• user: defaults
  • corpus: MuLa
geoviita.wordpress.com , kod daguojs laiks , kod pasnīdzieja Pē vuordim runojūt " pasniedzēji jūtas neērti , jo grib kaut ko saņemt no studentiem , bet studenti jūtas neērti , jo tiem nav īsti , ko dot " , roduos īdvesma i tyka salykts stuosts nu vosorys pīzeimem . Boltkrīveja Drūši viņ vyss aizasuoce jau pyrms goda , kod boltkrīvi beja atbraukuš iz Latgolu ekspedicejā pa LV-BLR pīrūbežu . Tai saguoja , ka ari es jiemu tymā
geoviita.wordpress.com pīdzeivuojumim i burlakgobolim , īguoduoju par vacajim , lobajim erasmus laikim Stokholmys Universitatē 2007 . godā kūpā ar Elīnu . Tys laiks nūteikti beja lyuzumpunkts , kod pluovuošonai tai rikteigi tyka gols vaļā . Tyka uzkruota pīredze , īspaidi , pīdzeivuojumi i atkluoti jauni apvuoršni – geografiski i goreigi . Tys ir ari laiks , kod roduos muni pyrmī burlakgoboli latgaliski . Itamā reizē par braucīni
geoviita.wordpress.com teikam īvasti lada bazneicā , kur piec puoris minutom paradzātys kuozys . Redzieju leigavu , jai beja gara , dīzgon kupla , bolta sukne tik ka placi i rūkys plykys , mošeit , ka tī tajā sauleitē , kur tyka nūjimtys puoris jaunuo puora bildis , jai beja sylts . Suokuos lads vīsneicā myusim paruoda puoris ekskluzīvus numureņus , kur interjeru ir radejuši pasauļa mārūgā slavoni lads statuju muokslinīki .
geoviita.wordpress.com krīvīšu vuordus Olga i Tatjana i , pīminūt PSRS laikus , jūkojās , ka mes gon jau ka asūt spīdzis . Prosu , voi jis spieļoj ģitāru , kura ir dalykta pi sīnys ( nui itamā nakurīnis vydā , kai itei vīta tyka raksturuota , ir giča ! ) . Iz munu vaicuojumu jis atbild , ka jam byutu vajadzeigys divejis gitārys partū , ka jis ir bundzinīks , i lai es jamu i spieļeju , ka gribu . Piec sarunom i jūkim teikam pavysam
geoviita.wordpress.com Lelū Juglu Pyrmuo reize ir pyrmuo reize . Taida var byut tikai vīnu reizi , par tū ari stuosts drupeit garuoks . Laivu dabuoja Elīna dažys dīnys pyrms rallija . Vēļ beja leluos šopinga tūris , kuruos tyka īpierktys kedys ( ar dūmu , ka rallijs jom byus pyrmais i piedejais jūs pasuokums ) , turistu pakluojeni , lelī miskastis maisi sūmom , konservanti , maize i cyta paika , dzierīni i vēļ nazkaidys montys
geoviita.wordpress.com apgrīzīņam . Myusu Nirok dīzgon dreiži guoja iz prīšku i mes daudzus apdzynom pat nikuo eisti nadorūt . Vairuokys reizis gon uzasēdem iz zamyudiņs akminim , vīnuos nu krācem laivā īsasmēle iudiņs . Vairuok tyka Elīnai . Vokorā nūmetne beja īreikuota pi brīsmeigi dubļaina krosta . Izlavīrējom pa dublim i vyss forši . Beja atkluošona ar Līpeņa runu i himnys dzīduošonu . Sastdīne . Ite juopastuosta drupeit vairuok
geoviita.wordpress.com nabyusim . Salykom laivu maisā i sarunuojom vītu pi vidinīkim plūstā . Nikur natykom – beja puorrauta plūsta greida . Guojom iz nūmetni kuojom . Īdavuš Niroku i daļu sovu montu Dainim . Pa ceļam iz nūmetni tyka īsuokts syldūšais 0,7 … Ūtruo nūmetne beja īreikuota iz dīzgon stuova krosta . Guļammaisus izžuovējom pi guņskura , bet telts beja slapņa … Saprotu , ka gulēt īt nav vārts . Svātdinē beja apbolvuošona
geoviita.wordpress.com rogonys capuri jeb " vai cik skaists konusiņš " , cikom Krišjānis airēja . Saleidzynūši bīži kuopem krostā i varieju īvērtēt vysaidus īžu atsagumu i gravys , zyluos vyzbuleitis , sovpateigus kūkus . Nūmetnē tyka cīteigai apgiuta 7 . klasis Algebrys gruomotys nūdaļa par leidzeigūs lūcekļu saviļkšonu … 7 . 2009 . g. rudens ģeorallijs Malta ( piecrallija sajiutys ite ) Sarunuoju vītu laivā i bīdrus dažys dīnys
geoviita.wordpress.com stopstuosti . Itimā braucīnī jau pi pošu suoku saprotu , ka stuosts byus par cylvākim ( ceru , ka drukuoti stuosti taps ) . Juoatzeist , ka naasu čakla raksteituoja itymā braucīnī . Pyrmuos drukuotuos rindys tyka fiksātys ite Mostarā – pyrmajā golamierkī : Izbraucem ( es i Ilze ) 4 dīnis vokorā nu Preilim , • Svātiņ vālā vokorā ( ap pušnakti ) tyka sasnīgta Mostara ar 16 mašynom i jūs šoferim . • Ituo braucīņa
geoviita.wordpress.com čakla raksteituoja itymā braucīnī . Pyrmuos drukuotuos rindys tyka fiksātys ite Mostarā – pyrmajā golamierkī : Izbraucem ( es i Ilze ) 4 dīnis vokorā nu Preilim , • Svātiņ vālā vokorā ( ap pušnakti ) tyka sasnīgta Mostara ar 16 mašynom i jūs šoferim . • Ituo braucīņa atziņa – dīz voi piec stopiešonys rūnās stopstuosti , dreižuok jau stuosti par cylvākim . Vysi sastoptī šoferi ir eipaši i jim lels paļdis
geoviita.wordpress.com tūbreid beja puorlīceibys pylns , ka īs iz fizmatim … , cīteigai skaiteja mašynys , ar kurom braucem : kūpā saguoja 66 mašynys , arī furgoni ( īskaitūt Elīnys tāva mašynu i naskaitūt tuos , ar kurom Kaspars tyka nu i iz Maltu ) : • iz Horvāteju aizbraucem ar 29 mašynom , • Horvātejā ( ar dūmu , ka ceļojam pa Horvāteju ) - 2 ( 3 , ka skaita uotrūs Zadarā ) , • atpakaļ ceļā ( Nu breiža , kod nūlēmem , ka braucam
naktineica.lv skavuotuoju , pret mani i Elīnu ar leimlentu . </doc><doc> Sibira stuosti . Moskova Kai pīsamūdu i kai pīsacieļu , jei bogu naatguodoju . Amnezeja ir ituo ceļuojuma līcineica ! Zynu tikai tū , ka pa nakti tyka izdzarts vyss iudiņs i daguoja dzert korstu čaju . Paspējem aizīt iz ateju da Moskovys , cikom nav aiztaiseits cīš . Moskova lela , stuņdi juobrauc vēļ da stacejis . Aiz lūga prīškpiļsātys , a kuru tys
edeite.wordpress.com gluži jau … Bet beja tik poš interesna I jauna nedeļa – ar šauru ocu pyrmudīnu – var suoktīs ! Paļdis vysim , kas beja rādā – iz , tī , i piec tom ! la-la-dra I prīca , ka tys " ai , vaira na tī godi " tyka pastumts drupeit pa ceļ ! </doc><doc> Ak jel … I nazvoi man te tai byutu juoroksta , kab visi tik centeigai laseitu . Laikam lobuok juni tūmār dzeivuot sātā , nu nikai klauseitīs kaidys kuram sesejis i
geoviita.wordpress.com totāla paguruma i apnykuma leidz sajiutai , ka vēļ drupeit i es liduošu . Gribīs vairuok dūmuot , runuot i atguoduot tūs pozitivūs nūtykumus i sajiutys . I taitod pozitivus sajiutu augstuokais punkts tyka sasnīgts baseina apmekliejuma laikā . Nui ! Tys beja breineigai ! Es jau beju paspiejus aizmierst , cik forši ir mauduotīs , plunčuotīs iudinī . Koč nazkur vysu laiku asmu zynuojus i apsazynuojus , ka
geoviita.wordpress.com vysys dūmys , nūdūmus , koč vajadzātu taišni ūtraižuok – īdvesmuot . Breivdīnuos beju īplānuojus cīš daudz lobu dorbu padareit . Leluokus i mozuokus , bet padareit . Padareit kūnaviņ fiziski . Tūmār plāni tyka izjaukti . Pi vainis nazkaids viruss . Nikai navaru saprast , kur sakieru . Nakts nu trešdinis iz Zaļū Caturdini beja vysbrīsmeiguokuo . Vairuokys reizis pasamūdu nu tuo , cik švaki beja . Koklā tai
geoviita.wordpress.com taiseitū ūzūlkūka goldu . Vactāvs sēdēja golda golā , nazkai saguoja , ka es siedieju jam pretī – golda 2 . golā . Golds beja boguoteigai kluots ar mamys i vacuosmuotis saryupātū cīnastu , ik pa laikam tyka izdzarts par jubilāra veseleibu . Paraleli tam vysam i jaunuokajom spletņom , vactāvs stuosteja sovus stuostus . Jī vysi jau nazcik reižu beja dzierdāti , bet tūreiz es izgaršuoju kotru juo vuordu ,
geoviita.wordpress.com rauga atsaturēt nu galis , es atsaturu nu pluovuošonys pa pasauli . Prauda , kārdynuojums ir gona lels . Paguojušajā nedeļgolā kūpā ar draugim devūs puorguojīnī pa Vydzemis jiurmolu , kurs pasuokuma gaitā tyka pi nūsaukuma " 5 mazi kukainīši " . Beja labi . Eipašs gondarejums , ka saguoja papluovuot pa taidom LV vītom , kur ogruok nabeju bejus voi ari beju bejus tikai caurbraucūt . Puoris dīnys eipaši sajutu
geoviita.wordpress.com Kompāneja beja breineiga . Itai es jau seņ , seņ , seņ nabeju izasmiejus . Vysaidys " gudreibys " byra kai nu puorpiļneibys roga ( koč asu geografs , juoatzeist , ka nazynu , kur eisti itys rogs atsarūn ) , tyka patranāta ari preseite . Niu teoretiski asu gatavuošonuos procesā Lelajam Nūtykumam . Praktiski kūnaviņ pasagatavuot sātā ir brīsmeigai gryuts – cytys dūmys , dorbi i atmosfera … Bet es sasajimšu , kab
geoviita.wordpress.com stīpt … Eistineibā vysu laiku beju puorlīcynuota , ka sovu manteibu varu salikt ka na vīnā , tod 3 sovuos lelajuos mugursūmuos . Jau kaidys 2 reizis vežu mugursūmu poša , i vēļ vasala skaudze ar gruomotom tyka nūsyuteita ar krystamuotis mašynu . Atlīk vīņ īsmīt par sevi , i naivumu munūs godūs , kab napakertu besi . A ka ir bess , tod var vysaiž pa itaidim snīguotim celim i celenim izīt . Cytaiž vyss breineiga
geoviita.wordpress.com laikim . Gryušuok ir rozastuot ar cylvākim . Pīrosts , ka vysmoz reizi nedeļā var sasatikt ar dūmubīdrim – beideit dzelys , apsamaineit ar idejom , cytreiz vīnkuorši sasatikt i byut kūpā . Galeigais lāmums tyka pījimts apmāram mieneša vydā . Puorsavuokšu . Ar febrali . Iz Preilim , iz sātu . Jau byus divejis nedelis apleik , kai teoretiski dzeivoju pa Preilim . Reali gondreiž puse laika ir pavadeita Reigā .
geoviita.wordpress.com volūda ari niule ir dzeiva . Maņ ir lela prīca par vysim puorejim nominantim i " Boņuka " sajiemiejim . Jiusu dorbi uzrunoj i īdvesmoj jaunim dorbim . Muzykys lauceņā eipašuo prīca par Sovvaļnīku , kurš tyka pi bolvom kai debitants i par lobuokū albumu " Sūpluok " . I vēļ izskaņā tuos puoris dzīsmis ! Rikteigs soldais iedīņs deļ manis . Niule maņ , kai raksteja Edeite , vysmoz asūt vīla puordūmom par īspiejamū
naktineica.lv Es naraksteišu nikuo vaira . Nagrybu vuordu plyudu i nikaidu agitaceju . Šudiņ es vīnkuorši pīsaucu i atguodoju tuos vierteibys : volūdu , raksteibu , breiveibu i cytaidumu , kas mums ir bejušys i kas tyka pagaisynuotys bekona i svīksta eksporta vuordā . Vīnkuorši pasaverit iz 1931 . goda Saeimys vieleišonu biletena . 4 . saroksts , Latgolys apgobols . Latgaliski . Šudiņ Latgolā latgaliski ir tikai roksti
naktineica.lv Vuolyudzāni " voi latgalīšu literatu pasuokuma " Tievanānu pavasars " , voi unikaluo Viļānu tierga , par kū beja , ir voi byus Annys Rancānis roksts " Dīnā " . Voi Latgalīšu kulturys goda bolva " Boņuks " , kas tyka sataiseita pyrmū reizi i kur vīnā nu nominaceju beja nūsaukts ari itys Dīnys dīnroksts . Tok es asu slinka . Kartenis varbyut byus , tok ni šudiņ . Niu mīdz i lepej ( copy-paste ) pasuokumu reklama .
naktineica.lv juopavaicoj Annelei ci Līneitei , juos mož var iztambūrēt peleiti iz ritineišu . taipat . Ireta gon ari tambūrej sedzenis pa metram diametrā , tok juos dīgus mes itūnakt izlītuojom projekta īsīšonai ( tyka īsnīgti 2 kilogrami 100 gramu projekta ) . tok jai niu ir ari juos japuoņu tamburka , kas nu 3 . septembra atstuovēja Tonis birojā . piec puors nakšu izklaidem ar datorim i pneimatiskajim vasarim izzynuoju
raibiis.wordpress.com / Nui , teišom luga ekspresīva , deļ Rēzeknis varātum teik , ka drūsmeiga … vyss teikts atkluotūs tekstūs , jo izruode deļ pīaugušū , koč i zalā paspruka pa kaidam bārnu smīkleņam . Patyka ar tys - ka tyka izmontuota video instalizāceja , īvodā ( teišom interesanti , munupruot ) . Tys , ka divi aktīri paspē uzburt komfortablu telpu , i I. Dreļs breineigi īzasaistē cytu personāžu lūmā , kas nabyutu natraucē
raibiis.wordpress.com i zalā babom smejūtīs trisinē dubultzūdi . Veļ kū pamanieju , ka radzātuokī Latgolys kuļturys aizstuovi i sabīdriskī darbinīki sēdē pādejuos rynduos i pādejuos vītuos . Leluokuo daļa vītu , prūtams , tyka izdārāvuotys ar īlyugumim . Dzierdieju ari baumys , ka teatris taisuos braukt tūrē pa vysu Latveju ( nu , na jau ta jī tik vīnai izruodei gatavejās ) , ar pompozū saukli – Pyrmuo latgalīšu izruode –
raibiis.wordpress.com napopularizerom , naskaitom , jo " tī nikuo loba nav " Deļakam ? Nu nikas nateik ari pīduovuots plašuokai publikai . Ka ir , to vyss teik nūnīcynuots pošā suokumā . Tai pat ari latgalīšu jaunajom grupom tyka izteiktys frāzis – Ai … itei jaunuo dzīsma nav loba . Vot tei pyrmuo , tei beja zašebis – A kū tys nūzeimej ? Tys ir elementāri , ka muokslenīks " aug " . Hendriks napīdzyma ar gitaru rūkuos . Bet tautys
raibiis.wordpress.com leidz ar gali . Tys , nikas , tys nikas … Mīsa ataug . Dažim vairuok kai vāga i napareizajuos vītuos Lai bytu " smuki un zolīdi , kā laukos " , koč kam i juopastruodoj . Acazeistu , itūgod struoduots tyka mozuok . Nu daži struoduo ari deļ tam , ka jīm nav taidys galerejis kaidā portālā ( ļaunjenotmīkly 9 ) . Guņskuram vinkuorši bolkys taidā izmārā sagrīztys . Kuo tī ar seikom māžuotīs . Irir- navnav !
raibiis.wordpress.com ļaunjenotmīkly 9 ) . Guņskuram vinkuorši bolkys taidā izmārā sagrīztys . Kuo tī ar seikom māžuotīs . Irir- navnav ! Bet , lai voi kai … .. Kai jau minieju tei ir apburta vīta , vyss ar Jura & Co svietiebu tyka izdareits – sateireits , sagrīzts , sanasts i.t.t. Golvonuo rozīne , beja guņskurs ( 5 m ( apmāram ) augstumā ) plus babys aizsuoktuos i vysu cytu papyldynuotuos Leigū dzīsmis . I dzīsmis , kai taidys
raibiis.wordpress.com nivīns tolkam nastuosta , kur i kū mes dareisem tik dūd mozus muojīņus , kas myusus sagaida turpmuokuos dīnys . As ari narunuošu , kaidys metodis i pīlītuojumi beja / ir programmā . Parunuošu , kaida maņ tyka īspieja vysu kū redzeit , pīdzeivuot nu sova vierīņa iaskotu punkta . Vīns nu uzdavumim , nu jau pyrmuos dīnys vāluokajā dalī , beja sazadalēt / atrast / buddy ar kū vāluok struoduosem parā . As teiku
cyxob.lv Savīneiba i Sabīdreiba Cytai Politikai . Jūs idejis i programys vari apsvavērt internetā . Leidz šam Latveji vadeja vīnam voi ūtram ekonomiskajam grupejumam pakļauti politiķi , deļ tam par tautys interesem tyka piļneigi aizmiersts . Dombrovskis nav ideals , bet juo dorbs paruoda , ka Latvejai ir cereibys byut progresivai , atbiļdeigai i veiksmeigi atteisteitai vaļstei . C : Kas ir myusu vaļsts mierķis tyvōkajim
bezpvn.lv varēs atrast i myusu sātyslopā . Taipat maja suokumā jū byus īspieja redzēt TV !!! ; ) Eistineibā ituo video tapšona ir najauša - vīnkuorši paguošuos vosorys " Atzolu " nūmetnī safiļmeitijam materialam tyka atrosts pīlītuojum ! Breivūs breižūs siežut " Bez PVN STUDIO " , pusgoda laikā ko 4 kas i saguo nu tuo vysa jiedzeigs , sovam prīkam . Roduos ideja naturēt sveci zam pyura i paruodēt veikumu plašuokam
bezpvn.lv formata TOPūs . Tai par leluokū panuokumu var minēt videoklipa dzīsmei " Izzeimuots nu rosys " ūtrū " atdzimšonu " dažaidūs televizejis kanālūs . Tai pīmāram raidiejuma SeMS nedeļis TOPā paguošā nedelī tyka pīveikti vysi konkurenti i dabuota gūdpylnuo 1 . vīta . Iztiemej , ka šūnedeļ panuokumu varātu atkuortuot . Vēļ Latvejis Muzykys Kanala ( LMK ) TOP 20 ītvarūs asom 5 . vītā . Vysam kluot grupys jaunuo
bezpvn.lv dzīsmeņis puorvērst cītā veidā . Tyka īraksteitys demo versejai kaidys 5 - 6 dzīsmeņis , tymā skaitā divejis ar jau īprīkš mynātū latgalīšu muokslinīku . Par beinumu vīna dzīsmeņa zynomom aprundom pat tyka īvāruota i kaidu laiku pasagrūzē kaidā Hip-hopa topā ... ; ) Da , kaids nu myusu hip-hops ! Guojā laiks , i konstatēm , ka leluokuos radiostacejis demo īrokstus par pylnu najam - daguo dūmuot par nūpītnu
bezpvn.lv iz vinu nu smukuokuom Latvejis pylsātom , lai īrokstu veiktu . Kai by pasaruodē i sponsors , kas gon vāluok tikpat dabiski i pazuda ! ; ) Tūmār ar lobu cylvāku atbolstu , CD īroksts puors mienešu laikā tyka pīveikts . Cikom , tyka meklāts i kaids izdeviejs , kas byutu ar mīru jaunūs latgalīšu censūņus izdūt vysim pīejamus . I saguo ar vīnu sarunuot , bet ... Vysu turpmuokū godu tyka gaidāti nazkaidi breinumi
bezpvn.lv Latvejis pylsātom , lai īrokstu veiktu . Kai by pasaruodē i sponsors , kas gon vāluok tikpat dabiski i pazuda ! ; ) Tūmār ar lobu cylvāku atbolstu , CD īroksts puors mienešu laikā tyka pīveikts . Cikom , tyka meklāts i kaids izdeviejs , kas byutu ar mīru jaunūs latgalīšu censūņus izdūt vysim pīejamus . I saguo ar vīnu sarunuot , bet ... Vysu turpmuokū godu tyka gaidāti nazkaidi breinumi , sasnīgumi , kū pats
bezpvn.lv īroksts puors mienešu laikā tyka pīveikts . Cikom , tyka meklāts i kaids izdeviejs , kas byutu ar mīru jaunūs latgalīšu censūņus izdūt vysim pīejamus . I saguo ar vīnu sarunuot , bet ... Vysu turpmuokū godu tyka gaidāti nazkaidi breinumi , sasnīgumi , kū pats izdeviejs namuocē nūformulēt . Pa tū laiku ūtrys latgalīšu grupys izdeviejs nanūsabeida i vyss tuoļuokīs nūtyka peic lobuokuo scenareja . Mes gon par tū
bezpvn.lv , bet tys tai i palyka sarunu leimenī ! Žāļ ... Bet naasom nikod žāluojušīs par tū , kas nav nūtics , laikam deļ tuo vēļ i dorom tū , ka myusim pošym pateik , bez cytu ītekmis . Deļ tuo pusgodu īprīkš tyka nūlamts - vāga jimt vysu sovuos rūkuos , cytaiž vīnmār kaidam vari byut viņ par spieļmanteņu . Suokom darakstēt vēļ dažys dzīsmeņis , tyka atrostys retuos Latvejis studejis , kur var dzīsmis uztaisēt
bezpvn.lv myusim pošym pateik , bez cytu ītekmis . Deļ tuo pusgodu īprīkš tyka nūlamts - vāga jimt vysu sovuos rūkuos , cytaiž vīnmār kaidam vari byut viņ par spieļmanteņu . Suokom darakstēt vēļ dažys dzīsmeņis , tyka atrostys retuos Latvejis studejis , kur var dzīsmis uztaisēt pasaulis leimenī ! Ticit maņ , taidu nav daudzi . I tān ir daguojs tys moments , kod vysi 3 godi byušonu , nabyušonu , veiksmju i mozuoku
bezpvn.lv izīšonu juosoka paļdis ģeneralsponsoram " Hansab " , taipat paļdis " Prizma " i Valdim Āboliņam . </doc><doc> .. jau 4 godus ar jiusim . Šudiņ , 27 . decembrī , aprit tīši 4 godi , kūpš Kuorsovys Tautys nomā tyka snīgts pyrmīs oficialīs grupys " Bez PVN " koncerts . Itymā sakarā , šūgod , 29 . decembrī , asot laipni gaideiti iz Bolvu rajona Upeitis klubeni , kur nūtiks grupys koncerts nu i pi reizis " nūsaceituos
bezpvn.lv vysys pabejušs topa pyrmā pozicejī i dūmuojams nagribēs pīsakuopt . Bet itymā ceiņā myusu pusē Tu vari byut atbolstūt : Taidi tī peiruogi TOPu pasauļā ! ; ) </doc><doc> Koč kas jauns i koč kas aktuals Vakar tyka dalykts kaids puspunkts tai lītai , kū sauc par jaunu video klipu ! Iz septembra pyrmū dali var ari koč kū sagaideit ! ; ) Tod veļ arviņ aktuala padareišona ir Tovs atbolsts dažaidūs Latvejis radio staceju
cyxob.lv servera . Kontents ir statisks ( html + css + js ) , kas myusu dīnōs ir jau nūvacōjs modeļs . Par tū inni 96 izdūmō , ka vajadzātu sōkt lopu darbynōt izmontojūt kaidu ni beis CMS . Un kai lobs kandidats tyka pajimts modx . Es ar jū nabeju īprīkš sazaskōrīs , un dūmōju : " Kas ņiuļa byus ? " BET vyss ir super ! Maņ kai naprogrammietojam , bet vaira mōkslinīkam šis CMS dyžan īt pi sirds . Viņ varā byut vaira
cyxob.lv tehnoloģejom un paprasē maņi paļeigūs pi jaunas trubas pierkšonas . Jam pateik SE k 750 i. Cena ari nūkrituse leidz pījemamam cyparam - 123 .. .129 Ls Pyrmais mieģinōjums : discover . lv pasyutiejums tyka izdareits 10 . februarī , bet nikas nanūtyka . Cylvāks sōka interesētīs - gadit , zvaņiesim ! Vyss byus ! Vot jau vaira kai mienesi ņi čiku ņi grabu ... Ūtrais mieģinōjums : neostore . lv Vīnā raizī
cyxob.lv februarī , bet nikas nanūtyka . Cylvāks sōka interesētīs - gadit , zvaņiesim ! Vyss byus ! Vot jau vaira kai mienesi ņi čiku ņi grabu ... Ūtrais mieģinōjums : neostore . lv Vīnā raizī ar munu k 800 i tyka pasyutiets ari k 750 i. Vyss nūtyka , kai neostorī pījimts - nedeļas laikā ( pyrmūdīņ vokorā pasyutiets , pīktdīņ pīgōde ) . Bet ! Maņ vyss kai pa svīstu , a cylvākam šiš ! Jau pec naudas porskaitiešonas
cyxob.lv kai agrōk ) . Un ir īvīstas seikas fiškas , kas parreizi kļiust pīrostas . Pījimsim jaunais adreses īvades lauks ir apreikots ar meklietōju . Ja agrōk sōkūt raksteit kaidu ni beis adresi ar burtu c , tyka pīdōvōts cyxob . lv ; calis . lv ; cnews . ru u.t.t. tod tagad padareišonā ir īsaisteiti ari lopu " Title " . Super ! Ftp vītu rōdeišonas veids ari ir mainejīs . Tagad ir leidzeigs Safari . Ar ikoneņom
cyxob.lv īkryta prōtā . Nūtykumi svaigi i vysim zynomi . Citiešu pec atmiņas . Nav nikaidas gribiešonas vaicōt īrokstu ( nazynu , ci taids vyspōr ir ) . Pyrmais breinums : 3,14 zdec ! Nu mieness nūkrytuši . Vysur tyka uzsvārts , ka nauda beja slimineicas a ni nu zīdōjumim ! Bet kurais ta pīmiņ tik vacus nūtykumus . Stōsteisim tai , kap byutu īspaideigōk i sensacionalōk ! Ūtrais : Jā ... nikō nasciesi . Nabadzeņi .
cyxob.lv nūtykumus . Stōsteisim tai , kap byutu īspaideigōk i sensacionalōk ! Ūtrais : Jā ... nikō nasciesi . Nabadzeņi . Vysi sadaga ! Viņ pec nūtykuma sacēja , ka lelōkō daņa ni sadaga a sazaindēja ar dyumim . Daļa tyka samīgta deļ lelōs gryusteišanōs pi duravom . Lātu sensaceju medinīki . Deļ taidim gadejumim , es vyspōr nazaveru ziņas ni pa LNT , ni TV 3 . Viņ Panorāma + / - turās . Koč i tī ari gona breinumu . Pīmāram
cyxob.lv bez tehnikas īzajaukšanōs . Prīca i par tū , ka sagōja lobs praktiskais empiriskais pietejums . Uz vīnas nu školas dorba stacejom uzlykam web serveri un tod pacāļam Moodle e-apmōceibas CMS . Pabaksteits tyka vyss : lītōtōji , kursi , testi . Rezultatus dorbā , i gotovs ! Ņiuļa jōzagatavej " uz rajonu " . Byus lelōka skate ar cytom bejušō rajona školom . Lobs dorbs , kas padareits . I jaunōkōs tehnoloģejas
diena.lv kautūs buoleleņu , kuru kaulus balynoj saule i motus purynoj viejs . Cik ta gara dzīsme ir - puors minotu . A tymūs minotūs izskaņ kaida cylvāka dzeive i vysu dzīsmis dzīduotuoju myuži , cikom vacuo dzīsme tyka da myusu laika i myusu laika dzīduotuoju . </doc><doc> Karūgu laiks Pasavieru iz jaunuo Dīnys formata , iz čudnūs spama blogu i politiskūs vuordu okeanu i nasaprotu , voi maņ tuo vajag . Šaļtim jau ruodīs
edeite.wordpress.com kab dabuotu atbolstu Latgalīšu Kulturys gazetys darbeibai , vīna nu īcerem beja izvuiceit jaunus raksteituojus myusdīnu latgalīšu rokstu volūdā . Vys tik itai aktivitatei leidzekli natyka daškierti , nu tyka izsuokts ceļš atbolsta meklēšonā cytur . Pošim beja skaidrs vīns – kai byus , kai nabyus nu apvuiceibys ir vajadzeigys – kasdīnys dorbā beja nūgurdynuojuši teksti ar " kai jādzu , tai rokstu " , " pīdūdit
edeite.wordpress.com ikodēt vairuokys rokstu nūzeimis – aicynuojumu nasabeit i raksteit , rokstus , kū kotru dīnu var skaiteit portalūs i gazetuos i roksti kai musturi lītu i prīkšmatu rūtuošonai . Ituos nūzeimis tod ari tyka pamozeišam škatynuotys projekta i seminara laikā . Niu , atsaverūt iz aizvadeitū , ir lela prīca par rezultatu , nu pyrmais puorsteigums i varbyut drupeit apmulsums beja par aktivitati daleibys dasaceišonai
edeite.wordpress.com seminara elements . Dūma , ka ļaužu , kas pīsadola seminarā , roksti iz prīšku varātu byut skaitomi ari LaKuGā i cytūs medejūs , beja svareiga , guodojūt par seminara saturu . Deļ ituo gostūs i tolkā tyka aicynuoti ari Anita Brauna nu žurnala " Ir " , kab rozstuosteitu par loba roksta taiseišonu , regiona pasuokumu tikšonu lelajūs medejūs , i Igors Pličs i Gunārs Vilcāns nu " Latgolys fotografu bīdreibys
edeite.wordpress.com izdūta , nu sagatavēšonys procesā ir Ingridys Tāraudys i Emilejis Kalvānis dzejis kruojumi . Kotram īdūta tik dzejis lapeņa bez pīraksteitys autoris , nu var tik pasabreinuot , cik lelā daļā truopeigi tyka atpazeiti dzejneiču rūkroksti . Piečuok kluot beja pyrmuo vokora gosti – vītejuo folklorys kūpa " Rekavas dzintars " , kam itymā godā izguojs albums " Iz vacuo okas sukruma " , ar sovom dzīsmem . Paraleli
edeite.wordpress.com , kas vysim kūpā ļusteigi ari pasadeve . " Žagatine jumtā čārc " kliva par naoficialu seminara tituldzīsmi – skanieja golvuos , dzīduota vokorūs i pādejū reizi izdzīduota ari iz atvodom . Ūtrs vokors tyka veļteits latgalīšu teatrim . Cikom gostūs gaidejom sābru nūvoda " Palādas " , pošu aizdavums beja izvest latgalīšu " Gaileiti i visteņu " dažaiduos variacejuos – smīkli nasaryma ni pi komedejis , ni
geoviita.wordpress.com reizi īguoja pruotā gadejums nu studeju laikim Stokholmā , kod ar draudzini braucem ar pīpiļsātys viļcīni . Nazkas jam beja nūtics i jis nakustēja ni nu vītys nazkur starp stacejom . Bet ļūti dreižā laikā tyka pa skaļrunim informāti pasažīri par asūšū situaceju i tū , ka dreizumā dabrauks cyts viļcīņs , iz kuru vajadzēs puorsasēst . Timā pat laikā tyka nūruodeits , ka puorsādynuošona nūtiks drūšai i organizātai
geoviita.wordpress.com nu vītys nazkur starp stacejom . Bet ļūti dreižā laikā tyka pa skaļrunim informāti pasažīri par asūšū situaceju i tū , ka dreizumā dabrauks cyts viļcīņs , iz kuru vajadzēs puorsasēst . Timā pat laikā tyka nūruodeits , ka puorsādynuošona nūtiks drūšai i organizātai . Tuoļuok sekuoja lobs stuosts par tū , kai veirīši lēce uorā nu vagonim , sīvītis trausēs , kai vīns ūtram raudzeja paleidzēt . Tī īkuopšana
geoviita.wordpress.com vagonu greidu , nav nikaidu pakuopīņu . Kab tyktu ūtrajā viļcīnī otkon beja juopīveic apmāram 1,2 m augstums . Veirīši pīsavylka i īsaruope , deve dāmom rūkys i vylka vydā . Dreiž viņ nazyn nu kurīnis tyka atnastys trepis . Sīvītem tika padūta rūka i vyss veiksmeigai tyka atrysynuots . Braucem tuoļuok . Gols golā ari ite tyku veiksmeigai golamierkī , bet nu nazkai tai čudnai , ka itaidys elementarys lītys
geoviita.wordpress.com otkon beja juopīveic apmāram 1,2 m augstums . Veirīši pīsavylka i īsaruope , deve dāmom rūkys i vylka vydā . Dreiž viņ nazyn nu kurīnis tyka atnastys trepis . Sīvītem tika padūta rūka i vyss veiksmeigai tyka atrysynuots . Braucem tuoļuok . Gols golā ari ite tyku veiksmeigai golamierkī , bet nu nazkai tai čudnai , ka itaidys elementarys lītys nav atstruoduotys . Cik vēļ nalaimis gadejumi ir juonūteik , kab
jureits.wordpress.com minisistra Edmunda Sprūdža sasatikšona ar Rēzeknes piļsātys vadeibu , kai ari 2 suņžu gara saruna ar Latgolys planavuošonys regiona vadeibu i vysys Latgolys pašvaļdeibu puorstuovim , ari pi pušdiņu golda tyka puorrunuoti izgleiteibys vaicuojumi ( par tim seikuok Latgolā runuosim , kod iz šajīni atbrauks ari Izgleiteibys i zynuotnis ministrs ) , tyka apsavārti Rēzeknis aktualī projekti , satikti Biznesa inkubatora
jureits.wordpress.com vysys Latgolys pašvaļdeibu puorstuovim , ari pi pušdiņu golda tyka puorrunuoti izgleiteibys vaicuojumi ( par tim seikuok Latgolā runuosim , kod iz šajīni atbrauks ari Izgleiteibys i zynuotnis ministrs ) , tyka apsavārti Rēzeknis aktualī projekti , satikti Biznesa inkubatora i Rēzeknis specialuos ekonomiskuos zonys puorstuovi . Vysa golā atpakaļceļā iz Reigu , ministrs kūpā ar obejim Saeimys ZRP deputatim nu
jureits.wordpress.com Frančam Trasunam veļteitajā muzejā . Maņ ari beja tei īspieja ministru pavadeit vysys dīnys garumā , uzklauseit dažaidus vīdūkļus i īrūsynuojumus tuoluokajam dorbam . Pyrma nedelis pīktdine ( 0 4.11 . ) tyka pavadeita Daugovpilī , kur nūtyka VARAM reikuots forums un vokorā ari Daugavpiļs Universitatis 90 godu jubilejis pasuokums . Itei nedeļa paīs vaļsts svātku zeimē – paļdis par daudzajim īlyugumim pīsadaleit
jureits.wordpress.com politika ? Kai jau kotru pīktdini , ari ituo gods 2 . martā Latvejis Republikys 11 . Saeimys deputats Jurs Viļums beja īsarads Latgolā iz sasatikšonu ar vālātuojim , itymā reizē Aglyunā i Preiļūs . Vysapyrms tyka izmontuota īspieja sasatikt ar Zatlera Refornu partejis ( ZRP ) bīdru , A / S " Preiļu siers " vaļdis vadeituoji Jezupu Šņepstu . Tyka puorrunuotys īspejamuos reiceiboys uzjiemiejdarbeibys veicynuošonai
jureits.wordpress.com Zatlera Refornu partejis ( ZRP ) bīdru , A / S " Preiļu siers " vaļdis vadeituoji Jezupu Šņepstu . Tyka puorrunuotys īspejamuos reiceiboys uzjiemiejdarbeibys veicynuošonai Latgolys regionā , kai ari kūpeigi tyka īpazeistys telpys , kas iz prīšku varātu tikt izmontuotys ZRP Preiļu nūdalis biroja dorbam . Tuoļuok tyka apmaklāta Aglyunys vydsškola , kas pavysam naseņ atzeita par vīnu nu lobuokajom Latvejis lauku
jureits.wordpress.com puorrunuotys īspejamuos reiceiboys uzjiemiejdarbeibys veicynuošonai Latgolys regionā , kai ari kūpeigi tyka īpazeistys telpys , kas iz prīšku varātu tikt izmontuotys ZRP Preiļu nūdalis biroja dorbam . Tuoļuok tyka apmaklāta Aglyunys vydsškola , kas pavysam naseņ atzeita par vīnu nu lobuokajom Latvejis lauku vydsškolom . Sovus vaicuojumus izsaceja školys direktore Lidija Šatilova , bet golvonais dīnys pasuocīņs
jureits.wordpress.com saukt par myusejū . Pi vysa tuo ļauds nūsorgoj tū dzeivis prīka dzierksti , kū naratai ir pagaisynovuši leluokā puorticeibā dzeivojūšī cytur . " Latgalīšim krīze ir pi čūksta ! " pyrma puors godu lapnai tyka saraksteits iz vairuoku mašynu , bet Latgolys Studentu centrs koč i bez vaļsts paleiga izdeve vīnu nu skaistuokūs Latvejis gruomotu ar latgalīšu puosokom par krīzi i jaunīšu saraksteitim stuostim ar
jureits.wordpress.com Latgolys Studentu centrs koč i bez vaļsts paleiga izdeve vīnu nu skaistuokūs Latvejis gruomotu ar latgalīšu puosokom par krīzi i jaunīšu saraksteitim stuostim ar laimeigom beigom . Starp cytu , apleik tyka laists ari kaids cyts jūks : " Latgolā krīze vēl nav suokusēs , deļ tam ka nikod ite nav pa eistam beigusēs " . I tai iz kotra styura , it seviški Latgolā , mes varam puorsalīcynuot par redzīs naizdziešama
jureits.wordpress.com gribiešona sasastruduot i iniciativys boguoteiba var nūdrūšynuot vysdrūšuokū i pylnvierteiguokū liduojumu . Auditorejis īkustynuošonai i tik nūpītnā pasuokumā vysmoz nūjaušama vīgluma sajiutys radeišonai tyka pīaicynuoti daži balamuti nu " Karaliskuo improvizacejis teatra " . Internetā jau ir pīeinams video , kurā var apsavērt , kai divi ministri atsausauc iz aicynuojumu īsasaisteit vīnā atslūdzis pasuokumā
jureits.wordpress.com balamuti nu " Karaliskuo improvizacejis teatra " . Internetā jau ir pīeinams video , kurā var apsavērt , kai divi ministri atsausauc iz aicynuojumu īsasaisteit vīnā atslūdzis pasuokumā . Pyrma tuo publikai tyka pīduovuots izavielēt – dareit pošim voi ļaut tū ministrim . Skaidrs , ka vīgluok ir vysod pasavērt iz vysu nu molys , pakritizēt , pasasmīt voi lobuokajā gadejumā uzslavēt . Tys varbyut tai simboliskai
jureits.wordpress.com ar baltīšim veiduot kūpeigu vaļsti . Koč ari tūlaik vēl Latgola navarie rauduot ni par demografejis problemom , ni dorba tryukumu , ni ari par sovys ( latvīšu ) volūdys nūsorguošonu , vysleidz jau tod tyka izsaceitys šuorbys , ka itaids unitarys vaļsts modeļs var pavysam molā atstuot Latgolu . Ka pasaveram koč voi iz pādejūs divdesmit godu regionaluos atteisteibys tendencem i varys decentraliziešonys pasuokumim
latgale.lv voi vyspuor juos nav : D Bet nazkai ... taida sabīdereiba , kai padūmju laikūs . feini . es dzīduojs tolkā nabeju seņ .... nu padsmitgodu vacuma .... žāl . koč bolss lobs . ( vysmoz es tai dūmoju ) Vyss tyka dareits – mudruok , mudruok . Žāļ ari , ka niule dzīsmys izkvāloj , kai palny kremetorejī ... Itaida kliniskuo nuoveite ( ni nuove ) , veļ kaidu laiku uzaturēsīs . Vot taidu , voi cytu apstuokļu gadīņī
lmelne.wordpress.com cīši napateik . Nu , ka asu sirdeiga , maņ gryuši palikt mīreigai . Varbyut tei ir švaka īpašeiba , varbyut loba . Kas tū lai zyna ? Beja laiks , kod troki puordzeivuoju kotru aizvainojūšū frāzi , kas tyka dūmuota maņ , a ar laiku jau var pīrast pi vysa , uztvert tū vīgļuok . Ka apvainoj personeigi mani , varu tū pīcīst , nav jau gryuši . Nu , ka teik aizskorta muna dzymtuo puse i tuos cylvāki , muni nervi
lmelne.wordpress.com ituos gruomotys autoru , es stypri apšaubu voi itaida diskuseja ir reala . Partū pīraksteišu sovu redzīni ite . Piec ituos gruomotys izdūšonys , Nautrānu pogosta informativajā izdavumā " Nautrēnu ziņas " tyka publiceiti diveji vīdūkli – bejušuo školys direktora , viesturnīka Ontona Miglinīka i nazkodejuo pogosta īdzeivuotuoja Ontona Lubāna . Lubāna raksteitais maņ ruodiejuos dīzgon bezsakareigs i beiguos
lmelne.wordpress.com darbeibu okupacejis laikā , tū , kū jī tymā laikā ir dariejuši i rakstiejuši . Naseņ poša , puorskaitūt A. Kūkoja gruomotu " Septiņkalne " ( 1985 ) , atrodu taidus breineigus teikumus : I kaidai varai tod tyka kolpuots ? Nu suokšu par gruomotu i tū , kū grybu pasaceit . Fakti itamā zinī nūteikti nav muna stypruo puse ( tūs ir pamatuoti preciziejs Ontons Miglinīks ) , vairuok par sovom emocejom . Gruomota ir
lmelne.wordpress.com leluokū nūdevieju – Kazimiru Braslu . Es pavysam nūteikti nazynu , voi jis taids beja voi nabeja , bet maņ kai cylvākam , kai ciļvieceigai byutnei jau par reizi nalobys emocejis izraisieja veids , kai tyka apraksteita Braslys muote . Gruomotys autors ir dzims 1938 . godā , a Brasla 1925 . godā . Tod kai jis var zynuot , kaida ir bejuse i kai dzeivuojuse Bronislava Brasla ? Varbyut nu runom , nūstuostim
lmelne.wordpress.com vysam kluot , raksteit par cylvāku ( koč i seņ myrušu ) tai , kai : Tuoļuok sekoj ari aproksti par tū , ka muote nagatavieja nikuo bārna pīdzimšonai , tū , ka sāta beja vutu apsāsta , tū , kai puika školā tyka apsmīts , kai jis suoka nicynuot sovu muoti . Izaver , ka autors ir gribiejs paruodeit Braslu kai nūdevieju , kai ļaunu cylvāku jau nu dzimšonys , voi pat ījimšonys . A es nazkai cauri itam vysam , vysmoz
lmelne.wordpress.com izlikt zeimūgu vysai dzeraunei – Maiglim ? Voi dreikst Myurinīku i Strodu dzymtys apvainuot leidz pat itai dīnai , leidz pat itai paaudzei ? Maņ napatyka ari , ka vysi fakti leidz par saušonai Ierzeļovā tyka apraksteiti tai , it kai autors byutu stuoviejs kluotyn – kai symtprocenteiga patīseiba , lai ari gruomota pamatā ir baļsteita iz arhiva materialim , līceibom i puors cylvāku atmiņom . Ierzeļovys gadiejumā
lmelne.wordpress.com symtprocenteiga patīseiba , lai ari gruomota pamatā ir baļsteita iz arhiva materialim , līceibom i puors cylvāku atmiņom . Ierzeļovys gadiejumā gon autora teoreja par partizanu eistajim nuovis apstuoklim tyka apskateita kai varbyuteiba , bet vysūs īprīkšejūs nūtykumūs , nikaida cytaida varbyuteiba pīļauta natyka . Taipat maņ šaubys roda tys , ka autors izsoka kritiku viņ tim partizanim , kas naatsasauce jam
lmelne.wordpress.com vuords Rogovka . Gruomotā ari kai pīmārs nūsauktys breivvaļsts laika kartis , kur Rogovka nūsaukta par Ragavu . Asu pietiejuse ituo laika kartis i varu saceit , ka tys beja laiks , kurā vysi vītvuordi tyka latviskuoti – tai Kucini kliva par Kucēniem , Īvulāni par Īvulēniem i.t.t. Tai , ka ituos kartis pavysam nūteikti navajag skaiteit par objektivim informacejis olūtim . Nautrānīši teik nūsaukti par kolaborantu
lmelne.wordpress.com jūs pavysam nūteikti skaitu par jaunim , patriotiskim i naivim cylvākim , kuri beja gotovi atdūt sovys dzeiveibys sovys zemis dieļ . I par tū es jūs cīneju . Nu maņ ir gryuši pījimt vardarbeibu , kura tyka pīlītuota . Tūmār ari školuos , ari viesturis stuņdēs par tū ir juorunoj . </doc><doc> Par babom i puosokom Nazkai suokušs vysaidys atminis īt pruotā ( vacums laikam : D ) . Tai atguoduoju laiku , kod
naktineica.lv jimā runuoja dzedi , prodzedi i jūs prodzedi . Ari myusu pomuzykys dzīsmēs skaņ myusu seņču volūda . Cīneit sovu volūdu popkulturys laikā nav anahronisms . Tys ir cīneit sevi . 1908 . godā Pīterburgā tyka izdūta pyrmuo pošu latgalīšu raksteituo gramatika – Ontona Skrindys " Латышская грамматика летгальскаго нартlьчiя — Latwìšu wolúdas gramatika " . 2008 . godā analfabetisma nav palics a ni mozuok . I
naktineica.lv vīn , jēme i vīnu dīnu atsaroda ! Vaļdeiba ! Kai ruove struoduot , tai da pīcu stuņžu reita ! Cikom padarēja 17 godu dorbu , izmēze vysus klāvus , izteirēja pašelis . Nu ūtrys pusis , mož itymā naktī tyka izspālāta taida kai alegoriska lūmu spēle , kai mistereja . Taida kai grāku ceisteišona i upera nesšona vysu vuordā – televizejis paruodeita , radejis skandynuota , avīžu i teikla apraksteita , ļaužu
naktineica.lv , kur zvierbuli byrdynoj kaņapu sieklenis , kur cyuku putra , kur suņa bļūda . Tik pasauc sovu armeju , a tī mudri , mudri seikom kuojeņom jau aizaveļ . Vokorā muote savad klāvā , sasauc pereklī . Jau tyka paleli cuoli , a vys pi muotis . Tai pamazeņam izauga vystys i snīga gaiļs . Snīgā staigoj , snīgu ād . Poša besa jim navuod ! Pakņuoboj snīga , izkuop iz kupanys , pakaš i aizdzīdoj jaunuo gailāna spolgajā
naktineica.lv izceļuotuoju i Latvejā palicieju storpā . Vīna pasauļa taisneiba nav cyta pasauļa taisneiba . Taisneibai tik daudz kažuku , cik kažuka nosuotuoju . Tys vēļ beja tymūs laikūs , kod Padūmu Krīvejā vysi tyka dzeiti kolhozūs , beja represejis pret kulakim , bazneickungim , a vēļ nabeja represeju pret nacmenim – cytu tauteibu cylvākim . Moskovā dorbuojuos izdevnīceiba " Prometejs " , kas aktivai izdeve vuiceibu
naktineica.lv paruodeit latgaliskumu . Latgolys Muora ci Aglyunys bazilika ? Ceļamolys krysts ci muola pūdi ? Traktors ci pīna konys ? Lauku dzeive ci dobys breinumi ? Atbiļde ir ite . Īdevu skaudzi atrodumu , iz vuoka tyka Īva . Jauna sīvīte tautystārpā Juoņadīnys reitā pi gunkura . A kaids tam sakars ar žyguleišim ? A nikaida . Vīnkuorši tī dabasi – malni īt nu pamalis kai bluočs , tok sirdī mīrs – rudiņa leits atīt par
skreine.org atguodoj laikus kod sīvītem nabeja bolsa tīseibu i malnuodainūs reideja ar suņim . Bet tagad amerikys prezidents ir malnuodainais . Pasauļs ir mainejīs radikalai . Ostoni godi atpakaļ , kod par prezidentu tyka kovbojs nu Teksasys , kurs varēja pīļaut , ka piec juo byus malnuodainais prezidents ? Latgaļi dzeivoj pasaulī , kur vaļsts nikamā natur jūs volūdu , pasauļavierīni i navar viņ sagaideit , kod latgaļi
producenti.wordpress.com Pyrms vuorda " , kas beja LPG pyrmais aukliejums . 2007 . goda decembrī pyrmū reizi pasauļā izguoja tikai latgalīšu dzīšmu izlase " Latgolys Radejis izlase Nr .1 ″ , 2008 . goda septembrī saulis gaisma tyka dūta Dabasu Durovu " Ļepetnīkam " , bet 2009 . goda vosoru sagaidiejom ar Ata Auzāna i Daugovpiļs Oranžuo kuora albumu . Taipat ir ari saisteiba ar Latgalīšu kulturys goda bolvu " Boņuks " . Bet dorbs
latgalec-ru.narod.ru daleibnīkim da reita leiguoja treis Boguotuos saimineicys . Piec saulis lākta bogatīšu vīsi nazcik reita stuņžu varēja atsapyust Sprukuļu dzymtys symtgadeigajā sātā ( calta 1908 . godā ) . Pasuokumā Bičkūs tyka nūsavārta operatora Daiņa Juragys videofilma par pārnejū Juoņadīnu , sajimta informaceja par nūteikūšū ekspedicejuos . Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2007 . goda 20 . janvarī — 4 . februarī
latgalec-ru.narod.ru vītejī latgalīši . Zīmys školys programys saturā īguoja Sibira latgalīšim nazkod labi zynomys kulturys dorba formys : popularzynuotniskys lekcejis , ceļojūšuo teatra izruodis , prozys skaitejumi . Koledžā tyka nūdybynuota ceļojūšuo biblioteka , kurys pamatus veidoj duovynuojumi nu Latvejis . Nūsavārtuo J. Streiča filma " Cylvāka bārns " klauseituojūs radeja taidu pošu reakceju kai Latvejā — nu smīkla da osoru
latgalec-ru.narod.ru universitatis vuiceibu spāki , absoļventi , studenti : Solveta Logina , Ingrida Logina , Muora Mortuzāne , Aigars Biernāns , Guņtis Šmauksteļs , Lideja Leikuma , Aleksejs Andronovs . Latgalīšu rūku dorbu izstuode tyka organizāta trešuos Zīmys školys laikā 2007 . goda februarī — martā . Etnolingvistiskūs ekspediceju laikā atsakluoja i itei leluo latgalīšu dzerauņu boguoteiba . Izceļuotuojūs nu Latgolys natryuka rūkdarbeigu
latgalec-ru.narod.ru – 24 . junī nūtyka Juoņa dīnys svieteišona Bičku cīmā ( Leluo Uluja rajonā ) . Svātki pulcynuoja vairuokus symtus latgalīšu nu tivejis i tuolejis apleicīnis , ari Krasnojarskys i Novosibirskys . Vyss tyka organizāts kai vacgodūs — paprīšku nūtyka kūpeigs svātku koncerts , guojīnī pa dzerauni tyka apdzīduoti Juoni i Juoņu muotis , gaišs gunkurs daga da pat reita , cikom sauleite suoce rūtuot . Natryuka
latgalec-ru.narod.ru pulcynuoja vairuokus symtus latgalīšu nu tivejis i tuolejis apleicīnis , ari Krasnojarskys i Novosibirskys . Vyss tyka organizāts kai vacgodūs — paprīšku nūtyka kūpeigs svātku koncerts , guojīnī pa dzerauni tyka apdzīduoti Juoni i Juoņu muotis , gaišs gunkurs daga da pat reita , cikom sauleite suoce rūtuot . Natryuka ni dzīšmu , ni daņču , ni jautreibys , ni svātku golda . Juoņadīnu īdareigi kuplynuoja Krasnojarskys
ludzasbiblio.lv . Malnovas katōļu bazneica īkļauta Vaļsts aizsorgōjamū kulturas pīminekļu sarokstā un 1999 . goda Eiropas kulturas montōjuma dīnu objektu sarokstā . Jaunōs Malnovas Rōmas katōļu bazneicas ceļtnīceiba tyka uzsōkta 1927 . godā , taču leidz Ūtrō pasaules kara sōkumam tū pabeigt neizadeve . Bazneicas ceļtnīceiba turpynōjās pēc 1995 . goda un pabeigta 2003 . godā . Malnovas Rōmas katōļu bazneica tyka īsvēteita
ludzasbiblio.lv ceļtnīceiba tyka uzsōkta 1927 . godā , taču leidz Ūtrō pasaules kara sōkumam tū pabeigt neizadeve . Bazneicas ceļtnīceiba turpynōjās pēc 1995 . goda un pabeigta 2003 . godā . Malnovas Rōmas katōļu bazneica tyka īsvēteita 2003 . goda 5 . oktobrī . </doc><doc> Pasines katōļu bazneica Pasines katōļu bazneica atsarūn Ludzas rajonā , uz dīnvydreitim nu Ludzas . Pasines draudze rūbežojās ar Zylupes , Rundānu un Landskoronas
ludzasbiblio.lv bārnubārni pasarakstēja – " Parako " . Vīns no jim – Dominiks Parako – kļiva par Pušmucovas muižkungu . Jys 1850 . godā par sovim leidzekļim kūka bazneicas vītā uzsōce myura bazneicas ceļtnīceibu . Tei tyka myurēta nu akmiņim . Pēc divim godim , 1852 . godā , ceļtnīceiba tyka pabeigta , un 1852 . goda 4 . oktobrī tū īsvētēja dekans Romualds Laudanskis , bet konsekrēja veiskups A. Fr . Simons 1897 . godā
ludzasbiblio.lv kļiva par Pušmucovas muižkungu . Jys 1850 . godā par sovim leidzekļim kūka bazneicas vītā uzsōce myura bazneicas ceļtnīceibu . Tei tyka myurēta nu akmiņim . Pēc divim godim , 1852 . godā , ceļtnīceiba tyka pabeigta , un 1852 . goda 4 . oktobrī tū īsvētēja dekans Romualds Laudanskis , bet konsekrēja veiskups A. Fr . Simons 1897 . godā . Pušmucovas bazneica ir 17,45 m gara , vīnnovas ceļtne ar fleižu greidu
ludzasbiblio.lv A. Hilzens 1765 . godā Pyldā uzcēle kūka bazneicu . Tōs garums beja 18 m , plotums – 9 m. Jau pyrms Pyrmāō pasaules kara prāvests Julijans Giedvillo vōce leidzekļus jaunas bazneicas ceļšonai , jō laikā tyka sagatavōti ceļtnīceibas plani . Taču kara laikā vysi savōktī leidzekļi gōja zudumā , beja palicis tikai byuvprojekts . Tū , nadaudz izmainūt , izmontōja jaunōs bazneicas ceļtnīceibai , kū uzsōce prāvesta
ludzasbiblio.lv . godā Raipoles katōļu draudzes lūcekļi atļauju nu Vitebskas gubernatora bazneicas ceļšonai dabōja . Ludzas dekana Andreja Seipuļnīka vadeibā , par draudzes lūcekļu sazīdōtajim leidzekļim 1883 . godā tyka uzbyuvēta Raipoles bazneica . Tei beja nu kūka . Bazneicu Sv . Jōņa Kristeitōja gūdam īsvētēja dekans A. Seipuļnīks . Pāvests Pīters Smelters nūlēme uzceļt Raipolē lelu myura bazneicu , taču šū nūdūmu
lvlksa.nautreni.lv i dialektūs . Tei ir bejuse izstuodeita 119 reižu Latvejis muzejūs , školuos , bibliotekuos , klubūs , taipat 1987 . godā Moskovā Vyssavīneibys Tautys saimisteibys sasnāgumu izstuodē , kurā kolekceja tyka apbolvota ar sudobra medaļu . Kūpā ar filologi Lideju Leikumu asmu sarakstejs ābeci latgalīšu volūdā ( 1992 . ) . Tei atsarūn pastuoveigajā ekspozicejā Šeņžeņā pasauļa VIP ( Very Important Person - (
lvlksa.nautreni.lv ūtruo školuotuoju nūmetne – kursi " Vosoruošona – 2001 . " Kursu golvonuo tema – Latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis vuiceišona Latgolys školuos : pīredze , fakti , jaunuokuos atzinis . Kursūs tyka organizeita presis konference par temu " Latgalīšu volūdys vīta Latvejā i pasaulī " . Klauseituoji īpazyna igauņu ( Veru instituts ) , lītavnīku ( Žemaišu ) i boltkrīvu pīredzi regionaluos volūdys saglobuošonā
Ir suokumā , poezejis i prozys skaitejumim vokorā , guojīni ar guņsvāzom naktī i čuopuošonu iz tiergu nu reita . I ituo pasuocīņa laikā Valdis pasaceja poša izgudruotu voi kur ta dzierdātu frazi , kura i tyka ituo raksteņa viersrokstā . Ka taidu latgalīšu nabyutu , tod gon jau ka jūs byutu juoizgudroj voi kaidim cytim juoteik jūs vītā . Partū ka itei vīta nikod na-stuov tukša . Kai amerikanim teksasīši ,
Katoļu Kalendārs 2012 zam kubula pabuozta , kam dorbūs nūsaskriejuse , nasukuota golva i mute nateira . Tok kas gols golā saguoja – gudruos muosys lobuokajā gadīnī apsaprecēja ar kolpim i aizbrauce iz Īreju , a buorineite tyka pi sova veirīša i ak jau beja loba mama juo bārnim i nikod nivīnu sovu bārnu nabuoze zam kubula tik partū , ka na tai runoj voi na tai apsaviļcs . Koč varbyut buorineitis meitys vysys zam kubulu sēd
Katōļu Dzeive Vakarēšona kai tradicija beja tipiski sīvīšu , it īpaši jaunūs mārgu , nūdarbeibu vokori . Veirīši tur pīsadalejōs reši , vairōk kai nūvārōtōji , nakai leidzdaleibnīki . Tautas volūdā vakarēšonas bīži tyka apzeimātas par pyura lūceišonas vokorim . Dzeivojūt sādžōs kūpā , it īpaši garajūs zīmas vokorūs , sīvītes puļcējōs kaidā nu zemnīku mōjom , lai šyutu , adeitu , tamburātu , vārptu un austu . Dorbs nūtyka
Katōļu Dzeive sacerēšona un dzīdōšona , kai radzams , beja vīns nu veidim , kai izbēgt nu smogōs realitates un " aizamērst " , nūkļyustūt sapņu pasaulē . Dorba dalejums tautas tradicijōs beja nalabvēleigs sīvītei . Nu jōs tyka praseits dorbs gimines apjūmā : teireiba sātā , uztura gatavōšona un pi tam vēļ pylna dorba dīna laukūs . Vairōkim dorbim , kai pīmāram : drēbu velēšona , dōrzu revēšona , gūv ’ u slaukšona , labeibas
Katōļu Dzeive dzeršona un peipēšona . Vairōkumam latgalīšu dzīdamūs tautas dzīšmu teksti primitivi volūdas ziņā . Dorbā nūgurušam cylvākam nabeja laika nūsadūt volūdas kūpšonai . Jyutas praseja sevi izsaceit , un tōs tyka izteiktas , kai dorbā gurušais cylvāka prōts tū diktēja . Dzīdōtajā dzīsmē pantu skaits varēja byut lels , bet melodijas eisas un , pa lelōkai daļai , solkonas . Vīnu reizi dzērdātō melodija it kai pīlypa
Katōļu Dzeive īdzeivōtōju kūpas apmārūs , cytūs nūvodūs dzeivojušī latvīši , sōcūt ar tautas atmūdas laikim , radeja fiziskōs ceiņas varūņus un ar grōmotom snēdze tūs tautai . Sekojūt cytu Eiropas tautu paraugam , tyka saraksteiti eposi , kur mōksleigi radeitī varūni izceineja lelas ceiņas , gyva uzvaras un vinnēja karus . Tai uzplauka tautiskais romantisms . Kai pyrmū eposu raksteitōju varātu minēt Lautenbahu – Jūsmiņu
Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi kod vajag kuo jauna i sova , a nav jau pundamenta , iz kuo atsaspert i nu kuo radeit jaunū . Gruomotā sūpluok latgalīšu tautys puosokys , latgalīšu rakstnīku literaruos puosokys nu senejūs laiku , kod tyka atcalts drukys aizlīgums i tikai dzyma laiceiguo literatura , myusu dīnu autoru puosokys i myusu dīnu Latvejis bārnu i jaunīšu stuosti ar laimeigom beigom . Bez puosoku ari stuosti par krīzi – nu latgalīšu
latgale.lv/lg kaidu cytu . Kurā vairs namoksuot riekinus i vairs napraseit poruodus atpakaļ . Vīnkuorši zynuot i byut . </doc><doc> Grybu – ādu , grybu – pa byudīm zīžu Tai nazkod vīņs skūps bārns beja sacejs , kod jam tyka aizruodāts , ka vīņs pats ād īvuoriejumu . " Muns īvuoriejums . Grybu – ādu , grybu – pa byudīm zīžu ... " Nuj , nuj ... i šūdīņ kotrys ar sovu izadora tai pat . Vīneigi , ir cīži napateikami tys , ka
latgale.lv runovam – nivīns tymā 2008 . godā navarie pastuosteit , cik ir latgalīšu ? 100 , 200 , a varbyut 3000 ? Varbyut 400 tyukstušu ? Varie saukt sevkuru skaitli i īspiejams byutum taisneiba ! Piec puors godim : tyka sareikuots ari Vyslatvejis konkurss , kura golvonuo bolva beja jauna automašyna . Konkursā beja tikai vīns vaicuojums – cik ir latgalīšu ? Beja juonūsauc konkrets skaitlis . ; ) Kai vāluok izaruodeja
latgale.lv vāluok izaruodeja , konkursa organizatori tai izjūkova vysus , deļ tam , ka daže Latvejis vaļstei nabeja itaidys informacejis . Niu precizi nazynu , voi piec puors godim , a varbyut piec vēļ kaidim 20 tyka ari tautys skaiteišonys anketuos īkļauts vaicuojums , lai nūskaidruotu , cik daudzeji latvīši muok latgalīšu volūdu , cik daudzeji muok tymā raksteit , cik daudzeji nu jim sevi uzskota ari par latgalīšim
Latvijas Avīze atvastuos gruomotys i gazetys ( italīšu vuords , kuru izmontoj pūli , krīvi i.c. ) inflantīši skaiteit naprota – tuos beja drukuotys gotu šriftā . Tikai padsmit godu piec Latvejis vaļsts izaveiduošonys tyka pījemts lykums , ka nu 1936 . goda 15 . maja Latvejā aizlīgts drukuot tekstus gotu šriftā . Nu , tys otkon tai . Drukys aizlīguma laiku zynuotnīki , publicisti i cyti apzeimej ar metaforom " tymsys godi
Pīters Miglinīks atcēle tikai 1861 . godā . Zemnīku stōvūklis nakliva lobōks , jo muižinīki seiksti turējōs pi sovom privilegijom . Nabadzeigī zemnīki navarēja īgyut zemi sovā īpašumā un veidōt sovas saimnīceibas . Jim tyka līgts ( kaut ari tys lykumā beja paradzāts ) izmontōt t. s. servitutus — ganeit lūpus kūpejōs ganeibōs , cērst kūkus mežā , kas ari kliva par vīnu nu konflikta cālūnim storp Pīteri Miglinīku un muižinīkim
Pīters Miglinīks atmūdu , tū datej ar godaskaitlim 1904 - 1917 , t. i. , nu drukas aizlīguma atceļšonas leidz Latgolas pōrstōvu Rēzeknes kongresam 1917 . goda majā , kod kulturas atmūda beja pōrauguse politiskajā atmūdā un tyka izlamta Latgolas nōkameiba . Taču tautas ceņtīnim tik striktas rūbežas jau nav nūvalkamas . Byuteibā Latgolas atmūdu īvadeja Pīters Miglinīks jau 19 . g. s. 70 - 80 . godūs ar sovas personeibas spāku
Pīters Miglinīks dzejūli . Te O. Rupaiņs ari izdarejis vairōku dzejūļu nūrokstus , izveidojūt sovu mapeiti . Tī vysi īstrōdōti trilogijā , kotru dzejūli , dzīsmi saistūt ar konkretu situaciju , kurā tī varēja rastīs voi tyka dzīdōti . Dzejūļu kopijas ASV O. Rupaiņs īdevis rakstnīkam prīsteram Norbertam Neikšānīšam ( N. Trepšai ) . Pēc jūs obeju aizīšonas myužeibā šū materialu tōlōkais liktiņs nav zynoms . Jōatzeimoj , ka
Katōļu Dzeive atamu elektrostanceju . Mož tu vari kū izdūmot šymā lītā , izgudrot kaidu racinalizaceju ? Ar tū tod pi maņa ir vyss . Palīc vasals . Tovs jaunebys dīnu draugs TANSLOVS </doc><doc> Kai vardive nu krizis ōrā tyka Varde sovā jaunajā nūvodā beja palykuse pavysam vīntuleiga . Starki voi bacani pi myusu tokš aizsorgojami kai ratums , a bet vardivis nasorgoj nu nivīns . Par tū tagad iz vīna bacana ir tikai 0,8 vardis
rv.lv Donetam : " A kū tu dūmoj par meteoritu ? " " Tī to beja gōjīņs . Cylvāki jēme suvenirus nu bedres . Saimineicai par ceļu drusku naudeņa īgōja . Sovs lobumeņš . Pat Igaunejas zynōtnīki īsarodās . Kai tyka mēreits i pēteits jūks . Vēļ škoļnīkus atvede , lai bārni apsaverās ekskļuzivu . Pats golvonīs , ka vyss nūtyka pyrms patīseibas nūskaidrōšonas . Tai pyrmī izarōdeja pādejī . Nūteikti tagad daudzi nu
rv.lv cik Tev tūs ideju ( kai suņam blusu ) , kai myusim nu gryžas aba krizes bedres ōrā tikt . Ot , kab tei bedre byutu kai tys žbans ar krējumu , kur pele īkryta i , cikom speirōjās , svīstu sakiule i ōrā tyka ... A Latvejas bedre to ar snīgu šūgod aizputynōta , kai mygā varim sust i djapi syukōt . Viņ pēc atkušņa to var byut kajuks . Tamā yudinī pa vērsu kas plōvōs ? S. ... ! Pareizi , atminēji ! Deļ tō ļautenim
bildis.blogspot.com Ruduškys </doc><doc> Gryuši izdaleit atsevišķis epizodis , dieļ tuo , ka faktiski , vysā filmiešonys laikā jautreibys natryuka . Nu moš pots pyrmais , kas īkreit pruotā , ir kod filmiejam vakarinis . Iz golda tyka salykti trauki , aktīri jimūs lyka iedīni i ruonuo tekstu , bet kod kaids sovu tekstu sajauca , nuocās iedīni atlikt atpakaļ , otkol nūteirēt škeivus i suokt vysu nu gola . Tai dažym iešona bīži apsastuojās
Katōļu Dzeive atminis maņ ir nu vōcu laika Latgolā , kur pi rodu dzeivōjom mes ar mamu , partū ka tāvs breivprōteigi beja īsastōjs Sorkonajā armejā . Jis kryta giustā vālōk Jūlija Vanaga apdzejōtajā " Liepnas kaujā " , tyka Salaspiļs karagiustekņu nūmetnē , piec tam Daugavpiļs cītūksnī . Nu vōcu laika pīmiņu , ka vōcīši bārnim deve šokoladi , bet nu lidmašynu kryta nazkaidi opoli prīkšmati , i vacōtāva Pītera mōsa Rozalija
Katōļu Dzeive uzvōrds . Jis beja teicamnīks , i 5 . klasē izarōdeja , ka jis myusu klasei ir par gudru . Jis " pōrlēce " iz augstōku klasi kaidā cytā školā , bet jō vītā iz myusu školu atgōja i par myusu klasis vacōkū tyka cyts tik pat gudrs i ari voldūneigs puiss , mōceibōs myužeigs teicamnīks – Juris Dobelis . Piec kaida laika nu dorba " Cīņā " atlaide gon Čaku , gon munu tāvu . Par kosmopolitismu . Es gon nazynōju ,
Katōļu Dzeive Taipoš cīnejom mamys nūstōju attīceibā iz pōrdzeivōtū . Daudz gon par tū natyka runōts , kaidam pōrmasts voi kaids vainōts nūtykušajā . Uztvērem tū kai viesturisku faktu , kod daudzi cylvāki pret jūs grybu tyka īrauti cīsšonu jiurā , pōrvylkta streipe jūs sapnim i īcerem , kardinalai lauzti i lūceiti jūs liktini . Es , vuicūtīs Viļānu vydškolys 8 . klasē ( 1980 . g. ) i rokstūt breivōs temys saceriejumu , kai
Ludzas Zeme kū sovys volūdys lobā dareit . Jau 2008 . godā ir brošureņā izdūti ( ari interneta : www . lakuga . lv < http://www.lakuga.lv/> — sadaļā volūda atrūnami ) latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi , kuri tyka pījimti i apstyprynōti LV Vaļsts volūdys centrā 2007 . goda 28 . septembrī . I myusim , latgalīšim , atlīk viņ tymūs nūteikumūs īsavērt , lai koč nadaudz tūs pastudātu . Voi latgalīts ir tik naapdōvynōts
rv.lv ! — Tai kai muns dorbs beja mōkslas sekcijā , sovu zynōtniskū dorbu aizstōvēju Latvijas Mōkslas akademijā . Pavysam beja 21 dorbs , kotram beja dūtas septeņas minutes , lai dorbu prezentētu , pēc tam tyka laseitas dorbu recenzijas . Apbolvōja pīcus dorbus – divas pyrmōs i trejs ūtrōs vītas . Gūdeigi sokūt , naspēju nūticēt , kod izdzērdēju sovu vōrdu . Nōkamajā dīnā LU Biologijas fakultatē nūtyka plenarsēde
rv.lv plenarsēde , kur prezentēja vysu sekciju interesantōkūs dorbus , maņ ari beja tys gūds . Beigōs izgleiteibas ministre Baiba Rivža visim pasnēdze diplomus i dōvonas – grōmotas . — Kaidas bolvas tu īgivi ? — Maņ tyka zalta medaļa , diploms , grōmota i Mōkslas akademijas kalendars . — Kaida ir tova attīksme pret zynōtniski pētnīciskūs dorbu raksteišonu ? — Uzskotu , ka itaida veida dorbi ir vajadzeigi , jo īmōca strōdōt
Drycanu kulturys bīdreibys ''Auseklis'' izdavums ''Skreine'' Nr. 2 kū vajadzeitu uzraksteit latgaliski deļ bārnu . Rita Pavlova </doc><doc> Lai tyvuok īpazeitu Drycanu školu Viesturis loppusis līcynoj , ka Drycanu vydškola pastuov jau 115 godus . Leidz tam laseitprasme tyka nūdūta nu paaudzes paaudzē , nu sādžys iz sādžu , bez vaļsts atbolsta . Pazateicūt vītejūs zemnīku iniciatīvai i dorbam , 1895 . godā škola uzsuoce dorbu kai vīngadeiga škola . Tuos muojvīta beja skaistuo
Drycanu kulturys bīdreibys ''Auseklis'' izdavums ''Skreine'' Nr. 2 sādžys iz sādžu , bez vaļsts atbolsta . Pazateicūt vītejūs zemnīku iniciatīvai i dorbam , 1895 . godā škola uzsuoce dorbu kai vīngadeiga škola . Tuos muojvīta beja skaistuo Manteifeļa muiža . Pakuopeniski tyka atkluotys sešys klasis , bet , 1944 . godā vuocīši acakuopdami , muižu nūdadzynuoja . Tagadejuos školys ākys myužs aizasuoce 1953 . godā , kod Manteifeļa muižys vītā izcēle tipveida školys celtni i ar
Acta Latgalica 8 uzturēja uzjēmeigi un sovu tautu mīlūši cylvāki . Drukōtais vōrds vīnōja ASV , Kanadā , Brazilijā , Australijā , Argentinā un daudzōs Eiropys vaļstīs dzeivojūšūs tautišus . 1949 . g. 3 . martā svešumā tyka nūdybynōts Andryva Jūrdža fonds , kurs atbaļsteja materiali un styprynōja goreigi dažaidus trimdinīku pasōkumus . Uz Andryva Jūrdža ( 1845 . — 1925 . ) kopa akminī izkolts jauneklis ar līsmi pacaltā
Acta Latgalica 8 , kalendarus , avīzis , grōmotys dzymtajā volūdā veidōja , drukōja ( sev un padūmu okupacijā palykušajim tautīšim ) , izplateja ōrzemēs dzeivojūšō Latgolys inteligeņce . Pētnīceibys dorba saskaņōšonai tyka nūlamts dybynōt Latgaļu Pētnīceibys institutu ( LPI ) . Tō pyrmō atklōtō sēde nūtyka 1960 . goda 2 . julijā ASV Indianapolē Fraņča Teirumnīka sātā . Eiropys LPI atklōšonys akts nūtyka 1960 . goda 2 .
Acta Latgalica 8 atklōtō sēde nūtyka 1960 . goda 2 . julijā ASV Indianapolē Fraņča Teirumnīka sātā . Eiropys LPI atklōšonys akts nūtyka 1960 . goda 2 . augustā Latgaļu kulturys dīnōs Vōcijā , Minhenē . Instituta vadeiba tyka uztycāta prezidentam prof . L. Latkovskam ( ASV ) , viceprezidentam un publikaciju pōrziņam M. Bukšam ( Zvīdrija ) , generalsekretaram J. Leļam ( ASV ) , saimnīciskūs litu pōrziņam un kasīram B. Briškam
Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi . Konkursa nūlykumā beja nūruna , ka stuostu apkūpuojums izīs latgalīšu rokstu volūdā . Kurs varēja , tys pats pīraksteja latgaliski , kurs nā , tū otkon bīdreibys jaunīši iztulkuoja . Bārni i jaunīši tyka praseiti pīraksteit sovu stuostu par myusu dīnu Latveju – tok ar laimeigom beigom . Apzynuoti naprasējem puosoku – kab aiz formys napagaistu saturs , kab aiz formulu " reiz beja " , " seņ senejūs laikūs
Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi tyktu jai puori , aicynuojom raksteit stuostus ar laimeigom beigom – kai pīdzeivuot sarežgiejumus i tik jim puori . Voi ari kai sasamīrēt i dzeivuot tuoļuok . Atsauceiba beja cīši lela . Nu vysys Latvejis tyka īsyuteitys vairuokys desmitis breineigu dorbu , kas cīši labi paruoda ituo laika pasauļa redzīni i situaceju – taišni jaunu cylvāku acim . Myusim prīca , ka itys redzīņs ir tik dažaids – skaitūt redzēsit
latgale.lv/lg gs . suoki ) Karteņa nu Ivara Logina personeiguos kolekcejis Kod Latgola beja Krīvejis imperejā , nu 1802 . goda da 1918 . godam administrativi tei ītylpa Vitebskys guberņā . Vysys svoreiguokuos dzelys tyka kuortuotys Vitebskā , gubernis arhivs niule atsarūn Minskā . Muoja ir sasaglobuojuse , tikai ir nūjaukti vysi izbeidiejimi i veranda , fasade niu it taisna , beidzās ar kolonnom . </doc><doc> Sivera azars
Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive golūtnem " īs " navys " ais " , pīmāram , " pyrmīs " navys " pyrmais " , " sorkonīs " navys " sorkonais " u.c. Itī " jaunīvadumi " autoram jau beja izmontōti stōstu krōjumā " Stōsti viņ , stōsti " , kurs tyka nūdrukōts 1995 . godā . Ari Breidaka pīdōvōtījā gramatikys variantā taidys dažys izmaines beja pījimtys , lai gon autors navar pījimt Breidaka-Leikumys gramatikys variantu , jō jī pīdōvoj myusim nazkaidu
Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja i dzejis stils ir pīruodeiti / izdzeivuoti vairuokuos dzejis , a dažam i prozys gruomotuos , tok ir ari taidi autori , kas itū kruojumu kod naviņ nūsauks par pyrmū leluokū publikaceju . Starta laukums tyka īzeimuots tim , kas nasabeist nagludumu , stuov iz nadrūšu , tok sovu vierteibu i volūdys rūbežu . Gruomotys īkuortuojums ir natīši paruodeits jau autoru sadarbeibys aprokstā : autora izvālāta dzejis
Tāvu zemes kalendars 2009 ZLAMETU Pētejūt Latgolas vēsturi , munōs rūkōs nūnōce Jezupa Zlameta dīnasgrōmota , kurā jys aprakstejis sovu dzeives gōjumu . Dīvs jam beja licis pīredzēt trejs karus un divus īslūdzejumus . Pādejā karā tyka īrauts pats pret sovu grybu , glōbdamīs nu īslūdzejuma Salaspiļs lobōšonas dorbu nūmetnē . Tai Jezups Zlamets " breivprōteigi " ar Boleslava Maikovska " izpaleigu " kliust par grupas komanderi 18 . Kūrzemes
Acta Latgalica 8 Tyka gon izveidōta Padūme 20 cylvāku sastōvā Latgolys sabīdriskō pētnīceibys instituta izveidōšonai . Tī beja Latgolys rajonu pošvaļdeibu vadeitōji , ekonomisti , školōtōji , vēsturnīki u. c. Sanōksmē tyka runōts par pētnīceibys instituta koordināta dorba sōkšonu dzimtinē , tūmār ni tō struktura vēļ beja izplanōta , ni darbeibys vērzīni īprīkš pōrdumōti un sagatavōti apsprīsšonai . Traucēja ari naziņa
Acta Latgalica 8 tyvōkōs nōkūtnis aktualim vaicōjumim ( ari Latgolys pagōtnis pētnīceibu , pasauļa latgalīšu saīšonu nōkušō goda vosorā ) . 1991 . g. septembra sōkumā Daugavpiļs Pedagogiskō instituta Vēsturis katedrā tyka pulcynōti tī instituta mōceibu spāki , kuru zynōtniskōs interesis saisteitys ar Latgolu , — vēsturnīki , biologi , ekonomisti , sociologi , Pedagogijys katedrys pōrstōvi un cyti . Ari jī izasaceja par
Acta Latgalica 8 nūsprīde institutu saukt par Latgolys Pētnīceibys institutu ( LPI ) , atsasokūt nu vōrda " sabīdriskais " . Tyka izlamts vaicōjums par tū , kaidom jōizaskota LPI lūcekļu īsastōšonys anketem . Statuti tyka veidōti pēc ōrzemu LPI statutu parauga . Tyka nūsprīsts , ka pagaidom Latgolys Pētnīceibys instituta dorbs nūtiks 5 nūdaļōs : pedagogijys un izgleiteibys , vēsturis , tautsaimniceibys un sociologijys
Acta Latgalica 8 ņyule obi Latgolys vaicōjumu pētnīceibys instituti ( ōrzemu un Latvijys ) dorbōsīs paraleli , voi Latvijys LPI byus teišs pēctecis ōrzemu LPI , skaidreibys pagaidom nabeja . Par tū un cytom aklualitatem tyka nūsprīsts sarunu turpynōt itō poša goda 7 . decembra LPI lūcekļu I konferencē Daugavpilī . Laikā leidz 7 . decembram tyka veikts lels organizatoriskais dorbs — sasauktys Vaļdis sēdis , apziņōti vysi
Acta Latgalica 8 pēctecis ōrzemu LPI , skaidreibys pagaidom nabeja . Par tū un cytom aklualitatem tyka nūsprīsts sarunu turpynōt itō poša goda 7 . decembra LPI lūcekļu I konferencē Daugavpilī . Laikā leidz 7 . decembram tyka veikts lels organizatoriskais dorbs — sasauktys Vaļdis sēdis , apziņōti vysi interesenti , dūta informacija presei , gatavōtys īstōju anketis , dūmōts par nōkušōs konferencis dorba kōrteibu , dorba grupu
Acta Latgalica 8 dorbs — sasauktys Vaļdis sēdis , apziņōti vysi interesenti , dūta informacija presei , gatavōtys īstōju anketis , dūmōts par nōkušōs konferencis dorba kōrteibu , dorba grupu vadeitōjim . Daudz uzmaneibys tyka veļteits kontaktim un personeigai sarakstei ar ōrzemu latgalīšim . Plašu informaciju , atbolstu un paleidzeibu sajēmem nu prof . J. Motivāna saimis ASV , F. Teirumnīka un L. Latkovska nu ASV A. Spōg
Acta Latgalica 8 vaicōjumu pētnīki . Dīnys kōrteibā beja : 1 . Uzrunys un apsveikumi . 2 . Instituta darbeibys vērzīņu apsprīsšona . 3 . LPI statutu un strukturys apsprīsšona . 4 . Nūdaļu vadeitōju vēlēšonys . Ar gondarejumu tyka uzjimta vēstule nu Minsteris , nu A. Spōg ' a kunga — jō un A. Jūrdža fonda vadeitōja Dr . J. Dimanta vōrdā ar loba vēlējumim un konkretys sadarbeibys prīkšlykumim . Nazcik ryndu nu tōs : " Sveicu Jyus
Acta Latgalica 8 nūsyutu ar V. Labinska kunga storpnīceibu LPI Daugavpilī . .. " Acta Latgalica " 8 . sējuma izdūšonu finansēs A. Jurdža fonds . " V. Labinskis atvede ari 1000 DM īspīddorbu sōkšonai . Leidzeiga vēsts tyka sajimta ari nu F. Teirumnīka kunga ASV : " Lels paļdis par Latgolas Pētnīceibas instituta nūdybynōšonu Daugavpilī , Latvijā . Vēleju Jums Dīvpaleigu un lobas sekmes Jyusu turpmōkajā dorbā . Par Jyusu
Acta Latgalica 9 Arthur Wellesley duke of Wellington , 1769 – 1852 ) . Bez anglim tur ir apsamatuši ari skandinavīši un cyti eiropīši , tūmār volda angļu volūda un tradicijas . Klimats mārons , tōpēc tei vīta eistineibā tyka rezervēta tikai anglim un uzskateita par britu pensionaru paradizi . Dobas bogōteibas : zalta roktuves , zveja ( seviški foreles ) un medeibas kai nikur cytur pasaulī . Dobas skaistumi : Jaunzelandes
Acta Latgalica 9 tamā ir atrostas daudzas lūdes , naapšaubomi , nu kara darbeibas , kas tur nūtyka 1869 . godā . Valkūt paraleli ar myusu dzimtines vītu vōrdim , atrūnam tū pošu interesi uz dobu . Myusu dzimtinē vītom tyka dūti vōrdi pēc kūkim un dzeivinīkim , kas atrūnami tymā apvydā . Tūmār dominejūši ir dzeivinīku un navys kūku vōrdi . Te ir mynami ōpši , kozas , stērnas , lopsas , lōči , bebri , lyuši , yudri . Vītu
Acta Latgalica 9 Taidus apovus , kam nabeja papīža , pagatavōja nu ūzula myzas , resp . , korkia un ar greku vōrdu apzeimōja Pantophellos ( pantos ' vyss ' un phellos ' korkia ūzuls ' — Quercus suber ) . Šaida veida korki tyka lītōti ari pi teiklim . Nu tō franču pantoufle , italīšu pantofola , angļu pantofle , vōcu die Pantoffeln , nu kō latvīšu tupeles , kas ir vīgli ustobas apovi . Agrōk tam vōrdam beja cīnejama nūzeime
Acta Latgalica 9 pantofola , angļu pantofle , vōcu die Pantoffeln , nu kō latvīšu tupeles , kas ir vīgli ustobas apovi . Agrōk tam vōrdam beja cīnejama nūzeime . Pi kulta vītom myusu dzimtinē pīdar Saules kolns , kur tyka atrostas sudobra bultas . Bultas beja pi grekim Saules Dīva Apolona simbols , jū attālōja ar bultu maksti placūs . Saules storus uzskateja kai bultas . Pēkšņu nōvi — smadziņu voi sirds trīku senatnē
Acta Latgalica 9 Forma karūgs ir radnīceiga ar slavu formu chorong , kas ir nūzeimōjis ' kara zeime ' . Cytim vōrdim , kars , karūgs un karōt ir vīnas saknes vōrdi . Mums vajaga jimt vārā faktu , ka senejōs kulta vītas tyka apmaklātas iļgi pēc kristianisma īvesšonas . Nasaverūt uz aizlīgumu , nycynōjumu un vojōšonom , vītejōs tradicijas seiksti turējōs . Pīmāram , barons Gustavs Manteifeļs roksta , ka pi Īlyukstes pagōjušō
Acta Latgalica 9 kulturvēsturiska nūzeime . Vītu vōrdim vēsturiska nūzeime ir tikai tod , kod jī ir uzraksteiti vītejā volūdā . Myusu dzimtinē beja pavysam ūtraidi nakai Jaunzelandē . Latgola jau nu poša Latvijas sōkuma tyka pakļauta lejas latvīšu spīdīņam ar nūlyuku izskaust vysu latgaliskū , bet seviški stypri tys beja izmonoms pēc 1934 . goda 15 . maja apvārsuma , kod Latgola palyka par īkarōtu provinci un latgali par
Acta Latgalica 9 pēc 1934 . goda 15 . maja apvārsuma , kod Latgola palyka par īkarōtu provinci un latgali par ūtrōs škiras cylvākim , leidz ar tū ari jūs volūda palyka par ūtrōs škiras volūdu , kurai volūdas tīseibas tyka līgtas un latgaļu runa tyka saukta tikai par izlūksni , bet volūda beja lejas latvīšim . Leidz ar tū daudzim latgalim tyka īdzeits mozvērteibas komplekss , ka jī ir mozvērteigi , jim pat volūdas nav
Acta Latgalica 9 apvārsuma , kod Latgola palyka par īkarōtu provinci un latgali par ūtrōs škiras cylvākim , leidz ar tū ari jūs volūda palyka par ūtrōs škiras volūdu , kurai volūdas tīseibas tyka līgtas un latgaļu runa tyka saukta tikai par izlūksni , bet volūda beja lejas latvīšim . Leidz ar tū daudzim latgalim tyka īdzeits mozvērteibas komplekss , ka jī ir mozvērteigi , jim pat volūdas nav , bet tikai izlūksne un pi volūdas
Acta Latgalica 9 ar tū ari jūs volūda palyka par ūtrōs škiras volūdu , kurai volūdas tīseibas tyka līgtas un latgaļu runa tyka saukta tikai par izlūksni , bet volūda beja lejas latvīšim . Leidz ar tū daudzim latgalim tyka īdzeits mozvērteibas komplekss , ka jī ir mozvērteigi , jim pat volūdas nav , bet tikai izlūksne un pi volūdas jī tiks tikai tod , kod atmess sovu izlūksni un pījims lejas latvīšu volūdu , kas patīseibā
Acta Latgalica 9 , ventu , lībīšu , zemgaļu , sēļu un latgaļu . Latgaļu volūda beja atsateistejuse nu baltu pyrmvolūdas paraleli cytom baltu volūdom — seņpryušu , leišu , kuršu , jatvingu , galindu . Tūmār uz latgalim tyka taiseits miļzeigs spīdīņs , īvadūt vysaidus īrūbežōjumus . Tyka aizmērsts , ka latgalim beja sovas divi vaļstis : Jersika un Tōlova , kur vaļdeja latgaļu vaļdnīki , un nu vysom latvīšu ciļtim vīneigi
Acta Latgalica 9 vaļstis : Jersika un Tōlova , kur vaļdeja latgaļu vaļdnīki , un nu vysom latvīšu ciļtim vīneigi latgali ir palykuši ar sovu vōrdu un volūdu . Latgali un latvīši ir idents jēdzīņs , jo seņōk tikai latgali tyka saukti par latvīšim . Bet nūtyka , tai sokūt , liktiņa ironija . Latvīšu vōrdu pīsasavynōja tī , kas nikod par latvīšim natyka saukti , prūti , kurši un cyti lejas latvīši , un sōka latgaļus — vīneigūs
Acta Latgalica 9 rokstu volūda . Patīseibā pastōv jau godu symtim divi rokstu tradicijas , divi rokstu volūdas un divi ortografijas ar sovim gramatikas lykumim : lejas latvīšu un latgaļu tradicija . Latgolas vītu vōrdi tyka savōkti , bet tyka uzstīpti Prokrusta gultā un tōs mūceibu gultas vadeitōjs beja J. Endzelīns . Sakrūpļōtī Latgolas vītu vōrdi zynōtniskai pētnīceibai nader . Zynōtniskajā pasaulī ir universali pījimts
Acta Latgalica 9 Patīseibā pastōv jau godu symtim divi rokstu tradicijas , divi rokstu volūdas un divi ortografijas ar sovim gramatikas lykumim : lejas latvīšu un latgaļu tradicija . Latgolas vītu vōrdi tyka savōkti , bet tyka uzstīpti Prokrusta gultā un tōs mūceibu gultas vadeitōjs beja J. Endzelīns . Sakrūpļōtī Latgolas vītu vōrdi zynōtniskai pētnīceibai nader . Zynōtniskajā pasaulī ir universali pījimts , ka vītu vōrdi
Acta Latgalica 9 vītu vōrdu vyltōšona ir leidzeiga boļševiku pīkūptai vēstures vyltōšonai . Latgolas vītu vōrdu krūpļōšona nūtyka tautas vīneibas vōrdā . Vysim jōbyut vīnaidim kai zedinim sātmalī . Krīvijā vysi saiminīki tyka sadzeiti kolchozā vīneibas vōrdā . Bet patīseiba atteiceibā uz Latgolas vītu vōrdim beja dažu latvīšu ( kam spāks un vara ) naīcīteiba pret Latgolu un latgalim . Lejas latvīši ir patvareiga tauta . Nu
Acta Latgalica 9 grōmotu , vajadzēja pīkukuļōt īrēdņus . Seši godi beja kukuļōšonas zīdu laiki . Kaidu īrēdni vajadzēja labi pabarōt un pīdzirdeit , tod varēja dabōt atļōvi kaidam pasōkumam Latgolas lobā . Diktaturas laikā tyka nūsaceits , ka latgaļu presē nadreikst raksteit lejas Latvijas vītu vōrdus latgaļu izrunā , tai tod , pīmāram , navarēja raksteit Reiga , Valmīra , Līpōja , Jalgova , bet vajadzēja raksteit Rīga , Valmiera
Acta Latgalica 9 minoritašu stōvūklis . Tōs vysmoz lyka mīrā un natramdeja , lai , pīmāram , žeidus voi krīvus latvyskōtu , bet latgaļus centēs latvyskōt . Latgali nikaidā ziņā napīdarēja pi latvīšu tautas kūdula . Latgali tyka uzmaneiti , izspīgōti , uz jim vērēs ar nauzticeibu . Taids beja stōvūklis tamūs sešūs " breiveibas " godūs . Politiskō nabreiveiba pasarōdeja ari Latgolas vītu vōrdūs . Jaunzelandes īdzymtūs kulturalais
Acta Latgalica 9 izspīgōti , uz jim vērēs ar nauzticeibu . Taids beja stōvūklis tamūs sešūs " breiveibas " godūs . Politiskō nabreiveiba pasarōdeja ari Latgolas vītu vōrdūs . Jaunzelandes īdzymtūs kulturalais montōjums tyka īvārōts un uzglobōts , latgaļu kulturalais montōjums tyka apspīsts un nūlamts iznycynōšonoi . Kai augs var breivi atsateisteit tikai breiveibā , jo nabreiveibā rūnās krūpļainas formas , ari kulturas
Acta Latgalica 9 stōvūklis tamūs sešūs " breiveibas " godūs . Politiskō nabreiveiba pasarōdeja ari Latgolas vītu vōrdūs . Jaunzelandes īdzymtūs kulturalais montōjums tyka īvārōts un uzglobōts , latgaļu kulturalais montōjums tyka apspīsts un nūlamts iznycynōšonoi . Kai augs var breivi atsateisteit tikai breiveibā , jo nabreiveibā rūnās krūpļainas formas , ari kulturas laukā un sabīdriskā dzeivē veseleigs gors volda tikai breiveibā
Acta Latgalica 9 vītejūs cylvāku dūti . Dažom foļvarkom beja dūti sveši personu vōrdi . Pīmāram , pi Varakļōnu muižas , kas pīdarēja grafam Borcham un vālōk pōrgōja kņazīnes Terezas Sapieho rūkōs , beja vīna foļvarka , kas tyka saukta tautas izrunā Ļaryngova , kas ir vōcu vōrda Eleonorhof sagrūzejums . Latgolā ir upe Dubna , kas ītak Daugovā pi Leivōnim . Ukrainā ir piļsāta Dubno . Tim vōrdim vajaga byut sovstarpeji radnīceigim
Acta Latgalica 9 Livonija , kas nabeja tikai lību vīn zeme , bet vysa Baltijas jyuras pīkraste , kas rūbežōjōs ar Moskoviju . Livonija ir Baltijas un Latvijas nūsaukumu prīkštece . Latgolas vītu vōrdi un latgaļu uzvōrdi tyka sagrūzeiti , kod tūs pīraksteja pūļu voi krīvu īrēdni pogostā voi muižā . Daudzus , varbyut vysu vairumu nu tim pīraksteitōji nasaprota un nasacente saprast , dažus vōrdus jim beja gryuti voi naīspējami
Acta Latgalica 9 krīvu īrēdni pogostā voi muižā . Daudzus , varbyut vysu vairumu nu tim pīraksteitōji nasaprota un nasacente saprast , dažus vōrdus jim beja gryuti voi naīspējami izrunōt , tōpēc vītu vōrdi un uzvōrdi tyka pīraksteiti sagrūzeitā veidā . Ir jōjam vārā šaidi fakti : pūļu un krīvu volūdā nav diftongu un garu vokāļu , tōpēc tī uzrokstūt " pazuda " . Tai Leiksnas un Aglyunas vītā rodōs Liksna voi Lixna , Aglona
Acta Latgalica 9 sagrūzeitā veidā . Ir jōjam vārā šaidi fakti : pūļu un krīvu volūdā nav diftongu un garu vokāļu , tōpēc tī uzrokstūt " pazuda " . Tai Leiksnas un Aglyunas vītā rodōs Liksna voi Lixna , Aglona , Kurseits tyka pīraksteits kai Kurtiš , un Neicītis ( pamatā Neicgalītis ) tyka pīraksteits kai Nitiš . Jo svešs vōrds nūnōk tautas mutē , kas tō vōrda nasaprūt un nav dzērdējuse , vōrds teik sagrūzeits , dažreiz leidz
Acta Latgalica 9 nav diftongu un garu vokāļu , tōpēc tī uzrokstūt " pazuda " . Tai Leiksnas un Aglyunas vītā rodōs Liksna voi Lixna , Aglona , Kurseits tyka pīraksteits kai Kurtiš , un Neicītis ( pamatā Neicgalītis ) tyka pīraksteits kai Nitiš . Jo svešs vōrds nūnōk tautas mutē , kas tō vōrda nasaprūt un nav dzērdējuse , vōrds teik sagrūzeits , dažreiz leidz napazeišonai . Pīmāram , Bavarijā izplateitais uzvōrds Wimmer
Graidi tīnīnis jaunajim ļaudim , i , koč i kurs nakurs mīškuons kod pasmeignej par solu [ lauku ] jaunajim ļaudim , mes ītēmējom , ka daņčūs mīškuoni labtik sluobuoki — taišni itymā mozajā , meilajā mīsteņā myusim tyka izadoncuot nu vysys sirds . Seņ tai nabeja ļustātūs ! Praktikys mieness puorguoja dreizai . Niu Lubuons myusim tics par sapynu mīstu , turim nabejušus pīredziejumus , atguoduojumus . Iz laimis , navā
Jaunais Ceļš sīvīte , kas greznoja Leona Tomašicka un Kārļa Jansona veidotū pīminekli uz vīna nu Rēzeknis pakolnym uz golvonos īlys . Tys simbolizēja Latgolas vīnoteibu ar vysu Latveju , un smogajūs porbaudējumu godūs tyka iznīcynots . Ar prīku un gondarējumu mēs uzjēmem ziņu , ka Latvejas PSR Ministru Padūme nūlāmusi pīnimt prykšlykumus laikā nu 1990 . leidz 1992 . godam atjaunot šū pīminekli . Nu Rēzeknis piļsātys budžeta
Katōļu Dzeive krystu . Sējējs , izgōjis teirumā ar sātivi , vyspyrms pōrmete krysta zeimi un tikai tod kaiseja sāklu zemē . Kotrs cyts nūpītnōks zemnīka lauku dorbs , kai aršona , pļaušona , lynu plyukšona utml . , tyka sōkts ar vōrdim — " Paleidzi , Dīveņ ! " Nūbeidzūt šaidu dorbu vai vyspōri līkūt dīnas dorbim mīru , cylvāks saceja : " Paļdis Dīvam " . Dorbā sastopts cylvāks vīnmār tyka sveicynōts vōrdim — " Dīvs
Katōļu Dzeive pļaušona , lynu plyukšona utml . , tyka sōkts ar vōrdim — " Paleidzi , Dīveņ ! " Nūbeidzūt šaidu dorbu vai vyspōri līkūt dīnas dorbim mīru , cylvāks saceja : " Paļdis Dīvam " . Dorbā sastopts cylvāks vīnmār tyka sveicynōts vōrdim — " Dīvs paleidz ! " Šys vēlejums tyka saceits kotram un pi kotra dorba sastoptam cylvākam , naatkareigi nu tō , vai tys beja pazeistams , vai svešs . Latgolas cylvāks navarēja pīļaut
Katōļu Dzeive Paleidzi , Dīveņ ! " Nūbeidzūt šaidu dorbu vai vyspōri līkūt dīnas dorbim mīru , cylvāks saceja : " Paļdis Dīvam " . Dorbā sastopts cylvāks vīnmār tyka sveicynōts vōrdim — " Dīvs paleidz ! " Šys vēlejums tyka saceits kotram un pi kotra dorba sastoptam cylvākam , naatkareigi nu tō , vai tys beja pazeistams , vai svešs . Latgolas cylvāks navarēja pīļaut dūmu , ka var paīt garum strōdnīkam bez dīvpaleiga nūvēlējuma
Katōļu Dzeive dažā — pat leidz desmit . Svātbiļdes parosti beja tipografijas dorbs , vīnā vai vairōkōs krōsōs , īrāmeitas vīnkōršūs krōsōtūs kūka rāmūs un īstyklōtas . Lelōku svātku reizēs svātbiļdes daudzōs mōjōs tyka puškōtas ar bolta kreppapeira drapējumu , styurūs pīvīnojūt krōsainus papeira zīdus . Cik kuru reizi šaids dekorējums beja gaumeigs vai nagaumeigs , tys atsakarōja nu veidōtōju izjyutas , bet par cylvāku
Katōļu Dzeive pagūdynōts Kungs Jezus Kristus ! " Mōjinīki taipat paklusu atbiļdēja : " Myužeigi myužam " . Pēc tam īnōcējs deve lobudīnu , lobureitu vai lobuvokoru . Sasasveicynojūt ōrpus ustobas , kristeigais sveicīņs tyka moz lītōts . Jo gadejumā kaids nu mōjinīkim ustobā beja radzams pi dorba , tod īnōcējs pēc kristeigō sveicīņa tyuleņ saceja — " Dīvs paleidz ! " Īraugūt mōjinīkus pi golda , ādamā reizē īnōcējs pēc kristeigō
Katōļu Dzeive pasateice mōjas ļaudim ar vōrdim : " Paļdis Dīvam , paļdis par pušdīnem ( brūkastim , launagu , vakariņom ) " . Uz tū mōjastāvs vai mōte , vai ari obi atbiļdēja : " Uz veseleibu " . Atsasveicynōjūt parosti tyka saceits — " Ar Dīvu " voi " Dzeivojit vasali ! " </doc><doc> ZAM TOVA PATVĀRUMA STEIDZAMĒS Beja septembris , skaists , saulains laiks un maņ atvalinōjums . Vīns pats ar sovu vacū " Žiguli " izbrauču uz
Katōļu Dzeive Seviški naīcīteigi uz katōlicismu skatejōs kai uz kaidu pretvalstisku , antinacionalu parōdeibu ulmaniskais nacionalisms . Lai styprynōtu « nacionālos spēkus » , Latgolā ar vaļsts leidzeklim pastyprynōti tyka byuvātas luteraņu bazneicas , vērsinīkim aizlīdze ar katōlītem laulōtīs , beja izdūts slapyns reikōjums naļaut katōlim pīrūbežas jūslōs īgyut zemes īpašumus . Prūtams , ka šaida naīcīteiga nūstōja pret
Katōļu Dzeive Seipulcīms " . Viļčukam ir bejis nūslāgts leigums ar Valtera un rapas izdevnīceibu , ka tei laiss klajā jō sagatavōtū apceru krōjumu par Nobela premijas laureatim literaturā . Bet atgōja 1940 . gods , un tyka iznycynōts šys apjūmeigais dorbs , kura topšonai Viļčuks beja meklējis grōmotas pa vysu pasauli . Andrejs Upeits " Seipulcīma " manuskriptu asūt aizvedis sev leidza uz Kirovu , un tur tys sadedzis guņsgrāka
Katōļu Dzeive </doc><doc> Nu kolna i cyuka rysaks Šū vērsrokstu aizajēmu nu latgalīšu ābeces teicīņu krōjuma , jo teiši ar šim vōrdim , jautōta par ābeces izmontōšonas īspēju skūlōs , atbiļdēja vīna nu seminara , kas tyka reikōts Latgolas skūlōtōjim , daleibneica . Es , sovukōrt , gribēju vēļ papyldynōt šū trōpeigū teicīni ar dūmu un atziņu , ka ābeci pyrmom kōrtom uztvēru un pījēmu kai latgalīšu volūdnīku nūdareiguma
Katōļu Dzeive izskaust " napareizū " volūdu . Kai cara laikūs školā par runōšonu dzymtajā mēlē kōre koklā kaunynojūšu uzrokstu , tai vēļ pavysam nasenejā pagōtnē beja vītas , kur par runōšonu školā latgaliski skūlāni tyka izsaukti " līnijā . Tikai sōpeigōk , ka ūtrajā gadejumā karōtōji pret sovu volūdu beja poši latgalīšu školōtōji . Latgaliskajai runai beja atstōta vīta sātā " pi plitas " un vēļ ari folklorā . Sekas
Katōļu Dzeive vactāvu volūdu . Kaidai tod byutu jōbyun latgaliskō vītai školā ? Pīminēsim , ka demokratiskajā Latvijā leidz 1934 . godam Latgolas školōs 1 . – 4 . klasēs mōceibas beja latgaliski , vacōkajōs klasēs tyka mōceita latgaļu volūda un literatura . Ulmaņa varas godūs latgaliski palyka tikai ticeibas mōceiba katōlim , pēc kara nu latgaliskō školu mōceibā napalyka nikas . Vēļ pyrms nadaudz godim mes nadūmojom
Katōļu Dzeive pōrstōvi atzeist , ka Latvijas vēstures voi literaturas mōceibu grōmotas leidz šam ir bejušas Kūrzemes , Vydzemes , Zemgales vēstures voi literaturas grōmotas . Latgola tamōs beja tikai kai pīdēklis , tyka pīmynāta tikai " storp cytu " . Grybūt nagrybūt taidas mōceibu grōmotas lyka bārnim pasavērt uz sovu nūvodu nu Reigas centra pozicijom . Nav nikas daudz lobōks ari tagad . Pīmāram , 1991 . godā izdūtō
Katōļu Dzeive varātu apstyprynōt programas un standartus latgaliskajūs mōceibu prīkšmatūs . Ceļš uz sova nūvoda izgleiteibas departamentu – tys sasasauce ari ar 1917 . g. Rēzeknes kongresa rezoluciju ( lāmumu 2 . pantā tyka nūsaceita pošnūteikšonōs ari izgleiteibas vaicōjumā ) . Kas gon cyts , jo na mes poši , viļks latgalīšus ōrā nu šō mozvērteibas pūra ? Pi latgaliskōs pošapziņas tryukuma daļeji vainojama Latgolas vēstures
Katōļu Dzeive myrušūs uz kopim , ar dzīsmem tūs pīminējuse Dvēseļu dīnōs . Jau 18 . gs . ir bejuši 5 goreigūs dzīšmu izdavumi : 1730 . , 1733 . , 1765 . , 1786 . un 1798 . godā . Piļneigō lyugšonu un dzīšmu grōmota tyka izdūta ari nōkušā godu symtā : 1801 . g. , 1833 . g. un 1857 . g. Šōs lyugšonu grōmotas piļdeja sovu uzdavumu gon bazneicā , gon sātā . Tamōs beja psalmi vesperu dīvkolpōjumim svātdīnēs un psalmi ekzekviju
Katōļu Dzeive sīvas pi skolu guņs un vērpamō rateņa . Un tai īsamōceitōs dzīsemes un psalmi natyka aizmērsti vysu myužu . Nikaida vaļdeiba nu cylvāku prōtim nabeja spējeiga tūs " konfiscēt " . Ari tod , kod 1904 . godā tyka atcalts borgais drukas aizlīgums , tauta sovu parodumu , bērēs dzīdōt saļmas nu prōta , turpynōja . Tyka pōrdrukōtas vacōs lyugšonu grōmotas ar psalmu tekstim , bet tautā aizvīn lelā cīnā beja tī ekzekviju
Katōļu Dzeive prōta , turpynōja . Tyka pōrdrukōtas vacōs lyugšonu grōmotas ar psalmu tekstim , bet tautā aizvīn lelā cīnā beja tī ekzekviju vadeitōji un dzīdōtōji , kas tū prota dareit nu golvas . Grōmota gon parosti tyka turāta klōt , bet tys beja tikai dēļ tō , lai dzīdōtōjim nasajuktu teikumu ryndas . Latvijas laikā prāvests P. Apšinīks un prelats St . Vaikuļs izdeve sovas lyugšonu grōmotas ar psalmu tekstim . Vacōs
Katōļu Dzeive Ā. Ivbulis , P. Vucins , P. Jakoveļs , J. Strods , St . Stanko-Puisāns un cyti . Bez tam vacajom lyugšonu grōmotom draudēja jaunas brīsmes . Školōs sōka dybynōt ateistu puļceņus un " muzejus " . Bārnim tyka pavālāts sanest dažaidus religiskūs uzskates leidzekļus – un vysvairōk dabōja cīst vacōs pōtoru grōmotas . Na vīnai vīn babeņai nōcēs nūraudōt ryugtu osoru , kod mozbārni na bez škandala tū pajēme un
Katōļu Dzeive puļcējōs vīnkūpus un dzīdōja par myrušajim ekzekvijas . Tū radzūt , luterani asūt sacejuši : " Katoļi rīko " pātaru talkas . " " Tai tys beja , pīmāram , Ļaudonas apkōrtnē . Ateistu laikūs ari prīsteri tyka dzonōti par Sv . Mises turēšonu Dvēseļu dīnōs , par ekzekviju dzīdōšonu . Finansu agenti ryupeigi apsekōja , cik bejis taidu Mišu , tam vēļ klōt pīskaiteja 19 . pantu , t.i. , aplyka ar " kulaku " nūdūkli
Katōļu Dzeive konstruēšonu . Tōma tāvs dreiž palyka par lelu autoritati goreigōs dzeives un Bazneicas lītu vaicōjumūs Latvijā . Ari Jō Ekselence klauseja tāva Tōma padūmim . Pasateicūt tāva Tōma gōdeibai , eisā laikā Viļakā tyka uzcalts divstōvu klūsters ar pīteikūši lelu kapleicu . Dreiži sōcēs Utrais pasauļa kars . Tōma tāvs , byudams vōcīts , tūmār napamete īmīļōtū latvīšu katōļu tautu . Jys atsagrīze Reigā un strōdōja pi
Katōļu Dzeive ! " , bet tū paprīšku vysod byutu vajadzējis saceit par jū pošu ... Tei nabeja muna vīneigō tikšonōs ar itū lelū personeibu , redzēju jū un dzērdēju par jū , veicūt ari cytus dorbus . Jumts bazneicai tyka uzlykts , bet nabeidzami dorbi gaideja vydspusē : varganes beja salauztas , stabules sagrīztas , pa gobolim izsvaideitas , elektriskī vodi sarauti , daudz kas sadauzeits . Vysu vajadzēja savest kōrteibā
Katōļu Dzeive , kur vosorōs varātu apsamest katōļu seminaristi . Atseviškōs reizēs asmu klausejusēs tāva Tōma mōceibas bazneicā , un vysas tōs ir bejušas cīši satureigas . Tamōs religijas vēstures atseviški momenti tyka saisteiti ar myusu laika nūtykumim . Tyka izskaidrōta ari lelō pasauļa kermiņu kusteiba , kurā – šamā lelajā , dīviškajā , rotejūšajā simfonijā – asam ari mes , cylvāki , kai seikas , bet nūzeimeigas
Katōļu Dzeive vērsnīku Fr . Kempa un jō drauga Cyukora naatlaideibai un energiskai reiceibai , beidzūt tūmār izadeve nu Pīterpiļs " gradonačaļnika " sadabōt atļōvi šaidas bīdreibas dybynōšonai . Te jōpīzeimej , ka statuti tyka apstyprynōti tikai pēc tam , kod " maskēšonōs " nūlyukā bīdreibas nūsaukumam tyka pīvīnōts papyldus vēļ vīns vōrds " muzikalō " ( kaut ari šai bīdreibai ar muziku gondreiž nabeja nikaida sakara ) . Sōkumā
Katōļu Dzeive tūmār izadeve nu Pīterpiļs " gradonačaļnika " sadabōt atļōvi šaidas bīdreibas dybynōšonai . Te jōpīzeimej , ka statuti tyka apstyprynōti tikai pēc tam , kod " maskēšonōs " nūlyukā bīdreibas nūsaukumam tyka pīvīnōts papyldus vēļ vīns vōrds " muzikalō " ( kaut ari šai bīdreibai ar muziku gondreiž nabeja nikaida sakara ) . Sōkumā šōs jaundybynōtōs bīdreibas darbeiba beja ļūti īrūbežōta , jōs vadeitōju pīredzes
Katōļu Dzeive pīmāram sekōja ari vairōki cyti , tymā skaitā kaids gondreiž pōrtautōtais latgalīts – bogōts ōdas izstrōdōjumu tērgōtōjs Mihailovs . Bez tam bīdreibas kases papyldynōšonai , gondreiž kotru sastdīni , tyka reikōti daņču vokori , kas ari ivārōjami papyldynōja bīdreibas īnōkumus . Finansialam stōvūkļam monami uzalobojūt , bīdreibai rodōs izdeveiba nūīrēt sovai mītnei pīmārōtōkas telpas , īsagōdōt mēbeles
Katōļu Dzeive tryuceigim studentim un gimnazistim . Ar bejušō Pīterpiļs konservatorijas audzēkņa Tursa un jō radineicas atbolstu izadeve nūorganizēt pamateigu kōri 25 – 30 cylvāku sastōvā . Bet par deju kolektiva vadeitōju tyka pīaicynōts kaids ( laikan franču izceļsmes ) pīterpilīts – Levandjē , kuru vālōk nūmaineja latvīts Jezups Bondarevskis . Oficiala bīdreibas atklōšona nūtyka 1903 . g. 31 . martā ar Rūdolfa Blaumaņa lugas
Katōļu Dzeive Levandjē , kuru vālōk nūmaineja latvīts Jezups Bondarevskis . Oficiala bīdreibas atklōšona nūtyka 1903 . g. 31 . martā ar Rūdolfa Blaumaņa lugas " Zagļi " izrōdi , kurai sekōja kōra koncerts . Pavysam tyka nūdzīdōtas 6 latvīšu dzīsmes , " Dīvs svētej Latviju " īskaitūt . Par šō vokora nūrisi Fr . Kemps vālōk sovā avīzē " Gaisma " raksteja : " Daudzi , īdami uz šū vokoru , naticēja , ka tur myusu volūdā
Katōļu Dzeive izadevis un par tū vēļ ilgi runōja gon Pīterpilī , gon ari Latgolā . Interesanti atzeimēt , ka par jō nūrisi nanūklusēja ari vīna nu tō laika popularōkom krīvu avīzem " Birževyje Vedomosti " , kuras slejōs tyka īvītōta loba atsauksme par šū sareikōjumu . Sakarā ar Reigas Latvīšu bīdreibas dybynōšonas 125 -tō goda atceri pagōjušō ( 1993 . ) goda nūgalē golvaspiļsātā nūtyka vairōki īvārōjami kulturas sareikōjumi
Katōļu Dzeive pyrmōs bīdreibas dybynōšonas ( reizē ar tū ari 5 -tū darbeibas atjaunōšonas ) godskōrtu , kuras darbeiba beja pōrtraukta stagnacijas laikūs . Pasateicūt sovu kulturas darbinīku aktivitatei , dreiži vīn tyka panōkta īpašuma tīseibu atgyušona uz ( tai saucamū ) " Lībīšu nomu " , kurs nasadorbōja jau ilgōkus godus . Tagad šymā nomā kulturas dzeive rit ar pylnu atdevi . Bīži te teik reikōti savīseigi vokori
Katōļu Dzeive , jōparōda pasaulei tōs vērteibas , kas jimā ilgi krōjušōs , cikom aplīcynōjušas sovu vērteibu . A. Spoģis atsacerēja organizacijas pyrmsōkumus , uzjimšonu " Pax Romana " saimē , ar pateiceibas vōrdim tyka pīmynāti daudzī " Dzintara " vadeitōji . Motivānes kuņdze nu Amerikas vēļreiz aplīcynōja , ka ir bezgola labi apsazynōt , ka " Dzintars " dorbojās tur , kur jam beja aizlīgts byut šūs garūs godus , dorbojās
Katōļu Dzeive taisnōtīs , ka jam nabejis nūlyuka aizskōrt ticeigū jyutas . Tū vysu pīmynūt , mums , vacōkōs paaudzes cylvākim , radeja lelu izbreinu , ka šys pat romans , kas nazkod sacēle lelu trūksni , pōrs godus atpakaļ tyka publicāts , ar skaistu vōrdu nūsauktajā , myusu Latgolas laikrokstā " Mōras Zeme " . Kōpēc mynātō laikroksta redakcija beja izavēlējuse publicēšonai taisni šū katōļu svātumus aizskarūšū romanu , jo ir
Katōļu Dzeive cytu baltīšu rakstnīku saraksteitu dorbu par Latgolu ? Šūgod šys pats laikroksts " Mōras Zeme " katōļticeļgajim laseitōjim ir sagōdōjis vēļ napateikamōku pōrsteigumu . Sōkūt ar šō goda pyrmū numeri tur tyka publicātas kaidas V. Beinarovičas " Atmiņas par Klosterielas laikiem " . Šys roksts ir vārsts pret Latgolā plaši pazeistamajom Nabadzeigō Bārna Jezus mōsom , saraksteits bēdeigi slovonō katōļu Bazneicas
Katōļu Dzeive zynomu materialu atbolstu komunistu laikā represātajim . Na mozumu ir cītušas komunistu laikā ari Nabadzeigō Bārna Jezus klūsteru mōsas , palykdamas uzticeigas sovam aicynōjumam . Jau 1940 . godā jōs tyka izdzeitas nu skaisti īkōrtōtō Jaunaglyunas klūstera . Vālōk vysgryutōkajūs apstōkļōs jōs turpynōja dzeivōt Reigā , Klūstera īlā 4 . Dažas apsamete Kijevas īlā 14 , lai kolpōtu jaunatvārtajam prīsteru
Katōļu Dzeive , metropolits īteice ōrzemnīkim prīsterim un mōsom dūtīs uz Vōciju , bet , jo kas riskēja un gribēja uzupurēt sevi , tod atļōve ari palikt . Tai palyka kapucinu tāvs Tomass ( Gumpenbergs ) , kas vālōk tyka uzskateits kai vōcu spīgs un brīsmeigi systs čekas pogrobūs . Palyka ari mōte Anna Dominika un mōsa Klara , kas gribēja byut kūpā ar latvīšu mōsom un daleitīs jūs liktinī . Par šaidu uzupurēšonūs mōte
hide detail