• user: defaults
  • corpus: MuLa
geoviita.wordpress.com Ir īkurynuota kruosne , teik gatavuots iedīņs . Es stuovu i syldūs , i verūs , kai Nataša šiverejās . Tik juodasasorgoj , kab ar garu kuorti nadabuotu pa pīri . Aiz nakuo dareit , tai kai munys krīvu volūdys zynuošonys ir nikaidys , par boltkrīvu nimoz narunojūt , i apleik vēļ aizviņ ir taida kai kautreibys atmosfera , suoku skaiteit rokstu par Pruota Vātru , da gola nadaskaitu – pīduovoj peit jūstu ci prīvi
geoviita.wordpress.com varātum suokt kartys spieļuot . Bet dabrauc mašyna . Šopereits narunoj ni krīviski , ni anglis , ni vuociski . A sarunuot to koča kai vajag . Raugu nazkū pasceit , samiksejūt krīvu , boltkrīvu , pūļu volūdys . Jis nūsprīž , ka runoju pūliski … Kartografiskais materials i žesti tūmār izaduod universaluokuo volūda i mes teikam iz Dolnij Kubin . Nūlemjam , ka juobrauc iz piļsātu Žilina . Dreiži myusus pajam
geoviita.wordpress.com rakstureigs fenomens . Sajiuta taida , kai stuosteitu par munu vacūtāvu i juo stuostim ( par jū raksteju " 4 . majs – na tikai Vaļsts svātki " ) . Breineigai , ka itei konference ir sakustynuojus latgalīšu volūdys kai regionaluos volūdys iudiņus . Atsaļaušu saceit , ka krītni sastuoviejušūs iudiņus . Rezoluceja ir nūformulāta i paraksteita , niule vyss atkareigs nu Vaļsts politiskuos gribiešonys . Beidzūt ir daguojs
geoviita.wordpress.com Sajiuta taida , kai stuosteitu par munu vacūtāvu i juo stuostim ( par jū raksteju " 4 . majs – na tikai Vaļsts svātki " ) . Breineigai , ka itei konference ir sakustynuojus latgalīšu volūdys kai regionaluos volūdys iudiņus . Atsaļaušu saceit , ka krītni sastuoviejušūs iudiņus . Rezoluceja ir nūformulāta i paraksteita , niule vyss atkareigs nu Vaļsts politiskuos gribiešonys . Beidzūt ir daguojs laiks , kod ir apstyprynuojums
geoviita.wordpress.com maņ blokus i īruodeja wordpresa sistemu , pamudynuoja i gols golā ari dastateja izveiduot geoviita . wordpress . com ! Kai ari par nominiešonu " Boņukam " . Paļdis Lidejai Leikumai par latgalīšu rokstu volūdys pamatim ! Taipoš ari Muorai Mortuzānei i Kristīnei Zutei par kursu vadeišonu , kuru laikā beja īspieja nūstyprynuot zynuošonys ! Paļdis " Latgolys Studentu centram " i vysim dūmubīdrim ! Paļdis " Boņuka
geoviita.wordpress.com dalikt vēļ vīnu aili " vadeit folklorys kūpu " . Nui , cyta storpā – Daugovpiļs nūvodā asam 2 taidys ģeogrāfīnis . Bet vyss aizasuoce na ar ģeografeju – 10 godus atpakaļ ( vēļ pamatškolys laikūs ) latvīšu volūdys školuotuoja īteice apmeklēt " Iļģu " koncertu . Aizguoju . Beju sajiusmā par muzyku i muzykantu muziciešonu , folkmuzyku . Studeju godūs suocēs folkdaņču bums . Pyrms goda pīsavīnuoju " Dyrbynim " ,
lmelne.wordpress.com cytaiž pagaistu pyrmuos atkuopis jāga . I maņ nazkas ite pateik vēļ itūšaļt , poša breinojūs . Tī , kas saprūt latgalīšu gramatiku tuoļoik var nalasēt , ja nagrib šausmynoitīs . Golu golā leidz latgalīšu volūdys olimpiadei ir 3 mieneši , bet leidz fizikys olimpiadei 4 dīnys , latvīšu volūdys olimpiadei nedele , bet viesturis olimpiadei pusūtra nedele . Man ir kuortejuo personeibys krīze . Jiutūs kei Zatlers
lmelne.wordpress.com breinojūs . Tī , kas saprūt latgalīšu gramatiku tuoļoik var nalasēt , ja nagrib šausmynoitīs . Golu golā leidz latgalīšu volūdys olimpiadei ir 3 mieneši , bet leidz fizikys olimpiadei 4 dīnys , latvīšu volūdys olimpiadei nedele , bet viesturis olimpiadei pusūtra nedele . Man ir kuortejuo personeibys krīze . Jiutūs kei Zatlers – " Kas es esmu ? " I as gūda vuords nazynu atbildi . Dzeru čaju – " Tetley " – zaļš
naktineica.lv spiejeiga iz konstruktivu īsasaisteišonu taidā struktureitā akcejā . vysmoz ni itymā dzeivis periodā . i bez tuo – škārsteiklā jau tai par mani ir par daudz informacejis . kai izaruodēja , tod ari latvīšu volūdys korpusā … ka pameklej bonito eistajā vītā eistuos lītys . </doc><doc> Vysur mīreigs laiks , ka es poša mīrā beju Cikom vīni pliešās par tū , ka krīvi ir maitys , a cytim maitys ir latvīši , cikom nu hokeja
naktineica.lv pasaverit iz 1931 . goda Saeimys vieleišonu biletena . 4 . saroksts , Latgolys apgobols . Latgaliski . Šudiņ Latgolā latgaliski ir tikai roksti škārsteiklā i šaļtim avīzēs . Školuos , pošvaļdeibuos , vaļdeibā volūdys nav – latgalīšu volūdys i pa šai dīnai nav nikur Latvejā . Ā , i pi vīna es gribieju pasaceit paļdis vysim , kas atbrauce iz Tievanānu pavasari 9 . majā i skaitēja sovus tekstus , klausējēs cytu skaiteitū
naktineica.lv vieleišonu biletena . 4 . saroksts , Latgolys apgobols . Latgaliski . Šudiņ Latgolā latgaliski ir tikai roksti škārsteiklā i šaļtim avīzēs . Školuos , pošvaļdeibuos , vaļdeibā volūdys nav – latgalīšu volūdys i pa šai dīnai nav nikur Latvejā . Ā , i pi vīna es gribieju pasaceit paļdis vysim , kas atbrauce iz Tievanānu pavasari 9 . majā i skaitēja sovus tekstus , klausējēs cytu skaiteitū , asistēja pi syvānu
naktineica.lv copy-paste ) pasuokumu reklama . Ka jau sasajiemu itam dīnrokstam . Drupeit informacejis nu LgSC dīnroksta ziņu skrienis . Par puors tyvuokajim pasuocīnim i byušonom . Pyrmudiņ , 18 . majā , Latgalīšu rokstu volūdys kursi Latvejis Nacionalajā bibliotekā – Kr . Barona īlā 14 , Eiropys Padūmis Informacejis centra 312 . telpā . Vita ir pīrakstiejuse cīši lobu atrasšonys pavuiceibu : " Tys ir 3 . stuovā . Ka īīsi bibliotekā
raibiis.wordpress.com dzeivnīceņu ustobā ? " … Pagaidom myusem ir breivīs laiks , tok piec 2 h sarunuota tikšonuos ar Kubys mentori Igu . Jei myusus vess iz Sopot ( tai kai iz tū pusi ) , cytu fakuļtati , kur juodazaregistrej volūdys kursim . Tai kai breivs – veromīs kartī , ka juodaīt byutu da jiurys . Okey ! Izaver , ka ceļš iz minotu 20 . Eimom ! Vyss OK ! Paprosom ceļu vītejīm studentim . Tai i tai . Vīgļuok , soka , braukt ar
raibiis.wordpress.com myusem veļ da tuo tuoli Aizskrīnam iz bibļoteku . Apsasāstom i siežom . Izaruodīs , ka ni mes vin kavejom . Golu golā Iga atīt ar 10 minotu nūžakaveišonu . Dūdamēs iz eļektričku . Brauksim dazaregistreit volūdys kursim . Nu stacejis juoīt pa feinom , vacom ūļneicom . Kai kinā . Asom fakuļtatī . Ilgi meklejom eistū kabinetu … . Kabinetā vydā vysi Erasmus studenti . Leluokuo daļa spāņi , tod vuocīšī , vysmoz tai
raibiis.wordpress.com uzsuok sarunu ar jīm . Mes smaidom i speidom , kai nūvaskuota greida . Paprosa myusem pīraksteit iz lapeņis vuordu i uzvuordu , i nu kurys valsts . Golu golā – Kubu apvuicēs čehiski – pūliski , jo tuos volūdys tai kai leidzeigys , Mathiasu – veļ nazyn ( bet smaida , ka jis nu Vuocejis ) , a mani , prūtams , po russki – poļski . Acavodom da nuokušuos reizis . Nuokušuos eisti nasaīs , jo tymā dīnā myusim juonam
raibiis.wordpress.com beiguos varē dasaceit – " Verīs , smiļšu kolni sauc ! " Vysam sovs laiks . As tai uzskotu . Nui . Beju neseņ 12 . klasis izlaidumā i uzduovuoju dzejis gruomateņu latgalīšu volūdā ar nūvieliejumu " Vuicīs volūdys ! " . Mhm . Tei ir bagateiba na nūzogtī miljoni . Vyspuor par latgalīšim te daudz i daudzi taisneibu . Tok as uzskotu sovā pruotā – Nu C ’ mon ! Vāg plašuoku vierīni , nakai latgaliskūs šlāgerus i tautys
cyxob.lv izveiduots īlīkūt vairuokus čīkurus Reigys , kam mozs sakars ar Latgolu . Tymā pošā laikā Vienotības vadeibu var puorlīcynuot par svareigom lītom - pīvadumam , maņ izadeve Jūs puorlīcynuot par latgalīšu volūdys vaicuojuma īkļaušonys vajadzeibu tautys skaiteišonys anketā , lai gon itys vaicuojums augusta suokumā beja praktiski jau nūroksts . As nakolpoju partejai , as struodoju Latgolys lobā ! C : Par Kaida
cyxob.lv sistemu . Latgolā juobyut styprai pašvaļdeibai - tys zeimoj , ka ari cyti Latvejis regioni īgiust spieju ītekmēt sovu atteisteibu naatkareigi nu reigys . Latvejā juobyut gūdeigai attīksmei pret obom latvīšu volūdys daļom i juobeidz Latgolys latvīšu ( latgalīšu ) diskriminaceja . Muns mierkis , kab vysmoz piec 10 godu latgalīši nu vysa pasauļa masveidā atsagrīztu iz Latgolu - ite juobyut latgaliskai , pozitivai
diena.lv risynōjumu tredā , kurais maņ paleidzēja . Taitod skripts uz Gnome 3 bāzeitom sistemom : </doc><doc> Pupuzīds , Šustrīs i bezdeleigys Laikam piec vysys taisneibys maņ niu ite byutu juoroksta par latgalīšu rokstu volūdys ortografeju . Par raksteibys reformu i ortografejis seminaru . Tys byutu pareizi , paradzami i svieteigi . Partū ka taidā veidā es sovā dīnrokstā varātu pasaceit , kū dūmoju i doru . Itei byutu muna
diena.lv tei ir tikai vierspuse . A apakšā ir daudzi vaira , vasala sistema , kai tys vyss struodoj , kai nu vīnys šyunys rūnās vasals kačs . Vysa juo mīsa , aste , ūsys , zūbi i meikstais kažuks . Taipat ari volūdys raksteiba ir kompromiss , kū pījem par normu . Tei ir sistema , kū var tikai precizēt , na izdūmuot nu jauna – kačs vysod byus kačs . Kaidim burtim roksta , tei jau cyta runa – ka tik roksta . Kaidā
edeite.wordpress.com Tai vot i īsadūmuoju , i pīrakstieju . Atguoduojuse par itū karteņu , kas tī augšā . </doc><doc> Ceļš iz raksteišonu Juļa beiguos Vileks nūvoda Škilbanu pogosta Balkanūs nūtyka pyrmais latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis seminars " Roksti ! " , kurū reikuoja bīdreiba " Latgolys Studentu centrs " ( LgSC ) i Latgalīšu kulturys gazeta ( LaKuGa ) . Kod pārnejuo goda decembrī LgSC aktivisti raksteja projektu
edeite.wordpress.com atbolsts Latgolys Kulturys programys paskotā seminaram atsaroda ! Vēļ tik drupeit radūšuma , spāka i dorba – kai ar minimalim resursim vysu padareit maksimali labi – i vyss var nūtikt ! Latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis seminaru " Roksti ! " nūsaukumā gribiejom ikodēt vairuokys rokstu nūzeimis – aicynuojumu nasabeit i raksteit , rokstus , kū kotru dīnu var skaiteit portalūs i gazetuos i roksti kai
edeite.wordpress.com napagurdama vuicieja , izklausieja i paleidzēja raksteituojim saprast i atrost sovu ceļu pi raksteišonys latgaliski . Nikur tuoli tai jau ari natyka – pīcys akademiskuo stuņdis beja tik viņ , kab apjaustu volūdys viesturi , skonu , lītvuorda i darbeibys vuorda raksteišonu , kur vēļ vysi vītnīkvuordi , skaitļa vuordi , partikulys i vēļ i vēļ . Kai atzyna seminara daleibnīki – īsavuiceit raksteit latgaliski pareizi
edeite.wordpress.com kas realizejamys . Taipat paliks stuosti i sev viņ saprūtamī ciervu , rīkstu i rūkā izstīptu fotoaparatu smaidi . Iz sātu " raksteituoji " pajieme ari atziņu , kas na vīnu viņ reizi izskanieja rokstu volūdys stuņžu laikā – mes kotrs veidojam volūdu , deļ tuo juobyut atbiļdeigim par tū , kai rokstam . Kai seminara organizātuojam , secynuojums – latgalīšim pa laikam vāga " sasapuļcēt borūs " , kab vaira justu
jureits.wordpress.com nasaīt vyss tik regularai , tod nu vysmoz tagad raudziešu eisumā proskrīt pādejūs nedeļu nūtykumim . Kai byusit pamanejuši , 17 . oktobra Saeimys pyrmajā sēdē J. Viļums un G. Igauņs aktualizeja latgalīšu volūdys vaicuojumu . Naatsakuortuošu . Par tū vaira var skaiteit 25 . oktobra žurnalā " Jurista Vārds " ( http://lakuga.lv/posts/jurista-vuords/ ) i daudzūs cytūs plašsazinis leidzekļūs . Diskuseju sabīdreibā
jureits.wordpress.com latgalīšu volūdu . Tymā pošā 25 . oktobrī maņ beja īspieja pīsadaleit apvīnuotajā Pasauļa latvīšu zynuotnīku III un Letonikas IV kongresā ar referatu par drusku cytu temu " Latgolys latvīšu volūda – vaļsts volūdys paveids – regiona ekonomiskuos atteisteibys koņtekstā " . Kotrā gadīnī Saeimā dorbs ir suokts i tiks turpynuots ari cytu vaicuojumu rysynuošonā : J. Viļums struoduos " Puorvaļdes i pašvaļdeibu komisejā
jureits.wordpress.com volūdā . Lai Jiusim byutu vīgluok saprast as drūši viņ varātu runuot ari Jiusim vairuok īrostajā vydsdialektā , bet lyudzu Jiusu pacīteibu un vysmoz reizi puors mienešūs īsaklauseit ari ūtrajā Latvīšu volūdys pylntīseigajā tradicejā . Grybu drusku seikuok paskaidruot deļ kam bolsuošu par itū dokumentu , koč ari formali tymā nav ni vuorda par Latgolys latvīšu jeb latgalīšu volūdu . Gon latgalīšim , gon Saeimys
jureits.wordpress.com jeb latgalīšu volūda ir sanuoka par pošu vaļsti . Maņ juopīkreit dokumentā saceitajam , ka Latveja ir vīneiguo vīta iz pasauļa , kur īspiejama latvīšu – vysu latvīšu , taitod ari latgalīšu – kuļturys un volūdys pastuoviešona un atteisteiba . Deļ tam ari iz prīšku aicynoju gon Saeimys deputatus , gon ministreju un cytu vaļsts īstuožu darbinīkus , kai ari Latvejis Tīsu sistemys puorstuovus nikod napīleidzynuot
jureits.wordpress.com deputatus , gon ministreju un cytu vaļsts īstuožu darbinīkus , kai ari Latvejis Tīsu sistemys puorstuovus nikod napīleidzynuot latgalīšu volūdu kaidai ( jebkaidai ) svešvolūdai . Atguodynuošu , ka Latgalīšu volūdys ortografeja ir apstyprynuota gon 1929 . godā , kai ari puorapstyprynuota 2007 . godā Vaļsts Volūdys centrā . Myusim vēļ tuols ceļš ejams , lai Latvejā poši latvīši pylnvierteigi zynuotu latvīšu volūdu
jureits.wordpress.com ) atbolsts latgalīšu volūdai , kai ari Latgolys ekonomiskūs vaicuojumu rysynuošonai , kas daudzejim vēļ svareiguoki , ir pādejā laikā strauji pīaudzs . Lyudzu Latgolys regiona dzeivuotuojus nasaisteit volūdys vaicuojumu ar bīži na bez pamata izsaceitū aizvainuojumu pret dažaidom vaļsts naizdareibom ekonomiskā sferā . Juouzsver , ka 18 . febraļa referendumā nabyus bolsuojums pret niulinejū īkuortu voi kaidu
jureits.wordpress.com Latvejis i seviški Latgolys pīredze dažaidu tauteibu mīreigā sadzeivuošonā daudzeju godu symtu garumā ir tam lobuokais pīruodejums . Mes asom pret sabīdreibys škelšonu , pret sabīdreibys sanaiduošonu , pret volūdys vaicuojuma tyvredzeigu izmontuošonu atsevišķu politiķu bezjiedzeigu eistermiņa vajadzeibu apmīrynuošonai . Asu latvīts , ari tagad runoju latvīšu volūdā , Latvejis vaļsts volūdā , un dareišu vysu , lai
jureits.wordpress.com uzjiemiejdarbeibā , par pašvaļdeibu dorbu , par jūprūjom aktualū ceļuošonu iz uorezemem ( pīsapeļneišonai vosorys breivlaikā voi palikšonai tī piec školys pabeigšonys ) ! Školnīkim intereseja ari latgalīšu volūdys vaicuojums , tuos viesture , tīseibys , juridiskais statuss i atteisteibys potencials . Diskuseja izaveidova gona korsta i aplīcynova , ka jaunīšim ir interese par politiskajim procesim vaļsts leiminī
jureits.wordpress.com politiki , kod piec garom runom izlēme kūpā ar baltīšim veiduot kūpeigu vaļsti . Koč ari tūlaik vēl Latgola navarie rauduot ni par demografejis problemom , ni dorba tryukumu , ni ari par sovys ( latvīšu ) volūdys nūsorguošonu , vysleidz jau tod tyka izsaceitys šuorbys , ka itaids unitarys vaļsts modeļs var pavysam molā atstuot Latgolu . Ka pasaveram koč voi iz pādejūs divdesmit godu regionaluos atteisteibys tendencem
Lv.lv volūdu , literaturu , kulturu var stuosteit Latvejis školā ? Var . Tik programā tuo nav , ir paradzāta taida i itaida školuotuoja slūdze , taida i itaida škoļnīka slūdze , nūsaceits stuņžu skaits dzymtuos volūdys apgivei , a vuiceibu gruomotuos nav informacejis par latgalīšu volūdu , kulturu , viesturi . Tai i saīt – ni školā , ni stuņdēs latgaliskuo nav . Nav tok laika . Da i nafig . Iztikt var i bez tuo . Iztikt
Lv.lv gruomotuos nav informacejis par latgalīšu volūdu , kulturu , viesturi . Tai i saīt – ni školā , ni stuņdēs latgaliskuo nav . Nav tok laika . Da i nafig . Iztikt var i bez tuo . Iztikt gon var ari bez latvīšu volūdys , latvīšu literaturys , Latvejis televizejis i radejis , avīžu – kai jau niu krīzis laikūs suocam pi tuo pīrast . A latgalīšim tei krīze īt jau nu 2 . Pasauļa kara laiku i vys nasabeidz . Kurs trokais
Lv.lv latgalīšu literatura i kultura . Trokais sataisa latgalistikys konferenci , ortografejis normys , gramatiku , vuordineicu – lyudzu , latgalīšu zynuotne . Trokajam nav mīra i školā piec stuņžu taisa latgalīšu volūdys puļceņu voi stuņdē cyta storpā pastuosta , kū zyna par latgalīšu viesturi – lyudzu , latgalīšu izgleiteiba . Tik parkū latgalīšu kultura Latvejā nastabili turīs iz trokūs placu i tei nav norma , kam
Lv.lv televizejai i radejai , vīneigais veids , kai medejūs izdzierst sovu volūdu , ir samoksuot par tū ar telepona riekinu . Varbyut ar telepona riekinu var samoksuot i par latgalīšu bārnuduorzu , latgalīšu volūdys stuņdem školā ? Rēzeknis augstškola sataisejuse pietejumu par volūdu lītuojumu Austrumlatvejā . Ka saskaita kūpā latvyski i latgaliski runojūšūs , jūs saīt cīši daudz . Vaira nakai Latgolā ir latvīšu
naktineica.lv rūkys nūsalaiž i sirds apsatak . Cylvāki , nu kū jius dorit ? Jiusim nav sovys raksteibys ? Jiusim nav golvys , ocu , pruota i sirdsapzinis ? Gols golā – jius esit lupotys , kas nacīnej ni seve , ni sovys volūdys i juos viesturis ? Lelais vairums tekstu ir raksteiti piec dzierdis – kai runoju , tai rokstu . Pat Latvejis medejūs , Latvejis lelūs izdevnīceibu izlaistajuos gruomotuos . Raksteit " acagrīžūs nu Rjāzakņis
naktineica.lv avīzis i gruomotys ? Tok meklej naudu i izdūd juos ! Namuoki raksteit ? Bais , ka apsasmīs ? Nu suoku aizej da psihologa voi cytaiž gluob sovu pošapziņu i tod pameklej koč voi itepat teiklā latgalīšu volūdys gramatiku , ortografejis nūsacejumus . Ar lizeiku mutē naīlīs ni školuotuojs , ni profesors , ni Dīvs . Pošam juosavuica . Latgalīšu volūda , kurā runojam i rokstam , nav myusu izdūmuota . Jimā runoj
naktineica.lv tok volūda ir juoīsavuica kotram pošam . Ar sovu golvu , smadzinem , apziņu i gribeišonu . Koč voi pasokūt vaļstej , vaļdeibai i cytplanetīšim , ka es grybu īsavuiceit , zynuot , prast i maņ vajag tuos volūdys . Latgalīšu grupa " Borowa MC " – sovā laikā latgalīšu kūpeibys i veiksmeigu sakriteibu deļ pasacāluse pi latvīšu muzykys dabasu . Jau seņ zynu , ka jī , vysmoz Aigars Runčis , postulej – kai runojam
naktineica.lv ir dzīduots i taitod raksteits tai , kai dzīsmis dzīduotuojs tū zyna i kai jis tū niu , myusu dīnuos runoj . Koč latgaliski ir vuordi " sudobrs " , " sudobreņš " , na fonetiskais puorcālums nu latvīšu volūdys – " sudrobs " , " sudrobeņš " , fonetiskūs lykumu deļ pamainūt " a " pret " o " . Leidzeigi kai " muoja " nu " māja " , koč pošim latgalīšim ir " sāta " . Vysleidza ar prīcu verūs , ka koč jūs sātyslopys
naktineica.lv , " As aju nu Latgaļis " , " Es eju nu Latgolys " i t. t. Pat pījemūt , ka vuords " Latgola " myusu dīnu jaunīšam var pasaruodeit svešs , muoksleigs i popkulturai nadereigs , a īrostuoks ir nu latvīšu volūdys puorjimtais " Latgale " , kuo ūtrū daļu izrunoj leidzeigi kai cyukys i teļa mīsys apzeimuojumu , vuordu " gale " ( latvīšu literarajā volūdā analogs ir vuords " gaļa " , taitod SIA " Latgaļa " – Latvejis
naktineica.lv īmasla sveicynuot . Tai nazkai napīkluojeigi . Koč kaida maņ tī bāda . Nivīna naasu ni nūkuovuse , ni , dūmuot , nūlomuojuse i pazamynuojuse . Tik acīs i publiskā telpā pasaciejuse , kū dūmoju par vaļsts volūdys politiku . Pasauļa napuormaineisi . Pasauli var gon puormaineit , pasauļs izamaina lieneņom i namonomai , kab piec šaļts juo vairs napazeitu . Pasauļam ir vīna taida breineiga līta – jis ir vysaids ,
naktineica.lv taids pats , tok nikod nav taids , kai beja . Kaleidoskopa stikleni sakreit cytaiž , vaira nikuo nav pa vacam – jauni breinumi . Es asu atbiļdeiga par sovim vuordim i dorbim . Ari par itū vaļsti i juos volūdys politiku , kas veicynoj naīcīteibu i sabīdreibys sasaškeļšonu , aizvainuojomu , atstumteibu . Seviški , kod runoju latgalīšu jaunīšu auditorejā i manī klausuos . Varu tikai īsadūmuot , kai sasajiut školuotuojs
naktineica.lv sasajuta nūgivuse piercieju . Tai jei maņ skaidruoja par sovu Smierts jiurys kosmetiku , stuostēja par dimanta , azbesta , zeida i kaidom vēļ nogu veilem , par apeļsinu i rūžu eļļom . Es jai palobuoju volūdys klaidys . Jei ceņtēs . Nūbeju tī mož minotu desmit pīcpadsmit , verūtīs , kai jei struodoj i īt cauri īstudeitajai puordūšonys shemai . Gols golā rūku i nogu kūpšonys komplektu , kas moksojs 45 lati
naktineica.lv zynuotnīkus , jim izadeve atrast pamatu sadarbeibai i sadaleit dorbus , nūspraust termeņus . Dareišonys vaine , koč i bez naudys . Tikai ar entuziasmu , partū ka vajag . Taipat kai vajadzēja latgalīšu rokstu volūdys ortografejis , kū tai ari sataisēja – bez vaļsts finansiejuma , par sovu naudu . Cylvāki ir gotovi struoduot par paļdis , partū ka sabīdreibai ir pīprasiejums . Tok voi sabīdreiba pasaceis tuo plykuo
naktineica.lv Leivuona apleicīni , kur izrunā garais ō ir uo vītā ) i jū navar ni ar kū sajaukt . A ar ūtru divskani ir problemys : ē ir i ie , i ē – Dīvam tāvam zynuot , kas dūmuots ar , par pīmāru pērtī pērtīs – tik volūdys zynuotuojs ar šaubom izdūmuos , ka piertī pērtīs . Tureišonuos " pi Stroda " ir tikai veids , kai sasajust drūsai i napasalaist nikaidom reformom i izmainem . Vacuo latgalīšu ortografeja ir kai laiva
naktineica.lv ortografeja ir kai laiva , kurai cauri maut cauri maineigajim postpadūmu laika iudinim . Kai sapyns par namaļdeigajim i skaistajim Ulmaņlaikim , koč taišni Ulmaņa īšona pi varys puortrauce latgalīšu rokstu volūdys normeišonu i atteisteibu . Iz RV aicynuojumu atsacieju , ka taišni tys ari ir īmeslis , parkū nasyutu . Tuoļuok teksts nu viestulis . . Partū ka jaunajai ortografejai ( ar tū dūmoju 2007 . godā Tīslītu
naktineica.lv atteisteibu . Iz RV aicynuojumu atsacieju , ka taišni tys ari ir īmeslis , parkū nasyutu . Tuoļuok teksts nu viestulis . . Partū ka jaunajai ortografejai ( ar tū dūmoju 2007 . godā Tīslītu ministrejis Vaļsts volūdys centrā pījimtū , na 1996 . godā apsprīstū ) Strods ir pamatā – kur varēja pīsaturēt , tī naatsakuope . Tys beja 1 . lykums . Tai kai 4 godu laikā beju vysuos sēdēs i protokolieju jūs gaitu ( bez laikam
naktineica.lv naatsakuope . Tys beja 1 . lykums . Tai kai 4 godu laikā beju vysuos sēdēs i protokolieju jūs gaitu ( bez laikam 2 , kod beju slyma ) , tū zynu . Plus , dzeiva volūda mainuos , sastyngst tikai myrušuos volūdys . Latgalīšu vēļ ir dzeiva i jū var kūpt , pieteit . . Mums beidzūt ir īspieja turpynuot Skryndys , Stroda dorbu – ari jis pats struoduotu iz prīšku , kab na 1934 . goda , kara i represeju pret latgaliskū
naktineica.lv februarī . Pīsadola goreiguo i laiceiguo inteligeņce , teik pījimts lāmums dybynuot ortografejis komiseju vīnuotys latgalīšu raksteibys izstruodei . Juo emineņce Juoņs Pujats soka zeimeigūs vuordus – volūdys normu sakuortuošona lai palīk volūdnīku ziņā , a mes lītuosim . Komisejā ir 11 cylvāku – voludnīki , sabīdriskī darbinīki , bazneicys puorstuovi , studenti . . P.S. Ka ir interese apsavērt , par kū eisti
naktineica.lv izaicynuojums – atrast vuoka karteņu jaunajai latgalīšu gramatikai " A short grammar of Latgalian " , kū sarakstejuse volūdneica Nikole Nau i izdevs apguods " Lincom Europe " . Partū ka kai paruodeit volūdys dvēseli ? Dabasi vysur ir dabasi , zeme vysur ir zeme , azari vysur ir azari . Zyrgi ir zyrgi , bazneicys ir bazneicys , krysti ir krysti , akmini ir akmini . Cylvāki ? Tok kuri ? Jaunīši džynsūs ci
naktineica.lv atkuortuot " vaļsts volūdā " , es tī īpaši i naīspryngtu . Ka jī tū zvārastu deve , taitod ari apsazynuoja situacejis nūpītneibu , sekys i kontekstu – leli cylvāki tok . A vaļsts volūda ir vysi latvīšu volūdys paveidi – tymā skaitā sevkura izlūksne i obejis rokstu tradicejis . Nu pādejuo laika varūņdorbu ( a par varūņdorbu es saucu kotru padareitu dorbu ) ir div roksti . Sataiseju sovu komentaru i redzīni
naktineica.lv par varūņdorbu es saucu kotru padareitu dorbu ) ir div roksti . Sataiseju sovu komentaru i redzīni " Jurista Vuordam " , kas beja veļteits latgaliski saceitajam Jureiša i Igauņa zvārastam i latgalīšu volūdys juridiskuo statusa Latvejis vaļstī analizei . Attīceigū " Jurista Vuorda " numeri izpierka puors dīnuos ( i lai kaids soka , ka latgalīši nivīnu nainteresej ) da novembra beigu var bez moksys pajimt
skreine.org Latvejys apsavīnuošonuos , tik tagad gon Internetā . Bet ir lītys , kas nasamaina – apsavīnuošonuos , iz riekina latgaliskuo , pagaisynojut tū … Otkon i otkon . Var saprast ari projekta turātuojus – kotrys volūdys izturiešona ir papyldu izdavumi . Veļ vīnu reizi latgalīšu volūda nav sevi komerciali attaisnuojuse . Grybātūs dzierdēt komentarus nu cylvāku , kas beja īsaisteiti draugiem . lv latgaliskuošonā . Nasagribātūs
internets.latgalec-ru.narod.ru regionaluo sabīdriskuo organizaceja « Latgalīšu kulturys centrs » « Latgalīšu ceļojūšuo biblioteka » " Latgalīšu ceļojūšuo biblioteka " dybynuota Ačynska Pedagogiskajā koledžā 2006 . godā pyrmuos Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys školys laikā . Jamā ir gruomotys latgalīšu , latvīšu i krīvu volūdā , informativi izdavumi par Latveju i Latgolu , muzykys i dzīšmu skaņu īroksti kasetēs , taipat kompaktdiskūs , kurūs
latgalec-ru.narod.ru ir ari saisteiba ar Latgalīšu kulturys goda bolvu " Boņuks " . Bet dorbs narymst – vysa kuo daudzi vēļ tik prīškā ! Kontaktinformaceja : producenti@inbox.lv </doc><doc> Jaunumi i hronika Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2008 . g. 19 . janvarī — 3 . februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūteik Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola . Īlyugums programa Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys
latgalec-ru.narod.ru Kontaktinformaceja : producenti@inbox.lv </doc><doc> Jaunumi i hronika Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2008 . g. 19 . janvarī — 3 . februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūteik Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola . Īlyugums programa Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola nūteik niule , prīcynojūt ar lelu vītejūs latgalīšu aktivitati . Kas navar raksteit , tam volūda dzeiva mutis
latgalec-ru.narod.ru Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2008 . g. 19 . janvarī — 3 . februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūteik Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola . Īlyugums programa Trešuo Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola nūteik niule , prīcynojūt ar lelu vītejūs latgalīšu aktivitati . Kas navar raksteit , tam volūda dzeiva mutis vuordūs — skaiteituo apsprīsšona ir tikpat gaideita kai latgaliskī
latgalec-ru.narod.ru nūteik niule , prīcynojūt ar lelu vītejūs latgalīšu aktivitati . Kas navar raksteit , tam volūda dzeiva mutis vuordūs — skaiteituo apsprīsšona ir tikpat gaideita kai latgaliskī daņči jaunuokajā grupā , kod volūdys stuņde beigusēs . Prīceigs puorsteigums beja Rūžukrūņa skaiteišona latgaliski Ačynska katuoļu bazneicā . Školuotuoji — Latvejis Universitatis , Latvejis Kulturys akademejis , Sanktpīterburgys Vaļsts
latgalec-ru.narod.ru symtgadeigajā sātā ( calta 1908 . godā ) . Pasuokumā Bičkūs tyka nūsavārta operatora Daiņa Juragys videofilma par pārnejū Juoņadīnu , sajimta informaceja par nūteikūšū ekspedicejuos . Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2007 . goda 20 . janvarī — 4 . februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūtyka Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola . Pyrmuo Zīmys škola Ačynskā ( 2006 . goda 20 . janvars
latgalec-ru.narod.ru Juoņadīnu , sajimta informaceja par nūteikūšū ekspedicejuos . Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola 2007 . goda 20 . janvarī — 4 . februarī Ačynska Pedagogiskajā koledžā nūtyka Ūtrei Latgalīšu volūdys i kulturys zīmys škola . Pyrmuo Zīmys škola Ačynskā ( 2006 . goda 20 . janvars — 5 . februars ) dzyma soltajā ( da – 53 ° ) 2006 . goda zīmā . Cīmuošona pi Sibira latgalīšu divejuos vosoruos , vacūs
latgalec-ru.narod.ru veidoj duovynuojumi nu Latvejis . Nūsavārtuo J. Streiča filma " Cylvāka bārns " klauseituojūs radeja taidu pošu reakceju kai Latvejā — nu smīkla da osoru . Suocēs latgaliskūs dzīšmu atdzimšona ... Dzymtuos volūdys stuņdēs Sibira tautīšim beja lela prīca parunuot " pa sovam " , svešys mēlis vuiceišonuos koledžys studentim ļuove lobuok īpazeit vīna nalela vītejuo etnosa kulturu i volūdu . Ačynska katuoļu draudze
lvlksa.nautreni.lv darbeibys vuordam ir ap 12000 formu ; ... tabasaranu volūdā ir 48 lītvuorda lūcejumi ; ... kabardīšu volūdā vītnīkvuordam ir 28 personys ; ... vysmozuok burtu ir havajīšu i Rotokys solys īdzeivuotuoju volūdys alfabetūs - 12 i 11 ; ... aini skaita itai : ( 2 x 20 ) - ( 7 + 10 ) = 23 ; francūži itai : ( 4 x 20 ) + ( 10 + 7 ) = 97 ; dāni itai : 3 + 4 ½ x 20 = 93 vai 3 + ( 5 - ½ ) x 20 = 93 ; ... ubihu volūdā
lvlksa.nautreni.lv ... aborigenu diirbalu volūdā ir četrys kuortys ( dzimtis ) - veirīšu , sīvīšu , videjuo i ādamuo . Igauņu , angļu volūdā lītvuorda kuortys nav vyspuor . Ābeču puorsteidzūšuo daudzveideiba atkareiga nu volūdys īškejuos uzbyuvis , vuiceišonys metoda ( burtuošonys , skaņu ( dzierdis ) , analitiski-siņtetiskuo , globaluo ... ) , poligrafiskuos vareibys , nu tautys mentalitatis . Ābecē kai iudiņa pileitē atspeid
lvlksa.nautreni.lv godā apguods Zvaigzne ABC izdeve munu ābeci latvīšu volūdā ; tei beja izstuodeita Storptautyskajā gruomotu tiergā Frankfurtē pi Mainys ( Vuoceja ) . Ir saraksteita ābece i skaitomuo gruomota latgalīšu volūdys Purlovys izlūksnē . Asmu pazeistams ar ābeču kruojiejim i Latvejā , i aiz tuos rūbežu - Slovenejā , Vuocejā , Austrejā , Dānejā , Kazahejā , Ukrainā , Jakutejā . Prosu atsasaukt vysus , kuri var paleidzēt
lvlksa.nautreni.lv </doc><doc> Olimpiade 0 9.199 9 . Nautrānu v. -školā nūteik konfereņce " Rogovkai- 200 " . Teikdūmuots par školuotuoju apvīneibys dybynuošonu , par školuotuoju nūmetni . 21.12 .2000 . Saeimā pījimts Vaļsts volūdys lykums , kura 3 . pantā 4 . punktā saceits : " Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiskas latviešu valodas paveida saglabāšanu , aizsardzību un attīstību " 13.02 .2000 . Nūteik televizejis
lvlksa.nautreni.lv školuotuojim " Latviešu valodas kvalitatīvākas mācīšanas iespējas Latgales novada skolās " . Izaveidoj dorba grupa ar mierki dybynuot latgalīšu školotoju asociaceju . 20.05 .2000 . Nūdybynuota Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis asociaceja . Īvālāta asociacejis vaļde : Imants Slyšans – Baļtinovys v. -šk . , Marija Mickane- Rēzeknes piļsātys Izgleiteibys nūdaļis vadeitoja , Veronika Dundure- Nautrānu
lvlksa.nautreni.lv nūdaļis vadeitoja , Veronika Dundure- Nautrānu v. -šk . , Lideja Polukejeva- Makašānu omotu v. -šk . , Anna Lavrentjeva- Rēzeknes 1 . v. -šk . , Par vaļdis prīkšsādātuoju īvālāta Nautrānu v. -šk . latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja Veronika Dundure , par vītnīku- Baļtinovys v. -šk . ģeografejis školuotuojs Imants Slyšans . 0 6 . - 10.08 .2000 . Ar kulturkapitala fonda atbolstu Nautrānu vydsškolā nūteik
lvlksa.nautreni.lv školā " . Nūmetnis vadeitoja – Anita Žogota – Nautrānu vydsškolys direktore . Pīsadoluos 26 školuotuoji nu 18 školom . Tyka pījimts aicynuojums- Latgalis školuotojim . 0 1.09 .2000 . Stuojās spākā Vaļsts volūdys lykums . 17.01 .2001 . – LR uzjāmumu reģistrā Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja ( LVLKŠA ) , kas reģistreita kai sabīdriska organizaceja . 0 1.03 .2001 . Laikrokstā
lvlksa.nautreni.lv direktore . Pīsadoluos 26 školuotuoji nu 18 školom . Tyka pījimts aicynuojums- Latgalis školuotojim . 0 1.09 .2000 . Stuojās spākā Vaļsts volūdys lykums . 17.01 .2001 . – LR uzjāmumu reģistrā Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja ( LVLKŠA ) , kas reģistreita kai sabīdriska organizaceja . 0 1.03 .2001 . Laikrokstā " Izglītība un Kultūra " publicāta LVLKŠA puslopa " Gaita "
lvlksa.nautreni.lv LVLKŠA ) , kas reģistreita kai sabīdriska organizaceja . 0 1.03 .2001 . Laikrokstā " Izglītība un Kultūra " publicāta LVLKŠA puslopa " Gaita " . 28.04 .2001 . Rēzeknis 1 . vydškolā nūteik pyrmuo latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade vydsškolānim i skotuvis runys konkurss " Vuolyudzāni " . Pīsadola 124 školāni nu 29 Latgolys izgleiteibys īstuodem . 0 5 . – 0 9.08 .2001 . Bolvu rajona Rekovys vydsškolā
lvlksa.nautreni.lv školāni nu 29 Latgolys izgleiteibys īstuodem . 0 5 . – 0 9.08 .2001 . Bolvu rajona Rekovys vydsškolā nūteik ūtruo školuotuoju nūmetne – kursi " Vosoruošona – 2001 . " Kursu golvonuo tema – Latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis vuiceišona Latgolys školuos : pīredze , fakti , jaunuokuos atzinis . Kursūs tyka organizeita presis konference par temu " Latgalīšu volūdys vīta Latvejā i pasaulī " . Klauseituoji īpazyna
lvlksa.nautreni.lv . " Kursu golvonuo tema – Latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis vuiceišona Latgolys školuos : pīredze , fakti , jaunuokuos atzinis . Kursūs tyka organizeita presis konference par temu " Latgalīšu volūdys vīta Latvejā i pasaulī " . Klauseituoji īpazyna igauņu ( Veru instituts ) , lītavnīku ( Žemaišu ) i boltkrīvu pīredzi regionaluos volūdys saglobuošonā i vuicēšonā , muoceibu leidzekļu izdūšonā . Pīsadola
lvlksa.nautreni.lv Kursūs tyka organizeita presis konference par temu " Latgalīšu volūdys vīta Latvejā i pasaulī " . Klauseituoji īpazyna igauņu ( Veru instituts ) , lītavnīku ( Žemaišu ) i boltkrīvu pīredzi regionaluos volūdys saglobuošonā i vuicēšonā , muoceibu leidzekļu izdūšonā . Pīsadola 23 školuotuoji nu 14 školom . 25.10 .2001 . - 13.05 .2002 . Muoceibu goda laikā RA teik organizeiti kursi školuotuojim " Latgalīšu volūdys
lvlksa.nautreni.lv volūdys saglobuošonā i vuicēšonā , muoceibu leidzekļu izdūšonā . Pīsadola 23 školuotuoji nu 14 školom . 25.10 .2001 . - 13.05 .2002 . Muoceibu goda laikā RA teik organizeiti kursi školuotuojim " Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis īdzeivynuošona muoceibu procesā " . Pīsadola 17 školuotuoji . 0 5.04 .2002 . Nautrānu vydsškola i LVLKŠA atkluoj Latgalīšu rokstu volūdys , literaturys i kulturviesturis
lvlksa.nautreni.lv kursi školuotuojim " Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis īdzeivynuošona muoceibu procesā " . Pīsadola 17 školuotuoji . 0 5.04 .2002 . Nautrānu vydsškola i LVLKŠA atkluoj Latgalīšu rokstu volūdys , literaturys i kulturviesturis metodiskū centru Nautrānu v. -školā ar IZM Latgolys Programmys atbolstu . 0 6 . – 0 7.04 .2002 . LVLKŠA pīsadola Lītuvā izgleiteibys i kulturys darbinīku konferencī par
lvlksa.nautreni.lv literaturys i kulturviesturis metodiskū centru Nautrānu v. -školā ar IZM Latgolys Programmys atbolstu . 0 6 . – 0 7.04 .2002 . LVLKŠA pīsadola Lītuvā izgleiteibys i kulturys darbinīku konferencī par žemaišu volūdys situaceju i saglobuošonu . 27.04 .2002 . Rēzeknes 1 . v. -školā nūteik ūtruo latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade vydsškolānim i skotuvis runys konkurss " Vuolyudzāni " . Pīsadola 105 školāni
lvlksa.nautreni.lv . 0 6 . – 0 7.04 .2002 . LVLKŠA pīsadola Lītuvā izgleiteibys i kulturys darbinīku konferencī par žemaišu volūdys situaceju i saglobuošonu . 27.04 .2002 . Rēzeknes 1 . v. -školā nūteik ūtruo latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade vydsškolānim i skotuvis runys konkurss " Vuolyudzāni " . Pīsadola 105 školāni nu 24 Latgolys školom . Kūpā ar LVLKŠA tū organizej Rēzeknes Augstškolys Baltu filoloģejis Pietnīceibys
lvlksa.nautreni.lv Velobraucīņs " organizeišonā i nūrisē . 0 4 . - 0 9.200 2 . Daugavpiļs rajona Špoģu vydsškolā nūteik trešuo školuotuoju nūmetne – kursi " Vosoruošona – 2002 " . Teik organizāta presis konference " Latgalīšu volūdys vīta nūvoda pašvaļdeibuos " . Pīsadola Daugavpiļs rajona pašvaļdeibu vadeituoji , 8 . Saeimys deputati Anta Rugāte i Valdis Lausks . Kursūs pīsadola 26 školuotuoji nu 22 školom . 26.04 .2003 . Rēzeknes
lvlksa.nautreni.lv Daugavpiļs rajona pašvaļdeibu vadeituoji , 8 . Saeimys deputati Anta Rugāte i Valdis Lausks . Kursūs pīsadola 26 školuotuoji nu 22 školom . 26.04 .2003 . Rēzeknes 1 . v. -školā nūteik trešuo latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade vydsškolānim i skotuvis runys konkurss " Vuolyudzāni " . Pīsadola 113 školāni nu 28 Latgolys školom . Kūpā ar LVLKŠA tū organizej RA Baltu filoloģejis Pietnīceibys centrs
lvlksa.nautreni.lv rajona Dagdys vydsškolā nūteik caturtuo školuotuoju – studentu nūmetne – kursi " Vosoruošona – 2003 " . Pīsadola 28 školuotuoji nu 19 školom . 24.04 .2004 . Rēzeknes 1 . v. -školā nūteik caturtuo latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade vydsškolānim i skotuvis runys konkurss " Vuolyudzāni " . Pīsadola 116 školānu nu 36 Latgolys izgleiteibys īstuodem . 11 . – 17.07 .2004 . Ludzys rajona Kuorsovys piļsātys
Ir reizis apvīnoj vysus . » Latgaliski runojūšī varātu veicynuot Latvejis sabīdreibys integraceju i byut par vydutuojim latvīšu i krīvu mēlē runojūšūs storpā . Latgalīši nikod nav apšaubejuši vīnys vaļsts volūdys tīseibys . Pretim prosūt tik vīnu - cīneit i jūs dzymtū volūdu . </doc><doc> Valentins Lukaševičs , dzejnīks i pasnīdziejs Kotrai tautai ir sovi latgalīši Natuoli nu Viļānu 9 . i 10 . junī jau sastū godu
Ir , tikkū Daugovpiļs Universitatis studeju i pietnīceibys centrā Ilgas iz 6 . kongresu beja saguojuši sieli aba sielīši , kai jūs nūsauce akademiks Juoņs Stradeņš . Sieli beja lītiški ļauds : motus par volūdys ortografeju naškaļdeja , dzīsmis nadzīduoja , puotorus naskaiteja , tiuleņ givuos pi nūpītnu referatu . Tik es tai i nasaprotu , ar kū sieļs atsaškir nu latgalīša - viņ dzeivoj ūtrā pusē Daugovys i narunoj
Katōļu Dzeive Strōdoju ofisā . Asu tī boss . " Pavysam dreiž jis sajam atbiļdi nu Latgolys : " Brōleit , audzej lynus i nabyusi boss . " Itū padūmu pōrfrazejūt , leidzeigi var saceit ari par myusim , latgalīšim , sovys volūdys vaicōjuma kontekstā . Jo nu tik daudzu vōrdeņu sovā runā mes asam jau atsasacejuši , ka , kūpā sagōjuši , tī myusus pošus nu kōju nūgōztu . Pōrnūvadnīku vōrdus , kurus asam pōrcāluši i aizajāmuši , a
Katōļu Dzeive tō vērts , jo dzymtō volūda eistyn ir vīneigō cylvāka identitate , vīneigō jō sāta . Bez tōs jis ir plyks i boss kai tymā anekdotā , koč bīži viņ pats tō i naapsazynoj . I cik godu asam cantušīs piec volūdys smolkuma , iz tō " teireibys oltora " piedeņōs – uperī asam salykuši latgaliskūs vōrdus , tai namonūt atsasokūt nu sovu , na švakōku vōrdeņu par pōrlyktajim i aizajimtajim . Deļ tō pasaceņssim jūs atgōdōt
Katōļu Dzeive sātys i sakūpt aizaugušūs teirumus . Nu padūmojit , kas byutu Baļtinovys pogosta dramatiskō kolektiva " Palādas " režisoris Anitys Ločmelis ( pseidonims Danskovīte ) izrōde " Ontans i Anne " bez sovus volūdys ? Kai mašyna bez motora , kai salauzts stuņdinīks . Kas jī byutu bez sovys runys , kura būrzguļoj kai pavasara ryuceits , salasejs iudiņus nu smolkūs tierceišu i nas tūs iz lelū upi , tautys dvēseleiti
latgale.lv puorrunys , uzklauseiti vīdūkļi , tykuši maklāti rysynuojumi ... Koč ari , gūdeigai sokūt , tys vyss beja tikai deļ skota . Ari latgalīši uzraksteja viestuli iz ministrejom ar aicynuojumu īvāruot vaļsts volūdys lykumu i izstuosteja sovu pošaizlīdzeigū gataveibu paleidzēt ar prīkšlykumim , ar dorbim ( tai pat kai i leidz tam latgalīši beja struodovuši bez atleidzeibys , lai sagluobtu sovu volūdu , sovu identitati
Lauku Avīze taida lykuma tāteņ nav , bet Saeima irā tei instituceja , kura taidu varātu pījemt . I vyspuor , ir loba tradiceja , par kuru runova vēļ Valdis Zeps , ka vītvuordus navajag tulkuot , bet sevkurys svešys volūdys īškīnē ir juoroksta tai , kai tī skaņ originalā . Nu smīklys maņ īt par Gaileišim . Petuški , Petuški jī ir ! </doc><doc> Beidzūt Gazetā " Latvijas Vēstnesis " ituo goda 18 . oktobrī publicāti Vaļsts volūdys
Latvijas Avīze volūdys īškīnē ir juoroksta tai , kai tī skaņ originalā . Nu smīklys maņ īt par Gaileišim . Petuški , Petuški jī ir ! </doc><doc> Beidzūt Gazetā " Latvijas Vēstnesis " ituo goda 18 . oktobrī publicāti Vaļsts volūdys centra apstyprynuotī " Latgaliešu rakstības noteikumi " . Tī ir gona liberali , raksteituojim ļaun izlaseit tuos formys , kurys ir jūs sirdei i smedzinim vystyvuokuos . Var pasaceit , ka ir beigusīs
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums saleidzynuojumam ( vēļ vīna metode ) . Itamā sakareibā lītuots termins " baltu literatura " . Pļus tam vysam asu raudzejs akcentēt autoru volūdiskuos sovpateibys , apruodeit tradicejis i aņtitradicejis latgalīšu volūdys normiešonā i izkūpšonā . Bukšs ir pīdereiguok iņteresiejīs par agreimūs religiskūs tulkuojumu i 19 . gs . volūdiskū situaceju rokstūs ( baime nu rusicismu i slavismu ) , bet nasalīk zinis , ka 30 . godu
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 8 , 15 . 0 7 . 2003 . A / s " Tumšie Meži " akceju paketis turātuojam Kaupānam Laupeituojam Par atbolstu školuotuoju i studentu vosorys kursim " Vosoruošona 2003 " Dagdā Prosom Jius atbaļsteit Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis i Latgolys Studentu centra organizeituos školuotuoju i studentu vosorys kursus " Vosoruošona 2003 " , kas itūgod nūtiks nu 3 . leidz 8 . augustam
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 8 dažaidūs leidzīņūs ( sadzeivis , kristticeigais , poguoniskais , psihologiskais ) . Kursu laikā Latvejis augstškolu vuiceibspāki losa lekcejis Latgolys regiona školuotuojim i studentim par latgalīšu rokstu volūdys , literaturys , kulturviesturis vaicuojumim i jūs vuiceišonūs školā . Asoc . prof . Lideja Leikuma īpazeistynoj ar latgalīšu rokstu volūdys gramatiku . Psihologejis lekcejuos teik aktualizāti križu rysynuošonys
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 8 Latgolys regiona školuotuojim i studentim par latgalīšu rokstu volūdys , literaturys , kulturviesturis vaicuojumim i jūs vuiceišonūs školā . Asoc . prof . Lideja Leikuma īpazeistynoj ar latgalīšu rokstu volūdys gramatiku . Psihologejis lekcejuos teik aktualizāti križu rysynuošonys pajiemīni . Nūteik ekskursejis pa Kruoslovys rajona izcyluokajim mežim , dalinīki teik īpazeistynuoti ar vītejim krīvu krīvim .
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 8 cīšuoku kūpādareišonu storp Latgolys regiona školuotuojim , Latvejis augstškolu jaunīšim i vuiceibspākim ; • kūpt i saglobuot latgalīšu kuļturu ; • kursu laikā apvuiceit školuotuojus latgalīšu kuļturys i volūdys distributivajā kontribusā . Nu sovys pusis dūsim vareibu a / s " Tumšie Meži " kai atbaļsteituoja vuordu saukt vysuos ar vosorys kursim " Vosoruošona 2003 " saisteitajuos publikacejuos vītejūs masu sasazynuošonys
Katōļu Dzeive Bōrine " , bet šausmynōja " Skūpais vecis " , kuru nōvis breidī valni raun iz eļni . Pi vacōtāva sātā beja ari 1943 . godā izdūtais Čeņču Jezupa romans " Pīters Vylāns " . Tymā es naspieju īsalaseit na volūdys deļ , bet partū ka lykōs garlaiceigs . Gūdeigi sokūt , maņ tys taids rōdīs vēļ šudiņ , lai ari , vajadzeibys spīsta , lai spātu nūvērtēt , asu tū pōrskaitiejuse vairōkys reizis . Itys leldorbs ir vierteigs
latgale.lv dzīžu gon latviski , gon latgaliski , gon ari krīvu volūdā . Ka byus lela vādzeiba , dzīdzuošu ari angliski , a koč franciski - ja tū vadzeis i ja tam byus pīprasiejums . Latvīšu i latgalīšu - tuos maņ ir volūdys , kas ir guojušs jau nu bierneibys – deļ tam prūtoms ir vīgluok i pošam pateikomok . Nanūlīgsim , ka Tu esi rikteiga latgalīša skaneiga bolsa eipašnīks , stuost voi bierneibā asi pīsadaliejs dzīduošonys
Ludzas Zeme principa : vysmoz daļu teksta latgaliski . Ari poša tū lītu aizstōvi . Voi redzi kaidu nōkūtni myusu volūdai ? — Dūmoju , ka teiši itymā laikā daudz kas ir atkareigs nu pošu latgalīšu gribeišonys kū sovys volūdys lobā dareit . Jau 2008 . godā ir brošureņā izdūti ( ari interneta : www . lakuga . lv < http://www.lakuga.lv/> — sadaļā volūda atrūnami ) latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi , kuri tyka pījimti i apstyprynōti
Ludzas Zeme 2008 . godā ir brošureņā izdūti ( ari interneta : www . lakuga . lv < http://www.lakuga.lv/> — sadaļā volūda atrūnami ) latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumi , kuri tyka pījimti i apstyprynōti LV Vaļsts volūdys centrā 2007 . goda 28 . septembrī . I myusim , latgalīšim , atlīk viņ tymūs nūteikumūs īsavērt , lai koč nadaudz tūs pastudātu . Voi latgalīts ir tik naapdōvynōts cylvāks , ka nav spiejeigs īpasazeit
Ludzas Zeme volūda eistyn ir cylvāka vīneigō identitate , vīneigō jō sāta . Deļ tō strausa politika ir nikō nadareišona situacejā , kod varam sauleitē ceļt myusu gora bogōteibys . Bet , lai tys byutu īspiejams — volūdys raksteibys zynōšonys ir bez gola svareigys . — Nu kō Tu beistīs ? Nu peļu , ziernyukļu voi lōču ? A varbyut nu pasauļa gola ? — Ir bejs tai , ka leidz kaidam nūteiktam vacumam , apmāram godim 18 – es
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 9 pavadiejumu , tod tys nūteik kaidā dīnnaktī , a , dūmojūt ari vuordus , paīt kaida nedele . A : Kaids beja pyrmais autorkoncerts ? B : Es eimu nu Latgolys . A : Kai jius jū saceriejot ? B : Beja angļu volūdys stuņde . Škoļnīki trūkšņuoja , i tod školuotuoja apcēle ar taidu frazi : Es eimu nu Latgolys . Tod es pīsacieļu i suoču dzīduot : Es eimu nu Latgolys . Vysi smiejuos , a školūotuoja nūsorka . I tod es
Vosoruošonys Laikroksts Nr. 9 plāni , i jūs mes realizejam jau niule . Myusu plans ir izdūt albumu latgalīšu volūdā . Treis dzīsmys jau mums ir , vēļ juosacer vysmoz septenis . A : Tovs vieliejums vysim puorejim B : Nav skaiškuokys volūdys par latgalīšu . Īsaklausit cylvākā , kurs Tev sēd sūpluok i runoj latgalīšu volūdā . Naaizmiersti jū ! </doc><doc> Pīzeime . Rokstu pēc Stepona Seiļa manuskriptim sakōrtōja jō meita Lucija Seile-Kovalenko
Acta Latgalica 9 šifrs RX , A 96 , 241 . vīneiba ) . Leopolds Kemps 1990 . goda 18 . martā </doc><doc> PĪZEIME Latgaliski raksteitajūs izdavumūs iz prīšku lītuosim latgalīšu volūdnīku izstruoduotūs latgalīšu literaruos volūdys pareizraksteibys lykumus , kurus prof . O. Breidaka galeigajā redakcejā publicejam augstuok . Itei atjaunynuotuo , bet byuteibā turpynuotuo 1929 . gada pareizraksteiba plašuok īsuokta lītuot 1992 . godā
Acta Latgalica 9 Varaveiksnā " pīpraseja ari A. Eglōjs ) . Jo patīsai gribim , ka latgalīšu volūda dzeivuotu , tei juolaiž plašuokā apritē , juoīvad Latgolys školā . Tuos gramatika ir juovuica ( taipat kai kūpnacionaluos volūdys gramatika ) latvīšu volūdys stuņdēs , i juovuica tei ir vīnā variantā — tikai tod var turēt cereibu iz kaidim panuokumim . Lai ar " Acta Latgalica - 9 " svieteibu volūdnīku suoktais ceļš izaruoda , cik
Acta Latgalica 9 Eglōjs ) . Jo patīsai gribim , ka latgalīšu volūda dzeivuotu , tei juolaiž plašuokā apritē , juoīvad Latgolys školā . Tuos gramatika ir juovuica ( taipat kai kūpnacionaluos volūdys gramatika ) latvīšu volūdys stuņdēs , i juovuica tei ir vīnā variantā — tikai tod var turēt cereibu iz kaidim panuokumim . Lai ar " Acta Latgalica - 9 " svieteibu volūdnīku suoktais ceļš izaruoda , cik na varams , taisns i leidzons
Acta Latgalica 9 vīnā variantā — tikai tod var turēt cereibu iz kaidim panuokumim . Lai ar " Acta Latgalica - 9 " svieteibu volūdnīku suoktais ceļš izaruoda , cik na varams , taisns i leidzons ! " Latgalīšu literaruos volūdys pareizraksteibys nūteikumi " ir oficiali apstyprynuoti vairuokūs nūzeimeigūs latgalīšu saītūs — ari LPI II konfereņcē ( pādejūreiz — Rēzeknis Augstškolys zynuotniskajā konfereņcē 1996 . goda 25 . aprelī
Gruomota školuotuojim ĪVODS Cīnejamī kolegys ! " Latgalīšu ābecis ( lementara ) " veiduotuoji doluos ar jums sovā puorlīceibā , ka , napazeistūt tāvu zemis viesturis , sovu seņču kulturys , atsasokūt nu bierneibā izvuiktuos volūdys — pyrmuo spūdruokuo i svātuokuo lūga iz pasauli — , ir gryuši augt i pīsajimt dzimtinis mīlesteibā . Paškūrsteisim leidzšinejuos latvīšu muoceibu gruomotys , školu programys i bez garu studeju pamaneisim
latgale.lv/lg menedžerim . </doc><doc> Saeimys viestule Latgolys Studentu centram LR Saeimys Izgleiteibys , kulturys i zynuotnis komisija nūlāmuse ituo goda rudinī apsprīst vaicuojumu , kai vaļsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida " saglabāšanu , aizsardzību un attīstību " . Konkrets datums tiks precizāts i paziņuots . </doc><doc> Latgalīšu dzejūleits nu Līpuojis Vladimirs Nikolajevs īsyuteja
latgale.lv/lg Latgolys Studentu centram LR Saeimys Izgleiteibys , kulturys i zynuotnis komisija nūlāmuse ituo goda rudinī apsprīst vaicuojumu , kai vaļsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida " saglabāšanu , aizsardzību un attīstību " . Konkrets datums tiks precizāts i paziņuots . </doc><doc> Latgalīšu dzejūleits nu Līpuojis Vladimirs Nikolajevs īsyuteja Latgalīšu kulturys gazetai vairuokus
5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums Daugovpiļs i Rēzeknis gimnazejā . 1944 . g. ar saimi emigriejs iz Zvīdreju , kur palics iz vysim laikim — ar sapynu par breivu tāvu zemi pagaļvī . Jau studenta godūs pīsavierss moz pieteitim latgalīšu volūdys i kulturys viesturis vaicuojumim . Zvīdrejā pasapyldynovs vaļsts zineibuos i slavu volūduos , turpynuodams Latgolys etniskuos i kulturys viesturis , latgalīšu ( autora terminologejā — latgaļu ) volūdys
5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums volūdys i kulturys viesturis vaicuojumim . Zvīdrejā pasapyldynovs vaļsts zineibuos i slavu volūduos , turpynuodams Latgolys etniskuos i kulturys viesturis , latgalīšu ( autora terminologejā — latgaļu ) volūdys i literaturys izpieti . Aktivi īsasaistejs trymdys organizaceju — Andryva Jūrdža fonda , Latgolys pietnīceibys instituta , " Latgaļu izdevnīceibys " — dybynuošonā i dorbā , bejs naskaitomu ideju iniciators
5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums nūzaru pietnīki nu Latvejis , Krīvejis , Pūlejis , Leitovys , Norvegejis , Zvīdrejis . Konfereņci pabolsta Latvejis Universitate — Mikeļa Bukša i daudzu cytu alma mater ... Referatūs izskaņ latgalīšu volūdys teritorialuo daudzveideiba , teik apsavārti aktuali baltu etniskuos viesturis , latgalīšu volūdys kūpšonys i teoretiskuo aproksta vaicuojumi , īzeimuota latgalīšu literaturys atteisteiba . Gona vaicuojumu
5. storptautyskuo latgalistikys konfereņce Mikeļa Bukša montuojums pabolsta Latvejis Universitate — Mikeļa Bukša i daudzu cytu alma mater ... Referatūs izskaņ latgalīšu volūdys teritorialuo daudzveideiba , teik apsavārti aktuali baltu etniskuos viesturis , latgalīšu volūdys kūpšonys i teoretiskuo aproksta vaicuojumi , īzeimuota latgalīšu literaturys atteisteiba . Gona vaicuojumu i deļ diskuseju , nu kuo , turim nūceju , izaugs jauni dorbi latgalistikā . </doc><doc> Byuts
Pagrauda. Jaunūs autoru kūpkruojums Vyškūs . Beidzs Špogu vydsškolu . Bards . Publiciejīs " Latgalis Laikā " , Dveiņuvys " Dzejas dienā " ( 1993 , 1995 , 1997 ) . Lelums itūs gobolu ir dzīžomi iz gitarys , viņ - baltiski ... Nu lejislatvīšu volūdys atvierss sastuodeituojs O. Seiksts . </doc><doc> EUGEŅS ALIŠANKA Eugeņs Ališanka . Pabejs ASV , niu RS organizatoriskā omotā . Ūtruo gruomota " Palnu piļsāta " ( " Peleno miestas " , 1994 . g. ) , kuruos
Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive 1995 . godā . Ari Breidaka pīdōvōtījā gramatikys variantā taidys dažys izmaines beja pījimtys , lai gon autors navar pījimt Breidaka-Leikumys gramatikys variantu , jō jī pīdōvoj myusim nazkaidu latgalīšu volūdys dialektu par pamatu . Pīmāram , taidys darbeibys vōrdu formys kai " strōdojļom " , " skrīnļom " ir atzeistamys kai nūvacōjušys un naskaneigys . Kai ari tymā variantā ir pīdōvōts lītōt daudz " rusificismu
Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive gon varātu atsasaceit . Pīmāram , " mož " ir aizvītojams ar " varbyut " , " koč " ar " lai " u.c. Autors ari nacīši karoj ar taidu vōrdu pīlītōšonu nu cytom volūdom , pyrmōm kōrtom nu vaļsts ( latvīšu ) volūdys , kuri ir cīši īzasakņōjušīs myusu volūdā . Tī varātu byut " nōkt " , " prūjom " , " jautōjums " , " pīteik " u.c. , jō ari nu myusu volūdys uz vaļsts volūdu ir pōrgōjuši daudzi vōrdi , kai " apdzīt
Dzeivam dzeivē dzeiva dzeive pīlītōšonu nu cytom volūdom , pyrmōm kōrtom nu vaļsts ( latvīšu ) volūdys , kuri ir cīši īzasakņōjušīs myusu volūdā . Tī varātu byut " nōkt " , " prūjom " , " jautōjums " , " pīteik " u.c. , jō ari nu myusu volūdys uz vaļsts volūdu ir pōrgōjuši daudzi vōrdi , kai " apdzīt " , " gana " , " pērnais " , " piejaucēt " u.c. Ir nūtykuse vōrdu apmaiņa myusu volūdu storpā , kū myusu tai saucamī volūdnīki nav pat pamanējuši
Susātivs. Myusdīnu latgalīšu dzejis antologeja gruomotuos , tok ir ari taidi autori , kas itū kruojumu kod naviņ nūsauks par pyrmū leluokū publikaceju . Starta laukums tyka īzeimuots tim , kas nasabeist nagludumu , stuov iz nadrūšu , tok sovu vierteibu i volūdys rūbežu . Gruomotys īkuortuojums ir natīši paruodeits jau autoru sadarbeibys aprokstā : autora izvālāta dzejis kūpa , jam tyvuokī , nūzeimeiguokī dzejūli , vīns dzejūļs rūkrokstā ( piec autora izvēlis
Acta Latgalica 8 pīmāram , jau 1987 . goda 29 . martā Drycānūs B. Brežgo 100 . dzimšonys dīnai veļteitō konference , 1989 . g. 11 . — 12 . februarī Daugavpilī Latgalīšu kulturys bīdreibu savīneibys zynōtniskō konference par volūdys vaicōjumim , 1990 . g. 10 . — 11 . aprelī Rēzeknē zynōtniskō konference " Latgales vēstures un etnogrāfijas jautājumi " ) . 1989 . g. martā atsōce izīt " Katōļu Dzeive " , 1990 . g. janvarī pasarōdeja
Acta Latgalica 8 mozdāla J. Cybuļska apsveikumu konferencei , kai ari veļtejuma dzejūli : " Ceiruli gaisā , Maņ sapni sirdī , Jums lidōt tōlēs zylōs , Maņ sapņus izjust dvēselē . " Dzejā sovu uzrunu — sōpi par latgalīšu volūdys liktini — izsaceja Rēzeknis 5 . vydusškolys školōtōja Lucija Kovalenko — Stepōna Seiļa meita , Jākubpiļs rajona Latgalīšu kulturys bīdreibys pōrstōvis L. Erts , apsveicūt LPI konferenci , izsaceja jākubpilīšu
Graidi latvīši ar boltkrīvim var tai vīnā bolsā maskaļus lomuot ... Šūgod " latgaļu frakceja " stypruok i drūsuok raudzēja gūdā ceļt i latgaļu volūdu , pastreipuodami , ka vosorys siedeiba tur četrys " oficialuos volūdys " — latvīšu , latgaļu , lītaunīku i boltkrīvu . Dasavērem , kab raksteituos zinis i dazynuošonys byutu vysuos četruos volūduos , na tai , kai nu reizis bejom suokuši — latviskai , krīviskai i drupeit
Katōļu Dzeive Antonijam Urbšam – ar laiku Līpuojis veiskupam – 1908 . g. vuorda dīnā duovynuots bibliografisks ratums – 1752 . g. Viļņā izdūtuos " Kazania .. " ( " Muoceibys deļ svādiņu iz vysa gods " , tulkuotys nu fraņču volūdys iz pūļu ) , Leivōna b-kgam – " Dzintarzeme Latvija " nu draudzis kora . Otkon svareiga līceiba – 20 . g.s. 60 . godūs latgalīši sovu raksteibu vēļ lītoj , i leivōnīši ir i palīk gaiša Latgolys mola !
Katōļu Dzeive Lettisch-Deutsches Wörterbuch " [ 1872 ] bez vuoku . Tepat – kuo na pylna Mīlenbaha-Endzelina " Latviešu valodas vārdnīca " burtneicuos , te – P. Stroda " Pareizraksteibas vōrdneica " ( 1933 ) . Daudzi 20 . g.s. volūdys vuiceibu gruomotu : M. Liepiņa , A. Laimiņa , A. Ģiezena , P. Abula , V. Ramāna , A. Augstkalna " Leišu valodas elementi " , J. Endzelina i K. Mīlenbaha " Latviešu valodas mācība " 4 . izd . ( 1923 )
Katōļu Dzeive školuotuojim nu Ieša azara krostu ! " Latgaliski runuos tik iļgi , cik pastuovēs latvīšu ( lejslatvīšu ) volūda . " Tai sovā laikā raksteja ilggadeja žurnala " Katōļu Dzeive " autore , peņsioneituo latvīšu volūdys un literaturys školuotuoja nu Ezernīku Valentina Celeitāne . Juos viestuleitē žurnalam " Katōļu Dzeive " losom : " Praktiski maņ redzīs , ka latgaliski raksteit školāni varātu vuiceitīs paraleli ar latvīšu
Katōļu Dzeive gribēs , ni byus spiejeigi . Kai itamuos školuos dorbu suokt ?! Byutu es koč par 10 godim jaunuoka , es jimtu tū krystu vysmoz kai paleigs . Bet tagad tys dorbs maņ nav vaira pa spākam . Tagadejū latvīšu volūdys programu nazynu , navuicu nu 1990 . goda . Tūmār asu cantusēs latgalīšu volūdys jautuojumus pruotā cyluot . Es uzskotu , ka kotrā školā atsarostu vysmoz pa vīnam apzineigam latgalīšu izceļsmis školuotuojam
Katōļu Dzeive godim jaunuoka , es jimtu tū krystu vysmoz kai paleigs . Bet tagad tys dorbs maņ nav vaira pa spākam . Tagadejū latvīšu volūdys programu nazynu , navuicu nu 1990 . goda . Tūmār asu cantusēs latgalīšu volūdys jautuojumus pruotā cyluot . Es uzskotu , ka kotrā školā atsarostu vysmoz pa vīnam apzineigam latgalīšu izceļsmis školuotuojam ( -ai ) , kurs par sovu dzymtū volūdu pasaryupātu . Runovūs ar Ezernīku vydsškolys
Katōļu Dzeive Latgolys Laikā " puortrauce latgaliskūs rokstus drukuot . Tūmār es asu nūskaņuota optimistiski . Dūmoju , ka myusu volūdu izadūs izkūpt . Jaunī volūdnīki sagataveis vuordineicys , gramatiku , vysu vajadzeigū volūdys vuiceišonai školā . Myusu volūda ir izdzeivuojuse , ni ar kaidim lykumim naaizsorguota . Par kū tai nuokūtnē nadzeivuot ?! " 1997 . g. 17 . februarī Attālā : Valentina Celeitāne ( myužeibā aizgōjuse
Katōļu Dzeive paveidim : latvīšu literarū volūdu i latgalīšu rokstu volūdu . Tys ir naapstreidams fakts , īraksteits Vaļsts Volūdys lykumā , bet tūmār pat piec divpadsmit godu , kai itys lykums pastuov , latgalīšu rokstu volūdys eksisteņce teik apšaubeita . Volūda voi dialekts ? Itū vaicuojumu varātu saleidzynuot ar Hamleta myužeigū – byut voi nabyut . Var jau apšaubēt vysu , tūmār latgalīšu volūda ir dzeiva , tei teik saglobuota
Katōļu Dzeive voi dialekts ? Itū vaicuojumu varātu saleidzynuot ar Hamleta myužeigū – byut voi nabyut . Var jau apšaubēt vysu , tūmār latgalīšu volūda ir dzeiva , tei teik saglobuota i kūpta , pasateicūt latgalīšu volūdys lītuotuojim , volūdnīkim , Latgolys Kulturys Centra izdevnīceibai , Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu volūdys ekspertu apakškomisejis izstruoduotajim Latgalīšu pareizraksteibys
Katōļu Dzeive nabyut . Var jau apšaubēt vysu , tūmār latgalīšu volūda ir dzeiva , tei teik saglobuota i kūpta , pasateicūt latgalīšu volūdys lītuotuojim , volūdnīkim , Latgolys Kulturys Centra izdevnīceibai , Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu volūdys ekspertu apakškomisejis izstruoduotajim Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim , kas pabeidze latgalīšu raksteibys reformu , kura Dr . phil
Katōļu Dzeive apšaubēt vysu , tūmār latgalīšu volūda ir dzeiva , tei teik saglobuota i kūpta , pasateicūt latgalīšu volūdys lītuotuojim , volūdnīkim , Latgolys Kulturys Centra izdevnīceibai , Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu volūdys ekspertu apakškomisejis izstruoduotajim Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim , kas pabeidze latgalīšu raksteibys reformu , kura Dr . phil . Pītera Stroda vadeibā
Katōļu Dzeive dzeiva , tei teik saglobuota i kūpta , pasateicūt latgalīšu volūdys lītuotuojim , volūdnīkim , Latgolys Kulturys Centra izdevnīceibai , Vaļsts volūdys centra Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu volūdys ekspertu apakškomisejis izstruoduotajim Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumim , kas pabeidze latgalīšu raksteibys reformu , kura Dr . phil . Pītera Stroda vadeibā tyka īsuokta 20 . godu symta 30 . godūs
Katōļu Dzeive Niu volūda atdzymst nu jauna , rūnās jauni vuordi , i tys ir dabiski – volūda atsateista , latgaliski roksta na tikai vacuokuo i videjuo paaudze , bet ari jaunuo . Nu 2000 . goda jau asūšuos latgalīšu volūdys sabīdriskūs organizaceju skaitu kuplynoj Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja i Latgolys Studentu centrs , kas ar daudzveideigim latgaliskim pasuokumim pīsaista studentus
Katōļu Dzeive ir dabiski – volūda atsateista , latgaliski roksta na tikai vacuokuo i videjuo paaudze , bet ari jaunuo . Nu 2000 . goda jau asūšuos latgalīšu volūdys sabīdriskūs organizaceju skaitu kuplynoj Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja i Latgolys Studentu centrs , kas ar daudzveideigim latgaliskim pasuokumim pīsaista studentus , školu jaunuotni i školuotuojus . Jaunuotne ir tautys
Katōļu Dzeive Vuicēsimēs poši latgalīšu volūdu i izzynuosim Latgolys kulturviesturi ! Ituos ryndys Leiga veļteja školuotuoju kursim – Vosoruošonai . Šūgod piec pīcu godu puortraukuma Vosoruošona atsagrīž . Latgalīšu volūdys , literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja organizej školuotuoju i studentu vosorys kursus – nūmetni " Vosoruošona – 2012 " , kas nūtiks Rogovkā nu 21 . - 24 . augustam . Niu vosora pošā
Katōļu Dzeive muoceibu programys un materialus , daleitīs pīredzē , satikt dūmubīdrus i vyspuor jaukus cylvākus i , prūtams , labi atsapyust i smeļtīs spāku jaunam dorba cielīņam . Itūgod kursu golvonuo tema – latgalīšu volūdys vuiceišona školā piec jaunuo standarta i muoceibu prīkšmata Latgalīšu rokstu volūda programys . Nūdarbeibys byus latgalīšu rokstu volūdā , literaturā ; īpazeisim latgalīšu rokstu volūdys standartu i
Katōļu Dzeive tema – latgalīšu volūdys vuiceišona školā piec jaunuo standarta i muoceibu prīkšmata Latgalīšu rokstu volūda programys . Nūdarbeibys byus latgalīšu rokstu volūdā , literaturā ; īpazeisim latgalīšu rokstu volūdys standartu i programu , metodis , kai struoduot ; kūpā dorbuosimēs pi muoceibu leidzekļu veiduošonys ; pīsadalēsim diskusejā par latgalīšu volūdys vītu izgleiteibys sistemā , tuos nūzeimi personeibys
Katōļu Dzeive rokstu volūdā , literaturā ; īpazeisim latgalīšu rokstu volūdys standartu i programu , metodis , kai struoduot ; kūpā dorbuosimēs pi muoceibu leidzekļu veiduošonys ; pīsadalēsim diskusejā par latgalīšu volūdys vītu izgleiteibys sistemā , tuos nūzeimi personeibys veiduošonā ; tiks organizeita ekskurseja pa Nautrānu nūvoda kulturviesturiskajom vītom . Byus daudzveideiga atpyuta . Tai kai školuotuojam cīši svareigi
Katōļu Dzeive izguojuse dzejneicys i žurnalistis Annys Rancānis jaunuo dzejūļu gruomateņa " Pylni kārmani dabasu ... Bezdelīgu pasts " . Tys ir juos septeitais dzejūļu kruojums , kurā īlykti obejuos latvīšu rokstu volūdys tradicejuos – latgalīšu rokstu volūdā i latvīšu literarajā volūdā – raksteiti 100 dzejūli . A. Rancāne ir vairuoku dzejūļu kruojumu autore : " Lūgšana mājai " ( 1982 ) , " Piektdiena " ( 1986 ) , " Advente
Katōļu Dzeive īpynūt kai bejušuo laika citatus – sova i tautys spāka i vuojuma zeimi . Anna Rancāne latgalīšu autora sajiutu definej itai : " Nav vīgli byut latvīšu rakstnīkam , kas roksta vīnā laikā obejuos latvīšu volūdys formuos , vīna nu kurejūs ir oficiali pījimta , a ūtra bejuse ilguoku laiku aizlīgta , zynomā mārā slapyna , naoficiala . " Gruomota rauga reizē nūškiert , reizē saaudzēt obejis ituos volūdys i literaturys
Katōļu Dzeive latvīšu volūdys formuos , vīna nu kurejūs ir oficiali pījimta , a ūtra bejuse ilguoku laiku aizlīgta , zynomā mārā slapyna , naoficiala . " Gruomota rauga reizē nūškiert , reizē saaudzēt obejis ituos volūdys i literaturys pusis , rauga sasazynuot ar cytu , lobuoku pasauli – lai tuos byutu bierneibys atminis i muotis kai sorguotuojis , aizbyldynuotuojis tāls voi sapyns par Latveju i skumis par nanūtykušū
Katōļu Dzeive fotoaparatūs gleznainuos ainovys . Interesants beja Kruoslovys katuoļu bazneicys apmekliejums , sovukuort Naujenis muzejā uzzynovom , ka ari Daugovpiļs nūvodā ir daudzi vītu nūsaukumi , kurim ir lītovīšu volūdys izceļsme ( Vasargeliški , Naujene , Slutiški i.c. ) . Izzynūšuo braucīņa golamierkis beja Demenis pogosts , kur nūtyka Latgolā unikals pasuokums – Dobys koncertzals , kas itymā godā beja veļteits sorkonvādara
Katōļu Dzeive pievilcība un ilgtspēja globālās lokalizācijas laikmetā " . Anna Briška , projekta " HipiLatLit " koordinatore </doc><doc> Dūmoj i roksti ! Pīsadaleju " Latgales Studentu centra " reikuotajā latgalīšu rokstu volūdys i kulturys seminarā " roksti " Škilbānu pogosta Balkanūs . Bejom daleibnīki nu dažaidu Latgolys vītu : Ludzys , Daugavpiļs , Bolvu , Rēzeknis . Vuicejomēs latgalīšu rokstu volūdu , izzynuojom Latgolys
Katōļu Dzeive myusim kūpā beja Edeite Husare , Muora Mortuzāne-Muravska , Ilze Sperga , Kristīne Pokrotneica . Seminars tyka organizeits pirmū reizi ar dūmu , ka svareigi ir vuiceitīs pareizi raksteit . Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibys vadeja volūdys specialiste Muora Mortuzāne i publiciste Ilze Sperga . Suokumā īsapazynom sovā storpā , pastuostejom kotrs par sevi . Tod suokuos muoceibys . Školuotuojis mums izdaleja Latvejis
Katōļu Dzeive Muora Mortuzāne-Muravska , Ilze Sperga , Kristīne Pokrotneica . Seminars tyka organizeits pirmū reizi ar dūmu , ka svareigi ir vuiceitīs pareizi raksteit . Latgalīšu rokstu volūdys nūdarbeibys vadeja volūdys specialiste Muora Mortuzāne i publiciste Ilze Sperga . Suokumā īsapazynom sovā storpā , pastuostejom kotrs par sevi . Tod suokuos muoceibys . Školuotuojis mums izdaleja Latvejis Tīslītu ministrejis i
Katōļu Dzeive specialiste Muora Mortuzāne i publiciste Ilze Sperga . Suokumā īsapazynom sovā storpā , pastuostejom kotrs par sevi . Tod suokuos muoceibys . Školuotuojis mums izdaleja Latvejis Tīslītu ministrejis i Vaļsts volūdys centra apstyprynuotūs " Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejumus " , kas izdūti 2008 . godā . Muocejomēs lītvuordu deklinacejis i lūceišonu , pareizu īpašeibys vuordu raksteišonu , darbeibys vuordu laikus
Katōļu Dzeive " svareigi ir raksteit navys izlūksnē , bet latgalīšu literarajā rokstu volūdā " ! Pacīteiga , ījiuteiga i mīreiga školuotuoja . Jei atguodynuoja , ka itys muoceišonuos process ilgst myuža garumā , jo volūdys raksteiba atsateista . Juos gryba , lai latgalīši muocātu izasaceit ari rokstu volūdā . Nūdarbeibys beja cīši vierteigys . Aktivi bejom vysi . Izzynuoju daudz jaunu lītu . Maņ seminara dīnys ir kai taids
Katōļu Dzeive vuškys , ryuceiši , jō tāli voi personaži ar garajim , katōliskajim vōrdim Bonifacejs , Benedikts , Emileja , Konstaņce i.c. kecinē , sepinē un plepinē , mōk voi namōk maut . Vīnā ūtrā vītā latgalīšu volūdys nazynōtōjs tekstu var i nasaprast , pīmāram : Mums viņai kas nevien jāaiznes . Voi : Es zinu , kā tu nāci , ar nūzeimi – Es zynu , ( pēc ) kō tu atgōji . Grōmotai " Saucējs " ir vairōki pīlykumi . Pyrmais
lakuga.lv sabīdriski aktivī darbinīki , kai ari sevkurš , kam nav vīnaldzeiga latgalīšu volūda i tuos nokūtne . 90 . godu suokumā radejis raidejums " Latgolys Vuords " tyka izveiduots ar mierki paruodeit latgalīšu volūdys vierteibu . Par tuo redaktoru kliva Nagļu pogosta dzeivuotuojs Bronislavs Sprydzāns . Godu garumā jis naatlaideigi raudzejs byut kluot vysūs nūtykumūs Latgolā , kai ari maksimali daudz informacejis dūt
lakuga.lv jis naatlaideigi raudzejs byut kluot vysūs nūtykumūs Latgolā , kai ari maksimali daudz informacejis dūt sovūs raidejumūs par Latgolys ļaudim . Svineigais pasuokums byuteibā tyka baļsteits iz latgalīšu volūdys populariziešonu i nūzeimeigumu . Pasuokumā beja īspieja atsavērt iz 20 godu laikā padareitū , kai ari īsaklauseit B. Sprydzāna vadeituo raidejuma intervejuos ar dažaidim cilvākim – politikim , kulturys
lakuga.lv i vīnpadsmituo poša popularuo lopa Latvejā . 2005 gods decembra mienesī suocēs dorbs pi latgaļu Vikipedejis testa versejis . Deļ vysaižu nabyušonu eņciklopedeju latgaliskai div reizis atmete – nabeja volūdys koda , nabeja cīši aktivu dalinīku i t.t. Tok 2011 gods marta mieneša 18 dīnā Vikipedeju latgalīšu volūdā gols golā atdareja ! Niu latgaļu volūdā irā jau vaira kai 450 rakstīņu ap Latgolys i pasauļa
lakuga.lv par paleigu Vikipedejis dorbā : Sataiseisim poši sovu eņciklopedeju ! Paruodeisim Latvejai i vysam pasauļam , ka irā taida latgaļu volūda ! Beigsim žāluotīs , ka Latvejis Republika nanūdrūsynoj latgaļu volūdys raisteibu – raisteisim poši ! Kai tys izaver ? Puorskaiti itū : Leiksnys katuoļu bazneica ci Latgaļu pīrunys </doc><doc> Lukaševiča i Seikstys-Deksnis gruomotu prezentaceja Sastdiņ 16 . aprelī Reigā ,
lakuga.lv plāssazinis leidzekļu darbinīks . Jī stuosteis par sovu pīredzi trimdys kulturys i politiskūs procesu izpratnē . Paradzāts aktualizēt trimdys jiedzīņa nūzeimi myusdīnuos , eipaši dūmuojūt par latgalīšu volūdys situaceju Latvejis naatkareibys laikā . Izstuodi sagataveja Latvejis Zynuotņu akademeja sadarbeibā ar tuos Konsultativū padūmi trimdys vaicuojumūs . Izstuodis elektroniskuo verseja apsaverama http://www.plzk.lv/izstades.
lakuga.lv bārni " . Apvuiceibys sasauce Rēzeknis i Viļanu nūvoda jaunīšus vacumā nu 16 leidz 22 godim . Nedelis laikā nūmetnis dalinīki vairuok uzzynuo par Latgolys kulturu , modernū literaturu i muzyku , latgalīšu volūdys vaicuojumim , kai ari paraudzie sovys spiejis etniskū danču doncuošonā i teātra muokslā . Tū vysu kruošņuoku i jaunīšim saistūšu darē pīaicynuotī azartiskī vīslektori i nūdarbeibu organizatori : Arņs
lakuga.lv izveiduošonu , nūdrūšynuot kvalitativu diskuseju ( sabīdriskūs organizaceju , pašvaļdeibu , uzjiemieju , vaļsts īstuožu i cytu īinteresātūs personu vydā ) , kūpeiga Latgolys redzīņa puorstuovnīceibu , latgalīšu volūdys , kulturys i socialekonomiskūs interešu aizstuoveibu . Seikuoka informaceja : Juris Viļums bīdreibys " Latgolys Saeima " vaļdes vadeituojs </doc><doc> Sasavasaluošona i puormainis Rēzeknē Sveicīņs nu Rēzeknis
lakuga.lv Ls 10 vierteibā . Īsyuteitajam dorbam juobyut latgalīšu rokstu volūdā . Autoram , kura dorbā byus vysmozuok pareizraksteibys klaidu , LgSC duovynuos puorsteiguma bolvu . Konkursa nūlykums i Latgalīšu volūdys pareizraksteibys nūsacejumi atrūnami bīdreibys " Latgolys Studentu centrs " interneta sātys lopā http://lgsc.lv . Konkursa rezultati tiks publiceiti bīdreibys " Latgolys Studentu centrs " interneta sātys
lakuga.lv latgalīšu saīts , kas pulcynuoja vysaidu nūzaru specialistus , kab puorsprīst atmūdys laika nūtykumu strategeju i izmainis , kurūs vajag Latgolys regiona atdzimšonai . Tyka pījimti lāmumi par latgalīšu volūdys vaicuojumu aktualiziešonu , regiona plašsazinis leidzekļu i gruomotu izdūšonys atbolstu , Rēzeknis Augstškolys izveiduošonu . Pasuokuma laikā tyka atkluots atjaunuotais pīmineklis " Vienoti Latvijai
lakuga.lv pasauļa latgalīšu konfereņce , kuramā pījēme uzsaukumu , kū nūsyuteja Latvejis Republikys prezideņtei V. Vīķei-Freibergai , LR Ministru prezideņtam Andrim Bērziņam . Jimā tyka atzineigi nūvārtāta Vaļsts volūdys lykuma izstruode , RA nūdybynuošonys fakts , atbolsts Latgolys Kulturys centra izdevnīceibys dorbam , taipat tyka izvierzeiti bez kaviešonuos rysynojamī aizdavumi : " Latgales kultūrvēsturiskā mantojuma
lakuga.lv plašsazinis leidzekļu puorstuovi , školuotuoji , uzjiemieji , kab kūpeigā diskusejā puorsprīst Latvejis naatkareibys laika Latgolys atteisteibys teņdeņcis i paneikuma īmesļus ekonomikā , izgleiteibys , volūdys , kulturys politikā i aktivi īsasaisteit vaļdeibys veiduotuos Latgolys atbolsta programys realizacejā . Pīsokūt temys i rokstūt tezis konfereņcei , prosom puordūmuot i nūviertēt juos aktualitati konkretys
lakuga.lv storpdisciplinarūs pietejumu pīaugumu i svareigumu ari Latgolys regiona problemu rysynuošonā , gaideisim pīsacejumu , kurī respektej itū zynuotnis atteisteibys tendeņci , kai ari padzylynuotus humanitarūs ( volūdys , kulturviesturis , folkloristikys , literaturzynuotnis ) , socialūs ( regionaluo ekonomika , demografeja , uzjiemiejdarbeiba , lykumdūšona , drūšeibys vaicuojumi ic . ) i inžinerzynuotnis ( vidis ,
lakuga.lv tehnologejis , byuvnīceibys ic . ) pietejumus . Itamā konfereņcē pyrmū reizi byus puorstuovāti i Sibirejis latgalīši , nu jūs dzierdēsim par jūs izdzeivuošonys pīredzi 20 . godu symta garumā . Konfereņcis dorba volūdys — latvīšu , latgalīšu , angļu , krīvu , vajadzeibys gadejumā nūdrūsynojūt tulkuojumu Konfereņcē var pīsadaleit ar referatu voi stenda referatu Referata garums — 30 min . : 20 min . — referats , 10 min
lakuga.lv akademejis profesors Dr . oec . Sandra Ežmale — Rēzeknis Specialuos ekonomiskuos zonys puorvaļdis vadeituoja Māris Bozovičs — Latgolys regiona atteisteibys agenturys direktors Veronika Dundure — Latgalīšu volūdys , literaturys , kulturviesturis asociacejis nūdybynuojuma vaļdis prīšksādātuoja Inese Laizāne — Kulturys ministrejis parlamentaruo sekretare Konfereņcis organiziešonys komitejis gūda bīdri : Juoņs Buļs
lakuga.lv konkursa " Zelta ābele 2011 " leidzjutieju bolsuojumā portalā delfi . lv da 9 . apreļa . Prīcuosimīs , ka atdūsi sovu bolsu par myusu gruomotu . Bolsuot vari ite : </doc><doc> " Vuolyudzāni " i latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade aicynoj 12 . reizi nūtiks skotuvis runys konkursu " Vuolyudzāni " i latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade vydsškolānim . Lai rūsynuotu školānu interesi par latgalīšu
lakuga.lv sovu bolsu par myusu gruomotu . Bolsuot vari ite : </doc><doc> " Vuolyudzāni " i latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade aicynoj 12 . reizi nūtiks skotuvis runys konkursu " Vuolyudzāni " i latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade vydsškolānim . Lai rūsynuotu školānu interesi par latgalīšu rokstu volūdu i kulturviesturi , veicynuotu Latgolys kulturmontuojuma apzynuošonu školuos , Latgalīšu volūdys ,
lakuga.lv latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade vydsškolānim . Lai rūsynuotu školānu interesi par latgalīšu rokstu volūdu i kulturviesturi , veicynuotu Latgolys kulturmontuojuma apzynuošonu školuos , Latgalīšu volūdys , literaturys un kulturviesturis školuotuoju asociaceja ( LVLKŠA ) sadarbeibā ar Rēzeknis Augstškolys Baltu filologejis pietnīciskū centru jau divpadsmitū godu organizej skotuvis runys konkursu " Vuolyudzāni
lakuga.lv izveiduotuo komiseja . Rezultati teik paziņuoti olimpiadis dīnā . Gūdolguotūs vītu īgivieji sajam bolvys , puorejī daleibnīki – piminis veļtis . Olimpiadis aizdavumu temys : 1 ) Latgalīšu rokstu volūda ( rokstu volūdys prasmis ) 2 ) Mikelim Bukšam – 100 3 ) Vladislavam Luočam – 100 4 ) Laikroksts " Jaunais Vōrds " ( 1932 . g. ) 5 ) Latgolys kulturys tests ( myusdīnu latgaliskuos aktivitatis , nūtykumi , jubilejis )
lakuga.lv Masačusetys štatā , kur pasnīdze dažaidus volūdnīceibys kursus . Pīsadaliejs latvīšu programu i vuiceibu gruomotu izstruoduošonā školom . 1968 . godā Rītummičiganys Universitatē Kalamazū suoka vadeit latvīšu volūdys i literaturys kursus , ar laiku sataisūt latvīšu vuiceibu centru . 1961 . godā aizstuoviejs doktora disertaceju par temu " Latgaļu dialekta vīta boltu dialektu vydā " , kurā vysvaira apsavārta Latgolys
lakuga.lv aizstuoviejs doktora disertaceju par temu " Latgaļu dialekta vīta boltu dialektu vydā " , kurā vysvaira apsavārta Latgolys izlūkšņu viesture i fonologeja . Latvīšu i angļu volūduos publiciejs apceriejumus par volūdys vaicuojumim , latvīšu volūdu i literaturu , latgalīšu rokstu volūdu , tuos ciļmi i viesturi . Jezus lelis bejs ari rakstnīks i dzejnīks . Ar pseidonimu Pūrmalīts 1966 . godā Minhenē izdūts juo stuostu
lakuga.lv NEPL padūmis lūcekli atbiļd par Latvejis Radejis i TV budžetu , apraidis atļuovu daškieršonu radeju i TV kanalim , kai ari veic vysu Latvejis sabīdryskūs i komercmedeju puorraudzeibys funkcejis – latvīšu volūdys i Eiropys produkcejis proporcejis īvāruošonu , reklamys kontroli i c. Padūme puorraudzeis ari jauna Latvejis sabīdryskuo medeja sataiseišonu , kas paradz zam vīna jumta vīnuot Latvejis Radeju i LTV .
lakuga.lv ruoda , ka volūda ir tik dzeiva , cik dzeiva gribiešona tū izmontuot – ari dzejā , ari modernā , 21 . godu symtam atbylstūšā dzejā . " Ronalds Briedis – " Koč ari autora eipaši izkūptuos i pīmaklātuos volūdys formys šaļtim kliust par eistynu rebusu skaiteituojim , kam latgalīšu mēle pasveša , i dzejūli koloritā veidā ilustrej pamatā tuos lītuotuojus , lokala rakstura nūzeimeibys krincs teik puorvarāts ar
lakuga.lv mozuos volūduos dūmuojūšajam . " Liāna Langa – " Ka gribit dzierdēt laikmeteigu latgalīšu dialekta muzyku , skaitit trešū dzejnīka kruojumu , i jius tiksit na viņ mežūneigi smuordojūšā , saulis izsiļdeitā volūdys pļovā , nu ari variesit sasadzīdeit ar ituos volūdys boguoteibys – dialekta – naatškaideitū i dabyskū madu . Autora dzejuošona ar boltim bortim ir kulturekologoski patriotiska i tuoļredzeiga darbeiba
lakuga.lv gribit dzierdēt laikmeteigu latgalīšu dialekta muzyku , skaitit trešū dzejnīka kruojumu , i jius tiksit na viņ mežūneigi smuordojūšā , saulis izsiļdeitā volūdys pļovā , nu ari variesit sasadzīdeit ar ituos volūdys boguoteibys – dialekta – naatškaideitū i dabyskū madu . Autora dzejuošona ar boltim bortim ir kulturekologoski patriotiska i tuoļredzeiga darbeiba , kas atbolstoma i sumynoma . " Vaira redzīņu skaiti
latgale.lv/lg īpašajim vuordim boguots burts , ar kuru suoktūs naskaitami leksiski nu lejslatvīšu piļneigi atškireigi vuordi , bet nasaverūt iz tū , ari itam burtam ir sovi pīkritieji voi kai tagad sauc - fani myusu volūdys kruojumā . Suoksim vysupyrma ar vītu vuordim : Eglaine , Egli , Egļova , Egļucīms , Eļkšni , Ereli , Eša azars , Ezereni , Ezernīki , Eiduki , Eisaki , Eisuli ... 20 . julī Latgolys bazneicuos teik svynāta
latgale.lv/lg bailem aizamiersa ... Bet ... na jau viņ īpašvuords Eliašs , kura nosuotuojs Latgolā pazeistams Bazneicys tradicejā i ir mynāts jau Andriva Jūrdža " Myužeigajā Kalinderī " , suocās ar burteņu e , ir myusu volūdys kruojumā taidi vuordeni kai : eļsinēt – elsot , ereļs – ierglis , eilyns , eilineņš – īlens . Sovukuort vuords eikss ( īkšķis ) apzeimej ekstremitašu lelūs pierstus , bet vuords eikss ( niere ) , eikši
latgale.lv pyune , ari pyuņa – šķūnis , Placs – zemis gobols , ari tierga laukums , ari deju laukums , Plauki – blaugznys , pļautivs – sierps labeibys pļaušonai , Plebaneja , ari plebane – vuords radīs nu latiņu volūdys vuorda " plebis " – tauta , plebane ir prāvesta i bazneicys kolpuotuoju uzaturēšonuos vīta , draudzis muoja , Primiceja – jaunīsvieteituo prīstera purmuo pastuoveigi upureituo Sv . Mise , Plemenīks voi
latgale.lv taidys radejis , kymā skaņ runa puorsvorā latgalīšu volūdā i gona daudzi latgalīšu muzykys , ilglaiceiga darbeiba . Itymā gadīnī V. Labinskuo atrostais investors aba pierciejs irā gotovs sūleit apraidis volūdys saglobuošonu da 2009 gods beigu , tymā pošā laikā akceņtejūt tū , ka jū iņteresej tikai bizness i ka iz prīšku radeja byus taida , ar kaidu varēs lobuok aizpeļneit . Tierga situaceja Latgolā itūšaļt
latgale.lv aizpeļneit . Tierga situaceja Latgolā itūšaļt irā taida , ka ar krīvu voi baļtīšu radeju var aizpeļneit vaira , partū mes varim byut gondreiž puorlīcynuoti , ka iz cyta gods radeja tyktu puorslāgta iz cytys volūdys i myusu golvonais aizdavums – latgaliskys radejis ilglaiceiga darbeiba – natyktu izpiļdeits . Stuostam par kaiba lelom iņvesticejom radejā ilguokā laikā iz prīšku nateik pasaceita cyta puse – iņvesticejis
latgale.lv vysus 100 % i atsasaceišona pierkt daža 99 dalis , 1 pamatūt mozajim dalinīkim , skaidrai paruoda , ka potencialais pierciejs gryb piļneigu kontroli puor radeju , kas izslāgtu mozūs dalinīku pretiveišonūs volūdys puormeišonai , i pastyprunoj aizdūmys , ka piercejs jau tān irā puorlīcynuots , ka jis apraidis volūdu puormeis . Pa byuteibai taida puordūšona byutu eislaiceiga i nalela lobuma dabuošona SIA " MG Latgolas
latgale.lv situaceja ar SIA " MG Latgolas Bolss " naizaver perspektiva . Bīdreibys " LR " volds : Aņss Bierzeņš , Agris Bitāns , Anne Rancāne , Guņts Rasims , Imants Slišans </doc><doc> Latgalīšu volūdai – regionaluos volūdys statuss 28 . – 30 . majā Tartu Universitatē nūtyka XII storptautyskuo Minoritašu volūdu konference , kurā pīsadaleja 3 Rēzeknis Augstškolys pasnīdzieji – Sanita Lazdiņa , Heiko Martens , Ilga Šuplinska
latgale.lv Minoritašu volūdu konference , kurā pīsadaleja 3 Rēzeknis Augstškolys pasnīdzieji – Sanita Lazdiņa , Heiko Martens , Ilga Šuplinska . Latveju puorstuovēja ari sociolingviste i politike Ina Druviete , kai ari volūdys politikys vaicuojumu specialists Australejis latvīts Uldis Ozoliņš . Juopībylst , ka riezeknīši Tartu īsaroda jau 27 . majā piec EstBLUL ( Igaunejis Rešuok lītuotūs volūdu biroja ) izaicynuojuma . 27
latgale.lv paruodeja , ka Igaunejis politikā pastuov tuos pošys problemys i stereotipi , kaidi ir Latvejā . Diskuseja par regionalūs i minoritašu volūdu statusu vysu laiku tyka puortraukta ar divim mitim : par igauņu volūdys apdraudieteibu i napīcīšamū vaļsts atbolstu , kai ari par vaļdeibys kompromisa taktiku , sok , naviļksim kača aiz ūsu , nakustynuosim tik suopeiguo vaicuojuma par volūdu statusim . Juoatguodynoj , ka
latgale.lv . ee ) . I seminarā , i konfereņcē varēja puorsalīcynuot par regionalūs volūdu efektivu atteisteibu Pūlejā ( kašubu pīredze ) , Sūmejā ( sāmu statuss i aktivitatis ) , nagaideits i apbreina vārts beja volūdys politikys sakuortuotais vaicuojums Armenejā , jaunys aktivitatis i projekti paradzāti frīzu ŗegionaluos volūdys poziceju styprynuošonā . Cyta storpā , pasateicūt Frīzu Akademejis iniciativai i finansejumam
latgale.lv kašubu pīredze ) , Sūmejā ( sāmu statuss i aktivitatis ) , nagaideits i apbreina vārts beja volūdys politikys sakuortuotais vaicuojums Armenejā , jaunys aktivitatis i projekti paradzāti frīzu ŗegionaluos volūdys poziceju styprynuošonā . Cyta storpā , pasateicūt Frīzu Akademejis iniciativai i finansejumam , latgalīši ir tykuši Eiropys mārūga zynuotniskū izdavumu serejā . Konfereņcis daleibnīkim tyka demonstrāta
latgale.lv daleibnīkim tyka demonstrāta šūbreid jaunuokuo regionalūs dosjē gruomota " The Latgalian language in education in Latvia " ( S. Lazdiņa , H. Martens , I. Šuplinska ) . Pietejumā ir apkūpuota latgalīšu volūdys viesture i atteisteibys īspiejis myusu dīnuos . Daudzi fakti , nūtykumu preciziejumi ir rodušīs , pasateicūt autoru sadarbeibai ar volūdneicu Lideju Leikumu i Latgalīšu literaturys , volūdys i kulturviesturis
latgale.lv latgalīšu volūdys viesture i atteisteibys īspiejis myusu dīnuos . Daudzi fakti , nūtykumu preciziejumi ir rodušīs , pasateicūt autoru sadarbeibai ar volūdneicu Lideju Leikumu i Latgalīšu literaturys , volūdys i kulturviesturis asociacejis vadeituoju Veroniku Dunduri . Pietejumu var apsavērt i skaiteit Frizu Akademejis sātys lopā : http : // www . mercator-research . eu / research-projects / regional-dossiers
latgale.lv vadeituoju Veroniku Dunduri . Pietejumu var apsavērt i skaiteit Frizu Akademejis sātys lopā : http : // www . mercator-research . eu / research-projects / regional-dossiers Svareigi , ka latgalīšu literaruos volūdys problemys , situacejis raksturuojums palīk zynomuoki Eiropys zynuotnīkim , ES komiseju puorstuovim . Tys zeimoj , ka atbolsts nūteiktu volūdys i izgleiteibys politikys vaicuojumu rysynuojumam teik sajimts
latgale.lv research-projects / regional-dossiers Svareigi , ka latgalīšu literaruos volūdys problemys , situacejis raksturuojums palīk zynomuoki Eiropys zynuotnīkim , ES komiseju puorstuovim . Tys zeimoj , ka atbolsts nūteiktu volūdys i izgleiteibys politikys vaicuojumu rysynuojumam teik sajimts nu volūdnīku pusis dažaiduos Eiropys vītuos . Ari naformaluos sarunuos ar puorejim Latvejis puorstuovim izskanēja atbolsts regionaluo volūdys
latgale.lv volūdys i izgleiteibys politikys vaicuojumu rysynuojumam teik sajimts nu volūdnīku pusis dažaiduos Eiropys vītuos . Ari naformaluos sarunuos ar puorejim Latvejis puorstuovim izskanēja atbolsts regionaluo volūdys statusa oficialai pīzeišonai . Tagad Rēzeknis Augstškolys pietnīki summej datus i gatavej individualūs pietejumus projekta " Volūdys Austrumlatvejā " monografejai . Jau itamā šaļtī ir skaidrys , ka latgalīšu
latgale.lv oficialai pīzeišonai . Tagad Rēzeknis Augstškolys pietnīki summej datus i gatavej individualūs pietejumus projekta " Volūdys Austrumlatvejā " monografejai . Jau itamā šaļtī ir skaidrys , ka latgalīšu volūdys styprynuošona izgleiteibys i lītišķuo lītuojuma sferuos , styprynuotu latvyskuma pozicejis Latvejā kūpumā . Monografeju planuots izdūt ituo goda oktobrī , bet 2 . latgalistikys konfereņcē reikuot ari
latgale.lv pozicejis Latvejā kūpumā . Monografeju planuots izdūt ituo goda oktobrī , bet 2 . latgalistikys konfereņcē reikuot ari presis konfereņci , izstuostūt pamatsacynuojumus i īrūsynuojumus vaļsts izgleiteibys i volūdys politikai . Tai viņ redzīs , ka vēļ pīcus godus atpakaļ regionaluos volūdys statuss beja nasasnādzams , bet niule tik nu pošu iniciativys , nanūsabeišonys , prasmis atgiut zaudātū ir atkareigs , cik
latgale.lv latgalistikys konfereņcē reikuot ari presis konfereņci , izstuostūt pamatsacynuojumus i īrūsynuojumus vaļsts izgleiteibys i volūdys politikai . Tai viņ redzīs , ka vēļ pīcus godus atpakaļ regionaluos volūdys statuss beja nasasnādzams , bet niule tik nu pošu iniciativys , nanūsabeišonys , prasmis atgiut zaudātū ir atkareigs , cik tuoli asam gotovi pījimt i izmontuot ari latgalīšu volūdys atteisteibys īspiejis
latgale.lv atpakaļ regionaluos volūdys statuss beja nasasnādzams , bet niule tik nu pošu iniciativys , nanūsabeišonys , prasmis atgiut zaudātū ir atkareigs , cik tuoli asam gotovi pījimt i izmontuot ari latgalīšu volūdys atteisteibys īspiejis . Ilga Šuplinska , RA </doc><doc> Kotram sovs " Leiguo " ! / Latgalīšu Gazetys juņa numurs Vysu godu dzīsmis kruoju Juoņa dīnu gaideidama ... tai skaņ seneja myusu tautys dzīsme i
latgale.lv Raibais Suņs , Ineta Atpile-Jugane i vēļ cyti vuorda muokslinīki . Dzeja izskanēja kai latvīšu oficialajā , tai ari Latgolys latvīšu literarajā volūdā , kai nakai mes asam boguoti – mes lītuojam divys volūdys . Šamā vokorā ar sovu jaunradi īpazeistynuoja ari jaunī dzejnīki , šūreiz tuos beja Rēzeknis Augstškolys studeņtis – Dagnija Bramane , Inga Kaļva i Māreite Krasnobaja . Sovu daleibu beja pīteikuši vēļ
latgale.lv sabrukšonys leidz Pūlejis daleišonai . Itymā laikā tūpūšuo Latvejis tauta turpynoj konsolidētīs , i taišni itymā laikā starp tagadejū Latgolu i puorejū tūpūšuos Latvejis teritoreji izaveidoj plaisa – volūdys , kuļturys , religejis i puorvaļdis jūmuos . Pasavērsim , kaida informaceja , attīceibā iz Latgolu atrūnama vuiceibu gruomotuos : 1583 . godā beidzās Livonejis karš . Livoneja teik sadalāta starp Zvīdreji
latgale.lv , bet byuteiba palīkn vīna – mes visi asom LATVĪŠI , rokstam i runojam LATVISKI ! Ari ministreju puorstuovi naoficialuos sarunuos itkai atzeist , ka " latgalīšu rokstu volūda kai viesturiskais latvīšu volūdys paveids " ir latvīšu volūdys daļa , bet na vys svešvolūda , kai tū vīnā nu sovim lāmumu skaidruojumim ir izdūmovuse Augstuokuo tīsa . Tik tuoļ itkai vyss byutu skaidrs , bet tod pa vydu jaucās vysaidys
latgale.lv mes visi asom LATVĪŠI , rokstam i runojam LATVISKI ! Ari ministreju puorstuovi naoficialuos sarunuos itkai atzeist , ka " latgalīšu rokstu volūda kai viesturiskais latvīšu volūdys paveids " ir latvīšu volūdys daļa , bet na vys svešvolūda , kai tū vīnā nu sovim lāmumu skaidruojumim ir izdūmovuse Augstuokuo tīsa . Tik tuoļ itkai vyss byutu skaidrs , bet tod pa vydu jaucās vysaidys naskaidreibys i suoknās problemys
latgale.lv argumentaceja teik baļsteita iz Latvejis Republikys Satversmis II dalis , kura tai ari nikod natyka pījimta ( ! ) , projekta tapšonys viesturi . Tuoļuok skaidruojumā teik pīmynāts ari nu jau slavenuo Vaļsts volūdys lykuma 3 . panta ceturtuo daļa , kur asūt " radzams , ka lykumdeviejs nūškir latgalīšu volūdu kai latvīšu volūdys paveidu nu latvīšu literaruos volūdas " . Ite piļneigi juopīkreit – latgalīšu rokstu
latgale.lv projekta tapšonys viesturi . Tuoļuok skaidruojumā teik pīmynāts ari nu jau slavenuo Vaļsts volūdys lykuma 3 . panta ceturtuo daļa , kur asūt " radzams , ka lykumdeviejs nūškir latgalīšu volūdu kai latvīšu volūdys paveidu nu latvīšu literaruos volūdas " . Ite piļneigi juopīkreit – latgalīšu rokstu volūda ir latvīšu volūdys daļa , bet na sev radnīceiguos " latvīšu literaruos volūdys " daļa . Kai jau suokumā atzeimāts
latgale.lv ceturtuo daļa , kur asūt " radzams , ka lykumdeviejs nūškir latgalīšu volūdu kai latvīšu volūdys paveidu nu latvīšu literaruos volūdas " . Ite piļneigi juopīkreit – latgalīšu rokstu volūda ir latvīšu volūdys daļa , bet na sev radnīceiguos " latvīšu literaruos volūdys " daļa . Kai jau suokumā atzeimāts , tuos obejis kūpā veidoj jiedzīni " latvīšu volūda " . Vysbeidzūt pamatuojumā tyka izmontuoti Ministru
latgale.lv latgalīšu volūdu kai latvīšu volūdys paveidu nu latvīšu literaruos volūdas " . Ite piļneigi juopīkreit – latgalīšu rokstu volūda ir latvīšu volūdys daļa , bet na sev radnīceiguos " latvīšu literaruos volūdys " daļa . Kai jau suokumā atzeimāts , tuos obejis kūpā veidoj jiedzīni " latvīšu volūda " . Vysbeidzūt pamatuojumā tyka izmontuoti Ministru kabineta 1996 . goda 23 . apreļa nūsacejumi Nr .154 " Dokumentu
hide detail