ite
|
latvīšu
|
literarajā volūdā , ite latgalīšu ( ari literarajā ) rokstu volūdā . Pa tū laiku izzynuoju vysa kū par sevi . I par sovu augstpruoteibu , i aprūbežuoteibu . I ka asu Zatlera reformu partejis palākais
|
naktineica.lv |
pasaveice . Izakaruoja , nūdzeivuoja da vacuma . Jezups pat puordzeivuoja izsyutejumu – byut uorstam ir dīzgon nūdereigi . Niu maņ iz golda sūplok datoram stuov apdrups dokuments – bejušuo 5 . Zemgalis
|
latvīšu
|
strieļnīku pulka poručika Spergys kara gaitu saroksts , kas sastateits 1918 . goda 18 . februarī krīvu volūdā . Uroženec Vitebskoi gubernii Iosif Stepanovič Sperga . Īsadūmoj – totala rusifikaceja ,
|
naktineica.lv |
deļtuo ka bais gūdeigi pasaceit acīs , vēļ cytim bais nu konkureņcis . Pasaceit gūdeigi – kai īsvīst muorkā akmini . Nivīns tok tai nadora ! Nav šmuki ! Peilem , vardivem i kurkulim napateik . Tai ir i
|
latvīšu
|
literaturkritikā , kur roksta pasyutejuma recenzejis . Tai i latvīšu teatra i kinu kritikā , kur tys tam draugs , rods voi pazeistams i atkluoti pasaceit beistās . Pasyuta recenzeju , palīlej cyts cytu
|
naktineica.lv |
Pasaceit gūdeigi – kai īsvīst muorkā akmini . Nivīns tok tai nadora ! Nav šmuki ! Peilem , vardivem i kurkulim napateik . Tai ir i latvīšu literaturkritikā , kur roksta pasyutejuma recenzejis . Tai i
|
latvīšu
|
teatra i kinu kritikā , kur tys tam draugs , rods voi pazeistams i atkluoti pasaceit beistās . Pasyuta recenzeju , palīlej cyts cytu , a aiz mugorys aprunoj . Ir lobs latgalīšu teicīņs – acīs eņgeļs
|
skreine.org |
– mes asom , dzeivojam , mes naasom naradzamī cylvāki , kai vaļdeiba dūmoj … Šudiņ īsavieru – pyrmajā draugiem . lv lopā vairs nav saitis iz volūdu " latgaliski " , domens munidraugi . lv atsataisa iz
|
latvīšu
|
verseju . Ni vuorda , ni grama latgaliski . " Breineiga " duovona Rāznis kongresa 92 . godadīnā . Otkol Latvejys apsavīnuošonuos , tik tagad gon Internetā . Bet ir lītys , kas nasamaina – apsavīnuošonuos
|
latgalec-ru.narod.ru |
pi vysa miļzeiguo , nu nazcik tyukstūšu , ļaužu pulka breinumains klusums . Vysi uzmaneigi klausuos , nivīns narunoj , koč daudzi nasaprūt , partū ka nešpors i Mise nūteik itaļu volūdā ar tulkuojumu iz
|
latvīšu
|
. Lyugšonys mejās ar breinumainu svātūs dzīšmu dzīduošonu Latvejis lobuokūs katuoļu bazneicu koru izpiļdejumā . Ļauds stuov , sēd iz mozeņu salīkamūs beņčeišu , pakluotu pologu . Daudzim par vaigim bierst
|
internets.latgalec-ru.narod.ru |
janvars — februars ) . 2 . Rūkdorbu izstuode Ačynska nūvoda muzejā ( februars ) . 3 . Sasatikšona Krasnojarskā , pīmynūt 1949 . goda izvesšonu ( marts ) . 4 . Tematiskys pasuokums saisteibā ar kura naviņ
|
latvīšu
|
literaturys darbinīka dailradi ( vysdreižuok — O. Matvejāna ) ( apreļs ) . 5 . Sibirīšu gara myuža dzeivuotuojis Paulinys Cišys ( dz . 1908 . g. ) apcīmuošona Novočernorečenskā , īsapazeišona ar juos
|
internets.latgalec-ru.narod.ru |
Tematiskys pasuokums ar bejušuo Gaismys Stora dzeivuotuojim ( juļs ) . 8 . Braucīņs iz Latveju , pīsadaleišona katuoļu svātkūs 15 . augustā ( augusts ) . 9 . Tematiskys pasuokums " Školys i izgleiteiba
|
latvīšu
|
dzeraunēs Ačynska apleicīnē " ( septembris ) . 10 . Svātdīne Boguotajā ( oktobris ) . 11 . Myrušūs pīminis dīna piec katuoļu tradiceju Latvejā i Sibirī ( novembris ) . 12 . Kūpeiga Zīmys svātku sviniešona
|
internets.latgalec-ru.narod.ru |
Latgalīšu ceļojūšuo biblioteka » " Latgalīšu ceļojūšuo biblioteka " dybynuota Ačynska Pedagogiskajā koledžā 2006 . godā pyrmuos Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys školys laikā . Jamā ir gruomotys latgalīšu ,
|
latvīšu
|
i krīvu volūdā , informativi izdavumi par Latveju i Latgolu , muzykys i dzīšmu skaņu īroksti kasetēs , taipat kompaktdiskūs , kurūs savede Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis
|
internets.latgalec-ru.narod.ru |
taipat kompaktdiskūs , kurūs savede Latvejis Universitatis i Sanktpīterburgys Vaļsts universitatis kūpeigūs ekspediceju daleibnīki , suocūt ar 2004 . godu . 2006 . goda beiguos biblioteka pasapyldynuoja ar
|
latvīšu
|
gruomotom , kuruos nūdeve Krasnojarskys Latvīšu nacionaluo kulturys bīdreiba " Dzintars " . Vuords " ceļojūšuo " bibliotekys nūsaukumā pastreipoj īspieju sajimt gruomotys skaiteišonai sātā i cytu Krasnojarskys
|
latgalec-ru.narod.ru |
apdzīduoti Juoni i Juoņu muotis , gaišs gunkurs daga da pat reita , cikom sauleite suoce rūtuot . Natryuka ni dzīšmu , ni daņču , ni jautreibys , ni svātku golda . Juoņadīnu īdareigi kuplynuoja Krasnojarskys
|
latvīšu
|
nacionaluo kulturys bīdreiba " Dzintars " , a Ačynska latgalīši sajimtajā gora pacālumā i ideņtitatis styprynuojumā nūdybynuoja sovu regionalū sabīdriskū organizaceju " Latgalīšu kulturys centrs " .
|
lvlksa.nautreni.lv |
volūdā ( 1992 . ) . Tei atsarūn pastuoveigajā ekspozicejā Šeņžeņā pasauļa VIP ( Very Important Person - ( cīši ) īvārojama persona ) centrā ( Kīnā ) . 1996 . godā apguods Zvaigzne ABC izdeve munu ābeci
|
latvīšu
|
volūdā ; tei beja izstuodeita Storptautyskajā gruomotu tiergā Frankfurtē pi Mainys ( Vuoceja ) . Ir saraksteita ābece i skaitomuo gruomota latgalīšu volūdys Purlovys izlūksnē . Asmu pazeistams ar ābeču
|
lvlksa.nautreni.lv |
Izgleiteibys nūdaļis vadeitoja , Veronika Dundure- Nautrānu v. -šk . , Lideja Polukejeva- Makašānu omotu v. -šk . , Anna Lavrentjeva- Rēzeknes 1 . v. -šk . , Par vaļdis prīkšsādātuoju īvālāta Nautrānu v. -šk .
|
latvīšu
|
volūdys i literaturys školuotuoja Veronika Dundure , par vītnīku- Baļtinovys v. -šk . ģeografejis školuotuojs Imants Slyšans . 0 6 . - 10.08 .2000 . Ar kulturkapitala fonda atbolstu Nautrānu vydsškolā
|
Ir |
volūda pateik vysim , kai latvīšim , tai i krīvim . Tys laikam ir vīneigais , kas par reizis apvīnoj vysus . » Latgaliski runojūšī varātu veicynuot Latvejis sabīdreibys integraceju i byut par vydutuojim
|
latvīšu
|
i krīvu mēlē runojūšūs storpā . Latgalīši nikod nav apšaubejuši vīnys vaļsts volūdys tīseibys . Pretim prosūt tik vīnu - cīneit i jūs dzymtū volūdu .
</doc><doc>
Valentins Lukaševičs , dzejnīks i pasnīdziejs
|
Katōļu Dzeive |
darbeibas veidim , kas sastōda vysu lelū vēstures rytumu . Tikai šūs īpatneibu dēļ tautas ir prasejušas sev vītas pasaules tautu forumūs , lai tōs breivi varātu paturēt , veidōt un atteisteit . Pīsaskarūt
|
latvīšu
|
sabīdreibai Latgolā , vēstures seceibā pasarōda tragiska aina . Pēc Livonijas periodā veidōtom tautas kūpeibas izjyutom , svešas , naideigas varas saškēle tautu . Latgolas latvīši palyka nūškērti nu
|
Katōļu Dzeive |
Bazneica pret pogōniskajom tautas tradicijom ir parōdejuse apbreinojamu īcīteibu . Jo katōļu Bazneica nabyutu vīnōjuse sovu mōceibu , cik tōli vīn varēja , ar tautas tradicijom , dīzgon drūši var pījimt , ka
|
latvīšu
|
tauta Latgolā byutu izzuduse voi vysmoz slāviskī īspaidi byutu pasarōdejuši daudz spēceigōk . Katōļu Bazneica izglōbe tautas tradicijas , bet tautas tradicijas izglōbe tautu . Apskotūt tradicijas kuplajōs
|
Katōļu Dzeive |
tradicijas kuplajōs latgalīšu saimēs , sīvītes goreigō dzeive vysspylgtōk apvīnōja sevī kai tautas , tai ari Bazneicas mōceibas . Tōpēc reizem navarēja pasaceit , kur beidzās mistika un sōcās religija . Jā ,
|
latvīšu
|
sabīdreiba Latgolā , krīvu vaļdeišonas laikā , dzeivōja nūškērti nu lelajom slāvu tautas masom . Izolētā sabīdreibā ir īspējams saskateit vēļ vīnu mozōku , izolētu vīneibu , un tei ir gimine . Patriarhalajōs
|
Katōļu Dzeive |
veice dorbu , dūmas un volūdas lidōja tōli nu realitates . Sōcēs napōrtraukta čalōšona , ziņu izmaiņa , dzīdōšona , pōsoku stōsteišona un meikļu minēšona . Svešī ōrpasaules īspaidi atsakōpe , skanēja
|
latvīšu
|
volūda un latvīšu dzīsmes . Tyka atvārts tautas goramontu pyurs . Jaunōkōs mōcejōs dorbu nu vacōkajom , skanēja vysim labi pazeistamas dzīsmes un dzyma ari jaunas . Par tū nav nikaids pōrsteigums , ka
|
Katōļu Dzeive |
dūmas un volūdas lidōja tōli nu realitates . Sōcēs napōrtraukta čalōšona , ziņu izmaiņa , dzīdōšona , pōsoku stōsteišona un meikļu minēšona . Svešī ōrpasaules īspaidi atsakōpe , skanēja latvīšu volūda un
|
latvīšu
|
dzīsmes . Tyka atvārts tautas goramontu pyurs . Jaunōkōs mōcejōs dorbu nu vacōkajom , skanēja vysim labi pazeistamas dzīsmes un dzyma ari jaunas . Par tū nav nikaids pōrsteigums , ka apmāram 90 % nu
|
Katōļu Dzeive |
tautas masas ar naideigu politiskūs varu rūbežom , sovōs goramontōs cēle gūdā sīvītes tālu un lyka tam runōt . Tai , Cyrma azara teikā meitine bez vōrda , īslāgta zalta pilī zam Mārgu solas , atgōdynoj
|
latvīšu
|
orōjam par jō ašņa saitem ar zemi Cyrmas krostūs . Lucija , Ludzas piļs teikā , dzeivoj Ludzas piļs pazemes veļvēs un ar zemes bolsu runoj uz sovu tautu . Leidzeiga parōdeiba rysynojās ari Matlas upē
|
Katōļu Dzeive |
, kas pavoda cylvāku nu šyupuļa leidz kopam . Nalaikis dekans Jōņs Velkme , cylojūt sova garō myuža atmiņas , soka , ka tōs beja latgalīšu mōtes , kas iznese cauri vysdryumōkajam periodam latvīteibu ,
|
latvīšu
|
volūdu un tautas goramontas , mōcūt bārnim laseit lyugšonu grōmotā , stōstūt jim pōsokas un teikas , dzīžūt dzīsmes un līkūt minēt meikles tod , kod kotru sasarunōšonu latvīšu volūdā naideigō politiskō
|
Katōļu Dzeive |
vysdryumōkajam periodam latvīteibu , latvīšu volūdu un tautas goramontas , mōcūt bārnim laseit lyugšonu grōmotā , stōstūt jim pōsokas un teikas , dzīžūt dzīsmes un līkūt minēt meikles tod , kod kotru sasarunōšonu
|
latvīšu
|
volūdā naideigō politiskō vara apkaroja kai smogu nūzīgumu . Turūtīs pi sātas ar patriarhalōs gimines tradicijom , sīvīte spēja saglobōt vacōs gora vērteibas , radeit jaunas un uzspīst sovas dvēseles
|
Katōļu Dzeive |
uperī asam salykuši latgaliskūs vōrdus , tai namonūt atsasokūt nu sovu , na švakōku vōrdeņu par pōrlyktajim i aizajimtajim . Deļ tō pasaceņssim jūs atgōdōt i liksim sūplōk voi blokus kai sinonimus . Nu tō
|
latvīšu
|
volūda paliks viņ bogōtōka . Vuicēsimēs koč pa mozam , koč pa lieneitem , koč pa drusceņai , jo sasaukt sovus vōrdeņus kūpā ir taids poš myusim dorams dorbs kai pīpiļdeit Latgolā pamastōs sātys i sakūpt
|
Latvijas Avīze |
jū paaicynuos , ka jū jims pretī , aizīs nu pogolma komandys iz bogotū klubu . Divi nu symta tikai tai naizdareis . Latvyski suoka raksteit Aļberts Sprūdžs , Juoņs Klīdzējs . I nikuo tī švaka navā . A
|
latvīšu
|
muzykanti dzīd i krīviski , i angliski . Irā tok nazkas augstuoks par volūdu ci muokslu . Myusu dīnuos nakomerciala muoksla deļ manis ir vareiba atrast sev kompaneju . Nalelu , no inciresnu . Es nasabeistu
|
Pīters Miglinīks |
sagaideit šū izcylū nūtykumu , reikojūt vaļstiska mārūga svātkus . Pīmiņas dīnas teik reikōtas reizē ar dzejnīka Ausekļa ( 1850 . 18 . 0 9 — 1879 . 0 6 . 0 2 ) 150 . godskōrtas atzeimēšonu . I Divu izcylūs
|
latvīšu
|
gora darbinīku atceres svātku sagatavōšonā un nūrisē īsasaisteja Latvijas Rakstnīku savīneiba , Reigas Latvīšu bīdreiba , Raiņa Literaturas un mōkslas vēstures muzejs , Dailes teatris ar Rēzeknes , Ludzas
|
Pīters Miglinīks |
Jōņs Miglinīks atgōdoj : " Šaurs beja tō laika tautas goreigais apvōrsnis , nabeja sovu grōmotu , laikrokstu . ( .. ) Vaļas breižūs reti kur atskanēja kaida dzīsme , jo baigu murgu rāgs nūmōce breivū
|
latvīšu
|
tautas goru . Pītera Miglinīka dzīsmes un dzejūli paleidzēja tū uzmundrynōt un styprynōt . P. Miglinīks pulcynoj ap sevi jaunōtni , losa tai grōmotas un laikrokstus — tulkoj nu krīvu volūdas . Jam rūkōs
|
Pīters Miglinīks |
nabeja ni sovu laikrokstu , ni kalendaru . Bet pōrnūvodu — Baltijas latvyskajā pusē — presē , kai uzsver O. Rupaiņs , " nabeja ni vōrda , un ari vēļōkūs laikūs jī nalabprōt par jū raksteja , jo taidu veiru
|
latvīšu
|
kulturas vēsture napazeistūt " . Vysim zynomi fakti , ka daļa latvīšu atklōteibas darbinīku — J. Sprōgis , K. Valdemārs , Pasītis u. c. — na tikai nasavērse pret drukas aizlīgumu Latgolā , bet , pyldūt
|
Pīters Miglinīks |
latvyskajā pusē — presē , kai uzsver O. Rupaiņs , " nabeja ni vōrda , un ari vēļōkūs laikūs jī nalabprōt par jū raksteja , jo taidu veiru latvīšu kulturas vēsture napazeistūt " . Vysim zynomi fakti , ka daļa
|
latvīšu
|
atklōteibas darbinīku — J. Sprōgis , K. Valdemārs , Pasītis u. c. — na tikai nasavērse pret drukas aizlīgumu Latgolā , bet , pyldūt Viļņas generalgubernatora drakoniskōs direktivas , īteice latgalīšim
|
Pīters Miglinīks |
, bet , pyldūt Viļņas generalgubernatora drakoniskōs direktivas , īteice latgalīšim pōrīt uz slaviskū kirilicas raksteibu . Jo pats Puškins taču tū lītōjis , rodūt sovus genialūs dorbus . Nu Baltijas
|
latvīšu
|
tautyskōs atmūdas darbinīkim vīneigi Atis Kronvalds kaidā vēstulē īsamiņ , ka vitebskīši ( latgali ) tok ari asūt latvīši un ar jim " byutu kaidi sakari uzjamami " . Bet Baltijas latvīšu avīžu feletonu
|
Pīters Miglinīks |
. Nu Baltijas latvīšu tautyskōs atmūdas darbinīkim vīneigi Atis Kronvalds kaidā vēstulē īsamiņ , ka vitebskīši ( latgali ) tok ari asūt latvīši un ar jim " byutu kaidi sakari uzjamami " . Bet Baltijas
|
latvīšu
|
avīžu feletonu nūdaļu izplateits motivs beja zūbgaleibas par atpalykušūs malenīšu jūceigū volūdu un turīnes patymsajim ļautenim , kuri ar maisim gaismu nasūt ustobōs . Vēļ , skorūt paraleles Auseklis-Miglinīks
|
Pīters Miglinīks |
malenīšu jūceigū volūdu un turīnes patymsajim ļautenim , kuri ar maisim gaismu nasūt ustobōs . Vēļ , skorūt paraleles Auseklis-Miglinīks , jōteic , ka par Ausekli ir plaši monografiski pōrskoti vysōs
|
latvīšu
|
literaturas vēsturēs , jō dorbu krōjumūs , hrestomatijōs u. c. P. Miglinīkam atseviškūs izdavumūs veļteitas tikai aprautas garomskrejūšas ryndas . Jaunōkajōs latvīšu literaturas vēstures grōmotōs — "
|
Pīters Miglinīks |
plaši monografiski pōrskoti vysōs latvīšu literaturas vēsturēs , jō dorbu krōjumūs , hrestomatijōs u. c. P. Miglinīkam atseviškūs izdavumūs veļteitas tikai aprautas garomskrejūšas ryndas . Jaunōkajōs
|
latvīšu
|
literaturas vēstures grōmotōs — " Latviešu literatūras vēsture " , 1 . sēj . ( R. , 1998 ) , G. Bereļa " Latviešu literatūras vēsture " ( R. , 1999 ) — P. Miglinīka vōrds nav pat pīmynāts . Vajadzēja
|
Pīters Miglinīks |
caurstrōvōtu dzīšmu sacarātōjs . Tīsas procesu īrūsynōtōjs , apelaciju , lyugumrokstu , vēstuļu sacarātōjs augstōkajom instancem un Pīterburgas liberalajim izdavumim . Radzādams , ka vairōki Baltijas
|
latvīšu
|
ideologi , īskaitūt radzamōkūs — K. Valdemāru un K. Biezbārdi , meklej patvārumu zam imperiskō krīvu ērgļa spōrnim un nasalīk ziņas par nūmōktajim tautas brōlim latgalīšim , jys pats ari izatur vysai
|
Pīters Miglinīks |
nasalīk ziņas par nūmōktajim tautas brōlim latgalīšim , jys pats ari izatur vysai vāsi pret jim . P. Miglinīks nagrib atdarynōt nivīnu politiskū vērzīni , kaut ari tūs pazeist , losūt krīvu un Baltijas
|
latvīšu
|
izdavumus . Jōpīkreit Mikeļam Bukšam , ka P. Miglinīks ir pyrmais idejiskais , patstōveigais un mērktīceigais politikis , socialōs taisneibas maklātōjs . Nalīkuļōti kristeigi etisks , humans un demokratisks
|
Pīters Miglinīks |
bibliotekā Ratūs grōmotu un rūkrokstu nūdaļā – X 2 , 3 , 4 . ) Zeimeigi ir 1900 . goda statistikas materiali . Tī līcynoj , ka apleicīnes , kur plauka rūkrokstu literatura ( Nautrānu-Drycānu-Makašānu jūslā ) ,
|
latvīšu
|
zemnīku vydā konstatāta vyslelōkō laseitprasme — 76,5 % . Turpretim natōlejūs kaimiņu pogostūs ( Viļānu u. c ) , kur rūkroksti natyka izplateiti , nu vysim īdzeivōtōjim prota laseit tikai 39,2 % . Naapšaubami
|
Pīters Miglinīks |
apsprīsts ar latgaliskūs kalendaru izdevēju Gustavu Manteifeli . Taču tūreizejī apstōkli un P. Miglinīka eisais myužs naļōve šū ideju eistynōt . Catūrtais kulturvēsturiskais aspekts — Pīters Miglinīks
|
latvīšu
|
literaturā . Tys ir eists personeibas sugestējūšais fenomens , jo nivīna Latgolas nūvoda konkretō vēsturiskō persona nav gyvuse tik plašu atspūguļōjumu literaturas dažaidūs žanrūs — lelprozā , dramaturgijā
|
Pīters Miglinīks |
un dažaidas vīnkōršōs tautas un varas pōrstōvu — gubernatora Muravjova , muižinīka Rozenšilda-Paulina , pūļu dumpa atbaļsteitōju vītejūs šļahtiču , atsyuteitūs pōrkrīvōtōju , pūļu , lītuvīšu un pyrmūs
|
latvīšu
|
goreidznīku — atteiceibas . Kai autors aprōda trilogijas pādejōs grōmotas beigōs , dorbs baļsteits gon tautas atmiņu līcynōjumūs , gon 72 dokumentu krōjumūs , nu kurim radzama vīta izcylō Latgolas vēstures
|
Pīters Miglinīks |
jys vēļōk vess Viļņas generalgubernatoram sovu projektu par dzymtō nūvoda atbreivōšonu nu nataisneigajim spaidim un gora nūmōkteibas . Tymā byus strikti nūteiktas praseibas : jōatceļ Vitebskas guberņas
|
latvīšu
|
nūvodā izjāmuma stōvūklis , lai dūtu cylvākim breivu kustēšonūs , jōatceļ grōmotu un avīžu drukōšonas aizlīgums ; jōļaun latvīšim katōlim sovā zemē strōdōt par školōtōjim ; jōatceļ puļcēšonōs un bīdrōšonōs
|
Pīters Miglinīks |
vydusškola . Voi te nav dyžonō nūvodnīka īspaids un nūpalns ? Ari Vōrkovas vydusškolā un vēļ — Bolvu pusē . Bet ir bēdeiga līta — šudiņ ( 2000 . godā ) Latgolā 10 pogostūs nav nivīnas školas ar mōceibom
|
latvīšu
|
volūdā . Bet kūpā ar tai tyvū Augšzemi — 15 pogostūs . P. Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc saimnīciskas nūsastyprynōšonas , veidōt tureigas saimnīceibas Latgolā . 1999 . goda pavasarī un vosorā divūs braucīņūs
|
rv.lv |
pīlaista klaida — vajagūt byut navys " Tautas gors " , a " Tautas gars " . Pīters mēginoj oponēt , ka tys ir latgalīšu raksteibā . Kuņdze sovā pōrlīceibā Pīteri pōrtrauc : nā , nā , jei poša asūt beiguse
|
latvīšu
|
volūdas kursus ar augstōkū prasmes kategoriju , poša laižūte bārnus latvīšu skūlā i pīpaleidzūte tim , tai ka asūte lūti kompetenta volūdas vaicōjumūs . Vysumā simpatiskō kuņdze aizīt gon ar ekologiski
|
rv.lv |
Pīters mēginoj oponēt , ka tys ir latgalīšu raksteibā . Kuņdze sovā pōrlīceibā Pīteri pōrtrauc : nā , nā , jei poša asūt beiguse latvīšu volūdas kursus ar augstōkū prasmes kategoriju , poša laižūte bārnus
|
latvīšu
|
skūlā i pīpaleidzūte tim , tai ka asūte lūti kompetenta volūdas vaicōjumūs . Vysumā simpatiskō kuņdze aizīt gon ar ekologiski teirūs Latgolas ōbeļu skalineiti , bet nalūkoma sovā volūdyskajā pōrlīceibā
|
rv.lv |
Na veļti Rēzeknē iz " Māras " pīminekļa postamenta raksteits " Vienoti Latvijai " ... Kai prīkšmetu atseviški mōceit — " jā " , na tikai Latgolā , ari vysā Latvejā , kai sokūt , mes tok cīnejom jyusu
|
latvīšu
|
volūdu , cīnejit ari myusejū , seņlatvīšu , jei nav ni druskas švakōka , ir tikai sovaidōka . Vīnolga , dōrgī radikali , ja gribot runōt sovā volūdā , runojit drūši , nikas jyusim par tū nabyus , ja
|
rv.lv |
mozōk kai deputati , itū asu saprats , itys ir fakts ! L. Š.
</doc><doc>
Jemit leidza špikeri ! PLŌCIŅU MASE ROKSTA IZ KALIPORNEJU Cecilija , navuici Tu manis ! Poša zynu , ka tamā reperendā jōbolsoj par
|
latvīšu
|
volūdu . Kai PRET ? Nabļuznej ! Nupat sovom ausim dzērdēju , kai Aņa , Maņa i Gaņa tolkavōja , ka jōbolsoj PAR . Ka Tu taida gudra , pasok , dēļ kam maņ krysts jōvalk tamā kletkā , kur raksteits PRET
|
Katōļu Dzeive |
, cīnit sovu dorbu , naapstuojit sovā izaugsmie i atsacerities , ka nivīns cyts , kai vīn Jius poši , Jiusu sātā kuorteibu naīvīss .
</doc><doc>
Dzeiveite , dzeiveite ... - Laikam līkai praseit , par kū
|
latvīšu
|
literaturā vysvaira esi pīsavārsuse teiši latgalīšu gora montu skreinei , jo Tovs dzeds beja pazeistamais dzejnīks i sabīdryskais darbinīks Juris Pabērzs , tūmār pastōsti , kai jō īstrōdis itamā jūmā
|
lakuga.lv |
škirtīs . Bet nu itys byutu kai , pīmāram , dāls škiertūs nu muotis . Nu es jau ar kai ba aizbrauču iz Reigu , nu piec puora mienešim vys tik braucu atpakaļ . Ite paralelis valku ar " Satellites . LV " (
|
latvīšu
|
muzykys grupa , dorbojās bruoli Žildis – LaKuGa ) . Beja " Satellites " , uzzibsnieja , daudzi godus otkon nabeja , i tod pasaruoda kai " Satellites . LV " . Taids pats bruoļu princips . Nu vīnys pusis
|
latgale.lv |
nūskaņuojumu attīceigā pasocīnī , kai jī prūt dibynuot kontaktu , obpusejū īdarbeibu ar klauseituoju , skateituoju . Tu asi dzīduotuojs nu Latgolys . Kurā voludā dzīžūt Tu jiutīs vyslobuok – latgalīšu voi
|
latvīšu
|
? Deļ kuo ? Nui , es dzīžu gon latviski , gon latgaliski , gon ari krīvu volūdā . Ka byus lela vādzeiba , dzīdzuošu ari angliski , a koč franciski - ja tū vadzeis i ja tam byus pīprasiejums . Latvīšu
|
latgale.lv |
nasasnīdžu es , kodnaviņ sasnīgs muni bārni ... : ) " Pastuosti , varbyut Tev ir bejuši kaidi leluoki voi muzuoki kuriozi iz skatuvis ? Nu visleluokī kuriozi pārosti ir kuozuos , kod Tu atbrauc kai iz prostom
|
latvīšu
|
, latgalīšu kuozuom , gaidi kod jaunīs puors īs iz pyrmū valsi , bet pi golda dziedri : Gorka , gorka , gorka ... ! Nu i tod juosoka – mes bejom treis eistyni latvīši - es , Serjoža i veļ vīns krīvs
|
Rēzeknes Vēstis / Pegazs |
cīneigi vaicōjumi . Bet kai tys izaver ikdīnā ? Par tū vaicōju Līgai Rundānei — Rēzeknes augstskūlas reikōtō literarō konkursa pyrmōs vītas īgyvējai , šōs skūlas absolventei , pošlaik — Kōrsovas gimnazijas
|
latvīšu
|
volūdas un literaturas skūlōtōjai . Jaunīm dzejnīkim nu Latgolas rakstureigi , ka jī roksta latviski voi obōs volūdōs . Tova konkursam īsnāgtō dzejas kūpa beja tikai latgaliski . Cik apzynōta taida izvēle
|
Rēzeknes Vēstis / Pegazs |
palīk kritiskōka ar kotru godu . Pīmāram , pyrms trejim četrim godim bārni starpbreižūs vēļ runōja latgaliski , bet tagad 7 . — 8 . klasē soka , ka namōk . Mōte ar bārnu īt pa īlu i runoj latviski , a tei
|
latvīšu
|
runa lelōkū tīsu ari napareiza , pēc tam jei ar tāvu runoj latgaliski . Bārns nasaprūt , kas nūteik . Voi tys taids mozvērteibas komplekss — myusu volūda ir gona loba , lai tymā runōtu tikai pogolmā
|
Rēzeknes Vēstis / Pegazs |
tīsu ari napareiza , pēc tam jei ar tāvu runoj latgaliski . Bārns nasaprūt , kas nūteik . Voi tys taids mozvērteibas komplekss — myusu volūda ir gona loba , lai tymā runōtu tikai pogolmā voi klāvā , bet
|
latvīšu
|
līkās smukōka i pareizōka . Interesanti , ka dažs lobs , līkās , inteligents cylvāks var pasaceit , ka par mīlesteibu latgaliski nasaīt raksteit . Par kū tod saīt — par kumelim i azarim ? Ir jōapsazynoj
|
Rēzeknes Vēstis / Pegazs |
pasaceit , ka par mīlesteibu latgaliski nasaīt raksteit . Par kū tod saīt — par kumelim i azarim ? Ir jōapsazynoj , cik tei volūda myusim pošim ir aktuala . Jōdūmoj par tōs veidōšonu . Ļūti daudz jau lītoj
|
latvīšu
|
voi krīvu pōrcālumus , tys taids vīglōks veids . Bet , ja pameklej , izarōdōs , gona ir sovu vōrdu . Muni bārni , izstrōdojūt zynōtniskūs dorbus , meklej vōrdus , i saīt , ka vēļ lelu daļu vōrdu zyna
|
Rēzeknes Vēstis / Pegazs |
jōmeklej materiali , jo nav jau gotova mōceibu leidzekļa prīškā . Par latgalīšu literaturu stōstu latgaliski — tys tak byutu smīkleigi , ja es , pīmāram , Jurciņa " Vasala , mōs , vasals , brōļ ! " analizētu
|
latvīšu
|
volūdā . Lai cylvāks dasadūmōtu leidz kam , jōpaīt laikam . Bet dareitōjam jōbyut ar pōrlīceibu par sovu dorbu . Vīnolga , kaids dorbs , bet tys ir jōsōk . Tod jau redzi — vīglōk vari izdareit voi gryušōk
|
Acta Latgalica 9 |
ari A. Eglōjs ) . Jo patīsai gribim , ka latgalīšu volūda dzeivuotu , tei juolaiž plašuokā apritē , juoīvad Latgolys školā . Tuos gramatika ir juovuica ( taipat kai kūpnacionaluos volūdys gramatika )
|
latvīšu
|
volūdys stuņdēs , i juovuica tei ir vīnā variantā — tikai tod var turēt cereibu iz kaidim panuokumim . Lai ar " Acta Latgalica - 9 " svieteibu volūdnīku suoktais ceļš izaruoda , cik na varams , taisns
|
Gruomota školuotuojim |
viesturis , sovu seņču kulturys , atsasokūt nu bierneibā izvuiktuos volūdys — pyrmuo spūdruokuo i svātuokuo lūga iz pasauli — , ir gryuši augt i pīsajimt dzimtinis mīlesteibā . Paškūrsteisim leidzšinejuos
|
latvīšu
|
muoceibu gruomotys , školu programys i bez garu studeju pamaneisim , cik namaineigi vīnpuseigys pret Latgolys viesturi i kulturu tuos ir bejušys . Jau vairuok nakai četrys godu desmitis aiz durovu teik
|
Gruomota školuotuojim |
školu programys i bez garu studeju pamaneisim , cik namaineigi vīnpuseigys pret Latgolys viesturi i kulturu tuos ir bejušys . Jau vairuok nakai četrys godu desmitis aiz durovu teik pamasts gondreiž pusis
|
latvīšu
|
montuojums ! Tūmār eisti vīnuoti sovai atdzymstūšajai vaļstei varim byut vīneigi tod , kod ar cīnu i gūdu izaturim pret vysuos juos moluos guoduotū — itei aksioma , ruodīs , vysmoz škuoluotuojim vairs
|
Gruomota školuotuojim |
atsaspert poši iz sova pamata , atsadzert nu sātys okys , voi vys vēļ meklejam cemera iz apsis lizeikys ? ... " Latgalīšu ābecis " i tuos turpynuojuma veiduotuoju vysupyrmais mierkis ir bejs paceļt Latgolys
|
latvīšu
|
pyura skreinis vuoku i puorcyluot aizmierstuokuos lītys nu skreinis dybyna . Veritēs jamā vēļ dziļuok , cylojit , vaicojit , meklejit ari poši ! " Gruomota školuotuojim " paleidzēs vīnu ūtru lītu īraudzeit
|
Gruomota školuotuojim |
tūs vaicuojumu , par kurim Latgolys latvīšūs i latvīšūs vyspuor nasabeidz streidi i diskusejys . Ceram , ka gruomotā školuotuojim atrassit papyldus argumentus ari sovai dūmai . Par kū taitod Latgolys
|
latvīšu
|
materialajā i goreigajā kulturā ir tik daudz atškireibu nu puorejūs latvīšu ? Kuri nūtykumi beja izškirūšī , kuri pastyprynojūšī , atškireibom veidojūtīs , i voi tū vyspuor kaids var pasaceit ? Kod i
|
Gruomota školuotuojim |
streidi i diskusejys . Ceram , ka gruomotā školuotuojim atrassit papyldus argumentus ari sovai dūmai . Par kū taitod Latgolys latvīšu materialajā i goreigajā kulturā ir tik daudz atškireibu nu puorejūs
|
latvīšu
|
? Kuri nūtykumi beja izškirūšī , kuri pastyprynojūšī , atškireibom veidojūtīs , i voi tū vyspuor kaids var pasaceit ? Kod i kai veiduojuos latgalīšu literaruo raksteiba ? Kas saraksteja myusu pyrmuos
|
Gruomota školuotuojim |
turpynuojumim i vairuok nakai 130 svešumā izdūtajom latgalīšu gruomotom . Par naoficialū ūtrū drukys aizlīgumu Latgolā pieckara godūs . Par atseviškim nūzeimeigim latgalīšu kulturys dzeivis nūtykumim trešuos
|
latvīšu
|
atmūdys laikā i , prūtams , lītom , kas saisteitys ar myusu raksteibu . Par vēļ daudzim cylvākim , kuri pyuliejušīs Latgolys lobā , nicik daudz nadūmojūt par atleidzeibu , bet kuru vuordi mums pagaidom
|
latgale.lv/lg |
viestule Latgolys Studentu centram LR Saeimys Izgleiteibys , kulturys i zynuotnis komisija nūlāmuse ituo goda rudinī apsprīst vaicuojumu , kai vaļsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska
|
latvīšu
|
volūdys paveida " saglabāšanu , aizsardzību un attīstību " . Konkrets datums tiks precizāts i paziņuots .
</doc><doc>
Latgalīšu dzejūleits nu Līpuojis Vladimirs Nikolajevs īsyuteja Latgalīšu kulturys gazetai
|
5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums |
latgalīšu autoru Mikeļam Bukšam ( 1912 – 1977 ) . 1938 . g. beidzs Latvejis Universitatis Filologejis i filozofejis fakultatis klasiskuos filologejis nūdaļu ar filologejis magistra gradu , vuicejs latiņu i
|
latvīšu
|
volūdu Aglyunys , Daugovpiļs i Rēzeknis gimnazejā . 1944 . g. ar saimi emigriejs iz Zvīdreju , kur palics iz vysim laikim — ar sapynu par breivu tāvu zemi pagaļvī . Jau studenta godūs pīsavierss moz
|
Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive |
Bet varbyut juos na tikai draugim ... Oskars Seiksts "
</doc><doc>
NU AUTORA Romans ir par legionara dzeivi pēckara apstōkļūs , kur parōdeits , kai cylvāks pīzalāgoj ikkotrim dzeives pavērsīnim , kai ari
|
latvīšu
|
un krīvu attīceibys un kaida naloba līta ir nabadzeiba . Romans ir saraksteits seņlatvīšu ( autors pīdōvoj myusu latgalīšu volūdu saukt par " seņlatvīšu " navys " veclatvīšu " ) volūdā , pamatojūtīs
|
Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive |
nu kurim gon varātu atsasaceit . Pīmāram , " mož " ir aizvītojams ar " varbyut " , " koč " ar " lai " u.c. Autors ari nacīši karoj ar taidu vōrdu pīlītōšonu nu cytom volūdom , pyrmōm kōrtom nu vaļsts (
|
latvīšu
|
) volūdys , kuri ir cīši īzasakņōjušīs myusu volūdā . Tī varātu byut " nōkt " , " prūjom " , " jautōjums " , " pīteik " u.c. , jō ari nu myusu volūdys uz vaļsts volūdu ir pōrgōjuši daudzi vōrdi , kai
|
Tāvu zemes kalendars 2009 |
īspēju rūbežōs atbolsta radinīki , brōļameita Maruta ar bārna rūku roksta onkuļam vēstules , kas jam ir lels mīrynōjums . Tagad Maruta Klūdziņa ir pazeistama arhitekte . ) Taipat Jezups Zlamets pīmiņ
|
latvīšu
|
patrioti Loniju Mirdzu Veismani ( dz . 1919 . godā Jelgovas apr . Penkules pog . ) , kura vōc produktus un syltōs drēbes legionarim frontē , par kū teik apcītynōta 1945 . goda 29 . janvarī un nūtīsōta
|
Tāvu zemes kalendars 2009 |
meklēja kaidus pīrōdejumus , lai , izpateikūt Zurofa centram , varātu safabricēt kaidu lītu pret latvīti , kuram lykts apsorgōt kaidu nūmetni . Taču Latvijā ir symtim okupantu , kuru rūkas nūtraipeitas ar
|
latvīšu
|
patriotu asni , na tikai apsorgojūt jūs Sibirijā , bet slapkavojūt tepat iz vītas , vysu ocu prīškā . Latvijas Vēstures arhiva 1986 . fondā ir symtim līceibu nu istrebitelim , miličim , čekistim , kur
|
Tāvu zemes kalendars 2009 |
tikai apsorgojūt jūs Sibirijā , bet slapkavojūt tepat iz vītas , vysu ocu prīškā . Latvijas Vēstures arhiva 1986 . fondā ir symtim līceibu nu istrebitelim , miličim , čekistim , kur jī ziņoj par nūšautim
|
latvīšu
|
breiveibas ceineitōjim . Tūs dokumentus jī " naredz " , es iz vairōkim sovim īsnāgumim atbiļdes naasu sajēmis . Nateik reabilitāti daudzi krīvu lāgeru mūcekli , jo jī izrōdejuši pretesteibu un nūgalynōjuši
|
Piemineklis un laiks |
pīmineklis ir jōceļ Rēzeknē , jo Rēzekne ir Latgolas sirds . " Četrudasmytū godu periodikā bez konkrētō , krōjumā īvītōtō materiala par pīminekļa pyrmū nūgōšonu , ir vēl dīzgon daudz runōts vyspōreigi par "
|
latvīšu
|
tautai atlyuzušajīm un padūmu izaudzynōtajīm satrunejušajim zorim , " par " piminekļa pūstētōjim , kam nabeja pat drūsmis un varūneibas uzajimt par sovim dorbim atbiļdeibu . " Un vēl var laseit : " ...
|
Acta Latgalica 10 |
LATGALĪŠI , VOLŪDA VOI DIALEKTS ? — ĪRŪSYNŌJUMI PŌRDŪMOM Leidz ar ūtrū tautas atmūdu dzimtinē saviļņōjums rodōs ari latgaļu saimē . Tikleidz pasavēre īspēja , latgali sasasauce , izmontōdami dzimtines
|
latvīšu
|
laikrokstu paleidzeibu . Rodōs īspēja sasaukt kongresus un konferences Reigā , Rēzeknē , Daugavpilī un nūdybynōt Latgaļu kuļturas bīdreibu , kurai spontani izauga nūdaļas provinces centrūs . Sōkums izaskota
|
Acta Latgalica 10 |
vyspōrejā nūzeimē lītōts latgaļu volūdas termins naroda dūmstarpeibas , tōdeļ pi tō tōlōk nasakavēsim . Termins " volūda " ūtrā nūzeimē izsoka ari pīdareibu kaidai tauteibai . Styngri jōpastreipoj , ka
|
latvīšu
|
volūdas gorā jēdzīni " tauteiba " un " volūda " ir naškirami . Tai tys guļ dzili latvīša psichē . Jo kaids runoj par patstōveigu , atsevišku resp . separatu latgaļu volūdu , tys klauseitōjam naizbāgami
|
Acta Latgalica 10 |
volūdas termina konsekventa lītōšona zynomā presē ir radejuse pūstūšu apatiju trimdinīku saimes vairōkumā . Vysumā stōvūklis ir šaids : Jūrdža fonda drukōtā literaturā atrūdam tikai latgaļu volūdu , bet
|
latvīšu
|
katōļu ( resp . latgaļu ) organizacijas turīs pi dialekta termina , respektejūt zynomū Dr . P. Stroda komisijas atzynumu . Losūt dzimtines laikrokstus , kas iznōk vyspōrejā latvīšu volūdā , ar moz izjāmumim
|
Acta Latgalica 10 |
latgaļu volūdu , bet latvīšu katōļu ( resp . latgaļu ) organizacijas turīs pi dialekta termina , respektejūt zynomū Dr . P. Stroda komisijas atzynumu . Losūt dzimtines laikrokstus , kas iznōk vyspōrejā
|
latvīšu
|
volūdā , ar moz izjāmumim redzim latgaļu volūdas terminu . Šō raksteņa gatavōšonas laikā veļ nabeja īspējams īgyut skaidreibu , voi divejaidu terminu lītōšona ari dzimtinē varātu radeit sekas , kaidas
|
Acta Latgalica 10 |
bet atškireiga fonetika resp . izruna , kas tyvu radnīceiga lītuvīšu volūdai . Nu šim divim volūdas pamatelementim svareigōkais , izškirūšais , prūtams , ir vokabuļars . Tōdeļ nanūlīdzami mums ir vīna
|
latvīšu
|
volūda un asam vīna tauta . Voi volūdas fonetiskū atškireibu deļ latgaļu saimes vairōkums vālātūs atzeit divu latvīšu volūdu principu , par tū byutu vālams dzērdēt šaida principa aizstōvu motivus . Kaidā
|
Acta Latgalica 10 |
svareigōkais , izškirūšais , prūtams , ir vokabuļars . Tōdeļ nanūlīdzami mums ir vīna latvīšu volūda un asam vīna tauta . Voi volūdas fonetiskū atškireibu deļ latgaļu saimes vairōkums vālātūs atzeit divu
|
latvīšu
|
volūdu principu , par tū byutu vālams dzērdēt šaida principa aizstōvu motivus . Kaidā vērzīnī īt latgaļu runas — volūdas atteisteiba ? Par tū divu dūmu navar byut . Dzeives ritumā vīnmār rūdās vajadzeiba
|
Acta Latgalica 10 |
faktora nūzeime kotram saprūtama . Objektivs vārōtōjs navarēs nūlīgt , ka latgaļu tyvōšonōs process ar baltīšim progresej ōtrōk nakai pyrmōs atmūdas periodā . Šaidā situacijā rūnās vaicōjums , voi divu
|
latvīšu
|
volūdu daudzynōšona nasaīt konfliktā ar latgaļu vairōkuma nūskaņōjumu ? Voi navar iznōkt tai , ka generali sūļoj vīnā vērzīnī , bet karaveiri — cytā ? Latgaļu volūdas — dialekta vaicōjumi byuteibā ir
|
Acta Latgalica 8 |
un etnogrāfijas jautājumi " ) . 1989 . g. martā atsōce izīt " Katōļu Dzeive " , 1990 . g. janvarī pasarōdeja informativais biletens , vālōk avīze , " Mōras Zeme " , pasarōdeja naregularais Daugavpiļs
|
latvīšu
|
bīdreibys biletens " Daugavas Vēstnesis " . Latgalīši organizējōs bīdreibōs Reigā , Rēzeknē , Daugavpilī , Jākubpilī , Līpōjā un cytur , beigōs apsavīnojūt Latgalīšu kulturys bīdreibu savīneibā . Rēzeknē
|
Acta Latgalica 8 |
Teirumnīka kunga ASV : " Lels paļdis par Latgolas Pētnīceibas instituta nūdybynōšonu Daugavpilī , Latvijā . Vēleju Jums Dīvpaleigu un lobas sekmes Jyusu turpmōkajā dorbā . Par Jyusu dorbu Jums byus pateiceiga
|
latvīšu
|
tauta . Saskaņā ar LPI ( ASV ) Vaļdes lāmumu nūdūdu Jums vīnu tyukstūšu ASV dolaru Jyusu dorba atbaļsteišonai un rokstu krōjuma " Acta Latgalica " izdūšonai . " Sagōjušūs sylti uzrunōja V. Vonogs , kurs
|
Acta Latgalica 9 |
uzbōzeiba . Apgolvōjums , ka latgalim nav volūdas , bet tikai izlūksne , ir izgudrōts aiz teiri agresivim politiskim mērkim : " Pi volūdas latgali tiks tikai tod , kod atmess sovu izlūksni , pījims lejas
|
latvīšu
|
( baltīšu ) kursiskū runas veidu " . Bet vēsturiskō patīseiba ir tei , ka latgaļu volūda ir patstōveigi atsateistejuse nu baltu pyrmvolūdas paraleli cytim baltu volūdu zorim : senpryušu , leitovīšu un
|
Acta Latgalica 9 |
myužeigais Dīvs , sorgoj latgaļus , kas Tev ir bejuši uzticeigi . Latgaļu īnaidnīki ir ari Tovi īnaidnīki , bezdīvi un nūzīdznīki . Sorgoj latgaļus pret vysim uzbrukumim , sorgoj tū tautu , kas ir davuse vōrdu
|
latvīšu
|
tautai un Latvijas vaļstei , lai tei napazustu nu zemes vērsa . " " Pīmini , Kungs , sovu žālsirdeibu , kas nōk nu myužim , naļauņ , ka myusu īnaidnīki vaļdeitu par mums . Atbreivoj , Kungs , un esi
|
Acta Latgalica 9 |
bejis aktivs geizers , tod uz laiku apstōjis un otkon sōcis dorbōtīs , pēkšni eksplodējis 1903 . goda 30 . aprelī , kod nūgalynōja četrus cylvākus . Ir apdzeivōtas vītas nūsaukums Waimana ( atgōdynoj
|
latvīšu
|
vōrdu ) . Vyss vairums maoru izceļsmes vītu vōrdu ir salikti , tikai nadaudzi ir nasalikti . Daži ir labi gari , pīm . , Whakarewarewa , nūsaukums dūts korstim olūtim , bet vītu vōrda nūzeime tulkōjumā
|
Acta Latgalica 9 |
apzeimējums taipat kai vōrds Vaideri , kur seņōkō forma beja Vaideli , kam pamatnūzeime beja Zynōtōji , gudrī cylvāki , vīnas saknes vōrds ar sanskrita vedom , kas ir zineibu grōmotas . Krīvu Bērze beja
|
latvīšu
|
svētneica , jo krīvi beja omota apzeimējums un omota ōrejais simbols beja vāza ar leiku golu , resp . , aplīktu golu . Pi omota pīdarēja lyuka veizeites un trejžuburs . Senatnē kotrai prīsteru kōrtai
|
Acta Latgalica 9 |
pantos ' vyss ' un phellos ' korkia ūzuls ' — Quercus suber ) . Šaida veida korki tyka lītōti ari pi teiklim . Nu tō franču pantoufle , italīšu pantofola , angļu pantofle , vōcu die Pantoffeln , nu kō
|
latvīšu
|
tupeles , kas ir vīgli ustobas apovi . Agrōk tam vōrdam beja cīnejama nūzeime . Pi kulta vītom myusu dzimtinē pīdar Saules kolns , kur tyka atrostas sudobra bultas . Bultas beja pi grekim Saules Dīva
|
Acta Latgalica 9 |
nūzeime . Vītu vōrdim vēsturiska nūzeime ir tikai tod , kod jī ir uzraksteiti vītejā volūdā . Myusu dzimtinē beja pavysam ūtraidi nakai Jaunzelandē . Latgola jau nu poša Latvijas sōkuma tyka pakļauta lejas
|
latvīšu
|
spīdīņam ar nūlyuku izskaust vysu latgaliskū , bet seviški stypri tys beja izmonoms pēc 1934 . goda 15 . maja apvārsuma , kod Latgola palyka par īkarōtu provinci un latgali par ūtrōs škiras cylvākim
|
Acta Latgalica 9 |
ar tū daudzim latgalim tyka īdzeits mozvērteibas komplekss , ka jī ir mozvērteigi , jim pat volūdas nav , bet tikai izlūksne un pi volūdas jī tiks tikai tod , kod atmess sovu izlūksni un pījims lejas
|
latvīšu
|
volūdu , kas patīseibā ir vairōku runas veidu sajaukums : kuršu , ventu , lībīšu , zemgaļu , sēļu un latgaļu . Latgaļu volūda beja atsateistejuse nu baltu pyrmvolūdas paraleli cytom baltu volūdom — seņpryušu
|
Acta Latgalica 9 |
Tūmār uz latgalim tyka taiseits miļzeigs spīdīņs , īvadūt vysaidus īrūbežōjumus . Tyka aizmērsts , ka latgalim beja sovas divi vaļstis : Jersika un Tōlova , kur vaļdeja latgaļu vaļdnīki , un nu vysom
|
latvīšu
|
ciļtim vīneigi latgali ir palykuši ar sovu vōrdu un volūdu . Latgali un latvīši ir idents jēdzīņs , jo seņōk tikai latgali tyka saukti par latvīšim . Bet nūtyka , tai sokūt , liktiņa ironija . Latvīšu
|
Acta Latgalica 9 |
breivajā teritorijā pēc zemgaļu aizīšonas uz Leitovu . Doba tukšuma nacīš . Augleigajā zemgaļu leidzonumā īplyuda kurši un lībīši , kuru zemeite nabeja tik augleiga , un tī sōka veidōt sajauktū lejas
|
latvīšu
|
tautu un volūdu . Latvīšim nav ni objektivas vēstures , ni gramatikas , jo ir bailes pateikt patīseibu . Tod byutu jōpasoka patīseiba par latgalim , bet tymsūņas kai nakts putni beistās nu gaismas ,
|
Acta Latgalica 9 |
tikai lejas latvīšim ir volūda , ka tikai jim ir rokstu volūda . Patīseibā pastōv jau godu symtim divi rokstu tradicijas , divi rokstu volūdas un divi ortografijas ar sovim gramatikas lykumim : lejas
|
latvīšu
|
un latgaļu tradicija . Latgolas vītu vōrdi tyka savōkti , bet tyka uzstīpti Prokrusta gultā un tōs mūceibu gultas vadeitōjs beja J. Endzelīns . Sakrūpļōtī Latgolas vītu vōrdi zynōtniskai pētnīceibai
|
Acta Latgalica 9 |
krūpļōšona nūtyka tautas vīneibas vōrdā . Vysim jōbyut vīnaidim kai zedinim sātmalī . Krīvijā vysi saiminīki tyka sadzeiti kolchozā vīneibas vōrdā . Bet patīseiba atteiceibā uz Latgolas vītu vōrdim beja dažu
|
latvīšu
|
( kam spāks un vara ) naīcīteiba pret Latgolu un latgalim . Lejas latvīši ir patvareiga tauta . Nu kaidreiz apspīstim jī palyka par apspīdējim , apspīde lībīšus , un tod pīnōce latgaļu kōrta . 1917 .
|
Acta Latgalica 9 |
latgalim . Lejas latvīši ir patvareiga tauta . Nu kaidreiz apspīstim jī palyka par apspīdējim , apspīde lībīšus , un tod pīnōce latgaļu kōrta . 1917 . godā Rēzeknes kongresā latgali nūlēme pīsavīnōt pōrejom
|
latvīšu
|
provincem uz nūteikumu pamata , paturūt sovas pošvaļdeibas , volūdu un ticeibu , pīsavīnōja in bona fide — lobā ticeibā , ka jūs praseibas tiks īvārōtas un jī natiks apspīsti . Bet realitatē izarōdeja
|
Acta Latgalica 9 |
stōvūklis beja beztīseigōks nakai minoritašu stōvūklis . Tōs vysmoz lyka mīrā un natramdeja , lai , pīmāram , žeidus voi krīvus latvyskōtu , bet latgaļus centēs latvyskōt . Latgali nikaidā ziņā napīdarēja pi
|
latvīšu
|
tautas kūdula . Latgali tyka uzmaneiti , izspīgōti , uz jim vērēs ar nauzticeibu . Taids beja stōvūklis tamūs sešūs " breiveibas " godūs . Politiskō nabreiveiba pasarōdeja ari Latgolas vītu vōrdūs .
|
Acta Latgalica 9 |
lobōt . Latgaļu vaļsti nasauce vys eistā vōrdā Tōlova , kai tys vōrds ir raksteits chronikā , bet " latvyskōja " par Tālavu , it kai tam byutu kaids sakars ar vōrdu saimi tōls , tōlums , tōlīne , lejas
|
latvīšu
|
: tāls , tālums , tāliene . Tōlovas nūsaukumam ir pavysam cyta izceļsme . Pi Tōlovas vaļsts ir pīdarējuse piļs , saukta Pītuolova , nu kō krīvi iztaiseja vītas nūsaukumu Pitalova . Tei ir bejuse Pītuolova
|
Acta Latgalica 9 |
. Īsaroduši tīsneši , kas tod ir saukti Sūdnīki ( Latgolā beja uzvōrds Sudniks , un šo uzvōrda nesēji sovu uzvōrdu raksteja ar eisu -u- , lai izbāgtu nu pōrprotumim ar atteiceigi raksteitu vōrdu lejas
|
latvīšu
|
izrunā ) . Tī sūdnīki īsaroduši uz vītas , lītu izmeklējuši un taisejuši lāmumu . Tur ir nūtykuse tīsas sēde , kurā sūdnīki ir gudrōjuši un sprīduši . Taidā veidā ari radīs pļovas nūsaukums Sūda Sēdējums
|
Graidi |
kasgadeigu . Ituogods laseišonuos izguodneicys i golvonuos riedeituojis gūdu tur Latiševu Līga . " Braukalieju pa storptautiskom seminarsiedeibom Lītovā ( saceisim , Ruomova ) , kur na iz rata sabrauce pulka
|
latvīšu
|
, i piec padūmovu — dieļ kam navarātu byut mums taids pasuocīņs , taida vīta , kur laseitumūs kūpā taišni mes , baltu tautom pīdareigī . " 1997 . godā iz pyrmū reizi Uoraišūs sabrauce vaira kai symts
|
Graidi |
praktiskim paraugim , par dzeivis filosofeju i cytu kū nūtyka pi putrys i čaja katleņa iz gunkura . I vēļ ... Cik baltu tautu vysā ira ? Pyrmuos vosorys siedeibā vysi guoduoja par divejom . Tūlaik nazcik
|
latvīšu
|
īpraseja boltkrīvu kaimiņu . Na vysim tys patyka . Šūgod jau dajiukts pi dūmys , ka myusim sūplok — " slaviskai runojūši balti " . Tīsa , lītaunīkim , kuri natur kūpeiga rūbeža ar lelū Krīveju , gryušuok
|
Graidi |
boltkrīvim var tai vīnā bolsā maskaļus lomuot ... Šūgod " latgaļu frakceja " stypruok i drūsuok raudzēja gūdā ceļt i latgaļu volūdu , pastreipuodami , ka vosorys siedeiba tur četrys " oficialuos volūdys " —
|
latvīšu
|
, latgaļu , lītaunīku i boltkrīvu . Dasavērem , kab raksteituos zinis i dazynuošonys byutu vysuos četruos volūduos , na tai , kai nu reizis bejom suokuši — latviskai , krīviskai i drupeit lītaviskai
|
Jaunais Ceļš |
spylgts pīmārs ir mokslineica ( dzīdotoja – aut . ) Kozlovska – Erss kundze ( rakst . Ad . Ersa dzeives bīdre – aut . ) , kura , šyupota un aijota pūļu šyupelī , izauga tūmār par dedzeigu latgalīšu –
|
latvīšu
|
patrioti . " Tolok Fr . Obšteins sovos atmiņos roksta : Nu sovas puses gribu atgodynot , ka arī šudin latgalīši ir porok kytri un nūlaideigi sova nūvoda kultūras vēstures un atmūdas laika darbinīku pīmiņas
|
Katōļu Dzeive |
asūt Katōļu Bazneica ar sovim bazneickungim – pōrpūļōtōjim . Pret šū aizsprīdumu daudz vajadzēja ceineitīs ari Frančam Trasunam , kod jys mēginōja īintereseit par latgalīšim baltīšu sabīdreibu Reigas
|
latvīšu
|
bīdreibā , un taipat Latvijas Saeimā , aizstōvūt Latgolas intereses . Kod tod eistineibā tys ir bejis ? – - Nu Franča Trasuna biografijas mes zynom , ka jū , kūpā ar cytim četrim Latgolas zānim uz Jelgavas
|
Katōļu Dzeive |
ka jū , kūpā ar cytim četrim Latgolas zānim uz Jelgavas skūlu aizvadejis Ciskodu prāvests Dominīks Andrekuss , pēc tauteibas lītuvīts . Interesants fakts , ka gondreiž vysi pagōjušo godu simteņa pyrmī
|
latvīšu
|
prīsteri Goreigajā Seminarā ir tykuši , pasateicūt sovim prāvestim – lītuvīšim . Tai pīm . , bazneickungu P. Smelteri ir skūlōjis un uz Seminaru aizvadejis D. Andrekusa pēctecis Ciskodu draudzē , prīsters
|
Katōļu Dzeive |
sovim prāvestim – lītuvīšim . Tai pīm . , bazneickungu P. Smelteri ir skūlōjis un uz Seminaru aizvadejis D. Andrekusa pēctecis Ciskodu draudzē , prīsters Kovaļevskis , ari lītuvīts . Taipat ari pyrmī
|
latvīšu
|
prīsteri – Višnevskis , Seipulnīks , Platpīrs , Kantinīks , Tukišs , Rancāns Jezups , Dr . Broks – vysi par bazneickungim izamōcejuši , pasateicūt sovu prāvestu atbolstam . Kai Mogilevas arhidiecezes
|
Katōļu Dzeive |
draudzēs , kai Daugovpilī , Krōslovā , Pīdrujā . Tys beja piļneigi saprūtams , ka veiskups , cikom latgalīšim vēļ nabeja sovas tauteibas prīsteru , uz Latgolu syuteja lītuvīšus , kam vīglōk beja apgyut
|
latvīšu
|
volūdu . Sakarā ar šim lītuvīšu prīsterim ir jōpīmiņ vēļ vīns Latgolas kulturvēsturē naatzeimāts fakts . – - Latgalīšu rokstūs leidz šam vīnumār lasejom , ka mōtes bejušas tōs , kas latvīšu grōmotu aizlīguma
|
Katōļu Dzeive |
beja apgyut latvīšu volūdu . Sakarā ar šim lītuvīšu prīsterim ir jōpīmiņ vēļ vīns Latgolas kulturvēsturē naatzeimāts fakts . – - Latgalīšu rokstūs leidz šam vīnumār lasejom , ka mōtes bejušas tōs , kas
|
latvīšu
|
grōmotu aizlīguma laikā sovim bārnim laseit īmōcejušas nu pōtoru grōmotom . Kas jōs uz tū pamudynōja ? Izarōda , ka pagōjušō godu simteņa vydā Lītuvā dzeivōja veiskups – lels sovas tautas mīļōtōjs .
|
Katōļu Dzeive |
moz . Par tū , un ari par paleigu , kod daudzus daudzus godus , kurūs mums – latgalīšim vēļ nabeja sovu prīsteru un kod goreigū styprynōjumu myusu senčim snēdze šī lītuvīšu bazneickungi un paleidzēja
|
latvīšu
|
jauneklim kļyut par prīsterim – par tū jim vysulelōkō pateiceiba . Tys , ka jī sadzeivē lītōja pūļu volūdu vēļ jau nalīcynoj par pōrpūļōšonu . Tei beja zam cara patvaļas smūkūšū tautas sakaru volūda
|
Katōļu Dzeive |
ka šudiņ pīm . , Indijā lītoj angļu volūdu nūzeimej , ka indīši byutu « pōranglikōti » . Kod Francis Trasuns 1917 . g. sōce organizeit Latgolu uz apsavīnōšonu ar pōrejim latvīšim , Latgolā bazneickungu
|
latvīšu
|
vēļ beja pavysam moz . Un otkon bazneickungi – lītuvīši beja tī , kas Francim Trasunam deve vysulelōkū atbolstu , syuteidami sovu draudžu pōrstōvus uz Rēzeknes kongresu ar styngrom instrukcijom – atbaļsteit
|
Katōļu Dzeive |
vērsinīkim aizlīdze ar katōlītem laulōtīs , beja izdūts slapyns reikōjums naļaut katōlim pīrūbežas jūslōs īgyut zemes īpašumus . Prūtams , ka šaida naīcīteiga nūstōja pret Latgolas katōliskū goru plašōkōs
|
latvīšu
|
nacionalajōs aprindōs navarēja palikt bez sova īspaida uz ticeibas lītōs vēļ nanūbrīdušū Latgolas inteligenci . Tōpēc ari ateisma monopola godūs tik vīgli beja tai saucamūs « skūlōtūs » latgalīšus piļneigi
|
Katōļu Dzeive |
spēja just , atcerētīs un prīcōtīs par dzeivē sastoptajim krītnajim cylvākim ir saglobōta un sylda . Valerians aizrauteigi stōsta par tū , kai 20 -tajūs godūs Viļānūs bejušas trejs teatra trupas . Prūti –
|
latvīšu
|
, krīvu un ebreju pašdarbeibas aktīri skateitōju vērtējumam uz Leldīnem snāguši sovas izrōdes . Teatra mīļōtōju atsauceiba bejuse lela . Draudzeigi sadzeivōjuši vysi , un cīša Viļānu Viļčuka pōrlīceiba
|
Katōļu Dzeive |
tys olūts , nu kura spākus smeļ ābeces autori un dūd tūs sovim brōlim un mōsom . Ar " Latgalīšu ābeces " 2 . daļu atsaver lūgs vaļsts volūdas kūpšonas dryvā . Taidam " pasōkumam " jau seņ vajadzēja īīt
|
latvīšu
|
volūdas stuņdēs . Ar izstrōdōtas mōceibu metodikas , vyngrynōjumu kompleksa paleidzeibu bārnim runas mehanismi jōkūp un jōveidoj tod , kod mozō cylvāka volūdas aparats vēļ ir elasteigs , jōsaceņš , lai
|
Katōļu Dzeive |
jōveidoj tod , kod mozō cylvāka volūdas aparats vēļ ir elasteigs , jōsaceņš , lai jō " kaki " pōrsavārstu par " kaķiem " , " pukes " par " puķēm " , " tēvi " par " tēviem " , " dēli " par " dēliem " . Un voi
|
latvīšu
|
volūdas specialistim nasōp sirds klausūtīs šaidūs un leidzeigūs latgalīšu bārnu jaundarynōjumūs kai " atgāja " , " ābelnīca " , " būds " , " pie mums atbrauca gasti " , " tēvs rāvās kamēr pārzarāvās
|
Katōļu Dzeive |
vīkalā nopirka jaunu klītu " , " skolotāj , kā dacepēt šo burtiņu " un beidzūt ir mynams ari kaids pateikams jaunynōjums - " skolotāj , sašņorē man prievīti , es gribu būt latvietis . " Kuriozi nūteik ari
|
latvīšu
|
literarōs volūdas pratējim , sasaskorūt ar gramatiski svešū latgaliskūs rokstu materialu . Minēšu pīmāru , kurā radzam , ka pōrnūvodā kai naatklōta Amerika ir latgaliskō morfema " sa " , kuru lītoj refleksivajūs
|
Katōļu Dzeive |
Latgolā sauc ari par žuguri un pelaškus par žyužaineitem , ka Latgolas inteligences tāvs ir monsinjors Nikodems Rancans , latgalīšu pyrmōs laiceigōs avīzes redaktors un izdevējs Francis Kemps , ka myusu
|
latvīšu
|
tautas vīnōtōjs Francis Trasuns dzili un patīsi mīļōjis sovu dzymtū Latgolu . Tei ari byus myusu vīneibas ideja , jo mes , latvīši , spēsim paleidzēt vīns ūtram , papyldynōt vīns ūtru , atzeit vīns ūtru
|
Katōļu Dzeive |
augtu par kulturalu , inteligentu latvīti , lai jam nabyutu jōsakaunej par sovu volūdu , izrunu , kulturvēstures zynōšonom nivīnā sabīdreibā . Un lai šei volūda nabyutu kai spāņu zōboka ībōzts , samūceits
|
latvīšu
|
volūdas mistrōjums . Lai Latgolas latvīts runōtu pēc īspējas teirōkā latvīšu literarajā volūdā , bet ari sovu literarū rokstu volūdu zynōtu , gūdā un cīnā turātu . Lobu laiku leidz ābeces izīšonai tautā
|
Katōļu Dzeive |
volūdu , izrunu , kulturvēstures zynōšonom nivīnā sabīdreibā . Un lai šei volūda nabyutu kai spāņu zōboka ībōzts , samūceits latvīšu volūdas mistrōjums . Lai Latgolas latvīts runōtu pēc īspējas teirōkā
|
latvīšu
|
literarajā volūdā , bet ari sovu literarū rokstu volūdu zynōtu , gūdā un cīnā turātu . Lobu laiku leidz ābeces izīšonai tautā ari žurnalā " Katōļu Dzeive " rysynōjōs diskusijas par dažaidim volūdas vaicōjumim
|
Katōļu Dzeive |
seņ senejim laikim atrūnams taidūs vōrdūs kai " duona " ( maize ) , " puodas " ( pods , katls ) , " suolas " ( sols ) , " vairuoti " ( vadīt , valdīt ) , " filmuoti " ( filmēt ) un daudzūs cytūs . Ari
|
latvīšu
|
literarajā volūdā storp volūdnīkim dažaidūs laikūs ir staigōjuse ideja par divskaņa " uo " īvīsšonu . Un nu latgalīts , kai jau tys latvīšam ar " kvalitates zeimi " pīsanōk , tū izškirūšū sūli ir spēris
|
Katōļu Dzeive |
tyukstūšom cylvāku . Mynātajūs sešūs rajonūs kūpā lauku īdzeivōtōju skaits sasamozynōjis par 75,9 tyukstūšom . ( " Lauku Avīze " , 1992 . g. 24 . julijs ) . Mes pat nazynom , cik lela ir latgaliski runojūšō
|
latvīšu
|
tautas daļa . Demografs Pēteris Zvidriņš par latgalīšim roksta : " Trīsdesmitajos gados Latvijā dzīvoja apmēram 400 tūkst . latgaliešu , bet PSRS – ap 20 tūkst . Diemžēl mūsdienās šīs latviešu nācijas
|
Katōļu Dzeive |
. Diemžēl mūsdienās šīs latviešu nācijas etnogrāfiskās grupas skaitliskais apjoms vēl nav noteikts pat aptuveni , jo tautskaitēs tāds uzdevums nekad nav ticis izvirzīts . " 1990 . goda vosorā pasaules
|
latvīšu
|
školōtōju konferencē " Minstere II - Rīga " Valters Nollendorfs storp izgleiteibas mērkim nūsauc ari taidus kai : " Tautas vērtību izpratnes un identitātes izkopšana . Tradīciju , kultūras , vēstures
|
Katōļu Dzeive |
grōmotas , tai kai tū sovōs jaunōs dīnōs beja īsamōcejuši nu golvas . Kod 1927 . godā tāvs Tomass Gumpenbergs OMC gatavōjōs braukt uz Latviju , jys devēs apcīmōt Terezi Neuman , lai uzzynōtu kū tyvōk par
|
latvīšu
|
tautas liktini . Terezei Neuman nu Dīva beja dūtas gaišrega spējas un jei tāvam Tomasam paskaidrōja : " Latvīšu tauta ir dzeivōtspējeiga dēļ tō , ka tei daudz lyudzās par sovim myrušajim . " Kod tāvs
|
Katōļu Dzeive |
padūmim . Pasateicūt tāva Tōma gōdeibai , eisā laikā Viļakā tyka uzcalts divstōvu klūsters ar pīteikūši lelu kapleicu . Dreiži sōcēs Utrais pasauļa kars . Tōma tāvs , byudams vōcīts , tūmār napamete īmīļōtū
|
latvīšu
|
katōļu tautu . Jys atsagrīze Reigā un strōdōja pi sv . Aļberta bazneicas . Kod 1940 . godā Latviju pīvīnōja Padūmu Savīneibai , Tōma tāvs beja spīsts īsastōt dorbā par strōdnīku Iļgucīma Manufakturas
|
Katōļu Dzeive |
vālōk nūmaineja latvīts Jezups Bondarevskis . Oficiala bīdreibas atklōšona nūtyka 1903 . g. 31 . martā ar Rūdolfa Blaumaņa lugas " Zagļi " izrōdi , kurai sekōja kōra koncerts . Pavysam tyka nūdzīdōtas 6
|
latvīšu
|
dzīsmes , " Dīvs svētej Latviju " īskaitūt . Par šō vokora nūrisi Fr . Kemps vālōk sovā avīzē " Gaisma " raksteja : " Daudzi , īdami uz šū vokoru , naticēja , ka tur myusu volūdā tiks spālāts un dzīdōts
|
Katōļu Dzeive |
īplēte , kod ar sovom ausim izdzērda , kai latgaliski dzīd un spēlej gleiti kungi un jaunkuņdzes , vysu ļaužu prīškā un nasakaunej . Šys vokors parōdeja , ka " Picerī " ( Pīterpilī – Ed . K. ) ir daudz
|
latvīšu
|
, kuri nav atstōjuši sovas mōtes volūdu un mīlesteibu uz dzimtini . Vokors beja kupli apmaklāts . Mozajā zālē , kur beja tikai 300 krāslu , beja puļcējīs ap 700 klauseitōju . Dažai lobai veceitei un
|
Katōļu Dzeive |
pīļaunama situacija , ka nikas nav zynoms par Lītuvas studentu katōliskajom organizacijom , – jōmeklej bīdrōšonōs īspējas . Tyka sprīsts gon par kristeigōs filozofijas apzynōšonas napīcīšameibu , gon par
|
latvīšu
|
sakralū mōkslu ( par tū interesanti referēja mōkslinīks J. Soikāns ) , gon par īspējamū paleidzeibu Rōmas tāva sagaideišonā Reigā un Aglyunā . J. Labinskis uzsvēre , ka " Dzintars " ir palicis krōsainōks
|
Katōļu Dzeive |
. Tai palyka kapucinu tāvs Tomass ( Gumpenbergs ) , kas vālōk tyka uzskateits kai vōcu spīgs un brīsmeigi systs čekas pogrobūs . Palyka ari mōte Anna Dominika un mōsa Klara , kas gribēja byut kūpā ar
|
latvīšu
|
mōsom un daleitīs jūs liktinī . Par šaidu uzupurēšonūs mōte Anna Dominika ir peļnejuse atzineibu un pateiceibu navys nusūdeišonu , kai tū dora autore . Kaids eisti mērkis ir bejis šō roksta " Atmiņas
|
Katōļu Dzeive |
katōļu Bazneicas stōvūkli cariskajā Krīvijā ir pasacejis , ka vaļdeibas spaidu dēļ tys dreižōk byutu saleidzynojams ar ļaunu sapni , na patīsu dzeivi , jo šei vaļdeiba vīnmār ir pyulējusēs , lai tikai vysi
|
latvīšu
|
katōli pēc īspējas dreižōk aizmērstu sovu volūdu un kļyutu par eistim pareizticeigajim . Ir zynoms , ka ar dominikaņu gōdeibu 1800 . godā caltō Brigu draudzes bazneica jau 1866 . godā beja nūklivuse
|
Katōļu Dzeive |
Kristus ! " , a tys vierīs plotom acim . Tai latgaliski runojūt tik ar Dīvu – rožoncu , lyugšonys , vysys dzīsmis Jam i pa sovam ... Klausomēs Verā , i otkon lela šaļts juodzeivoj žāluma viļnī . Bejušuo
|
latvīšu
|
strieļnīka Eduarda Apača saime izvasta 1949 . g. nu Viļānu Solyskungu ( km 8 nu Viļānu ) . Muote jim bejuse jau myruse , taipat vacuokī bruoli Pīters ar Ontonu . Tāvam bejuse ūtrei sīva – Broņa , jei
|
Katōļu Dzeive |
Ignats Kozlovskis nu Pyldys Rutku . Taišni tai – " nu Rutku " , ar vysu vacū daudzskaitļa genitivu piec prīvuorda , vēļ nav nikaida " nu Rutkim " – sintaktiskuos konstrukcejis , kurei taiseita piec cytu
|
latvīšu
|
. Kreit nu rotu , stuov pi vuortu , jam kai bez rūku i tam leidzeigi – tai nazkod saceja leluokuo latgalīšu daļa ... Saistūšu īrokstu Līpuojis gruomotuos natryukst . B-kgam Antonijam Urbšam – ar laiku
|
Katōļu Dzeive |
vydā – vystik i myusu pošu rūkuos . Pi kaimiņu Germaniškūs tys īsadūd daudzim , i par tū tikai prīca .
</doc><doc>
Sveicīņs školuotuojim nu Ieša azara krostu ! " Latgaliski runuos tik iļgi , cik pastuovēs
|
latvīšu
|
( lejslatvīšu ) volūda . " Tai sovā laikā raksteja ilggadeja žurnala " Katōļu Dzeive " autore , peņsioneituo latvīšu volūdys un literaturys školuotuoja nu Ezernīku Valentina Celeitāne . Juos viestuleitē
|
Katōļu Dzeive |
Sveicīņs školuotuojim nu Ieša azara krostu ! " Latgaliski runuos tik iļgi , cik pastuovēs latvīšu ( lejslatvīšu ) volūda . " Tai sovā laikā raksteja ilggadeja žurnala " Katōļu Dzeive " autore , peņsioneituo
|
latvīšu
|
volūdys un literaturys školuotuoja nu Ezernīku Valentina Celeitāne . Juos viestuleitē žurnalam " Katōļu Dzeive " losom : " Praktiski maņ redzīs , ka latgaliski raksteit školāni varātu vuiceitīs paraleli
|
Katōļu Dzeive |
volūdys un literaturys školuotuoja nu Ezernīku Valentina Celeitāne . Juos viestuleitē žurnalam " Katōļu Dzeive " losom : " Praktiski maņ redzīs , ka latgaliski raksteit školāni varātu vuiceitīs paraleli ar
|
latvīšu
|
volūdu , pīm . , kod latvīšu volūdā teik apsavārti lietvārdi , tod ari latgaliski vuicuos par lītvuordim . Dūmoju , ka tī , kuri labi apgiust latvīšu volūdu , tikpat labi izavuiceis ari latgaliski raksteit
|
Katōļu Dzeive |
nu Ezernīku Valentina Celeitāne . Juos viestuleitē žurnalam " Katōļu Dzeive " losom : " Praktiski maņ redzīs , ka latgaliski raksteit školāni varātu vuiceitīs paraleli ar latvīšu volūdu , pīm . , kod
|
latvīšu
|
volūdā teik apsavārti lietvārdi , tod ari latgaliski vuicuos par lītvuordim . Dūmoju , ka tī , kuri labi apgiust latvīšu volūdu , tikpat labi izavuiceis ari latgaliski raksteit . Bet ir vīns lels " bet
|
Katōļu Dzeive |
latgaliski raksteit školāni varātu vuiceitīs paraleli ar latvīšu volūdu , pīm . , kod latvīšu volūdā teik apsavārti lietvārdi , tod ari latgaliski vuicuos par lītvuordim . Dūmoju , ka tī , kuri labi apgiust
|
latvīšu
|
volūdu , tikpat labi izavuiceis ari latgaliski raksteit . Bet ir vīns lels " bet " – gribiešona , seviški nu vacuoku pusis . Puorlīcynuot taidus nagrybātuojus ar patriotisma lozungim navarēs . Taids
|
Katōļu Dzeive |
šaubeišonuos saceja , ka juos školā varēs latgalīšu volūdu vuiceit , jo gondreiž vysi bārni ir latgalīši , bet Ezernīkūs , pīm . , 7 . klasē vairuok par pusi ir krīvu tauteibys bārnu , kuri vydsškolā vuicuos
|
latvīšu
|
volūdu . Tī jau latgaliski vuiceitīs ni gribēs , ni byus spiejeigi . Kai itamuos školuos dorbu suokt ?! Byutu es koč par 10 godim jaunuoka , es jimtu tū krystu vysmoz kai paleigs . Bet tagad tys dorbs
|
Katōļu Dzeive |
vuiceitīs ni gribēs , ni byus spiejeigi . Kai itamuos školuos dorbu suokt ?! Byutu es koč par 10 godim jaunuoka , es jimtu tū krystu vysmoz kai paleigs . Bet tagad tys dorbs maņ nav vaira pa spākam . Tagadejū
|
latvīšu
|
volūdys programu nazynu , navuicu nu 1990 . goda . Tūmār asu cantusēs latgalīšu volūdys jautuojumus pruotā cyluot . Es uzskotu , ka kotrā školā atsarostu vysmoz pa vīnam apzineigam latgalīšu izceļsmis
|
Katōļu Dzeive |
nadzeivuot ?! " 1997 . g. 17 . februarī Attālā : Valentina Celeitāne ( myužeibā aizgōjuse 2009 . g. 27 . julī ) M. Latkovskys foto .
</doc><doc>
Otkon vosoruosim ! Tautu vīnoj volūda . Latvīšu tautu vīnoj
|
latvīšu
|
volūda ar divim tuos paveidim : latvīšu literarū volūdu i latgalīšu rokstu volūdu . Tys ir naapstreidams fakts , īraksteits Vaļsts Volūdys lykumā , bet tūmār pat piec divpadsmit godu , kai itys lykums
|
Katōļu Dzeive |
Attālā : Valentina Celeitāne ( myužeibā aizgōjuse 2009 . g. 27 . julī ) M. Latkovskys foto .
</doc><doc>
Otkon vosoruosim ! Tautu vīnoj volūda . Latvīšu tautu vīnoj latvīšu volūda ar divim tuos paveidim :
|
latvīšu
|
literarū volūdu i latgalīšu rokstu volūdu . Tys ir naapstreidams fakts , īraksteits Vaļsts Volūdys lykumā , bet tūmār pat piec divpadsmit godu , kai itys lykums pastuov , latgalīšu rokstu volūdys eksisteņce
|
Katōļu Dzeive |
nagrybūt – jai te dajiukts , labi , jei te – sātā . Bez gola saulaina ir itei Sibira babeņa , koč , klausūtīs juos stuosteitajā , osorys apbierst na reizi . Valentinys tāvs Jezups Celeitāns , kai symtim
|
latvīšu
|
i latgalīšu , pajimts 1937 . goda novembrī , nūsauts 1938 . g. februarī , 1961 . g. pīzeits par navaineigu . Paglobuošonys vīta nav zynoma . Valentinys jaunuokais bruoļs Juoņs tāva tai i nav redziejs
|
Katōļu Dzeive |
.
</doc><doc>
Ir izguojuse dzejneicys i žurnalistis Annys Rancānis jaunuo dzejūļu gruomateņa " Pylni kārmani dabasu ... Bezdelīgu pasts " . Tys ir juos septeitais dzejūļu kruojums , kurā īlykti obejuos
|
latvīšu
|
rokstu volūdys tradicejuos – latgalīšu rokstu volūdā i latvīšu literarajā volūdā – raksteiti 100 dzejūli . A. Rancāne ir vairuoku dzejūļu kruojumu autore : " Lūgšana mājai " ( 1982 ) , " Piektdiena "
|
Katōļu Dzeive |
Rancānis jaunuo dzejūļu gruomateņa " Pylni kārmani dabasu ... Bezdelīgu pasts " . Tys ir juos septeitais dzejūļu kruojums , kurā īlykti obejuos latvīšu rokstu volūdys tradicejuos – latgalīšu rokstu volūdā i
|
latvīšu
|
literarajā volūdā – raksteiti 100 dzejūli . A. Rancāne ir vairuoku dzejūļu kruojumu autore : " Lūgšana mājai " ( 1982 ) , " Piektdiena " ( 1986 ) , " Advente " ( 1991 ) , " Aizlūgums " ( 1997 ) , " Svētdiena
|
Katōļu Dzeive |
myusu laiku i myusu dīnu Latveju i īprīkš raksteitūs tekstus īpynūt kai bejušuo laika citatus – sova i tautys spāka i vuojuma zeimi . Anna Rancāne latgalīšu autora sajiutu definej itai : " Nav vīgli byut
|
latvīšu
|
rakstnīkam , kas roksta vīnā laikā obejuos latvīšu volūdys formuos , vīna nu kurejūs ir oficiali pījimta , a ūtra bejuse ilguoku laiku aizlīgta , zynomā mārā slapyna , naoficiala . " Gruomota rauga reizē
|
Katōļu Dzeive |
tekstus īpynūt kai bejušuo laika citatus – sova i tautys spāka i vuojuma zeimi . Anna Rancāne latgalīšu autora sajiutu definej itai : " Nav vīgli byut latvīšu rakstnīkam , kas roksta vīnā laikā obejuos
|
latvīšu
|
volūdys formuos , vīna nu kurejūs ir oficiali pījimta , a ūtra bejuse ilguoku laiku aizlīgta , zynomā mārā slapyna , naoficiala . " Gruomota rauga reizē nūškiert , reizē saaudzēt obejis ituos volūdys
|
Katōļu Dzeive |
bīdreiba " Latgolys Studentu centrs " , finansiali atbaļstejuse Latgolys Regionaluos atteisteibys agenturys administreituos Latgolys kulturys programa ar Vaļsts Kulturkapitala fonda finansiejumu . Gruomotys
|
latvīšu
|
dalis redaktore i korektore Sigita Kušnere , latgalīšu dalis – Ilze Sperga . Vuoku muokslineica i maketietuoja Iveta Zāgere . Dzejūļu kruojumu " Pylni kārmani dabasu ... Bezdelīgu pasts " var nūpierkt
|
Katōļu Dzeive |
ka balūs asūt ari goldi . Ekspedicejis laikā pīdzeivovom gon večerinkys , kod muzicejūšī jaunīši jēme sovus instrumentus i sacierta skaneigys poļkys , daņčus i sadzīdova da agram reitam tyvys i meilys
|
latvīšu
|
, latgalīšu i lītaunīku dzīsmis . A ekspedicejis nūslāgumā , izviertejūt nedelis dorbus , gon saguo vasals bals ar Dzigys muzykantim i goldim . Paļdis Ekspediceja nūtyka Rēzeknis Augstškolys , Vītauta
|
Katōļu Dzeive |
Cik iļgi strōdōju pi Jōņa Klīdzēja daiļradis izpētis ? Tik pat iļgi , cik pi vysys latgalīšu rakstnīceibys īpazeišonys – sōcūt nu 70 . godu vyds . Strōdōju ZA Valodas un literatūras institūtā , pieteju
|
latvīšu
|
20 . - 30 . godu rakstnīceibu , gatavōju izdūšonai Raiņa rokstu viestuļu siejumu , deļ tō maņ beja atļōve strōdōt t.s. specfondā . Tī es pasyuteju na tikai tū , kas beja vajadzeigs instituta dorbam ,
|
Katōļu Dzeive |
sarakstejs vēļ mozōk , nakai mes dūmōjom leidz šam . Ari lelōkū daļu stōstu , kas izdūti grōmotōs " Gōjputnu dzīsme " ( 1944 ) un " Debešu puse " ( 1968 ) , jis jau īprīkš beja publiciejs kūpnacionalajā
|
latvīšu
|
volūdā . Kai līcynoj Vladislava Lōča Latgalīšu rakstnīceibys muzeja materiali , Jōņs Klīdzējs itūs stōstus atseviškūs nūvylkumūs voi vīnkōrši izgrīzumūs beja aizsyutejs izdeviejam Vladislavam Lōčam kūpā
|
Katōļu Dzeive |
raksteits nivīns dorbs , ari stōsts " Debešu puse " par Ontiku un jō suni Žyku radīs kai stōsts " Debess puse " krōjumā " Grēks uz pusēm " ( 1951 ) . Trymdā grōmotys izdeve bez redaktora . Jōņa Klīdzēja
|
latvīšu
|
literarajā volūdā raksteitajim dorbim ir stypri viņ latgaliska volūda . Jam ir naktineicys , vuškys , ryuceiši , jō tāli voi personaži ar garajim , katōliskajim vōrdim Bonifacejs , Benedikts , Emileja
|
lakuga.lv |
kai 18 milijoni rakstīņu . 2001 gods janvara mienesī atdareja pyrmū eņciklopedeju anglīšu volūdā . Na par ilgu atsaroda taidi poši projekti i cytuos volūduos – 2003 gods juņa mienesī atdareja Vikipedeju
|
latvīšu
|
volūdā . Vikipedeja irā pīktuo poša popularuo sātys lopa ASV , sastuo Vuocejā i vīnpadsmituo poša popularuo lopa Latvejā . 2005 gods decembra mienesī suocēs dorbs pi latgaļu Vikipedejis testa versejis
|
lakuga.lv |
Saeima " bīdru . Piec oficialuos dalis sarunys , puorrunys vaicuojumi , veina i kuo cyta baudeišona kai gruomatneicā " Satori " tai ari turpynuojums kopeineicā " Leningrad " .
</doc><doc>
Izstuodis par
|
latvīšu
|
trimdys viesturi atkluošona Rēzeknē 27 . martā 13 : 30 Rēzeknis Augstškolā , Atbreivuošonys alejā 90 byus ceļojūšuos izstuodis " Latvīšu trimdys četrys nūzeimeiguokuos politiskuos akcejis " ( Latviešu
|
lakuga.lv |
naizgleituoteibu , kaunejušīs ari par augstū bezdorba leimeni Latgolā i par sovu akcentu . Dīvam žāļ satyku ari cylvākus , kas uzskota , ka latgalīšu volūda tikai roda akcentu i traucej pareizi runuot literarajā
|
latvīšu
|
volūdā . Tys , prūtams , īt nu cylvāka , kurs pots latgaliski narunoj . ( A attīksme taida , kai , piec munom dūmom , varātu byut dreižuok Ulmaņlaikūs nakai 21 . godu simtenī . ) Reiga Latgolys jaunīšim
|
lakuga.lv |
bolti dyumi " ( Sovvaļnīka muzyka i Valentina Lukaševiča vuordi ) nu muziķa debejis albuma " Sūpluok " . Muzykys video taisejuse studeja " 13 mm " Ingus Amatnīka vadeibā .
</doc><doc>
Vaļuka " Latgalīšu –
|
latvīšu
|
vuordineica " Godu mejā Daugpiļs Universitatis akademiskajā apguodā " Saule " izguojuse Valentina Lukaševiča sastateituo " Latgalīšu – latvīšu vuordineica . Vīna cylvāka specvuorduojs " . Izdavumā īkļauti
|
lakuga.lv |
" Ingus Amatnīka vadeibā .
</doc><doc>
Vaļuka " Latgalīšu – latvīšu vuordineica " Godu mejā Daugpiļs Universitatis akademiskajā apguodā " Saule " izguojuse Valentina Lukaševiča sastateituo " Latgalīšu –
|
latvīšu
|
vuordineica . Vīna cylvāka specvuorduojs " . Izdavumā īkļauti ap 4000 vuordu i tūs puornasumi iz latvīšu volūdu , latgalīšu personvuordi kai ari 2007 . godā apstiprynuotī " Latgalīšu raksteibys nūsaciejumi
|
lakuga.lv |
Universitatis akademiskajā apguodā " Saule " izguojuse Valentina Lukaševiča sastateituo " Latgalīšu – latvīšu vuordineica . Vīna cylvāka specvuorduojs " . Izdavumā īkļauti ap 4000 vuordu i tūs puornasumi iz
|
latvīšu
|
volūdu , latgalīšu personvuordi kai ari 2007 . godā apstiprynuotī " Latgalīšu raksteibys nūsaciejumi " . Ideja par vuordineicu Valentinam roduos , kod pasaruodeja juo pyrmuos ailis latgaliski i kūpā
|
lakuga.lv |
byuvnīceibys ic . ) pietejumus . Itamā konfereņcē pyrmū reizi byus puorstuovāti i Sibirejis latgalīši , nu jūs dzierdēsim par jūs izdzeivuošonys pīredzi 20 . godu symta garumā . Konfereņcis dorba volūdys —
|
latvīšu
|
, latgalīšu , angļu , krīvu , vajadzeibys gadejumā nūdrūsynojūt tulkuojumu Konfereņcē var pīsadaleit ar referatu voi stenda referatu Referata garums — 30 min . : 20 min . — referats , 10 min . — diskusejis
|
lakuga.lv |
letistikys ( latvistikys ) vaicuojumus pietiejs uorzemē . Bejs pasnīdziejs Hovardys Universitatē Vašingtonā , Hārvarda Universitatē Masačusetys štatā , kur pasnīdze dažaidus volūdnīceibys kursus . Pīsadaliejs
|
latvīšu
|
programu i vuiceibu gruomotu izstruoduošonā školom . 1968 . godā Rītummičiganys Universitatē Kalamazū suoka vadeit latvīšu volūdys i literaturys kursus , ar laiku sataisūt latvīšu vuiceibu centru . 1961
|
lakuga.lv |
Masačusetys štatā , kur pasnīdze dažaidus volūdnīceibys kursus . Pīsadaliejs latvīšu programu i vuiceibu gruomotu izstruoduošonā školom . 1968 . godā Rītummičiganys Universitatē Kalamazū suoka vadeit
|
latvīšu
|
volūdys i literaturys kursus , ar laiku sataisūt latvīšu vuiceibu centru . 1961 . godā aizstuoviejs doktora disertaceju par temu " Latgaļu dialekta vīta boltu dialektu vydā " , kurā vysvaira apsavārta
|