• user: defaults
  • corpus: MuLa
edeite.wordpress.com nazkur piecpušdīnā . I kai lai naslynkoj ? Reita prīca – Oskara aile . Lai pasokūt , kurā kategorejā lobuok īsadar . Maņ pasaruodeja – ka tī ir nazkaidys ilgys : Šudiņ 8 . marts , piec nedelis smaržuos pēc bērem . Samaigu palūdzis pučis ar pierkstim , lai mudruok atīt pavasars / Raibīs Suņs / Pyrmuos div stuņdis dorbā gon paskrēja vieja spuornim – pādejī punkti tam " Jaunatnis " projektam par Atzolom .
michmann.wordpress.com naīšu taču izdzēst visu kas bejs munā dzeivē . Skototīs i saleidzinojit kai beja i kai ira . Jaunais : Asmu nūteikti mainejs sovu izskotu . Prūtams , osi prīkšmati jūprūjam ira tepat . Tikai ticit maņ , pēc bildem vairs naatpazeit … Nu pilnai laimei uzraksteišu arī nalelu aprokstu par sevi . Pirmajā pīgojīni es tū nadareju deļto , ka nabeja kū saceit par sevi . I točna , es sevi tod nimoz tai i napazynu
michmann.wordpress.com ka nabeja kū saceit par sevi . I točna , es sevi tod nimoz tai i napazynu . Eistineibā es par sevi niko tai eisti i nazynoju . Es : naļela auguma puiss ar milzeigom ambīcejom i pošapziņu . Asmu leceigs pēc valna , najauks i vīnmār moku pasceit kaut kū kas kaidam napatiks . Es namoku sadzeivot ar cilvākim , kas mani napījam taidu , kaids es asmu . Bet sovim draugim , kas mani atzeist , asmu vislobokais
naktineica.lv Rjāzakņis " ( pareizi byutu " atsagrīžu nu Rēzeknis " ) voi " munā zjamijā speidj sauļja " ( munā zemē speid saule ) ir taipat kai latvyski raksteit " pac labākais galdauc ir rōzā " voi " zveinieks Antōns pēc kīnō aclābinājās " . Ortografeja ir nūsacejumi , raksteibys konvenceja . Lykumi . I latgalīšu rokstu volūdai ir taidi poši normeiti lykumi kai vysom normeitajom volūdom . Nav jau nikaida džungļu tautenis
ludzasbiblio.lv montōjuma dīnu objektu sarokstā . Jaunōs Malnovas Rōmas katōļu bazneicas ceļtnīceiba tyka uzsōkta 1927 . godā , taču leidz Ūtrō pasaules kara sōkumam tū pabeigt neizadeve . Bazneicas ceļtnīceiba turpynōjās pēc 1995 . goda un pabeigta 2003 . godā . Malnovas Rōmas katōļu bazneica tyka īsvēteita 2003 . goda 5 . oktobrī . </doc><doc> Pasines katōļu bazneica Pasines katōļu bazneica atsarūn Ludzas rajonā , uz dīnvydreitim
lakuga.lv daudz diezu . Es spielejūs ar bemolim . Vakar atgōja posts nu Tevis . Tu man atsyutieji bekaru . Es apsavainōju . Šudiņ otkol mes siežam . Kotrs iz sovys nūšu linejis . Kai vālātūs es , ka mes dzeivōtu pēc vīna rytma . Bet Tu tikai valsi grīz , kamer es četrōs caturtdaļōs mekleju tyvōkū intervālu leidz Tevim . Kai vālātūs es , ka mes dzeivōtu paralelajōs tonalitātōs , tai mes varātu bīžōk tiktīs . Es modulejūs
latgale.lv tur čaukst sovaidi vaicuojumi par nuokūtni . Mani intervej boltuo kreita dāma , kas šūreiz gon roksta ar sorkonu pyldspolvu . Tai sirsneigi runojūtīs , apkuort nūteikūšū namona . Bet tod radzu – vīns pēc ūtra ryndā karaveiru formys tārpūs klasē īsūļoj ezeiši . " Esi sveiks ! " Visi kai vīns īsasauc . " Vasali , vasali ... " Klusi atbyldu . Tai kai mulstu . Kas tagad mani atmūdynuos ? Nu ituo eistineibys
Dzejas almanahs ''Rēzekne 98'' gleznuotuoji , dzīduotuoji , muzikanti , pūdnīki ir tī , kas spējuši atruodēt pasauļam Latgolys skaistumu , kas jyuteigom dvēselem dūd myuža storuojumu . Rēzekne , kuru saucam par Latgolas kulturas centru , pēc trešuos atmūdys pīruodeja sevi par censūneigu Latgolys gruomotu izdevēju , kur leidz šam ap Rēzekni ilgus godus dominēja dziļdūmeigs klusums . Nu ir uzadrūšynuojuse uzrunuot sovus laseituojus Rāznys
Tāvu zemes kalendars 1991 datikt da dziļumam , byutīnei , i tycādami , ka vīnreiz tymā ir juoatsagrīž . Itei gruomota vietej sevi i raizī myus vysus . </doc><doc> Mērstūšos sātas Kaidreiz kūptō un augleigō Latvijas zeme raud un sauc pēc paleidzeibas vysūs nūvodūs . Statistiki apgolvoj , ka mums ir deveņas tyukstūšas pamastu vīnsātu . Bet kotra taida sāta globoj sevī daudzu paaudžu liktiņus , cylvāku dorbu , cylvāku rūku un sirds syltumu
Pīters Miglinīks kuri ( ar Jōņa Cybuļska paleidzeibu ) veidōjuši pīminekļus vairōkim Latgolas atklōteibas darbinīkim , izkoluši skaistu pīminekli izcylajam nūvodnīkam . Tō atklōšona nūtyka 1971 . godā — taitod 63 godus pēc latgaļu atmūdas korifeja izteiktō rūsynōjuma . Nu granita gaišpalākōs smagmes — un reizē it kai nu dzymtōs zemes — izaug sārojūši apcereigs sīvītes tāls . Mōti-dzimtini simbolizejūšs un reizē tōs cyldonū
Pīters Miglinīks Latgaļu literaturas vēsturē " ( 1957 ) . I. Salceviča " Latviešu rakstnieki biogrāfijās " ( 1992 ) P. Miglinīka dzeivi izkōrtoj šaidi : 1850 . 12 . 12 - 1883 . 0 1 . 0 3 ( na gluži precizs dzimšonas datums pēc vacō stila , bet mēršonas datums — pēc jaunō ) . Tam tyvōk patīseibai nūnōk D. Latkovskis — " Nacionālā atmoda Latgalē " , dūdūt pareizu datējumu vacajā stilā : 1850 . 13 . 12 — 1883 . 17 . 0 2 . Vīneigi
Pīters Miglinīks Salceviča " Latviešu rakstnieki biogrāfijās " ( 1992 ) P. Miglinīka dzeivi izkōrtoj šaidi : 1850 . 12 . 12 - 1883 . 0 1 . 0 3 ( na gluži precizs dzimšonas datums pēc vacō stila , bet mēršonas datums — pēc jaunō ) . Tam tyvōk patīseibai nūnōk D. Latkovskis — " Nacionālā atmoda Latgalē " , dūdūt pareizu datējumu vacajā stilā : 1850 . 13 . 12 — 1883 . 17 . 0 2 . Vīneigi " Latviešu literatūras vēstures "
Pīters Miglinīks pamats , stypra sakne Latgolas kulturas , sabīdriskūs darbinīku varonai kūpai . Reizē tei veidoj vysai teišu saikni storp Latgolas nacionalōs atmūdas sōkuma pūsmu 19 . g. s. un tōs izvārsumu 20 . g. s. — pēc drukas aizlīguma atceļšonas . Raugūtīs uz P. Miglinīku , jō goreigū montōjumu nu jō pīmiņas 150 . godadīnas vērsyunes , jōrunoj par četrim kulturvēsturiskōs nūzeimes aspektim . II Horizontalais skatejums
Pīters Miglinīks Norbertam Neikšānīšam ( N. Trepšai ) . Pēc jūs obeju aizīšonas myužeibā šū materialu tōlōkais liktiņs nav zynoms . Jōatzeimoj , ka P. Miglinīka dzejūli periodikā sōkuši pasarōdeit tikai 40 - 50 godus pēc jō nōves . Tōpēc daļa nu tim tymā voi cytā mārā folklorizējušīs , ilgstūši izaplotūt mutvōrdu veidā . Ari dažaidi sleipāti , nabyutiski pōrveidōti sovā ōrejā ( golvonūkōrt — leksiskajā ) izpausmē . Par
Pīters Miglinīks sasamīrynōt . Miglinīka reakcija ir teiša , osa , ironiska . Atškireiga pret Ludzas dekanu latvīti Andryvu Seipuļnīku . Jī kūpeigi apsprīž svareigus dzeives vaicōjumus un rūn zynomu saskaņu . Seipuļnīks pēc pūļu dumpa apspīsšonas kūpā ar prāvestu Dominiku Andrekusu sēdējis Vitebskas cītumā , ir varas īstōžu ībaideits . Taču P. Miglinīks skaidri pasoka — bailes navar byut par īmesli tam , lai sasamīrynōtu
Pīters Miglinīks byut par vaicōjumu — Pīters Miglinīks un myusdīnu Latgola . Narūnūt īspēju šeit plašōk izvērst šū temu , ceņssimēs eisi un konkreti rast atbiļdi uz dažim vaicōjumim . Pīters Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc gora gaismas , mōceitīs , īsastōt par školom dzymtajā volūdā . Šudiņ Latgolas bārni un jaunīši navar žālōtīs par školu tryukumu — dorbojās daudzas vīgli aizsnādzamas pamatškolas , vydusškolas , gimnazijas
Pīters Miglinīks Bolvu pusē . Bet ir bēdeiga līta — šudiņ ( 2000 . godā ) Latgolā 10 pogostūs nav nivīnas školas ar mōceibom latvīšu volūdā . Bet kūpā ar tai tyvū Augšzemi — 15 pogostūs . P. Miglinīks aicynōja ceņstīs pēc saimnīciskas nūsastyprynōšonas , veidōt tureigas saimnīceibas Latgolā . 1999 . goda pavasarī un vosorā divūs braucīņūs apmeklejūt Latgolas pīrūbežu ( Osyune-Zylupe-Goliševa ) , redzēju paneikušu pūsta
rv.lv vīnā kuldā , izīt vīns iztykas minimums , a ūtru saklapatejam ar sovom rūceņom i kōjeņom . Guļbeites i cyta dōrzeibeņa izaug sovā zemeitē , kazeņa pīneiga , vepreits kai rutuļs veļās , visteņas dēj ūlu pēc ūlas , a gaileits agrumā mūdynoj . Verīs , i stuņdinīka navajag . Saulainōs dīnōs laiku var nūsaceit ar sova susātiva paleidzeibu . Tovu svātu breinumu ! Nui , a kaida bāda var byut par drēbem ? Burnosus
rv.lv Latvijā ... Myužeigs skaistums ! Verūs , Anceite tikpat garu geimi maņ pakaļ steberej , naasūt jōs bandroļai kvitanciju , i Ļukade ar sovu kasti ozutē iz cytu postu pasyuteita ... Myužeigs skaistums ! A pēc jaunō goda sōcēs pārnējō putra ar avīzem . Kam ta nas , kam ta nanas , komputeirs asūt vaineigs , tam pateik na kotrs , kurs grib avīzes laseit . Gudrō Zoseite to gamanej vīnu ( jei vysaidim pestelim
rv.lv ūtrā rūkā boda peicka , ar tū pret zemi nav īteicams spīstīs . ) Krīvu laikā tī līkū molku koč salyka grēdeņōs pyut , a tāneit pamasts vyss , kai ir . I sagarynōtōs prīdes , i zori , i bleigžni , kai pēc tōs vātras Vipingā voi Ančeipūs . Myužeigs skaistums ! As ar sovu glupū šemeli dūmoju , ka vajadzēja koč tūs sagarynōtūs kūkus izvest , a na pamest vysu , lai pyust . A to tagad tī tikai bleigžņom ekskļuzivs
rv.lv taipatam , bez apleikuma sper tik ōrā : as asūt terarystka , šamanka , asūt pōrsadavuse tim , kuri ir par apvērsīni . A as i tai , i itai , i nikas naleidz . Jei maņ muti naļaun atplēst . Voi ta as , mōs , pēc taidas izaverūs ? Maņ , pylnasineigai īzemītei , tū pīleidzynōt ! Koč as naasmu ni plotumā , ni garumā pasadavuse , i nav maņ tūs 90 iz 60 , ka varātu kūpā ar tim napīradynōtīm i namīra pylnīm puiškynim
rv.lv izdareit ? Moš Tu zini ? Pi ruļa gudreibas beņčūs tak rasnī vādari . Zynu ! Sōkumā itī nabadzeni jōratavoj ! Jī to i poši vysaižōk jau ceņšās sovus ceņtnerus uzturēt . Viņ nalabi dareja , ka peņsejas pēc vīnas šnites nūgrīze , kam 10 , kam 70 procentu , kai burlaki nu lelō ceļa , ni papeiru kaidu atsyuteja , ni pavaicōja , viņ pabaideja , ka Latvejai byus gols klōtyn ... A kū tu padareisi , ka cylvāks
rv.lv gols klōtyn ... A kū tu padareisi , ka cylvāks školā rēkinōt nav īsavuicējs i pīklōjeibas lykumu nazyna . Nazkod Staļins obļigacejas deve , kod rubļus nu ļauteņu žabravōja . Porōdu , koč kapeikōs , koč pēc 40 godu , atdeve . Moš i Repss atdūs kod nabejis ... Kod tīsa pīsprīss . Myužeigs skaistums ! Peņsineri , kuri strōdōja , niule dorbu pamatuši , sātōs vōvuļoj , peļneitā atpyutā kiukoj ... Zose , tei
rv.lv A nā , tak poši sevi dakterej : zūbu izraun voi šprici pats sev īšaun , mazoli ar odotu pōrdur , ērci ar naža golu nu mīsas izčakarej , ar samagonceņu izdezinpicej ... Nu , da , dēļ tō i aizīt , vīns pēc ūtra , ar vysom rūzem . A Zoses Puļgencija kompī izlasejuse , ka nalobais , gādnīs , dvēseles car internetu pērk , par vīnu 200 latu dūd . I Zose , laikam byus kartōs gōdōjuse voi kopejas bīzumūs , soka
rv.lv Sādādama iz ščiteņa ļanoškas i siļdeidama mugoreņu , odi cymdus , zečes , capures unukim i praunukim . — Da vysaidu adejumu pusskreine sakrōta i ar kukužim pōrlykta , lai kūdes nasacērstu . Jaunī niule pēc mūdes dzanās . — Nu , tod sōc adeit voi tamburēt kovdri — byus ar kū grobu apsegt . — Tovu svātu breinumu ! Voi tu pylnā prōtā , kūm ? Kovdris auž , a na tamburej . Aušonai vajadzeigi stōvi , būmeļa
rv.lv izaverās un īpaši tagad pījem pateikamus lykumus . Jī mōk deļ sevis labi strōdōt . Tī , kuri cīši skaiški vysur runoj . Sūla breinumus . Tikai pyrms vēlēšonom rōda sovus padareitūs dorbus , nūklusejūt pēc vēlēšonom pī-strōdōtūs nadorbus . Tod otkon varēsit vasalus četrus godus jūs lomōt sovā ustobas koktā . Kai gribit dzeivōt , vot , tagad dūmojit . " Ar tū Donets beidze . Kai tagad izdūmōt , kurī nōkamgod
rv.lv pa itū laiku jau pi Dīva aizgōjušs . Jūs daļu atdūšūt pyrmō , ūtrō ci cytu ceļu mantinīkim . A kurim nav mantinīku , vaļsts budžeteņam paliks , i prīcōsīs dabasūs tōs dvēseleites , ka Lat-vejai vēļ i pēc nōves var paleidzēt . Myužeigs skaistums ! A cytaižōk , Ceceit , dōrgiņkō , vyss pa vacam . Plyudi beja leli , mes te , Latgolas augšīnī , iz kaļnenim , cīši nacītem , viņ pogrobūs yudisneņš beja pīskrējs
rv.lv tei bedre byutu kai tys žbans ar krējumu , kur pele īkryta i , cikom speirōjās , svīstu sakiule i ōrā tyka ... A Latvejas bedre to ar snīgu šūgod aizputynōta , kai mygā varim sust i djapi syukōt . Viņ pēc atkušņa to var byut kajuks . Tamā yudinī pa vērsu kas plōvōs ? S. ... ! Pareizi , atminēji ! Deļ tō ļautenim itei dziļō i sleideigō zīma , myužeigs skaistums , muskuļus styprynoj ... Pa koponom brīnom
rv.lv sadzyna kolhozūs . Kuri pretōjās , tūs — iz Sibiri . Sōkums beja cīši gryuts : kūpsaimnīceibu vadeibas grūžus sagrōbe vysaidi čapasly i napraškas , ka tikai sastōvēja vīneigajā pareizajā partijā . I tai pēc ostoņom stuņdem kolhoza dorbūs da malnai naktei rōvemēs sovōs " sotkōs " , lai byutu bareiba gūteņai , vepreišam , visteņom i pošim . Latgolas augstīnē , ap Rāznu i cytim lelīm azarim , kur zemeite kolnaina
rv.lv augstskūlōs , poši paceļōt koč pa " varenplašū " i socvaļstim , dzeivōt cylvāka cīneigu dzeivi . Bet ... Moskovā nu Gorbačova mutes kai navōšmi paspruka taids kai nūčaravōts vōrdeņš — " perestroika " , i tys pēc 50 gryuta dorba godim jau ūtru reizi myusu vaļstī sagrōve i nūpūsteja vysu . Sōkums beja breineigs — " dzīsmōtō revolucija " . A pēčōk ? .. Privatizacija i vysas cytas duraceibas i najēdzeibas . Pīsapiļdeja
rv.lv vaicōjumus vajag rysynōt cytā vītā . Navajag demonstrativi tū dareit , tys izaklausās puiciski , lai gon interesanti , zynoma veiriškeiba tī beja vajadzeiga . Tagad nūpītni par " zvāru " . Itys vōrds ari pēc Stroda pareizraksteibas vōrdneicas ir 1 . konjugacejas darbeibas vōrds , kai " tērēt " , " vēlēt " , " veilēt " ... , ari " zvērēt " , i tagadnes vīnskaitļa pyrmajā personā tī veidoj trejsziļbu vōrdus
rv.lv ūtru ībokstūt . Nu kai bez tō ... Navajadzātu ari stateit taidu vaicōjumu , lai Latgolas skūlōs mōceibas nūtyktu seņlatvīšu ( latgalīšu ) volūdā , volūdai jōbyut vīnai i vīnōtai . Es pat pīmiņu , kai pēc kara sōku īt skūlā , nazynōdams ni vōrda " čiuliski " , pagōja tikai gods , kai mes vysi jau runōjom i saprotom vaļsts volūdu . A kotra zynōšona dora cylvāku breivōku , breivōku i vēļreiz breivōku ...
rv.lv modeļnīkā varūt īraksteit . A ka modeļnīks propulst ? Dēļ kam spolvaskōts , vaicoj ? Pa radeju dzērdēju , kai vīnu reitu gudra kuņdze , Iļža , stōsteja , ka asūt taidi blēdeigi rokstamī , kod īvylktō zeime pēc strāčes izgaist , ar cytu tiņti raksteitō pēčōk pasarōda . Myužeigs skaistums ! Pasok , kū mes dareisim ar tom divom vaļsts volūdom ? Dzeravnes tukšas kai Černobiļa , kur atoms nazkod paspruka . Tī nikaidu
rv.lv arkleņus volkoj , kai vuškeņas cērp , kai lynus mōrkā mērcej , kai kulsta , kai rudzu kiuļus sīn i stateņūs līk ... kai rejā spriguleišus vycynoj ... kai miļteņus ar dzērnu akminim maļ ... kai pōri rūbežam pēc lātōm spičkom jūž , lai navajadzātu pošim gunteņu ar akminim berzt . Ekskļuzivs ! I bārnuki sōks dzimt . Elektreibas to nabyus . Dōrga ! A kū ta cytu timseņā dareit ? Myužeigs skaistums ! Redzēji , Ceceit
latgale.lv " pyrma koncerta , kab drūsme i teiruoks bolss ? Ja gūdeigi , tys vyss par drūsmi i bolsa teireibu ir meits , cylvāku aizabiļdinuošonuos . Drūsme socās kai minimums peic 500 , bet kai tod jau ar bolsu pēc tim 500 - tys ir streideigs vaicuojums : ) Es lobuok pīzaturūs pi sylta čaja kruškys . Bet mozs uztraukums ir veseleigs . : ) Kur var sastapt " Troju " – kaidi ir tyvokī koncerti , pasuokumi ? Ja itys
Rēzeknes Vēstis / Pegazs pyrms trejim četrim godim bārni starpbreižūs vēļ runōja latgaliski , bet tagad 7 . — 8 . klasē soka , ka namōk . Mōte ar bārnu īt pa īlu i runoj latviski , a tei latvīšu runa lelōkū tīsu ari napareiza , pēc tam jei ar tāvu runoj latgaliski . Bārns nasaprūt , kas nūteik . Voi tys taids mozvērteibas komplekss — myusu volūda ir gona loba , lai tymā runōtu tikai pogolmā voi klāvā , bet latvīšu līkās smukōka
Rēzeknes Vēstis / Pegazs Muni bārni , izstrōdojūt zynōtniskūs dorbus , meklej vōrdus , i saīt , ka vēļ lelu daļu vōrdu zyna , bet ikdīnā narunoj , tai jī i aizamērstās . Strōdojūt skūlā , vyslobōk redz , kai tōs paaudzes īt vīna pēc ūtras , i kotra paaudze aizvīn tōļōk i tōļōk nu sova sōkuma , nu kaut kō pirmejō . — Voi tovim skūlānim jōvar rakteit ari dzeja ? — Tik troki nav . Bet , prūtams , aizdūdu rodūšūs dorbus , lai var izsaceit
rv.lv nūrisi Reigā ! — Tai kai muns dorbs beja mōkslas sekcijā , sovu zynōtniskū dorbu aizstōvēju Latvijas Mōkslas akademijā . Pavysam beja 21 dorbs , kotram beja dūtas septeņas minutes , lai dorbu prezentētu , pēc tam tyka laseitas dorbu recenzijas . Apbolvōja pīcus dorbus – divas pyrmōs i trejs ūtrōs vītas . Gūdeigi sokūt , naspēju nūticēt , kod izdzērdēju sovu vōrdu . Nōkamajā dīnā LU Biologijas fakultatē nūtyka
rv.lv ? — Parosti tū pavodu kūpā ar draugim , sportoju , ceļoju , cīši pateik atsarastīs pi dobas kryuts voi dareit naikdīniškas lītas . — Kaidi ir tovi nōkūtnes plani ? — Vēļ jau jōpabeidz gimnazija , bet pēc tam nūteikti īsastōšu kaidā Latvijas augstskūlā , lai pēc pōrs godim varātu byut konkurētspējeiga dorba tērgā . — Kaidam , tovuprōt , ir jōbyut lobam 21 . gs . skūlōtōjam ? — Atsauceigam , pretimnōkūšam
rv.lv , cīši pateik atsarastīs pi dobas kryuts voi dareit naikdīniškas lītas . — Kaidi ir tovi nōkūtnes plani ? — Vēļ jau jōpabeidz gimnazija , bet pēc tam nūteikti īsastōšu kaidā Latvijas augstskūlā , lai pēc pōrs godim varātu byut konkurētspējeiga dorba tērgā . — Kaidam , tovuprōt , ir jōbyut lobam 21 . gs . skūlōtōjam ? — Atsauceigam , pretimnōkūšam , ar stypru raksturu , pacīteigam , komunikablam , draudzeigam
Acta Latgalica 11 septenis . A : Tovs vieliejums vysim puorejim B : Nav skaiškuokys volūdys par latgalīšu . Īsaklausit cylvākā , kurs Tev sēd sūpluok i runoj latgalīšu volūdā . Naaizmiersti jū ! </doc><doc> Pīzeime . Rokstu pēc Stepona Seiļa manuskriptim sakōrtōja jō meita Lucija Seile-Kovalenko 1992 . godā . </doc><doc> LEONIDS KEIRĀNS " ACTA LATGALICA " TĀVU ZEMĒ Kara vīsuļs izkaiseja pa pasauli ari Latgolys latvīšus . Beja
Tāvu zemes kalendars 1991 aizlīgums ļūti sōp sērmajam marijanu tāvam St . Škutānam . Plašā rokstā ( Acta Latgalica , 3 , 1970 ) jys ir ceinejīs pret asimilatorim . Tāvs Škutāns sovā laikā beja ryupeigs vēstures školōtōjs Aglyunā , pēc tam 1957 — 1963 — marijanu generalprīkšnīks Romā , tagad dzeivoj marijanu mītnē Čikagā . Vērteigi jō pētejumi par katōļu organizaciju darbeibu myusu zemē , kotram myusu vēsturnīkam napīcīšama jō grōmota
Tāvu zemes kalendars 2009 Jezups Zlamets " breivprōteigi " ar Boleslava Maikovska " izpaleigu " kliust par grupas komanderi 18 . Kūrzemes policijas bataļjonā , kura sastōvā 1942 . goda 19 . majā izbrauc iz Boltkrīviju . Teiši pēc goda , izbridis pūrus , bataļjons atbrauc iz Latviju , bet jau 12 . junī bataļjonu syuta iz Volhovas fronti un īdola tai saucamajā Imantas pulkā . Zlamets ar sovu pulku izstaigoj vysas kaujas myusu seņču
Tāvu zemes kalendars 2009 vergoj karagyustekņu nūmetnē , leidz teik mōjōs Teizejas pūra Pauneņūs . Trejspadsmit godi , kurus jys nūdzeivoj ar kara laika draudzini Veru , paīt kai vīna dīna . 1960 . godā sīva nūmērst , un dīnu pēc bērem Jezupu apcītynoj čeka . Tīsoj 18 . bataļjonu : nu 450 karaveirim deveņus . Ari Zlametu . Līta politiska . Līceibas safabriceitas , vīnu ūtru līcinīku vajadzātu pošu tīsōt . Tīsas zālē laiž tikai
Piemineklis un laiks autoru volūda un styls , vīneigi lobōtas acimradzamōs drukas un interpunkcijas klaidas . Materiali par divdasmytajim godim ir vysai fragmentari , jo Latgolas preses izdavumi ir na vysai pīejami . Sprīžūt pēc nateišom līceibom , Latgolas atbreivōšonas pīminekļa celtnīceibas jautōjuma risinōšona sōkta jau divdasmytūs godu vydā . " Latgales Ziņas " 1929 . g. 26 . julijā roksta 1929 . g. 17 . novembrī Rēzeknes
Acta Latgalica 10 latgaļus varēja tikpat kai uz pērstim saskaiteit . Latvijas breiveibas godūs Latvijas Universitatē nabeja nivīna mōceibu spāka nu latgalim , jo naskaita Katōļu teologijas fakuļtati . Tagad laikrokstūs vīns pēc ūtra paspeid latgaļu vōrdi ar augstōkim zynōtniskim grādim — profesori , docenti , darbinīki Zynōtņu akademijā . Ir papylnam specialistu vysaidōs nūzarēs . Latgaļu organizacijas mērki dzimtinē saleidzynōjumā
Acta Latgalica 10 gramatika " un cyti dorbi ar konsekventi lītōtu terminu " latgali " . Jōpastreipoj fakts , ka trymdā vōrds " latgali " ir īgyvis piļsōņa tīseibas . Palosūt dzimtines laikrokstus , redzim , ka tur ari pēc jaunōs atmūdas turpynoj lītōt terminu " latgalīši " , lai gon tys naatbylst jaunajim apstōklim . Dryumūs nūtykumu ītekmē lels latgaļu skaits ir atradis patvārumu pōrejūs Latvijas apgobolūs . Tur jim
Acta Latgalica 10 , lai gon tys naatbylst jaunajim apstōklim . Dryumūs nūtykumu ītekmē lels latgaļu skaits ir atradis patvārumu pōrejūs Latvijas apgobolūs . Tur jim jau izaugušas divas paaudzes . Prūtams , jī vairs nav pēc dzeives vītas latgalīši , bet ir zemgalīši , vydzemnīki , kurzemnīki , lai gon patur katōļticeibu un gora īpatneibas . Jī ir latgali , bet vairs nav latgalīši . Latgolu apdzeivoj latvīši , krīvi , pūli
Acta Latgalica 10 volūdu principu , par tū byutu vālams dzērdēt šaida principa aizstōvu motivus . Kaidā vērzīnī īt latgaļu runas — volūdas atteisteiba ? Par tū divu dūmu navar byut . Dzeives ritumā vīnmār rūdās vajadzeiba pēc jaunim vōrdim . Tūs vysus vīnkōrši pajamam nu baltīšu vōrdneicas , pīlōgojūt latgaļu izrunai , dažreiz ar zynomom gryuteibom . Arvīn vairōk pīmērstam eistūs vacūs latgaliskūs vōrdus kai vacmūdeigus voi
Acta Latgalica 10 Izškir ar kaidu publisku aktu voi pat pošplyusmes ceļā . Punkts . DIALEKTA NŌKŪTNE Zeilēt var tikai par pōrradzamu nōkūtni . Īprīkšejūs godu simtiņūs pyrmī autori , kas raksteja grōmotas un gramatikas pēc latgaļu runas , beja katōļu goreidznīki . Latvijas breiveibas godūs goreidznīks Dr . P. Strods beja čaklōkais latgaļu izlūkšņu materiala krōjējs , analizātōjs , ortografijas komisijas vadeitōjs un plašōkōs
Acta Latgalica 8 ūtraidi , nadraudēs seņpryušu volūdas liktiņs . Vēlēsim dīvpaleigu brōlim un mōsom dzimtinē ! 1990 . godā , ASV . </doc><doc> GENOVEFA BARKOVSKA LATGOLYS PĒTNĪCEIBYS INSTITUTA VEIDŌŠONŌS DZIMTINĒ Vajadzeiba pēc īspējys regulari sasatikt , apsasprīst , padiskutēt vysim tim , kuri nūsadorboj ar Latgolys problemu pētnīceibu , brīda jau seņ — leidza ar trešū tautys atmūdu . Nūtyka daudzi pasōkumi Latgolys školōs
Acta Latgalica 8 grōmotys izdūšonai Latvijā beja sagatavōjuši daugavpilīši G. un R. Kudini . Reigys radio sōce skanēt latgalīšu raidejums " Latgolys Vōrds " . Palyka lelōka rūseiba ap " Latgolas Mōras " atjaunōšonu . Tys pēc tō tāvu zemē īsagrīze svešumā dzeivojūšī tautīši , daleidamīs prīcā par skaidri jyutamū breiveibys elpu un ryupēs par Latgolys nōkūtni . 1991 . g. martā Daugavpilī sasalaseja daudzu Latgolys piļsātu
Acta Latgalica 8 institutu saukt par Latgolys Pētnīceibys institutu ( LPI ) , atsasokūt nu vōrda " sabīdriskais " . Tyka izlamts vaicōjums par tū , kaidom jōizaskota LPI lūcekļu īsastōšonys anketem . Statuti tyka veidōti pēc ōrzemu LPI statutu parauga . Tyka nūsprīsts , ka pagaidom Latgolys Pētnīceibys instituta dorbs nūtiks 5 nūdaļōs : pedagogijys un izgleiteibys , vēsturis , tautsaimniceibys un sociologijys , dobys aizsardzeibys
Acta Latgalica 9 . Cylvāks ilgojās byut sātā . Svešumā byudams , cylvāks dūmoj tikai par sātu . Svešums , jo ari tur klōjās škītami labi , tūmār ir un palīk tikai svešums , un , svešumā byudams , cylvāks izjyut ilgas pēc sātas , pēc sovejim . Eisti un tik piļneigi cylvāks nikod un nikur nasajyut kai sovā sātā , un sāta nav šķirama nu volūdas . Volūda pīdar sātai . Šeit atmiņā nōk vīns gadejums nu pādejō pasauļa kara
Acta Latgalica 9 ilgojās byut sātā . Svešumā byudams , cylvāks dūmoj tikai par sātu . Svešums , jo ari tur klōjās škītami labi , tūmār ir un palīk tikai svešums , un , svešumā byudams , cylvāks izjyut ilgas pēc sātas , pēc sovejim . Eisti un tik piļneigi cylvāks nikod un nikur nasajyut kai sovā sātā , un sāta nav šķirama nu volūdas . Volūda pīdar sātai . Šeit atmiņā nōk vīns gadejums nu pādejō pasauļa kara , kuru man pastōsteja
Acta Latgalica 9 . Volūda pīdar tom paaudzem , kas jū tagad lītoj , mīļoj un bez kuras navar dzeivōt , taipat kai navar dzeivōt bez saules , gaismas , yudiņa , gaisa un zemes . Volūda pīdar ari tom paaudzem , kas nōks pēc mums , jo mes naasam vīneigī volūdas mantinīki . Volūdā myusu seņči ir īlykuši sovu dvēseli . Volūda ir tautas spīgeļs , tautas vēsture un tautas darynōtais pyurs kai leigovas ryupeigi darynōtais monts
Acta Latgalica 9 Ībrucēji 1940 . godā nūgōze Rēzeknē Latgolas atbreivōšonas pīminekli , nūgōze sādžōs ceļmolas krystus , kas aplīcynōja , ka zeme atzeist Dīvu kai augstōku vaļdnīku . Tōpēc otkon latgali grīžās pi Dīva pēc paleiga , pi vīneigōs taisneibas : " Vysu varonais , taisnais un myužeigais Dīvs , sorgoj latgaļus , kas Tev ir bejuši uzticeigi . Latgaļu īnaidnīki ir ari Tovi īnaidnīki , bezdīvi un nūzīdznīki . Sorgoj
Acta Latgalica 9 Jaunzelande geografiski sastōv nu divejom lelōkom un vairōkom mozōkom solom Klusajā okeanā , dīnvydaustrumūs nu Australijas . Īdzeivōtōju skaits pōri divi miļjoni , golvas piļsāta Velingtona , nūsaukta pēc angļu generala ( Arthur Wellesley duke of Wellington , 1769 – 1852 ) . Bez anglim tur ir apsamatuši ari skandinavīši un cyti eiropīši , tūmār volda angļu volūda un tradicijas . Klimats mārons , tōpēc
Acta Latgalica 9 princips pastōv ari Afrikas volūdōs , pīm . , suahili volūdā . Kod suahili seminaristim mōceja latiņu volūdā lyugšonas teicīni Dóminus vobiscum ( Dīvs Kungs lai ir ar jums ) , seminaristi tū izrunōja pēc sovas volūdas principa : Dominusi vobiscumi . Maoru volūda , kuru runoj Jaunzelandē , pīdar pi Polinezijas ( Daudzu solu ) volūdu saimes . Īdzymtajim ōda ir kapara krōsā . Vōrda maori pamatnūzeime asūt
Acta Latgalica 9 romantiski , pīmāram , Mēneša apspeidāts yudiņs — Waimarama . Pēc yudiņa nōk cyti dobas prīkšmati : vējs , leits , kūks , augs , akmiņs , laiva . Dažim vītu vōrdim ir vēsturisks pamats : vīta nūsaukta pēc īvārojama ciļts vodūņa voi pēc īvārojama nūtykuma . Pīmāram , Waimangi vīta nūsaukta pēc īvārojama geizera , kas ir 17 jyudzes nu Rotorua . Tur ir bejis aktivs geizers , tod uz laiku apstōjis un otkon
Acta Latgalica 9 apspeidāts yudiņs — Waimarama . Pēc yudiņa nōk cyti dobas prīkšmati : vējs , leits , kūks , augs , akmiņs , laiva . Dažim vītu vōrdim ir vēsturisks pamats : vīta nūsaukta pēc īvārojama ciļts vodūņa voi pēc īvārojama nūtykuma . Pīmāram , Waimangi vīta nūsaukta pēc īvārojama geizera , kas ir 17 jyudzes nu Rotorua . Tur ir bejis aktivs geizers , tod uz laiku apstōjis un otkon sōcis dorbōtīs , pēkšni eksplodējis
Acta Latgalica 9 prīkšmati : vējs , leits , kūks , augs , akmiņs , laiva . Dažim vītu vōrdim ir vēsturisks pamats : vīta nūsaukta pēc īvārojama ciļts vodūņa voi pēc īvārojama nūtykuma . Pīmāram , Waimangi vīta nūsaukta pēc īvārojama geizera , kas ir 17 jyudzes nu Rotorua . Tur ir bejis aktivs geizers , tod uz laiku apstōjis un otkon sōcis dorbōtīs , pēkšni eksplodējis 1903 . goda 30 . aprelī , kod nūgalynōja četrus cylvākus
Acta Latgalica 9 Waingaro ' nūslāptais yudiņs ' , atsateic uz olūtim , Waiohi ' tyvōkais yudiņs ' . Waiotapu ' svātais yudiņs ' , Waiotemarama ' Mēneša yudiņs ' . Waiotira ' golvonais yudiņs ' , Waipahi — vīta nūsaukta pēc maoru vodūņa Pahi , kurs dzimis yudiņa tyvumā . Waipara ' mōla yudiņs ' , Waipawa ' kyupūšais yudiņs ' . Ir dūmojams , ka te kaidreiz ir bejis geizers , kas svīde gaisā tvaikus . Waipipi ' glīmežvōku
Acta Latgalica 9 ' takūšs leita yudiņs ' . Waerengaahika ' Ahika — Maoru ciļts vodūņs ' , šō vītu nūsaukuma tōlōkō nūzeime ' leidums apstrōdōšonai , kū īkūpis vodūņs Ahika ' , Waharoa ' lels runōtōjs ' , vīta nūsaukta pēc ciļts vodūņa . Wainihinihi ' yudiņa augs ' , Whareorino ' dzeļža noms ' , Wharepaina ' mōja prīdēs ' , Wharepapa ' nūlyktova , calta nu tutu kūka ' . Vōrds tutu apzeimoj kaidu kūku sugu , ir pazeistams
Acta Latgalica 9 ir yudiņs , un tys ari dominej vītu nūsaukumūs pi daudzom tautom . 2 . Cylvāks nu laika gola ir jutis , ka jam ir tīseibas vaļdeit par dobu , kai tys ir saceits radeišonas aktā : " Pagatavōsim cylvāku pēc Myusu leidzeibas un attāla , lai jim byutu vaļdeišona par vysu tū , kas ir jyurā , par putnim dabasūs , dzeivinīkim vērs zemes un rōpulim zemes vērsā " ( Gen . 1.26 ) . Šymā teikumā ir lītōts vīnskaitlis
Acta Latgalica 9 dūšona pīdar pi kōrteibas uzturēšonas . Bez vōrda nav kōrteibas , bez vōrda nav īspējams vaļdeit , nav īspējama administracija . Vōrds , resp . , nūsaukums dūd tīseibas vaļdeit . Vītom cylvāks deve vōrdus pēc golvonajom īpašeibom un pazeimem , kas raksturoj vītu . Vītu vōrds ir vītas līcinīks . Vītas nūsaukums ir vēstures līcinīks . Vītu vōrds ir vēstures pīmineklis , kuru cylvāks ir tai vītai uzcēlis . Vītu
Acta Latgalica 9 daudzas lūdes , naapšaubomi , nu kara darbeibas , kas tur nūtyka 1869 . godā . Valkūt paraleli ar myusu dzimtines vītu vōrdim , atrūnam tū pošu interesi uz dobu . Myusu dzimtinē vītom tyka dūti vōrdi pēc kūkim un dzeivinīkim , kas atrūnami tymā apvydā . Tūmār dominejūši ir dzeivinīku un navys kūku vōrdi . Te ir mynami ōpši , kozas , stērnas , lopsas , lōči , bebri , lyuši , yudri . Vītu vōrda ūtrajā
Acta Latgalica 9 radnīceiga ar slavu formu chorong , kas ir nūzeimōjis ' kara zeime ' . Cytim vōrdim , kars , karūgs un karōt ir vīnas saknes vōrdi . Mums vajaga jimt vārā faktu , ka senejōs kulta vītas tyka apmaklātas iļgi pēc kristianisma īvesšonas . Nasaverūt uz aizlīgumu , nycynōjumu un vojōšonom , vītejōs tradicijas seiksti turējōs . Pīmāram , barons Gustavs Manteifeļs roksta , ka pi Īlyukstes pagōjušō godu symta sōkumā
Acta Latgalica 9 meitas sasapuļcējušas zam līpom . Tei beja dobas gūdynōšona , sovu spāku atsvaidzynōšona , jo tys ir gluži dabeigi , ka cylvāks tyvojās tam , kas ir lobs , styprs un iztureigs . Cylvāks sovā dzeivē dzanās pēc kō palīkūša , uz kū var pasaļaut , un taidus spākus myusu seņči saredzēja ūzulā un līpā . Tys pats atsateic uz kulta izdareibom . Pīmāram , šyupōšonōs un ripas voi ripeles sisšona voi ripelēšona pīdarēja
Acta Latgalica 9 nūzeimēt tiklab Jōnānu sādžā , kai Jōnānu saimisteibā . Tautas dzīsme soka " Leišūs muns orōjeņš " . Tys zeimoj — Leitovā ir muns orōjeņš . Te ir mynami patronimiki un mētronimiki , uzvōrdi un vītu vōrdi pēc tāva voi mōtes . Vairāk izplateiti ir patronimiki , jo acim radzūt tāva īspaids saimē ir bejis lelōks nakai mōtes , pīmāram : Jōnāni , Odumāni , Pīterāni , Pōvulāni , bet blokus tim ir arī Īvulāni ,
Acta Latgalica 9 Myusu dzimtinē beja pavysam ūtraidi nakai Jaunzelandē . Latgola jau nu poša Latvijas sōkuma tyka pakļauta lejas latvīšu spīdīņam ar nūlyuku izskaust vysu latgaliskū , bet seviški stypri tys beja izmonoms pēc 1934 . goda 15 . maja apvārsuma , kod Latgola palyka par īkarōtu provinci un latgali par ūtrōs škiras cylvākim , leidz ar tū ari jūs volūda palyka par ūtrōs škiras volūdu , kurai volūdas tīseibas tyka
Acta Latgalica 9 ir davuši kurši sovā izrunā latgalim , kas tamōs mōjōs dzeivōja , jo tī patīšam beja latvīši . Tys tikai līcynoj par kuršu ekspansiju Zemgalē . Taipat nūtyka ari lībīšu ekspansija breivajā teritorijā pēc zemgaļu aizīšonas uz Leitovu . Doba tukšuma nacīš . Augleigajā zemgaļu leidzonumā īplyuda kurši un lībīši , kuru zemeite nabeja tik augleiga , un tī sōka veidōt sajauktū lejas latvīšu tautu un volūdu
Acta Latgalica 9 pīmāram , navarēja raksteit Reiga , Valmīra , Līpōja , Jalgova , bet vajadzēja raksteit Rīga , Valmiera , Liepāja , Jelgava . Bet nikaids lykums naaizsorgōja Latgolas vītu vōrdus , tūs varēja krūpļōt pēc patykas un bez kaida īrūbežōjuma . Tys ir vīns nu latgaļu beztīseiguma pīmārim . Diktaturas laikā latgaļu stōvūklis beja beztīseigōks nakai minoritašu stōvūklis . Tōs vysmoz lyka mīrā un natramdeja ,
Acta Latgalica 9 Sloskāns , kam vacōkō forma ir bejuse Slostāns . Dažūs gadejumūs -t- skaņa pōrīt -k- skaņā , pīm . , aut , auti , auteni un aukla , auklēt , aukle . Jaunzelandes īdzymtī maori sovom vītom deve nūsaukumus pēc sovas dobas , sovim īrodumim un vēsturiskim nūtykumim . Pīmāram , jī kaidu vītu sauc Kaka , kas nūzeimoj ' papagaiļs ' , kaida cyta vīta ir nūsaukta Divi Papagaili . Vēļ cytu vītu sauc Kakatahi ' vīns
Jaunais Ceļš Streičs , raidējuma " Dzintarkrosts " komentētojs Jānis Ūdris , pētnīka mosas meita Liene , cīmeņš nu Amerykas Savīnotojom Vaļstem Valdis Kupris un cyti . Un mēs gora acim skatējom , kai šeit vairokus godus pēc kortas strodoja V. Urtāns ar sovim audzēknim , kurā vītāa un kū atroka . Jī atroda , ka te , pošā augšā , dzeivoja ciļts vadeitoji , īvārojamokos personas , bet tur lejok beja cīmats . Vēļ toļok – kopulauks
Jaunais Ceļš godusimteni , tod nazynomu īmaslu dēļ pamatuši šū vītu ( varbyut izmyruši ) un nu jauna sokuši apdzeivot jau 12 . godusimtenī . Aglyunas cīma kulturas dorba organizeitoja un vadeitoja Janīna Streiķe vīnam pēc ūtra runotojom dūd vordu , un kotrys nu jīm paver kaidu loppuseiti nu myusu slavano nūvodnīka dzeives . Lyuk , agrs reits , vysi vēl guļ , bet jys , kurš sevi sauce par pilskungu , ceļ augšā uz brūkastim
Jaunais Ceļš navari nūlīkt golvu svātumā , tūs senejūs paaudžu , kas dzeivojušas godu simteņus pyrms myusim , prīkšā , tod brauc vīnaļdzeigi garom . Bet ja tovai dvēselei vajaga styprynojumu , ja tovs gors ir izslopis pēc mīra , ja tovai sirdei un acim vajaga teirūs un dzidrūs azaru valdzynojuma , ja tev vajaga pasmeltīs spāku nu takom , pa kurom gojuši senči , tad nūkop nu sova zyrga , atstoj jū un sovu fiziskū bruņojumu
Katōļu Dzeive slikti dag , svātbiļdeitem — fotografijom , medaleišim un kēdeitem , kuras nūpērktas tyuleņ pōrtryukst , bīži vīn apsaskrīn dūša . Kvalitate zama , kulturas nikaidas un vysur acīs lein izteikts olkonums pēc naudas , naudas ... Gondreiž svātumu nūzaimōšona . Nūlēmem , ka tam reizi byutu jōdora gols , ka vajag sovā draudzē reizi pamēginōt izkonkurēt " tūs pi bazneicas " . Īgōdōjom sveces — lobas , smaržeigas
Katōļu Dzeive ari jys tukšā . Sīveņa nūpērk ari jō sveces . Nu navaru es gaideit : " Lyudzu , sveces ! Uz rubļa — div ’ , " — saucu pusbolsā . Pazynuši manī sovu cylvāku , ļauteni otkon nōk pi manis un sōc vaicōt ari pēc svātbiļdem , rūžukrūnim un cytom religiskom līteņom . Maņ , prūtams , tō vysa nav . Šūreiz nav . Bet ir rodusēs pōrlīceiba , ka pavysam nadaudz vajadzātu pyuļu , lai pavērzeitu uz prīšku daleņu nu myusu
Katōļu Dzeive krōsainus papeira zīdus . Cik kuru reizi šaids dekorējums beja gaumeigs vai nagaumeigs , tys atsakarōja nu veidōtōju izjyutas , bet par cylvāku cīnu pret svātbiļdem tys gon deve lobu līceibu . Svātbiļdes pēc tamōs attālōtō satura beja stypri dažaidas . Vysbīžok tūmār tamōs beja radzams Pesteitōjs pi krysta vai Pesteitōja ērškim krūņōtō un ar asni applyudušō golva ; Pesteitōjs ar caurdūrtū un mīlesteibas
Katōļu Dzeive tam īnōcējs deve lobudīnu , lobureitu vai lobuvokoru . Sasasveicynojūt ōrpus ustobas , kristeigais sveicīņs tyka moz lītōts . Jo gadejumā kaids nu mōjinīkim ustobā beja radzams pi dorba , tod īnōcējs pēc kristeigō sveicīņa tyuleņ saceja — " Dīvs paleidz ! " Īraugūt mōjinīkus pi golda , ādamā reizē īnōcējs pēc kristeigō sveicīņa saceja : " Dīvs svētej ! " Ādōji atbiļdēja — " Ar svēteibu " voi — " Paļdis
Katōļu Dzeive sveicīņs tyka moz lītōts . Jo gadejumā kaids nu mōjinīkim ustobā beja radzams pi dorba , tod īnōcējs pēc kristeigō sveicīņa tyuleņ saceja — " Dīvs paleidz ! " Īraugūt mōjinīkus pi golda , ādamā reizē īnōcējs pēc kristeigō sveicīņa saceja : " Dīvs svētej ! " Ādōji atbiļdēja — " Ar svēteibu " voi — " Paļdis " . Kotrs pi golda aicynōtais īnōcējs vai cīmeņš pēc ēsšonas pasateice mōjas ļaudim ar vōrdim : " Paļdis
Katōļu Dzeive ! " Īraugūt mōjinīkus pi golda , ādamā reizē īnōcējs pēc kristeigō sveicīņa saceja : " Dīvs svētej ! " Ādōji atbiļdēja — " Ar svēteibu " voi — " Paļdis " . Kotrs pi golda aicynōtais īnōcējs vai cīmeņš pēc ēsšonas pasateice mōjas ļaudim ar vōrdim : " Paļdis Dīvam , paļdis par pušdīnem ( brūkastim , launagu , vakariņom ) " . Uz tū mōjastāvs vai mōte , vai ari obi atbiļdēja : " Uz veseleibu " . Atsasveicynōjūt
Katōļu Dzeive intereses . Kod tod eistineibā tys ir bejis ? – - Nu Franča Trasuna biografijas mes zynom , ka jū , kūpā ar cytim četrim Latgolas zānim uz Jelgavas skūlu aizvadejis Ciskodu prāvests Dominīks Andrekuss , pēc tauteibas lītuvīts . Interesants fakts , ka gondreiž vysi pagōjušo godu simteņa pyrmī latvīšu prīsteri Goreigajā Seminarā ir tykuši , pasateicūt sovim prāvestim – lītuvīšim . Tai pīm . , bazneickungu
Katōļu Dzeive sekretars tai dzili , dzili pasaskatejis uz Valerianu un jautōjis : - A par cylvāku byut – mōceja ? ... - Nu kai – par cylvāku . Mes tok vysi asam cylvāki . Kū tur var mōceit ? - Tai jau mes vysi gon izaveram pēc cylvākim , bet na vysi patīseibā taidi asam . Redzi , aiz lūga Svylāna restoranu . Tu zyni , kas tī nūteik ? Apdzyrda cylvākus , cytu reizi pīdzārušim kabatas izteirej i pa golvu vēļ īmat . Tod Ābelteņš
Katōļu Dzeive bīži pīmiņ Roberta Sēļa 80 godu jubilejā Pumpurūs saceitūs Alfreda Skrodera vōrdus : - Kaidi izarōdeja Latgolā puiši , kaidas meitines , ar taidom bogōtom dvēselem , tik apdōvynōti , ar taidom slōpem pēc zynōšonom , lels prīks beja strōdōt ar jim . – Desmit cylvāku myužim pītyktu Valeriana Viļčuka pōrdzeivōtō , izsōpātō , bet , kod pavaicōju , kai jys reikōtūs , jo byutu dūta īspēja dzeivi nu gola īsōkt
Katōļu Dzeive , bet , kod pavaicōju , kai jys reikōtūs , jo byutu dūta īspēja dzeivi nu gola īsōkt , tod atbiļde beja : " Jo byutu uzsnidzis vīgls snīdzeņš , un zam tō vēļ radzātūs munas vacōs pādas , es lyktu sūli pēc sūļa tamōs ... vacajōs " . Mozais dālāns , nūleidis ustobas koktā , kluseņom pi sevis drūšynōdams skaita : " Začeit ... začeit ... " Un ar rūceņu uzmaneigi glauda Viļānu Viļčuka nu kabatlokota darynōtū
Katōļu Dzeive jōsakaunej par sovu volūdu , izrunu , kulturvēstures zynōšonom nivīnā sabīdreibā . Un lai šei volūda nabyutu kai spāņu zōboka ībōzts , samūceits latvīšu volūdas mistrōjums . Lai Latgolas latvīts runōtu pēc īspējas teirōkā latvīšu literarajā volūdā , bet ari sovu literarū rokstu volūdu zynōtu , gūdā un cīnā turātu . Lobu laiku leidz ābeces izīšonai tautā ari žurnalā " Katōļu Dzeive " rysynōjōs diskusijas
Katōļu Dzeive vyspōr nav sastūpamas . Volūdnīku atbiļde šymā vaicōjumā beja , ka pastōvēs paralelformas golūtņu " is " , " ys " , " as " raksteibā . Maņ , sovukōrt , grybātūs vaicōt volūdnīkim , kai byus ar cītū " y " pēc baļseigō leidzskaņa " j " , kurs ir apveļteits ar īpašom spējom meikstynōt sev blokus stōvūšūs cītū dobu . Varbyut vōrdus Latvejys , realejys , artikulacejys u. c. mes tūmār dreikstēsim raksteit bez
Katōļu Dzeive 1934 . godam Latgolas školōs 1 . – 4 . klasēs mōceibas beja latgaliski , vacōkajōs klasēs tyka mōceita latgaļu volūda un literatura . Ulmaņa varas godūs latgaliski palyka tikai ticeibas mōceiba katōlim , pēc kara nu latgaliskō školu mōceibā napalyka nikas . Vēļ pyrms nadaudz godim mes nadūmojom , ka myusim byus sova Latgolas TV , ka varātu byut Latgolas Universitate , sovs žurnals , avīzes . Bet rūnās vaicōjums
Katōļu Dzeive daudzom kartem , ilustracijom , bet Latgolai jamā atvālāts nasamēreigi moz vītas . Seviški tys jyutams nūdaļōs par nacionalū atmūdu un kulturu . Prūtams , nivīns školōtōjs myusdīnōs nav spīsts vuiceit pēc kaidas obligatas programas voi precizi pēc nūteiktas grōmotas . Tikai , ari školōtōjam vīnkōršōk izavēlēt vīglōkū ceļu un vuiceit pēc gotovas grōmotas . Kaida ir latgaliskō elementa vīta atseviškōs mōceibu
Katōļu Dzeive Latgolai jamā atvālāts nasamēreigi moz vītas . Seviški tys jyutams nūdaļōs par nacionalū atmūdu un kulturu . Prūtams , nivīns školōtōjs myusdīnōs nav spīsts vuiceit pēc kaidas obligatas programas voi precizi pēc nūteiktas grōmotas . Tikai , ari školōtōjam vīnkōršōk izavēlēt vīglōkū ceļu un vuiceit pēc gotovas grōmotas . Kaida ir latgaliskō elementa vīta atseviškōs mōceibu disciplinōs ? V ē s t u r e. Te es dūmoju
Katōļu Dzeive kulturu . Prūtams , nivīns školōtōjs myusdīnōs nav spīsts vuiceit pēc kaidas obligatas programas voi precizi pēc nūteiktas grōmotas . Tikai , ari školōtōjam vīnkōršōk izavēlēt vīglōkū ceļu un vuiceit pēc gotovas grōmotas . Kaida ir latgaliskō elementa vīta atseviškōs mōceibu disciplinōs ? V ē s t u r e. Te es dūmoju taisni nūvoda vēsturi . Vēstures školōtōju dorba grupa konferencē " Minstere II - Rīga
Katōļu Dzeive Benedikts Garančs nu Varakļōnu draudzes stōsteja : " Saļmas un dzīsmes nu lyugšonu grōmotas īsamōceju lynu kuļsteidams . Pavysam vōjā apgaismōjumā turēju sovu lyugšonu grōmotu un " īkolu prōtā " ryndu pēc ryndas , lopu pēc lopas . " Taipat zynōšonas apgiva ari sīvas pi skolu guņs un vērpamō rateņa . Un tai īsamōceitōs dzīsemes un psalmi natyka aizmērsti vysu myužu . Nikaida vaļdeiba nu cylvāku prōtim
Katōļu Dzeive nu Varakļōnu draudzes stōsteja : " Saļmas un dzīsmes nu lyugšonu grōmotas īsamōceju lynu kuļsteidams . Pavysam vōjā apgaismōjumā turēju sovu lyugšonu grōmotu un " īkolu prōtā " ryndu pēc ryndas , lopu pēc lopas . " Taipat zynōšonas apgiva ari sīvas pi skolu guņs un vērpamō rateņa . Un tai īsamōceitōs dzīsemes un psalmi natyka aizmērsti vysu myužu . Nikaida vaļdeiba nu cylvāku prōtim nabeja spējeiga tūs
Katōļu Dzeive Broks un prāvests A. Rukmanis izdeve nalela formata grōmateņu Dvēseļu dīnom ar nūsaukumu " Paleigs dvēselem " . Tūmār nivīna nu šom grōmotom naroda tautā īpašu atsauceibu . Bērinīki napīkōpeigi dzīdōja pēc vacōs lyugšonu grōmotas , tai kai tū sovōs jaunōs dīnōs beja īsamōcejuši nu golvas . Kod 1927 . godā tāvs Tomass Gumpenbergs OMC gatavōjōs braukt uz Latviju , jys devēs apcīmōt Terezi Neuman , lai uzzynōtu
Katōļu Dzeive vērs zemes . Pēc nōves ōtri izabeidz šei slava . Dīvs pi cylvāka skaita tykumus , na jō nūdzeivōtūs godus . Sultans Saladins sovā laikā asūt rōdejis drēbu klōstu un prasejis padūmu , kaidōs jū īgērbt pēc nōves . Kristeigajam cylvākam taidu " problemu " nav , jo jys zyna , ka sovu dvēseli pēc nōves jōītērp pōrdabiskūs žēlesteibu tārpā . Cylvāki bīži vīn ryupeigi apsorgoj montu , bet par dvēseli aizmērst
Katōļu Dzeive nūdzeivōtūs godus . Sultans Saladins sovā laikā asūt rōdejis drēbu klōstu un prasejis padūmu , kaidōs jū īgērbt pēc nōves . Kristeigajam cylvākam taidu " problemu " nav , jo jys zyna , ka sovu dvēseli pēc nōves jōītērp pōrdabiskūs žēlesteibu tārpā . Cylvāki bīži vīn ryupeigi apsorgoj montu , bet par dvēseli aizmērst . Kotram jōdūmoj par sevi , jo nivīns cyts myusim vaļsteibu nanūpeļneis . Sv . Augustins
Katōļu Dzeive šurp atbrauce tāvs Tōms , kurs pyrms divim godim beja sajēmis prīstereibas svēteibu . Byudams Kapucinu ordena lūceklis , jys beja rupā , bryunā habitā , bez capures , bez mēteļa , sandalem bosōs kōjōs – pēc sv . Franciska parauga jys gribēja sekōt Jezum Jō nabadzeibā . Tys spylgti aplīcynōja tāva Tōma vīnkōršeibu , seviški jo jamam vārā jō izceļsmi : jys beja bogōtas vōcu baronu Gumpenbergu saimes lūceklis
Katōļu Dzeive nikai navarādams sasasiļdeit . Jys vyss drebēja tai , ka pat parunōt naspēja . Tāvs Tōms radzādams , ka puikai nav ar kū apsasegt , nūvylka sovu pādejū svōrku un ītyna puiseiti tymā . Pats , prūtams , pēc tam soltuma dēļ navarēja gulēt , lelōkū laika daļu kustējōs un lākōja nu vīnas kōjas uz ūtru , lai tikai tyktu kaut drusku pi syltuma . Apcītynōtūs dreiž izškeire , un jī obi vīns par ūtru vairs nikō
Katōļu Dzeive navarēja gulēt , lelōkū laika daļu kustējōs un lākōja nu vīnas kōjas uz ūtru , lai tikai tyktu kaut drusku pi syltuma . Apcītynōtūs dreiž izškeire , un jī obi vīns par ūtru vairs nikō nazynōja . Tagad pēc tik daudzim godim itei nagaideitō tikšonōs ! Navasalais puiseits beja izaveseļōjs , izaudzis , nūbrīdis , izveidōjis sovu saimi un strōdōja byuvnīceibā . Jys atgōdynōja tāvam Tōmam par jō nazkodejū reiceibu
Katōļu Dzeive Kangaru , B. Sloskānu , P. Apšinīku , J. Kārkli , J. Grišānu un vairōkus cytus . Ryupādamīs par sovas tautas tradiciju saglobōšonu nu radzami draudūšas pōrsatautōšonas brīsmem , šī pošaizlīdzeigī entuziasti pēc vairōkom apsprīdem nūlēme , ka ir pīnōcis pats pādejais laiks sovas – latvyskas – bīdreibas dybynōšonai . Sakarā ar tū beja uzsōkta attīceiga prīkšdorbu veikšona storp bazneicom . Šys nūdūms tūmār nabeja
Katōļu Dzeive un jō leidzgaitnīka Konstantina fon Kaufmana drukas aizlīguma cirkulars ar vysim jō papyldynōjumim vēļ nabeja atcalts un dorbōjōs pylnā sporā . Bez tam , birokratiski nūskaņōtō , tō laika īrēdnīceiba , pēc īroduma inerces , vēļ arvīn turpynōja katōļticeigūs latgalīšus uzskateit par naizadavušō pūļu dumpa leidzdaieibnīkim , lai gon jim ar tū nabeja ni mozōkō sakara . Nasaskotūt uz vysom gryuteibom , lykumūs
Katōļu Dzeive drauga Cyukora naatlaideibai un energiskai reiceibai , beidzūt tūmār izadeve nu Pīterpiļs " gradonačaļnika " sadabōt atļōvi šaidas bīdreibas dybynōšonai . Te jōpīzeimej , ka statuti tyka apstyprynōti tikai pēc tam , kod " maskēšonōs " nūlyukā bīdreibas nūsaukumam tyka pīvīnōts papyldus vēļ vīns vōrds " muzikalō " ( kaut ari šai bīdreibai ar muziku gondreiž nabeja nikaida sakara ) . Sōkumā šōs jaundybynōtōs
Katōļu Dzeive gūdam veļteitu dzīsmi . Sōkumā lyugšonu ustobas durovas vysbīžōk vyrynōja bazneicas kōra daleibnīki , bet tagad , Dīva bolsa aicynōti , nōk ari cyti . Dvēseles nūskaņa te teik pōrvārsta par dīvainom ilgom pēc mīra . Daža bārna sirds aizadūmoj par tū , ka Dīvs jū radejis gudram byut un vēreigōk īsaklauseit skūlōtōja stōsteitajā . Vēļ kaids skūlāns tamā dīnā aizmērst vysas skrīšonōs " saceņseibas " , kas beja
Katōļu Dzeive " Dzintara " devīze " Dievam un Tēvzemei " jau raksturoj šōs organizacijas byuteibu – latvīšam ir jōbyun na tikai nacionalistam šō vorda lobōkajā nūzeimē , bet ari kristīšam – cylvākam , kurs dzeivoj pēc Dīva mīlesteibas lykumim un veidoj taidu ari sovu vaļsti . Myusu sabīdreibā ir izaveidōjis taids prīkšstots , ka tys , kas ir katōlisks , tys var vīneigi lyugšonōs īgrimt un jam nav daļas gar tū , kas
Katōļu Dzeive uzupurēšonūs mōte Anna Dominika ir peļnejuse atzineibu un pateiceibu navys nusūdeišonu , kai tū dora autore . Kaids eisti mērkis ir bejis šō roksta " Atmiņas par Klosterielas laikiem " publicēšonai ? Tagad , kod pēc ateistiskō komunisma terora godim , atdzymstūt myusu zemē reliģiskai dzeivei , sōk atsajaunōt ari klūsteri , tymūs pīsateic ari daudzas jaunītes . Karojūšais ateisms , kas nav pazudis , bet tikai īsaviļcis
Katōļu Dzeive nu Rogovkas . Itūs krystu veidotōji – kalēji nav zynomi , bet tī ir atškireigi mōkslinīciskō rūkroksta ziņā . Nautrānu pogostā ( draudzes dīnvydu daļa ) vēļ ir bejuši krysti pi daudzim cīmim . Sprīžūt pēc tom mūkom , kas beja salyktas bazneicas pīlīkamā kambarī , kai ari tom , kū redzēju jauneibas godūs , braukōdams un staigōdams grōmotu izdūšonas lītā uz Piļcini pi Vladislava Lōča . Dekteru krystu nūjauce
Katōļu Dzeive krystu atdevu Goreigajam seminaram . Krysts ir novītōts Goreigō seminara studiju zālē Reigā , Katōļu īlā 16 . Ciklela un īspaideiga beja cīmu krystu nūzeime , par tu runoj kulturvēsture . Pyrms cīma ļaudis pēc dīnas dorba gōja pi mīra , puļcējōs pi krysta , lai lyugtu Dīvu . Te dzīdōja dzīsmes pēc jezuitu laikā izdūtōs " Piļneigas lyugšonu grōmotas " ( 1625 . – 1824 . ) , skaiteja lyugšonas un vyss nūtyka
Katōļu Dzeive Katōļu īlā 16 . Ciklela un īspaideiga beja cīmu krystu nūzeime , par tu runoj kulturvēsture . Pyrms cīma ļaudis pēc dīnas dorba gōja pi mīra , puļcējōs pi krysta , lai lyugtu Dīvu . Te dzīdōja dzīsmes pēc jezuitu laikā izdūtōs " Piļneigas lyugšonu grōmotas " ( 1625 . – 1824 . ) , skaiteja lyugšonas un vyss nūtyka sovā volūdā . Tradicionali vysā Latgolā kai lyugšonu nūslāguma dzīsmi dzīdōja " Loba nakts
Katōļu Dzeive saceju : " Es asu ar mīru , bet vyspyrms nūskaiteišu tovā prīškā , lai tu pōrsalīcynōtu , voi es tū varēšu . " Mōte beja apmīrynōta , tod es pajēmu K. Skryndas grōmotu " Maja mēneša lyugšonas " . Pi krysta pēc dzīsmem un lyugšonom es nūskaiteju J. Marijas litaniju un klōtasūšī tū dareja kūpā ar mani . Cīma ļaudis beja apmīrynōti un prīceigi . Mani vēļ palyudze skaiteit ari cytūs vokorūs . *** Šudiņ , pēc 70
Katōļu Dzeive krysta pēc dzīsmem un lyugšonom es nūskaiteju J. Marijas litaniju un klōtasūšī tū dareja kūpā ar mani . Cīma ļaudis beja apmīrynōti un prīceigi . Mani vēļ palyudze skaiteit ari cytūs vokorūs . *** Šudiņ , pēc 70 godim es lobprōt dziļā ticeibā un mīlesteibā gribēju nūskaiteit litaniju Dīva Mōtes gūdam . Te gon klōt vairs nav munas dōrgōs mōtes un nu pōrejim , tō laika cylvākim , tik dažs vēļ ir storp dzeivajim
Katōļu Dzeive stōvūkli cariskajā Krīvijā ir pasacejis , ka vaļdeibas spaidu dēļ tys dreižōk byutu saleidzynojams ar ļaunu sapni , na patīsu dzeivi , jo šei vaļdeiba vīnmār ir pyulējusēs , lai tikai vysi latvīšu katōli pēc īspējas dreižōk aizmērstu sovu volūdu un kļyutu par eistim pareizticeigajim . Ir zynoms , ka ar dominikaņu gōdeibu 1800 . godā caltō Brigu draudzes bazneica jau 1866 . godā beja nūklivuse pareizticeigūs
Katōļu Dzeive pareizticeigūs bazneicu . Muni vacōki tam pretōjōs . Apmeklēt katōļu bazneicu krīvi mums nūlīdze un ar varu pīspīde pījimt pareizticeibu . Mes ari pījēmem pareizticeibu . Tūmār daudzi nu mums sajuta slōpes pēc Katōļu Bazneicas . Slapyni mes mēginōjom kaut Leldīņu laikā pīīt pi grāku syudzēšonas un Vyssv . Sakramentu pījimt nu katoļu prīsterim . 1905 . godā , kod dzērdējom , ka dūta ticeibas breiveiba , gondreiž
Katōļu Dzeive sasapuļcējuši bazneicā un , skaiteidami lyugšonas un dzīdōdami goreigas dzīsmes , tur palykuši dīnu un nakti . Tod policija un karaveiri sōkuši cylvākus sist ar nagaikom . Daži bejuši tai sasysti , ka pēc tam ilgi slymōjuši un pat nūmyruši . Draudzes prāvests Jezups Simonovičs tūbreid bejis stypri slyms , tūmār jam vajadzējis īsarast pi gubernatora un kai sūdu sajimt uz sešim mēnešim īslyudzejumu Aglyunas
Katōļu Dzeive un pat nūmyruši . Draudzes prāvests Jezups Simonovičs tūbreid bejis stypri slyms , tūmār jam vajadzējis īsarast pi gubernatora un kai sūdu sajimt uz sešim mēnešim īslyudzejumu Aglyunas klūsterī , bet pēc tam sekōjuse jō pōrceļšona uz Kazaņui . Nūtykumim bogōta ir Raipoles bazneicas tapšonas vēsture . Pēc senim nūstōstim Raipoles apkōrtnes īdzeivōtōji svātdīnēs vīnmār sasapuļcējuši un lyugušīs uz kaida
Katōļu Dzeive ir bejuse eisa – kapleicu nūjaukt . Ticeigī ar prīstera Stanislava Lupeiko paleidzeibu daudzas bazneicas lītas , īskaitūt slovonū Jaunovas Marijas svātgleznu , ir paslāpuši un pōrvaduši uz Ludzu , bet pēc kapleicas nūjaukšonas 1880 . godā grīzušīs vēļ reizi pi gubernatora ar lyugumu un beidzūt dabōjuši seņ gaideitū atļōvi bazneicas ceļšonai . 1883 . godā Ludzas dekana Andriva Seipuļnīka vadeibā ir uzbyuvējuši
Katōļu Dzeive 1880 . godā grīzušīs vēļ reizi pi gubernatora ar lyugumu un beidzūt dabōjuši seņ gaideitū atļōvi bazneicas ceļšonai . 1883 . godā Ludzas dekana Andriva Seipuļnīka vadeibā ir uzbyuvējuši kūka bazneicu , pēc tam pōrvaduši nu Ludzas sovu Dīvmōtes svātgleznu , kū nūvītōjuši bazneicas golvonajā oltorā , un tod dek . A. Seipuļnīks ir bazneicu īsvētejis . Pēc godim tūmār , draudzes lūcekļu skaitam pīaugūt , bazneica
Katōļu Dzeive godā raipolīši sova prāvesta Pītera Smeltera vadeibā ir uzsōkuši myura bazneicas ceļšonu , bet pasaules kara sōkšonōs ir pīspīduse dorbu pōrtraukt , un bazneicas byuves dorbi ir varējuši turpynōtīs tikai pēc mīra laiku īsastōšonōs . Gryutas dīnas sakarā ar Nautrānu tagadejōs bazneicas byuvdorbu sōkšonu ir sagaidejušas mag . theol . Andrivu Kantinīku , kas , napasakļaunūt administracijas nūlīgumam , beja
Katōļu Dzeive Īkškrīvijas pareizticeigajim krīvim un šaidam nūlyukam ir tykušas izmontōtas gon vaļsts , gon ogrōkōs bazneicas zemes . Pīmāram , Mērdzines apvydā , kur kaidreiz ir bejis Livonijas veiskupa beneficijs , pēc tō pōrīšonas vaļsts reiceibā , zeme ir tykuse izdaleita nu Krīvijas atvastim zemkūpim . Tai šymā rajonā ir radīs lels krīvu tauteibas īdzeivōtōju skaits . Vysur katōļticeigajim cylvākim Latgolā ir stōjīs
Katōļu Dzeive izsyuteišonas ir izaglōbis tikai pasateicūt prelata Dovgiallo lobajim sakarim ar svešūs ticeibu departamentu . Jys ir ticis pōrcalts uz Reigu ar nūsacejumu , ka nadreikst vairs strōdōt par skūlu kapelanu . Tikai pēc krīvu – japāņu kara un 1905 . goda revolucijas cars ir jutīs spīsts katōļticeigajai tautai un Bazneicai dūt lelōku breiveibu , bet ari šai breiveibai vīnmār ir palykušas nabreiveibas pazeimes . Fr .
Katōļu Dzeive draudzes prāvesta vītu un vyspōri goreidznīku dorbu uz trejim mēnešim leidz ar aizlīgumu turpmōk strōdōt Latgolā . T. Matuļoniss atteiceigūs trejs mēnešus ir mytynōjīs Pīterpilī pi sv . Katres bazneicas un pēc tam tur palicis , tai sokūt , par ilggadeju vikaru . Vyspōri Katōļu Bazneicas stōvūkli cariskajā Krīvijā ari pēc 1905 . goda labi raksturoj " Dryvas " 1911 . goda 11 . junija numurā īvītōtō ziņa , ka
Katōļu Dzeive Matuļoniss atteiceigūs trejs mēnešus ir mytynōjīs Pīterpilī pi sv . Katres bazneicas un pēc tam tur palicis , tai sokūt , par ilggadeju vikaru . Vyspōri Katōļu Bazneicas stōvūkli cariskajā Krīvijā ari pēc 1905 . goda labi raksturoj " Dryvas " 1911 . goda 11 . junija numurā īvītōtō ziņa , ka Īkšlītu ministrs ar sovu cirkularu aizlīdzis katōļu veiskupam izpiļdeit tōs Svātō tāva pavēles , kuras nav apstyprynōjušaš
Katōļu Dzeive daudzu svātku svinēšonu , bet vaļdeiba paziņōjuse , ka Krīvijā natikšūt pīļauta pāvesta roksta izsludynōšona un vyss palikšūt pa vacam . Tikai atteiceibā uz konfesiju maiņu Vaļsts dūme 1911 . goda novembrī pēc osom debatem ir pījāmuse lykumu , kas atļaun pōrīt nu vīnas kristeigas ticeibas cytā kristeigā ticeibā , kai ari nu nakristeigas voi pogōnu ticeibas kristeigā ticeibā , voi nu vīnas pogōnu ticeibas ūtrā
Katōļu Dzeive kuri varbyut tō laika apstōkļu un ticeibai naideigōs vaļsts politikas dēļ bazneicai ar leikumu gōja garum , bet ērgeļnīka Jezupa izvadeišonā jī beja klōt , jo jys sovā dzeivē nivīna natyka škirōjis ni pēc dzeives uzskotim , ni religiskōs pīdareibas , ni tauteibas voi kaidim cytim kriterijim . Jō attīksme pret cylvākim beja sirsneiga un ījyuteiga . Pyrms kara , byudams vēļ marianu klūstera saimnīciskōs
Katōļu Dzeive . Pyrms kara , byudams vēļ marianu klūstera saimnīciskōs daļas vadeitōjs , jys vysim beja izpaleidzeigs kai materiali , tai ari ar padūmu . Beja kaidam pensionaram dōrzeņš aparams , kotrs zynōja , ka pēc paleidzeibas vysdrūšōk var grīztīs pi varganista Jezupa . Nivīns lyugums parosti natyka atsaceits . Beja pat gadejumi , kai tū bēru runā pīminēja nu jau Dīva mīrā aizgōjušais prīsters Jōņs Jaškovičs
Katōļu Dzeive un draudzeibu . Grybātu vēļ pīminēt , ka sovā pādejā dzeives dīnas reitā Jezups Grundāns paleidzēja prāvestam Jezupam Gugānam nūdzīdōt ekzekvijas par kaidu myrušū , nūspēlēja sāru Mises pavadejumu un pēc dažom stuņdem pats aizgōja myužeibā . Jezups Grundāns Viļānu draudzē par ergeļnīku nūstrōdōja 50 godu " bez kaidim atvalinōjumim , " - kai jō bēru runā izateice prīsters Jōņs Jaškovičs , Lai Dīvs jim
Katōļu Dzeive un plepinē , mōk voi namōk maut . Vīnā ūtrā vītā latgalīšu volūdys nazynōtōjs tekstu var i nasaprast , pīmāram : Mums viņai kas nevien jāaiznes . Voi : Es zinu , kā tu nāci , ar nūzeimi – Es zynu , ( pēc ) kō tu atgōji . Grōmotai " Saucējs " ir vairōki pīlykumi . Pyrmais un lelōkais – vysu prozys dorbu un rokstu bibliografeja . Izdevnīceibai tei tyka īsnāgta vēļ ar munim komentarim un eisu satura atstōstejumu
latgale.lv dzeive " nav tikai " kai dzeive " . Kotrs " gabaleņš nu dzeivis " ir atlase kaidam zeimeigam fonam un paruoda pakuopenisku nūtykumu darbeibeņuos . Mes asom vysi , bet lugā tu esi tikai Juoņs un Anna , pēc jūs eseibys .. Tadai eseibai juoizskaidroj na tikai raksturi , bet attīksme , kas Annai ar Juoni . Jo Juoņs ar Annu ir kūpā , jim ir kaida vajadziba , fons , kurā atsakluos jūs attīciebys , mīlesteiba
latgola.lv labā . Uz mums beidzamajā laikā gan sākuši griezt vērību Baltijā , tikai šī vērība stipri saistīta ar laukstrādnieku trūkumu Baltijas saimniecībās . Bet Latgalē darba roku ir daudz ... Cerēsim tomēr , ka pēc tirgotājiem un " pelēkā barona " uz Latgali sāks nākt un to izdibināt arī rakstnieki un mākslinieki , kam rūp augstākas idejas , nevis latgaliešu muskuļu spēks . " Fraņcs Kemps i cyti tuo laika sabīdriskī
Mōras Zeme " virs navarom iztikt nivīnā volūdā . Kur nu vēļ " narjadi " , " putjovkas " , " polučkas " un tamleidzeigi . Un pasaklausit uz īlas , kai apsaīt ar sovu patīši bogotū krīvu volūdu dažs lobs piļsoņs : pēc kotrim divim normalim vordim teik īsprausts vysnakeitrokais lomu vords . Dažs lobs veirīts voi pusaudzs cytaidi vairs nimoz naprūt runot . Mēs , latgalīši , sovu volūdu beņdejam īpašā veidā . Var jau
Mōras Zeme Runotoja , uzkopuse tribīnē , lepni paziņoja : " Es runošu sovā motes volūdā ! " Ak , vai ! Pēc runas nūsaklauseišonas nazyni , kam just leidza – voi motei , voi volūdai . Lyuk , daži vordi nu šos runas ( pēc satura tei beja proteiga un interesanta ) : " imenno " , " niposredstvenno " , " jesļi " , " sročno " , " ļūbņijā " , " daže " , " možet bytj " , " pričinys " , " otgovorka " , " ņiprijazņa " , " nadajedajem
Mōras Zeme latvīšu – nalatgalīšu , kam islūksnes gryutok uztvert ( nu treju vaļsts volūdu praseibas , līkās , asom atsateikuši ) . Bet , prūtams , pyrmkort , jokūp sova motes volūda . Jo mes vyspyrms dūmosim un tikai pēc tam runosim , tod ar laiku " kružkas bez ručkas " vītā myusu rūkos byus eisti latgaliska " krūze ar ūsu " . </doc><doc> Upeitē veidojās jauna kulturvīta Pādejūs četrūs godūs , dorbojūtīs vītejai latgalīšu
Mōras Zeme Jākubam – Mikeļam Jermacānam , kurs pazeistams kai bazneicu atjaunōtōjs un latgalīšu folkloras vōcējs – audio īskaņōtōjs ) . Bet šūrudiņ , sagaidūt Latvijas vaļsts dybynōšonas 75 . godadīnu , Upeitē , pēc LKF Upeites kūpas un Upeites pamatškolas iniciativas , sajamūt atbolstu nu Škylbānu pogosta vaļdes , tyka īreikōts pamatskelets pīmiņas parkam – jaunai kulturvītai : izrausti divi dīkeiši , ryuceits
Mōras Zeme Nr.3 (10) kulturas vērteibu gūdeigu sadaleišonu storp Latvijas nūvodim . Par tū sekmeigi varēs pastovēt tikai cylvāks , kas ar saknem īaudzis Latgolā , kam šei zeme ir dorga . ŪTRKORT – myusim jospēj atškērt cylvākus pēc jūs kompetences . Vajadzeigi dūmojūši cylvāki , kas ar sovu dorbu pīrodejuši , ka nav tukšu solmu kyulēji . Pi kam vajadzeigi dorbaspējeigi cylvāki , kas ilgstūši var strodot gryutu dorbu , nagaidūt
Mōras Zeme Nr.3 (10) , kai sabīdriskos dūmas dzinējspāks . Bet vīna līta ir pikets un pavysam cyta līta – parlaments , kur emociju vītā vajadzeigs prots . SASTKORT — jo storp vysom lobom īpašeibom tev joizavēlos kandidats pēc jo attīksmes pret religiju , tod dūd prīkšrūku tam , kas atzeist , gūdoj un cīnej Dīvu un Bazneicu . Natici taidam Latgolas aizstovam , kurs nūsastoj pret religiju . Es te nivīnu naaicynoju mestīs uz
Mōras Zeme Nr.3 (10) īkļyušonas Augstokajā Padūmē . Bez šaubom , ir ari izjāmumi , bet es nazynu tyvokā apkaimē nivīna funkcionara , kuram Latvijas un latvīšu tautas sope byutu leloka , kai sova omota saglobošona . Kai , pēc munom dūmom , vajadzātu reikotīs prīkšvēlēšonu kampaņas laikā ? Apmeklēt vysas sapuļces , kai kandidatu izvērzeišonas , tai ari tikšonos ar jau registreitim kandidatim . Uzstodeit jīm daudz satureigu
Mōras Zeme Nr.3 (10) jāsaver vēlēšonu lykuma īvārošona . Lai naizīt , kai Rēzeknes piļsātā , kur vēlēšonu gaitā beja pylns nalykumeibu . Byusim uzmaneigi , nūsvārti , apdūmeigi . Jo pīļausim kļyudas , tod tos lobot varēs tikai pēc 5 godim . Tik ilgi mes navarom gaideit . Vēleju panokumus vysim Tautas frontes un cytu progresivu sabīdrisku spāku izvirzeitīm kandidatim ! Osvalds SALMANS – Latvijas Tautas Frontes Rēzeknes nūdaļas
Mōras Zeme Nr.7 (14) saimnīciskos darbeibas saturs navīnmār nūris atbylstūši saglobošonas īspējom . Jo seviški , kod bejušūs zemes saimnīku – latgalīšu vītā daudzos saimnīceibos atstojušī sovu dzimtiņi migranti , kuri vairokumā , pēc sovas nūžālojamos psihologijas un rakstura dūmoj vyspyrms par personeigajom un egoistiskajom interesem . Prūtams , uz šū laiku republikas lykumdevēji un vaļdeiba ir nūteikuse atsevišku dobas kompleksu
Mōras Zeme Nr.7 (14) Pījyuras zemīnē . Jau ilgoku laiku teik runots ( bet na dareits ) , ka plašoku plateibu aizsorgojamos teritorijas vajadzātu dybynot ari cytūs Latvijas nūvodūs . Saprūtams , ka tys nav vīnkoršs uzdavums , jo pēc izrītūšom lītošonas režima praseibom saistos ar zemes resursu izmontošanas saimnīceibu darbeibas daļeju regulēšanu . Taču , par cik šūs saimnīceibu praktisko darbeiba pīrodēja , ka na vīnmār teik jimtas
Mōras Zeme Nr.8 (15) škīt šudiņ ījāmuse pavysam cytu stovūkli pošreizējūs kultūraprites procesūs . Jū vairs navajag popularizēt , propagandēt , bet dreižok sokt sorgot nu jaunas galejeibas – prūti , lai trokais pīprasejums pēc Latgolas pūdim otkol naporvārstu pošus pūdnīkus nu tautas tradiciju kūpējim par vīnkoršim r / a " Daiļrade " tipa ražotojim . Jo , kod lai keramiķis nūzadūtu teiri rodūšai darbeibai , ja pi darbneicas
Mōras Zeme Nr.15 (22) izpiļdejumā . Jos dzeja pylna ar suleigim tautas izteicīnim , seņ aizmērstim vordim . Dažubreid vysa zāle sirsneigi smējos . Paļdis dzejneicai par dažu vorsmu uzdovynošonu " Moras Zemei " ! Uz redzēšonūs pēc goda Viļānūs . " Moras Zeme " , kai " Katoļu Dzeives " jaunoko mosa latgaliskos preses pagaidam na vysai plašajā klostā , soka " paļdis " par uzaicynojumu pīsadaleit šūgod un pīsoka daleibu un sadarbeibu
rv.lv pamainiejuši pret vōrdu " kirzaceņa " . A ar kū tys vacais vōrds beja švakōks ?! Pajimsim vīnu latgalīšu goreigōs dzīsmis aileiti i pamieginōsim pōrtaisēt . Aileite ir taida : " Nu raja skaista mīsta " , pēc pōrveidōšonys — " Nu paradīzis skaista cīma " . Dūmoju , ka vacōkōs paaudzis cylvāki gon maņ pīkriss , ka itymā situacejā tys , kū sludynoj V. Mi-ders , ir tikai līceiba par sovys volūdys izgaisynōšonu
rv.lv tantes stōsteitōs pōsokas un dzīsmes , kas Frančam ļūti patyka . Tai kai vysus bārnus izskūlōt navarēja , tyka nūlamts Franci audzynōt par saiminīku ( par pylntīseigu saiminīku jys kļiva 17 godu vacumā , pēc tāva nōves ) un skūlā nasyuteit , izgleiteibu jys īgiva pošmōceibas ceļā , vuiceidamīs nu mōtes lyugšonu grōmotas , leidzeigi kai tū dareja cyts slavonais Nautrānu pogosta dzīsminīks A. Jūrdžs . Vālōk
rv.lv nesēji . Kod Frančam jau beja trejsdesmit godu , beja pādejais laiks meklēt bryuti . Jau pōrs reizes godatērgā Rogovkā beja lyukōtas jaunkundzes , bet šūreiz vīna lykusēs ļūti pīmārōta . Byudams kautreigs pēc dobas un naspādams uzrunōt jū tērgā , Francis sekōja nūpakaļ , lai radzātu , kur jō izradzātō dzeivoj . Izarōdejōs , ka jōīt lobu gobolu , uz prīkšu un atpakaļ kaidi 44 km . Tai kai Francis beja pīkusis
rv.lv skaists jauneklis . Mōjōs jauneklis sapratis : nav kō ilgōk gaideit , jōbrauc un jōlyudz meitines rūka . Tai ari izdareja , un Johanna pīkryta . Kōzas dzēre , kai tymūs laikūs pījimts , obūs golūs . Tikai pēc kōzom tyka atklōts nūslāpums par izsekōšonu . Franča un Johannas giminē pīdzyma četras meitas un dāli . Francis beja strōdeigs zemnīks un ari bitinīks , jam bejuši kaidi desmit bišu guļstrūpi . Itei
rv.lv " Nu tō laika mes draudzeigi , lai gon beja pōrsteigums i maņ , i citim , kod uzzynōjom , ka jys aizgōja mōceitīs par prīsteri . " Eleonora , pasi sajēmuse , sōka strōdōt lauku ēdneicā par oficianti , pēc tam povōru kursus pabeidze . Ēdīņu gatavōšona — jōs ūtrs prīks un patikšona . Cik kōzōs , cik vysaidūs cytūs gūdūs bejuse par saimineicu . Kod pošai pīdzyma puika , nūmaineja dorbu , aizgōja strōdōt
rv.lv divi baldahini : Dricānu i Preiļu bazneicai , karūgi Rudzātu , Rībeņu draudzei , stolas , ornatas . " Skotūs televizoru , kardinals uza-stōj . Uz jō stolas taids breineigs ornaments . Uzmešu ar zeimuli , pēc tam pōrzeimēju nu papeira uz auduma . Maņ tys darbeņš tai pateik , ka reitā kai ceļūs , tai pi šyušonas . I nervi mīreigi , i dūmas gaišas , i ryupes tai na-spīž sirdi . " A vysaidu kreņķu nav mozums
rv.lv Olūtam " ir gara vēsture , kas sōcēs kara godūs . Tymā laikā latgalīšu rakstnīceiba beja pīdzeivōjuse eistu atdzimšonu . Daudzī literarī dorbi , kas to laika avīzem beja par lelim , pamudynōja vajadzeibu pēc lela apjūma žurnala . 1943 . godā tyka nūlamts izdūt literaru rokstu krōjumu " Olūts " ar kūpejū apjūmu leidz 256 lopaspusem . Leidz 1944 . goda vosorai " Olūts " paspēja izīt sešas reizes . Tys līcynoj
rv.lv grōmotu veikalūs . ) Aicynoju autorus raksteit un syuteit dorbus ari " Olūta " 13 . laidīņam , kō izdūšona paradzāta 2008 . goda rudinī . Jōņs EĻKSNIS , LKC izdevnīceibas vadeitōjs </doc><doc> Pōrdūmas pēc kongresa Latgalīšu navaļstiskūs organizaciju kongress sōcēs 8 . martā ar sveicīnim Storptautiskajā sīvīšu dīnā . Kongresa golvonais organizators — Latgolas Studentu centrs . Atklōšonā kongresa daleibnīkus
rv.lv institucija , kurai byutu jōaptver latgaļu organizaciju darbeiba vysā Latgolā , lai tyktu īvārōts lojalitates princips pret latgaļu volūdu , kulturu i lykumpaklauseiba pošreizejōs Satversmes ītvorūs . Sprīžūt pēc kongresa daleibnīku pōrskotim , varom izdareit sacynōjumus : Latgolas nōkūtne pīdar jaunōtnei , kas izaceļ ar tīšumu , dūmas osumu , drūsmi , grybu dorbōtīs , koč gon vēļ bez lelas dzeives pīredzes ,
rv.lv vystu ūleņas atvess voi koč pīcas sovas , ekologiski teirōs guļbeites sumkā īsvīss . A kai ekskluzivu dōvoneņu guļbu blīneņus " pīcjorkōs " i pīceps ( pērsteņus aplaizeisi ) , i atvess , lai dočeitem pēc dorba nav vakariņas jōgatavej .. Lai lobais Dīvs uzklausa babeites Juleites , jōs bārnu , mozbārnu i mozmozbārnu lyugšonas i ļaun vēļ ilgi jai turētīs pi veseleibas , vēļ daudzus saules lāktus i rītus
rv.lv Rancāna dzejūleišus un zeimējumus par dzeršonas pūstu ) , stōsteja par Latgolas dzeivi un vēsturi ... Na jau kalendarija dēļ ir vērteigs ari jubilejas izdavums . Jōņam Eļkšņam izadevīs vīnkūpus salaseit pēc sovas dažaideibas breineigu autoru saimi . Daudzi šōs rokstūšōs saimes pōrstōvi jēme daleibu ari jubilejas izdavuma svineibōs . Daļa nu jim Latgolā labi pazeis-tama : veiri un sīvas sērmom golvom , sabīdreibā
rv.lv dažaideibas breineigu autoru saimi . Daudzi šōs rokstūšōs saimes pōrstōvi jēme daleibu ari jubilejas izdavuma svineibōs . Daļa nu jim Latgolā labi pazeis-tama : veiri un sīvas sērmom golvom , sabīdreibā pēc jūs nūpalnim pazeistami , blokus — videjō un ari jaunōkō paaudze , cylvāki , kurim ir kū pastōsteit par jaunōkū laiku nūtykumim , par trešōs atmūdas laikim ar vysim plusim un minusim . Storp cytu , nu
rv.lv izdūšonu var īdaleit trejūs pūsmūs : 1 ) nu 1943 . leidz 1944 . godam Daugavpilī , V. Lōča izdevnīceibā , izgōja seši " Olūta " numeri ; 2 ) 1947 . godā Rītumvōcijā izgōja " Olūta " 7 . numers ; 3 ) gondreiž pēc 47 godu pōrtraukuma 1992 . godā LKC izdevnīceiba J. Eļkšņa vadeibā atsōce " Olūta " izdūšonas dorbu . Žāļ , ka iz " Olūta " prezentaciju nabeja īsaroduši vysi autori , bet tikai nalela daļa — Voldemars
rv.lv " vōrdim spāniskūs ritmūs . Myužeigs skaistums ! Grōmotā apkūpōtas pādejā pīcgadē raksteitōs vēstules . Cecileja Kalipornejā tōs ir sajāmuse , a niu vysi varēs vokorūs pyrms mīga laseit , izasmītīs i pēc tam labi gulēt . Īsoku sameklēt grōmotu veikalā voi pi Eļkšņa izdevnīceibā i laseit — sovaidōk nasaprassit , par kū es ite prīcojūs ! Myužeigs skaistums ! Maija Upeniece , LKM sabīdriskūs jautōjumu i
rv.lv Tō poša goda vosorā apmeklēja Rēzeknē skūlōtōju sagatavōšonas kursus . Nu 1917 . goda strōdoj par skūlōtōju Daugavpils apriņka Kolupē , Sylajōņūs , Rēzeknes apriņkī , kur jei vīna poša mōca 90 bārnus , pēc tam — Rāznas pogosta Rozenmuižā , Kaunatas pogosta Rudzātūs , Ezernīkūs , Sakstagolā , Viļānūs . Laikrokstā " Latgolas Bolss " 1944 . godā par Selicku roksta : " Jei iznese uz sovim placim vysus pyrmūs
rv.lv saisteits ar Sv . Marijas hospitali Sanfrancisko , sōkūt ar mōseņas omotu leidz sirds slimeibu diagnostikas nūdaļas vadeišonai . Nu 1976 . goda rūn īspēju apcīmōt Dzimtini , īpasazeist ar veira rodim , pēc 35 godim otkon sasateik ar sovu māmeņu . Noreņa kļiust par sakarnīku , par tyltu storp latgaļu kulturas darbinīkim breivajā pasaulē i apspīsteibā Dzimtinē . Ir apceļōta Eiropa krystu škārsu , i vysi
rv.lv goda 7 . janvarī ) . Puika pīdzyma Rēzeknes apriņka Piziču cīmā , Viļānu draudzē , Annas i Pītera Zepu deveņu bārnu saimē . Pēc gonu gaitom Vladislavs 1928 . godā sōc apmeklēt školu Lucānu " Brokōs " , pēc tam Skujaunīkūs , Viļānu muižas školā . Bet tod beja jōīt tāvam paleigā ar orklu teirumā , ar izkapti pļovā . Nu zemes dorbim breivajā laikā jōstrōdoj Tūču pūra kūdras raktuvēs . Tod sōcēs nažēleigais
rv.lv pādejō deļ daudzejim latgalim , kuri vēļ apsazynoj sevi kai tautu ar sovu volūdu , kuļturu i pošapziņu . Demografiskō situaceja Latgolā taida , ka uz 15 " nabašnīkim " ir vīns dzymušais . Un tys pats voi pēc 10 godu runōs latgaliski ? Ja , par pīmāru , Daugavpilī , Rēzeknē , Preiļūs , Bolvūs jaunīši latgaliski naprūt , bet runoj , kai jīm līkās , " pareizā " vaļsts volūdā , uzskotūt , ka jī cīš " izgleitōti
rv.lv brošura " 2000 . gada tautas skaitīšanas rokasgrāmata " , kuras 57 . pants ir par tauteibu . Tauteibu nūsoka respondents . [ Tys atbylst cylvāktīseibom , jo nivīns cyts nazyna lobōk par pošu , kas jys ir pēc tauteibas . ] Beja trejs varianti : latvīts , krīvs , boltkrīvs i breiva aile cytai tauteibai . I tys pats 59 . pantā par dzymtū volūdu , kas atseviškūs gadejumūs var naatbiļst tauteibai . Pīmāram ,
rv.lv sirdsapziņas līta . Cyts sevi pīskaita pi latvīšim , bet jō dzymtō volūda ir latvīšu voi latgaļu , cyts otkon sevi uzskota par latgali un ari par dzymtū volūdu — latgaļu volūdu ... Bet tod mes zynōsim pēc rezultatim , cik ir latvīšu , kuri zyna latgaļu volūdu , cik ir latgalīšu ar sovu volūdu , un saskaiteisim jūs kūpā . ( .. ) Tagad byutu svareigi vysom organizacejom kūpeigi voi atseviški raksteit praseibu
rv.lv . Laika gaitā šei godagrōmota kliva par LKC izdevnīceibas golvonū izdavumu . Nu 1992 . goda vajadzēja turpynōt literaturas almanaha " OIūts " izdūšonu , kas trymdā ( Rītumvōcijā ) beja jau apsastōjīs pēc 1947 . goda . Pošlaik " Tāvu zemes kalendars " un " Olūts " īr vīneigī izdavumi latgalīšu rokstu volūdā , kas izīt regulari . Sōkumā ( 1990 . godā ) 1991 . goda " Tāvu zemes kalendaram " nabeja autoru
rv.lv grōmota " Latgaļu volūdas vōrdu krōjums " satur ap 45 tyukstūšom pamatvōrdu ( šķirkļu ) un ir svareiga latgalīšu vōrdu krōjuma saglobōšonai un šūs vōrdu izmontōšonai rokstūs un sarunvolūdā . Grōmota izgōja pēc autora nōves — 2007 . godā . Par Latgolas muzykas darbinīkim materialus savōce Jōņs Paukšte . Rezultatā izgōja grōmota " Latgales mūzikas kultūra " . Bīži autori vōc materialus un roksta eisōkus voi
rv.lv nu Brīžucīma ( Nu grōmotas " Kur ilgu dzērve brien ... " , 2004 ) </doc><doc> " Par atmiņu nu Magdalenas " KONKURSAM " VACAIS ALBUMS STŌSTA " Kaids īīt ustobā i attaisa vacō skapa durovas . Rūkas snīdzās pēc vaca , nūputējuša fotoalbuma . Acis izskota vysu albuma saturu . Cik daudz fotografiju , vasala godu symta stōsts . Kotrā fotografijā apslāpts kaids dzeivesstōsts . Skots pīsavērš vīnai biļdei . Bryunōs
rv.lv pensejas laiks . Pēc laika i kolhozi beidze pastōvēt . Kod beju moza , mes ar māmeņu kotru vosoru reizi mēnesī braucem cīmūs pi babeņas . Sōkumā ar autobusu iz piļsātu , tod ar cytu autobusu iz Ūzulaini , pēc tam kōjom leidz vacōsmōtes mōjai . Ceļš gōja pōri dzeļžceļam , cauri mežam , garom elektreibas linijai , tod vēļ daži symti metru gar dzeivojamōm mōjom , i babeņas pūrs beja klōt . Pūra molā auga kōdeila
rv.lv mōtes bērem , cīmōjōs dīzgon ilgi . Rodim izdōvynōja dōrgu servizi , sovim brōlim īdeve naudu kuļmašinas īgōdei . Pādejū reizi Kolnagolā Aloizs cīmōjōs 1912 . godā . Gribēja nūpērkt zemi Vydzemē , kur pēc dīnasta beigom varātu apsamest , jo tī lobōki apstōkli zemkūpeibai . Dīvamžāļ dzymtā pusē jys vairs naatsagrīze : sōcēs Pyrmais pasaules kars , tod revolucija ... 1917 . godā kambarsulaiņs Aloizs Trūps
rv.lv rokstu gaismā " . Atsaskateitīs iz izdūtajom grōmotom latgalīšu volūdā pirmū reizi aicynōja Andris Vējāns 1993 . godā . Tod pasōkums nūtyka Reigā . Aizskrēja godi , bet ideja dzeiva , lai ari tikšonōs pēc skaita ir tikai pīktō . Dīvamžāļ iz pasōkumu īsarast daudzim lauku ļaudim naļōve snīgā īputynōtī ceļi . Bet atnōkušī vysupyrms nūdzīdōja Zīmassvātku nūskaņu dzīsmi " Attecēja uz Betlemi ganeni " , apskateja
rv.lv z.s. " Jākupāni " . " Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas vadeitōjs Jōņs Eļksnis stōsteja par padareitū . " Ja runoj par latgalīšu daiļliteraturu , " J. Eļksnis saceja , " tod izdevnīceiba , kurai pēc pīcim mēnešim byus 21 gods , pa šū laiku nav sajēmuse nivīnu latgalīšu rokstu volūdā uzraksteitu romanu . Taida nav bejs , asam izdavuši vacūs , agrōk publiceitūs romanus ... Jōsoka : lai latgalīšu literatura
rv.lv optimisma dzērksteitem ! " RV " redakcijas vōrdā Anita Graudiņa Z. ŠVARCES foto </doc><doc> Naparosta parōdeiba 2011 . goda 13 . majā Fatimā , Dīvmōtes svētneicā , 2011 . goda 13 . majā , 94 . godadīnā pēc Dīvmōtes pasarōdeišonas 1917 . godā , beja sasapuļcējuši ap 250 0 0 0 dīvlyudzēju . Nūtyka Portugales tautas pateiceibas dīvkolpōjums par pāvesta Jōņa Pōvula II beatifikaciju svēteigūs kōrtā . Dīvkolpōjumu
rv.lv izstrōdōjs teoreju par cylvāka vajadzeibom . Jys nūrōdeja , ka bez fiziologiskōm vajadzeibom , ēdīņa , mīga un jumta vērs golvas , bez ko navar iztikt nivīns , cylvākam vajag vairōk . Tei ir vajadzeiba pēc drūšeibas , pēc pīdareibas un mīlesteibas . Lyuk , šymā gadejumā daudzim nōk paleigā radeja . Klausūtīs tū , var gon Rūžukrūni i Dīva Žāļsirdeibas krūneiti nūskaiteit , goreigōs dzīsmes voi Nešporu nūdzīdōt
rv.lv teoreju par cylvāka vajadzeibom . Jys nūrōdeja , ka bez fiziologiskōm vajadzeibom , ēdīņa , mīga un jumta vērs golvas , bez ko navar iztikt nivīns , cylvākam vajag vairōk . Tei ir vajadzeiba pēc drūšeibas , pēc pīdareibas un mīlesteibas . Lyuk , šymā gadejumā daudzim nōk paleigā radeja . Klausūtīs tū , var gon Rūžukrūni i Dīva Žāļsirdeibas krūneiti nūskaiteit , goreigōs dzīsmes voi Nešporu nūdzīdōt , gon Svātūs
rv.lv 6.57 ; 7.57 ; breivdīnōs ari 8.57 ; - Rūžukrūņs — kotru dīnu 10.00 ; - vokora lyugšona — kotru dorba dīnu 19.00 ; - Dīva Žāļsirdeibas krūneits — kotru dīnu 15.00 ; - svātdīnes — mōceiba — 7.30 , 15.00 ( pēc mōceibas – Žāļsirdeibas krūneits ) un 19.00 ; sastdīnēs — 19.00 . P.S. Jōpasoka paļdis radioklauseitōjim , kuri ar sovim zīdōjumim paleidz Latgolas radejai skanēt . Paļdis par deveibu , par kotru lateņu
rv.lv , kai myusu nūvodneica atsagrīzuse Dzimtinē un mōjoj gleznainā vītā , prīžu meža īlūkā , sovā nomā Ōgrē . Dīvamžāļ atsagrīzšonas prīkam liktiņs pīmete klōt vēļ vīnu ryugtuma sauvi : pyrms izbraukšonas pēc atmuguriska kritīņa myužeibā aizgōja dzeives draugs Edis . Viņ palnu urna atceļōja Paulīnei leidza nu aizjyuras zemes un tyka īlykta Eduarda tāva kopā Līpōjā . * * * Avīzes " Ogres Vēstis visiem " intervijā
rv.lv tūreiz varēja īsadūmōt , ka vīnkōrša Bērzgales Pūrisku sādžas zemnīka giminē pīdzims gēnijs , cylvāks , kas vysu sovu myužu veļteis sovai Latgolai , tōs ļaudim , tōs vēstures pēteišonai un varbyut tikai pēc nōves tiks īpazeits sovā dzymtajā zemē ? Varu drūši apgolvōt , ka tikai ratais cylvāks pazeist itō izcylō rakstnīka dorbus , kas sova apjūma i vēsturiskūs faktu bogōteibas dēļ varātu stōvēt blokus Aleksandram
rv.lv laimeigs liktiņa pavērsīņs , ka tōli nu Dzimtines pyrms vairōk nakai 50 godu sasatyka divi izcyli latgalīši — Ontons Rupaiņs un jaunō literate Paulīne Zalāne . Jī beja gora radinīki , kurus saisteja ilgas pēc Dzimtines , kūpēji sapņi un cereibas , kūpējas idejas par dorbōšonūs Dzimtines lobā . Tōli svešumā jī baļsteja vīns ūtru gon ikdīnas ryupēs , gan literarajūs meklējumūs . Svineibas Bērzgalē 24 . septem-brī
rv.lv Paulīne Zalāne - Vallēna kundze beja aizkustynōta leidz osorom par pagūdynōšonu lelajā , īvārōjamajā jubilejā un nu sirds pasateice bērzgalīšim par sapratni un ījyuteibu . Tei Paulīnei beja skaista jubileja pēc 67 godu prūmbyutnes nu Latvijas . Mes , bērzgalīši , asam gondareiti par tū , ka varējom īprīcynōt O. Rupaiņa rodus , Paulīnes kundzi un daudzūs gostus , uzjemūt savōs mōjōs . Anna ADIJĀNE , folkloras
rv.lv niule pabeigtajā projektā " Atbolsts vaļsts volūdas apgiušonai i bilingvalajai izgleiteibai " . Filmas rodūšajā grupā ir mōkslinīki ar vōrdu : operators Gvido Skulte , vīns nu scenarija leidzautorim — pēc mōkslas filmom " Zītaru dzimta " , " Aija " , " Emīla nedarbi " u. c. zynomais Alvis Lapiņš . Ūtrs scenarija leidz-autors , Latgolas literats i literaturzynōtnīks Valentins Lukaševičs , soka , ka pīaicynōts
rv.lv sovus dorbus i nalauza golvu par " pī ār " akcijom . Tai nu izgōjis , ka filmā pādejū reizi īmyužynōts Latgolas folkloras vōcējs Ontons Slišāns . Rodūšō komanda nūfiļmēja izcylū Latgolas literatu , bet pēc trejom nedeļom jys aizgōja myužeibā . V. Lukaševičs stōsta , ka Latgolā pošlaik ir apmāram 40 cylvāki , kuri roksta latgalīšu volūdā . Dīvamžāļ īrūbežōtō apjūma dēļ filmā vysi nav īkļauti . Redzēt filmu
rv.lv nūtykumam par gūdu nūlāmuse 2012 . goda juļa beigōs izdūt vērteigōs godagrōmotas — literaturas almanaha " Olūts " 17 . laidīni un 2013 . goda " Tāvu zemes kalendaru " . Lels lyugums autorim ļūti sovlaiceigi ( pēc īspējas ōtrōk ) īsnēgt sovus vēļ nikur napublicātūs dorbus obejim izdavumim un labdarim finansiali atbaļsteit šū svareigū dorbu . Manuskriptu īsnēgšonas nūteikumi . - Tekstam jōbyut nūdrukōtam uz A 4
rv.lv nūpalnu klints , i tikai pošu rūkōs Dīvs īliks reikus reitdīnas latgaļu sātas ceļšonai . Voi ceļsim krōšņu tautisku pili voi sasamīreisim ar butkeņu leltautu villu susātivē — tū jau izvērtēs drycānīši pēc nōkušīm 100 godim . Silvija Laizāne AUTORES foto </doc><doc> Sveicynōti , Sibirijas gosti ! " Asu aizkustynōta leidz osorom , " saceja kaida padzeivōjuse kuņdze , kura vakar nu tōlīnes beja speciali braukuse
rv.lv organizejuse gon volūdas , gon rūkdorbu mōceišonu . Ņiu Ačinskā jau pīcus godus dorbojās Latgalīšu regionalō organizacija . Tōs vadeitōjs Anatolijs latgalīšu volūdā stōsteja par bīdreibas dorbu . Pēc tam vīns pēc ūtra cīmeni eisumā pastōsteja par sevi , sovim vacōkim un vacvacōkim , par sovim bārnim i mozbārnim . Stōsteja latgalīšu volūdā , tik reizi pa reizei īsaskotūt lapeņā , kur drūšuma pēc beja šys tys uzraksteits
rv.lv . Pēc tam vīns pēc ūtra cīmeni eisumā pastōsteja par sevi , sovim vacōkim un vacvacōkim , par sovim bārnim i mozbārnim . Stōsteja latgalīšu volūdā , tik reizi pa reizei īsaskotūt lapeņā , kur drūšuma pēc beja šys tys uzraksteits . Tikai dažim paleigā beja jōjem krīvu volūda . Bet dzeja , kū vīna nu gaškom veļtejuse Latgolai , lai ari krīvu volūdā laseita , beja tik sirsneiga , ka klauseitōju acīs saskrēja
rv.lv šudiņ jei ar mamu runoj latgaliski . Marija īsaroduse nu Mihailovkas cīma Tomskas apgobolā , nu cīma , kur dzeivōja nu Latvijas izsyuteitais Francis Kemps . Marija kūpā ar Pīteru Keišu , kurš pyrmais pēc Atmūdas laika cīmōjās pi Sibirijas latvīšim , atcerējās un pastōsteja citim , kai atrosts Mihailovkas kopūs dižō Latgolas dāla kops , kai jō mērsteigōs atlīkas atvastas iz Latgolu . Vysi tōlī gosti atzyna
Tāvu zemes kalendars 1991 kaut gon te vēļ mōcējōs 84 skūlāni . Tys beja laiks , kod partijas patvaļa beja naīrūbežōta , kod Drycānu partijas sekretare kūpā ar skūlas direktoru un Rēzeknes rajona izgleiteibas nūdaļas inspektori pēc naizadavušas vacōku sapuļces direktora kabinetā svinēja skūlas bēres . Leidz ar Piļcines skūlas slēgšonu izputēšonai tyka nūlamtas ari zemnīku sātas , jo tōs gimines , kurōs vēļ beja mozōki bārni , atstōja
Tāvu zemes kalendars 1991 hronists Mjehovas Mateušs ap 1517 . g. , ari jezuiti myusu seņču apdzeivōtū zemi sauc par " Lotava " ( 1612 ) un " Lotavia " ( 1618 ) , bet īdzeivōtōjus — lotavi . Zynūt myusu volūdas o — a pōrskaņas lykumu pēc šom vēstures ziņom varam restaurēt vacū latvīšu apdzeivōtōs zemes nūsaukumu . Tys ir Lotva vai Lotova . Jyus saceisit — navajag mums taida nūsaukuma ! Sovaidi jyus cylvāki . Kad Rainis tū pošu nu Karamzina
Tāvu zemes kalendars 1991 ir tik pōrlīcynōti par sovu vītu , sovu sōkumu un sovu pyrmvolūdu , ka nimoz nasaklausa , kū jaunōkūs laikūs atklōjuse antropologija , arheologija , etnogeneze . Vēļ vairōk : jī līk pōrtaiseit vēsturi pēc sovim īskotim , ka sēli dzeivōjuši pi Lubōna azara , ka zemgaļu vītā tagad dzeivojūt latvīši utt . Un vēsturnīki paklauseigi atsasauc : jā , zemgali izkauti karūs ar vōcīšim , zemgali aizgōjuši uz Lītovu
Tāvu zemes kalendars 1991 volūdā taidu nav . Sovu gramatiskū sistemu myusu volūda vyspiļneigōk saglobōjuse areala dīnvydu daļā . Aiz Aivīkstes sōcās jaunōs latvīšu volūdas izlūksnes . Malīnē , Pībolgā u. c. formas simetrizej jau pēc jaunajom golūtnem . Tys nūrōda , ka 5 . — 8 . gs . , kod rodōs šōs izlūksnes , golūtnes jau ir bejušas saeisynōtas . Bet Vydzemē ir palykuse vaclatvīšu izskaņu sistema , golūtņu eisynōšonas lykumeibas
Tāvu zemes kalendars 1991 volūda . Jyus asat separatisti ! Tys nav separatisms , jo mes prosom mōceit pareizu myusu tautas daļas vēsturi , jo prosom pareizi izskaidrōt volūdās vēsturi . Tys nav nikaids separatisms , tei ir praseiba pēc pareizas kulturvēsturiskas politikas myusu školōs . Kōpēc mes asam zaudējuši tik daudz sovas tautas lūcekļu — vasalus pogostus vīnas paaudzes laikā ? Tōpēc , ka školōs mōcom svešu etniskū mentalitati
Tāvu zemes kalendars 1991 sarkons , bet — sorkons . Un kai ar tū latgaļa vōrdu ? Tys ir vēļ jaunōks . Dzejnīkim un kulturas darbinīkim gribējōs poetiskōka vōrda , jo tautas forma latgalīts lykōs par vīnkōršu . Jaunvōrdu veidōja pēc kuršu volūdas lykumim , kur lītoj eisynōtus etnonimus . Byutu labi , jo šō vōrda veidōtōji byutu padūmōjuši , kaidom vajadzeibom tauta lītoj izskaņu -gaļs , -aļs . Volūda sovas izskaņas lītoj tikai nūteiktom
Tāvu zemes kalendars 2009 dzeives komuļa tynums . Plūsōs Pyrmais pasauļa kars , un cīmā teik īvozōta epidemija ( ispana gripa ) . Mes vysi , izjamūt vactāvu , guļam slymi . Ari kaimiņu sātōs daudzi slymoj . Vīns aizbrauc iz Rēzekni pēc ōrsta . Bet vīneigais vysa rajona ōrsts ir jau aizvasts iz cytu cīmu . Pēc dažom dīnom nōve pajam myusu tāvu un vacōkū mōsu . Vīns sābris īspēj vēļ atvest bazneickungu ar Postora svēteibu . Pyrms pādejō
Tāvu zemes kalendars 2009 Postora svēteibu . Pyrms pādejō elpas viļcīņa tāvs sasauc vysu sovu gimini pi sevis , apčer un soka pādejūs vōrdus : " Kaut es varātu jyusus vysus pajimt leidza ! " Vysus napajēme , vīn vacōkū meitu un pēc dažim mēnešim jaunōkū dēleņu . Mes , palykušī , ilgi pōrdzeivōjom sovu zaudējumu . Atmiņu komuļa teišona apsastōj , jo osoras traucej . Munas skūlas gaitas sōkōs 8 godu vacumā . Es jau beju sātā apgyvuse
Tāvu zemes kalendars 2009 Trasuna idejas " Vīnōti Latvijai " turpynōtōjs . Vālōkūs godūs jys beja īrūsynōtōjs Vatikanā pōrskateit nataisneigū lāmumu par F. Trasuna atskēršonu nu Bazneicas un uzjimt atpakaļ Bazneicas klēpī — kaut pēc nōves . Tys jau nūticis ! Un Rēzeknē — Latgolas sirdī — ir īsvēteits pīminekļa pamatakmiņs . Vairums J. Klīdzēja dorbu raksteiti vaļsts volūdā , lai tūs laseitu vysu nūvodu tautīši un radzātu , ka nu
Tāvu zemes kalendars 2009 voi pīmynāts cīši pīticeigi . Kōpēc ? Jōņs un Emīlija Klīdzēji beja leli cylvāki — ari teiri ciļvēceigā plōksnē . Kod Emīlija studiju laikā ļūti cīte satiksmes avarijā un ōrsti beidōs par smogom sekom pēc atlobšonas , Jōņs , tū dzēržūt , bez kavēšonōs paziņōja , ka — vīnolga , kaidas byus sekas , jys sovu meitini precēs un gotovs ryupētīs par jū vysā Dīva atvālātā dzeives garumā . Kod 1942 . godā iznōce
Tāvu zemes kalendars 2009 Emīlija ar Jōni . Nu Kalifornijas pīnōce paka , kurā beja ari tikkū trymdā izdūtais Klīdzēja krōjums " Neraudi , ja nepārnākšu " ( 1990 ) ar veļtejuma īrokstu . Tū bīži losu kai lyugšonu grōmotu , tikai pēc 2000 . goda maja bez osorom naspēju tū laseit . ( 2000 . g. 2 . majā J. Klīdzējs aizgōja myužeibā . — Red . ) Sovu lelū sōpi slēpt pat nu draugim , kai tū dareja Jōņs un Emīlija , spēj tikai dzili goreigi
Tāvu zemes kalendars 2009 Drycānu školā tik īrūbežōtas . Piļcinīts prāvests Ivars Babris īsoka rakstnīceibas muzeju veidōt Piļcines sōkumškolā . Itei dūma rūn atsauceibu tūreizejōs školas direktores Sarmītes Mežules personā . I tai pēc divu godu intensivas dorbōšonōs muzejs 1995 . g. majā sajam prāvesta Feliksa Šneveļa svēteibu . Tymā laikā ekonomiskō situacija ir naprognozejama , volda masveida bezdorbs . Piļcines škola teik slāgta
Tāvu zemes kalendars 2009 īstōdes vajadzeibom . Apleicīnes ļaudīs teik īdvasta ilūzija par dorba vītom mynātajā īstōdē . Bejušōs školas āka teik pōrbyuvāta , īguļdeiti miļzeigi leidzekli . Īstōde teik atvārta , bet nadaudz ilgōk kai pēc goda teik slāgta ... Muzejam teik pīdōvōti dažaidi varianti pogostā i Rēzeknes piļsātā , tik leidzekli nateik pīdōvōti . Muzejs ir privāts , i leidzekli privāti — i pavysam pīticeigi . Izeja teik atrosta
Tāvu zemes kalendars 2009 privāti — i pavysam pīticeigi . Izeja teik atrosta . Rēzeknē , vacpiļsātā , teik nūpērkti divi dzeivūkleiši , i muzejs , nivīna naatbaļsteits i varas naīvārōts , tūmār vēļ eksistej . Muzejs izveidōts pēc pastōveigūs ekspoziciju principim . Vyss radzamais teišā voi nateišā veidā saisteits ar Vladislava Lōča vōrdu . Latgaļu grōmatnīceiba i rakstnīceiba sadaleita vairōkūs pūsmūs : laiks pyrms drukas aizlīguma
Tāvu zemes kalendars 2009 padūmu okupacija — publiceitī i publiceišonai aizlīgtī autori ; izdevējdarbeiba Rītumu trymdā ; latgaļu rakstnīceiba Krīvijā i padūmu Krīvijā leidz 1938 . godam ; latgaļu literatu davums i izdevējdarbeiba pēc 1990 . goda ; pōrskots par latgaļu izdevējdarbeibu breivajā pasaulē pēc V. Lōča aizīšonas myužeibā ( 1984 ) ; V. Lōča izdevnīceibas darbinīki — latgaļu literati ; Vladislavs Lōcs i jō dzymta . Muzeja
Tāvu zemes kalendars 2009 izdevējdarbeiba Rītumu trymdā ; latgaļu rakstnīceiba Krīvijā i padūmu Krīvijā leidz 1938 . godam ; latgaļu literatu davums i izdevējdarbeiba pēc 1990 . goda ; pōrskots par latgaļu izdevējdarbeibu breivajā pasaulē pēc V. Lōča aizīšonas myužeibā ( 1984 ) ; V. Lōča izdevnīceibas darbinīki — latgaļu literati ; Vladislavs Lōcs i jō dzymta . Muzeja apmeklējums i arhiva materialu izmontōšona — bezmoksas . Muzejā dorbojās
hide detail