Sasadorbojūt Rēzeknis Augstškolai, Vītauta Dyžuo universitatei i Latvejis Universitatis Matematikys i informatikys iņstitutam, ar Latvejis-Leitovys puorrūbežu sadarbeibys programmys 2007.-2013. godam atbolstu tyka realizāts projekts „HipiLatLit“ („Humanitaruos izgleiteibys pietnīceibys infrastrukturys izveide Austrumlatvejā, Leitovā“).
„Lītuvīšu-latvīšu-latgalīšu vuordineica“ (tuoļuok — „LLL vuordineica“) ir taiseita iz „Lītuvīšu volūdys raksteitūs olūtu bīžuma vuordineicys“ („Dažninis rašytinės lietuvių kalbos žodynas“, tuoļuok — „Biežuma vārdnīca“) (sast. A. Utka; Kauņa, VDU, 2009;) pamata. Jū veidoj 42 061 škierkļa vuords, kas bolstuos iz vīna miļjona vuordu lītuojumu korpusa. „LLL vuordineica“ izstruodei izmontuota apmāram catūrtuo ituos vuordineicys daļa, t. i., pyrmūs 10 000 vuordu lygzdys.
„LLL vuordineica“ ījimti 4686 lītuvīšu volūdys lītvuordi, 3138 darbeibys vuordi, 1385 eipašeibys vuordi, 38 vītinīka vuordi, 82 skaitļa vuordi, 549 apstuokļa vuordi, 26 prīvuordi, 23 saikli, 34 partikulys i 39 izsauksmis vuordi, kas tulkuoti latviski i latgaliski.
Vuordu nūzeimis latvīšu volūdā saskaņuotys ar „Bīžuma vuordineicys“ korpusa atbiļsmem; juos na vysod sakreit ar „Lītuvīšu-latvīšu vuordineicys“, taipat „Myusu dīnu lītuvīšu volūdys vuordineicys“ („Dabartinės lietuvių kalbos žodynas“) nūzeimem. Golvonuos atškireibys ir trejaida rakstura: a) polisemisku vuordu nūzeimu kūpums korpusā parosti ir mozuoks nakai pīmynātajuos vuordineicuos; b) atsaškir polisemisku vuordu nūzeimu hierarheja; c) pasaruoda specifiski nūzaru termini.
Nūzeimis latgalīšu volūdā pīskaņuotys latvīšu i lītuvīšu volūdys vuordu nūzeimem i respektejūt svareiguokūs latgalīšu normativūs i leksikografiskūs olūtus (P. Strods "Pareizraksteibas vōrdneica" (1933); M. Bukšs, J. Placinskis "Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas vōrdneica" (1973); „Latgalīšu pareizraksteibys nūsacejum“ (2008) u. c.). Sūpluok nūzeimu tulkuojumam raudzeits nūsaceit latgalīšu vuordu stilistiskū i ekspresivū nūkruosu, ruodeit jūs teritorialū īrūbežuojumu i viesturyskū maineigumu, tai veicūt aktualū latgalīšu rokstu (ci literaruos) volūdys normiešonys dorbu. Dalykti i bīžuok lītojamūs lītvuordu deminutivi, kurūs darynoj naregulari.
„LLL vuordineicā“ ījimtūs škierkļu sastuovdalis:
• Škierkļa vuords nu „Bīžuma vuordineicys“ korpusa,
• Tuo poša vuorda akcentātais variants (ar gramatisku i stilistisku nūruodi piec vajadzeibys; darbeibys vuordim ruodeita tag. i pag. 3. pers.),
• Vuorda morfologisks raksturuojums (vuordu škira, dzimte),
• Lietvārdu un īpašības vārdu akcentējuma grupa,
• Lītvuordu i eipašeibys vuordu akceņtiejuma grupa,
• Vuorda lītuojuma bīžums "Bīžuma vuordineicys" korpusā,
• Semaņtiskuos atbiļsmis latgalīšu volūdā (ar normativa rakstura papyldynuojumim par lītuojuma īrūbežuojumu) latvīšu i lītuvīšu volūdys vuordu nūzeimem,
• Lītvuordu deminutivi.
„LLL vuordineicys“ veiduotuoji: prof. Dr. philol. L. Leikuma, Mg. philol. L. Bernāne, Mg. philol. J. Cybuļs (Rēzekne, Latveja), prof. Dr. philol. A. Butkus, Mg. philol. V. Butkiene, Mg. philol. K. Vaisvalavičiene (Kauņa, Leitova), Dr. philol. I. Sperga (Reiga, Latveja).